— Vašingtonā es darbojos ar diviem mūsu valstij būtiskiem jautājumiem. Pirmais — VID modernizācijas projekta attīstība un īstenošanas gaita, perspektīva nākamajā gadā un līdz 2003. gadam, kad paredzēta šā projekta pilnīga realizācija. Otrs jautājums bija gadskārtējā ASV valsts iekšzemes ieņēmumu dienesta un Džordža Vašingtona universitātes nodokļu administrēšanas 12. gadskārtējā konference.

Attiecībā uz mūsu VID modernizācijas projektu, kurš tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem un daļēji no PB finansējuma kredīta veidā, tika izskatīta projekta kopējā gaita. PB projekta vadība šo projektu uzskata par veiksmīgu. Par to liecina PB veiktais audits šā gada novembra beigās un decembra sākumā, tas ir darbs, kurā tiek izvērtēta visa projekta realizācija, naudas līdzekļu izlietojums, izlietojuma mērķtiecība un PB procedūru ievērošana.

Par nodokļu maksātājiem nozīmīgiem un vēl šajā gadā svarīgiem veicamiem darbiem. Gribu minēt, ka Dobelē, Zemgales reģionālajā iestādē, novembrī tika izveidota un klientu rīcībā nodota VID nodokļu apkalpošanas zāle. Taču trešdien, 15. decembrī, Bauskā, tiks atklāta vēl viena Zemgales reģiona apkalpošanas zāle. Tās ir divas pēdējās konkrētās darbības, kas skar nodokļu maksātājus, kuri tiekas ar VID speciālistiem, kārtojot sev vajadzīgos jautājumus.

Par gadskārtējo nodokļu administrēšanas konferenci. Šī konference pēc savas būtības ir viens no svarīgākajiem notikumiem gada pasākumu klāstā, kas veltīts nodokļu administrēšanas jautājumiem. Šajā konferencē parasti tiek izvirzīti globāli stratēģiski nodokļu administrēšanas virzieni. Ko mēs vērojām un ko darījām? Konferences dalībnieki analizēja pašlaik pasaulē visplašāk piemērotās nodokļu izvairīšanās shēmas — kā vairāki darījumu partneri izmanto vienas vai vairāku valstu nodokļu likumdošanu un dažādās nodokļu likmes, ieskaitot darbību caur ārzonām, un daļēji vai pilnīgi izvairās no nodokļu samaksas.

Šīs shēmas, kuras konferences laikā Vašingtonā tika apskatītas, Latvijā patlaban izmanto daļēji. Taču nākotnē šīs shēmas, kas pieļauj izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, Latvijā joprojām pastāvēs, un mēs gatavojamies nodokļu administrēšanā novērst "ēnas puses", kas ļauj nodokļus nemaksāt. Mēs pārliecinājāmies, ka šīs pašas lietas ir ļoti svarīgas arī attīstītām valstīm, un tas dod pārliecību, ka nodokļu izvairīšanās novēršanā strādājam pareizā virzienā.

Viens no neafišētiem atzinumiem pasaules mēroga konferencē bija tas, ka nodokļu administrēšana tuvākajos gados principiāli mainīsies. Patlaban pasaules attīstītākajās valstīs, Latvijā daļēji, darbojas nodokļu likumdošana, kas radīta iepriekšējos gadu desmitos un zināmā mērā savas iespējas ir izsmēlusi un kļuvusi par ļoti dārgu valsts pārvaldes instrumentu ikvienai valstij.

Arī mūsu valstī nodokļu un muitas administrēšanas iestāde — VID — patiesībā ir dārgs dienests. Un šīs shēmas, kuras pašlaik darbojas pasaulē un darbosies arī Latvijā, ieskaitot biznesu caur internetu, no nodokļu administrēšanas viedokļa ir ļoti sarežģīti kontrolējams mehānisms. Pasaules nodokļu administrēšanas praksē, iespējams, būs tādi virzieni, kur nodokļu objekts tiek fiksēts tieši, nevis netieši kā tagad. Tā ir būtiska atšķirība. Piemēram, vienā no Eiropas attīstītākajiem azarta biznesiem, ko mēs pazīstam kā zirgu sportu, no ikviena dalībnieka, kurš iemaksā attiecīgu summu kā likmi par konkrēto zirgu vai pajūgu, uzreiz no konkrētās summas attiecīgā nodokļa likme tiek pārskaitīta valsts budžetā. Tātad — darbojas pavisam cits princips, proti, par šodien iemaksātu likmi PVN aiziet budžetā nevis pēc nedēļas vai mēneša un gada, bet gan konkrētajā dienā, kad likme tiek maksāta. Ja ir tradicionālais nodokļa iekasēšanas variants, tad notiek gari procesi, lai pierādītu, vai nodoklis tiešām ir pārskaitīts, var iznākt pat tiesu darbi mēnešiem un gadiem ilgi, tas viss ir dārgi, un bieži vien valsts ieņēmumi nesaņem neko. Taču uz šo tiešo nodokļu iekasēšanas principu, ļoti iespējams, virzīsies arī mūsu valsts, jo izvairīšanās no nodokļiem savus apmērus Latvijā pieņem, kļūst daudz rafinētāka, savukārt nodokļu administrēšana sāk izmaksāt arvien vairāk. Turklāt pilnībā valstī nekad nenotiks apmainīšanās ar informāciju, kas nepieciešama nodokļu administrēšanai, — neviens simtprocentīgi savus noslēpumus neatklās. Tā arī ir pasaules pieredze, un mums jau tagad jāsāk ieskicēt jaunus nākamā gadsimta nodokļu administrēšanas principiālos virzienus. Tas īsumā par manu darbu Vašingtonā.

Otrs jautājums, par ko es gribēju šodien runāt, ir par mūsu valstī uzsākto darbu — akcīzes preču administrēšanas pārņemšanu no Finansu ministrijas Akcizēto preču pārvaldes (APP) VID atbildībā. Šis darbs veicams līdz 2000. gada 1. janvārim. To nosaka divi likumi, kas ir spēkā — likums par VID, kur noteikts, ka šīs funkcijas jāpārņem, un Alkohola aprites likums, kurā konkrēti norādīts, kādas funkcijas ir VID atbildībā. Ministru kabinets šā gada 30. novembrī ir pieņēmis lēmumu par APP pārvaldes tiesību un saistību nodošanu VID. Ja iesāku runāt par dokumentiem, tad pēdējais dokuments šajā virknē ir finansu ministra Edmunda Krastiņa rīkojums 3. decembrī, ar kuru tiek izveidota komisija ar visiem nepieciešamajiem Finansu ministrijas un VID speciālistiem funkciju pārņemšanas uzsākšanai. Funkciju pārņemšana ir deklarēta arī valdības deklarācijā.

Kāda ir būtība šai pārņemšanai, kas mainīsies? Mēs, VID, esam valsts iestāde, kas darbojas visā valsts teritorijā. APP savā līdzšinējā darbībā kā Finansu ministrijas pārraudzības struktūrvienība darbojās tikai šeit, Rīgā. Mūsu valsts uzņēmēji darbojas visā valsts teritorijā, ne tikai Rīgā. Ļoti daudzi jautājumi, kas uzņēmējiem nepieciešami sava biznesa nodrošināšanai, ir jākārto, fiziski atrodoties pašā pārvaldē, tātad Rīgā. Taču vietām, kur šos jautājumus uzņēmēji var nokārtot, tīri fiziski ir jāatrodas tuvāk mūsu nodokļu maksātājiem. Un VID ir spējīgs to izdarīt. Katru gadu uzņēmējam ir jāpārreģistrē akcīzes preču atļaujas, tātad katra gada beigās uzņēmēji no visām, arī attālākajām Latvijas malām spiesti braukt uz Rīgu, uz APP, iesniegt attiecīgos dokumentus, tad jāsagaida atļaujas izdošana, un, ja tā netiek saņemta līdz 1. janvārim, tad uzņēmējs nevar strādāt. Ja atļauja kavējas, rodas būtiski traucējumi uzņēmēja darbā. Mēs uzskatām, ka akcīzes preču licencēšanas un atļauju funkcijas nodošana VID teritoriālo iestāžu atbildībā ļaus šīs lietas veikt raitāk.

Otra funkcija — kontroles funkcija. Līdzšinējā APP praksē kontroles struktūrvienība no Rīgas brauca pa visu Latviju atbilstoši konkrētajiem kontrolēšanas plāniem. Cik tas viss maksā? Piemēram, brauciens uz Daugavpili un atpakaļ? Lieki paskaidrot, ka rezultāts ir minimāls, bet izmaksas maksimālas. Mēs uzskatām, ka VID šīs kontroles funkcijas ikdienas darbā ir iespējams veikt attiecīgajām teritoriālajām iestādēm uz vietas.

Nākamā gada budžeta likumā APP funkciju veikšanai nepieciešamais finansējums netiek vairs paredzēts Finansu ministrijas pārziņā, bet ir nodots VID.

Jau tuvākajā laikā daļa APP darbinieku kļūs par VID speciālistiem. Pašlaik strādā darba grupa, kuru vada līdzšinējais VID biroja vadītājs Dzintars Jakāns un kura nodarbojas ar personāliju vērtēšanu un atbilstības noteikšanu jaunizveidotajiem kritērijiem šo funkciju sadalīšanā. Darbs noris plānveidīgi, un es to uzskatu par apmierinošu. Līdz gada beigām ar jebkuru no APP darbiniekiem būs bijusi tikšanās. Ļoti iespējams, ka lielākā daļa APP darbinieku turpinās darbu VID sastāvā. Šis ir process, kurš jāīsteno starp darba devēju un darba ņēmēju, un tas jau patlaban ir sākts.

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore