Eiropa ir par drošu un plaukstošu Latviju

Vakar, 15. decembrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Rīgas pilī rīkoja pieņemšanu mūsu valstī akreditētajiem un Rīgā rezidējošajiem Eiropas Savienības valstu vēstniekiem

Pieņemšanā pie Valsts prezidentes ārzemju vēstnieki: Reinhards Krauss (Vācija), Luīza Avona (Francija), Alesandro Pjetromarki (Itālija), Ludvigs van Uldens (Nīderlande); Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Stīvens Nešs (Lielbritānija), Hannu Hemelainens (Somija), Hanss Magnusons (Zviedrija)

Valsts prezidente, sasveicinoties ar Eiropas Savienības vēstnieku Ginteru Veisu; ar Somijas vēstnieku, diplomātiskā korpusa vecāko Hannu Hemelainenu

(vidējā attēlu rindā) ; Itālijas vēstnieku Alesandro Pjetromarki; Zviedrijas vēstnieku Hansu Magnusonu un Francijas vēstnieci Luīzi Avonu (apakšējā attēlu rindā)

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Spilgts akcents Latvijas politiskajā dzīvē bija Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vakar, 15.decembrī, rīkotā pieņemšana Latvijā akreditētajiem un Rīgā rezidējošajiem Eiropas Savienības (ES) valstu vēstniekiem. Pieņemšana bija veltīta nesenajai Eiropas Savienības valstu vadītāju Helsinku sanāksmei.

"Latvijas Vēstnesis" jau ir regulāri informējis par daudzu ES dalībvalstu nepārprotamo atbalstu Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību. Šis atbalsts uzskatāmi tika apliecināts arī Helsinkos, uzaicinot mūsu valsti sākt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību. Daudzu vēstnieku ieskatā, Latvijai īpaši nozīmīgs ir Helsinku sanāksmes lēmuma vienpadsmitais pants, kas paredz, ka kandidātvalstis uz ES virzīsies dažādos tempos, atbilstoši katras valsts gatavības pakāpei. Šis ārvalstu diplomātu viedoklis sasaucas ar Latvijas Ārlietu ministrijas pozīciju. Eiropas Komisijas progresa ziņojums bija mūsu valstij īpaši labvēlīgs, un Latvijai ir labas izredzes panākt valstis, ar kurām jau notiek sarunas par iestāju Eiropas Savienībā.

Vakardienas pieņemšanā atzinīgus vārdus par ļoti sekmīgu Helsinku sanāksmes norisi saņēma Somija.

"LV" informācija

Aizvakar, 14. decembrī, Žurnālistu namā notika Diplomātiskā salona vakars, kurā ārlietu ministrs, ārvalstu diplomāti, žurnālisti un citi sabiedrības pārstāvji pārsprieda Helsinku sanāksmes rezultātus

"Helsinku sanāksmē tika pieņemts politisks lēmums par Latvijas uzaicināšanu uz iestāšanās sarunām. Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka mēs esam uz īstā ceļa," teica Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, uzrunājot ārvalstu diplomātus, žurnālistus un citus Latvijas sabiedrības pārstāvjus kārtējā Diplomātiskā salona vakarā Žurnālistu namā.

Ministrs uzsvēra iepriecinošo faktu, ka sarunas ar Latviju tiks sāktas jau 2000. gada februārī, tātad agrāk, nekā bija gaidāms. Taču īpašu gandarījumu Indulis Bērziņš izteica par Helsinku lēmuma vienpadsmito punktu: "Šis punkts ir varbūt vissvarīgākais. Kā zināms, Latvija Eiropas Komisijas progresa ziņojumā bija īpaši izcelta. Līdz ar to mēs arī gribējām Helsinku sanāksmes lēmumā redzēt precīzi formulētu iespēju kandidātvalstīm virzīties uz priekšu dažādā ātrumā atbilstoši to gatavības pakāpei. Helsinku lēmuma vienpadsmitajā punktā arī rakstīts, ka uzaicinātajām valstīm būs iespēja panākt valstis, kas jau iekļāvušās sarunu procesā. Es ceru, ka mēs būsim šo Helsinku sanāksmē pausto cerību cienīgi."

Ārlietu ministrs atgādināja, ka Latvijai nav svarīgi panākt sarunu procesā esošās valstis tikai panākšanas fakta dēļ. (Ministrs pajokoja par savā laikā PSRS līdera Hruščova pausto gatavību apsteigt ASV.) Iespējami strauja virzīšanās uz priekšu ir svarīga Latvijas drošas, plaukstošas nākotnes nodrošināšanai. Ārlietu ministrs arī informēja, ka Ministru kabineta sēdē vērsis valdības uzmanību uz astoņām sadaļām, par kurām, visticamāk, sāksies iestāšanās sarunas, un uzsvēris, cik svarīgi ir, lai nozaru ministri spētu sekmīgi piedalīties sarunās.

Indulis Bērziņš atsaucās uz Igaunijas pozitīvo pieredzi, sākot iestāšanās sarunas. Sākumā Igaunija sarunu procesā uzskatīta par pastarīti, taču drīz vien kaimiņvalsts politiķi sevi apliecinājuši kā vienus no sekmīgākajiem sarunu vedējiem. I.Bērziņš izteica viedokli, ka mūsu valsts uzaicinājums uz iestāšanās sarunām būtībā ir "atļauja Latvijai ļoti centīgi strādāt". Viņš arī apliecināja, ka viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm paliek arī NATO, un izteica gandarījumu par ļoti pozitīvo attieksmi pret mūsu valsti Helsinku sanāksmē. "Mēs šo sanāksmi noteikti ar pilnām tiesībām varam saukt par šī gadsimta vainagojumu," teica ārlietu ministrs.

Pēc tam salona dalībniekus uzrunāja Eiropas Savienības prezidējošās valsts Somijas vēstnieks Hannu Hemelainens, paužot gandarījumu par Helsinku sanāksmes veiksmīgo norisi. "Mēs nevarējām vienoties tikai dažos sīkos jautājumos. Lielajās lietās Eiropas Savienības dalībvalstu vidū valdīja pilnīga vienprātība," uzsvēra Somijas vēstnieks. Viņš augstu novērtēja faktu, ka Helsinku sanāksmē ES dalībvalstis turpinājušas Ķelnē aizsākto darbu, koncentrējoties uz savstarpējās drošības jautājumiem un krīžu pārvarēšanas vadību. "Šī ir jauna dimensija Eiropas Savienības darbībā". Es ceru, ka Helsinku sanāksme ieies vēsturē kā forums, kas nopietni pievērsies arī drošības jautājumiem."

Somijas vēstnieks apsveica latviešus ar mūsu valsts uzaicināšanu uz iestāšanās sarunām. "Būtībā Latvija vedīs sarunas nevis ar Eiropas Savienību, bet ar piecpadsmit ES dalībvalstīm," teica H. Hemelainens, pajokojot, ka situācija būs 15:1. Uz to Latvijas ārlietu ministrs atjokoja, ka Latvija jūtas pietiekami spēcīga iestāšanās sarunām ar visām piecpadsmit ES dalībvalstīm atsevišķi un ES kopumā. Arī Somijas vēstnieks atzinīgi novērtēja Helsinku sanāksmes lēmumā ietverto individuālās pieejas principu, ļaujot kandidātvalstīm virzīties uz priekšu atbilstoši katras kandidātvalsts gatavības pakāpei.

"Pagaidām vēl nav pieņemts lēmums, cik sadaļās tiks sāktas iestāšanās sarunas, taču es ceru, ka šis sadaļu skaits jūsu valsti apmierinās," teica H. Hemelainens. Viņš atzina, ka arī pašai Eiropas Savienībai, tāpat kā ES kandidātvalstīm, ir jāveic mājasdarbs — jāizstrādā principi, pēc kuriem risināmas iestāšanās sarunas.

Ļoti atzinīgi Helsinku sanāksmi un tās lēmumus novērtēja Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā vēstnieks Ginters Veiss. "Tagad mums ir konkrēts pamats turpināt darbu pie ES paplašināšanas", teica G.Veiss, uzsverot, ka, par spīti dažādajiem minējumiem un skeptiķu šaubām, iestāšanās sarunas ar kandidātvalstīm tiks uzsāktas jau februārī. "Es esmu pārliecināts, ka Latvija spēs pilnībā izmantot Helsinku sanāksmes lēmuma vienpadsmitā punkta sniegtās priekšrocības, ka katra ES kandidātvalsts var virzīties uz priekšu savā ātrumā atbilstoši tās sagatavotības pakāpei. Vēstnieks teica, ka Helsinku sanāksme bijusi viens no vissekmīgākajiem Eiropas Savienības forumiem viņa divdesmit četrus gadus ilgajā darbā dažādās Eiropas Savienības institūcijās.

Viņš arī informēja, ka visai drīz, nākamā gada 9. februārī, divu dienu vizītē Latvijā kopā ar ES paplašināšanas komisiju ieradīsies arī Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, kas sarunu laikā Latvijai varētu būt galvenā problēma, kam jau tagad pievēršama īpaša uzmanība, Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs teica: " Man būtu vieglāk jums to pateikt 2002. gadā, kad sarunas jau tuvosies beigām. Pirms sākuma to pateikt ir ļoti grūti, jo sarunu laikā tiks risināti ļoti svarīgi jautājumi. Klupšanas akmens kandidātvalstīm var izrādīties lauksaimniecības attīstība, liels nepilsoņu skaits vai kandidātvalsts likumu saskaņošana ar ES standartiem. Uzdodiet man šo jautājumu pēc trim sarunu gadiem atkal, un es jums atbildēšu daudz konkrētāk. Taču es neparedzu nekādus nepārvaramus šķēršļus Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību."

Ginters Veiss arī izteica vēlmi, lai nepilsoņu integrācijas process Latvijā ritētu straujāk un atgādināja, ka lēmumu par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā vajadzēs ratificēt visu ES dalībvalstu parlamentiem.

Latvijas attiecībām ar Eiropas Savienību veltītajā diplomātiskā salona vakarā piedalījās arī ASV, Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas, Ķīnas, Polijas, Igaunijas un Ukrainas vēstnieki, kā arī citi Norvēģijas, Baltkrievijas un vairāku citu ārvalstu vēstniecību diplomāti.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors