Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "nodokļu inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 1.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, un nodokļa no citiem ienākuma avotiem."

3. 3.panta trešajā daļā:

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"2) ienākums no profesionālās darbības, kas veikta Latvijas Republikas rezidentu vai nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību labā Latvijas Republikā vai ārpus tās;

3) ienākums no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības Latvijas Republikā neatkarīgi no tā, vai šo ienākumu saņem pats mākslinieks, sportists vai treneris, vai cita juridiskā vai fiziskā persona;";

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas;";

papildināt daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7¹) ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā;";

papildināt daļu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"10) dividendes saskaņā ar likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteikto likmi;

11) citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā."

4. 4.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) ja maksātāju nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, algas nodokli — darba devējs vai pats maksātājs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

5) tāda maksātāja algas nodokli, kura darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finansu institūciju aizdevuma līdzekļiem, — darba devējs vai pats maksātājs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem."

5. 9.pantā:

izteikt pirmās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"2) fiziskās personas — individuālā uzņēmuma īpašnieka — ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no uzņēmējsabiedrības ienākuma, izņemot dividendes no nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;

3) ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm;";

papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem "ienākumi no" ar vārdu "Latvijas";

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) stipendija, kas ir vienreizēja vai sistemātiski ilgākā laika posmā no budžeta vai Ministru kabineta apstiprināta fonda līdzekļiem izmaksāta naudas summa personai, kura vispārēju vai izraudzītu izglītības (studiju) programmu apgūst izglītības iestādē, vai kas ir personai izmaksāta naudas summa no to Eiropas Savienības starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis Ministru kabinets;";

papildināt pirmās daļas 10.punktu pēc vārdiem "starptautiskos konkursos" ar vārdiem "un starptautiskās sacensībās";

izteikt pirmās daļas 19.punktu šādā redakcijā:

"19) ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas, ienākumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no tāda nekustamā īpašuma, akciju un citu vērtspapīru pārdošanas, kas ir bijuši personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, un ienākumu no personāla akciju atpirkšanas;";

izteikt pirmās daļas 22.punktu šādā redakcijā:

"22) summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Šā panta pirmās daļas 2.punkta noteikumi nav attiecināmi uz nerezidentiem."

6. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;";

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā — no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas)."

7. 11.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.";

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

"1.¹ Par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) darbību.

1.² Profesionālā darbība ir jebkura neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība.";

izteikt trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantu;";

aizstāt trešās daļas 7.punktā vārdus "atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu"" ar vārdiem "atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam";

papildināt trešo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) citi izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"5. Maksātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu uzskaiti nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.";

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"11. Ja, aprēķinot fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumu vai zaudējumu, no ieņēmumiem ir izslēgtas summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai, fiziskajai personai nav tiesību piemērot šā panta devītās un desmitās daļas noteikumus."

8. Papildināt 12.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Maksātājam nepiemēro šajā pantā noteikto neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu, kurā viņš ir bijis cita nodokļa maksātāja apgādībā un kurā šis nodokļa maksātājs ir izmantojis šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus."

9. 13.panta pirmajā daļā:

aizstāt 1.punkta "b" un "e" apakšpunktā vārdus "vispārējās vai speciālās izglītības iegūšanu" ar vārdiem "vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums šīm pensijām ir 1200 latu gadā;".

10. 17.pantā:

izslēgt ceturto un astoto daļu;

papildināt pantu ar 9.¹ daļu šādā redakcijā:

"9.¹ Šā likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētais algas nodokļa maksātājs — fiziskā persona — no kalendāra mēneša darba samaksas aprēķināto nodokli ieskaita budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajā datumā.";

papildināt desmito daļu pēc vārdiem "uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)" ar vārdiem "ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības";

izteikt desmitās daļas 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7) ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kurai nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, izņemot ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas;

8) dāvinājumi naudā un citās lietās;";

papildināt desmito daļu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"12) dividendes, izņemot dividendes, par kurām nav jāmaksā nodoklis saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktu;

13) procentu ienākums, izņemot procentu ienākumu, par kuru nav jāmaksā nodoklis saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 3.punktu.";

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"11. Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes, organizācijas un ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības izsniedz personām — nodokļa maksātājām — izmaksu apliecinošu dokumentu un nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas:

1) par personām izmaksātajiem ienākumiem, kas minēti šā panta desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā, un no tiem ieturēto nodokli — ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam;

2) par personām, neieturot nodokli, izmaksātajām summām — Ministru kabineta noteiktajā termiņā. Ministru kabinets nosaka apliecinājuma dokumentu izsniegšanas kārtību, kā arī ienākumus, par kuru izmaksu tie izsniedzami, un izņēmumus.";

papildināt pantu ar 11.¹ daļu šādā redakcijā:

"11.¹ Ja šā panta vienpadsmitās daļas 1.punktā minētās ienākuma summas, kas saistītas ar maksātāja lauksaimniecisko ražošanu, taksācijas gada mēnesī nepārsniedz 50 latus, paziņojums par šo maksātāju nosūtāms par citu periodu pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi."

11. 19.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "līdz katra mēneša 15.datumam" ar vārdiem "līdz katra deklarācijas iesniegšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam";

izslēgt ceturtās daļas otro teikumu.

12. 20.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru" ar vārdiem "četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Ārvalstu nodokļa maksātājam (nerezidentam) deklarācija nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, kad viņš saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 5., 7., 7.1, 8., 9. un 10.punktā minētos ienākumus, kā arī 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā."

13. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

"22.pants. Deklarācijas kontrolēšana un apliekamā ienākuma noteikšana uz aprēķinu pamata

1. Valsts ieņēmumu dienests pārbauda iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītos datus, pamatojoties uz darba devēju (ienākuma izmaksātāju) paziņojumiem par izmaksātajām summām, ārvalstu nodokļu administrāciju sniegtajām ziņām, apsekošanas un pārbaužu rezultātiem, kā arī citu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par nodokļa maksātāja ienākumiem, īpašuma stāvokļa izmaiņām un izdevumiem.

2. Ja maksātājs iesniegtajā deklarācijā ir uzrādījis ienākumu apjomu, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu, Valsts ieņēmumu dienests nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķinu pamata atbilstoši maksātāja īpašuma vērtības pieaugumam un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām ziņām par maksātāja darbību (arī maksātāja darījumiem un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības).

3. Ja maksātāja deklarētie ienākumi vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā, Valsts ieņēmumu dienests rakstveidā brīdina maksātāju par šā panta otrajā daļā paredzēto nodokļa summas noteikšanu uz aprēķinu pamata un maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta norādītajā termiņā iesniedz:

1) papildu deklarāciju (atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai veidlapai) par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu (turpmāk — papildu deklarācija);

2) taksācijas gada ienākumu deklarāciju, ja tā nav iesniegta šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) taksācijas gada ienākumu deklarācijas precizējumu pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma.

4. Nosakot maksātāja īpašuma vērtību un tās pieaugumu, kā arī īpašuma palielinājumu pārbaudāmajā periodā, Valsts ieņēmumu dienests izmanto Uzņēmumu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, zemesgrāmatu un citu valsts reģistru datus, kā arī maksātāja papildu deklarāciju kopā ar tai pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem par maksātāja ienākumiem un izdevumiem. Par maksātāja pierādījumiem nodokļa summas apstrīdēšanai ir atzīstami tikai tie maksātāja ieņēmumu un izdevumu attaisnojuma dokumenti (iesniegtie dokumentu noraksti), kas uzrādīti (iesniegti) reizē ar gada ienākumu deklarāciju, deklarācijas precizējumu un papildu deklarāciju.

5. Valsts ieņēmumu dienests, precizējot maksātāja ienākumu lielumu, ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt no visiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām (arī kredītiestādēm), ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, organizācijām, iestādēm un citām personām visu apliekamā ienākuma lieluma precizēšanai nepieciešamo informāciju par maksātāja darījumiem, ienākumiem, izmaksātajām summām, nodotajām vērtībām, īpašumiem un citām lietām. Iegūtā informācija ir konfidenciāla un izmantojama apliekamā ienākuma lieluma un maksājamā nodokļa apmēra precizēšanai, to ir aizliegts nodot citām personām, izņemot izmeklēšanas institūcijas un tiesas, kas iesniegušas pieprasījumus likumos noteiktajos gadījumos.

6. Ar maksātāja un viņa ģimenes personiskajām vajadzībām saistīto izdevumu novērtējumu Valsts ieņēmumu dienests nosaka, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datus par attiecīgo periodu, ja vien maksātājs nevar pierādīt citu ar personiskajām vajadzībām saistīto izdevumu apmēru.

7. Budžetā maksājamo nodokļa summu un samaksas termiņus nosaka Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, ko pieņem, pamatojoties uz pārbaudes datiem par attiecīgo taksācijas periodu.

8. Kārtību, kādā uz aprēķinu pamata Valsts ieņēmumu dienests nosaka apliekamā ienākuma lielumu, un kārtību un termiņu, kādā Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama informācija par maksātāja ieņēmumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem un to vērtības maiņu, nosaka Ministru kabinets."

14. Papildināt 25.panta otro daļu pēc vārdiem "darba devēja" ar vārdiem "(ienākuma izmaksātāja)".

15. Papildināt likumu ar 29.¹ pantu šādā redakcijā:

"29.¹ pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi

Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, sniedz informāciju pašvaldībām par pašvaldību budžetos ieskaitītajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa summām no to teritorijā dzīvojošo fizisko personu — nodokļa maksātāju — ienākumiem."

16. 30.pantā:

izslēgt 2.punktu;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) pieprasīt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas atmaksāt pārmaksāto vai rezumējošā kārtībā kļūdaini samaksāto nodokļa summu;".

17. 31.pantā:

papildināt otro un trešo daļu pēc skaitļa un vārdiem "17.panta piektajā" ar vārdu "desmitajā";

aizstāt trešajā daļā skaitli un vārdus "0,1 procenta apmērā" ar skaitli un vārdiem "0,05 procentu apmērā".

18. 31.² pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "darba devējs (ienākuma izmaksātājs)" ar vārdiem "līdz nodokļu administrācijas pārbaudei (pārbaudes pieteikšanai)";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "17.panta piektās" ar vārdu "desmitās".

19. Izteikt 32.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"3. Par šā likuma 29.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto pārskatu neiesniegšanu darba devējam (ienākuma izmaksātājam) uzliek soda naudu 100 latu apmērā. Par katru personu, kurai kalendārā mēnesī tika izmaksāts ienākums un kura nav uzrādīta iesniegtajā pārskatā, darba devējam (ienākumu izmaksātājam) uzliek soda naudu piecu latu apmērā."

20. Izteikt 32.¹ pantu šādā redakcijā:

"32.¹ pants. Maksātāja atbildība par citiem likuma pārkāpumiem

1. Ja maksātājs, kuram atbilstoši šā likuma noteikumiem ir jāiesniedz deklarācija, neievēro deklarācijas iesniegšanas termiņu, viņam tiek uzlikta soda nauda šādos apmēros:

1) par deklarācijas iesniegšanu ar novēlošanos līdz 30 dienām — 10 latu;

2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes atgādinājuma saņemšanas, ka deklarācija nav iesniegta 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām:

a) ja deklarācija tiek iesniegta 30 dienu laikā, — 25 lati,

b) ja deklarācija tiek iesniegta pēc 30 dienām, — 50 latu;

3) par deklarācijas neiesniegšanu visa pēctaksācijas gada laikā — triju procentu apmērā no ienākuma summas, no kuras taksācijas gada laikā nav samaksāts nodoklis, bet ne mazāk kā 100 latu.

2. Ja maksātāja vainas dēļ grāmatiņa ir bojāta vai pazaudēta un ir nepieciešams izsniegt jaunu grāmatiņu, pirms grāmatiņas dublikāta izsniegšanas jāsamaksā soda nauda 10 latu apmērā. Soda nauda nav jāmaksā, ja maksātājs iesniedz attiecīgas valsts institūcijas izziņu par to, ka grāmatiņa ir zudusi vai bojāta stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā."

21. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

"38.pants. Dokumentārais nodrošinājums

1. Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi, kuros ietverta likuma normu interpretācija un skaidrojoši piemēri.

2. Šā likuma izpildes nodrošināšanai deklarācijas, pārskatu un paziņojumu veidlapas formu nosaka Ministru kabinets, bet metodiskos norādījumus nodokļa aprēķināšanai izstrādā un apstiprina Valsts ieņēmumu dienests likumā "Par valsts ieņēmumu dienestu" noteiktās kompetences ietvaros."

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"4. Persona, kura, pamatojoties uz likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 16.punkta 12.apakšpunktu, ir iesniegusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniegumu, kurā lūdz piešķirt pensiju no jauna, un kurai iepriekš saņemtā pensija ir jāatmaksā valsts pensiju speciālajā budžetā, iepriekš samaksātā nodokļa apmēru par 1997.—1999.gadu koriģē rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Iepriekš samaksātā nodokļa pārrēķinu veic šādā kārtībā:

1) par nodokli no 1997.gada ienākumiem — iesniedzot vai koriģējot 1997.gada ienākumu deklarāciju no 2000.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 1.aprīlim;

2) par nodokli no 1998.gada ienākumiem — iesniedzot vai koriģējot 1998.gada ienākumu deklarāciju no 2001.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 1.aprīlim;

3) par nodokli no 1999.gada ienākumiem — iesniedzot vai koriģējot 1999.gada ienākumu deklarāciju no 2002.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 1.aprīlim.

5. Grozījumi likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktā attiecībā uz ienākumu aplikšanu ar nodokli no to akciju un citu vērtspapīru pārdošanas, kas ir bijuši personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

6. Likuma 29.¹ pants stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā."

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 25.novembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 1999.gada 15.decembrī