Ministru kabineta noteikumi Nr.852

Rīgā 2006.gada 17.oktobrī (prot. Nr.54 12.§)

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 229-06 “Hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves”

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu

 

1.Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN229-06 “Hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves” (turpmāk – būvnormatīvs LBN229-06). Būvnormatīvs LBN229-06 nosaka īpašu būvniecības procesa kārtību hidroelektrostaciju hidrotehniskajām būvēm.

2.Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā iesniegti akceptēšanai līdz 2006.gada 31.decembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojekta dokumentācijas pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 229-06 “Hidroelektro­staciju hidrotehniskās būves” prasībām nav obligāta.

3.Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozares standartizācijas tehniskajām komitejām veicina šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju.

4. Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministra vietā – finanšu ministrs O.Spurdziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

 

Apstiprināts ar

Ministru kabineta

2006.gada 17.oktobra noteikumiem Nr.852

Latvijas būvnormatīvs LBN 229-06 “Hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves”

I. Vispārīgās prasības

1. Būvnormatīvs nosaka prasības jaunbūvējamu, rekonstruējamu un renovējamu hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju un to kompleksu (turpmāk – hidrotehniskās būves), to pamatņu un būvkonstrukciju projektēšanai un būvprojekta dokumentācijas noformēšanai. Būvnormatīvs ir sais­tošs hidrotehnisko būvju pasūtītājiem un būvprojektētājiem neatkarīgi no būves piederības.

2. Būvnormatīvā lietotie termini:

2.1. hidroloģiskie aplēses lielumi – ar normatīvi noteiktu pārsniegšanas varbūtību vai īpašiem maksimizēšanas paņēmieniem aprēķināti hidroloģiskie lielumi, kas ir pamats hidrotehnisko būvju dimensionēšanai un to darbības režīma plānošanai. Ir šādi aplēses hidroloģiskie lielumi:

2.1.1.aprēķina hidroloģiskie lielumi – lielumi, kuriem netiek pieļautas nekādas novirzes no projektētā darbības režīma;

2.1.2.pārbaudes hidroloģiskie lielumi – lielumi, kuriem tiek pieļautas nebūtiskas novirzes no projektētā darbības režīma, bet kuri nerada būves avārijas situāciju;

2.2. iespējami maksimālie plūdi (IMP) – teorētiski aprēķināti plūdi, kādus var sagaidīt, ja sakrīt visneizdevīgākie meteoroloģiskie un hidroloģiskie apstākļi, kādi konkrētajā apvidū ir reāli iespējami;

2.3. minimālais garantējamais caurplūdums – vasaras 30 dienu perioda minimālais caurplūdums ar 95% pārsniegšanas varbūtību, kas, regulējot noteci, ūdenstecē saglabājams vienmēr, ja to pieļauj upes dabīgā pietece, iztvaikošana un zemākais ekspluatācijas ūdens līmenis (ZEŪL) ūdenskrātuvē;

2.4. hidroelektrostaciju kaskāde – vairāku hidroelektrostaciju izvietojums uz vienas ūdensteces tādā attālumā, kādā vienas hidroelektrostacijas darbība rada apdraudējuma risku vai ietekmē citas hidroelektrostacijas darbību;

2.5. robežstāvoklis – galējais pieļaujamais stāvoklis, kuru nedrīkst pārsniegt un kas atbilst noteiktai būvkonstrukcijas vai būvkonstrukcijas daļas nestspējai. Nestspēju nosaka atbilstoši bojājuma, neelastīgas nobīdes vai deformācijas (ko var uzskatīt par bojājumu) rašanās iespējai;

2.6. normāls uzstādinājuma līmenis (NUL) – pieļaujamais ūdens līmenis, kuru normālos ekspluatācijas apstākļos ūdenskrātuvē nodrošina hidrotehniskās būves;

2.7. apdraudējuma risks – situācija, kas var rasties, ja kāda no hidrotehniskajām būvēm zaudē noturību vai stiprību un notiek nekontrolēta ūdens noplūde, kuras dēļ var rasties draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai un fizisko un juridisko personu īpašumiem, kā arī kaitējums videi.

3. Hidrotehniskās būves projektē, ņemot vērā prognozējamās iedarbes atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.142 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-01 “Būtiskās prasības būvēm””, lai pēc hidrotehnisko būvju uzbūvēšanas visā to ekonomiski pamatotā ekspluatācijas laikā normālos ekspluatācijas apstākļos nodrošinātu hidroelektrostacijas darba augstu efektivitāti, darba drošumu, kā arī ērtu būvju un ietaišu drošuma uzraudzību un ekspluatāciju.

4. Hidrotehniskās būves projektē tā, lai līdz minimumam samazinātu būvju nevēlamu ietekmi uz vidi.

5. Hidrotehniskās būves projektē atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi), Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumiem Nr.382 “Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība” un Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.631 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-05 “Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves”” (turpmāk – būvnormatīvs LBN 224-05), ciktāl to nereglamentē šis būvnormatīvs.

6.Hidrotehnisko būvju projektēšanā piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (turpmāk – piemērojamie standarti).

II. Hidrotehnisko būvju drošuma klasifikācija

7. Hidrotehniskās būves klasificē pēc apdraudējuma riska (bīstamības pakāpes), kādu tās var radīt avārijas gadījumā. Būvju drošuma klasi nosaka saskaņā ar likumu “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”.

8.Priekšlikumu par hidrotehniskās būves atbilstību attiecīgai drošuma klasei projektēšanas uzdevumā norāda pasūtītājs saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 1.tabulu un piemērojamajiem standartiem.

9.Hidrotehniskās būves drošuma klasi pārskata, ja apdraudētajā teritorijā tiek būvētas jaunas hidrotehniskās būves un mainās hidroelektrostacijas radītais apdraudējuma risks. Lēmumu par drošuma klases maiņu pieņem Valsts būvinspekcija.

10. Būtiskās prasības hidrotehniskajām būvēm izvirza atbilstoši to drošuma klasei. Būtiskās prasības ņem vērā, izstrādājot būvprojektu, nosakot hidroelektrostacijas ekspluatācijas režīmu un drošuma uzraudzību.

11. Hidrotehniskās būves pēc to kalpošanas ilguma iedala pastāvīgās un pagaidu būvēs.

12.Pagaidu būves ierīko, lai nodrošinātu būvdarbu procesu, un izmanto hidrotehnisko būvju būvdarbu, pagaidu ekspluatācijas vai remonta laikā. Pagaidu būves nojauc pirms hidrotehniskās būves nodošanas ekspluatācijā.

III. Pamatprasības hidrotehnisko būvju un to būvkonstrukciju projektēšanai

13. Hidrotehnisko būvju būvprojektu izstrādā divās stadijās – skiču projekta un tehniskā projekta stadijā.

14. A drošuma klases hidrotehniskās būves projektē atbilstoši Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajām prasībām.

15.B un C drošuma klases hidrotehniskās būves projektē atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumos Nr.382 “Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība” noteiktajām prasībām.

16. Inženierizpēti hidrotehnisko būvju pirmsprojekta izpētes un būvprojektēšanas gaitā veic saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 “Inženierizpētes noteikumi būvniecībā” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168).

IV. Būvprojekta sastāvs

17. Hidrotehnisko būvju skiču projektu izstrādā saskaņā ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu un tajā norādīto institūciju izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem un būvvietas inženierizpētes rezultātiem.

18. Hidrotehnisko būvju skiču projektam ir šādas daļas:

18.1. paskaidrojuma raksts (būves novietojuma apraksts, iepriekš veikto inženierizpētes darbu kopsavilkums, galveno darbu apjomi, aptuvenās izmaksas un variantu salīdzinājums, vides aizsardzības pasākumi, saskaņojumu saraksts);

18.2. būves novietnes plāns;

18.3. raksturīgākie būvju rasējumi, garenprofili un šķērsprofili;

18.4. tehnoloģiskā aprīkojuma projektētās jaudas un tehniskā risinājuma pamatojums un aptuvens aprēķins.

19. Iecerētās hidrotehniskās būves arhitektūras daļas rasējumus skiču projektā iekļauj pēc būvvaldes pieprasījuma.

20.Tehniskā projekta izstrādes pamats ir būvvaldē un reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē saskaņots hidrotehniskās būves skiču projekts.

21.Hidrotehniskās būves tehniskajam projektam ir šādas daļas:

21.1. vispārīgā daļa:

21.1.1.būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;

21.1.2. būvvietas inženierizpētes materiāli;

21.1.3.paskaidrojuma raksts ar ekonomisko pamatojumu un būves tehniskajiem rādītājiem;

21.2. arhitektūras daļa ar novietnes plānu;

21.3. hidroloģijas daļa ar hidroloģisko režīmu risinājumiem;

21.4. inženierrisinājumu daļa:

21.4.1. būvkonstrukcijas;

21.4.2. inženiertīkli, ja tādi ir;

21.4.3.telekomunikācijas, signalizācijas sistēmas, iekārtu vadības un automatizācijas sistēmas, ja tādas ir;

21.4.4. citi inženierrisinājumi;

21.4.5. vides aizsardzības pasākumi;

21.5. tehnoloģiskā daļa ar iekārtu izvietojumu, shēmām un aprakstiem;

21.6.ekspluatācijas tehniskie noteikumi (uzturēšanas nosacījumi, darbināšanas režīms);

21.7. ūdens objekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi;

21.8.būvdarbu organizēšanas daļa (būvdarbu kalendāra plāns, pievedceļi, nepieciešamie resursi, ierīkoto ģeodēzisko zīmju (reperu) saraksts, nozīmīgāko būvkonstrukciju izbūves paņēmieni, darba aizsardzības pasākumu plāns, kā arī, ja to pieprasa pasūtītājs, ieteikumi kvalitātes nodrošināšanas un kontroles organizēšanai);

21.9. ekonomikas daļa:

21.9.1. informācijas kopsavilkums par iekārtām, konstrukcijām un materiāliem (tehniskā eksplikācija);

21.9.2. būvdarbu apjomi;

21.9.3. aptuvens izmaksu aprēķins.

22. Tehniskā projekta atsevišķo daļu apjomu projektēšanas uzdevumā un līgumā par būvprojektēšanas darbu veikšanu nosaka pasūtītājs kopīgi ar projektētāju saskaņā ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu un attiecīgo institūciju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.

23.Ja būvprojektu izstrādā ekspluatācijā esošas hidrotehniskās būves rekonstrukcijai vai renovācijai un tā jāveic, nepārtraucot būves pamatfunkciju veikšanu, papildus norāda:

23.1.darbu organizēšanas projektā:

23.1.1. kādi darbi un kādā secībā veicami, nepārtraucot būves pamatfunkciju izpildi;

23.1.2. kādi darbi, kādā secībā un kādos termiņos veicami plānotajos būves pamatfunkciju izpildes pārtraukumos;

23.2.būvdarbu ģenerālplānos – ekspluatācijā esošās būves, inženiertīklus un ceļus, kuru funkcionēšana rekonstrukcijas laikā netiek pārtraukta, kā arī būves inženiertīklus un ceļus, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

23.3.paskaidrojuma rakstā – nepieciešamo koordināciju starp būvuzņēmēju un rekonstruējamās vai renovējamās hidrotehniskās būves apsaimniekotāju, kā arī pasākumus, kas nodrošina netraucētu būves pamatfunkciju izpildi un rekonstrukcijas vai renovācijas darbu veikšanu.

24. Būvprojektu noformē atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 202-01 “Būvprojekta saturs un noformēšana” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumiem Nr.370) un piemērojamajiem standartiem.

V. Aprēķinu pamatnosacījumi

25.Projektējot hidrotehniskās būves, to pamatnes un būvkonstrukcijas, nav pieļaujama robežstāvokļa pārsniegšana. Robežstāvoklis nav pārsniegts, ja ir ievērots šāds nosacījums:

γ_lc × F ≤ R × γ_c / γ_n , kur

γ_lc – slodžu kombināciju koeficients;

F – aprēķinu lielums vispārinātai spēka iedarbībai (spēks, moments, spriegums), deformācijai vai citam parametram, pēc kura novērtē robežstāvokli;

R – aprēķinu lielums vispārinātai nestspējai, deformācijai vai citam parametram, kas noteikts atbilstoši projektēšanas normām;

γ_c – darba apstākļu koeficients atbilstoši būves, būvkonstrukcijas vai pamatnes tipam, materiāla veidam, aprēķina shēmas tuvinājumam, robežstāvokļa veidam un citiem faktoriem. Koeficienta lielums noteikts normatīvajos dokumentos par atsevišķu hidrotehnisko būvju, to būvkonstrukciju un pamatnes projektēšanu;

γ_n – drošības koeficients atbilstoši sekām, kas radīsies, sasniedzot robežstāvokli. Aprēķinos pēc pirmā robežstāvokļa koeficientu γ_n nosaka atbilstoši hidrotehnisko būvju drošības klasei: A drošības klases hidrotehniskajām būvēm γ_n = 1,25, B drošības klases hidrotehniskajām būvēm γ_n=1,15, C drošības klases hidrotehniskajām būvēm γ_n = 1,10. Aprēķinos pēc otrā robežstāvokļa pieņem, ka γ_n = 1,0.

26. Aprēķinos pieņem šādus slodžu kombināciju koeficientus:

26.1. pirmā (nestspējas) robežstāvokļa slodžu un iedarbību pamatkombinācijai:

26.1.1. normālos ekspluatācijas apstākļos γ_lc = 1,0;

26.1.2. būvniecības, renovācijas vai rekonstrukcijas laikā γ_lc = 0,95;

26.1.3. slodžu un iedarbību īpašai kombinācijai γ_lc = 0,90;

26.2. aprēķinos pēc otrā (ekspluatācijas) robežstāvokļa γ_lc = 1,00.

27.Drošības koeficientus materiālu aprēķina pretestības un grunts raksturojuma noteikšanai pieņem atbilstoši būvnormatīviem un piemērojamajiem standartiem. Atļauts atsevišķu aprēķina pretestību materiāliem un gruntīm noteikt pēc testēšanas rezultātu statistiskās apstrādes.

28.Aprēķinu slodzes iegūst, reizinot normatīvo slodzi ar pārslodzes koeficientu γ_f. Pārslodzes koeficienta γ_f vērtības aprēķinos pēc pirmā robežstāvokļa pieņem saskaņā ar būvnormatīva LBN 224-05 13.pielikumu.

29. Hidrotehnisko būvju, to būvkonstrukciju un pamatnes aprēķinos pēc otrā robežstāvokļa pieņem pārslodzes koeficienta γ_f, drošības koeficienta vērtības materiāliem un gruntīm 1,0, izņemot piemērojamajos standartos noteiktos gadījumus.

30.Hidrotehniskās būves aprēķina slodžu un iedarbību pamatkombi­nācijai un īpašajai kombinācijai.

31. Slodžu pamatkombinācijā ietver pastāvīgās, mainīgās ilgstošās un mainīgās īslaicīgās slodzes un iedarbības. Īpašā kombinācijā ietver pastāvīgās, mainīgās ilgstošās un mainīgās īslaicīgās slodzes un iedarbības, vienu no tām nomainot ar īpašo slodzi vai iedarbību. Īpašā slodze iedarbojas avārijas situācijās vai dabas katastrofas gadījumā.

32.Slodzes un iedarbības aprēķinos pieņem visnelabvēlīgāko, bet konkrētajos apstākļos reālo slodžu kombināciju atsevišķi būvdarbu, ekspluatācijas un remonta laikam.

33. Hidroelektrostacijas aizsprosta un dambja augstumu un novadbūves caurvades spēju aprēķina un pārbauda ar hidroloģiskajiem aplēses lielumiem, kuru ikgadējā pārsniegšanas varbūtība p (%) atkarībā no hidrotehnisko būvju drošuma klases noteikta šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulā:

33.1. hidroloģiskos aplēses lielumus nosaka, izmantojot matemātiskās statistikas metodes saskaņā ar tiešajiem hidrometriskajiem novērojumiem, empīriskām formulām un izolīniju kartēm vai novērojumu rindu pagarināšanas statistiskajām metodēm atbilstoši būvnormatīvam LBN 224-05;

33.2. A drošuma klases hidrotehnisko būvju pārbaudes hidroloģiskos lielumus nosaka ar šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulā minēto ikgadējo pārsniegšanas varbūtību (p) 0,01% vai ar īpašiem klimatisko parādību maksimizēšanas paņēmieniem noteikto iespējami maksimālo plūdu lielumu (IMP). Ja hidroloģisko un klimatisko datu ticamība šajos aprēķinu gadījumos ir līdzvērtīga, pieņem lielāko no noteiktajiem lielumiem. Ja statistiskajiem aprēķiniem nepieciešamo hidroloģisko datu ticamība ir augstāka par maksimizējamo klimatisko datu ticamību, pieņem ar matemātiskās statistikas metodēm aprēķināto maksimālo caurplūdumu ar 0,01% ikgadējo pārsniegšanas varbūtību.

34. Hidrotehniskās būves, tās pamatnes un citu būvkonstrukciju stiprību, noturību un ugunsdrošību projektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem un piemērojamajiem standartiem un aprēķina, izmantojot robežstāvokļu metodi. Aprēķinus izdara atbilstoši šādiem robežstāvokļiem:

34.1. pirmais – nestspējas robežstāvoklis atbilstoši Latvijas nacionālajam standartam LVS EN 1990:2006 “Eirokodekss: Konstrukciju projektēšanas pamati” (turpmāk – standarts LVS EN 1990:2006) ir galvenais aprēķins, kuru izmanto, lai nodrošinātu sistēmas “būve–pamatne” vispārējo stiprību un noturību, pamatnes un zemes būvju filtrācijas vispārējo izturību, atsevišķu būves elementu stiprību, kuru sabrukums var būt cēlonis visas hidrotehniskās būves sabrukumam un ekspluatācijas pārtraukšanai, būvkonstrukciju stiprību, noturību vai pārvietojumu kopumā;

34.2. otrais – normālas ekspluatācijas robežstāvoklis, ko izmanto:

34.2.1. lokālai pamatnes stiprības noteikšanai;

34.2.2.būvkonstrukciju pārvietojuma un deformāciju pārbaudēm, ja netiek zaudēta būvkonstrukciju stiprība un noturība, tomēr pārāk lielu deformāciju dēļ tās nav derīgas normālai ekspluatācijai;

34.2.3.plaisu rašanās vai plaisu un deformāciju šuvju atvēršanās aprēķinam;

34.2.4. lokālu elementu filtrācijas izturības pārbaudei.

35. Slodzes un iedarbes, kuras ievērtē hidrotehnisko būvju un to būvkonstrukciju stiprības un noturības aplēsē, pieņem saskaņā ar būvnormatīva LBN 224-05 13.pielikumu un piemērojamajiem standartiem.

36. Ja hidrotehnisko būvju būvkonstrukcijas ir projektētas atbilstoši standarta LVS EN 1990:2006 prasībām, tad šīs būvkonstrukcijas atbilst šo noteikumu prasībām.

37. Būvprojektā norāda veidu, kādā tehniski tiek nodrošināta hidrotehniskās būves minimālā un maksimālā caurplūduma novadīšana.

38.Sarežģītām hidrotehniskajām būvēm (īpaši, ja būvprojektā paredzētas jaunas būvkonstrukcijas vai konstruktīvi risinājumi, darbu organizēšanas projektā paredzēta jauna būvdarbu veikšanas tehnoloģija un jauns tehnoloģiskais aprīkojums vai ja būvdarbi veicami specifiskos apstākļos) darbu organizēšanas projektā iekļauj pētījumu vai tehnoloģisko izstrāžu rezultātus, secinājumus un ieteikumus.

39. A drošuma klases hidrotehniskās būves projektē atbilstoši seismiskās noturības prasībām.

VI. Izmaiņas akceptētā būvprojektā

40. Ja, veicot hidrotehniskās būves būvdarbus, tiek konstatēti fakti un apstākļi, kas ir pretrunā ar pieņēmumiem un izejas datiem, kas norādīti būvprojektā vai uz kuru pamata ir izstrādāts būvprojekts, būves īpašnieks un būvdarbu izpildītājs par to ziņo Valsts būvinspekcijai un būvprojekta autoram.

41.Izmaiņas akceptētā būvprojektā (arī tādas, kas nepieciešamas šī būvnormatīva 40.punktā minēto apstākļu dēļ) var izdarīt, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

41.1. izmaiņas neskar tehnisko noteikumu nosacījumus un nav pretrunā ar būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu (detālplānojumu);

41.2.ja izmaiņas skar tehnisko noteikumu nosacījumus, tās ir saskaņotas ar saistošo tehnisko noteikumu izdevējiem un Valsts būvinspekciju. Šādā gadījumā būvvaldei ir tiesības uzdot būvprojektu pārstrādāt atbilstoši jaunajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam.

42. Ja būvprojektā ir izdarītas šī būvnormatīva 41.2.apakšpunktā minētās izmaiņas, būvprojektu iesniedz būvvaldē atkārtotai akceptēšanai.

VII. Vides aizsardzības prasības

43. Projektējot hidrotehniskās būves, novērtē to būvniecības un ekspluatācijas ietekmi uz vidi ūdens objektā un tam piegulošajā teritorijā.

44.Ja hidrotehnisko būvju būvniecībai nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais izvērtējums, to veic atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.

45. Projektējot hidrotehniskās būves, izvēlas tādu tehnisko risinājumu, kas ļauj tās ekspluatēt pēc iespējas ūdensteces dabiskās pieteces režīmā, lai valdītājam būves ekspluatācijas laikā būtu iespējams nodrošināt būvniecību un vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto minimālo garantējamo vai ekoloģisko caurplūdumu ūdenstecē lejpus hidrotehniskajām būvēm, nodrošinot iespējami mazāku to darbības ietekmi uz ūdensteci lejpus attiecīgajām būvēm.

46. Projektējot hidroelektrostaciju kaskādē strādājošas hidrotehniskās būves, paredz to saskaņotu darbību dažādos ūdenīguma periodos. Pamatojoties uz apdraudējuma riska novērtējumu, nosaka, kādas darbības veicamas ar kaskādes lejasdaļā esošajām hidrotehniskajām būvēm, ja kaskādes augšpusē esošajās hidrotehniskajās būvēs notikusi avārija.

47. Hidrotehniskajās būvēs nodrošina zivju aizsardzības pasākumus un migrācijas iespējas atbilstoši būvnormatīvam LBN 224-05 (8.4.apakšnodaļa).

48.Projektējot hidrotehniskās būves ūdens objektos, nodrošina zivju resursu aizsardzību:

48.1. paredzot tajās ierīces, kas novērš zivju iekļūšanu turbīnu kamerās tajās hidroelektrostacijās, kuru kopējā uzstādītā jauda ir divi megavati vai mazāka;

48.2. izbūvējot zivju ceļu vai paredzot vietu zivju migrācijas ceļu izbūvei ūdens objektos ar zivsaimniecisku nozīmi, ja tas ir pieprasīts zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumā par darbības ietekmi uz zivju resursiem.

VIII. Apdraudējuma riska novērtējums

49. Apdraudējuma risku novērtē no būvniecības ieceres līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā divos posmos (katrā no tiem apdraudējumu nosaka ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi):

49.1.apdraudējuma riska novērtējums hidrotehnisko būvju drošuma klases noteikšanai būvprojekta skiču projekta stadijā;

49.2.apdraudējuma riska novērtējums, sastādot hidrotehnisko būvju drošuma programmas.

50. Apdraudējuma riska novērtējumā izvērtē apstākļus, kuri var radīt hidrotehnisko būvju avāriju. Novērtējumā nosaka tos hidrotehnisko būvju konstruktīvos elementus, kuru avārijas varbūtība ir vislielākā, un konstruktīvos elementus, kuru avārija radītu vislielāko appludinājumu.

51.Apdraudējuma riska novērtējumu skiču projekta stadijā izdara, izmantojot aprēķina pārbaudes caurplūdumu saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulu atbilstoši scenārijam ar momentānu sabrukumu būvēm, kuras pakļautas vislielākajam spiedienam.

52.Sastādot hidrotehnisko būvju drošuma programmas, apdraudējuma risku novērtē atbilstoši šādiem scenārijiem:

52.1. pārplūšana aizsprosta posmā ar zemāko virsas atzīmi, ja aprēķina pārbaudes caurplūdums pieņemts saskaņā ar šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulu un piemērojamajiem standartiem;

52.2. būves vai konstruktīvā elementa avārija, kas var radīt vislielāko appludinājumu lejtecē, ja avārijas brīdī ir normāls uzstādinājuma līmenis (NUL) un pietece upē atbilst gada vidējam caurplūdumam ar 5% ikgadējo pārsniegšanas varbūtību;

52.3. intensīva ūdenskrātuves nostrāde caur visām ūdens novadbūvēm ar pilnu atvērumu, ja nostrādes sākumā ir normāls uzstādinājuma līmenis (NUL) un pietece upē atbilst gada maksimālajam caurplūdumam ar 25% ikgadējo pārsniegšanas varbūtību:

52.3.1. ja darbojas visas turbīnas;

52.3.2. ja turbīnas nedarbojas.

53. Šī būvnormatīva 52.1. un 52.2.apakš­punktā minētajos gadījumos novērtē avārijai pakļautās hidrotehniskās būves vai tās konstruktīvā elementa pārrāvuma attīstības scenāriju.

Ekonomikas ministra vietā – finanšu ministrs O.Spurdziņš

Pielikums

Latvijas būvnormatīvam LBN 229-06

“Hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves”

(apstiprināts ar

Ministru kabineta

2006.gada 17.oktobra noteikumiem Nr.852)

1.tabula

Hidrotehnisko būvju drošuma klasifikācija

Nr. p.k.	Būvju drošuma klases raksturojums	A klase	B klase	C klase
1.	Saskaņā ar likuma “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” 3.pantu	avārija rada draudus iedzīvo­tāju dzīvībai un veselībai, tiek nodarīts būtisks zaudējums fizisko un juridisko per­sonu īpašumam un būtisks kaitējums videi	avārija nerada draudus iedzīvo­tāju dzīvībai un veselībai, bet tiek nodarīts zaudē­jums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi	avārija nerada draudus iedzīvo­tāju dzīvībai un veselībai, bet zaudējums fizisko un juridisko per­sonu īpašumam un kaitējums videi ir nenozī­mīgs
2.	Hidroelektrostacijas aizsprosta izveidotās ūdenskrātuves kopējais tilpums	vairāk nekā 100 milj. m3	no 10 milj. m3 līdz 100 milj. m3	mazāk par 10 milj. m3
3.	Hidrotehnisko būvju uzstādinājums (spiediena augstums), ja ir normāls uzstādinājuma līmenis (NUL)	lielāks par 15 m	no 4 m līdz 15 m	mazāks par 4 m

Piezīmes.

1.Ja pēc šajā tabulā minētajiem parametriem hidrotehniskās būves atbilst C drošuma klasei, bet tās izvietotas kaskādē, piemērojama B drošuma klase.

2. Pagaidu būvei pieņem C drošuma klases raksturojumu.

3. Ja hidrotehniskā būve pēc rādītājiem iedalāma dažādās drošuma klasēs, aprēķinos un būvprojektā pieņem augstāko drošuma klases rādītāju.

 

2.tabula

Hidroloģisko aplēses lielumu ikgadējā pārsniegšanas varbūtība p (%)

Nr. p.k.	Hidrotehnisko būvju drošuma klase	Hidroloģisko lielumu ikgadējā pārsniegšanas varbūtība p
1. Aprēķina lielumi
1.1.	A	0,1 %
1.2.	B	0,5 %
1.3.	C	1 %
2. Pārbaudes lielumi
2.1.	A	0,01 % vai IMP saskaņā ar šī būvnormatīva 33.2.apakšpunktu
2.2.	B	0,05 %
2.3.	C	0,1 %

Ekonomikas ministra vietā – finanšu ministrs O.Spurdziņš