Ministru kabineta 2006.gada 17.oktobra sēdē

 

AM: Par finanšu līdzekļiem Rīgas noformēšanai NATO samita laikā

17.oktobrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK rīkojumu projekts “Par Rīgas pilsētas noformēšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu un valdību vadītāju sanāksmes norises laikā”.

Lai pilsētas iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem radītu svētku sajūtu NATO samita laikā un apliecinātu gatavību šim vēsturiskajam notikumam, NATO Rīgas samita organizācijas birojs sadarbībā ar Rīgas domes Kultūras pārvaldi ir izstrādājis priekšlikumu Rīgas noformējumam “Desmit dienas Rīgā”, kas pilsētu rotās no 2006.gada 20. līdz 30.novembrim.

Rīgas centrā un mikrorajonos tiks izvietoti lielformāta mākslas stendi, kuros atspoguļoti ar foto kameru fiksēti mirkļi no Latvijas iedzīvotāju svētkiem un ikdienas. Uz Rīgas tiltiem un Rīgas centrā tiks izvietoti rotājumi, kas rosinās svētku sajūtu rīdziniekos un liks samita viesiem justies gaidītiem Rīgā. Nacionālais rotājums pamīšus ar NATO samita simboliku rotās tiltus, savukārt Rīgas centru – krāšņas 26 NATO dalībvalstu karogu kompozīcijas. Uz galvenajiem ceļiem pie iebraukšanas Rīgā tiks izvietots sagaidīšanas un pavadīšanas sveiciens samita viesiem. Rīgas centru plānots izgaismot, izmantojot lampiņu virtenes un citus gaismas objektus.

Svētku noformējumam no Aizsardzības ministrijas un Rīgas domes budžeta kopā piešķirti 37958,49 lati.

 

AM: Par kārtību, kādā Latvijas Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta kuģis var izmantot kuģa ieročus

17.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 1.jūnija noteikumos Nr.508 “Kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtība Latvijas ūdeņos””.

MK noteikumu projekts precizē gadījumus un kārtību, kādā Latvijas Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta kuģis izmanto kuģa ieročus pret aizdomās turamo kuģi.

Kuģa ieročus, kas atrodas uz Krasta apsardzes kuģiem, drīkst izmantot galējas nepieciešamības gadījumā, ja aizdomās turamais kuģis apzināti nesadarbojas ar Krasta apsardzi, ignorē tās likumīgās prasības, traucē pārbaudes veikšanu vai cenšas to nepieļaut. Krasta apsardzes kuģa komandieris, izvērtējot situāciju un konstatējot, ka aizdomās turamais kuģis pārkāpj miermīlīgas caurbraukšanas tiesības, pieņem lēmumu par kuģa ieroču pielietošanu.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par nodokli elektroenerģijai un energoproduktiem

17.oktobrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums par nodokli energoproduktiem un elektroenerģijai, kas Latvijai jāievieš atbilstoši Eiropas Komisijas direktīvu prasībām. Taču iedzīvotājiem no nākamā gada ieviešamais elektroenerģijas nodoklis jāmaksā nebūs, un nodokli dabasgāzei Latvijā pagaidām nepiemēros.

Lai pildītu direktīvu prasības, MK šīsdienas sēdē uzdeva Finanšu ministrijai izstrādāt likumprojektu “Par elektroenerģijas nodokli” un atbilstošos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Šie likumprojekti jāiesniedz Ministru kabinetā līdz ar 2007.gada valsts budžeta paketi.

Informatīvajā ziņojumā minētie priekšlikumi par elektroenerģijas nodokļa ieviešanu paredz, ka no nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem un videi draudzīgās (augsti efektīvās) koģenerācijas stacijās, kā arī elektroenerģija, ko patērē mājsaimniecības, elektrificētais transports un uzņēmumi, kas sniedz ielu apgaismošanas pakalpojumus.

Direktīvu par nodokļu piemērošanu energoresursiem ES pieņēma vēl 2003.gadā, tas ir, pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Pirms iestāšanās ES Latvija panāca pārejas periodus direktīvas piemērošanai, un Latvijai piešķirtie pārejas periodi arī tika ietverti ES direktīvā.

Saskaņā ar šiem pārejas periodiem nodoklis elektroenerģijai, akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm) Latvijai ir jāsāk piemērot no 2007.gada 1.janvāra. Līdz 2010.gadam nodokļa likmes šiem produktiem var būt uz pusi mazākas par direktīvā 2003/96/EK noteiktajām minimālajām likmēm, bet no 2010.gada 1.janvāra nodokļa likmēm ir jābūt sasniegušām direktīvā noteikto minimālo līmeni.

Akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm) par gigadžoulu bruto siltumietilpības:

• ja akmeņogles un kokss tiek izmantoti komercdarbībai: no 2007.gada – 0,075 eiro (0,05 Ls) un no 2010.gada – 0,15 eiro (0,11 Ls);

• ja akmeņogles un kokss tiek izmantoti nekomercdarbībai: no 2007.gada – 0,15 eiro (0,11 Ls) un no 2010.gada – 0,30 eiro (0,21 Ls).

Elektroenerģijai par 1000 kilovatstundām (kWh):

• ja elektroenerģiju izmanto komercdarbībai: no 2007.gada – 0,25 eiro (0,175 Ls) un no 2010.gada – 0,5 eiro (0,35 Ls);

• ja elektroenerģiju izmanto nekomercdarbībai: no 2007.gada – 0,50 eiro (0,35 Ls) un no 2010.gada – 1 eiro (0,70 Ls).

Informatīvais ziņojums par nodokļa ieviešanu energoproduktiem un elektroenerģijai atbilstoši direktīvās 2004/74/EK un 2003/96/EK noteiktajam pieejams Finanšu ministrijas mājaslapā: http://www.fm.gov.lv/dokumenti/zinojumi/FMZino_080806_energ.pdf.

 

FM: Par interaktīvo azartspēļu programmām un par interaktīvo azartspēļu spēlētāju reģistrāciju

Valdība otrdien, 17.oktobrī, apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas reglamentēs interaktīvo azartspēļu spēlētāju reģistrācijas un identitātes pārbaudes kārtību, kā arī noteikumus par kārtību, kādā iesniedzama informācija par interaktīvo azartspēļu un izložu organizēšanas programmām, drošības un fizisko personu datu aizsardzības pasākumiem. Abos MK noteikumos ir veiktas redakcionālas izmaiņas – precizēta lietotā terminoloģija, bet līdzšinējā kārtība būtiski nav mainījusies.

MK noteikumi “Kārtība, kādā iesniedzama informācija par interaktīvo azartspēļu un izložu organizēšanas programmām, drošības un fizisko personu datu aizsardzības pasākumiem” regulēs, kā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai iesniedzama informācija par programmām, kuras izmanto interaktīvo azartspēļu organizēšanā, ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību veiktajā likmju pieņemšanā un biļešu pārdošanā, kā arī par paredzētajiem drošības un fizisko personu datu aizsardzības pasākumiem. Šo noteikumu prasības neattiecas uz izlozes biļešu pārdošanas vietās izmantojamām ierīcēm – biļešu pārdošanas termināļiem. Savukārt MK noteikumi “Interaktīvo azartspēļu spēlētāju reģistrācijas un identitātes pārbaudes kārtība” paredzēs, kā veicama spēlētāju reģistrācija un identitātes pārbaude, kā arī minimālās prasības, kas jāievēro, lai novērstu no interaktīvajām azartspēlēm atkarīgo spēlētāju turpmāko dalību azartspēlēs.

Atbilstoši šiem noteikumiem azartspēles organizētājam ir jāizveido un jāuztur interaktīvo azartspēļu spēlētāju reģistrs, kā arī jāreģistrē tajā spēlētāji. Spēlētājam ir tiesības pieprasīt, lai viņš tiktu izslēgts no šī reģistra, nosūtot paziņojumu izlozes vai azartspēles organizētājam, kuram triju darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas spēlētājs no reģistra jāizslēdz.

Līdz ar jauno MK noteikumu stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2004.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.248 “Kārtība, kādā iesniedzama informācija par interaktīvo spēļu organizēšanas programmām, drošības pasākumiem un fizisko personu datu aizsardzības pasākumiem”, kā arī MK 2004.gada 25.marta noteikumi Nr.175 “Interaktīvo spēļu spēlētāju reģistrācijas un identitātes pārbaudes kārtība”.

 

FM: Par nodokļu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču lietošanu

17.oktobra sēdē Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību un lietotāju, tirgotāju, apkalpojošo dienestu un ekspertu pienākumiem.

MK noteikumi reglamentēs nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, šo iekārtu lietotāju pienākumus, darījumu apliecinošo dokumentu veidus un rekvizītus, kā arī kārtību, kādā elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotāji, tirgotāji, apkalpojošie dienesti, eksperti un ekspertīzes akti reģistrējami Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vienotajā datu bāzē jeb reģistrā. Tāpat MK noteikumos paredzēta nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas, lietotāju, tirgotāju apkalpojošo dienestu un ekspertu uzraudzības un kontroles kārtība.

MK noteikumos “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību un lietotāju, tirgotāju, apkalpojošo dienestu un ekspertu pienākumiem” ir ietvertas normas, kas palielina apkalpojošo dienestu atbildību par šajos noteikumos noteikto pienākumu pildīšanu, kā arī nosaka apkalpojošajiem dienestiem pienākumu veikt atsevišķus iepriekš ekspertiem noteiktos pienākumus, kas nepieciešami fiskālās uzraudzības nodrošināšanai.

Savukārt, lai mazinātu administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībai, noteikumi paredz iespēju nodokļu maksātājam VID teritoriālajā iestādē reģistrēt ne tikai grāmatiņās brošētas kvītis vai biļetes, bet arī kvīšu vai biļešu numurus. Tāpat tiek vienkāršoti pārskati par numurēto un VID teritoriālajā iestādē reģistrēto kvīšu un biļešu izlietojumu, pārskati par stingrās uzskaites plombu izlietojumu, kā arī ir pilnveidota kases aparāta, kases sistēmas, tirdzniecības automāta žurnāla forma un tā aizpildīšanas kārtība.

MK noteikumi paredz līdz 2009.gada 31.decembrim pagarināt lietošanas termiņu Latvijas lauku teritorijā reģistrētiem kases aparātiem, kases sistēmām, specializētām ierīcēm un iekārtām, kas neatbilst Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumos Nr.361 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām” noteiktajām prasībām.

Tā kā līdzšinējie šo jomu regulējošie MK noteikumi saskaņā ar grozījumiem likumā par nodokļiem un nodevām ir spēkā ne ilgāk kā līdz šī gada beigām, Finanšu ministrija sagatavoja jaunus MK noteikumus, kuros ir ietvertas MK 2003.gada 1.jūlija noteikumu Nr.361 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām” normas, kā arī saskaņā ar šiem noteikumiem izdoto VID rīkojumu prasības.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju

Ministru kabineta (MK) 2006.gada 17.oktobra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju”.

Rīkojuma projekta izstrādes nepieciešamību noteica izmaiņas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas sastāvā, kas tika apstiprināts ar MK 2005.gada 25.maija rīkojumu Nr.343 “Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju”.

Lai nodrošinātu Valsts civildienesta likuma 9.panta pirmās daļas 1.punkta prasību izpildi, IZM ir sagatavojusi MK rīkojuma projektu “Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju”. Rīkojuma projekts nepieciešams, jo personas, kuras saskaņā ar MK 2005.gada 25.maija rīkojumu Nr.343 “Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju” (“Latvijas Vēstnesis” 2005.g., Nr.84) bija iekļautas ierēdņu un pretendentu vērtēšanas komisijā, vairs nepilda attiecīgā amata pienākumus.

Sakarā ar to, ka 2005.gada 25.maija rīkojumā Nr.343 “Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju” apstiprinātais personu saraksts ir būtiski mainījies, uzskatām, ka nepieciešams apstiprināt iesniegto MK rīkojuma projektu un atcelt 2005.gada 25.maija rīkojumu Nr.343.

 

IZM: Par nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Latvijas Universitātes valdījumā

Ministru kabineta (MK) 2006.gada 17.oktobra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Latvijas Universitātes valdījumā”.

IZM sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Latvijas Universitātes valdījumā” paredz sakārtot Latvijas Universitātes rīcībā esošo valsts nekustamo īpašumu.

Nekustamais īpašums Rīgā, Aspazijas bulvārī 5, saskaņā ar Valsts vēstures arhīva 2002.gada 20.maija izziņu 1940.gada 21.jūlijā piederēja Latvijas valstij. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 1999.gada 2.marta izziņa informē, ka īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemesgabalu Rīgā, Aspazijas bulvārī 5, bijušie zemes īpašnieki vai to mantinieki likumā noteiktajā termiņā nav pieteikušies. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.pantu zemesgabals Rīgā, Aspazijas bulvārī 5, piekrīt valstij.

Pašreiz uz zemesgabala 5122m² platībā Rīgā, Aspazijas bulvārī 5, izvietotas Latvijas Universitātes lietojumā esošās četras būves. Augstskolas ēka, kantora ēka un garāža būvētas līdz 1940.gada 21.jūlijam. Rīgas domes Centra rajona izpilddirekcijas 2002.gada 31.oktobra izziņa apliecina, ka uz namīpašumu Rīgā, Aspazijas bulvārī5, likumīgie īpašnieki vai viņu mantinieki nav pieteikušies īpašuma tiesību atjaunošanai. Saskaņā ar Civillikumu minētās būves piekrīt valstij. Noliktavas ēka uzbūvēta 1984.gadā, par tās atbilstību ekspluatācijā nodotā objekta noteikumiem informē Rīgas pilsētas Būvvaldes 2002.gada 4.septembra izziņa, un, pamatojoties uz likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.pantu, noliktava piekrīt valstij.

Nekustamais īpašums, ko pašlaik lieto Latvijas Universitāte Rīgā, Jūrmalas gatvē 74/76, atbilstoši 1996.gada 17.aprīlī izsniegtajam pieprasāmā zemesgabala plānam, izvietots uz zemesgabaliem 93.grupā, 1.grunts un 93.grupa 3.grunts. Saskaņā ar Valsts vēstures arhīva 2002.gada 11.decembra izziņu nekustamais īpašums 93.grupā, 1.grunts 1940.gada 21.jūlijā piederēja privātpersonai. Saskaņā ar Valsts vēstures arhīva 2002.gada 11.decembra izziņu nekustamais īpašums 93.grupā, 3.grunts kā atsevišķa hipotekāra vienība līdz 1940.gadam nav izdalīta. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 1997.gada 20.marta izziņa apliecina, ka zemesgabala Rīgā, Jūrmalas gatvē 74/76 (93.grupa 3.grunts), bijušais īpašnieks nav pieteicies īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemesgabalu. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 1998.gada 4.augusta izziņa apliecina, ka bijušā īpašnieka pieteikums īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemesgabalu Rīgā, Jūrmalas gatvē 74/76 (93.grupa, 1.grunts), ir noraidīts. Atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” zemesgabals Rīgā, Jūrmalas gatvē Nr.74/76, uz kura izvietotas Latvijas Universitātes rīcībā esošās ēkas un būves, piekrīt valstij.

Latvijas Universitātes lietojumā esošu desmit ēku vidū ir mācību darbnīca, kuras ekspluatācija uzsākta 1920.gadā. Saskaņā ar Valsts vēstures arhīva 2003.gada 23.janvāra izziņu ēkas, kuras izvietotas uz gruntsgabala Rīgā, Jūrmalas gatvē (Anniņmuižas) 74, 1943.gadā piederēja privātpersonai. Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijas 2003.gada 20.janvāra izziņa informē, ka ar Rīgas domes 1998.gada 15.decembra lēmumu Nr.6779 atteikts denacionalizēt no 1900.gada ekspluatācijā esošo namīpašumu, kuru Latvijas Universitāte lieto kā mācību darbnīcu.

Augstskolas ēka pieņemta ekspluatācijā ar 1955.gada 31.augusta Valsts komisijas aktu. Dienesta viesnīca pieņemta ekspluatācijā ar 1961.gada 31.augusta Valsts komisijas aktu. Rīgas pilsētas Būvvaldes 2003.gada 11.februāra izziņa apliecina, ka mācību laboratorijas korpusam – jaunbūvei būvprojekts ir saskaņots noteiktajā kārtībā.

Par sešām būvēm Rīgas pilsētas Būvvaldes izziņā ir norāde, ka tām nav konstatētas patvaļīgas būvniecības pazīmes. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.pantu un 37.pantu projektā uzskaitītas ēkas (būves) Rīgā, Jūrmalas gatvē 74/76, piekrīt valstij.

Latvijas Universitātes lietojumā esošais nekustamais īpašums Rīgā, Skanstes ielā 3, izvietots uz zemesgabaliem 17.grupa, 61.grunts un 25.grupa, 1.grunts. Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2002.gada 11.oktobra izziņai nekustamais īpašums Rīgā, 17.grupa, 61.grunts, 1940.gada 21.jūlijā piederēja juridiskai personai. Saskaņā ar Valsts vēstures arhīva 2002.gada 11.oktobra izziņu nekustamais īpašums 25.grupā, 1.grunts, 1940.gada 21.jūlijā piederēja Rīgas pilsētai. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 2002.gada 1.augusta izziņa apliecina, ka uz zemesgabalu Rīgā, Skanstes ielā, 17.grupa, 61.grunts, bijušais īpašnieks nav pieteicies īpašuma tiesību atjaunošanai. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 2002.gada 1.augusta izziņa apliecina, ka zemesgabals Rīgā, Skanstes ielā, 25.grupa, 1.grunts, līdz 1994.gada 1.jūnijam ir bijis Rīgas pilsētas īpašums. Kā apliecina garāžām piesaistāma zemesgabala projekta 2002.gada 31.jūlija saskaņojumi Rīgas domes Īpašuma departamenta Zemju pārvaldē, Arhitektūras pārvaldes Pilsētplānošanas daļā un pie Vidzemes priekšpilsētas galvenā arhitekta, zemesgabals piešķirts lietošanai Latvijas Universitātei, zemes piederība ir saskaņota. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” zemesgabals Rīgā, Skanstes ielā 3, uz kura izvietotas Latvijas Universitātes rīcībā esošās būves, piekrīt valstij.

Uz zemesgabala Rīgā, Skanstes ielā 3, izvietotas piecas būves, kuru ekspluatācija uzsākta 1974.gadā. Akti par būvju pieņemšanu ekspluatācijā nav saglabājušies, un, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Būvinspekcijas rīcībā esošajiem dokumentiem, 2003.gada 7.oktobrī izsniegtā izziņa apliecina būvju piederību valstij. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 37.pantu piecas būves Rīgā, Skanstes ielā 3, piekrīt valstij. Nekustamais īpašums Rīgā, Skanstes ielā 3, arī turpmāk tiks izmantots kā Latvijas Universitātes Tehniskais centrs.

 

IZM: Par likumprojektu, kas noteiks sporta bāzu statusu un darbību

Ministru kabineta (MK) 17.oktobra sēdē, izskatot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par MK 2005.gada 12.aprīļa protokola Nr.19 36.§ “Par sporta finansējuma piešķiršanas kritērijiem, kārtību un pasākumiem, kuri tiks veikti, lai nodrošinātu valsts budžeta 2004.gada finanšu izmantošanas pastiprinātu kontroli un uzraudzību” 2.2.apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildi”, tika atbalstīts IZM priekšlikums pagarināt termiņu likumprojekta par sporta bāzu statusu un darbību izstrādei līdz 2007.gada 1.aprīlim.

Pildot MK 2005.gada 12.aprīļa sēdē (prot.Nr.19 36.§) pieņemtā lēmuma 2.2.apakšpunktā IZM doto uzdevumu – līdz 2006.gada 1.aprīlim sagatavot likumprojektu par sporta bāzu statusu un darbību –, IZM ir pieņēmusi zināšanai ar šī uzdevuma izpildi saistītās darba grupas darba sēdēs konstatēto, ka jāizstrādā jauns likumprojekts, kas noteiktu nacionālās sporta bāzes statusa iegūšanas kritērijus un darbības kārtību.

Sporta likums ir pieņemts, lai noteiktu sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības un pamatuzdevumus sporta attīstībā un sporta finansēšanas pamatus. Tas norāda sporta izglītības iestāžu, IZM un citu nozaru ministriju un pašvaldību kompetenci sporta jomā, kā arī Latvijas Nacionālās sporta padomes un Latvijas Olimpiskās komitejas darbību. Savukārt par sporta bāzēm likums noteic, ka tās tiek veidotas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu. No tām tiek nošķirtas nacionālās sporta bāzes, kuras tiek atbrīvotas no nodokļu maksājumiem un daļēji tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, bet citu sporta bāzu nozīmīgums un iespēja rezultatīvi darboties netiek vērtēta.

Nacionālo sporta bāzu statusa piešķiršanas kārtību regulē Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra lēmums “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” un Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 23.marta lēmums Nr.145 “Par Nolikumu par nacionālās sporta bāzes darbību un tās finansēšanas kārtību”, bet saskaņā ar to izpildi, sporta bāzēm piešķirot nacionālo sporta bāzes statusu, regulāri tiek veikts darbs pie grozījumiem minētajā Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” un 1997.gada 2.decembra MK noteikumos Nr.396 “Noteikumi par masu aktīvās atpūtas centru un sporta būvju un ēku, kā arī to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli”.

Ievērojot minēto, darba grupa ir nonākusi pie secinājuma, ka ar likumu ir jāatceļ minētais Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra lēmums un Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 23.marta lēmums Nr.145, kā arī jāveic grozījumi 1997.gada 2.decembra MK noteikumos Nr.396 un jānosaka nacionālajām sporta bāzēm un to īpašniekiem domātie noteikumi pārejai uz jaunu sistēmu. Savukārt ar šo jautājumu saistīto formalitāšu kārtošanai starp iestādēm ir jāsadala to pienākumi. Kopumā tas nozīmē, ka jāizveido jauna sistēma visiem pieejamai un ērtai dokumentu apritei. Šādā kārtībā atsevišķos normatīvajos aktos ir jāmaina termini un jāpaskaidro to piemērošana.

Tādējādi darba grupai vēl ir jāveic darbs pie kritēriju un ar likumprojekta izpildi saistošo noteikumu izstrādes, pie grozījumiem spēkā esošajos normatīvajos aktos un atbildīgo iestāžu darbības nolikuma un pilnvarojuma apjoma, kas var tikt veikts līdz 2007.gada 1.aprīlim.

 

IZM: Par attīrīšanas iekārtu, ūdensapgādes un kanalizācijas izbūvju nodošanu Laidzes pagasta pašvaldības īpašumā

Ministru kabineta (MK) 2006.gada 17.oktobra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par attīrīšanas iekārtu, ūdensapgādes un kanalizācijas izbūvju nodošanu Laidzes pagasta pašvaldības īpašumā”.

IZM sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par attīrīšanas iekārtu, ūdensapgādes un kanalizācijas izbūvju nodošanu Laidzes pagasta pašvaldības īpašumā” paredz nodot ministrijas padotības iestādes – Laidzes profesionālās vidusskolas – lietojumā esošo valsts nekustamo īpašumu Laidzes pašvaldības īpašumā.

Projekts sagatavots, ņemot vērā Laidzes pagasta padomes 2005.gada 6.septembra sēdes protokollēmuma izrakstu “Par ūdenssaimniecības pārņemšanu no Laidzes profesionālās vidusskolas”. Nododamais valsts nekustamais īpašums sastāv no attīrīšanas iekārtam, trijām artēziskajām akām ar diviem ūdenstorņiem, ūdensvada un kanalizācijas izbūvēm. Minētās izbūves pa posmiem pieņemtas ekspluatācijā no 1959.gada līdz 1994.gadam ieskaitot, tās izvietotas uz zemesgabaliem, kuri ierakstīti Talsu zemesgrāmatu nodaļas Laidzes pagasta zemesgrāmatā uz valsts vārda IZM personā. Nododamās attīrīšanas iekārtas, ūdensvada un kanalizācijas tīkli atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pantam nav ierakstāmas zemesgrāmatā.

Laidzes profesionālās vidusskolas rīcībā esošās attīrīšanas iekārtas, ūdensapgādes un kanalizācijas izbūves nodrošina skolas vajadzības, kā arī Laidzes pagasta vajadzības. Laidzes pagasta pašvaldība, pārņemot attīrīšanas iekārtas, ūdensapgādes un kanalizācijas izbūves, atbrīvos skolu no neraksturīgo funkciju pildīšanas, tādējādi nodrošinās likuma “Par pašvaldībām” 15.pantā paredzētās valsts vietējās pārvaldes un sociāli ekonomiskās funkcijas izpildīšanu – organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija).

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par jauno Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieci

Ministru kabinets saskaņā ar tieslietu ministra Guntara Grīnvalda priekšlikumu otrdien, 17.oktobrī, par Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieci apstiprināja Ivetu Romanovsku.

Ar Latvijas Republikas tieslietu ministra rīkojumu tika izveidota konkursa komisija, lai izvērtētu pretendentu atbilstību Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieka amatam. 2006.gada oktobrī, veicot otrajai kārtai izvirzīto Reliģisko lietu pārvaldespriekšnieka amata pretendentu atlasi, konkursa komisija nolēma apstiprināšanai amatā ieteikt Ivetu Romanovsku.

I.Romanovska pašlaik studē Latvijas Universitātes Politikas zinātnes Doktorantūras programmā. Pirms tam studējusi turpat Ekonomikas un vadības programmā, iegūstot maģistra grādu.

No 1998.gada līdz 2003.gadam I.Romanovska ir strādājusi Tieslietu ministrijas Bēgļu lietu apelācijas padomē, savukārt no 2003.gada līdz 2005.gadam bijusi juriste a/s “Lindeks”, pēc tam strādājusi Rīgas domes Centrālajā administrācijā par galveno referenti.

Saskaņā ar Reliģisko organizāciju likumu Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks, kuru pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets, atbild par pārvaldes darbu un tās funkciju izpildi.

 

TM: Par atbildības jomu sadalījumu starp Tieslietu un Bērnu un ģimenes lietu ministriju

Ministru kabinets otrdien, 17.oktobrī, apstiprināja Tieslietu ministrijas (TM) un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (BĢLM) atbildības jomu sadalījumu vairākos Eiropas Savienības (ES) normatīvajos aktos iekļautajos jautājumos.

Kā teikts TM informatīvajā ziņojumā, ko izskatīja Ministru kabinets, Eiropas Komisija 2005.gada 15.decembrī iesniedza ES Padomei Regulas projektu, ar kuru tiek risināti tādi jautājumi kā vienoti uzturēšanas saistību noteikumi un procesuālo normu saskaņošana, vienoti piemērojamā likuma noteikumi, vienkāršota spriedumu atzīšanas ieviešana, kā arī sadarbība starp kompetentajām dalībvalstu iestādēm uzturlīdzekļu piedziņas lietās. Saskaņā ar Vecāko amatpersonu sanāksmes lēmumu par atbildīgo saistībā ar minētajiem tiesību aktu projektiem tika noteikta TM un BĢLM. Tā kā abām ministrijām nebija vienotas nostājas par ministriju atbildību attiecībā uz šiem tiesību aktu projektiem, Latvijas nacionālo pozīciju par Regulas projektu uzņēmās izstrādāt TM, šā gada janvārī izveidojot darba grupu. TM izstrādāto nacionālo pozīciju valdība 17.oktobrī apstiprināja.

TM 2006.gada laikā vairākkārt ir centusies atrisināt jautājumu par abu ministriju atbildību un sadarbību. Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka divas atbildīgās iestādes nerada skaidrību, kas un kurai ministrijai ir jādara, kāds ir sadarbības mehānisms un atbildības sadalījums ministriju starpā. Tāpēc TM uzskata, ka būtiski noteikt tikai vienu galveno atbildīgo ministriju par šiem tiesību aktu projektiem. Būtiski, lai jau projekta izstrādes stadijā starp ministrijām tiktu panākta vienošanās, kura no tām nākotnē varētu uzņemties centrālās iestādes funkcijas.

TM uzskata, ka BĢLM ir jābūt atbildīgajai ministrijai un jāuzņemas centrālās iestādes funkcijas, jo uzturēšanas saistības ir ģimenes tiesību jautājums, kas ietilpst tās kompetencē. Turklāt jau pašlaik BĢLM veic centrālās iestādes funkcijas starptautisko normatīvo aktu ietvaros, kas paredz tiesu sadarbību kā ģimenes lietās, tā arī aptver jautājumus par jurisdikciju, piemērojamo likumu, spriedumu atzīšanu un izpildi. TM norāda, ka jautājumi par juridiskās palīdzības sniegšanu būs piekritīgi Juridiskās palīdzības administrācijai, kas ir TM padotības iestāde, kā arī norāda, ka BĢLM kā atbildīgās ministrijas noteikšana neizslēdz TM kā līdzatbildīgās ministrijas atbildību, jo īpaši jautājumos par lietu piekritību, procesuālo normu saskaņošanu, spriedumu atzīšanas prasības atcelšanu un ārvalstu spriedumu izpildi.

Savukārt Latvijas pozīcija par iepriekš minētās Regulas projektu ir vērsta uz noteikumu mērķiem un principiem. Tā kā Latvijas pozīcijai ir vairāki būtiski iebildumi pret Regulas projekta noteikumiem, pozīcija tika virzīta apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Latvija atbalsta lielāko daļu no Regulas projekta noteikumiem, kas paredz gan vienotus lietu piekritības, piemērojamā likuma noteikumus, gan atsevišķu procesuālo normu un izpildes noteikumu saskaņošanu, gan arī ievieš sadarbības mehānismu starp dalībvalstu centrālajām iestādēm.

Būtiskākie iebildumi ir piemērojamā likuma jautājumos. Latvija uzskata, ka nepieciešams paredzēt iespēju ierobežot tādu ārvalstu likumu piemērošanu, kas paredz uzturēšanas saistības gadījumos, kad Latvijas likums tādas nepieļauj. Tāpat Latvija atbalsta viedokli, ka pārrobežu uzturēšanas saistību lietās palīdzības sniegšana uztura kreditoram ir jārisina, atvieglojot personām tiesu pieejamību, nevis uzliekot par pienākumu dalībvalstu centrālajām iestādēm pārstāvēt uztura kreditoru attiecīgās centrālās iestādes dalībvalstī notiekošajos tiesvedības vai izpildes procesos, kā tas ir noteikts Regulas projektā.

 

TM: Par līguma noslēgšanu starp ES un ASV, kā apstrādāt lidmašīnu pasažieru datus

Latvija atbalsta “Nolīguma starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz pasažieru datu reģistru (PNR) datu apstrādi un pārsūtīšanu ASV Iekšzemes drošības departamentam, ko veic aviopārvadātāji” (turpmāk – PNR nolīgums) noslēgšanu. Šīs nolīgums paredz ASV drošības iestādēm pieeju aviopārvadātāju rezervācijas sistēmām ar mērķi novērst potenciālos terorisma draudus.

Ministru kabinets 17.oktobrī uzdeva Tieslietu ministrijai (TM) veikt nepieciešamos pasākumus minētā līguma ratifikācijai Latvijā.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, Eiropas Kopienu tiesa (EKT) šā gada 30.maijā anulēja 2004.gada 17.maija Eiropas Padomes lēmumu, kas atzina nolīgumu “Par pasažieru datu reģistra (PNR) datu apstrādi starp Eiropas Kopienu un ASV”. Kā pamatu savam spriedumam EKT minēja nepareiza tiesiskā pamata izvēli. Iepriekšējais nolīgums līdz ar to tika denonsēts 2006.gada 3.jūlijā un zaudēja spēku 30.septembrī.

Šā gada jūnijā Eiropas Padome deva mandātu ES Prezidentūrai ar Eiropas Komisijas palīdzību sākt pārrunas ar ASV par jauna nolīguma izstrādi un parakstīšanu. 12.oktobrī dalībvalstis pilnvaroja ES Prezidentūru parakstīt jaunu nolīgumu, un tas tika parakstīts 16.oktobrī.

Lai nolīgums starp ES un ASV stātos spēkā Latvijas Republikas teritorijā, ir nepieciešama tā ratifikācija Saeimā. TM 24.oktobrī plāno iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nolīguma ratifikāciju un virzīt tā pieņemšanu Saeimā. PNR nolīgums satur nosacījumu par tā pagaidu piemērošanu no parakstīšanas dienas.

Jaunais PNR nolīgums ir pagaidu nolīgums, kurš atrisina vienīgi EKT sprieduma radītās sekas, un būtiskākās nolīguma satura izmaiņas ir tādas, ka tiek mainīts tā noslēgšanas juridiskais pamats un ir precizētas tās ASV drošības iestādes, kurām ir tiesības saņemt PNR informāciju.

Kā teikts TM sagatavotajā informācijā, Latvijas aviokompānijas tiešos lidojumus uz ASV neveic. Pasažieru pārvadājumus no Latvijas uz un no ASV veic Uzbekistānas aviokompānija, kas ir informēta par tiesisko situāciju PNR nolīguma sakarā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par cilvēkresursu attīstības programmas apstiprināšanu

Ministru kabinets 17.oktobrī pieņēma programmu “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.–2015.gadam”, kas nosaka konkrētus veicamos uzdevumus un to termiņus, kā arī plāno finansējumu to īstenošanai, lai nākotnē attīstītu veselības nozares cilvēkresursus.

Viena no problēmām ar veselības nozarē strādājošajiem ir gan to trūkums, gan vidējais strādājošo personu vecums, kas pakāpeniski palielinās. Problēma ir arī darbaspēka migrācija. Šo problēmu kopums rada situāciju, kad veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem ir mazāk pieejami, īpaši reģionos. Lai šīs minētās problēmas risinātu, ir izstrādāta cilvēkresursu attīstības programma, nosakot konkrētus veicamos uzdevumus un nepieciešamos resursus to realizācijai.

Lai nodrošinātu veselības aprūpes nozari ar cilvēkresursiem pietiekamā skaitā un kvalifikācijā, nepieciešams veidot vienotu, kompleksu pieeju šī jautājuma risināšanai. Svarīgi ir ilgtermiņā plānot nepieciešamo ārstniecības personu skaitu, lai savukārt varētu plānot atbilstošu medicīnas un veselības aprūpes programmās studējošo skaitu. Veselības aprūpes cilvēkresursus paredzēts plānot saskaņā ar īpaši izstrādātu metodoloģiju, kā arī šajā procesā iesaistot pašvaldības reģionos.

Lai attīstītu izglītības sistēmu veselības aprūpē atbilstoši pieprasījumam darba tirgū, paredzēts pilnveidot studējošo sociālā atbalsta sistēmu, piemēram, veicināt dienesta viesnīcu izbūvi, izskatīt iespējas studējošā kredītu dzēšanai un citus jautājumus. Ir plānots arvien attīstīt klīniskās un mācību bāzes, studiju un mācību programmas un izstrādāt programmu tālākizglītības koordinēšanai.

Būtisks veicamais pasākums ir esošo ārstniecības personu motivācija turpināt darbu veselības aprūpes sistēmā, veidojot darba samaksas un sociālo garantiju sistēmu, kā arī veicinot pozitīvu profesijas prestižu. Programmā ir paredzēts izveidot sociālo garantiju sistēmu neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem, ieviest obligāto civiltiesisko apdrošināšanu visām ārstniecības personām. Programmā ir noteikts, ka no 2009.gada ārsta darba samaksa būs 2,5 reizes lielāka nekā vidējā tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksa. Patlaban, no šā gada 1.jūlija, ārstu vidējā darba samaksa ir divas reizes lielāka nekā tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksa, tas ir, 440 lati. Veiksmīgi realizējot visus noteiktos uzdevumus, par 5% palielināsies veselības aprūpē strādājošo personu skaits vecumā no 25–40 gadiem, tiks panākts, ka 70% no veselības nozarē izglītību ieguvušajām personām turpinās darbu šajā nozarē, savukārt pacienti saņems kvalitatīvus un visā valsts teritorijā vienmērīgi pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par aizsargājamo aleju saraksta papildināšanu

Ministru kabineta (MK) 17.oktobra sēdē akceptēja Vides ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumos Nr.888 “Noteikumi par aizsargājamām alejām””.

Vides ministrija kopīgi ar Satiksmes ministrijas, kā arī ar vietējo pašvaldību pārstāvju piedalīšanos atkārtoti ir izvērtējusi aizsargājamo aleju statusa noteikšanu alejām, kuras netika iekļautas MK 2005.gada 22.novembra noteikumos Nr.888 “Noteikumi par aizsargājamām alejām”, lai papildinātu aizsargājamo aleju sarakstu.

Ņemot vērā Satiksmes ministrijas iebildumus, Limbažu–Dūču ceļa bērzu aleja un Kabiles aleja netiek iekļauta aizsargājamo aleju sarakstā, bet Satiksmes ministrijai jānodrošina, ka jebkādi ceļu rekonstrukcijas darbi šo aleju teritorijā tiek saskaņoti ar Vides ministriju.

Noteikumu projekts paredz papildināt aizsargājamo aleju sarakstu ar 9 alejām, līdz ar to pēc grozījumu pieņemšanas aizsargājamo aleju sarakstā būs iekļautas 60 alejas.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” nodošanu Zemkopības ministrijas padotībā

Valdība otrdien, 17.oktobrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto rīkojumu par valsts aģentūras “Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”” nodošanu Zemkopības ministrijas padotībā ar 2007.gada 1.janvāri.

Rīkojums izstrādāts, pamatojoties uz Zinātniskās darbības likumu, kas nosaka, ka valsts dibinātie zinātniskie institūti darbojas kā publiskas aģentūras un atrodas attiecīgās nozares ministrijas pārraudzībā. ZM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

Pašreiz valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”” atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā.

 

ZM: Par vadlīnijām zvejas apstrādes un mārketinga uzlabošanai

Valdība otrdien, 17.oktobrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātās vadlīnijas un iesnieguma veidlapu atklātam projektu iesniegumu konkursam zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošanai.

Vadlīnijās ir definētas prasības atbalsta saņēmējiem, noteikta pieteikšanās kārtība finansējuma saņemšanai, kā arī iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas un atlases kritēriji.

Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošanai piešķirtais finansējums ir 8227235 lati. Atbalsts nodrošinās struktūrpalīdzības saņemšanu piekrastes zvejniekiem un zivju apstrādes uzņēmumiem, kas, uzlabojot darba apstākļus zivju apstrādes uzņēmumos un organizējot piekrastes zvejnieku nozvejoto zivju apstrādi, sekmēs nodarbināto labklājības paaugstināšanu un sociālās spriedzes samazināšanos nozarē.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par iespējamiem darījumiem ar piena kvotām

Valdība otrdien, 17.oktobrī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā tiek veikti darījumi ar piena kvotām, šo kvotu administrēšanas un kontroles kārtība, kā arī soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtība”.

Normatīvajā aktā tiek svītrotas normas, kas attiecas uz piena kvotu nomu darījumiem. Turpmāk piena kvotas varēs pirkt, pārdot, pārveidot un mantot, kā arī tiek saglabāta iespēja ražotājam no kvotas atteikties.

Grozījumi arī paredz, ka turpmāk piena paraugu testēšana jāveic akreditētā laboratorijā, kuras akreditācijas sfērā iekļauta piena fizikāli ķīmiskā un mikrobioloģiskā testēšana. Testēšana jāveic ne retāk kā divas reizes mēnesī (reizi 15 dienās).

Līdz šim, piesakoties uz piena kvotām no valsts rezerves, bija jāizpilda vismaz viens no trim nosacījumiem. Grozījumi normatīvajā aktā paredz saglabāt noteikumos tikai vienu nosacījumu – no valsts rezerves ražotājam piešķir piena kvotu vai palielina tās apjomu, ja piena ražotāja ganāmpulks ir reģistrēts dzīvnieku un ganāmpulku reģistrā un piena ražotājs ir izpildījis vismaz 70% no viņam piešķirtās līdzšinējās piegādes vai tiešās tirdzniecības kvotas.

Savukārt piena ražotājs soda naudu nomaksā par iepriekšējā kvotas gadā pārsniegto piena kvotu līdz 1.augustam piegādes kvotas gadījumā – piena pircējam, bet tiešās tirdzniecības kvotas gadījumā un piena pircēja darbības pārtraukšanas gadījumā – Lauku atbalsta dienestam.

Piena kvotu pirkuma darījumus var veikt kārtējā kvotas gadā līdz 15.februārim. Līdz šim noteiktais datums bija līdz 1.janvārim.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMSILS: Par valsts programmu “Čigāni (romi) Latvijā 2007.–2009.”

Ministru kabineta 17.oktobra sēdē tika atbalstīta Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta izstrādātā valsts programma “Čigāni (romi) Latvijā 2007.–2009.”.

Programmu “Čigāni (romi) Latvijā” izstrādāja starpinstitūciju darba grupa sekretariāta vadībā, piedaloties čigānu (romu) nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas paredzēts trim gadiem, un tās mērķis ir veicināt čigānu (romu) kopienas iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, nodrošinot diskriminācijas apkarošanu un vienādu iespēju nodrošināšanu čigānu (romu) kopienai izglītības, nodarbinātības un cilvēktiesību jomā saskaņā ar kopienas īpašiem nosacījumiem un atbilstoši Eiropas Padomes Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

Programma izglītības jomā paredz radīt īpašas iespējas čigānu (romu) kopienas pārstāvjiem paaugstināt izglītības līmeni, pilnveidot 5–6 gadu vecu čigānu (romu) bērnu sagatavošanu skolai pirmsskolas izglītības un pamatizglītības iestādēs, paaugstināt čigānu (romu) bērnu vecāku vai to personu atbildību, kas īsteno vecāku varu, ja viņi nenodrošina bērnam obligātās izglītības iegūšanu, kā arī radīt īpašas iespējas čigānu (romu) kopienas pārstāvjiem, ja nepieciešams, atgriezties izglītības procesā jebkurā tā posmā. Nodarbinātības jomā plānots mazināt diskrimināciju un bezdarba līmeni čigānu (romu) kopienā, nodrošināt čigānu (romu) kopienas pārstāvju sociālo dialogu ar Latvijas uzņēmējiem un citām nodarbinātības procesā iesaistītajām pusēm. Savukārt cilvēktiesību jomā tiks veicināta iecietība, negatīvu stereotipu un aizspriedumu mazināšana Latvijas sabiedrībā par čigānu (romu) kopienu, tiks paaugstināts sabiedrības informētības līmenis un izpratne par Latvijas čigānu (romu) kopienas kultūras iezīmēm, sekmēta Latvijas čigānu (romu) kopienas kultūras attīstība un etniskās identitātes saglabāšana, kā arī tiks rosinātas aktivitātes Latvijas čigānu (romu) kopienas nevalstisko organizāciju līdzdalībai pilsoniskajā sabiedrībā.

Lai sasniegtu programmas mērķus, tās īstenošanā tiks iesaistīta valsts pārvalde, pašvaldības un izglītības iestādes, čigānu (romu) un citas nevalstiskās organizācijas, darba devēju profesionālās apvienības, kā arī plašsaziņas līdzekļi.

Turpmāk reizi gadā līdz 30.septembrim sekretariāts iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanu.

Uzziņai:

Čigānu (romu) kultūra ir neatņemama Latvijas kultūru dažādības sastāvdaļa. Čigānu (romu) kopienas attīstība Latvijā ir cieši saistīta ar čigānu (romu) tautas identitātes saglabāšanu globalizācijas apstākļos. Latvijā čigāni (romi) dzīvo jau kopš 16.gadsimta. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra statistikas datiem 2006.gada sākumā Latvijā dzīvoja 8498 čigāni (romi), tas ir 0,3% Latvijas iedzīvotāju, taču čigānu (romu) NVO līderi un pētnieki izsaka pieņēmumus, ka Latvijā varētu būt no 15000 līdz 18000 čigānu (romu).

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts