• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par lauksaimniecības pārvaldi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.12.1999., Nr. 420/423 https://www.vestnesis.lv/ta/id/14640

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jelgavas domes saistošie noteikumi Nr.28

Par grozījumiem saistošajos noteikumos "Jelgavas pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumi (apstiprināti 25.03.1999. Nr.7/5)

Vēl šajā numurā

16.12.1999., Nr. 420/423

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par lauksaimniecības pārvaldi

Zemkopības ministrs Aigars Kalvītis — preses konferencē pēc darba vizītes Briselē

Latvijas delegācija tikās ar Eiropas Savienības (ES) pirmstrukturālo fondu palīdzības nodaļas atbildīgajām amatpersonām un pārrunāja mūsu valsts gatavību saņemt un izmaantot piešķirtos "Sapard" programmas līdzekļus. Pirms divām nedēļām Eiropas Komisijas (EK) delegācija uzturējās Latvijā un iepazinās ar šeit paveikto. Eiropas Savienība atzinīgi vērtēja Latvijas izpratni par ES piedāvātās programmas administrēšanas un ieviešanas procedūrām.

No 2000. līdz 2006. gadam ES kandidātvalstīm sniegs palīdzību, lai sekmētu šajās valstīs notiekošo ekonomisko un sociālo reformu procesu. Līdz 2006. gadam Latvija ik gadu no ES saņems apmēram 13 miljonus latu. Šie līdzekļi paredzēti zemnieku saimniecību modernizācijai un konkurētspējas paaugstināšanai, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošanai, lauku ekonomikas dažādošanai, veicinot alternatīvos ienākumu avotus lauku cilvēkiem, lauku infrastruktūras uzlabošanai, kā arī vidi saudzējošu lauksaimniecības metožu ieviešanai.

Tas nozīmē, ka zemnieki varēs modernizēt lauksaimniecības tehniku, iekārtas, sākt jaunu būvju celtniecību, rekonstruēt esošās būves. Savukārt pārstrādes uzņēmumiem būs iespēja ieviest jaunas ražošanas tehnoloģijas, uzlabot produktu iepakojumus, pilnveidot mārketinga principus. Lauku ekonomikas dažādošana paredz dažādu pakalpojumu sniegšanu, amatniecības lauku tūrisma attīstību. Lauku infrastruktūras uzlabošanā līdzekļus var ieguldīt ražošanas ūdensapgādes sistēmu ierīkošanā un uzlabošanā, alternatīvo siltumapgādes veidu attīstībā, saimniecību pievedceļu izveidošanā. Šajā programmā ietilpst arī dažādu mācību uzlabošana laukos. Savukārt vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes galvenokārt saistītas ar bioloģiskās lauksaimniecības attīstību. ES atbalsts paredzēts pārejai no tradicionālās uz bioloģisko lauksaimniecību.

A.Kalvītis atzīmēja, ka ir rūpīgi jāizvērtē katra projekta lietderība, jo ar šiem palīdzības līdzekļiem nevajadzētu lāpīt Latvijas lauksaimniecības neveiksmes. Ikvienam projektam ir jābūt ar ilgtermiņa skatījumu, tas nevar būt īslaicīgs pasākums. Tiks atbalstīti tie projekti, kas spēs pastāvēt ES kopējā tirgū. Pārstrādes uzņēmumu projektus izvērtēs Lauku atbalsta dienestā, nevis uz vietas reģionos, kur lēmumu varētu ietekmēt kādi subjektīvi vērtēšanas faktori.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Sapard" līdzekļus piešķirs jau no 2000. gada 1.janvāra. Ņemot vērā to, ka šī ir pirmā tāda veida palīdzība Austrumeiropas bloka valstīm, arī pašai ES nav pieredzes šo jautājumu kārtošanā, iespējamais finansējums varētu tikt saņemts ap 2000.gada jūliju. Līdz šim dominēja ES viedoklis; ja Latvija nespēs pilnībā izmantot visam gadam piešķirtos līdzekļus, tie būs jāatdod atpakaļ Eiropas Savienībā. Iespējams, ka 2000.gada neizmantotie līdzekļi pārietu uz 2001.gadu. Šāds risinājums būtu labvēlīgs Latvijai, jo projektus varētu kvalitatīvāk izstrādāt, izvērtēt un realizēt.

ES ir norādījusi, ka Latvijai pēc iespējas ātrāk jāizveido akreditēta un sertificēta institūcija, kas apkalpotu ES strukturālos fondus. Paredzēts, ka šo uzdevumu veiks lauku atbalsta dienests. Ministru kabinets ir akceptējis tā izveidi, jau apstiprināts nolikums. Lauku atbalsta dienests savu darbību uzsāks 2000.gada 1.janvārī. A.Kalvītis norādīja, ka visdrīzākajā laikā tiks izveidotas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes. Latvijā darbosies 9 šādas pārvaldes. Reģionu centri tiek izvēlēti, ņemot vērā to ģeogrāfisko izvietojumu, izvēlēti Zemkopības ministrijas īpašumi, lai nebūtu speciāli jāīrē telpas. Kopš 1.novembra darbojas Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde, kuras centrs atrodas Valmierā. Vakar A.Kalvītis neoficiāli nosauca arī pārējo reģionu centrus. Tie ir: Gulbenē (ietilpst Gulbenes, Balvu un Alūksnes lauksaimniecības departaments), Jēkabpilī (Jēkabpils un Madonas lauksaimniecības departaments), Preiļos (Preiļu, Daugavpils un Krāslavas lauksaimniecības departaments), Rēzeknē (Rēzeknes un Ludzas lauksaimniecības departaments), Ogrē (Ogres, Rīgas rajona, Aizkraukles lauksaimniecības departaments), Talsos (Talsu, Tukuma, Ventspils lauksaimniecības departaments), Saldū (Saldus, Liepājas, Kuldīgas lauksaimniecības departaments), Jelgavā (Jelgavas, Dobeles, Bauskas lauksaimniecības departaments). Līdzšinējo lauksaimniecības departamentu apvienošana pēc iespējas ātrāk ir nepieciešama tāpēc, ka daudzus "Sapard" programmas projektus izvērtēs uz vietas, reģionos. Reģionālajām pārvaldēm būs jāizveido sava struktūra attiecīgajā reģionā. Paredzams, ka rajonos paliks darbinieki, kas sniegs informāciju zemniekiem par "Sapard" programmām. Lauku attīstības projektu izvērtēšanai reģionu līmenī tiks izveidotas partnerības padomes no pašvaldību, sabiedrisko un profesionālo organizāciju pārstāvjiem.

Ir noteikti vairāki ES kritēriji, lai saņemtu finansējumu. Arī Latvijā izstrādās nosacījumus atbalsta saņemšanai.

Piemēram, uz palīdzību var cerēt tie, kuri reģistrēti kā nodokļu maksātāji un kuriem ir reģistrēti ganāmpulki. Protams, viens no galvenajiem nosacījumiem ir katras zemnieku saimniecības ekonomiskais stāvoklis. Obligāta prasība ir veikt arī kādu lauksaimniecisku darbību. Savukārt pārstrādes uzņēmumiem izvirzīta prasība pārstrādāt noteiktu daudzumu vietējo izejvielu.

No nākamā gada Zemkopības ministrija paredzējusi jaunu subsīdiju programmu, kas atbalstīs tos zemniekus, kas dažādu apstākļu dēļ bankās nevar saņemt kredītus un tādējādi attīstīties. Šādā veidā atbalstīs apmēram 4–5 zemniekus katrā rajonā. Perspektīvās saimniecībās, kas varētu attīstīties, tiks ieguldīta nauda. Maksimālā summa — līdz 10 tūkstošiem latu. Šie 10 tūkstoši latu saimniecības pamatkapitālā ļaus piesaistīt bankā papildu naudu, kā arī izmantot "Sapard" līdzekļus. Šādi varētu attīstīties apmēram 200 zemnieku gadā. Nākamā gada subsīdiju programmā paredzēta vēl kāda būtiska izmaiņa — par katru govi, kas atrodas pārraudzībā un ražo ne mazāk kā 3500 kilogramu piena, tiks maksāta fiksēta subsīdija — apmēram 45 lati. Zemkopības ministrs sacīja, ka 2000. gada subsīdiju nolikums tiks apstiprināts, iespējams, 28. decembra Ministru kabineta sēdē.

A.Kalvītis atzina, ka Eiropas Komisijas reakcija uz Latvijas pieņemto lēmumu pagarināt cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumus vēl uz diviem gadiem bijusi nosodoša.

A.Kalvītis: — EK ir iepazinusies ar mūsu argumentāciju šajā jautājumā. Tagad atliek gaidīt, kādi pretpasākumi tiks vērsti pret Latviju. ES varētu ieteikt dalībvalstīm mūs sodīt, kādi būtu šie soda mēri, to vēl nevar prognozēt. Iespējams, ka tie skars jauno tirdzniecības līgumu, varētu aizkavēties sarunas par tirgus liberalizāciju. Tas varbūt mums nebūtu pārāk smags trieciens, jo arī pašai ES agri vai vēlu nāksies liberalizēt tirdzniecību (to prasīs Pasaules tirdzniecības organizācijas sarunas). Daudzi lauksaimniecības speciālisti atzīst, ka ES, zinot to, ka notiks šī tirgus liberalizācija, cenšas piespiest kandidātvalstis atcelt muitas tarifus.

Starp citu, vizītes laikā Briselē Latvijas pārstāvji uzsākuši sarunas ar ES par piena produktu eksporta palielināšanu, taču EK neapsprieda šo jautājumu. Nebūtu labi, ja ES aprēķinātu eksporta aizlieguma dēļ iespējamos zaudējumus un piemērotu līdzīgus pasākumus Latvijai. A.Kalvītis izteica pārliecību, ka šī problēma ES nav tik būtiska, lai pieņemtu īpaši smagas sankcijas pret Latviju. Tas vairāk ir principiāls jautājums. Galvenais ES pārmetums ir tas, ka Latvija nedrīkstēja pieņemt lēmumu, pirms nebija notikušas konsultācijas ar ES. Šādu nosacījumu — 30 dienu konsultāciju periodu — nosaka noslēgtais līgums starp Latviju un ES. Briseles amatpersonas uzskata, ka Latvija nerespektē viņu domas, viņiem nav bijis iespējas izteikt savu viedokli jautājumā par tirgus aizsardzības pasākumu lietderību un nepieciešamību.

Arī kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija samērā asi reaģējušas uz Latvijas rīcību cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībā. A.Kalvītis norādīja, ka lietuviešiem nevajadzētu būt īpaši aizvainotiem, jo Lietuvā trūkst cūkgaļas, tātad eksporta iespējas uz Latviju ir minimālas. Ministrs piebilda, ka, pēc viņa domām, Lietuva un Igaunija neieviesīs īpašas sankcijas pret Latviju, jo līdz šim Latvijai ir negatīva bilance tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm. A.Kalvītis nepieļāva iespēju noteiktos aizsargpasākumus atcelt. Tie ir pamatoti un nepieciešami, lai ļautu vietējai cūkkopības nozarei atgūties no radītajiem zaudējumiem un pārstrukturizēties.

Vērtējot 1999. gadu lauksaimniecībā, A.Kalvītis secināja, ka tas nav bijis veiksmīgs. — Kamēr tirgus cenas neatgriezīsies tādā līmenī, kādas tās bija 1997. gadā, grūti runāt par veiksmīgu saimniekošanu un konkurētspēju. Nekas neliecina, ka cenas pieaugtu. Arī Krievijā pašlaik vērojama ekonomikas lejupslīde, tiek aizkavēti starptautiskā valūtas fonda aizdevumi, ir rubļa devalvācija. Ja augustā un septembrī bija jūtams cenu kāpums gan graudiem, gan piena produkcijai, tad tagad cenas krītas. Šī situācija ir smaga. Mums vajadzētu domāt, kā apgādāt savu vietējo tirgu. Šeit cenas ir stabilākas. Ir jāatkaro iekšējā tirgus pozīcijas. Tikai dažas lauksaimniecības nozares Latvijā spēj apgādāt iekšējo tirgu ar pašu ražotu produkciju. Vēl priekšā daudz darba — jāsakārto iekšējais tirgus un jākāpina ražošanas apjomi Latvijas vajadzībām.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!