1. Kā jūs, esot Saeimas komisijas priekšsēdētāja amatā, vērtējat šajā gadā paveikto?

2. Kādu redzat nākamo — 2000. — gadu visas mūsu valsts un mūsu parlamenta dzīvē?

Aija Poča, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja:

— Man ir pagrūti izvērtēt visu šo aizvadīto gadu, jo komisijas priekšsēdētājas amatā esmu bijusi tikai nedaudz vairāk par pusgadu. Bet noteikti varu apgalvot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai šis bijis ļoti saspringts gads. Iznāca tā, ka faktiski bija jāpieņem divi gada valsts budžeti — gan 1999.gada, gan 2000.gada. Turklāt tika sagatavoti vairāki grozījumi likumā par valsts budžetu. Gan augustā, gan nupat rudenī rūpīgi strādājām pie labojumiem galvenajā valsts finansu dokumentā. Mūsu komisijai aizvien ir gandarījums par paveikto, kad dažādu frakciju deputāti esam strādājuši ar pilnīgu atbildību. Galvenais, ka ir gūts darba rezultāts.

Protams, katram komisijas loceklim būtu patīkamāk pielikt roku pie valsts budžeta izdevumu daļas palielināšanas, bet lielākoties radās gribasspēks atturēties no vilinājuma. Šoreiz bija arī ļoti daudz pamatlikumu par 2000.gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu. Tas lika mums strādāt šoruden īpaši saspringti. Man kā profesionālai finansistei aizvien radās aizdomas, vai viss ir paveikts pietiekami kvalitatīvi un precīzi. Visi raudzījāmies, lai nebūtu nekādu kļūdu vai pārpratumu. 1.decembrī atklājām, ka esam pienācīgi sagatavojušies.

Nākamgad, kaut arī kādu laiciņu pēc valsts budžeta likuma akceptēšanas, būs it kā tukšāks laiks, nāks priekšā vairāki citi nozīmīgi likumprojekti. Viens no tiem būs valsts fondēto pensiju likums. Nākamais liela apjoma darbs būs saistīts ar vienotā finansu tirgus uzraudzības institūcijām.

Es raugos nākotnē diezgan optimistiski un ceru, ka grozījumi jeb izmaiņas valsts budžetā, kas acīmredzot aktualizēsies kaut kad vasaras vidū, būs nevis ienākumu samazinājuma, bet gan izdevumu palielinājuma virzienā. Gaidu ar cerībām un arī pārliecību, ka mūsu ekonomiskā situācija uzlabosies. Un tad mūsu valsts budžetu varētu koriģēt, nevis to apcērpot, bet gan to skaitļu virknēs palielinot.

Kārlis Leiškalns, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs:

— Protams, ir grūti pārlūkot un novērtēt, kādi šī gada laikā valstī ekonomikas nozarē ir bijuši panākumi un kādas bijušas neveiksmes. 1998.gada notikumi, proti, toreizējā Krievijas finansu krīze, kas neapšaubāmi ietekmēja mūsu tautsaimniecību visu aizvadīto gadu, uzskatāmi apliecināja, ka Latvijas ekonomika nav atraujama no globālās ekonomikas, kur labklājību un attīstību gan tiešā, gan netiešā veidā iespaido kaimiņvalstīs notiekošais. Taču nepavisam nevajag krist panikā sakarā ar finansu krīzi lielajā kaimiņvalstī.

Šis gads perfekti pierādīja, ka ļoti īsais uzplaukuma laiks Latvijas ekonomikā ir beidzies. Un visa tā banku nauda, kas apgrozījās Krievijas tirgū, ne tikai nav devusi labumu Latvijas ekonomiskajai attīstībai, bet — gluži otrādi — tas ļoti nopietni iedragāja mūsu banku sistēmu, līdz ar to mazināja iespējas finansēt ekonomiskās attīstības tempus Latvijā. Šis gads ļoti skaidri parādīja, ka vienpusēja ekonomiskā orientācija uz Austrumu tirgu, kas, tiesa, vairs nebija totāla — kā deviņdesmito gadu sākumā — var ļoti negatīvi izpausties sarežģītākā situācijā. Latvijas ekonomika šo apstākli izjuta pārpārēm. Prognozētā 6–8 procentu ekonomiskā pieauguma vietā mums nācās domāt par kaut minimālu pieaugumu. Pateicoties pakalpojumu sfērai un tranzītbiznesam, vismaz nav notikusi lejupslīde.

Kā pozitīvu faktoru varu minēt to, ka Latvijas ekonomika beidzot visai ātri un pamatīgi nupat ir pārorientējusies uz citiem tirgiem. Turklāt diezgan veiksmīgi mēģinot atkarot savas pozīcijas atveseļošanās pazīmes uzrādošajā Krievijas ekonomiskajā telpā.

Kā pozitīvs aspekts minams arī visnotaļ apšaubāmas un lemtnespējīgas, uz sociāldemokrātu mīlestību balstītas mazākumvaldības gals. Lai gan tā bija "Latvijas ceļa" valdība. Bet tad tika izveidota labējās koalīcijas vairākumvaldība, kuras darba rezultāti tautsaimniecībā šobrīd gan vēl nav pamanāmi ikkatram. Bet tie jau ir pamanāmi, piemēram, Pasaules bankas līmenī, kas atzīst, ka mums ir pilnīgi skaidri ekonomiskie panākumi.

Viņi saka — ar jūsu valsti var nopietni runāt, un tāpēc mēs varam jūsu valstij garantēt 45 miljonu latu aizdevumu, ja vien tas būs nepieciešams.

Šajā gadā tika pieņemti diezgan daudzi likumi, kas saistīti ar Latvijas iekļaušanos Pasaules tirdzniecības organizācijā. Līdz ar to tika pieņemti arī likumdošanas akti, kas vērsti uz normatīvu vietējā tirgus aizsardzību. Manuprāt, Latvija ir pirmā Austrumeiropas valsts, kas spējusi legāli aizsargāt savu tirgu, nepārkāpjot starptautiskās vienošanās. Te runa ir par mūsu cūkgaļas tirgus aizsardzību, par vairākiem citiem antidempinga rakstura likumiem.

Valdība, balstoties uz pieredzi uzņēmējdarbībā, ir revidējusi un labojusi virkni agrāk pieņemto likumu. Likumi, kas dažkārt tika pieņemti kā teorijas, tagad tiek palaboti, raugoties no praktiskā viedokļa. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir ļoti rūpīgi un nopietni strādājusi pie šiem likumiem.

Nupat tika pieņemts likums par akciju sabiedrībām, kas netieši veicina investīciju ieplūšanu Latvijā. Tur ir runa arī par mazo akcionāru tiesībām mūsu valstī.

Lielākoties mēs Saeimā pieņemam likumus par grozījumiem likumos. Bet pirmo reizi likumu pieņem kā teoriju, un turpmāk tas tiek grozīts, pamatojoties uz empīrisko jeb praktisko pieredzi.

Mūsu komisija ir strādājusi ļoti intensīvi. Kādreiz pat galva griežas no tā tempa. Mūsu komisija, tāpat kā Saeimas Juridiskā komisija un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija — īpaši gada beigās —, ir sevišķi nodarbināta, jo ļoti bieži nākas izskatīt likumprojektus kā tā sauktajai atbildīgajai komisijai.

Neraugoties uz pārmaiņām pozīcijas un opozīcijas sastāvā, komisija aizvien ir strādājusi konstruktīvi un nekad komisijā likumprojekti nav "aizķērušies".

Runājot par nākamo gadu, jāteic, ka parasti pasaules ekonomikā vērtē un prognozē piecu gadu ciklu. Latvijā tas kritums vai kāpums ir mazāk atkarīgs no mūsu pašu attīstības tempiem. Bet mums viss ir jādara ātrāk, lai ko sasniegtu. Domāju, ka nākamais gads mums būs attīstības gads, bet lēnas un mierīgas attīstības gads.

Valsts iedzīvotāji šo attīstību laikam gan sajutīs tikai pēc trim četriem gadiem. Taču iedzīvotāji vismaz vairs neizjutīs pārmaiņu un reformu negatīvās sekas. Acīmredzot pazemināsies bezdarba līmenis. Iekšzemes kopprodukta apjoma palielinājums kļūs izjūtams. Latvijā, kas būs pārvarējusi šo īslaicīgo grūto krīzi, sāksies uzplaukums, ko pieredzēsim tajā laikā, kad Latvija rezultatīvi pabeigs sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, kas laikam gan varētu notikt 2005.gadā.

Latvijai uzsākot konkrētas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, neapšaubāmi pie mums ieplūdīs arvien vairāk investīciju. Līdz ar to nākamais gads, es domāju, būs labāks par aizvadīto gadu. Laikam kādreiz mēs nonāksim situācijā, ka dzīve būs daudz labāka, bet ne vairs tik interesanta. Kas tad ir interesantāk — dzīvot saspringtā, riskantā, grūtā un interesantā laikā vai arī pārticības apstākļos, kas nenes nekādus pārsteigumus?

Dažkārt ir grūti izvēlēties. Katrā gadījumā tie cilvēki, kam jādomā par katru santīmu savā kabatā, interesantumu ir gatavi atlikt uz tālākām dienām.

Nākamais gads, manuprāt, būs stabilizācijas gads. Valdība būs pārvarējusi vairākas savas mākslīgi izveidotās politiskās krīzes. Paredzama politiska stabilitāte, kas radīs arī makroekonomisko stabilitāti. Un līdz ar to atdzīvosies mazā un vidējā uzņēmējdarbība. Tās ir visnotaļ optimistiskas, taču, manuprāt, pamatotas prognozes nākamajam gadam.

Kliņģeru lieti nelīs, ķīseļu upes cauri putras kalniem tūdaļ netecēs. Bet katrs, kas dažādos veidos un dažādos apjomos nodarbināts tautsaimniecībā, reālu uzlabojumu sev noteikti sajutīs pēc trim četriem gadiem. Tas, lūk, ir mūsu komisijas un visas Saeimas mērķis — nodrošināt Latvijas tautsaimniecības attīstību gan tuvākā, gan tālākā perspektīvā.

Dzintars Kudums, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs:

— Visumā darbs komisijā ir bijis sekmīgs. Ir diezgan daudz darbu paveikts. Sagatavoti un Saeimā pieņemti nozīmīgi likumprojekti un grozījumi jau esošajos likumos. Manuprāt, veiksmīgs ir bijis arī darbs, kas saistīts ar papildu budžeta līdzekļu sadali, to izsniegšanu analizējot un apsverot.

Īpaši gribētu uzsvērt to, kas paveikts, izdarot grozījumus likumā par valsts drošības iestādēm. Tad vēl mūsu uzmanības centrā ir likuma par valsts noslēpumu pieņemšana. Arī likums par valsts aizsardzības spēkiem. Īpaši varu akcentēt likumprojektu par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Tas viss attiecas uz valsts ārējo aizsardzību.

Joprojām notiek darbs pie grozījumiem likumā par obligāto militāro dienestu un pielikuma par valsts drošības iestādēm. Bet pats svarīgākais tagad ir likums par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Nākamā gada sākumā mūsu komisijai īpaši nozīmīga varētu būt Kriminālprocesa likuma projekta izskatīšana.

Bet, ja runājam par mūsu komisijas darbu, nākamgad lai īpaši aktuāla varētu būt tās sadarbība ar tā pārraudzībā esošajām ministrijām — Aizsardzības un Iekšlietu. Centīsimies panākt, lai tiktu īstenots tā sauktais caurspīdīguma faktors. Lai komisijas delegāti, apmeklējot visus aizsardzības, iekšlietu un prokuratūras dienestus, varētu pārliecināties, vai nauda visur un vienmēr tiek racionāli izlietota. Veidojot nākamā gada darba plānu, mēs esam pārrunājuši šos jautājumus ar visām institūcijām — aizsardzības, iekšlietu un citām. Tas būtu ļoti labs sasniegums, ja Latvijas Saeimas atbildīgā komisija pilnā mērā varētu kontrolēt tās pārraudzībā esošās valsts izpildvaras institūcijas.

Bet īpaši gribētu atzīmēt, ka, neraugoties uz dažādību komisijas sastāvā (tās 11 locekļi pārstāv visas sešas Saeimas frakcijas, bet viens ir pie frakcijām nepiederošs deputāts), tās sēdēs un pārrunās aizvien valda pragmatisks un mērķtiecīgs noskaņojums. Vienmēr vadlīnija mūsu komisijas darbā ir mūsu valsts ārējā un iekšējā drošība.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas un valdības lietu redaktors