Valsts sekretāru 2006.gada 19.oktobra sanāksmē

FM: Par EK finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikumu

 19.oktobra Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās ir izsludināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par Eiropas Kopienu (EK) finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikumu. Padome iecerēta kā konsultatīva koleģiāla institūcija, kuras mērķis ir veicināt vienotas EK finanšu interešu aizsardzības valsts politikas ieviešanu un attīstību.

MK noteikumos “Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikums” būs reglamentēti padomes uzdevumi un tiesības, kā arī noteikti padomes darba organizācijas un lēmumu pieņemšanas principi. Nolikums arīdzan paredzēs, kādai jābūt padomes struktūrai – padomi veidos vienpadsmit pārstāvji no valsts institūcijām, kuriem ir zināšanas un pieredze krāpšanas apkarošanā valsts pārvaldē un EK finanšu interešu aizsardzībā.

Padomes uzdevums būs koordinēt vienotu EK finanšu interešu aizsardzības pasākumu īstenošanu, izvērtēt Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) informācijas pieprasījumus un sniegt ierosinājumus par atbildīgās institūcijas noteikšanu konkrēta jautājuma izskatīšanai un atbildes sagatavošanai, kā arī sniegt ieteikumus EK finanšu interešu aizsardzības uzlabošanai. Institūcijas uzdevumos ietilps arī nepieciešamās informācijas saņemšana no valsts pārvaldes iestādēm, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā garantējot ierobežotas pieejamības informācijas saglabāšanu.

Lēmumu par šādas padomes izveidi MK pieņēma 26.septembrī pēc iepazīšanās ar FM sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā bija raksturota sadarbība ar OLAF un krāpšanas apkarošanas koordinēšanas sistēma Latvijā.

Sākotnēji sadarbības koordinēšanai ar OLAF Latvijā tika izveidota darba grupa, kurā darbojās pārstāvji no FM, Ģenerālprokuratūras, Iepirkumu uzraudzības biroja, Valsts ieņēmumu dienesta, Tieslietu ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Latvijas Bankas, Valsts kontroles u.c., proti, institūcijām, kuru speciālisti ir atbildīgi vai iesaistīti iespējamo neatbilstību un Eiropas Savienības fondu izkrāpšanas gadījumu izmeklēšanā vai šādu izmeklēšanu uzraudzībā.

Tā kā šīs darba grupas uzdevumi un pienākumi nav noteikti nevienā normatīvajā aktā, lai izveidotu sadarbības modeļa normatīvo pamatu, ir sagatavots MK noteikumu projekts par EK finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikumu. Padome turpinās veikt tās funkcijas, ko šobrīd pilda darba grupa.

FM: Par azartspēļu un izložu organizācijas vienotās grāmatvedības uzskaiti

 Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par azartspēļu un izložu organizāciju vienoto grāmatvedības uzskaiti. Ceturtdien, 19.oktobrī, noteikumu projekts Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Noteikumi “Azartspēļu un izložu organizācijas vienotā grāmatvedības uzskaites kārtība” reglamentēs vienotu izložu un azartspēļu organizācijas grāmatvedības uzskaites kārtību kapitālsabiedrībām, kuras saņēmušas izlozes vai azartspēles organizēšanas speciālo atļauju jeb licenci. Vienotā grāmatvedības uzskaites kārtība ir nepieciešama, lai tiktu noteikta šo kapitālsabiedrību veiktās grāmatvedības uzskaites vienota izpilde, kā arī lai tiktu noteikta aizpildāmo uzskaites veidlapu forma un tajās iekļaujamās informācijas saturs un apjoms.

MK noteikumi regulēs, kā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite no azartspēļu automātiem, kazino darbības, bingo spēles, totalizatora un derībām, regulēs arī to, kā notiek ieņēmumu un izdevumu uzskaite, organizējot izlozes vai organizējot azartspēles ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu 2007.gadā

 Ceturtdien, 19.oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2007.gadā.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme vispārīgā gadījumā, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem (pensiju apdrošināšana, apdrošināšana pret bezdarbu, darba negadījumu apdrošināšana, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana), 2007.gadā paliks nemainīga – 33,09%, kur darba devējs maksā 24,09% un darba ņēmējs – 9%.

Savukārt, balstoties uz Labklājības ministrijas (LM) plānotajiem 2007.gada budžeta rādītājiem, ir izstrādāts obligāto iemaksu likmes sadalījums atsevišķām maksātāju kategorijām 2007.gadā:

Cilvēkam, kurš brīvprātīgi pievienojies pensiju apdrošināšanai, brīvprātīgo iemaksu likme ir vienāda ar obligāto iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai, t.i., 24,49% (2006.gadā – 24,79%).

Cilvēkam, kurš brīvprātīgi pievienojies pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, brīvprātīgo iemaksu likme ir vienāda ar attiecīgajiem apdrošināšanas veidiem noteikto obligāto iemaksu likmju summu, t.i., 31,04% (2006.gadā – 30,98% ).

Obligāto iemaksu likmes sadalījuma pa sociālās apdrošināšanas veidiem aprēķins veikts, balstoties uz Labklājības ministrijas plānotajiem valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 2007.gadam rādītājiem. Kopējos budžeta ieņēmumus LM 2007.gadā plāno 1050,3 miljonus latu, izdevumus – 908,3 miljonus latu, bet pašreizējā gada pārpalikumu – 142,0 miljonu latu apmērā.

LM plānotais obligāto iemaksu likmes sadalījums pa sociālās apdrošināšanas veidiem 2007.gadā ir šāds:

• valsts pensiju apdrošināšanai (turpmāk – pensiju apdrošināšana) – 24,49%;

• sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam (turpmāk – apdrošināšana pret bezdarbu) – 1,80%;

• sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk – darba negadījumu apdrošināšana) – 0,25%;

• invaliditātes apdrošināšanai – 2,55%;

• maternitātes un slimības apdrošināšanai – 2,34%;

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par vienoto pilsonības iegūšanas kārtību

 Ceturtdien, 19.oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts noteikumu projekts par Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

TM sagatavotajā paskaidrojumu rakstā teikts, ka no šā gada augusta tiesības iegūt Latvijas pilsonību saskaņā ar Pilsonības likumu ir nepilsoņu un bezvalstnieku bērniem, kas dzimuši Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta. Kārtību, kādā notiek Pilsonības likumā noteiktās zināšanu pārbaudes personām, kuras naturalizējas, patlaban reglamentē Ministru kabineta noteikumi, taču nav tiesiska regulējuma kārtībai, kā nepilngadīgais, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un ir tiesīgs iegūt Latvijas pilsonību, kārto latviešu valodas prasmes pārbaudi.

Saskaņā ar Pilsonības likumu nepilngadīgās personas iesniedz dokumentus, kas apliecina latviešu valodas prasmi. Tādējādi šīm personām, sasniedzot 15 gadu vecumu, latviešu valodas prasmes pārbaude notiek tādā pašā kārtībā kā personām, kuras naturalizējas un kurām Latvijas pilsonības iegūšanai jāapliecina latviešu valodas prasme.

Līdz ar to nav lietderīgi izstrādāt atsevišķus noteikumus nepilngadīgajiem, kuri vēlas tikt atzīti par Latvijas pilsoņiem. Tādēļ izstrādāti vienoti noteikumi par pilsonības iegūšanai nepieciešamo zināšanu pārbaudi gan 15 gadus sasniegušajiem, gan personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Izglītības un zinātnes, kā arī Veselības ministrijai.

TM: Par kārtību bērna noteikšanai par Latvijas pilsoni

 Valsts sekretāru 19.oktobra sanāksmē tika izskatīts projekts grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kuri nosaka kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts iesniegums bērna atzīšanai par Latvijas pilsoni.

No šā gada augusta nepilngadīgās personas, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu, varēs īstenot savas tiesības iegūt Latvijas pilsonību saskaņā ar Pilsonības likumu. Grozījumi noteikumos nepieciešami, lai nodrošinātu optimālāku likuma izpildi, kā arī lai vienkāršotu atsevišķus procesa jautājumus.

Kā teikts TM paskaidrojuma rakstā, noteikumi papildināti ar informāciju par pilsonības iegūšanas iesniegumam pievienojamiem dokumentiem, dodot iespēju iesniegt arī Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegtu sertifikātu, kas apliecina centralizētā latviešu valodas un literatūras eksāmena nokārtošanu atbilstoši A, B vai C līmenim. Noteikumu projekts paredz, ka pretendentam, kuram ir piešķirta invaliditāte, jāiesniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izziņa un atzinums, kā arī jāuzrāda invaliditātes apliecība.

Noteikumu projekts paplašina to gadījumu loku, kad iesnieguma par pilsonības piešķiršanu izskatīšana tiek izbeigta. Noteikumos nemainīga paliek iesnieguma izskatīšanas izbeigšana, ja nav likumīga pamata pilsonības atzīšanai, ja pats iesniedzējs tā vēlas vai viņš ir miris, kā arī gadījumos, kad nepilngadīgais iesnieguma izskatīšanas laikā jau ieguvis Latvijas pilsonību. Jaunie noteikumi paredz, ka lēmums par izbeigšanu tiks pieņemts arī tad, ja pretendents neierodas uz valodas prasmes pārbaudi un divu mēnešu laikā nesniedz ziņas par neierašanās iemesliem, noteikumi aicina izturēties ar lielāku atbildību pret pilsonības iegūšanas procesu, tai pašā laikā neizslēdzot iespēju atkārtoti vērsties ar iesniegumu, lūdzot atzīt par Latvijas pilsoni, uzsvērts noteikumu projektā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijai un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām

 Zemkopības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām, pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, un prasības pārtikas piedevu marķējumam, ko 19.oktobrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvajā aktā noteikts, ka Latvijas tirgū izplatāmo pārtikas produktu sastāvā drīkst būt tikai noteikumos minētās pārtikas piedevas. Savukārt pārtikas piedevas E 290, E 938, E 939, E 941, E 942, E 948 un E 949 var pievienot visiem pārtikas produktiem nereglamentētā daudzumā. Noteikumu projektā norādīts arī Latvijā atļauto pārtikas piedevu saraksts, piemēram, Latvijā drīkst izmantot krāsvielas karamele E 150a, augogle E 153, paprikas ekstrakts E 160c, biešu sarkanais E 162 un citas. Savukārt speciālā pārtika, kas paredzēta zīdaiņiem (bērniem līdz gada vecumam) un maziem bērniem (bērniem no viena līdz trīs gadu vecumam), nedrīkst saturēt saldinātājus un krāsvielas.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa