Par Energoefektivitātes rīcības plānu

Eiropas Komisija ceturtdien, 19.oktobrī, iepazīstināja ar Energoefektivitātes rīcības plānu – galveno soli ceļā uz Eiropas Savienībā aktuālu, līdz šim nepieredzētu enerģētikas problēmu risinājumu. Plānā iekļauts prioritāru pasākumu komplekss, kas aptver plašu klāstu rentablu energoefektivitātes iniciatīvu, tostarp energoierīču, ēku, transporta un enerģijas ražošanas efektivitātes palielināšanas pasākumus. Tiek ierosināti stingri jauni energoefektivitātes standarti, energopakalpojumu popularizēšana, īpaši finansēšanas mehānismi energoefektīvāku ražojumu atbalstam. Turklāt Komisija izveidos “Pilsētas mēru paktu”, kurā pārstāvētas 20 līdz 30 Eiropas vadošās pilsētas, un ierosinās izstrādāt starptautisku energoefektivitātes nolīgumu. Kopumā paredzēti vairāk nekā 75 pasākumi.

“Mums jātaupa enerģija. Eiropā iznieko vismaz 20% no patērētās enerģijas. Taupot enerģiju, Eiropa palīdzēs risināt problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, kā arī arvien augošo enerģijas patēriņu un Eiropas atkarību no fosilajām degvielām, kas ievestas no valstīm ārpus Eiropas Savienības robežām,” sacīja enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. “Energoefektivitāte Eiropai ir ārkārtīgi nozīmīga. Ja rīkojamies tagad, enerģijas patēriņa tiešās izmaksas līdz 2020.gadam var samazināt par vairāk nekā 100 miljardiem eiro gadā, tiks radīts par 780 miljoniem tonnu mazāk CO₂ gadā,” viņš norādīja.

Rīcības plāns (to ieviesīs nākamo sešu gadu laikā) ir reakcija uz valstu un valdību vadītāju šā gada pavasara Eiropadomē izteikto aicinājumu steidzami izveidot reāli īstenojamu energoefektivitātes stratēģiju. Plānā uzsvērta obligāto energoefektivitātes standartu nozīme attiecībā uz plašu elektroierīču un aprīkojuma klāstu (no mājsaimniecības elektroierīcēm, piemēram, ledusskapjiem un gaisa kondicionētājiem, līdz rūpnieciskajiem sūkņiem un ventilatoriem), ēkām un energopakalpojumiem. Obligātie energoefektivitātes standarti kopā ar efektivitātes klasifikāciju un marķēšanas sistēmām veido jaudīgu instrumentu neefektīvu ražojumu izņemšanai no tirgus, patērētāju informēšanai par visefektīvākajiem ražojumiem un tirgus pārveidei par labu energoefektivitātei. Izstrādās minimālās energoefektivitātes prasības attiecībā uz jaunām un atjaunotām ēkām. Popularizēs arī ēkas ar zemu enerģijas patēriņu (pasīvie nami).

Plānā uzsvērts vērā ņemams zaudējumu samazinājuma potenciāls elektroenerģijas ražošanā, pārvadē un sadalē. Ar rīcības plānu ierosina mērķtiecīgus instrumentus gan jaunu, gan jau esošu enerģijas ražošanas iekārtu efektivitātes palielināšanai un enerģijas zudumu samazināšanai pārvadē un sadalē.

Tiek piedāvāts vispusīgs pasākumu komplekss energoefektivitātes uzlabošanai transporta jomā. Plānā atzīts, ka enerģijas ietaupījumu var panākt, jo īpaši nodrošinot automašīnu kurināmā efektivitāti, attīstot mazāk piesārņojošu transportlīdzekļu tirgu, nodrošinot pareizu spiedienu riepās un uzlabojot pilsētas, dzelzceļa, jūras un aviācijas transporta sistēmas efektivitāti. Plānā atzīts, ka ir būtiski mainīt pieeju transporta izmantošanas paradumiem.

Rīcības plānā atzīts, ka nepieciešami piemēroti un prognozējami cenu signāli, tie ir būtiski energoefektivitātes un kopējo ekonomikas rādītāju uzlabošanā.

Plānā ietverti vairāki papildu priekšlikumi informētības līmeņa par efektīvu enerģijas izlietojumu paaugstināšanai, piemēram, izglītības un apmācību jomā. Visbeidzot plānā uzsvērts, ka energoefektivitātes jautājumi steidzami jārisina pasaules līmenī – izmantojot starptautisko partnerību.

Tādējādi ar Energoefektivitātes rīcības plānu var uzlabot Eiropas Savienības konkurētspēju, uzlabot tās iedzīvotāju dzīves standartu, paaugstināt nodarbinātības līmeni un palielināt jaunas, energoefektīvas tehnoloģijas eksportu. Ikvienā konkrētajā situācijā nelielas izmaiņas enerģijas patēriņa paradumos nozīmēs finanšu ietaupījumu, tādējādi uzlabojot vides stāvokli un sniedzot mūsu ieguldījumu Eiropas kopējo mērķu sasniegšanā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa