Ministru kabineta rīkojums Nr.806

Rīgā 2006.gada 18.oktobrī (prot. Nr.50 63.§)

Par darbības programmu “Infrastruktūra un pakalpojumi”

1. Apstiprināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzfinansēto darbības programmu “Infrastruktūra un pakalpojumi”.

2. Finanšu ministrijai nodrošināt šī rīkojuma 1.punktā minētās darbības programmas iesniegšanu Eiropas Komisijā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

(Ministru kabineta

2006.gada 18.oktobra rīkojums Nr.806)

Darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Lai nodrošinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda kvalitatīvu apguvi, līdz 2007.gadam ir jāsagatavo visi nepieciešamie plānošanas dokumenti un normatīvie akti, kas nodrošinātu šo fondu apguves uzsākšanu.

Atbilstoši struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējās regulas projektam tiek piedāvāts plānošanu īstenot trijos līmeņos – Eiropas Savienības līmeņa stratēģija jeb Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes, dalībvalstu stratēģija jeb Valsts stratēģiskais ietvardokuments un dalībvalstu darbības programmas (turpmāk – darbības programmas). Papildus tam Latvija paredz izveidot nacionāla līmeņa plānošanas dokumentu – darbības programmu papildinājumu, kas hierarhiski būtu pakārtots darbības programmām un kas noteiktu to tehniska līmeņa ieviešanas informāciju.

2006.gada 31.janvārī Ministru kabinetā ir apstiprināts Valsts stratēģiskā ietvardokumenta 2007.–2013.gadam projekts (turpmāk – ietvardokuments) konsultāciju sākšanai ar Eiropas Komisiju. Pēc Eiropas Komisijas komentāru saņemšanas ietvardokuments ir precizēts un apstiprināts Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra sēdē.

Ietvardokumentā uzskaitīto problēmjautājumu risināšanai un minēto mērķu sasniegšanai struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijas Latvijā plānots izlietot, īstenojot trīs darbības programmas:

- "Cilvēkresursi un nodarbinātība” – Eiropas Sociālā fonda darbības programma;

- "Uzņēmējdarbība un inovācijas” – Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programma;

- "Infrastruktūra un pakalpojumi” – Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda darbības programma.

Ietvardokumentā definētās galvenās problēmas (kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) izmantošanu un
e-pārvaldes pakalpojumu attīstību) ir vāji attīstīti publiskās pārvaldes e-pakalpojumi, zems sabiedrības informētības līmenis par IKT iespējām, droša e-paraksta trūkums, izveidoto informācijas sistēmu tehnoloģisko risinājumu nesavietojamība dažādos valsts reģionos un iestādēs, kā arī tas, ka lielākajā daļā Latvijas teritorijas ir ierobežota pieeja internetam un visā teritorijā ir zema piekļuve platjoslas datu pārraidei.

Sociālās un izglītības infrastruktūras jomā galvenās problēmas ir šādas:

- nav pienācīgi aprīkotu dabaszinātņu kabinetu un mācību līdzekļu, ir novecojusi izglītības infrastruktūra, visos izglītības līmeņos netiek nodrošināta atbilstoša materiāli tehniskā bāze bērniem un jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem, nepietiekami attīstīta pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes pakalpojumu infrastruktūra;

- sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi un infrastruktūra nav pietiekami kvalitatīva un daudzveidīga, pakalpojumi netiek nodrošināti pietiekamā apjomā un tuvu dzīvesvietai, invalīdu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi netiek nodrošināti pietiekamā apjomā, cilvēkiem ar slimībām, kas var izraisīt funkcionālos traucējumus un invaliditāti, netiek novērtētas individuālās vajadzības, jo trūkst tam nepieciešamo instrumentu un infrastruktūras;

- veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte ir neatbilstoša, ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība nav pietiekama, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi nav pieejami pienācīgā līmenī.

Transporta jomā galvenās problēmas ir šādas:

- sliktā stāvoklī esošo autoceļu īpat­svars valsts autoceļu tīklā vidēji pieaudzis par 10 % gadā;

- elektrovilcienu aprīkojums neatbilst pasažieru (tajā skaitā personu ar īpašām vajadzībām) komforta prasībām, ekspluatācijas rādītāji neatbilst mūsdienu pilsētas un piepilsētas satiksmes prasībām;

- liela daļa Latvijas ostu (lielo un mazo) hidrotehnisko būvju ir sliktā stāvoklī, ostu pievedceļu kapacitāte tuvojas maksimālajai robežai un, ņemot vērā prognozējamo kravu apjoma pieaugumu, to caurlaides spējas būs nepietiekamas;

- turpinoties straujam pasažieru skaita pieaugumam, lidostas “Rīga” esošās infrastruktūras kapacitāte var kļūt nepietiekama.

Vides jomā galvenās problēmas, kas būtu risināmas, ir zems centralizētās ūdensapgādes nodrošinājuma līmenis un kvalitāte, nepietiekama un neefektīva notek­ūdeņu attīrīšana un neattīrīto notek­ūdeņu noplūšana vidē, neapmierinošais kanalizācijas sistēmu tehniskais stāvoklis, nepilnīgi nodrošināta atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma pieejamība, nelielo sadzīves atkritumu izgāztuvju daudzums un to negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi, pilnībā nav nodalītas sadzīves un bīstamo atkritumu plūsmas, nepietiekami attīstīta dalītā sadzīves atkritumu vākšana, nepietiekamas atkritumu utilizācijas un pārstrādes iespējas, kā arī ievērojams skaits vēsturiski piesārņoto teritoriju un ierobežotas to izmantošanas iespējas.

Ietvardokumentā ir uzskaitītas arī vairākas problēmas enerģētikas, kultūras un tūrisma jomā, savukārt problēmas, kas kavē teritorijas līdzsvarotu attīstību, ietver būtiskas un arvien pieaugošas sociāli ekonomiskās atšķirības starp galvaspilsētu Rīgu un pārējo Latvijas teritoriju. Būtu nepieciešams, lai līdzās nacionālas nozīmes attīstības centriem nozīmīgu vietu ieņemtu reģionālās, novadu un vietējas nozīmes attīstības centri, veidojot policentrisku valsts attīstību. Galvenās problēmas ir attīstības centru nespēja nodrošināt adekvātu pakalpojumu līmeni uzņēmējiem un iedzīvotājiem, zemā uzņēmējdarbības aktivitāte reģionos un vāji attīstīta infrastruktūra, kā arī reģionu nepietiekamā pievilcība investoriem.

2. Piedāvātais risinājums

Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda darbības programma “Infrastruktūra un pakalpojumi” ir vērsta uz transporta, vides, IKT, sociālās un izglītības infrastruktūras attīstību, enerģētikas, tūrisma, kultūrvides attīstību, mājokļu energoefektivitātes veicināšanu.

Darbības programma aptver tās prioritātes, kuru īstenošanā paredzēts piesaistīt Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus. Tomēr stratēģijas īstenošana nav skatāma atrauti no kopējās valsts attīstības politikas un pasākumiem, kas tiks īstenoti pārējās divās struktūrfondu līdzfinansētajās darbības programmās, kā arī no pasākumiem, kas tiks īstenoti neatkarīgi no fondu atbalsta (piemēram, no valsts, pašvaldību un citiem finanšu avotiem), vai pasākumiem, kas nav tieši saistīti ar finansiālām investīcijām (izmaiņas nozaru politikā, normatīvajos aktos vai administrācijā). Minētie pasākumi tiek aplūkoti Nacionālajā attīstības plānā, Latvijas Nacionālajā Lisabonas programmā, Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā un citos politikas plānošanas dokumentos.

Darbības programmai “Infrastruktūra un pakalpojumi” ir šādas prioritātes:

- 1.prioritāte “Infrastruktūra cilvēku kapitāla nostiprināšanai”;

- 2.prioritāte “Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana”;

- 3.prioritāte “Eiropas nozīmes trans­porta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana”;

- 4.prioritāte “Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana”;

- 5.prioritāte “Vides infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas veicināšana”;

- 6.prioritāte “Tehniskā palīdzība ERAF ieviešanai”;

- 7.prioritāte “Tehniskā palīdzība KF ieviešanai”.

Darbības programmā iekļauta stratēģija, prioritāšu apraksti, tām pakārtoto pasākumu apraksti, finansējuma sadalījums pa prioritātēm un gadiem, kā arī ieviešanas apraksts. Pasākumu apraksti ietver pasākuma mērķi, pamatojumu, pasākuma mērķa grupas, sinerģiju, iepriekšējo atbalstu un aktivitāšu aprakstu. Īpaši uzsvērta pasākumu saskaņa ar tādām prioritātēm kā teritorijas līdzsvarota attīstība, vienādas iespējas, makroekonomiskā stabilitāte un ilgtspējīga attīstība, kā arī Rīgas starp­tautiskā konkurētspēja un informācijas sabiedrības veidošana. Tāpat tiek sniegta informācija par lielajiem projektiem un valsts atbalstu.

Darbības programma ir izstrādāta sadarbībā ar Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām nozaru ministrijām un konsultējoties ar sociālajiem partneriem, reģionu pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām. Sākot ar 2006.gada februāri, darbības programmas sagatavošanas process, izmantojot Finanšu ministrijas administrēto Eiropas Savienības fondu mājas lapu internetā www.esfondi.lv, ir kļuvis iespējami caurskatāms, publicējot mājas lapā gan nozaru ministriju priekšlikumus darbības programmas pasākumu aprakstiem, gan saņemtos komentārus par tiem un regulāri atjaunojot un papildinot informāciju. Tādējādi ikvienam interesentam ir bijusi iespēja iepazīties ar aktualitātēm un līdzdarboties darbības programmas sagatavošanā, izsakot komentārus un priekšlikumus. Līdztekus Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajam saskaņošanas procesam notika arī pēdējais sabiedriskās apspriešanas posms.

3. Politikas dokumenta īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums un paredzētie finansēšanas avoti

Darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” finansēšanas avoti ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds. Atbilstoši struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējās regulas projektam Eiropas Savienības maksimālais līdzfinansējums ir 85 % no publiskā finansējuma. Tāpēc nepieciešams nodrošināt arī finansējumu no valsts budžeta.

Finansējuma sadalījums trešajai darbības programmai pa prioritātēm un finanšu avotiem ir šāds:

(eiro)

Finanšu ministrs O.Spurdziņš