Par speciālo datu izplatīšanas standartu

Ilze Meldere, Valsts kases Pārskatu departamenta vecākā eksperte, — "Latvijas Vēstnesim"

Latvija ir septītā valsts pasaulē, kas pilnībā izpildījusi Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Speciālā datu izplatīšanas standarta ( Special Data Dissemination Standart–SDDS ) prasības statistikas datu satura, periodiskuma, savlaicīgas publicēšanas un datu izplatīšanas jomā. Mūsu valsts Speciālā datu izplatīšanas standarta (SDIS) dalībvalstīm pievienojās 1996. gada novembrī. SDIS kontaktpersona Latvijā ir Ilze Meldere, kura "LV" sīkāk pastāstīja par šo SVF izveidoto datu standartu.

— Kas ir Speciālais datu izplatīšanas standarts (SDIS)?

— SDIS nodrošina visas būtiskās datu kategorijas, kuras apkopo gan katras valsts centrālā banka, gan Centrālā statistikas pārvalde, gan Finansu ministrija.

— Kad un kāpēc radās SDIS?

— Pirmo reizi ideja par datu izplatīšanas standarta izveidošanu radās Dienvidaustrumāzijas ekonomiskās krīzes laikā 1996. gadā, lai varētu laikus prognozēt pārmaiņas. SDIS ir nodibināts pēc SVF iniciatīvas, lai nodrošinātu tām valstīm, kuras vēlētos iegūt pieeju starptautiskajiem kapitāla tirgiem, ticamu un pārskatāmu ekonomisko un finansu datu publicitāti. Kontrolējot publicēšanas kalendārus — datu saturu un datu aprakstu internetā, gan valsts, gan banku sektora institūcijas, gan pārējie statistikas lietotāji — uzņēmēji, žurnālisti un privātpersonas — operatīvi var piekļūt korektiem aktualizētiem datiem. Šī informācija pagaidām visvairāk ir izraisījusi interesi finansu analītiķos, valsts budžeta, banku un statistikas sektora darbiniekos — viņiem šī informācija ir nepieciešama ikdienā.

— Kad Latvija pievienojās SDIS?

— Latvija Starptautiskajam valūtas fondam par vēlmi pievienoties SDIS ar oficiālu finansu ministra vēstuli paziņoja 1996. gada novembrī. Pirmo reizi statistiskā informācija par Latviju (metadati) SDIS mājas lapā parādījās 1997. gada decembrī. Kopš tā laika informācija tiek nemitīgi papildināta un atjaunota (aktualizēta). Pirms Latvijas vēl tikai sešas no 47 SDIS dalībvalstīm pilnībā bija izpildījušas SVF SDIS prasības statistikas datu satura, periodiskuma ziņā, kā arī savlaicīgā publicēšanā un datu izplatīšanā, tās bija Lielbritānija, ASV, Kanāda, Čehija, Peru un Lietuva.

No vienas puses, tas, ka Latvija laikus pieteicās SDIS, bija labi — mums bija ilgāks pārejas periods. No otras puses, visām "steidzīgajām" valstīm procedūru apgrūtināja tas, ka visas valstis to darīja pirmo reizi un sākotnēji datu apraksti netika publicēti. Pagāja apmēram gads līdz 1997. gada decembrim, kamēr abpusēji tika precizēti nosacījumi, jo nebija labu datu aprakstu paraugu — arī SVF šādu sistēmu veidoja pirmo reizi. Valstīm, kas SDIS pievienojas pašlaik, šajā ziņā ir lielākas iespējas izmantot arī citu valstu pieredzi, kaut tām jau ir izvirzītas augstākas prasības.

— Kā notiek Latvijas datu izveidošana un publicēšana SDIS?

— Latvijas Banka, Centrālā statistikas pārvalde un Valsts kase sagatavo visu publicējamo datu aprakstu (metadatus). Datu publicēšanas kalendāri tiek precizēti pēdējās nedēļas beigās pirms to publicēšanas.

SDIS tiek iekļautas ziņas par valsts maksājumu bilanci, valsts budžetu, centrālās bankas un banku sistēmas monetārajiem rādītājiem, starptautiskajām rezervēm, patēriņa cenu indeksu, ražotāju cenu indeksu, procentu likmēm, biržas indeksu un citiem statistikas rādītājiem. Lai nodrošinātu Latvijas pilnīgu iekļaušanos SDIS sistēmā, ir sadarbojušās Latvijas Banka, Valsts kase, Centrālā statistikas pārvalde un Rīgas Fonda birža.

— Kuras valstis publicē datus SDIS?

— Latvija oktobra beigās bija septītā pasaules valsts, kura publicēja rādītājus SDIS, taču tagad to ir daudz vairāk — ar katru dienu pa kādai nāk klāt vai arī jau esošās paplašina savu datu kategoriju loku. Pagājušās nedēļas beigās SDIS varēja izlasīt datus par 47 valstīm. SDIS mājas lapā (http://dsbb.imf.org) paskatoties valstu sadaļu, redzams, ka dažu valstu nosaukumi ir rakstīti korpusa šriftā un pasvītroti, daži kursīvā un dažiem pievienota zvaigznīte.

— Ko tas nozīmē?

— Ja valsts nosaukums ir korpusā un pasvītrots, piemēram, Ungārija vai Igaunija, tas nozīmē, ka šīs valstis ievēro datu savlaicīgumu un periodiskumu, bet vēl visa sistēma nav pilnībā sakārtota. Tādēļ ir dots pārejas periods līdz šā gada beigām, līdz tam arī sistēmai jābūt atbilstošai SDIS prasībām.

Ja valsts nosaukums ir kursīvā, tas nozīmē, ka no SVF mājas lapas uzreiz var ieiet šīs valsts mājas lapā un redzēt nemitīgi aktualizētus skaitļus.

Ja valsts nosaukumam pievienota zvaigznīte, tad valsts pilnībā ir izpildījusi SVF SDIS prasības statistikas datu satura, periodiskuma, savlaicīgas publicēšanas un datu izplatīšanas kalendāra jomā.

Latvijas nosaukums ir korpusā, pasvītrots un ar zvaigznīti. Tātad Latvija pašlaik pilnībā ir izpildījusi SVF SDIS prasības statistikas datu satura, periodiskuma, savlaicīgas publicēšanas un datu izplatīšanas kalendāra jomā. Datu publicēšanas forma ir ļoti standartizēta — par katru datu kategoriju ir noteikts periodiskums, savlaicīgums, datu izplatīšanas veids, juridiskā bāze, statistikas likumdošana, vai datiem pirms to publicēšanas ir valdības pieeja vai nav, pēc kādiem starptautiskiem standartiem datus aprēķina. Mājas lapaspusē ir norādīti arī avoti, kurā katru interesējošo datu kopumu meklēt.

— Ko nozīmē summārā metodoloģija?

— Tas ir metodoloģijas kopsavilkums. Datu kategoriju metodoloģiju apraksti ir atrodami SVF mājas lapā, un šie apraksti ir dziļāki nekā metadatos.

— Kas ir metadati?

— Metadati nav skaitļi, tie ir apraksti par datu kategorijām, piemēram, par nodarbinātību. Šis ir standarta datu apraksts — datu periodiskums, savlaicīgums u.c. Metadati ir statistikas datu kategorijas apraksts visām datu pozīcijām, kā arī norādīta iepriekšējā publikācija, juridiskā bāze, datu publiskošanas laiks utt. Un summārā metodoloģija ir padziļināts un ļoti detalizēti papildināts metadatu apkopojums, ja tā varētu teikt.

— Kādi nosacījumi jāizpilda, lai valsts varētu publicēt metadatus SDIS?

— Valsts nosūta oficiālu valsts vadītāju parakstītu pieteikšanās vēstuli SVF un apliecina, ka apņemas pildīt SDIS nosacījumus. Pēc tam, konsultējoties ar SVF ekspertiem, attiecīgo datu kategorijas kontaktpersonas sagatavo un vairākkārt precizē metadatus.

— Kāds būs Latvijas nākamais solis saistībā ar SDIS?

— Latvijai atbilstoši SDIS prasībām būs statistiskas informācijas kopsavilkuma lapu izveide, lai šie dati būtu ātri pieejami pašā SDIS mājas lapā.

— Vai pieeja SDIS datiem ir tikai dalībvalstīm?

— Nē, ikviens, kurš vēlas, var bez maksas izmantot SDIS lapaspusē pieejamo informāciju.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore