• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par tālāko veselības aprūpi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.12.1999., Nr. 420/423 https://www.vestnesis.lv/ta/id/14633

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par teritoriālās izpētes pabeigšanu Jēkabpils rajonā

Vēl šajā numurā

16.12.1999., Nr. 420/423

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par tālāko veselības aprūpi

Veselības aprūpes reformas prioritāte mūsu valstī ir primārā (pirmsslimnīcas) veselības aprūpe. Pašlaik jau noslēgumam tuvojas ģimenes ārstu institūcijas izveide Latvijā ar mērķi palielināt to lomu cilvēku veselības saglabāšanā.

Pirmais solis ārsta un pacienta attiecību sakārtošanā ir pacientu reģistrēšanās pie ģimenes ārstiem, kad katrs ārsts apzina savu pacientu loku un pacienti savukārt atrod savu ārstu. Pārejot uz ģimenes ārstu sistēmu primārās veselības aprūpē bija jāmaina arī ārsta darba novērtējums.

Pašlaik lielākajā Latvijas daļā ārstu darba apmaksa vēl notiek pēc t.s. punktu sistēmas — katras medicīniskas darbības fiksēšanas rēķintalonos. Taču šī sistēma vairāk vērsta uz slimību ārstēšanu, nevis uz cilvēku veselības apsekošanu un saglabāšanu.

Lai mainītu ārstu darba stilu un attieksmi, izstrādāta jauna ārstu darba apmaksas kārtība — tā dēvētais galvasnaudas modelis. Tas paredz, ka apmaksas līdzekļi tiek rēķināti pēc ārstam pierakstīto pacientu skaita, ņemot vērā arī katra ārsta pacienta vecuma un hronisko slimību struktūru. Kā pastāstīja labklājības ministra Roberta Jurdža preses sekretāre Ināra Baumane, lai laukos un pilsētā strādājošo primārās veselības aprūpes ārstu darbs tiktu taisnīgāk apmaksāts, izstrādātas arī fiksētās piemaksas par attālumu līdz slimnīcai un iedzīvotāju blīvumu. Retāk apdzīvotās teritorijās strādājošais ārsts saņems lielāku piemaksu. Būs noteikta arī ārsta palīga vai medicīnas māsas alga. Sadarbībā ar Māsu asociāciju pašlaik tiek izstrādāts arī primārās aprūpes māsas darba apraksts.

Primārās (pirmsslimnīcas) veselības aprūpes prakses līdzekļus veidos divas daļas — galvasnauda un fiksētās piemaksas. Turpmāk ārsts pats plānos darbu ar saviem pacientiem un apmaksās nepieciešamos speciālistu pakalpojumus un izmeklējumus palīgdiagnostikas kabinetos.

Labklājības ministrs Roberts Jurdžs 15.decembrī Daugavpilī iepazinās ar primārās aprūpes ārstu darba apmaksas jaunās sistēmas ieviešanas gaitu un rezultātiem Latgales apvienotajā slimokasē. Kopā ar ministru Latgalē bija arī Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras (VOVA) direktore Ināra Bluķe, VOVA direktores vietnieks primārās aprūpes jautājumos Zigurds Lasovskis, kā arī aģentūras veselības aprūpes organizācijas un informātikas speciālisti, pārstāvji no citām reģionālajām slimokasēm.

Latgales apvienoto slimokasi izveidoja Daugavpils pilsētas un rajona un Krāslavas rajona pašvaldības, kas ir tieši ieinteresētas aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses slimokasē un gādāt, lai viņu teritorijās dzīvojošie cilvēki saņemtu iespējami lētus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus. Šī slimokase bija pirmā, kur tika izmēģināts primārās veselības aprūpes ārstu darba apmaksas princips.

Labklājības ministrs Roberts Jurdžs un VOVA aģentūras vadītāji tikās arī ar Daugavpils pilsētas un rajona un Krāslavas pilsētas pašvaldību vadītājiem. Ministram un VOVA vadītājiem bija tikšanās ar novada medicīnas iestāžu vadītājiem un primārās aprūpes ārstiem un reģionālo slimokašu vadītājiem no citiem novadiem, kas bija ieradušies Daugavpilī, lai iepazītos ar jaunā principa ieviešanu praksē.

Armīda Priedīte, "LV" informācijas redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!