Par Viņas majestātes Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes karalienes Elizabetes II un Viņa karaliskās augstības prinča Edinburgas hercoga Filipa vizīti Latvijā 18.-19.oktobrī

Ar svinīgo sagaidīšanas ceremoniju pie Rīgas pils vakar, 18.oktobrī, oficiāli sākās Viņas majestātes Lielbritānijas karalienes Elizabetes II valstsvizīte Latvijā. Ierodoties Rīgas lidostā no valstsvizītes Lietuvā, karalieni sagaidīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Imants Freibergs, kā arī Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Indulis Bērziņš. Pēc ceremonijas prezidente ar karalieni tikās sarunā Rīgas pils Zelta zālē. Ģerboņu zālē Viņas majestāte un Edinburgas hercogs parakstījās Goda viesu grāmatā.

Melngalvju namā notika svinīgās valsts pusdienas, ko par godu Viņas majestātei un Edinburgas hercogam rīkoja Valsts prezidente un Imants Freibergs. Klātesošajām Latvijas un Lielbritānijas delegācijām, sabiedrības, uzņēmēju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem svinīgās runas pusdienu sākumā sacīja gan V.Vīķe-Freiberga, gan Lielbritānijas karaliene.

Simtiem cilvēku Viņas majestāti un Valsts prezidenti sagaidīja pie Brīvības pieminekļa, kur notika svinīgā ziedu nolikšana. Tam sekoja 20.gs. sākuma Rīgas mēram Džordžam Armitstedam veltītā pieminekļa atklāšana Operas skvērā. Arēnā “Rīga” tūkstošiem bērnu no visas Latvijas kopā ar Lielbritānijas karalieni un Valsts prezidenti noskatījās sabiedrības integrācijai veltīto muzikālo projektu “Kopā” (“Together”).

Vakarā Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Īans Bonds Mazajā ģildē rīkoja pieņemšanu par godu Viņas majestātei Elizabetei II.

Šodien karaliene apmeklēs Okupācijas muzeju, noklausīsies vairāku Latvijas koru sniegumu Rātslaukumā un atvadīsies no Valsts prezidentes, lai dotos tālāk valstsvizītē uz Igauniju.

Valsts prezidenta preses dienests

Vakar Rīgas pilī pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas: Imants Freibergs, Viņas majestāte Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Viņa karaliskā augstība princis Edinburgas hercogs Filips; oficiālā sagaidīšanas ceremonija pie Rīgas pils Foto: Māris Kaparkalējs, Boriss Koļesņikovs, “LV”
Viņas majestāte Elizabete II un Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, dodoties nolikt ziedus pie Latvijas Brīvības pieminekļa Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
	Viņas majestātes Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes karalienes Elizabetes II un Viņa karaliskās augstības prinča Edinburgas hercoga Filipa autogrāfi vēstures atmiņai Rīgas pils Zelta viesu grāmatā Foto: Juris Krūmiņš, Boriss Koļesņikovs, “LV”
Viņas majestāte Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II, sasveicinoties ar Latvijas cilvēkiem Rīgas Operas skvērā, pirms pieminekļa atklāšanas britu izcelsmes Rīgas mēram (1901–1912) Džordžam Armitstedam (piemineklis attēlā pa labi) Foto: Boriss Koļesņikovs; Toms Kalniņš, A.F.I.

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tosts valstspusdienās par godu Viņas majestātei Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes karalienei Elizabetei II Rīgā, Melngalvju namā, 2006.gada 18.oktobrī:

Jūsu majestāte! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels gods un patiess prieks pirmo reizi Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valsts galvu sveikt valstsvizītē Latvijā! Jūsu majestāte, es ļoti priecājos par iespēju uzņemt jūs un Viņa karalisko augstību Edinburgas hercogu Rīgā šajā Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecībām tik nozīmīgajā gadā.

Es ar patiesu gandarījumu atceros savu vizīti Apvienotajā Karalistē britu valdības viesa statusā šī gada jūlijā un sirsnīgo tikšanos ar jums, Jūsu majestāte. Man bija liels gods viesoties jūsu valstī un izjust jūsu valdības viesmīlību un sirsnību. Šo visaugstākā līmeņa vizīšu apmaiņu šogad es uzlūkoju kā apliecinājumu Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecību briedumam, draudzības un savstarpējas cieņas saitēm.

Jūsu majestāte!

Mūsu valstu attiecību pamats tika ielikts, vēl pirms Latvijas Republika tika oficiāli proklamēta. Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts, kas Latvijas neatkarību de facto atzina 1918.gada 11.novembrī, vienu nedēļu pirms Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas. Jūsu vizīte Latvijā notiek mūsu valstu attiecību dubultu jubileju gadā. 26.janvārī apritēja 85.gadskārta kopš Latvijas un Apvienotās Karalistes diplomātisko attiecību nodibināšanas, savukārt 5.septembrī apritēja 15.gadskārta kopš to atjaunošanas. Apvienotā Karaliste bija arī viena no pirmajām valstīm, kura 1991.gada oktobrī nosūtīja savu diplomātisko pārstāvi, lai Rīgā atvērtu britu vēstniecību.

Jau no pašiem pirmsākumiem abu valstu attiecības tika veidotas, izprotot Latvijas brīvības centienus, kā arī tās tiesības uz demokrātisku valsts pārvaldi Eiropas brīvo valstu saimē. Laikā, kad vairums Latvijas pilsoņu bija zem padomju varas žņaugiem, Apvienotās Karalistes valdība sniedza patvērumu tūkstošiem latviešu. Demokrātisko tradīciju iedvesmoti, Latvijas diplomāti nosargāja mūsu valstiskuma apliecinājumu Latvijas sūtniecībā Londonā visus garos okupācijas gadus.

Kopš tā brīža, kad Latvija 2004.gadā pilntiesīgi atgriezās Eiropas valstu saimē, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO, ir pagājuši divi gadi. Šo divu gadu laikā Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības ir attīstījušās un pilnveidojušās jaunā kvalitātē ne tikai politiskā un ekonomiskā līmenī, bet arī sekmējot abu valstu iedzīvotāju savstarpējos kontaktos. Apvienotā Karaliste, atvērdama savu darba tirgu, ir devusi daudzas jaunas iespējas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd vairāk nekā 26000 latviešu ir raduši iespēju strādāt Apvienotajā Karalistē. Es esmu pārliecināta, ka viņi, izmantojot šo britu piedāvāto iespēju, iegūst daudz jaunu zināšanu un prasmju, kuras varēs lietot, atgriezušies Latvijā. Ar patiesu gandarījumu gribu uzsvērt, ka pēdējos gados strauji pieaug britu ceļotāju skaits Latvijā – tie ir ne tikai darījumu cilvēki, bet arī tūristi. Latvija tās viesiem var piedāvāt gan Rīgas kultūras un izklaides iespējas, gan Latvijas skaisto, neizpostīto dabu, smilšainās pludmales, lauku tūrismu un mazo pilsētu skaistumu.

Jūsu majestāte!

Man ir patiess prieks par Latvijas un Apvienotās Karalistes labajām ekonomiskajām attiecībām. Apvienotā Karaliste ir viena no Latvijas lielākajām tirdzniecības partnerēm. Ieskatoties vēsturē, mūsu valstu tirdzniecisko sakaru pirmsākumi meklējami jau 11.gadsimtā, par ko liecina Latvijā atrastās Anglijā kaltās sudraba monētas.

Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums ir ļāvis jau kopš viduslaikiem vairākām mūsu pilsētām kā Hanzas savienības loceklēm būt par aktīvām starptautiskās tirdzniecības partnerēm. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Apvienotā Karaliste bija viena no Latvijas lielākajām eksporta partnerēm. Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem Latvijas vārds bija pazīstams, pateicoties Latvijas kokam, sviestam, bekonam un liniem.

Ar gandarījumu jāatzīst, ka labās tirdzniecības saites starp Latviju un Apvienoto Karalisti turpinās mūsdienās: 2005.gadā Apvienotā Karaliste bija ceturtā lielākā Latvijas eksporta partnervalsts. Esmu pārliecināta, ka mūsu ekonomiskās saiknes turpinās attīstīties un nesīs labklājību mūsu valstīm arī turpmāk.

Jūsu majestāte!

Jūs šodien atklāsit angļu izcelsmes Rīgas mēra Džordža Armitsteda statuju Rīgā pie Latvijas Nacionālās operas. Džordžs Armitsteds bija Rīgas galva laikā no 1901. līdz 1912.gadam un kļuva par vienu no izcilākajiem pilsētas mēriem Rīgas vēsturē. Viņa vadībā Rīga kļuva par modernu lielpilsētu.

Šeit tika uzceltas 16 skolas, Nacionālais valsts mākslas muzejs, Nacionālais teātris, iekārtoti vairāki parki, sāka kursēt elektriskais tramvajs un tika veikti daudzi citi labiekārtošanas un modernizācijas darbi. Rīga šajā laikā arvien vairāk nostiprinājās kā viena no svarīgākajām pilsētām Ziemeļeiropā. Šodien mēs visi varam pārliecināties, ka Rīga atkal ir atguvusi savu vietu reģiona pilsētu saimē un kļuvusi par nozīmīgu tirdzniecības, finanšu un kultūras centru.

Rīga lepojas ar 1859.gadā uzbūvēto Anglikāņu baznīcu, kas celta par Rīgā dzīvojošo angļu tirgotāju un jūrnieku līdzekļiem. Tās būvei viņi atveda savas dzimtenes zemi, kā arī lielāko daļu celtniecībai vajadzīgo būvmateriālu. Un šodien Viņa karaliskā augstība Edinburgas hercogs Anglikāņu baznīcā atklās piemiņas plāksni 1919./1920.gadā kritušajiem britu karavīriem, kas sniedza atbalstu Latvijas Brīvības cīņās.

Latvija un Apvienotā Karaliste ir sabiedrotās arī mūsdienās. Mūsu valstīm ir līdzīgas nostājas par vajadzību reformēt Apvienoto Nāciju Organizāciju. Mūsu karavīri plecu pie pleca sadarbojas NATO miera uzturēšanas misijās gan Afganistānā un Irākā, gan Kosovā, Bosnijā un Hercegovinā. Pēc mēneša Rīgā pulcēsies visi NATO dalībvalstu vadītāji. Ļoti ceru, ka šī NATO galotņu sanāksme paliks vēsturē kā svarīgs posms NATO pārveidošanā un atvērtībā plašākai pasaulei.

Jūsu majestāte!

Šis gads ir nozīmīgs ne tikai Latvijas un Apvienotās Karalistes divpusējās attiecībās. Šogad britu tauta nosvinēja jūsu 80.dzimšanas dienu. Es uzsaucu šo tostu jums, Jūsu majestāte, par jūsu veselību un laimi, par Karaliskās ģimenes veselību un laimi, par Apvienotās Karalistes un Latvijas tautu draudzību un labklājību un par mūsu valstu sadarbības turpmāku uzplaukumu!

Viņas majestātes Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes karalienes Elizabetes II tosts Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas rīkotajās valstspusdienās Rīgā, Melgalvju namā, 2006.gada 18.oktobrī:

Prezidentes kundze!

Paldies par jūsu apsveikuma vārdiem un sirsnīgo viesmīlību šajās krāšņajās telpās – Otrajā pasaules karā sagrautajā un tikai nesen no jauna uzceltajā ēkā, kas personificē jūsu zemes atdzimšanu.

Man ir liels prieks pirmo reizi apmeklēt Latviju. Šī vizīte simbolizē ne tikai abu valstu partnerības atjaunošanos pēdējos piecpadsmit gados, bet arī jau vairākus gadsimtus senās un abām pusēm svarīgās attiecības starp Lielbritāniju un Latviju, it īpaši starp Lielbritāniju un Rīgu.

Ir vērts atcerēties, cik ciešas bijušas šīs attiecības. Pirms gada šajā laikā Lielbritānija svinēja divsimto gadskārtu kopš Karaliskās kara flotes uzvaras Trafalgaras kaujā, kas varbūt bijusi viena no pašām izšķirīgākajām kaujām mūsu nācijas vēsturē. Britu kuģus pret ūdens iedarbību tajā laikā aizsargāja ar Rīgas darvu, aptakelēja ar Rīgas kaņepāju tauvām un mastus tiem būvēja no Rīgas priedēm. Tāpēc nav jābrīnās, ka Napoleons Rīgu esot nosaucis par Londonas priekšpilsētu. 19.gadsimtā stabilas pozīcijas šeit bija ieguvuši britu lieltirgotāji. Anglikāņu dievnams uzskatāmi liecina, ka tolaik Rīgā pastāvējusi plaukstoša britu kopiena ar labi attīstītu pilsoniskā pienākuma apziņu. Džordžs Armitsteds, izcilais Rīgas mērs, kura statuju es šodien atklāšu, cēlies no kāda Jorkšīras vikāra dzimtas. Tieši pirms 87 gadiem, Latvijas brīvības cīnītāju spēkus atbalstīdami, krita vairāki britu jūrnieki.

Prezidentes kundze, nevienam šeit nav jāatgādina, ko Latvijas iedzīvotāji pārcietuši no 1940. līdz 1991.gadam. Laikā, kad Latviju viena pēc otras bija okupējušas nacistiskā Vācija un Padomju Savienība, dzīvību zaudēja daudzi jo daudzi tās iedzīvotāji un iznīcībai bija lemtas veselas kopienas. Holokaustā gandrīz pilnīgi tika iznīcināta plaukstoša ebreju kopiena. Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nācās izciest deportācijas un Staļina gulagu šausmas. Daudzi citi, viņu vidū arī jūs, prezidentes kundze, ilgus gadus pavadīja trimdā.

Sasniegumi, kurus laikā kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas iedzīvotāji guvuši šās pagātnes seku pārvarēšanā, ir lieliski. Vai gan pirms 15 gadiem kāds varēja iedomāties, ka tagad Latvija būs Eiropas Savienības locekle un pēc dažām nedēļām pie sevis uzņems NATO augstākā līmeņa sanāksmi? Redzot, kā aug un paplašinās Lielbritānijas attiecības ar Latviju un visām Baltijas valstīm kopumā, kaut kādā ziņā nākas izjust to pašu, ko izjūt, kad laimīgā kārtā atrodas un no jauna tiek iepazīts sen pazudis, bet dārgs ģimenes loceklis.

Runājot par NATO, mēs esam pateicīgi Latvijas karavīriem, kas Afganistānā un Irākā dienē līdzās mūsu spēkiem un citu sabiedroto spēkiem. Arī Eiropas Savienībā mēs bieži vien atrodamies vienā un tajā pašā sarunu galda pusē. Rīga, tāpat kā Londona, kopš sendienām bijusi liela tirdzniecības pilsēta – kultūru un ideju satikšanās vieta, kas bagātinājusi ne tikai Latviju, bet arī visu Eiropu. Pēc 1991.gada jūsu ekonomika guvusi milzīgus panākumus, un, kopš 2004.gadā jūs pievienojāties Eiropas Savienībai, izaugsmes temps jums bijis patiesi iespaidīgs – pats straujākais visā ES. Sev mājas te sākuši rast britu investori, un pastāvīgi tiek veidoti aizvien jauni kontakti. Ar lielu interesi es uzzināju, ka nākamajā nedēļā šeit ieradīsies uzņēmēju delegācija, ko vadīs Velsas pirmais ministrs.

Mūsu valstis pieder pie tām valstīm, kuras saprot, ka šajā globalizētajā pasaulē panākumus gūsim tikai tad, ja izmantosim visu savu cilvēku, it sevišķi jaunatnes, talantus. Man ir prieks, ka tik daudz jaunu cilvēku no Latvijas brauc pie mums uz Lielbritāniju studēt un strādāt, un mēs ceram, ka no zināšanām un iemaņām, ko viņi iegūst, nākamajos gados Latvijai būs liels labums. Tā kā attīstās arī ceļošana un tūrisms abos virzienos, mēs ceram, ka britu viesi plašāk iepazīs Latvijas bagāto kultūras mantojumu, bet Latvijas iedzīvotāji vairāk uzzinās par mūsdienu Lielbritāniju – par mūsu daudzveidīgo sabiedrību, par mūsu stipro un stabilo ekonomiku, kā arī par mūsu zinātni un tehnoloģijām, inovācijām un rosīgo, notikumiem bagāto mākslas dzīvi.

Prezidentes kundze, laikā kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir paveikusi daudz sarežģītu uzdevumu, un man ir prieks, ka Apvienotā Karaliste bijusi viena no valstīm, kas šajā ceļā jums palīdzējusi. Latvijai kļūstot stiprākai un pašpaļāvīgākai, aizvien vairāk nostiprinās arī mūsu partnerība. Esmu pārliecināta, ka turpmāk mūsu draudzība aizvien padziļināsies un tilts, ko abas mūsu tautas ceļ savā starpā, kļūs aizvien platāks un stiprāks.

Ar lielu prieku es jūs visus uzaicinu pacelt glāzes un uzsaucu tostu uz Latvijas Republikas Valsts prezidentes un Latvijas tautas veselību!

Address by H.E. Vaira Vīķe-Freiberga, President of Latvia, in Honour of the State Visit of Her Majesty Elizabeth II, Queen of Great Britain and Northern Ireland, Riga, October 18^th, 2006:

Your Majesty!

Excellencies!

Ladies and gentlemen!

It is a great honour and a true pleasure to greet the Queen of Great Britain and Northern Ireland on the occasion of her state visit to Latvia. Your Majesty, I am delighted to receive you and His Royal Highness the Duke of Edinburgh here in Rīga, especially in a year that is so significant to the relations between Latvia and the United Kingdom.

I fondly recall our pleasant meeting in July, when I was a guest of the British government. It was an honour to visit your country, and to experience the gracious hospitality of your government. I look upon this exchange of visits as an affirmation of the fact that the friendship between our nations is in full flower.

Your Majesty!

The United Kingdom was the first country in the world to recognize Latvia’s independence de facto, on November 11^th, 1918, a full week before our independence was proclaimed. The fact that the cornerstone of the relations between our countries was laid so early bears eloquent testimony to the depth of the friendly relations between our countries. Your visit takes place in a year with two important anniversaries. 85 years ago, on January 26^th, diplomatic relations were first established between the Republic of Latvia and the United Kingdom. 15 years ago, on September 5^th, these relations were restored. The United Kingdom was again at the fore, being one of the first countries to send a diplomatic representative to Rīga to reopen its Embassy.

From its inception, our relationship was enhanced by Britain’s understanding of Latvia’s strivings for liberty. The United Kingdom strongly sympathised with our people’s right to democracy and with Latvia’s right to a place in the concert of free European nations. When most Latvians were suffering under the yoke of Soviet rule, the government of the United Kingdom offered refuge to thousands of our citizens. Inspired by democratic traditions, the Latvian diplomats at our Embassy in London worked to preserve our statehood through the long years of Soviet occupation.

More than two years have passed since Latvia completed the process of rejoining the European community by becoming a Member State of NATO and the European Union. Relations between Latvia and the United Kingdom have reached a new level in this period – not only politically and economically, but also in terms of the contacts between the citizens of both our countries. By opening its doors to the free movement of labour, the United Kingdom extended many new opportunities to the residents of Latvia. More than 26000 Latvians are currently employed in the United Kingdom. I hope that many of them will acquire new skills and knowledge by taking advantage of these opportunities, and I trust that these will stand them in good stead when they return. Meanwhile, Latvia has experienced a notable increase in the number of British visitors to our country. Whilst business people are attracted by our robust economy and investment opportunities, British tourists have discovered the charms of our unspoilt countryside and pristine environment. They take delight in our seacoast and myriad lakes, our quaint towns and ancient castles. Most of all, they savour the cutting-edge culture and varied entertainment on offer in our cosmopolitan capital.

Your Majesty!

The excellent economic relations between our countries give me great pleasure. The United Kingdom is one of our most important trading partners. Historically, these ties stretch back nine hundred years – silver coins that were minted in England in the eleventh century have been unearthed here in Latvia. Latvia’s strategic location led to several of our towns’ prosperity in international trade already in the Middle Ages, when the Hanseatic League linked the North and Baltic seas. Once Latvia achieved independence after the First World War, Great Britain was the most prominent purchaser of our exports. British consumers came to know Latvia as a land of timber and butter, bacon and flax. The economic links between are flourishing again today – last year, Britain was the fourth largest importer of Latvian products. I am certain that trade between us will grow still further in the future.

Your Majesty!

Today you will unveil the statue of George Armitstead, an Englishman who became the Mayor of Rīga at the turn of the twentieth century, by the Latvian National Opera. As the Mayor between 1901 and 1912, George Armitstead entered our history as one of the greatest leaders Rīga had ever known. Rīga became a major modern city during his tenure as Mayor. The State Museum of Art, the National Theatre, and sixteen schools were built when he was at the helm of the city – several beautiful parks came into being, and the electric tramway first began to operate. Rīga was transformed into one of the most important cities in Northern Europe under his administration. Rīga is once again the most dynamic city in this region – a cultural and financial center worthy of Mayor Armitstead’s legacy.

Another landmark in the relations between our nations is the Anglican Church, constructed in Rīga in 1859. Not only did the English merchants and sailors who built the church bring most of the materials used in its construction from Britain to this country – they also brought earth from their native land. At this church – literally on English soil – His Royal Highness the Duke of Edinburgh will unveil a memorial plaque dedicated to those British soldiers who gave their lives as our allies in the Latvian War of Liberation.

Latvia and the United Kingdom remain close allies today. Our countries take similar positions on the need to reform the United Nations. Our soldiers stand shoulder to shoulder once again, in NATO peacekeeping operations in Afghanistan, Kosovo, and Bosnia and Herzegovina – and in the coalition in Iraq. Next month, the Heads of State of the NATO Member States will gather in our capital. It is my hope that the Rīga Summit will be remembered as a major step in the transformation of the Alliance. NATO must meet the challenges of the 21st century and affirm the Organization’s openness to co-operation with other countries in order to enhance its effectiveness.

Your Majesty!

This year has been an important one, but not only in our bilateral relations – this year, your people celebrated your eightieth birthday. I would like to propose a toast to you, your Majesty – to your health and good fortune, to the health and good fortune of the royal family, and to the friendship between the peoples of Latvia and the United Kingdom!

Address by Her Majesty Elizabeth II, Queen of Great Britain and Northern Ireland, Riga, October 18^th, 2006:

Madam President,

Thank you for your words of welcome and for your generous hospitality in this splendid setting, a building which was destroyed in World War II and only recently rebuilt and as such it embodies the renaissance of your country.

I am delighted to be visiting Latvia for the first time. This visit symbolises not only the renewal of the partnership between our two countries in the last fifteen years but the longstanding relationship between Britain and Latvia – and in particular between Britain and Riga - which has been important to us both for several centuries.

It is worth recalling just how close that relationship has been. This time last year Britain celebrated the two hundredth anniversary of the Royal Navy’s victory at the Battle of Trafalgar, arguably one of the most decisive battles in our nation’s history. British ships at that time were waterproofed with pitch from Riga, rigged with ropes of hemp from Riga, and their masts were of pine from Riga. It is hardly surprising that Napoleon is alleged to have called this city “a suburb of London”. British merchants were well-established here in the 19^th Century. The Anglican Church here testifies to a prosperous and civic-minded British community in Riga at that time. George Armitstead, the very successful Mayor of Riga whose statue I shall unveil later today, was descended from a Yorkshire vicar. Almost exactly 87 years ago, British sailors were killed whilst supporting the forces fighting for a free Latvia.

Madam President, nobody here needs reminding just how much the people of Latvia suffered from 1940 to 1991. So many individuals lost their lives and whole communities were destroyed under the successive occupations by Nazi Germany and the Soviet Union. A thriving Jewish community was almost completely wiped out in the Holocaust. Thousands of Latvians had to endure deportation and appalling conditions in Stalin’s Gulag. Others, including you, Madam President, spent long years in exile.

In overcoming that legacy, the achievements of the inhabitants of Latvia since the renewal of independence have been remarkable. Who could have imagined 15 years ago that Latvia would by now be a member of the European Union and hosting a NATO Summit in a few weeks from now? In a sense, Britain’s growing relationship with Latvia and indeed with all the Baltic States, has felt like the happy rediscovery of a long lost but much valued member of the family.

In NATO we are grateful to Latvian soldiers serving alongside our forces and those of other allies in Afghanistan and Iraq. In the EU also we often find ourselves on the same side of the negotiating table. Riga, like London, has long been a great city of trade – a meeting place of cultures and ideas which has enriched not just Latvia but Europe. Your economy has made enormous progress since 1991, and the pace of growth since you joined the European Union in 2004 has been dramatic – the fastest in the EU. British investors are starting to find a home here and new contacts are being made constantly. I was interested to learn that the First Minister of Wales will lead a business delegation here next week.

In this globalised world, countries like ours know that we must draw on the talents of all our peoples, especially the young, if we are to thrive. I am pleased that so many young Latvians come to Britain to study and to work, and we hope that the knowledge and skills they acquire will be used to benefit Latvia in future years. As travel and tourism in both directions grow, we hope that British visitors will explore Latvia’s rich cultural heritage, and that Latvians will learn more about modern Britain – about our diverse society; about our strong and stable economy; and about our technology, our innovations, and our thriving arts scene.

Madam President, Latvia has overcome many challenges since it regained its independence and I am pleased that the United Kingdom has been one of the countries to assist you along the way. As Latvia has grown in strength and confidence, so has our partnership. I am confident that our friendship will continue to deepen and that our two peoples will build an ever broader and stronger bridge between us.

I have much pleasure in asking you all to rise and drink a toast –

To the President and People of the Republic of Latvia.

Valstspusdienās par godu Viņas majestātei Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes karalienei Elizabetei II Rīgā, Melngalvju namā, 18.oktobrī; Viņas majestāte Elizabete II pirms valstspusdienām, sasveicinoties ar Latvijas Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti Foto: Juris Krūmiņš