2006. gada 12. oktobra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 12.oktobra sēdi.

Pirms izskatām sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis lūgumus izdarīt izmaiņas tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izsvītrot darba kārtības 11., 12. un 13.punktu – likumprojektus “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” un “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu, izsvītrojot trīs minētos likumprojektus? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta lūgumu iekļaut darba kārtībā Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”” un tā paskaidrojumus. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Daudzpusējo nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, Albānijas Republiku, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Bulgārijas Republiku, Horvātijas Republiku, Islandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Rumāniju, Serbiju un Melnkalni un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā par Eiropas kopējās aviācijas telpas izveidi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – nav, atturas – 19. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un visām pārējām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Aināra Šlesera, Ivana Ribakova, Viļņa Edvīna Breša, Ērika Zundas un Māra Krastiņa iesniegumu ar lūgumu izsludināt sēdē pārtraukumu uz 30 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par piecu deputātu ierosinājumu – izsludināt sēdē pārtraukumu uz 30 minūtēm. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 23, atturas – 7. Tātad Saeimas Prezidijs izsludina pārtraukumu uz 30 minūtēm.

Tiekamies zālē pulksten 9.40. Paldies.

Paziņojums. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Tiek sasaukta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde. Tā ka aicinu visus uz komisiju. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt 12.oktobra sēdes darba kārtībā izmaiņas – iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt 12.oktobra sēdes darba kārtībā izmaiņas – iekļaut likumprojekta “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā kā darba kārtības 11.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt 12.oktobra sēdes darba kārtībā izmaiņas – izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 12.oktobra sēdes darba kārtībā un sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt 12.oktobra sēdes darba kārtībā izmaiņas – iekļaut darba kārtības otrajā sadaļā divus lēmumu projektus. Pirmais ir lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Irēnas Poļikarpovas apcietināšanai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Un otrs ir lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Beatrises Tāleres apcietināšanai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību!

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ulda Cērpa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamā Saeima! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi konkrēto priekšlikumu un aicina Saeimu atbalstīt Ulda Cērpa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju.

Aicinu balsot par lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 13, atturas – 15. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Jāņa Brazovska iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Jāņa Brazovska kandidatūru un šo priekšlikumu un aicina Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu – iecelt Jāni Brazovski par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieku.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 9, atturas – 12. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Guntas Freimanes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Guntas Freimanes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi” un to atbalstījusi.

Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ilzes Freimanes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Ilzes Freimanes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Laumas Šteinertes apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Laumas Šteinertes apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi” un atbalstījusi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Irēnas Poļikarpovas apcietināšanai”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Vakar Juridiskā komisija saņēma no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja dokumentus, kas liecināja par to, ka ir veikta divu tiesnešu – tiesneses Poļikarpovas un tiesneses Tāleres – aizturēšana. Šorīt tika sasaukta Juridiskās komisijas ārkārtas sēde. Mēs komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjus, uzklausījām Augstākās tiesas priekšsēdētāju Guļānu un uzklausījām arī Ģenerālprokuratūru. Juridiskā komisija saskaņā ar Tiesu varas likumu, kas noteic, ka tiesnesi nevar apcietināt un saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas, ir atbalstījusi lēmuma projektu: “Piekrist Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Irēnas Poļikarpovas apcietināšanai.”

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesneses Beatrises Tāleres apcietināšanai”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija šorīt savā ārkārtas sēdē ir atbalstījusi lēmuma projektu: “Piekrist Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesneses Beatrises Tāleres apcietināšanai.”

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Valērija Agešina, Jāņa Urbanoviča, Borisa Cileviča, Andreja Klementjeva, Ivana Ribakova, Vitālija Orlova, Aleksandra Golubova, Sergeja Fjodorova, Martijana Bekasova un Igora Solovjova pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska pieļautajiem likuma pārkāpumiem, nekontrolējot Satversmes tiesas 2006.gada 6.jūnija sprieduma lietā Nr.2005-25-01 izpildi Ventspils un Liepājas pašvaldībās”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Pieprasījumu komisija izskatīja šo jautājumu un noraidīja pieprasījumu.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Pieprasījumu komisija noraidīja apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, kurā tika norādīts uz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska pieļautajiem likuma pārkāpumiem, nekontrolējot Satversmes tiesas sprieduma izpildi Ventspils un Liepājas pašvaldībās. Iespējams, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un Saeimas Pieprasījumu komisijas vairākums uzskata, ka dzīvokļu privatizācijas jautājumā Liepājā un Ventspilī viss ir kārtībā un ka valdības iejaukšanās nav nepieciešama.

Es atgādināšu, ka minētajās pašvaldībās kaut kāda kustība iedzīvotāju interesēs sākās tikai pēc kategoriska Satversmes tiesas sprieduma. Satversmes tiesa šā gada 6.jūnijā pasludināja spriedumu, ar kuru noteica, ka pašvaldībām nav tiesību saglabāt savā īpašumā izīrētās dzīvojamās mājas un dzīvokļus nolūkā nodrošināt pašvaldību funkciju realizēšanu un ka tie nododami privatizācijai vispārējā kārtībā. Pašvaldībām vairs nav tiesību nenodot privatizācijai izīrētās dzīvojamās mājas un izīrētos dzīvokļus.

Kopš Satversmes tiesas sprieduma ir pagājuši jau četri mēneši, un ir pēdējais laiks paskatīties, kā ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi veicas Liepājā un Ventspilī.

Liepājas dome joprojām ar Liepājas SEZ valdi “saskaņo” (pēdiņās) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošo izīrēto daudzdzīvokļu māju nodošanu privatizācijai, kā to prasa likums, un, lai gan Liepājas speciālā ekonomiskā zona darbojas jau desmit gadus, izrādās, ka šo desmit gadu laikā SEZ valde vēl nav tikusi skaidrībā, kuras ostas teritorijā esošās dzīvojamās mājas ostas attīstības interesēs, iespējams, būtu nojaucamas, bet īrnieki izmitināmi citur. Citas iespējas, lai nenodotu privatizācijai šīs mājas, ne pašvaldībai, ne SEZ valdei nav.

Speciālās ekonomiskās zonas valde sastāv no triju ministriju pārstāvjiem, trim Liepājas domes pārstāvjiem un vēl trim personām. Tādējādi valstij un pašvaldībai valdē ir absolūts vairākums un tai nav nekādu iespēju pieņemt Satversmes tiesas spriedumam prettiesisku un iedzīvotāju interesēm neatbilstošu lēmumu, kas bez tam nebūtu saistošs arī Liepājas domei kopumā. Līdz ar to Speciālās ekonomiskās zonas valdes ilgstošā neizlēmība jautājumā par to, ko tad īsti darīt ar SEZ teritorijā izīrētajām daudzdzīvokļu mājām, ir nevis paša šā jautājuma sarežģītības dēļ, bet gan jautājuma novilcināšanas dēļ, lai vēl kādu laiku “paspēlētu” uz Liepājas iedzīvotāju nerviem.

Tā, lūk, Liepājas dome aizstāv īrnieku intereses! Es par to nebrīnos, jo primārais tai ir lielais bizness.

Mēs uzskatām, ka privatizācijas procesa novilcināšana Liepājā ir prettiesiska un neatbilst iedzīvotāju interesēm.

Vēl īpatnējāka situācija ir Ventspilī, jo neprivatizētās izīrētās dzīvojamās mājas šeit dalās divās kategorijās: mājas, kas neatrodas Ventspils brīvostas teritorijā (un tādas kopumā ir vismaz 93 mājas), un mājas, kuras atrodas šajā teritorijā (vismaz 58 mājas).

Runājot par pirmo grupu, Ventspils dome ir pieņēmusi lēmumu nodot privatizācijai vidēji sešas mājas mēnesī, jo, redziet, ir nepieciešams sagatavot šo māju tehnisko dokumentāciju. Interesanti, ko Ventspils dome ir darījusi visus šos desmit gadus, kamēr darbojās Dzīvokļu privatizācijas likums.

Kopumā šim procesam ir nepieciešami vismaz 15 mēneši, bet 58 dzīvojamās mājas, kuras atrodas brīvostas teritorijā, Ventspils dome pat nedomā nodot privatizācijai. Nojaukšanai ostas paplašināšanas interesēs tas būtu tā kā par daudz, jo izmitināt tik daudz īrnieku nespēs pat samērā bagātā Ventspils dome. Tātad atkal tiek meklēti ceļi, lai apietu likumu un Satversmes tiesas spriedumu, kas viennozīmīgi nosaka, ka visas izīrētās dzīvojamās mājas, ja tās netiek atsavinātas nojaukšanai, ir nododamas privatizācijai. Neapšaubāmi, atkal sekos iedzīvotāju iebildumi un tiks skatīti nebeidzami strīdi administratīvajā tiesā un citās tiesu instancēs, kā tas Ventspilī jau ir pierasts.

Iespējams, ka Ventspils un Liepājas pašvaldību amatpersonas apzināti izvairās pildīt likumdevēja gribu un Satversmes tiesas spriedumu, acīmredzot cerēdami, ka izīrēto dzīvokļu īrnieki ar laiku paši atteiksies no nodoma privatizēt savu dzīvokli.

Savukārt ministrs Kučinska kungs, faktiski atsakoties kontrolēt Satversmes tiesas sprieduma izpildi, ar savu bezdarbību piesedz šo Ventspils pilsētas domes un Liepājas pilsētas domes amatpersonu nelikumīgo rīcību. Nu ļoti žēl! Likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pašvaldībām nav devis tiesības rīkoties ar to īpašumā esošo un iedzīvotājiem izīrēto dzīvojamo fondu, bet gan uzlicis tām pienākumu likumā noteiktajā kārtībā nodrošināt privatizācijas procesa īstenošanu. Visiem īrniekiem ir tiesības privatizēt savu īrēto dzīvokli, un Ministru kabineta pienākums ir nodrošināt likumības ieviešanu Ventspils pilsētas domes un Liepājas pilsētas domes amatpersonu rīcībā.

Lūdzam Saeimu atbalstīt mūsu pieprasījumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par deputātu pieprasījumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 43, pret – 41, atturas – 8. Pieprasījums nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Skatīsim likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. Tātad šo likumprojektu mums ir sagatavojis Ministru kabinets un lūdz to atzīt par steidzamu šādu iemeslu dēļ. Šis likumprojekts saskaņo pašreizējo situāciju Latvijā ar to, kāda ir noteikta Eiropas Savienības direktīvās attiecībā uz Lauku atbalsta dienesta akreditāciju un šā dienesta atbilstības izvērtēšanu. Iepriekš šos divus darbus mums darīja Finanšu ministrija, bet turpmāk to darīs Zemkopības ministrija, kā tas ir pieprasīts Eiropas Savienības direktīvā.

Komisija šo likumprojektu izskatīja un aicina to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Dz.Zaķis.

Komisija arīdzan atbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

Dz.Zaķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šodien līdz pulksten 10.30, bet izskatīsim šodienas sēdē kā pēdējo darba kārtības jautājumu.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šodien, 12.oktobrī, līdz pulksten 10.30. Izskatīsim kā pēdējo darba kārtības jautājumu 12.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas valdību un Sabiedroto spēku augstāko virspavēlniecību Eiropā, un Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības transformācijas komandiera štābu par uzņemošās valsts atbalsta sniegšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas operāciju/mācību īstenošanai”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 4, neviens deputāts neatturas. Likums ir pieņemts. Paldies.

I.Solovjovs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Zunda.

Vai deputāte Inta Feldmane vēlas runāt par procedūru? Nē? Paldies.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atkārtotam trešajam lasījumam mēs esam saņēmuši šādus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

2. – deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 47, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda.

3.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

Un pēdējais – 4.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

Lūdzu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam Nr.6475.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Simsons.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Simsons.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Simsons.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Simsons.

5. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 58, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Simsons.

6. – deputāta Nikolaja Kabanova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Simsons.

7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Simsons.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Simsons.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Simsons.

10. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Simsons.

12. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Simsons.

13. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Simsons.

14. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

P.Simsons.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šim likumprojektam iesniegts viens priekšlikums. Tas ir deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums, kas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Solovjovs.

Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 8, atturas – 1.

I.Solovjovs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Likums “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

Tas arī bija vienīgais. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgumu par sadarbību katastrofu novēršanas un to seku likvidēšanas jomā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Kolēģi! Priekšlikumi šim likumprojektam Ārlietu komisijā nav saņemti.

Es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgumu par sadarbību katastrofu novēršanas un to seku likvidēšanas jomā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par sadarbību organizētās noziedzības un citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā un kopīgām darbībām pierobežas apgabalos”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Otrajam lasījumam priekšlikumi arī šeit nav saņemti. Tātad es jūs aicinu atbalstīt arī šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības līgumu par tādu personu nodošanu un pieņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Otrajam lasījumam nav saņemti priekšlikumi.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Priekšlikumi nav iesniegti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā, otrajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu!

I.Solovjovs.

Tas ir no mūsu komisijas pēdējais šodien.

Sēdes vadītāja.

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Solovjovs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likums”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Komisija likumprojektu “Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likums” pirmajā lasījumā ir konceptuāli atbalstījusi.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene.

1.decembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

2.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ē.Zunda.

Lūdzu noteikt par termiņu 17.oktobri.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.oktobris. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 17.oktobris.

Paldies.

Ē.Zunda.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums – deputātes Āboltiņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un ietverts 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu.

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš.

27.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Juris Sokolovskis.

Vai deputāts Jakovs Pliners vēlas runāt par procedūru? Nē. Paldies.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja minēto likumprojektu un ar nelielu balsu pārsvaru tomēr nolēma neatbalstīt to.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates.

Deputāts Jakovs Pliners. (No zāles dep. J.Dobelis: “Jaša! Nav ko darīt šodien?”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcija iesniedza Saeimai šo likumprojektu saskaņā ar Latvijas Māju īrnieku asociācijas konferences pieprasījumu.

Likumprojekts paredz kardināli atrisināt denacionalizēto namu īrnieku problēmu un pilnībā kompensēt viņu nevienlīdzīgo stāvokli, kādā viņi ir salīdzinājumā ar pārējiem Latvijas iedzīvotājiem gan pašreiz, gan arī par iepriekšējo periodu.

Ja jums, kolēģi, nav palicis atmiņā, atgādināšu, ka pirms vēlēšanām jūs nobalsojāt par to, lai šo likumprojektu nodotu komisijai. Diemžēl komisija, lai cik tas būtu dīvaini, neatbalstīja šo likumprojektu. Tāpēc esmu spiests atgādināt, ka Latvijā denacionalizēja apmēram 10tūkstošus dzīvojamo namu ar 78tūkstošiem dzīvokļu jeb 8 procentus no valsts kopējā mājokļu skaita. Denacionalizētajos namos dzīvo aptuveni 3 procenti Latvijas iedzīvotāju. Šie iedzīvotāji nevarēja iegūt savā īpašumā mājokli privatizācijas kārtībā. Īres maksa denacionalizētajos namos būtiski atšķiras no pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksas. Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu, kā jums ir zināms, īres maksa denacionalizētajos namos drīz būs vispār neierobežota. Likumprojekts paredz kompensēt denacionalizēto namu īrniekiem, kuri lieto attiecīgo dzīvokli pašreiz vai tika izlikti no dzīvokļa par parādiem, nevienlīdzīgo stāvokli, kādā viņi ir salīdzinājumā ar personām, kuras ieguvušas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā.

Likumprojekts paredz arī īrnieku tiesību aizsardzību īres līguma izbeigšanas draudu vai izlikšanas uz ielas gadījumā. Likumprojekts paredz uzdot pašvaldībām piešķirt denacionalizēto namu īrniekiem īpašu statusu un aprēķināt kompensācijas apmēru gan saskaņā ar īrētās dzīvojamās telpas tirgus vērtību, gan arī saskaņā ar starpību starp pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu un denacionalizēto namu īres maksu.

Kompensācija izmaksājama no valsts budžeta vienādās daļās katru mēnesi desmit gadu laikā no kompensācijas aprēķināšanas brīža. Ja īrnieks iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, pēc viņa pieprasījuma kompensācija izmaksājama avansā. Pēc īrnieka statusa piešķiršanas vietējā pašvaldība pārņem no viņa dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošās tiesības un pienākumus attiecībā uz īres maksas apmēra noteikšanu un īres maksas samaksu, kā arī iegūst tiesības pārstāvēt īrnieku tiesā. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par kārtību, kādā īrnieks apmaksā īres maksas daļu. Pārējo daļu apmaksā pašvaldība no sava budžeta. Valsts, kā paredzēts, sedz ne mazāk kā pusi no pašvaldību izmaksām īres maksas dzēšanai.

Godātie kolēģi! Mēs vēlreiz gribam mēģināt pievērst jūsu uzmanību tuvajai katastrofai, kas neizbēgami iestāsies Latvijā 2007.gadā. Kopš likuma “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” pieņemšanas brīža – no tā brīža, kad tika pieņemti šie likumi! – ir izpildīti visi šo likumu panti, kas skar namīpašniekus, bet nav izpildīts neviens (atkārtoju – neviens!), kas ir vērsts uz to cilvēku, kuri pret savu gribu izrādījās namīpašnieku ķīlnieki, mājokļa jautājumu atrisināšanu. Ik gadu īrnieku stāvoklis tika pasliktināts, šo ģimeņu materiālais stāvoklis ir strauji krities. Jau pašlaik viņi ir spiesti maksāt piecas, septiņas, ja ne desmit reizes vairāk nekā municipālo māju iedzīvotāji. Pēc 2007.gada 1.janvāra šis skaitlis pieaugs desmit reizes. Vairākumam algas un pensijas, kas nesasniedz pat iztikas minimumu, neļaus samaksāt īri, un pēc tiesu lēmumiem Latvijas ielas, it sevišķi Rīgas ielas, piepildīsies ar desmitiem tūkstošu bezpajumtnieku.

21.gadsimtā Eiropas centrā, Eiropas Savienības valstī, plaukst dzimtbūšana! Saimnieku māju iedzīvotāji ir pilnīgi beztiesiski namīpašnieku patvaļas, patvarības priekšā. Daudzi jau gadiem ilgi dzīvo bez pamatērtībām – ūdens, kanalizācijas, apkures un elektrības. Netiek ievērots Latvijas Republikas Satversmes 95.pants (kā jums ir zināms, tur ir rakstīts, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu un ka spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta) un 96.pants, kur ir rakstīts: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.”

Bezpajumtnieki, pašnāvības, slimības un depresija. Lūk, kāda būs Latvijas nākotne, ja mēs tagad nekavējoties neveiksim vajadzīgos pasākumus – nepieņemsim pirmajā lasījumā šo likumprojektu, lai aizstāvētu denacionalizēto namu īrniekus un viņiem palīdzētu, un neatrisināsim šo cilvēku problēmas. Ir palicis pārāk maz laika līdz kritiskajam punktam, un ir nepieciešama tūlītēja rīcība!

Mēs lūdzam atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pilnveidot, uzlabot to otrajā un trešajā lasījumā, un pieņemt. Ar to jūs ne tikai saglabāsiet ērtības, bet arī nodrošināsiet eksistenci – un varbūt pat izglābsiet dzīvību! – tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku.

Es lūdzu jūs, cienījamie kolēģi, visus, visus – gan “kreiso”, gan “labo” flangu – vēlreiz padomāt, atcerēties, ko jūsu partijas solīja tautai pirms vēlēšanām, un nobalsot par šo likumprojektu, lai mēs to tagad pieņemtu pirmajā, konceptuālajā, lasījumā.

Pateicos par uzmanību.

Lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Andrejs Aleksejevs. Vai jums pietiks ar septiņām minūtēm, deputāta kungs? Jā? Lūdzu.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Es gribu informēt jūs arī par Valsts cilvēktiesību biroja viedokli šajā jautājumā.

Nevienam nav noslēpums, ka Valsts cilvēktiesību birojs saņem ļoti daudz iesniegumu un sūdzību par tiesību uz mājokli pārkāpumiem un ka lielākā daļa šo sūdzību ir no denacionalizēto namu īrniekiem. Šobrīd, pēc Satversmes tiesas sprieduma stāšanās spēkā, likums “Par dzīvojamo telpu īri” paredz, ka ar 2007.gada 1.janvāri tiks atcelti pastāvošie ierobežojumi īres maksas paaugstināšanai. Paredzams, ka tas smagi skars denacionalizēto un visu privāto namu īrniekus, kuri nevarēs samaksāt īres maksu un tādējādi būs spiesti zaudēt savus mājokļus. Tāpēc gan valstij, gan pašvaldībām būs jāiesaistās šīs problēmas aktīvā un efektīvā risināšanā.

Valsts cilvēktiesību birojs uzskata, ka denacionalizēto namu īrnieki bija privatizācijas brīdī nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, jo atšķirībā no valsts un pašvaldību māju īrniekiem nevarēja iegūt īpašumā dzīvokļus, kuros dzīvoja. Valsts dzīvokļu fonds bija pārāk ierobežots, lai šie cilvēki brīvi varētu privatizēt citus mājokļus. Un tātad privatizācijas sertifikātu izmantošanas iespējas bija nevienlīdzīgas abām šīm īrnieku grupām. Situāciju pasliktināja arī īrnieku neinformētība par savām tiesībām. Sekas bija tās, ka īres līgumi tika noslēgti uz īrniekiem salīdzinoši neizdevīgiem nosacījumiem.

Valsts cilvēktiesību birojs jau 28.aprīlī nosūtīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai savu priekšlikumu – īres griestu atcelšanas termiņu pagarināt līdz 2010.gada 31.decembrim. Taču tas neguva atbalstu Saeimā. No Valsts cilvēktiesību biroja viedokļa, iespējamajiem situācijas risinājumiem jābūt vērstiem ne tikai uz īpašnieku un īrnieku interešu sabalansēšanu, bet arī uz denacionalizācijas un privatizācijas rezultātā radušās nevienlīdzīgās situācijas novēršanu. Ir nepieciešami mājokļu ilgtermiņa politikas risinājumi, piemēram, valsts dotācijas pašvaldībām mājokļu celtniecībai, valsts atbalsts personām mājokļa iegādei, kā arī kompensācijas un tamlīdzīgi citi pasākumi, kas veicinātu sociālo taisnīgumu.

Jau šobrīd vairākos namos Rīgā ir saņemti brīdinājumi par īres maksas paaugstināšanu pat līdz 7 latiem. Dažus no tiem es gribētu jums nosaukt: pāri par 4 latiem ir saņemti brīdinājumi Hospitāļu ielā 35, Maskavas ielā 5, Lāčplēša ielā 14, kā arī Stabu ielā 30.

Pāri par 3 latiem ir saņemti brīdinājumi K.Barona ielā 49, Lāčplēša ielā 2, Zaubes ielā 6, Matīsa ielā 41, K.Valdemāra ielā 39, K.Barona ielā 108. Un tā tālāk.

Tāpēc mēs lūdzam atbalstīt mūsu piedāvājumu un tomēr izskatīt šo jautājumu komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātam Jurim Sokolovskim debatēs pietiks ar 3 minūtēm?

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, visu mūsu deputātu vārdā es vēlos sveikt pusapaļā jubilejā mūsu kolēģi deputātu Vladimiru Buzajevu! (Aplausi.)

Vārds deputātam Aigaram Pētersonam īsam paziņojumam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Baltijas lietu apakškomisijas sēde notiks Ārlietu komisijas telpās pulksten 10.30.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi pulksten 10.30.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi komisijas telpās. Tūlīt! Runa būs par budžetu.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Ja jau visi, tad mēs arī! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz uz īsu sapulci komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oskars Kastēns, Jānis Lagzdiņš, Pāvels Maksimovs, Anna Seile, Jānis Strazdiņš un Pēteris Tabūns.

Paldies.

A.Ulme.

Cienījamie kolēģi! Ā…

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Vārds paziņojumam Arvīdam Ulmem.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Uzmanību! Ir iespēja, unikāla iespēja, iegādāties Paula Kļaviņa grāmatu “Kāpsim kalnā” un dabūt no viņa autogrāfu. Pēdējais brīdis!

Sēdes vadītāja.

Tiksimies zālē pulksten 11.00. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Mēs turpināsim sēdi.

Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu “Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem”.

Likumprojektu skatām pirmajā lasījumā. Turpināsim debates!

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Mūsu rokās ir vara. Ar šīs varas palīdzību mēs varam radīt problēmas cilvēkiem, pat veselai iedzīvotāju grupai, bet varam arī risināt problēmas. Tātad viss ir atkarīgs no mums: kā lemsim – tā arī būs!

Un mēs nevaram vainot kādu citu par to, ko mēs neesam izdarījuši, par tām kļūdām, ko mēs esam izdarījuši agrāk, tāpēc uz mums gulstas ļoti liela atbildība. Un šinī gadījumā likumdevējs, labodams vienu vēsturisko netaisnību, ir izdarījis citu netaisnību. 90.gadu sākumā, pieņemot likumu par denacionalizāciju, tas pavisam aizmirsa par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šajās mājās.

Nu jau ir pagājuši piecpadsmit gadi, un mēs varam izdarīt secinājumus, ko vara, likumdevēji un izpildvara ir izdarījuši, lai izlabotu šo kļūdu un atrisinātu problēmu.

Atbilde ir vienkārša: “Neko nav izdarījuši!” Diemžēl pie mums ir iesakņojusies tāda prakse, ka mēs mēģinām nevis risināt problēmas, bet gan tās atlikt. Un šādu piemēru mēs varam ļoti skaidri redzēt.

Tikai šāgada budžetā tika iedalīts pirmais finansējums, lai atrisinātu dzīvokļa jautājumus un lai denacionalizēto namu īrnieki varētu saņemt kaut kādu kompensāciju, bet mēs neko neiemācījāmies, neko neguvām no šīm kļūdām un tagad to visu turpinām un mēģinām atlikt šīs problēmas risināšanu.

Tagad es to varu ilustrēt ar vēl vienu piemēru. Runādams par nākamgada budžetu, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Kučinska kungs teica, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir pieprasījusi šos pašus piecus miljonus latu, kuri arī tagad ir šāgada budžetā, –tātad ministrija neparedz, ka ir nepieciešams palielināt šo finansējumu.

Un vēl otrs moments. Ministrijas ierēdņi paskaidro, ka viņi nepalielinās šo līdzekļu pieprasījumu tāpēc, ka, piemēram, Rīgas Dome nepieprasa šo naudu. Kad izsaucām Rīgas Domi uz mūsu komisiju, Rīgas Domes pārstāvji teica: “Mēs jau pieprasām! Mums ir milzīga vajadzība, jo mums 14000 cilvēku stāv rindā. Mums drīz iestāsies sociālais kolapss, un ministrija būs vainīga.” Iznāk tā: visi atzīst, ka problēma pastāv, bet neviens negrib to risināt, tāpēc atrunājas, ka ir kaut kādas birokrātiskas problēmas.

Kāpēc vispār parādījās šis likumprojekts? Šis likumprojekts parādījās tādēļ, lai mēs, likumdevēji, kuriem ir vara, galu galā pateiktu: “Jā, šeit ir vadlīnijas, šeit ir likums un mēs desmit gadu laikā piešķirsim finansējumu šā jautājuma atrisināšanai.” Ja mēs nepieņemsim skaidrus spēles noteikumus, ja mēs nepiešķirsim finansējumu, bet diemžēl turpināsim atlikt šo problēmu, tad, protams, radīsies jautājums: “Kurš maksās par mūsu kļūdām? Kurš maksās par mūsu neizdarību?”

Iepriekšējo piecpadsmit gadu laikā upuri bija denacionalizēto namu īrnieki un namīpašnieki. Namīpašnieki pilnībā nevarēja izmantot savus īpašumus, bet savukārt īrniekiem nebija skaidrs, kas notiks ar viņiem. Un tagad īrnieki ir ļoti briesmīgā stāvoklī, jo viņi nezina, kas notiks pēc gada vai pēc diviem gadiem. Viņi nevar cerēt uz mūsu atbalstu, jo mūsu atbalsta indikators ir tā summa, kuru mēs izdalām šīm vajadzībām valsts budžetā. Ja mēs nākamā gada valsts budžetā izdalīsim tos pašus 5 miljonus, tad tas nozīmēs, ka mēs atkal šo problēmu atliekam un padarām par vainīgiem pašus upurus – šos īrniekus.

Godātie kolēģi, ar šo likumu, protams, būs jāstrādā. Protams, tas nav pilnīgs, taču mēs varam atrunāt visas tās iedzīvotāju kategorijas, kuras varētu pretendēt uz palīdzību, un sadalīt viņus dažādās kategorijās. Tātad šā likuma pieņemšana būs svarīgs signāls cilvēkiem, ka valsts tomēr par viņiem domā. Ja mēs šo likumu nepieņemsim, tad tas nozīmēs, ka par visām mūsu kļūdām, par visu mūsu neizdarību maksās šie cilvēki. Padomāsim par to!

Un es tomēr ceru uz jūsu atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie Saeimas locekļi! Es vispirms aicinu nacionāli domājošos deputātus. Šajās denacionalizētajās mājās pārsvarā dzīvo latvieši, vismaz divas trešdaļas. Desmitiem tūkstošu ģimeņu, kuru stāvoklis ir traģisks, jo līdz īres griestu atcelšanai ir atlikuši divarpus mēneši.

Saeima jau ir atbalstījusi šo likumprojektu nulles lasījumā, un sakarā ar to zem šā likumprojekta šobrīd jau nav PCTVL zīmoga: tas ir Saeimas kopējais likumprojekts! Tāpēc es lūdzu domāt par šiem cilvēkiem un aicinu tos deputātus, kuri nevar atbalstīt šo likumprojektu tikai tāpēc, ka to iesniedzām mēs – PCTVL frakcija, vismaz vispār nebalsot! Un arī valdošās koalīcijas deputāti, kuriem šobrīd jau vairs nav ko zaudēt, varētu izdarīt apzinātu izvēli.

Aicinu atbalstīt, bet kļūdas mēs varam izlabot, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Faktiski es kāpu tribīnē tikai tāpēc, ka pirms padsmit gadiem es pats piedalījos to likumu veidošanā, kuri ir radījuši šo problēmu privātmāju īrniekiem.

Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka ir nepareizi runāt par denacionalizēto un īpašniekiem atdoto māju īrniekiem. Ir jārunā par privātīpašnieku mājās dzīvojošiem cilvēkiem – par privātmāju īrniekiem, jo mēs skaidri zinām, ka 75 procenti savā laikā īpašniekiem atdoto namu nu jau pieder citiem īpašniekiem. Pēc denacionalizācijas un namu atdošanas tām sekojošā īpašnieku nodokļu palielināšana, iedibinātie īres griesti un noteiktais septiņu gadu moratorijs par izlikšanas iespēju, protams, piespieda šos īpašniekus, kuri lielā mērā bija izgājuši Sibīriju vai kuru mantinieki bija atgriezušies no Rietumiem, savus īpašumus pārdot. Līdz ar to tā kļūda, kura aizsākās pirms padsmit gadiem, tagad beidzot ir parādījusies visā greznībā, visā skaidrībā. Un tiešām pēc nākamā gada 1.janvāra šī problēma būs tik ļoti samilzusi, ka ir grūti prognozēt tās risinājumu.

Taču piedāvātais likumprojekts kapitālistiskā valstī konceptuāli nav pieņemams. Šajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos mēs nevaram iedibināt sociālisma situācijai atbilstošu un pieņemamu risinājumu, jo apgalvojumi, ka šiem īrniekiem, kuriem padomju vara iedeva dzīvokļus privātīpašnieku mājās, nav tiesību šos dzīvokļus privatizēt, ir pilnīgi loģiski, jo nevienam nevar būt tiesību privatizēt svešu īpašumu. Privatizācijas jēga bija godīgi sadalīt savā starpā padomju laikā jaunradīto mantu, jaunradīto īpašumu, nevis atņemt kādam cilvēkam piederošu īpašumu.

Ja mēs runājam par kompensācijām, tad rodas jautājums: “Kompensācija par ko un pret ko?” Jo mēs visi zinām, ka, iedibinot Sertifikātu likumu, piešķirot sertifikātus par nodzīvotajiem gadiem, arī šie cilvēki saņēma sertifikātus līdz ar tiesībām par šiem sertifikātiem iegūt kādu citu īpašumu – citu mantu, varbūt zemi vai ko citu. Tātad, ja mēs gribētu labvēlīgāk risināt šiem īrniekiem šo problēmu, tad varētu būt runa par šo sertifikātu kompensēšanu naudā – tātad saņemot naudu pret sertifikātiem. Taču, kā mēs zinām, “vilciens ir aizgājis”, un šo sertifikātu, protams, vairs nav. Un tāpēc ir tikai divi, varbūt trīs veidi, kā varētu atrisināt šo problēmu.

Pirmais variants – tā ir municipālo dzīvokļu celtniecība vai nu ar valsts atbalstu, vai par pašvaldību līdzekļiem, lai šim īrniekam būtu alternatīva iespēja saņemt dzīvokli, kas viņam ir “pa kabatai”, pašvaldības mājā. Lūk, kas ir risināms jautājums!

Otrais variants, kas faktiski ir apspriežams pirms šā varianta, – tā ir sociālā palīdzība šiem īrniekiem, kuru ienākumi nav pietiekami, lai varētu samaksāt īres maksu, – to īres maksu, kuru īpašnieks ir pierādījis un pamatojis. Tātad, ja šiem īrniekiem ienākumi neatļauj samaksāt prasīto īres maksu, tad ir jābūt šai sociālajai palīdzībai. Un tad valstij ir jāpalīdz šiem cilvēkiem, taču nevis maksājot īrniekiem, bet gan samaksājot īpašniekiem šo trūkstošo summu. Par ko? Par to, ka viņi ir ar mieru paturēt savā mājā šajā dzīvoklī šo maksātnespējīgo īrnieku līdz tam brīdim, kamēr pašvaldība viņam iedos dzīvokli. Un tad īrnieks aizies, bet īpašnieks varēs sev atrast turīgāku īrnieku.

Un trešais variants tiešām varētu būt valsts palīdzība, pārceļoties uz citu dzīvokli, pērkot citu dzīvokli vai būvējoties pašiem. Tā ir naudas summa, palīdzība ar naudu, kas šobrīd jau zināmā mērā tiek izmantota. Bet arī šis ir diskutējams jautājums: vai tā ir neatmaksājama palīdzība vai tomēr tā varētu būt tikai aizdevuma forma – kādreiz atmaksājama palīdzība? Jo, es vēlreiz uzsveru, kompensācijai ir jābūt pret kaut ko, jo kompensācija nevar būt tāpat vien – tikai tāpēc, ka ir cilvēks un ka šim cilvēkam ir vajadzība.

Un vissāpīgākais jautājums, kas man šeit liek runāt par šo tēmu, ir tas, ka liela daļa šo īpašumus atguvušo īpašnieku ir politiski represētās personas. Un paradokss ir arī tāds, ka zināma daļa šo īrnieku, kuriem nav iespējas tagad samaksāt īpašniekam, arī ir politiski represētās personas.

Tātad šajā gadījumā tiek pretnostatīti tie, kuri ir izgājuši Sibīriju, kā no vienas puses, tā arī no otras puses. Un tas ir vislabākais paņēmiens, kā sanaidot savā starpā cilvēkus ar ļoti līdzīgiem likteņiem. Un sanaidot tikai tāpēc, ka pirms padsmit gadiem likumdevējs nav sapratis vai nav gribējis risināt šo jautājumu korektā veidā.

Protams, šie padsmit gadi ir pagājuši, un es pieļauju, ka paies vēl gadi, un tad vēsturnieki apskatīsies šīsdienas debates un varēs spriest, vērtēt, cik mēs esam rīkojušies pareizi vai nepareizi, piedāvādami to vai citu risinājumu.

Tāpēc, godājamie kolēģi, šis konkrētais piedāvātais likumprojekts ir saprotams un akceptējams tikai tiem īrniekiem, kuriem pastāv šī problēma, bet neviens kapitālistiskas valsts jurists nevar akceptēt šādu problēmas risinājumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu ilgi. Es tikai gribu izteikt tās domas, kuras visiem jums grib darīt zināmas Denacionalizēto namu īrnieku apvienības pārstāvji, kuri šodien bija šeit, Saeimā.

Viņi lūdza pateikt, ka tie, kuri balsos “pret” šo likumprojektu, balsos pret mūsu, Latvijas tautas, interesēm, balsos par mūsu, Latvijas tautas, genocīda turpināšanu. To viņi lūdza jums pateikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Galu galā mēs tagad noklausījāmies Simsona kunga runu un uzzinājām, ka Latvija ir kapitālistiska valsts. Es nezinu, vai Latvijas Satversmē ir rakstīts, ka mēs esam kapitālistiska valsts vai ne.

Man šķiet, ka pat kapitālistiskajās valstīs, tādās kā Zviedrijā, Dānijā un citās, pastāv īrnieku tiesību aizstāvības likumi.

Kas attiecas uz Latviju, man šķiet, ka denacionalizētie nami nepiederēja 1940.gadā to īpašniekiem, tāpēc ka lielākā daļa to bija ieķīlāti bankās. Pēc banku nacionalizācijas arī šie namīpašumi pārsvarā bija nacionalizēti, bet daļai šo īpašnieku – daļai! – padomju vara vienkārši uzdāvināja šīs mājas, atbrīvoja viņus no ķīlas.

Es gribētu jautāt: cik liela daļa namīpašumu, kuri ir Rīgā, tagad pieder Latvijas pilsoņiem? Man ir informācija, ka lielākā daļa to ir nopirkti no to īpašniekiem un viņu tuviniekiem – ārzemnieki nopirkuši tos!

Man bija tikšanās ar vienu Spānijas pilsoni, kurš nopirka lielu, greznu māju un izmeta no turienes Latvijas cilvēkus.

Man šķiet, ka mums vajag divreiz padomāt, pieņemot lēmumu. Man šķiet, ka deputāti, kuri saņem treknas kompensācijas no Saeimas par to, ka viņi īrē greznus dzīvokļus Rīgā, nekad nebalsos par labu tiem rīdziniekiem, kuri drīz būs izmesti no saviem dzīvokļiem.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, šo likumprojektu var pamatoti kritizēt. Taču es domāju, ka tiem, kam šis likumprojekts nepatīk un kas grib balsot “pret”, būtu pienākums piedāvāt alternatīvu, jo šobrīd man šķiet, ka situācija ir pilnīgi skaidra. Un šeit diez vai ir vērts tā krāsaini raksturot denacionalizēto namu īrnieku bēdīgo stāvokli. Mēs visi to zinām.

Problēma ir tā, ka šie ir pārsvarā tomēr ne pārāk turīgi cilvēki, ne pārāk ietekmīgi cilvēki. (Tie, kam nepietrūka spēka un naudas, jau sen atrisināja šīs problēmas.) Viņu nav pārāk daudz, lai viņi ietekmētu politisko procesu. Tāpēc, ka viņi nav tas virzošais spēks, kas var palīdzēt uzvarēt vēlēšanās, politiķi nav pārāk ieinteresēti šos cilvēkus atbalstīt.

Taču tas ir morāls mūsu pienākums – tomēr rast risinājumu. Uzvelt visu pašvaldībām – nu, diez vai tas ir pareizi. Pirmām kārtām tāpēc, ka likumus, kas faktiski radīja šo situāciju, pieņēma Saeima – likumdevējs. Es pieļauju, ka var būt labs pamatojums, kāpēc noraidīt šo likumprojektu, bet tad, lūdzu, ierosiniet kaut ko citu, ierosiniet citu alternatīvu! Jo, patiešām, ja mēs prasīsim, lai pašvaldības visu nodrošinātu – lai piešķirtu sociālās mājas vai kā savādāk atrisinātu šo problēmu –, tad mēs faktiski nepildīsim savus pienākumus.

Protams, ir tie daži ceļi, par ko runāja Simsona kungs. Tas viss ir pareizi, ir jāizmanto visādas iespējas, lai atrisinātu šo problēmu. Bet vai ar to pietiek? Vai tas ir iespējams? Es domāju, ka būtu absolūti pareizi, ja tagad tās partijas, kas ved sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu, apspriestu arī šo problēmu. Līdz šim es nedzirdēju, vismaz publiski – masu medijos –, ka denacionalizēto māju īrnieku problēmas tiktu apspriestas tajās sarunās par koalīcijas veidošanu. Es domāju, ka ne tikai šiem cilvēkiem, kas tur dzīvo, bet arī pārējiem ir visas tiesības prasīt to no jaunās valdības, lai tā atrisinātu šo problēmu kā vienu no prioritārām problēmām. Jo tas ir galu galā solidaritātes jautājums. Šie cilvēki taču nav vainīgi, ka viņi dzīvo denacionalizētās mājās! Faktiski viņi tiek diskriminēti, un mūsu pienākums ir izdomāt iespēju, kā tomēr novērst šo diskrimināciju un kā kompensēt viņiem tās tiesības, ko viņi zaudēja mūsu, likumdevēju, lēmumu dēļ.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Un tos, kas tomēr grib balsot “pret”, es aicinu ierosināt alternatīvu, nevis vienkārši piemiegt acis un izlikties, ka problēma nepastāv. Taču kopumā šis likumprojekts, es domāju, ir labs, tas ir pareizs ceļš, kurš ir jāiet, un es aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Simsons. Otro reizi.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Faktiski kolēģis Kabanovs mani mudināja šeit kāpt otru reizi tribīnē.

Es saprotu, ka jauni cilvēki, kuri nav piedzīvojuši daudz ko un varbūt īsti nezina Latvijas vēsturi un arī nav iedziļinājušies juridiskajās niansēs, runājot par kādreiz ieķīlātajiem namiem un tagad atdāvinātajiem namiem, drusku kļūdās. Jā, protams, šie nami, kas tika 30.gados uzbūvēti, tika ieķīlāti bankā, taču padomju vara 50 gadus liedza šiem īpašniekiem šos namus lietot, pelnīt naudu un atdod bankai kredītu. To darīja padomju vara, lai šis īpašnieks nevarētu šo kredītu atdot. Un atcerieties vienu lietu – to, ka šis neiegūtais labums netika izmantots arī šo namu uzturēšanā! Īpašniekam 30.gadu beigās, 1940.gadā šī māja bija jauna, labi uzturēta, varbūt 10 gadus veca, taču tagad viņam atdeva atpakaļ graustu. Tā ka teikt, ka, lūk, nejaukie īpašnieki saņēmuši kaut ko par brīvu, par ko nebija samaksājuši pilnā mērā, – tas nu nav gluži korekti. Šie īpašnieki saņēma graustu, saņēma īres maksas griestus un saņēma pienākumu padomju varas gados iemitinātos īrniekus turēt savā namā līdz viņu mūža galam, kamēr problēmu Dievs tas Kungs atrisinās vai likumdevēji gribēs atrisināt.

Un tāpēc, godājamie kolēģi, saku paldies kolēģim Cilevičam, kurš pievērsa uzmanību manis piedāvātajam risinājumam… Pajautājiet citiem, pajautājiet juristiem citās valstīs, un viņi jums neieteiks neko citu, kā tikai šos divus risinājumus: pirmām kārtām – municipālo dzīvokļu būvniecību, kuru, protams, var finansēt arī no valsts budžeta, un tātad tā vairs nav ne namīpašnieka, ne īrnieka problēma, tā ir valsts un pašvaldības problēma; un otra lieta – tā arī ir valsts problēma un likumdevēja problēma – ir sociālā palīdzība trūcīgajiem īrniekiem, lai viņus neizliktu uz ielas un lai namīpašnieki saņemtu pilnu maksu, tik, cik viņiem pienākas saņemt, lai viņi šīs mājas varētu uzturēt. Es absolūti neesmu jauno īpašnieku draugs vai atbalstītājs, un man nav svarīgi, vai tas jaunais īpašnieks ir no Spānijas vai no Krievijas, vai no citurienes atnācis: viņam bija tiesības namu nopirkt. Es varu pārmest tikai Latvijas likumdevējiem, ka Latvijas likumdevēji veicināja šo namu pāriešanu jaunu īpašnieku rokās. Ka vecajiem īpašniekiem, kuriem padomju vara atņēma un gandrīz nopostīja šos namus, netika dota iespēja tos pēc atgūšanas uzturēt normālā kārtībā un ar to gūt peļņu un tādējādi atgūt zaudēto, segt zaudējumus, kuri viņiem bija nodarīti to 50 gadu laikā.

Tāpēc, godājamie kolēģi, meklējiet un piedāvājiet korektus risinājumus, nevis mēģiniet vienu nekorektu problēmu atrisināt ar otru nekorektu likumprojektu!

Sēdes vadītāja.

Deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Protams, “Jaunais laiks” atbalstīs šo likumprojektu, tāpēc ka mēs par šo jautājumu risināšanu esam iestājušies un runājuši un esam to atbalstījuši jau vairāku gadu garumā. Runas par to, ka valstij nav līdzekļu, –tā, manuprāt, ir klaja demagoģija, jo vienmēr atrodas astronomiski līdzekļi dažādu citu lietu darīšanai. Arī nupat mums izsniegtajā šā gada budžeta grozījumu projektā mēs to redzam: divos mēnešos, tātad novembrī un decembrī, aģentūra “Jaunie Trīs brāļi” vēl nez kādus darbus izdarīs Nacionālās bibliotēkas ēkas būvlaukumā – par 2,56 miljoniem nojauks māju. Mēs runājam, ka pie mums trūkst, kur dzīvot, bet nu nojauks šo skaisto eklektisma māju! Nojauks un vēl kaut ko tur izdarīs, un tas maksās šo astronomisko summu! Jāpiemin arī, teiksim, tas fakts, ka valsts uzņemsies ilgtermiņa kredītsaistības un maksās 6 miljonus katru gadu, lai uzbūvētu Nacionālo bibliotēku, kaut gan jau sen ir skaidrs, ka šī celtne nekalpos par Atmodas simbolu, neatspoguļos Atmodas ideālus, nenesīs tādu mentālo slodzi. Un arī tehnoloģijas ir 15 gadu garumā aizgājušas uz priekšu tik tālu, ka jau sen būtu bijis šis Nacionālās bibliotēkas ēkas projekts jāpārskata. Šis milzīgais kvadratūras apjoms jau sen ir par lielu tām vajadzībām, tām platībām, kurās varētu ietilpināt Nacionālās bibliotēkas ēkas projektu. Bet naudas šķērdēšana tur turpinās vēl aizvien! Kā zināms, trīs šķūnīšus nojauca par 47 tūkstošiem, trīs necilas mājas nojauca par 350 tūkstošiem, tagad divu mēnešu laikā iztērēs jau minētos 2,5 miljonus – Dievs vien zina, kam; rīkos festivālu “Francijas pavasaris” un iztērēs burtiski pāris nedēļu laikā 1,18 miljonus… un tādā garā. Tā ka runāt par to, ka līdzekļu valstij nav, – tas, es domāju, ir pilnīgi nepamatoti.

Cileviča kungs nupat sacīja, ka nevienai no valdību veidojošajām partijām neesot paredzēta stratēģiski būtisko un neatliekami veicamo darbu sarakstā tēma “Denacionalizēto namu īrnieku jautājumu risināšana”. Tā nav taisnība! Partija “Jaunais laiks” (šobrīd mēs piedalāmies koalīcijas sarunās) savu padarāmo un stratēģiski visbūtiskāko darbu sarakstā ir ierakstījusi denacionalizēto namu īrnieku jautājumu risināšanu – vienu no ļoti būtiskiem, svarīgiem un atbildīgiem darbiem. Mēs jūtam atbildību visas mūsu sabiedrības priekšā, un mums šis darbs ir jāpadara, lai šeit tiešām nevarētu runāt par genocīdu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs – otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka 2004.gada decembrī mēs šeit, Saeimā, pieņēmām valdībai saistošu lēmumu, kuram ir likuma spēks, – triju līdz sešu mēnešu laikā izstrādāt pilnvērtīgu programmu, lai atrisinātu denacionalizēto māju īrnieku problēmu. Diemžēl valdība to nav izpildījusi, un tāpēc tagad ir parādījies šis likumprojekts. Protams, tā autori ir paši denacionalizēto namu īrnieki, viņu asociācija, un ar mūsu juristu palīdzību mēs to izgudrojām, izstrādājām. Un nu tas ir jums priekšā. Ar dažiem trūkumiem. Bet nav nekādas alternatīvas, šobrīd diemžēl nav.

Varētu runāt par visiem šiem trim ceļiem, kurus minēja Simsona kungs… Es gribētu teikt, ka palīdzība tieši izīrētājiem, namsaimniekiem, te ir iekļauta – praktiski tas ir pants, kas paredz, ka vajag pieņemt pašvaldības saistošos noteikumus, ka daļa šīs īres maksas sedzama no pašvaldības budžeta (ar valsts atbalstu). Tā praktiski būtu palīdzība gan īrniekiem, gan izīrētājiem.

Arī par īrniekiem izmaksājamām tiešām kompensācijām šeit ir runa. Un arī dzīvokļu celtniecības stimulēšana ir paredzēta šajā likumprojektā: cilvēks varēs saņemt visu kompensāciju uzreiz, ja viņš gribēs ieguldīt šos līdzekļus sava dzīvokļa celtniecībā vai iegādē.

Tāds ir, Simsona kungs, galvenais šā likumprojekta saturs.

Tāpēc es ceru, ka šis likumprojekts var būt par pamatu problēmas ātrai atrisināšanai. Es gribu vēlreiz atgādināt, ka līdz īres griestu atcelšanai ir palikuši tikai divarpus mēneši. Pieņemsim šo likumprojektu, ņemsim to par pamatu un strādāsim, un 9.Saeima tad varēs vēl šogad šo darbu pabeigt!

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Slēdzu debates. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 18, atturas– 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav? Ir citi priekšlikumi. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.novembris.

Sēdes vadītāja.

Tātad ir divi priekšlikumi.

Tālākais priekšlikums ir 15.novembris. Lūdzu deputātus balsot par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteiktu 15.novembri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret–41, neviens neatturas. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi savā sēdē likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (reģistrācijas numurs 1797). Priekšlikumi uz otro lasījumu saņemti netika. Komisija atbalstīja minētā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mihailam Pietkevičam.

M.Pietkevičs.

17.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos… (No zāles: “Tikko bija!”) Ā! Es atvainojos!

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minētā likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

P.Kalniņš.

17.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 17.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz. Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! 1., 2. un 3. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

5. un 6. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst… Es atvainojos! Atklājam debates par šo priekšlikumu… Par 10.priekšlikumu vai par nākamo? Tātad pret 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

11. – Saeimas deputāta Kārļa Strēļa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Mēs atklājam debates par 11. – deputāta Kārļa Strēļa priekšlikumu.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Slavenais somu gargabalnieks Lasi Virens – četru olimpisko zelta medaļu īpašnieks –, taujāts, kāpēc viņš ir nolēmis strādāt parlamentā, atbildēja: “Mans sapnis ir, lai katrā skolā būtu sava sporta zāle, peldbaseins, stadions, dušas…”

Ceru, ka tādas pašas domas ir arī mūsu olimpiskajam vicečempionam Ščerbatiham, kuru, pēc neoficiāliem datiem, tauta ir iebalsojusi Saeimā. Varbūt ar savu spēku un masu viņš iekustinās politiķu inertumu un mainīs viņu attieksmi pret sportu. Kad pasniedz medaļas, daudzi ir klāt un sildās medaļu spožumā, bet tad, kad ir jābalso par atbalstu sportam – it īpaši bērnu, jauniešu, studentu, invalīdu vai tautas sportam, tātad arī deputātu sportam –, mūsu parlamenta attieksme ir vairāk nekā pasīva.

Arvien mazāk sporta zāļu un laukumu bērniem paliek Rīgas centra rajonos. Latvijā trūkst gandrīz 300 skolām sporta zāļu, nemaz nerunājot par stadioniem un peldbaseiniem.

Cik man ir zināms, Ministru kabinets neveidos jaunas ministrijas, bet varbūt tomēr? Jo pirms vēlēšanām astoņu Latvijā vadošo partiju pārstāvji ar abām rokām atbalstīja Sporta ministrijas izveidošanas nepieciešamību, lai valstī sakārtotu sporta sistēmu.

Pats esmu runājis ar vairāk nekā 50 sporta federāciju vadītājiem, arī ar Olimpiskās komitejas prezidentu Vrubļevska kungu, un viņi gandrīz vienprātīgi tika atbalstījuši Sporta ministrijas izveidi. Gada sākumā to akceptēja arī Latvijas 5.Sporta kongresa dalībnieki. Un arī “Jaunā laika” valde ir atbalstījusi šo ideju. Šlesera kunga atbalsts sportam publiski ir izskanējis pat vairākas reizes. Vēl vakar viņš teica: “Programmas un valdības deklarācijas var būt vislabākās, bet, ja nav, kurš tās realizē, rezultātu nebūs.”

Sporta nozarē sporta programma ir izstrādāta 2006.-2013.gadam, bet ir vajadzīgs realizētājs tajā paredzētajām naudas summām. Ir jābūt cilvēkam, kas cīnās par šo finansējumu, lai to palielinātu bērnu, jauniešu, studentu, policistu un invalīdu sportam, arī sporta federācijām. Un galvenais – ir jābūt arī pašvaldību investīcijām sporta būvēs.

Būdams sporta ārsts, es uzskatu, ka sports ir viena no galvenajām alternatīvām cīņā pret kaitīgajiem ieradumiem, kas aizvien vairāk pārņem visu pasauli. Diemžēl demokrātijai ir arī negatīvā puse, jo tā iznīcina cilvēka garu ar alkoholismu, narkomāniju, datoratkarību, taču saukli: “Veselā miesā mājo vesels gars!” es diezgan sen vairs neesmu dzirdējis.

Tāpēc atbalstīsim šo Sporta likuma pantu un arī citus pantus un padomāsim par savu attieksmi pret sportu un fiziskajām aktivitātēm jeb, vienkārši runājot, kustībām. Kustībā – vesels!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

Dz.Ābiķis.

Jā, cienījamie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt deputāta Strēļa priekšlikumu un pilnībā piekrītu Strēļa kungam, ka Rīgā šobrīd ar sportu īsti kārtības nav, bet, cerams, Baiba Brigmanes kundze savu darbību tuvākajā laikā uzlabos.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts…

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos! Deputāta kungs, vai par jūsu priekšlikumu ir jābalso? Jūs vēlaties, lai būtu balsojums par 11.priekšlikumu? Nē. Tātad pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

12. un 13.priekšlikums. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Vairāk priekšlikumu nav, tāpēc aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Paldies par vienprātīgo atbalstu! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 17.oktobrim. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.oktobris. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 12.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” izskatīšanai pirmajā lasījumā kā darba kārtības pēdējo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem nav iebildumu, darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu Nr.6495. Likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam, un par šo likumprojektu ir iesniegti trīs priekšlikumi.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ditas Lūkas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

Komisija ir nolēmusi aicināt deputātus pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Stalidzāne.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Rāznas nacionālā parka likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 6496, un skatīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā.

1. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

4.priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis.

7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

9.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10.priekšlikumā – atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 9. un 10.priekšlikumu.

I.Emsis.

11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 13., 14. un 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 12. un 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis.

14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

15. un 16.priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 17.priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Pret 15., 16. un 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis.

18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

Citu priekšlikumu otrajam lasījumam nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 1, atturas – 8. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Emsis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Šis likumprojekts faktiski ir radies saistībā ar to, ka mums ir parādījušās lielas problēmas dzīvojamā sektorā ar dzīvojamo māju renovāciju, atjaunošanu, tāpēc pašreizējā situācija attiecībā uz mājokļu kvalitāti ir neapmierinoša.

Pagājušā gadsimta 40.–80.gados būvēto ēku konstrukcijas ir tādā stāvoklī, ka tām ir nepieciešama steidzama renovācija un papildu siltināšana, tāpēc vajag uzlabot ēku kvalitāti. Tādā veidā mēs ietaupītu energoresursus un tamlīdzīgi.

Tāpēc ir izstrādāts šis likumprojekts, kas ļautu pašvaldībai un valstij piedalīties šajā atbalsta shēmā tieši renovācijas un remontdarbu veikšanas procesos ar savu līdzdalību un līdzfinansējumu. Tas palīdzēs sakārtot gan esošās dzīvojamās mājas, gan tās mājas, kuras ir kultūrvēsturiski objekti, gan arī tās mājas, kuras ir kritiskā stāvoklī un apdraud cilvēku dzīvību un veselību.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šķesters.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 18.oktobris. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 18.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien nodod izskatīšanai valsts budžeta grozījumus 2006.gadam.

Šie ir būtiski grozījumi, kas reāli ietekmēs daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Valstī notiek augšupeja, valstī notiek pozitīvas pārmaiņas. Faktiskā ekonomiskā izaugsme salīdzinājumā ar 2006.gada budžeta prognozi ir bijusi straujāka. Tiek prognozēts 11 procentu liels valsts iekšējā kopprodukta pieaugums salīdzinājumā ar 7,5 procentu pieaugumu, kāds tika plānots budžeta izstrādes laikā. Straujās pārmaiņas darba tirgū nosaka augstu darba samaksas pieaugumu. 2006.gadā tiek prognozēts 21,1 procentu liels darba algas pieaugums, un tas ļaus palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus par 24,3 miljoniem latu. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi tiek plānoti par 60 miljoniem latu lielāki. Uzņēmumu ienākuma nodoklis pieaug par 8 procentiem. Vislielākais ieņēmumu pieaugums ir valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās – plus 80 miljoni latu. Kopējie nodokļu ieņēmumi 2006.gada valsts budžetā kopumā tiek prognozēti par 163,8 miljoniem latu lielāki nekā tad, kad tika apstiprināts šā gada budžets. Tik pozitīvas izmaiņas ieņēmumu daļā ļauj būtiski palielināt arī izdevumu daļu. Faktiski ikviena ministrija, ikviena valsts iestāde saņems papildu līdzekļus, kas ļaus tai pilnīgāk, kvalitatīvāk un plašākā apjomā veikt savu darbu.

Es šoreiz gribētu pirmām kārtām akcentēt tās programmas un tos pasākumus, kas tieši ietekmēs Latvijas iedzīvotājus, papildinās viņu maciņus. Proti, valdība ar šā gada budžeta grozījumiem nolīdzina savu parādu Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošajiem un bijušajiem ierēdņiem: Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierēdņiem paredz izmaksāt atvaļinājuma pabalstu par 2003.gadu un 2004.gadu, kā arī par 2005.gadu – kopumā 9,9 miljonus latu; piemaksu nodrošināšanai Valsts robežsardzes darbiniekiem par virsstundu darbu un nakts darbu par periodu no 1999.gada līdz 2001.gadam – 2,3 miljoni latu; piemaksu nodrošināšanai ugunsdzēsējiem par darbu smagos apstākļos – 645 tūkstoši latu.

Es gribētu norādīt arī uz to, ka ir paredzēta pedagogu darba samaksas paaugstināšana no 2006.gada 1.septembra, kam papildus tiek atvēlēti 3,4 miljoni latu.

Satiksmes ministrija papildus saņems 4,24 miljonus latu valsts pasūtījuma, dzelzceļa pasažieru pārvadājumu, nodrošināšanai un dotācijas pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem – 1,3 miljonus latu –, kā arī 22 miljonus parādu saistību segšanai, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem, līdz to pilnīgai izpildei (minētās saistības radās pēc vieglprātīgas valsts speciālā budžeta iekļaušanas valsts pamatbudžetā).

Ir prieks, ka dzimst vairāk bērnu. Tāpēc tiek papildus paredzēti 2,4 miljoni latu bērnu pabalstu nodrošināšanai.

Ļoti liela summa – 55 miljoni latu – papildus tiek piešķirta Veselības ministrijai (gan neatliekamo pasākumu īstenošanai veselības aprūpē un institūciju pamatfunkciju nodrošināšanai, gan ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas ieviešanai valsts un pašvaldību līmenī).

Kā jau minēju, ļoti labie ieņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, protams, ļauj palielināt pensijas un segt vecos parādus pret valsts budžetu.

Man gribētos īpaši norādīt arī uz mērķdotācijām, kādas paredzētas pašvaldībām (gan pedagogu algu paaugstināšanai, gan investīcijām, gan dažādiem pašvaldību pasākumiem), – kopumā ir runa par 30 miljoniem latu. Šīs mērķdotācijas ļaus daudzām pašvaldībām sakārtot savas skolas, bibliotēkas, tautas namus, sociālās aprūpes iestādes. Tās ļaus padarīt dzīvi kvalitatīvāku daudziem cilvēkiem, kuri dzīvo nelielos pagastos.

Savukārt zemnieki saņems kompensācijas ilgstošā sausuma nodarītajiem zaudējumiem – gandrīz 26 miljonu latu apjomā.

Cienījamie deputāti! Iesniegtie budžeta grozījumi liecina, ka aizejošās Saeimas ieceltā valdība ir strādājusi labi. Un ir pamats uzskatīt, ka valsts augšupeja turpināsies.

Un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā bez īpašām debatēm, tādējādi dodot pozitīvu vērtējumu paveiktajam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī lūdz jūs šo jautājumu izskatīt steidzamības kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Vai deputāts Vladimirs Buzajevs grib runāt par steidzamību? (No zāles: “Par visu!”) Par steidzamību, jā? (No zāles dep. J.Dobelis: “Lai runā par steidzamību!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Paldies bijušajam ministram Šlesera kungam par karsto valdības atbalstu, īpaši, ja ņem vērā, ka viņš bija izstumts no šīs valdības. Taču man ir jautājums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Šlesera kungam: kur ir tie 25 miljoni, kuri bija paredzēti tā saucamajam mājokļa atbalstam un par kuriem nobalsoja Saeima? Un kas saskaņā ar Satversmi ir galvenais mūsu valstī – Saeima vai valdība? Es uzskatu, ka šis likumprojekts ir klaja necieņa pret mūsu Satversmi.

Un mani pārsteidza vēl kas. Varētu piebilst: kur jūs bijāt agrāk, cienījamie valstsvīri? Šobrīd ir gandrīz jau oktobra otrā puse. Vai vispār var paspēt iztērēt šīs naudas summas, kuras tagad paredzētas šajā budžetā? Kāpēc tas viss netika izdarīts, teiksim, jūnijā. Tāds valsts pārvaldes līmenis ir drauds valsts stabilitātei, un redzams, ka iepriekšējā valdība, Kalvīša valdība, ir nekompetenta. Un arī nākamā būs tāda pati.

Tāpēc PCTVL frakcija neatbalstīs likumprojekta steidzamību un likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja.

Neviens nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 5, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cienījamie kolēģi! Ministru kabineta vārdā runās finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie Saeimas deputāti! Esmu pagodināts valdības vārdā šodien izskatīšanai parlamentā piedāvāt grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”, kuri tika akceptēti Ministru kabinetā šā gada 10.oktobrī un atbalstīti arī Nacionālās sadarbības padomes 13.sēdē, kur piedalījās mūsu partneri no arodbiedrībām un Darba devēju konfederācijas.

Pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts vēsturē valdība piedāvā budžeta grozījumos papildus pārdalīt tik iespaidīgu līdzekļu apjomu – tas ir, vairāk nekā 239 miljonus latu.

Otra labā ziņa ir tā, ka pirmo reizi valdība var atļauties darboties nevis sasteigti, “ugunsdzēsēju režīmā”, bet stabili turpināt iesākto darbu. Šos līdzekļus plānots sadalīt iesākto projektu realizēšanai, parādu nomaksai un valdības solītā izpildei.

Nupat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ziņojumā tika uzskaitīti gan valsts ekonomikas sasniegumi, gan arī lielākie mūsu tēriņu apjomi, bet es atļaušos tomēr to visu skatīt nedaudz citādākā griezumā. Esmu pārliecināts, ka jau šodien Latvijas iedzīvotāji ir sajutuši kaut nelielu savas labklājības pieaugumu.

Šajā gadā vidējais bruto darba samaksas kāpums, kā tiek prognozēts, būs vismaz par 21,1 procentu, un saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm gaidāms straujš darba algas pieaugums arī turpmākajos gados. Un 2010.gadā vidējai bruto darba algai Latvijā būtu jābūt vismaz 500 latu apjomā. Esmu pārliecināts, ka tas ir reāli sasniedzams mērķis.

Pozitīvas tendences vērojamas arī nodarbinātības jomā. Vidējais bezdarba līmenis šogad tiek prognozēts mazāks, nekā bija plānots, tātad ir 7,2 procenti.

Neskatoties uz vērienīgajiem budžeta grozījumiem, valdība ir apņēmusies turpināt stingras fiskālās politikas kursu. Šo budžeta grozījumu rezultāts ir tas, ka fiskālais deficīts iekļaujas Māstrihtas kritērijos noteiktajās robežās un nepārsniegs 1,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Turklāt lēnām mūsu tautsaimniecība sāk atveseļoties no tās lielākās kaites – inflācijas. Tā, pēc septembra datiem, gada inflācija Latvijā bija 5,9 procenti – pirmo reizi kopš 2004.gada maija noslīdējusi zem 6 procentu līmeņa. Esmu reālists: vidējais patēriņa cenu pieaugums šogad tiek prognozēts 6,5 procentu līmenī, taču esmu pārliecināts, ka mums ir visas iespējas samazināt inflāciju par 1 procentu gadā, nenodarot nekādu kaitējumu tautsaimniecības attīstībai kopumā.

Aigara Kalvīša valdības piedāvātajos šā gada valsts budžeta grozījumos valsts konsolidētā budžeta izdevumu daļas savstarpējais pārskaitījums ir paredzēts 3,39 miljardu latu apmērā, bet izdevumi, ieskaitot tīros aizdevumus,– 3,55 miljardu latu apmērā.

Skaidrs, ka šāds palielinājums nebūtu pat iedomājams bez sekmīga Valsts ieņēmumu dienesta darba nodokļu iekasēšanā, par ko es vēlos katram Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekam pateikt paldies.

Kopumā nodokļu ieņēmumu prognozes šim gadam ir plānots palielināt vēl par 163,8 miljoniem latu. Un neaizmirsīsim, ka šā gada budžetā VID jau uzņēmās saistības – nodokļos iekasēt par 559 miljoniem latu vairāk nekā gadu iepriekš! Šādu nodokļu iekasētāju darbu nevar novērtēt citādi kā tikai par teicamu.

Kurām prioritātēm valdība ir paredzējusi novirzīt šos nozīmīgos līdzekļus? Par galveno prioritāti šajos budžeta grozījumos valdība piedāvā izvirzīt veselības aprūpi, tāpat valdība budžeta grozījumos vēlas turpināt valsts iekšlietu sistēmu sakārtošanu (Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem tiek atlīdzināti parādi). Tas ir valsts nepadarītais darbs, ko šī valdība ir apņēmusies izdarīt.

Nemainīgi valdības prioritāte ir arī izglītība. Pedagogu darba samaksas paaugstināšanai par 50 latiem no 2006.gada 1.septembra ir papildus paredzēti 12,6 miljoni latu, augstāko mācību iestāžu investīciju projekta īstenošanai – 2,75 miljoni, bet atbalstam augstas klases sasniegumiem sportā – papildus 3,33 miljoni latu. Pedagogu darba algu paaugstināšanai papildu finansējums paredzēts ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijai, bet arī Zemkopības ministrijai, Labklājības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Kultūras ministrijai un Veselības ministrijai, kā arī pašvaldībām.

Nozīmīga līdzekļu pārdale starp programmām un apakšprogrammām veikta arī Zemkopības ministrijas budžetā, lai nodrošinātu ilgstošā sausuma nodarīto zaudējumu kompensāciju izmaksu lauksaimniekiem 25,81 miljona latu apmērā.

Lai risinātu samilzušo demogrāfisko problēmu un palielinātu dzimstību, valdība ir saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu piedāvājusi grozījumos paredzēt bērna kopšanas pabalstu izmaksām papildus 2,4 miljonus latu.

Savukārt Kultūras ministrijai paredzētais papildu finansējums ir 9,77 miljoni latu, no kuriem 2 miljonus latu paredzēts novirzīt darbinieku algu paaugstināšanai kultūras sektorā.

Aigara Kalvīša vadītā valdība allaž ir rūpējusies par pašvaldību darbu, un esmu pārliecināts, ka arī šajos budžeta grozījumos pašvaldības saņems būtisku valsts atbalstu. Paredzētie papildu izdevumi pašvaldībām: 19,2 miljoni latu – investīciju projektiem, 7,4 miljoni latu – pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, bet 3,6 miljoni latu – dažādu pasākumu finansēšanai.

Tāpat tiks paaugstināts pašvaldību aizņēmumu palielinājums par 37 miljoniem latu, kā arī pašvaldību galvojumu palielinājums par 10 miljoniem latu. Savukārt kopējais aizņēmumu un galvojumu saistību pieļaujamais palielinājums pēc grozījumiem tiek plānots 96,28 miljonu latu apmērā.

Ekonomējot jūsu dārgo laiku, atļaušos neminēt visas būtiskākās izdevumu pozīcijas, taču ar pilnu pārliecību varu teikt, ka valdība pirmo reizi ir radusi iespēju apmierināt gandrīz visu ministriju un pašvaldību pieprasījumus, neaizmirstot, piemēram, par sabiedrisko televīziju un radio, kam kopā grozījumos ir atvēlēts 1,1 miljons latu, nedz arī Augstāko tiesu un Valsts cilvēktiesību biroju, kā arī citas valsts institūcijas.

Valdības vārdā aicinu jūs, godātie Saeimas deputāti, atbalstīt 2006.gada valsts budžeta grozījumu projektu. Tas ir orientēts uz vairāku valstij un pašvaldībām vitāli svarīgu jomu sakārtošanu un tajā pašā laikā ir sociāli atbildīgs un apliecina valdības vēlmi turpināt stingru fiskālo politiku ceļā uz bezdeficīta budžetu.

Ar šiem budžeta grozījumiem šī Aigara Kalvīša vadītā valdība pēc sevis neatstāj parādus valsts iestādēm vai to darbiniekiem, tāpēc nākamajai valdībai būs visas iespējas pieņemt maksimāli valsts interesēm atbilstošu 2007.gada valsts budžetu.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie ministru kungi! Kolēģi! Valsts strauji attīstās. Šīs valsts izvēlētā labējā politika acīm redzami nes pozitīvus augļus, un tas ir ļoti, ļoti labi. Valstī ar katru gadu tiešām būtiski palielinās nodokļu ieņēmumi, mūsu iekšzemes kopprodukta pieaugums tiešām ir viens no straujākajiem Eiropas Savienībā, un arī tas ir ļoti, ļoti labi. Ir ļoti apsveicami, ka valdība tiešām beidzot ir atradusi iespēju palielināt algas skolotājiem. Ir ļoti labi, ka beidzot tiek atdoti parādi arī policistiem. Tāpat ceru, ka arī veselības aprūpei tiks piešķirtas būtiskas investīcijas, kas ļaus veselības aprūpei kļūt pieejamākai.

Un tomēr ir viena maza nianse, kurai es gribētu pieskarties, jo valdība šoreiz par to nav padomājusi. Godātie kolēģi, es domāju, mums nevienam nav noslēpums, ka straujas ekonomiskās attīstības, tik strauja ienākumu pieauguma apstākļos vienmēr ir jādomā par nākotni – par to, kas notiks tad, kad šī ekonomika vairs neattīstīsies tik strauji. Un visi pasaules autoritatīvākie ekonomisti vienbalsīgi atzīst, ka šādā gadījumā valsts parāda līmenis ir jāsamazina, jo tad, kad valstij klāsies grūtāk, to darīt būs vēl daudz grūtāk. It īpaši jau šajā situācijā, kad tie ir tikai budžeta grozījumi un kad ir ļoti īss laiks, lai šo naudu apgūtu. Un bieži vien šī pieredze ir tāda, ka šī nauda tiešām tika iztērēta ne pārāk lietderīgi.

Mēs ļoti labi zinām, ka šobrīd Latvijā pati galvenā problēma ir inflācija, ko iedzīvotāji aptaujās ir nosaukuši par problēmu numur viens. Mēs zinām, ka maizes cena aug, arī piena, biezpiena un pārējo pirmās nepieciešamības patēriņa preču cenas aug. Turklāt valdības rīcībā nav daudz instrumentu, lai to regulētu, un viens no pašiem galvenajiem instrumentiem tiešām ir budžeta deficīta samazināšana.

Diemžēl šajā grozījumu projektā es neredzu nevienu signālu, nevienu virzienu, kas liecinātu, ka valdība ļoti būtiski ir domājusi tieši par inflācijas mazināšanas sadaļu. Līdz ar to šī problēma tomēr ir palikusi neatrisināta.

Un nobeigumā, kolēģi, gribu sacīt, ka šobrīd populāra ir tēze, ka gāze ir jāspiež grīdā, tomēr mēs visi redzam, ka ceļa zīmes rāda, ka uz ceļa var parādīties šķēršļi. Un tāpēc es ļoti, ļoti ceru, ka šī “gāze” netiks spiesta tik ļoti, ka pēc kārtējā straujā līkuma mēs varētu atdurties pret kādu lielu stabu vai koku. Es ļoti, ļoti ceru un aicinu gan finanšu ministru, gan valdības vadītāju par to padomāt, gan sastādot jauno budžetu, gan realizējot šos grozījumus.

Frakcija “Jaunais laiks” atbalstīs šos budžeta grozījumus. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

A.Šlesers.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12.oktobris pulksten 17.00, bet otrais lasījums Saeimā notiks 19.oktobrī.

Sēdes vadītāja.

Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.oktobris pulksten 17.00. Izskatīšanas laiks – 19.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” otrajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

2. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Un 3. ir Juridiskā biroja un Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Līdz ar to visi trīs priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 6. Tātad likums “Grozījumi Lauku atbalsta likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (dokumenta reģistrācijas numurs 1892). Likumprojekts paredz precizēt terminus un izstrādāt vienotu terminoloģiju, kā arī definēt citus jēdzienus.

Komisija izskatīja un atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Komisija ierosina to noteikt par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

A.Radzevičs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.oktobris. Izskatīšana – Saeimas 26.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.oktobris. Izskatīšana 26.oktobra sēdē. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Nikolajs Kabanovs, Oskars Kastēns, Jānis Lagzdiņš, Pāvels Maksimovs un Jānis Strazdiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 12.oktobra sēde ir slēgta. Paldies.