• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts civildienesta likums Nr.403. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.12.1999., Nr. 420/423 https://www.vestnesis.lv/ta/id/14644

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar amplitūdu no Raunas līdz Pēterburgai un Pekinai

Vēl šajā numurā

16.12.1999., Nr. 420/423

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Likumprojekts

Valsts civildienesta likums

Saeimas dok.nr.1322; likumprojekts nr.403

Ministru kabineta 1999.gada 30.novembra sēdē akceptēts

(prot.nr.67, 31.§) un 2.decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šī likuma mērķis ir noteikt valdībai lojāla, profesionāla, politiski neitrāla valsts civildienesta tiesisko statusu, kas nodrošina stabilu, efektīvu, atklātu un tiesisku valsts pārvaldes darbību.

2.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka ierēdņa amata pretendentam (turpmāk – pretendents) izvirzāmās obligātās prasības, iecelšanu ierēdņa amatā un atbrīvošanu no ierēdņa amata, ierēdņa pienākumus, tiesības, dienesta gaitu un vadību vispārējā valsts civildienestā.

(2) Uz specializētā valsts civildienesta (diplomātiskā un konsulārā dienesta, tiesas, prokuratūras, Valsts kontroles, Valsts ieņēmumu dienesta, policijas, robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) ierēdņiem attiecas šī likuma IV nodaļā noteiktie vispārīgie pienākumi un šī likuma 21.pantā noteiktās vispārīgās tiesības. Citas šī likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā nosaka tiktāl, ciktāl tās nenosaka speciālie likumi.

(3) Valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka darba laiku un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums.

3.pants. Valsts civildienesta ierēdnis

(1) Valsts civildienesta ierēdnis (turpmāk — ierēdnis) ir persona, kas ministrijā, ministrijas, īpašu uzdevumu ministra vai Ministru prezidenta biedra pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un institūcijās, Valsts kancelejā, Valsts kontrolē, tiesā vai prokuratūrā ir atbildīga par nozares politikas vai attīstības stratēģijas veidošanu, nozares darbības koordināciju, finansu resursu sadali vai kontroli, normatīvo aktu izstrādi vai to ievērošanas kontroli, administratīvo aktu izdošanu vai ar indivīda tiesībām saistītu lēmumu sagatavošanu vai pieņemšanu.

(2) Ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, Ministru prezidenta biedrs (turpmāk – ministrs), valsts ministrs, parlamentārais sekretārs, tiesnesis, prokurors, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi un Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekļi nav ierēdņi.

II nodaļa. Vispārējā valsts civildienesta vadība

4.pants. Valsts civildienesta pārvalde

(1) Valsts civildienesta pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir valsts pārvaldes iestāde, kas Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā koordinē, pārrauga un īsteno valsts politiku valsts civildienestā.

(2) Pārvaldes pamatfunkcijas ir:

1) kontrolēt šī likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu valsts pārvaldes iestāžu darbībā;

2) izstrādāt Ministru kabineta normatīvo aktu projektus valsts civildienesta jomā;

3) izstrādāt vienotus personāla vadības principus valsts pārvaldes iestādēs un veicināt to īstenošanu;

4) izskatīt fizisko un juridisko personu sūdzības par ierēdņu rīcību un novērst ierēdņu prettiesisku rīcību;

5) izskatīt ierēdņu sūdzības par piemērotajiem disciplinārsodiem. Likumā noteiktajos gadījumos patstāvīgi ierosināt un izmeklēt disciplinārlietas, uzlikt disciplinārsodus;

6) likumā noteiktajos gadījumos pārbaudīt ierēdņu atbilstību šī likuma prasībām;

7) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzturēt, pilnveidot un aktualizēt valsts pārvaldes iestāžu, to funkciju un personāla vienotās uzskaites sistēmu;

8) analizēt ierēdņu mācību vajadzības un sagatavot ikgadējo mācību pasūtījumu Valsts administrācijas skolai;

9) organizēt pretendentu konkursus, ieteikt pretendentus vakantajiem ministriju valsts sekretāru un citiem ierēdņu amatiem;

10) piešķirt ierēdņa statusu;

11) sniegt informāciju valsts civildienesta jomā.

(3) Pārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt no amatpersonām, iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un citām juridiskajām personām funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.

5.pants. Valsts administrācijas skola

(1) Valsts administrācijas skola ir valsts pārvaldes iestāde, kas Ministru kabineta pilnvarota ministra pārraudzībā īsteno valsts politiku ierēdņu izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālus ierēdņus.

(2) Valsts administrācijas skolas pamatfunkcijas ir:

1) izstrādāt ierēdņu mācību programmas;

2) koordinēt un nodrošināt ierēdņu mācību procesu.

III nodaļa. Iecelšana ierēdņa amatā

6.pants. Valsts civildienesta ierēdņu amati

Valsts civildienesta ierēdņu amatus iestādē (turpmāk – ierēdņa amats) atbilstoši amatā veicamajām funkcijām un Ministru kabineta apstiprinātajiem ierēdņu amatu nosaukumiem un aprakstiem, saskaņojot ar Pārvaldi, nosaka iestādes vadītājs, ministrijā – ministrijas valsts sekretārs.

7.pants. Pretendentam izvirzāmās obligātās prasības

Uz ierēdņa amatu var pretendēt personas:

1) kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) kuras pārvalda latviešu valodu un amata pienākumu pildīšanai nepieciešamās svešvalodas;

3) kurām ir augstākā izglītība;

4) kuras nav sasniegušas likumā noteikto pensijas vecumu;

5) kuras nav sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitētas;

6) kuras nav atbrīvotas no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras nav atzītas par rīcībnespējīgām likumā noteiktajā kārtībā;

8) kuras nav vai nav bijušas PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki;

9) kuras nav vai nav bijušas ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki;

10) kuras nav iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieki (personas, kuras ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas). Izņēmumus nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Pretendentu konkursa uz vakantajiem ierēdņu amatiem izsludināšana

(1) Atklātu pretendentu konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina:

1) uz ministrijas valsts sekretāra, Valsts kancelejas direktora un īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja amatu — Pārvalde;

2) uz ministrijas (ministra) pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes vadītāja amatu — attiecīgā ministrija (ministra sekretariāts);

3) uz pārējiem ierēdņu amatiem — attiecīgā iestāde.

(2) Izsludinot konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās prasības, pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu.

(3) Pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt mazāks par 20 dienām un lielāks par 30 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

(4) Uz vakanto ierēdņa amatu atklātu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja pēc iestādes iekšējā konkursa ierēdni attiecīgajā amatā paaugstina vai civildienesta interesēs pārceļ uz nenoteiktu laiku.

9.pants. Pretendentu atbilstības pārbaude ierēdņa amatam

(1) Pretendentu atbilstību vakantā ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:

1) konkursam uz ministrijas valsts sekretāra, Valsts kancelejas direktora un īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja amatu – Pārvaldes priekšnieks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Amatpersonu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijās, apstiprina Ministru kabinets pēc tā ministra ieteikuma, kura pārraudzībā atrodas Pārvalde;

2) konkursam uz ministrijas (ministra) pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes vadītāja amatu — ministrijas valsts sekretārs (ministra sekretariāta vadītājs);

3) konkursam uz pārējiem ierēdņu amatiem — attiecīgās iestādes administratīvais vadītājs.

(2) Pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas vienu vai vairākus pretendentus, kuru profesionālā sagatavotība vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām, un iesaka viņus:

1) Ministru prezidentam — iecelšanai Valsts kancelejas direktora amatā;

2) ministram — iecelšanai ministrijas valsts sekretāra, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja, ministrijas (ministra) pakļautībā un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā;

3) attiecīgās iestādes vadītājam — iecelšanai citos ierēdņu amatos.

(3) Priekšrocības ieņemt ierēdņa amatu starp pretendentiem ar vienādu novērtējumu ir personai:

1) kura atbrīvota no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju;

2) kura atbrīvota no ierēdņa amata sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi dienesta pienākumus ilgāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas.

(4) Atkārtots pretendentu konkurss tiek izsludināts, ja konkursā nav pieteicies neviens pretendents, ja saskaņā ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas lēmumu pretendentu profesionālā sagatavotība neatbilst amata aprakstā izvirzītajām prasībām vai neviens no pretendentu vērtēšanas komisijas ieteiktajiem pretendentiem Ministru prezidentu, ministru vai iestādes vadītāju neapmierina.

10.pants. Pretendenta iecelšana ierēdņa amatā

(1) Pretendentu ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ iestādes vadītājs. Pretendentu var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku, rīkojumā norādot dienesta apstākļus, kas to nosaka.

(2) Pretendentu iestādes vadītāja, ministrijas valsts sekretāra amatā uz pieciem gadiem ieceļ ministrs. Valsts kancelejas direktoru amatā ieceļ Ministru prezidents. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu vai jauna konkursa izsludināšanu, informējot par to personu, kura ieņem attiecīgo amatu, un Pārvaldi.

(3) Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, var noteikt pārbaudes termiņu, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(4) Pretendentam, kas pirmo reizi tiek iecelts ierēdņa amatā, nosaka sešu mēnešu pārbaudes termiņu.

(5) Pretendentu ministrijas valsts sekretāra, ministrijas pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Pretendentu, kuram nosakāms pārbaudes termiņš, ieceļ amatā, bet par viņa apstiprināšanu amatā Ministru kabinets lemj pēc pārbaudes pozitīva novērtējuma.

11.pants. Dokumentu pārbaude

(1) Iestāde nosūta Pārvaldei dokumentus, kas apliecina amatā konkursa kārtībā ieceltā pretendenta kvalifikāciju, un pretendenta rakstisku apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi.

(2) Pārvalde pārbauda, vai uz pretendentu, kas iecelts amatā konkursa kārtībā, neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi.

(3) Pārvalde par neatbilstību informē iestādi, kura iesniegusi dokumentus un kura pēc informācijas saņemšanas atlaiž pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām.

12.pants. Ierēdņa solījums

(1) Sākot pildīt ierēdņa amata pienākumus, pretendents, kurš pirmo reizi tiek iecelts ierēdņa amatā, dod un paraksta šādu solījumu:

"Apsolos būt uzticīgs neatkarīgai un demokrātiskai Latvijas Republikai, pildīt man uzticētos dienesta pienākumus pēc labākās apziņas un pārliecības, ievērot Satversmi, likumus, valdības lēmumus un priekšniecības likumīgos rīkojumus."

(2) Solījumu pieņem iestādes vadītājs. Iestādes vadītāja solījumu pieņem ministrs. Valsts kancelejas direktora solījumu pieņem Ministru prezidents.

13.pants. Ierēdņa statusa piešķiršana

(1) Ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms ierēdņa amatā pirmo reizi ieceltā pretendenta pārbaudes termiņa beigām šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek novērtēta viņa piemērotība darbam civildienestā.

(2) Ja novērtējums ir pozitīvs, iestādes vadītājs ierosina Pārvaldei piešķirt pretendentam ierēdņa statusu. Ja novērtējums ir negatīvs, iestādes vadītājs atbrīvo pretendentu no ierēdņa amata sakarā ar pārbaudes neizturēšanu, par to informējot Pārvaldi. Lēmumu par iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata pieņem ministrs, bet par Valsts kancelejas direktora atbrīvošanu – Ministru prezidents.

IV nodaļa. Ierēdņa vispārīgie pienākumi

14.pants. Ierēdņa pamatpienākumi

(1) Ierēdņa pamatpienākumi ir:

1) ievērot Satversmi, likumus un citus normatīvos aktus;

2) būt lojālam likumīgi ievēlētai valdībai neatkarīgi no savas politiskās pārliecības un īstenot valsts politiku sabiedrības interesēs;

3) apzinīgi, izrādot personīgo iniciatīvu, pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru kabineta noteiktos ierēdņa uzvedības principus.

(2) Ierēdnis amata pienākumu izpildes laikā un ārpus tā ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti.

15.pants. Pienākums atbildēt par savas darbības likumību

(1) Ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas darbības likumību. Ierēdņa pienākums ir atteikties no nelikumīga uzdevuma pildīšanas, rakstiski informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu.

(2) Ierēdnim ir tiesības, iesniedzot sūdzību, apstrīdēt saņemto rīkojumu vai uzdevumu nākamajai augstākajai amatpersonai. Ja rīkojums vai uzdevums netiek atcelts, ierēdnim ir tiesības to apstrīdēt Pārvaldē, ja speciālajā likumā nav noteikts citādi, bet pēc tās – tiesā.

16.pants. Aizliegums izmantot dienesta stāvokli, lai gūtu mantiska vai cita rakstura labumus

(1) Ierēdnim ir aizliegts realizēt savas pilnvaras interešu konflikta situācijā, kad, pildot amata pienākumus, konkrētajā jautājumā pastāv arī ierēdņa vai viņa radinieku mantiskās vai citas personīgās intereses.

(2) Ierēdnis rakstiski ziņo tiešajam priekšniekam par iespējām nokļūt interešu konflikta situācijā. Ja ierēdnis nokļūst interešu konflikta situācijā, viņam ir pienākums nekavējoties pārtraukt interešu konflikta situāciju un par to rakstiski ziņot amatpersonai, kuras tiešā pakļautībā viņš ir.

(3) Ierēdnim ir aizliegts ietekmēt citus ierēdņus un amatpersonas, kad tās sagatavo vai pieņem lēmumus, veic uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas attiecībā uz ierēdni, viņa radiniekiem vai citām fiziskām un juridiskām personām, no kurām ierēdnis vai viņa radinieki gūst mantiska vai cita rakstura labumus.

(4) Ierēdnim ir aizliegts par amata pienākumu pildīšanu vai apzinātu nepildīšanu pieņemt dāvanas vai citus mantiska rakstura labumus.

(5) Ierēdnim ir atļauts savienot savu amatu ar citu amatu vai darbu, ja tas netraucē ierēdņa amata pienākumu pildīšanu un ir saņemta iestādes vadītāja rakstiska atļauja, iestādes vadītājam – ministra atļauja.

(6) Ierēdnim, kurš ir tiesīgs pieņemt lēmumus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, kā arī rīkoties ar valsts mantu vai finansu līdzekļiem, izņemot policistus, robežsargus un ierēdņus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, ir atļauts savienot savu amatu ar:

1) amatiem, kurus ierēdnis ieņem saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatiem sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās, pedagoga, zinātnieka un radošo darbu;

3) citu darbu valsts vai pašvaldības iestādē un institūcijā, ja par to saņemta iestādes vadītāja rakstiska atļauja, iestādes vadītājam – ministra, Valsts kancelejas direktoram – Ministru prezidenta atļauja.

(7) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, viņa vietniekiem un pārvalžu direktoriem, Valsts policijas priekšniekam un viņa vietniekiem, Drošības policijas priekšniekam un viņa vietniekiem, Valsts robežsardzes priekšniekam un viņa vietniekiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekiem ir atļauts savienot savu amatu ar:

1) amatiem, kurus ierēdnis ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

17.pants. Iestādes oficiālā viedokļa izteikšana

Ierēdnis iestādes oficiālo viedokli drīkst izteikt tikai ar iestādes vadītāja pilnvarojumu.

18.pants. Pienākums celt kvalifikāciju

Ierēdņa pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.

V nodaļa. Ierēdņa amata pienākumi

19.pants. Ierēdņa amata pienākumu noteikšana

Ierēdņa amata pienākumus, ierēdnim uzsākot pildīt amata pienākumus vai mainot viņam uzticēto amata pienākumu apjomu, ierēdņa amata aprakstā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītāja amata aprakstā – ministrs, bet Valsts kancelejas direktora amata aprakstā – Ministru prezidents. Ierēdņa amata nosaukumam atbilstošos pamatpienākumus un atbildību, kā arī ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtību un tajā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets. Attiecīgais ierēdnis paraksta amata aprakstu, apliecinot, ka viņš ir iepazīstināts ar to.

20.pants. Prombūtnē esoša ierēdņa aizvietošana vai vakanta ierēdņa amata pienākumu pildīšana

Prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumus vai vakanta ierēdņa amata pienākumus iestādes vadītājs uz laiku papildus tiešajiem amata pienākumiem var uzdot pildīt citiem ierēdņiem.

VI nodaļa. Ierēdņa tiesības

21.pants. Ierēdņa vispārīgās tiesības

Ierēdņa vispārīgās tiesības ir:

1) uz pastāvīgu civildienestu neatkarīgi no Ministru kabineta locekļu vai iestādes vadītāja maiņas, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) veikt valsts pārvaldes funkcijas amatam noteiktās kompetences ietvaros;

3) normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos pieprasīt un saņemt no jebkuras fiziskās vai juridiskās personas informāciju, kas nepieciešama amata pienākumu izpildei;

4) uz amata pienākumu izpildei piemērotiem apstākļiem;

5) pieteikties uz augstākas kvalifikācijas kategorijas vakantajiem ierēdņu amatiem;

6) piedalīties mācību programmās, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas un prasmes.

22.pants. Mēneša alga, pabalsti, piemaksas un prēmija

(1) Ierēdnis saņem mēneša algu, kuru atbilstoši ierēdņa amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītājam – ministrs, Valsts kancelejas direktoram – Ministru prezidents.

(2) Ierēdnim ir tiesības papildus mēneša algai saņemt Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā prēmiju, pabalstus un piemaksas.

23.pants. Pabalsts ierēdņa ievainojuma, ierēdņa vai viņa ģimenes locekļa nāves gadījumā

(1) Ierēdnis, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, saņem vienreizēju pabalstu.

(2) Ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums un viņš nevar pildīt amata pienākumus, papildus normatīvajos aktos noteiktajām kompensācijām viņš saņem vienreizēju pabalstu, ievērojot amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi.

(3) Ierēdņa nāves gadījumā viens viņa ģimenes loceklis papildus likumos noteiktajām kompensācijām saņem vienreizēju pabalstu. Ja ierēdnis ir gājis bojā, pildot amata pienākumus, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem.

(4) Ierēdnis saņem pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

24.pants. Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata

Ierēdnis saņem pabalstu, ja tiek atbrīvots no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju, vienas mēneša algas apmērā.

25.pants. Piemaksa par papildu pienākumu pildīšanu

Ierēdnis saņem piemaksu pie mēneša algas par prombūtnē esoša ierēdņa amata pienākumu pildīšanu un vakanta ierēdņa amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem.

26.pants. Piemaksa par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos

Ierēdnis saņem piemaksu pie mēneša algas par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

27.pants. Kvalifikācijas celšana un mācību izdevumu segšana

(1) Pēc ierēdņa pieprasījuma iestādes vadītājs nodrošina iespēju ierēdnim celt kvalifikāciju ne mazāk kā 45 dienas trīs gadu laikā, saglabājot viņam mēneša algu un sedzot mācību izdevumus, ja kvalifikācijas celšana notiek Latvijā.

(2) Ierēdņa kvalifikācijas celšanas kārtību ārvalstīs un ar to saistīto izdevumu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, iestāde sedz pusi no mācību gada maksas.

(4) Ierēdnis, kurš tiek atbrīvots no ierēdņa amata pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas segšanas nokalpojis civildienestā mazāk nekā 5 gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā mācību gada maksas daļu, ko segusi iestāde.

28.pants. Ikgadējais atvaļinājums

(1) Ierēdnim katrā kalendāra gadā saskaņā ar atvaļinājuma grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu, saglabājot vidējo izpeļņu.

(2) Ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir četras kalendāra nedēļas. Pilnu ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir ierēdnim, kurš valsts civildienestā nepārtraukti nokalpojis vismaz sešus mēnešus.

(3) Ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu.

(4) Ierēdnim piešķir papildu atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā.

29.pants. Mācību atvaļinājums

Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot mēneša algu. Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi atļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

30.pants. Atvaļinājums bez mēneša algas saglabāšanas

(1) Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, ierēdnim piešķir atvaļinājumu bez mēneša algas saglabāšanas.

(2) Ja ierēdnis piekritis kandidēt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās un ja ierēdnim, kurš ir izmantojis ikgadējo atvaļinājumu, ir nepieciešams, līdz vēlēšanu dienai piešķir šādu atvaļinājumu:

1) Saeimas vēlēšanām – līdz diviem mēnešiem;

2) pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām – līdz vienam mēnesim.

VII nodaļa. Valsts civildienesta gaita

31.pants. Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtējums

(1) Iestādes vadītājs vai viņa izveidota vērtēšanas komisija katru gadu novērtē ierēdņa darbību un tās rezultātu.

(2) Ministrijas (ministra) pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes vadītāja darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē ministrijas valsts sekretārs (ministra sekretariāta vadītājs) vai viņa izveidota vērtēšanas komisija. Ministrijas valsts sekretāra, ministra sekretariāta vadītāja, Valsts kancelejas direktora darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē vērtēšanas komisija, kuru izveido Pārvaldes priekšnieks, pamatojoties uz pretendentu un ierēdņu novērtēšanas komisijas sarakstu, ko apstiprinājis Ministru kabinets.

(3) Novērtēšanas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(4) Novērtēšanas rezultāts tiek izmantots par pamatu lēmumam par ierēdņa statusa piešķiršanu, ierēdņa neatbilstību ieņemamajam amatam, paaugstināšanu amatā, pārcelšanu, ierēdņa amata kvalifikācijas kategorijas, pakāpes un prēmijas piešķiršanu un citiem lēmumiem, kas saistīti ar ierēdņa civildienesta gaitu.

32.pants. Ierēdņa amata kvalifikācijas kategorijas un pakāpes

(1) Ierēdņu amati tiek iedalīti sešās amata kvalifikācijas kategorijās. Ierēdņu amatu novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

(2) Ierēdnim valsts civildienesta gaitā pēc ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas piešķir ierēdņa amata kvalifikācijas pakāpi. Vienā ierēdņu amatu kvalifikācijas kategorijā maksimālais pakāpju skaits ir piecas kvalifikācijas pakāpes. Pakāpes noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

33.pants. Pārcelšana citā amatā civildienesta interesēs

(1) Ierēdni civildienesta interesēs ar iestādes vadītāja rīkojumu var pārcelt citā augstākas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu laiku vai atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā iestādē vai citā iestādē ar attiecīgo iestāžu vadītāju rīkojumu tajā pašā vai citā apdzīvotā vietā, nosakot atalgojumu atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei.

(2) Pārceļot ierēdni uz noteiktu laiku, ierēdnim tiek saglabātas tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(3) Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, ierēdnim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā tiek atlīdzināti pārcelšanās izdevumi.

(4) Ierēdnis var atteikties no pārcelšanas uz citu iestādi vai uz citu apdzīvotu vietu, ja viņam ir svarīgi iemesli, kurus katrā atsevišķā gadījumā izvērtē un par kuriem atzinumu sniedz Pārvalde.

(5) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz trīs gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.

34.pants. Paaugstināšana amatā

Ierēdni ar viņa piekrišanu iestādes vadītājs var paaugstināt, ieceļot augstākas kvalifikācijas kategorijas amatā, ja viņa zināšanas, prasmes, pieredze un īpašības pēc iestādes iekšējā konkursa atzītas par visatbilstošākajām vakantā amata aprakstā izvirzītajām prasībām.

35.pants. Komandējums

(1) Ierēdni amata pienākumu izpildei var nosūtīt komandējumā ārpus pastāvīgās dienesta vietas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atlīdzinot ar to saistītos izdevumus.

(2) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz viena gada vecumam, un grūtnieces nav atļauts nosūtīt komandējumā bez viņu piekrišanas.

36.pants. Atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Ja attiecībā pret ierēdni kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai viņš ir atzīts par apsūdzēto, iestādes vadītājs var atstādināt ierēdni no dienesta pienākumu izpildes, apturot atalgojuma izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.

(2) Ja šādā veidā atstādināto ierēdni tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, atalgojumu par atstādināšanas laiku neizmaksā un viņš uzskatāms par atbrīvotu, skaitot no atstādināšanas dienas. Attaisnošanas gadījumā atstādinātajam ierēdnim izmaksājams atalgojums par atstādināšanas laiku, ja vien atbrīvošanai nav cita pamata, kas noteikts šajā likumā.

(3) Iestādes vadītājs atstādina ierēdni no dienesta pienākumu izpildes, ja to likumā noteiktajos gadījumos pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija.

(4) Iestādes vadītājs ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajā kārtībā var atstādināt ierēdni no dienesta pienākumu izpildes disciplinārlietas izmeklēšanas laikā.

(5) Iestādes vadītāju var atstādināt ministrs, Valsts kancelejas direktoru – Ministru prezidents.

37.pants. Disciplinārā atbildība

Ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pret ierēdni ierosina disciplinārlietu, izmeklē to un piemēro disciplinārsodu.

38.pants. Valsts civildienesta attiecību izbeigšanās

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis ar iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors ar Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata:

a) pēc paša vēlēšanās;

b) sakarā ar termiņa izbeigšanos;

c) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

d) sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam;

e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām;

f) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgā ierēdņa atstāšanu amatā ir iestādes vadītāja pamatots rīkojums vai par iestādes vadītāja atstāšanu amatā ir ministra rīkojums;

g) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu;

h) sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis dienesta pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas;

i) atbrīvošanu piemērojot kā disciplinārsodu, ar tiesībām pretendēt uz citu ierēdņa amatu;

j) atbrīvošanu piemērojot kā disciplinārsodu, bez tiesībām pretendēt uz citu ierēdņa amatu, ja par to ir pieņemts Pārvaldes lēmums;

k) sakarā ar ievēlēšanu Saeimas vai pašvaldības deputāta amatā;

l) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā;

m) sakarā ar tiesas spriedumu krimināllietā;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi.

39.pants. Valsts civildienesta gaitas apraksts

(1) Atzīmes par valsts civildienesta gaitu (lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz ierēdni) iestāde izdara ierēdņa civildienesta gaitas aprakstā, kas glabājas iestādē, kurā kalpo ierēdnis.

(2) Ierēdnim ir tiesības iepazīties ar viņa civildienesta gaitas aprakstu un saņemt tā norakstu.

(3) Par ierēdņa civildienesta gaitu iestāde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz informāciju Pārvaldei, kas izdara atzīmes vienotā uzskaites sistēmā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts civildienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10.nr.; 1995, 12.nr.; 1996, 9., 14., 22.nr.; 1997, 9., 22.nr.; 1999, 18.nr.).

2. Trīs mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā iestādes vadītājs, saskaņojot ar Pārvaldi, nosaka civildienesta ierēdņu amatus un ierēdņu amatiem atbilstošās kvalifikācijas kategorijas. Ierēdņu kandidātiem, kuri ieņem amatus, kas pēc likuma stāšanās spēkā nav ierēdņu amati, iestādes vadītājs par amatu statusa maiņu paziņo rakstiski un, ja viņi tam piekrīt, noslēdz darba līgumus. Ar ierēdņu kandidātiem, kuri nepiekrīt darba līgumu noslēgšanai, iestādes vadītājs pēc mēneša no paziņojuma par amata statusa maiņu saņemšanas dienas izbeidz civildienesta attiecības, izmaksājot pabalstu saskaņā ar šī likuma 24.pantu.

3. Sešu mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā personas, kas likuma stāšanās dienā kā ierēdņu kandidāti saskaņā ar šo likumu ieņem iestādes vadītāja un viņa vietnieku amatus, ierēdņa statusa iegūšanai kārto valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu. Kārtību, kādā kārtojami valsts civildienesta ierēdņu kvalifikācijas eksāmeni, nosaka Ministru kabinets noteikumos, kas izdoti līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai. Ierēdņiem, kas likuma spēkā stāšanās dienā ieņem iestādes vadītāja amatu, šī likuma 10.panta otrajā daļā noteikto termiņu nosaka no likuma spēkā stāšanās brīža.

4. Sešu mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā pārējiem ierēdņu kandidātiem, kuri saskaņā ar šo likumu ieņem ierēdņu amatus, Pārvalde piešķir ierēdņa statusu.

5. Attiecībā uz ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem, kuri likuma spēkā stāšanās dienā ieņem ierēdņa amatu ministrijā, Valsts kancelejā, ministra pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs, šī likuma 7.panta 3.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri, bet ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs — ar 2008.gada 1.janvāri.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs:

a) pašreizējā situācija — kāpēc neapmierina spēkā esošā tiesību normu sistēma;

b) likumprojekta koncepcija — jāpaskaidro, kādēļ šis likums nepieciešams.

Lai valsts un valdība varētu realizēt savas funkcijas, tām ir nepieciešama profesionāla, politiski neitrāla, valdībai lojāla, atbildīga par pieņemtajiem lēmumiem ierēdniecība, ko ietver un nodrošina civildienests. Civildienests ir valsts pārvaldes darbības nepārtrauktības un stabilitātes nodrošinājums. Veikt valsts pārvaldes funkcijas, kalpot valsts un sabiedrības interesēm un īstenot un nodrošināt valsts pārvaldes stabilu un efektīvu, atklātu darbību var personas, kas ir pietiekami izglītotas un kvalificētas, kurām ir noteikti vienoti darbības un ētikas principi, pamattiesības un pamatpienākumi, kas ceļ iedzīvotāju uzticību valstij, un kuras saņem atbilstošu atalgojumu.

Pašreiz spēkā esošais likums "Par valsts civildienestu" netika īstenots pilnībā un, lai gan tajā vairākkārt izdarīti grozījumi un papildinājumi, galvenās problēmas ir pat pastiprinājušās un tās izriet, piemēram, no:

— pārāk plašās likuma darbības sfēras un ierēdņa statusa traktējuma,

— likuma normu nesaskaņotības ar atsevišķām Darba likuma kodeksa normām,

— pretrunām starp karjeras attīstības prasību un prasību izsludināt konkursu uz visiem vakantajiem amatiem, neradot motivāciju karjeras attīstībai;

— neatbilstošās atalgojuma sistēmas, tajā ietverot arī vadības līgumu esamību;

— ierēdņa darbības novērtēšanas neparedzēšanas, kas ir viens no galvenajiem elementiem personāla vadībā un ierēdņa karjeras veicināšanā.

Rezultātā ir izveidojusies negatīva attieksme pret valsts civildienestu kā tādu no politiķu, ierēdņu kandidātu un sabiedrības puses. Notiek ierēdņu korpusa sašaurināšana, pastāv atšķirīga ierēdņa tiesiskā statusa interpretācija, līdz ar to notiek civildienesta sadalīšana pēc nozarēm. Valsts zaudē savu spēju regulēt darbiniekus, kuru darbība sabiedrībā asociējas ar valsts pārvaldes funkcionēšanu. Tāpēc, pamatojoties uz Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija sēdē akceptēto koncepciju "Par valsts civildienesta attīstību", ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotā darba grupa izstrādāja jaunu valsts civildienesta likuma projektu, ņemot vērā un apzinoties pašreizējās civildienesta problēmas, kā arī ietverot tajā pozitīvo no spēkā esošā likuma "Par valsts civildienestu".

Jaunais likums aptver visu to personu loku, kuras valsts pārvaldes iestādē veic valsts pārvaldes funkcijas, kas uzskaitītas definējot, kas ir ierēdnis. Vai attiecīgais amats ir ierēdņa amats, valsts pārvaldes iestādē noteiks tās vadītājs, vadoties no konkrētā amatā veicamajām funkcijām un Ministru kabineta apstiprinātiem ierēdņu amatu nosaukumiem un paraugaprakstiem. Pēc likumprojekta valsts pārvaldes iestādēm būs jāizvērtē un jānosaka amati, kuros tiek veiktas attiecīgās funkcijas. Personas, kas iestādē neveic šīs funkcijas, strādā uz darba līguma pamata.

Likums nosaka ierēdņa vispārīgos pienākumus un vispārīgās tiesības vispārējā un speciālajā valsts civildienestā, kā arī ierēdņa tiesiskās attiecības vispārējā civildienestā. Līdz ar to ierēdņu tiesiskās attiecības specializētajos valsts dienestos, kas veic pamata valsts pārvaldes funkcijas (policija, muita, valsts ieņēmumu dienests, valsts kontrole utt.), arī turpmāk noteiks speciālo likumu normas. Uz šiem ierēdņiem attiecas šajā likumā noteiktie ierēdņa vispārīgie pienākumi un vispārīgās tiesības, bet pārējās likuma normas tiktāl, ciktāl tās nav noteiktas speciālajos likumos.

Likumprojektā netiek lietots termins civiliestāde, jo visās valsts pārvaldes iestādēs, kuras veic valsts pārvaldes funkcijas, jābūt civildienestam. Tādēļ nav lietderīga vēl viena termina lietošana.

Ņemot vērā, ka pastāvošā ierēdņu kandidātu eksaminācija ir vispārīga un tika paredzēta pārejas posmam, kas Latvijas civildienestam ir beidzies, likumprojektā vairs nav paredzēta vispārīga eksaminācija, lai iegūtu ierēdņa statusu, jo tas vairs nav efektīvs ierēdņu atlases līdzeklis. Pretendenta piemērotība konkrētajam ierēdņa amatam tiek pārbaudīta pašā iestādē, ieceļot pretendentu amatā un nosakot tam pārbaudes termiņu. Personām, kas pirmoreiz tiek ieceltas ierēdņa amatā, tiek noteikts sešu mēnešu pārbaudes termiņš, kurā iestādes vadītājam ir iespēja izvērtēt šīs personas atbilstību darbam civildienestā. Tādējādi tiek paaugstināta iestādes vadītāja atbildība par darbinieku atlasi.

Likumprojektā paredzēts, ka katrai personai, kas atbilst izvirzītajām obligātajām prasībām, ir vienlīdzīgas tiesības piedalīties atklātā pretendentu konkursā uz ierēdņa amatu. Bet ierēdņa amatā tiks iecelts tas pretendents, kurš ar savām zināšanām, profesionalitāti, nopelniem būs labākais un atbildīs ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošā likuma prasībām uz katru vakanto amatu iestādes vadītājam jāsludina konkurss. Lai īstenotu karjeras principu civildienestā, paredzēts: ja ierēdnim, kas strādā iestādē zemākas kvalifikācijas kategorijas amatā, zināšanas, iemaņas, pieredze ir atbilstoša un viņa darba rezultāti ir novērtēti atzinīgi, iestādes vadītājam ir tiesības paaugstināt ierēdni augstākā amatā, neizsludinot atklātu konkursu. Arī ierēdnim pašam ir tiesības pieteikties uz augstāku amatu. Tādējādi tiek veicināta ierēdņa karjeras izaugsme, taču nav paredzēts klasiskajā karjeras civildienesta sistēmā noteiktais, ka katram ierēdnim ir jānodrošina karjeras iespējas un augstāko ierēdņu amatu var ieņemt tikai, izejot visas hierarhiskās civildienesta pakāpes.

Lai nodrošinātu ierēdniecības profesionalitāti, likumprojektā liela nozīme pievērsta ierēdņa darbības un to rezultātu obligātajai ikgadējai novērtēšanai. Tikai tā var būt par pamatu visiem lēmumiem, kas pieņemti par ierēdņu atbilstību ieņemamajam amatam, tā karjeras virzību, ierēdņa civildienesta gaitu u.tml. Arī tāpēc tiek paredzēts, ka ministriju valsts sekretāri, iestādes vadītāji amatā tiks iecelti uz pieciem gadiem, pēc kuru izbeigšanās viņu darbība tiks novērtēta ar iespēju turpināt pieņemt šo amatu pozitīva vērtējuma gadījumā. Uz iestādes vadītāja amatu konkurss jāizsludina vienmēr.

Daudzu problēmu pamatā ir ierēdņu atalgojuma jautājums, tāpēc būtiska ir noteiktā darba samaksas sistēma. Likumprojektā, nosakot ierēdņu atalgojuma pamatus, nemts vērā, ka Labklājības ministrijā notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumu par darba samaksas sistēmām no valsts budžeta finansēto iestāžu darbiniekiem izstrādes, kas sīkāk noteiks arī ierēdņu atalgojumu. Taču noteikti atalgojuma pamatprincipi. Ierēdņa mēneša alga nosakāma atkarībā no tā ieņemamā amata kvalifikācijas kategorijas un ierēdnim piešķirtās pakāpes kategorijas ietvaros. Papildus mēnešalgai ierēdnim ir tiesības saņemt šajā likumā noteiktos pabalstus, piemaksas un prēmiju.

Ņemot vērā, ka likumprojekta darbībā liela nozīme ir sekundārajai likumdošanai, piemēram, par amatu kvalifikāciju kategoriju noteikšanu, amatu paraugaprakstiem, kura jau tiek izstrādāta un kuru būs nepieciešams izstrādāt, likuma spēkā stāšanās noteikta sešus mēnešus pēc tā izsludināšanas.

Ņemot vērā, ka ir iesākta ierēdņu kandidātu eksaminācija ierēdņa statusa iegūšanai un to nokārtojusi daļa iestāžu vadošo ierēdņu kandidātu, pārejas periodā paredzēts, ka tā būs jāveic arī pārējiem iestāžu vadītājiem un to vietniekiem, kas kā ierēdņu kandidāti pēc likuma stāšanās spēkā ieņems ierēdņu amatus.

2. Kā likums var ietekmēt tautsaimniecības attīstību?

Civildienesta kvalitāte nosaka valsts politikas kvalitatīvu īstenošanu un tautsaimniecības nozaru efektīvu pārvaldīšanu un attīstību.

3. Kā likums var ietekmēt valsts budžetu?

Jāpaskaidro:

a) vai likums prasa esošā valsts budžetā neparedzētus izdevumus,

b) vai likums samazinās valsts budžeta ieņēmumus,

c) vai likums nākotnē palielinās valsts budžeta izdevumus?

Likumprojekta ieviešanai nepieciešamie finansu līdzekļi būs atkarīgi no Labklājības ministrijas gatavotā Ministru kabineta noteikumu projekta par samaksas sistēmu valsts pārvaldē strādājošajiem. Likumā paredzētie pabalsti, piemaksas un prēmijas tiks noteiktas ar speciāliem Ministru kabineta noteikumiem, kas dos iespēju Ministru kabinetam ņemt vērā ekonomisko situāciju valstī, nosakot ierēdņu sociālo garantiju lielumu.

Saskaņā ar spēkā esošo likumu "Par valsts civildienestu" un Ministru kabineta 1998.gada 8.oktobra noteikumiem Nr.380 "Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu amatiem un ierēdņu kandidātu atalgojumu pārejas posmā" ierēdņu kandidāti saņem 80% no attiecīgās ierēdņu mēneša algas un 40% no likumā ierēdņiem noteiktajām piemaksām un pabalstiem. Stājoties spēkā jaunajam likumam, ierēdņa kandidāti, kas atrodas ierēdņa amatā jaunā likuma izpratnē un atbildīs ierēdņa amata prasībām, kļūs par ierēdņiem, un, ņemot vērā uzticības principu valstij, līdz tiem būs jāsaņem pilns ierēdņa atalgojums. Ņemot vērā likumprojekta kritērijus un valsts civildienesta pārvaldes iesniegto datu uz 1998.gada 1.decembri apkopojumu par ierēdņu amatiem valsts pārvaldes iestādēs — pašreizējās civiliestādēs, turpmāk varētu būt 6773 vispārējā civildienesta ierēdņi, no tiem 2437 augstākā un vidējā līmeņa vadītāji un 4336 vadošie speciālisti, kas veic pamatfunkcijas. Tādējādi aprēķinot ierēdņu kandidātu algu gadam pēc pastāvošās vidējās algas (vadītājiem — Ls 5 649 840 un vadošajiem speciālistiem — Ls 7 566 204) un paaugstinot to par 20% (vadītājiem — Ls 7 071 684 un vadošajiem speciālistiem — Ls 9 468 432), kopsummā amata algas palielināšanai būtu nepieciešami aptuveni Ls 3 324 072.

Pašreizējie ierēdņu kandidāti saņem 40% no ierēdņa prēmijām un piemaksām, kas, tiem kļūstot par ierēdņiem, arī jāpalielina. Tā kā birojam nav pieejama informācija par likuma "Par valsts civildienestu" ietverto normu reālām pašreizējām izmaksām (gada laikā), nav iespējams aprēķināt kopējās likumprojekta izmaksas.

Taču, gatavojot likumprojektu, ņemts vērā, ka Labklājības ministrija izstrādā Ministru kabineta noteikumu projektu "Par darba samaksas sistēmām no valsts budžeta finansēto iestāžu darbiniekiem".

Likumprojektā netiek paredzēta ierēdņu kandidātu un ierēdņu eksaminācija, līdz ar to izdevumi, kas saistīti ar tās veikšanu, nebūs nepieciešami.

4. Kā likums var ietekmēt spēkā esošo normu sistēmu?

Jāpaskaidro:

kādi grozījumi sakarā ar likuma pieņemšanu būs jāizdara citos tiesību aktos.

Likums paredz, ka ierēdņi būs arī specializētajos valsts dienestos, kuros tiesiskās attiecības regulē speciālie likumi. Taču ievērojot, ka uz šiem ierēdņiem attieksies tikai likumā noteiktie vispārīgie pienākumi un tiesības, kas nav pretrunā ar šiem speciālajiem likumiem, līdz ar likumprojekta pieņemšanu būtiski grozījumi nebūs nepieciešami, izņemot grozījumus likumā "Par valsts ieņēmumu dienestu".

Spēku zaudēs likumā pamatotie tiesību akti un būs nepieciešams pieņemt jaunus:

— par ierēdņu amatu paraugaprakstiem;

— par ierēdņu amatu novērtēšanu, amata kvalifikācijas kategoriju un pakāpju noteikšanu;

— par vienotiem ierēdņu amatu nosaukumiem;

— par ierēdņu darbības un tās rezultātu novērtēšanu;

— par piemaksām, pabalstiem, prēmijām un balvām;

— par darbu īpašos apstākļos un nakts laikā u.c.

Lai to veiktu, noteikts, ka likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Nepieciešams būs izdarīt grozījumus 81.panta kārtībā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos "Par ierēdņu disciplinārsodiem".

Nepieciešami grozījumi Obligātā militārā dienesta likuma 41.pantā, jo valsts civildienesta likumprojektā vairs netiks paredzētas priekšrocības personām, kas obligātā militāra dienesta laikā godprātīgi pildījušas savus tiešos dienesta pienākumus.

Nepieciešami grozījumi Korupcijas novēršanas likumā.

5. Kāda ir likumprojekta atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām?

Nepastāv standartizēts civildienesta modelis, kā arī Eiropas Savienības "acquis communautaire" civildienesta jomā.

Iztrādājot likumprojektu, ņemti vērā "Sigma" ekspertu ieteikumi, kas strādāja kopā ar darba grupu, jo civildienesta attīstība ir viens no galvenajiem valsts pārvaldes novērtēšanas kritērijiem, Latvijas Republikai iestājoties Eiropas Savienībā. Ņemti vērā arī Pasaules bankas ekspertu ieteikumi.

Eiropas komisija, gatavojot kārtējo progresa ziņojumu par Latvijas gatavību uzsākt sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ņems vērā Valsts civildienesta likuma projekta virzību.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildei valsts pārvaldes iestādēs nav nepieciešama jaunu valsts institūciju izveide. To veiks Valsts civildienesta pārvalde un Valsts administrācijas skola, kas jau darbojas saskaņā ar 1994.gada 4.aprīļa likumu "Par valsts civildienestu".

Īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās J.Bunkšs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!