Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 12. oktobra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

Ē.Zunda
(Tautas partijas frakcija):

Vispirms Tautas partijas vārdā gribu pateikties par atbalstu Saeimas vēlēšanās – tas mums ir svarīgs, jo iedvesmo turpmākajam darbam.

Svarīgākais šodien Saeimas sēdē skatītais jautājums bija pirmajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi šī gada valsts budžeta likumā, dažādām vajadzībām sadalot vairāk nekā 239 miljonus latu. Iespēju sadalīt tik lielu summu radīja mūsu valsts ekonomikas straujā attīstība, iekšzemes kopproduktam kā nekad pieaugot līdz 11 procentiem. Bet, neskatoties uz to, fiskālais deficīts netiks pārsniegts – tas paliks 1,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, kā to nosaka Māstrihtas kritēriji. Neskatoties uz lielo valsts iekšzemes kopprodukta pieaugumu, varu teikt, ka inflācijai pēdējā laikā ir tendence samazināties, kopš 2004.gada maija noslīdot zem 6 procentu robežas.

Kādi grozījumi ir paredzēti šī gada budžetā? Veselības aprūpei tiek paredzēts ap 54 miljoniem latu, kas ir ļoti nozīmīgs finansējums šai visiem iedzīvotājiem svarīgajai jomai.

Apmēram 25 miljoni latu paredzēti valsts iekšlietu sistēmai, lai atmaksātu dažādus parādus šajā sistēmā strādājošajiem un atrisinātu daudzas citas problēmas gan Valsts robežsardzē, gan arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Nemainīga valsts prioritāte ir izglītība, tāpēc pedagogu algas no šī gada 1.septembra jau palielinātas par 50 latiem. Papildus no valsts budžeta tam bija nepieciešami 12,6 miljoni latu. Tāpat arī paredzēts finansējums gan augstāko mācību iestāžu investīciju projektu īstenošanai, gan arī augstas klases sportistu sasniegumu novērtēšanai, kam paredzēts tērēt ap 3 miljoniem latu.

Esam ņēmuši vērā šī gada vasaras sausuma nodarītos zaudējumus lauksaimniecības nozarei, kompensācijām paredzot 25 miljonus latu.

Naudiņa atvēlēta arī Labklājības ministrijai, lai varētu palielināt bērnu kopšanas pabalstus; 10 miljoni – Kultūras ministrijai. Paredzēts arī papildu finansējums pašvaldību investīciju projektiem 19,2 miljonu latu apmērā; pedagogu darba samaksai 7,4 miljoni latu un vēl 3,6 miljoni latu dažādu pasākumu finansēšanai.

Ir laba ziņa pašvaldībām – pašvaldību aizņēmumu apjoms tiks palielināts par 37 miljoniem latu un būs iespēja galvot papildus vēl par 10 miljoniem.

Ar šiem valsts budžeta grozījumiem valdība un Saeima veic ļoti labu darbu, jo tiks nolīdzināti iepriekšējie parādi un sagatavoti priekšnosacījumi, lai faktiski bez īpašām iepriekšējām saistībām varētu pieņemt nākamā – 2007.gada valsts budžetu. Vēlreiz uzsveru, ka mums ir visas iespējas izmantot valsts straujo tautsaimniecības attīstību, lai celtu mūsu iedzīvotāju labklājības līmeni.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Vispirms gribu teikt, ka politiskā apvienība “Saskaņas Centrs” pateicas visiem, kuri šajās vēlēšanās ar savām balsīm mūs atbalstīja. Tikai pateicoties katram no 130946 vēlētājiem, kuri nobalsoja par 2.sarakstu, šāds rezultāts – 17 vietas Saeimā – bija iespējams. Mēs apzināmies, ka esam atbildīgi to cilvēku priekšā, kuri mums uzticējās, tāpēc mēs darīsim visu, lai pildītu savus solījumus.

Ko tad mēs vēlamies panākt 9.Saeimā?

Pirmkārt, vēlētāji iegūs tiesības balsot par konkrētiem kandidātiem, nevis par partiju sarakstiem. Otrkārt, vēlētāji iegūs tiesības atsaukt tos deputātus, kuri strādā slikti vai rīkojas negodīgi.

Treškārt, mēs panāksim pensiju, pabalstu un minimālās algas paaugstināšanu līdz reālajam iztikas minimumam, kas pašlaik ir apmēram 300 lati.

Mēs ekonomēsim līdzekļus, apstādinot Gaismas pils celtniecību, un iegūto naudu novirzīsim jaunu pašvaldību dzīvokļu celtniecībai.

Pazemināsim pacienta iemaksas un palielināsim subsīdijas medikamentiem.

Mēs palielināsim bezmaksas vietu skaitu valsts augstskolās, bet privātajām augstskolām nodrošināsim valsts atbalstu; atsauksim Latvijas karavīrus no Irākas.

Runājot par šodienas Saeimas sēdi, man prieks par to, ka pirmajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētajās mājās. Bet noraidīts diemžēl tika frakcijas “Saskaņas Centrs” iesniegtais pieprasījums Ministru prezidentam par Satversmes tiesas sprieduma izpildi Liepājas un Ventspils pašvaldībās. Ļoti iespējams, ka Ventspils un Liepājas pašvaldību amatpersonas apzināti izvairās pildīt likumdevēja gribu un Satversmes tiesas spriedumu. Acīmredzami cerot, ka izīrēto dzīvokļu īrnieki ar laiku paši atteiksies no plāniem par savu dzīvokļu privatizāciju. Bet mēs panāksim, ka katram Ventspils un Liepājas iedzīvotājam, kuri, protams, to vēlēsies, būs tiesības privatizēt savu mājokli.

Paldies par sadarbību un uzticību!

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti arī pateicas mūsu vēlētājiem par atbalstu vēlēšanās. Cerams, ka nākamajā – 9.Saeimā – ar nedaudz lielāku pārstāvniecību mēs varēsim paveikt vairāk nekā līdz šim. Pašreizējo situāciju mēs vērtējam kā pietiekami labvēlīgu konstruktīvām sarunām par iespēju iekļauties jaunajā valdībā. Vai mēs tajā būsim vai ne, tas tomēr nebūs atkarīgs no mums, jo pašreizējās valdības pārstāvji jau ir izveidojuši koalīciju ar 51 deputātu. Tajā pašā laikā mēs uzsveram, ka mums ir vesela virkne vērtīgu piedāvājumu, kas izteikti mūsu priekšvēlēšanu – Roberta Zīles sociāli ekonomiskajā – programmā, kurus mēs labprāt redzētu, ja ne pilnīgi, tad vismaz daļēji ietvertus valdības deklarācijā. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņā lielāku akcentu vajadzētu likt nevis uz likmes samazināšanu, kas labumu dotu galvenokārt sabiedrības turīgākajai daļai un problēmas pašvaldību budžetiem, bet vispirms būtu nepieciešams straujāk palielināt neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Saistībā ar nekustamā īpašuma nodokli būtiskas varētu būt izmaiņas, kas ļautu samazināt inflāciju un radušos ažiotāžu nekustamo īpašumu tirgū, lai rastu zināmas priekšrocības personām, kas pašas apdzīvo savu mājokli pretstatā tiem, kuri īpašumus iegādājas spekulatīviem darījumiem, cerot ar tiem nopelnīt. Mēs uzskatām, ka pietiekami liela uzmanība jāpievērš arī nacionālās politikas jautājumiem: jānostiprina Valsts valodas centra funkcijas un finansiālās iespējas, kā arī viss, kas ir saistīts ar latviešu valodas pozīcijas nostiprināšanu izglītības jomā un citur. Tāpat arī nopietnāka uzraudzība vajadzīga pār naturalizācijas procesu, kas diemžēl ir bijis pietiekami vājš, un tajā nav trūcis ne kukuļņemšanas gadījumu, ne gadījumu, kad personas, kas pretendē uz pilsonību, pēc kāda laika latviešu valodu tā īsti nemaz neprot.

Uzskatām, ka nākamajai Saeimai un valdībai būtu jāgādā par to, lai ātrāk tiktu pieņemts Valsts kultūras pieminekļu fonda likums, kas, mūsuprāt, dotu iespēju lielāku finansējumu novirzīt tieši mazajām pašvaldībām, kuru teritorijās ir pietiekami daudz nozīmīgu kultūras objektu, jo šobrīd to uzturēšanai līdzekļu nepietiek.

Šodienas sēdē, kā zināms, nozīmīgākais notikums bija šī gada valsts budžeta grozījumu pieņemšana pirmajā lasījumā. Arī mēs aktīvi piedalīsimies priekšlikumu apspriešanā otrajam lasījumam, lai pašvaldībām un dažādām nevalstiskajām organizācijām dotu finansiālas iespējas, jo Latvijas reģionu attīstība ir visai būtisks uzdevums.

Saeima šodien deva savu piekrišanu divu tiesnešu apcietināšanai, kas ir būtisks notikums, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam atmaskojot negodīgus tiesnešus.

P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu vārdā vēlos pateikties visiem vēlētājiem, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās un ar savu izvēli noteica to virzienu, kādā mūsu valsts attīstīsies nākamajos četros gados. Līdz ar to mūsu vēlētāji var būt droši, ka iesāktie darbi tiks turpināti.

Latvijas Pirmā partija ar saviem desmit deputātiem 9.Saeimas sastāvā apņemas turēt dotos solījumus un nākamajos četros gados cīnīties, lai paaugstinātu visu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un sociālo labklājību, nodrošinātu lielāku valsts atbalstu jaunajām ģimenēm un finansiālu palīdzību Latvijas dievnamiem baznīcu ēku atjaunošanai un sakārtošanai.

Šīsdienas sēde bija pirmā pēc 9.Saeimas vēlēšanām, un tajā viens no svarīgākajiem jautājumiem bija grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”. LPP frakcija ir saņēmusi 234 pieprasījumus, kuriem nepieciešams finansējums 12997000 latu apjomā. Protams, tas ir ļoti daudz un tā ir ļoti liela summa, bet frakcijas deputāti lems par līdzekļu piešķiršanu gan skolām, gan bērnunamiem, gan arī dažādām sociālās aprūpes iestādēm un lauku reģionu draudzēm. Mēs izskatīsim visus pieprasījumus un iespēju robežās tos arī atbalstīsim. Tieši man šī ir pēdējā iespēja finansiāli palīdzēt saviem vēlētājiem Kurzemē un Vidzemē.

Diemžēl pēcvēlēšanu laiks ir ietekmējis deputātus, jo šodien pirmajā lasījumā konceptuāli tika atbalstīts neloģisks un neizpildāms likumprojekts par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētās mājās.

Vēlreiz paldies kristīgajiem vēlētājiem, kuri atbalstīja Latvijas Pirmo partiju, lai mēs, izmantojot mums doto iespēju, varētu turpināt īstenot iesāktos darbus, lai tādējādi Latvija visdrīzākajā laikā sasniegtu tādu sociālās labklājības līmeni, kāds tas ir citās Eiropas valstīs. Kopīgiem spēkiem mēs to varam panākt.

S.Āboltiņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

Es arī saku paldies par uzticību, ko vēlētāji pauduši, balsojot par “Jauno laiku”. Jaunais Saeimas sasaukums būs labējāks nekā visus šos iepriekšējos gadus. Bet mūs priecē tas, ka, lai arī mēs tikām pelti, kritizēti un pret mums tika izvērstas apmelojošas kampaņas, mūsu vēlētāji ir noticējuši mūsu ideāliem, par kuriem mēs pastāvēsim arī nākamajā Saeimā.

Kā būtisks sasniegums apliecinājumam, ka cīņa ar korupciju nav tikai tukši vārdi, ir arī šodienas Saeimas lēmums atļaut apcietināt divas tiesneses, kuras ir pieķertas kukuļņemšanā. Es to uzskatu kā ļoti būtisku rezultātu tiem lozungiem un principiem, ar kuriem gan es kā tieslietu ministre, gan arī “Jaunais laiks” kā partija nācām klajā un sludinājām. Jo, ticot, ka lielākā daļa tiesnešu savu darbu pilda godprātīgi, šis ir spilgts apliecinājums tam, ka ne viss tiesnešu rindās ir kārtībā. Es aicinu katru tiesnesi izvērtēt to, ka katrs šāds gadījums met ēnu uz visu tiesu sistēmu, bet tās stiprums ir arī mūsu valsts demokrātijas sistēmas un demokrātijas pamata stiprums. Es esmu gandarīta par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību, bet mazliet skumji par tiesu sistēmu. Tomēr es ceru, ka šie gadījumi mums liks izvērtēt kolēģu darbību un citus gadījumus, kurus jūs zināt, bet par kuriem baidāties runāt.

Vēl viens būtisks jautājums ir sarunas par jaunās valdības veidošanu. “Jaunais laiks” šajās vēlēšanās ir ieguvis trešo plašāko vēlētāju atbalstu; arī vakar Latvijas Televīzijas raidījuma “Kas notiek Latvijā?” rīkotā aptauja liecināja, ka sabiedrība un vēlētāji valdībā vēlas redzēt partiju “Jaunais laiks”. Tātad mēs šajās sarunās piedalāmies kā konstruktīvs partneris, uzskatot, ka iepriekšējā Saeimā no visām pusēm izteiktie apvainojumi jānoliek malā, lai šodien sēstos pie baltas lapas un mēģinātu risināt jautājumus, kas mūsu valstij būs ļoti svarīgi nākamajos četros gados, lai tiešām beidzot panāktu šo ekonomisko lēcienu un lai katrs no mums sajūt, ka dzīvojam brīvajā Eiropas Savienībā – labklājīgā un godīgā Latvijā.

Gandarījums pēc vakardienas tikšanās ir par to, ka pēc ļoti ilgas un profesionālas sarunas tika konstatēts, ka nav būtisku domstarpību ne ar vienu no koalīcijas partneriem, pat ne ar Tautas partiju: ne par prioritāri risināmiem jautājumiem, ne par veidiem, kā tie būtu risināmi. Un tas ir pozitīvi. Bet pašreiz, protams, ir svarīgi vienoties par to, kāda tad šī attīstība būs. Arī tad, ja šo sarunu iznākums nebūs mums labvēlīgs, mēs strādāsim konstruktīvā opozīcijā, kas saglabās savus principus, tomēr mēģinās paust savu viedokli no varas pozīcijām.

Un visbeidzot par šī gada valsts budžeta grozījumiem, kas ir ļoti būtisks jautājums, jo, pirmkārt, tās ir algas skolotājiem un kompensācijas policistiem. Bet man ir skumji par to, ko tikko teica Pēteris Simsons par savu iespēju šo naudu sadalīt saviem vēlētājiem. Bet Pēteris Simsons taču nedalīs savu naudu, jo dalīta jau tiks valsts budžeta nauda. Un ikvienam vēlētājam ir jābūt pārliecinātam, ka šī nauda tiek dalīta nevis pēc partijiskā vai individuālā principa, bet gan pēc principa – kam un kur tā visvairāk vajadzīga. Jo ne jau tikai Kurzemes vēlētājiem, kurus arī es pārstāvu, un ne jau tikai viņu bērniem skolās vajag kaut ko vairāk vai mazāk nekā Vidzemē, Zemgalē vai Latgalē.

Es ceru uz vienmērīgu valsts attīstību godīgas labklājības virzienā nākamajos četros gados.

S.Šķesters
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es gribu pateikties visiem, kuri vēlēšanās balsoja par mums – Zaļo un Zemnieku savienību –, par tiem, kuri būs Saeimā un strādās. Es ceru, ka Zaļo un Zemnieku savienība jūs nepievils ar mums dāvāto jūsu uzticību.

Šodien Saeimas sēdē nopietnākais jautājums tiešām bija grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”. Man ir liels prieks, ka mēs kopīgi atradām šo iespēju sadalīt vairāk nekā 20 miljonus latu mērķdotācijām pašvaldībām un 3,6 miljonus mērķdotācijām pašvaldību pasākumiem, kas reāli palīdzēs atrisināt daudzas problēmas lielajās pilsētās, mazpilsētās un arī lauku rajonos. Es domāju, ka tas ir liels atbalsts, jo šie līdzekļi tiks izlietoti lietderīgi – gan kultūras iestāžu un skolu, gan bibliotēku un bērnudārzu remontiem un renovācijām. Visi šie pasākumi veicinās lauku un pilsētu cilvēku, kā arī pašvaldību darba kvalitātes uzlabošanos.

Pozitīvi ir arī tas, ka šī gada valsts budžeta grozījumos, pateicoties Zemkopības ministrijai, iepriekšējo gadu sala, lietavu un šīs vasaras sausuma radīto zaudējumu lauksaimniekiem un zemniekiem segšanai kopīgiem spēkiem ir rasti un iedalīti gandrīz 26 miljoni latu. Tātad mūsu lauku cilvēki šīs kompensācijas saņems.

Vēl viena pozitīva iezīme ir tā, ka ir stabilizējies sociālais budžets un mazinājušās Labklājības ministrijas kredītsaistības. Es ceru, ka nākotnē mums būs daudz vairāk iespēju plašākos apmēros atbalstīt tieši sociālās vajadzības saistībā ar pensiju indeksāciju un dažādiem pabalstiem, jo esošās iespējas un saistības neļāva šos līdzekļus izmantot tieši šīm vajadzībām.

Man ir patīkami, ka šodien Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Rāznas nacionālā parka likumprojektu. Tas ir pirmais nacionālais parks Latgalē, un es ceru, ka arī trešajā lasījumā mēs šo likumprojektu atbalstīsim, lai tādējādi veicinātu dabas un vides sakārtotību un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.

Bet galvenais tomēr šodien bija jautājums par jaunās valdības koalīciju: Zaļo un Zemnieku savienības frakcija pašlaik piedalās stabilas, stingras un veiksmīgas valdības veidošanas procesā, lai mūsu vēlētājiem būtu vēl lielākas iespējas gan uzņēmējdarbībā, gan uzlabojot savus dzīves un darba vides apstākļus.

Paldies jums par atbalstu. Lai mums veicas!

O.Deņisovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Pirmkārt, es apsveicu visus, arī savus kolēģus, ar notikušajām Saeimas vēlēšanām un izsaku pateicību mūsu vēlētājiem, un informēju, ka 9.Saeimā Latvijas Sociālistiskās partijas deputāti strādās jaunajā apvienotajā frakcijā “Saskaņas Centrs”.

Šodien Saeimā tika izskatīti 38 jautājumi. Pievērsīšu uzmanību likumprojektam “Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem”, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Likumprojekta mērķis ir paredzēt nākamā gada valsts budžetā līdzekļus kompensāciju izmaksāšanai īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Mūsu frakcijas deputāti uzskata, ka šī likumprojekta pieņemšana un turpmākā īstenošana ir viena no pazīmēm, kas liecina, ka mūsu valsts attīstās uz priekšu.

Un es arī pievērsīšu uzmanību grozījumiem šī gada valsts budžeta likumā. Mūsu frakcijas deputāti atbalstīja budžeta grozījumu likumprojektu, kas paredz palielināt Labklājības ministrijas pamatbudžetu, īpaši sociāli orientētās apakšprogrammas.

J.Sokolovskis
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Es arī saku paldies visiem, kuri mūs atbalstīja, balsojot un aģitējot par mums. Bet, neskatoties uz to, ka šīs vēlēšanas mums bija ļoti grūtas, jo mums nebija tik milzīgu naudas līdzekļu kā citām partijām, es vēlos atgādināt partijām, kurām tika ziedoti simtiem tūkstošu un pat miljoniem latu, par šo naudu nopērkot gan radio, gan televīzijas ētera laiku, ka par to visu būs jāmaksā. Tātad visu oligarhu un uzņēmēju doto naudu šīm partijām deputāti atstrādās nākamajā Saeimā. Tāpēc jau presē tika minēts, ka PCTVL palika vienīgā neatkarīgā un reālā opozīcija.

Šodien mēs esam ļoti gandarīti, ka beidzot pirmajā lasījumā tika pieņemts PCTVL iesniegtais likumprojekts par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā. Ko mēs paredzējām šajā likumprojektā? Mēs paredzam izlabot netaisnību, kura tika pieļauta deviņdesmito gadu sākumā, kad tie cilvēki, kuri tagad dzīvo denacionalizētajos namos, nevarēja privatizēt savus dzīvokļus. Turklāt tagad pēc īres griestu atcelšanas viņu stāvoklis kļūst vēl dramatiskāks. Mēs paredzam izmaksāt reālu kompensāciju, nevis pabalstu, ko tagad dažiem izmaksā Rīgas dome. Bet par to jau nekādu dzīvokli nevar nopirkt! Un lielākā daļa no tiem, kuri varētu pretendēt uz šo pabalstu, bankā pat kredītu nevar paņemt. Tāpēc mēs šajā likumprojektā piedāvājam reālu kompensāciju, ņemot vērā dzīvokļa vērtību, kurā cilvēks dzīvo, lai pēc šīs kompensācijas saņemšanas varētu iegādāties citu dzīvokli un normāli dzīvot.

Vēl viens aspekts, kuram mēs gribam pievērst uzmanību, ir par to, ka šis likumprojekts paredz noteikt valsts garantētu finansējumu, tāpēc tiks izstrādāta programma, lai desmit gadu laikā šīs kompensācijas izmaksātu. Diemžēl pagaidām no valdības un citu valdošajā koalīcijā ietilpstošu partiju puses nekas neliecina, ka šī problēma tiktu uzskatīta par prioritāru. Mājokļa politikai nākamā gada valsts budžeta projektā paredzēti tikai 5 miljoni latu. Ko tas nozīmē? Tikai to, ka no šiem pieciem miljoniem tiks finansēta dzīvokļu celtniecība, pārcelšanās pabalsti un vēl arī citas programmas. Protams, ka par pieciem miljoniem tik milzīgu problēmu atrisināt nevar. Un man ir tāda sajūta, ka labējās partijas grib, lai par visu maksātu īrnieki paši. Tātad īrnieki būs tie, kuri apmaksās likumdevēja kļūdas. Bet šodien es domāju, ka Saeima spēra soli pareizajā virzienā, tāpēc cerēsim, ka jaunā Saeima, kas sanāks novembrī, turpinās strādāt ar šo likumprojektu, paredzot arī līdzekļus nākamā gada valsts budžeta projektā denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai.

Saeimas preses dienests