Ministru kabineta 24.oktobra sēdē

  
 

MK: Par žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu pārstāvju akreditāciju valsts pārvaldes institūcijās

Ministru kabinets 24.oktobra sēdē pieņēma noteikumus “Kārtība, kādā tiek akreditēti žurnālisti vai citi masu informācijas līdzekļu pārstāvji akreditētājinstitūcijā”.

Valsts kanceleja sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Saeimas kanceleju izstrādājusi noteikumus atbilstoši 2006.gada 15.jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” 26.panta trešajā daļā Ministru kabinetam dotajam uzdevumam. Līdz šim darbojās atšķirīga kārtība masu informācijas līdzekļu pārstāvju akreditācijai dažādās valsts pārvaldes iestādēs (Valsts prezidenta kancelejā, Saeimas kancelejā, Ministru kabinetā un Ārlietu ministrijā).

Sagatavotie noteikumi neparedz būtiskas izmaiņas esošās akreditācijas kārtībā mediju pārstāvjiem, bet, apkopojot dažādo valsts pārvaldes institūciju pieredzi, izstrādāts vienots modelis visām valsts pārvaldes institūcijām.

Noteikumi paredz akreditācijas veidus un termiņus, uz kādiem piešķir akreditāciju, kā arī akreditēšanas kārtību un gadījumus, kad akreditāciju var apturēt vai anulēt Latvijas Republikas vai ārvalstu plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem un citiem pārstāvjiem. Ārvalstu masu informācijas līdzekļu pārstāvju akreditāciju, tāpat kā līdz šim, veiks Ārlietu ministrija.

Paredzēts noteikt, ka masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem pastāvīgā akreditācija tiek noteikta, izsniedzot akreditācijas kartes laikam no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Paredzēta arī termiņa akreditācija (līdz trim mēnešiem), izsniedzot akreditācijas kartes tiem pārstāvjiem, kuri nestrādā akreditētājinstitūcijā pastāvīgi un kuriem tā nepieciešama uz laiku, gatavojot ar akreditētājinstitūcijas tematiku saistītus materiālus. Tiek noteikta vienreizējā akreditācija un speciālā akreditācija, izsniedzot akreditācijas karti, kurā norādītas konkrētas vizītes, svinīgās sēdes un citi oficiāli pasākumi.

Jautājumu par masu informācijas līdzekļu pārstāvju akreditāciju, akreditētājinstitūcijā izlemj, saņemot attiecīga masu informācijas līdzekļa vadītāja rakstveida iesniegumu, kurā pamatota akreditācijas nepieciešamība. Lai saņemtu akreditāciju, jāaizpilda Latvijas Republikas masu informācijas līdzekļu pārstāvju anketa vai ārvalstu masu informācijas līdzekļu pastāvīgo pārstāvju anketa.

Noteikts, ka akreditētājinstitūcija, izvērtējot konkrētos apstākļus, var apturēt akreditāciju, ja pret pārstāvi ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar pārstāvja profesionālo darbību.

Akreditētājinstitūcija anulē akreditāciju, ja saņemts masu informācijas līdzekļa vadītāja lūgums anulēt tā pārstāvim akreditāciju vai akreditēta persona pārtrauc darba attiecības ar masu informācijas līdzekli, kurš lūdzis akreditāciju, kā arī citi gadījumi.

Akreditētājinstitūcija var anulēt akreditāciju, ja akreditētā persona neievēro vai traucē nepieciešamos drošības pasākumus akreditētājinstitūcijā, apzināti publicē vai izplata neprecīzu vai nepatiesu informāciju par akreditētājinstitūcijas darbu.

Noteikumi attiecināmi uz plašsaziņas līdzekļu akreditāciju Valsts prezidenta kancelejā, Saeimas kancelejā, Ministru kabinetā, Ārlietu ministrijā, kā arī citās valsts pārvaldes institūcijās.

 

 

MK: Par grozījumiem nolikumā par Ministru kabineta balvām

Ministru kabinets 24.oktobra sēdē pieņēma grozījumus nolikumā par Ministru kabineta balvu. Esošais Ministru kabineta balvas nolikums nosaka, ka viena gada laikā var piešķirt ne vairāk kā piecas Ministru kabineta balvas.

Grozījums Ministru kabineta balvas nolikumā paredz, ka viena gada laikā var piešķirt ne vairāk kā sešas Ministru kabineta balvas. Līdz ar to palielinās personu skaits, kam viena gada laikā var piešķirt Ministru kabineta balvu. Tādējādi vairāk personu, ievērojot to nozīmīgos nopelnus un ieguldījumus Latvijas valsts attīstībā attiecīgajās jomās un nozarēs, varēs tikt novērtētas un saņemt Ministru kabineta balvu.

Saskaņā ar minētajiem grozījumiem Valsts kancelejai par 5000 latu palielināsies izdevumi, kas saistīti ar Ministru kabineta balvu piešķiršanu. Tādējādi šogad minētā summa Valsts kancelejai jāpiešķir no Finanšu ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

 

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

Ministru kabinets 24.oktobra sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Ministru kabinets atbalstīja Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un saskaņā ar Ministru kabineta Atzinības raksta nolikumu piešķīra Ministru kabineta Atzinības rakstu vairākiem vides aizsardzības speciālistiem: Daugavpils reģionālās vides pārvaldes direktoram Pāvelam Kacaram par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu vides aizsardzības nodrošināšanā Daugavpils reģionā; Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rīgas jūras kontroles sektora vadītājam Feliksam Klagišam par ilggadēju augsti profesionālu un godprātīgu darbu vides aizsardzības sistēmā; Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktora vietniekam Aivaram Liepam par ilggadēju un kvalitatīvu darbu vides aizsardzības sistēmā; Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājai Silvijai Oglei par ilggadēju godprātīgu un kvalitatīvu darbu vides aizsardzības sistēmā; Madonas reģionālās vides pārvaldes direktoram Jevģēnijam Sobko par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu vides aizsardzības nodrošināšanā Madonas reģionā.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts vairākiem arhīvu sistēmas darbiniekiem: Latvijas Valsts arhīva direktora vietniecei Verai Guzanovai par ilggadēju radošu un nesavtīgu ieguldījumu Latvijas Nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanā un saglabāšanā; Latvijas Valsts vēstures arhīva Lietišķās informācijas daļas vadītājai Vijai Gruntei par lielo ieguldījumu publisko un privāto personu sociāli tiesisko pieprasījumu izpildes nodrošināšanā; Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Arhīvu inspekcijas vadītājai Birutai Marksai par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšanā nākamajām paaudzēm.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu vides aizsardzības speciālistiem Pāvelam Kacaram, Feliksam Klagišam, Aivaram Liepam, Silvijai Oglei un Jevgēņijam Sobko pasniedz vides ministrs Raimonds Vējonis, bet arhīvu sistēmas darbiniekiem Verai Guzanovai, Vijai Gruntei un Birutai Marksai – kultūras ministre Helēna Demakova.

 

MK: Par 584 pretendentu uzņemšanu Latvijas pilsonībā

Ministru kabinets 24.oktobra sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 584 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 23 viņu nepilngadīgie bērni.

No 561 pilsonības pretendenta 69% ir krievi, 11% ukraiņi, 9% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

22% pilsonības pretendentu ir pamata, 56% – vidējā, 22% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 117 834 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 13 313 personas.

Aivis Freidenfelds,
Ministru kabineta preses sekretārs

 

 

AM: Par NBS nodrošināšanu ar materiāli tehniskajiem līdzekļiem

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par militāra rakstura preču un materiāli tehnisko līdzekļu iepirkumu no Norvēģijas bruņotajiem spēkiem”.

Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) savietojamību ar citu NATO dalībvalstu materiāli tehnisko nodrošinājumu, NBS apgādes sistēmā turpinās reorganizācija, kuras prioritāte ir starptautiskajās operācijās iesaistīto NBS vienību materiāltehniskais nodrošinājums. Norvēģijas bruņotajos spēkos turpinās restrukturizācija, un jaunajām NATO dalībvalstīm tiek piedāvāts iegādāties noliktavās uzkrājušos materiāltehniskos līdzekļus (MTL).

Iepērkot Norvēģijas bruņoto spēku piedāvātos MTL par ievērojami zemākām cenām nekā pašreizējās tirgus cenas, rīkojuma projekts paredz turpināt NBS Sauszemes spēku brigādes apgādi ar MTL.

Lielākais iepirkums ir 81 mm mīnmetēju munīcija, kas nodrošinās mīnmetēju vadiem nepieciešamos munīciju krājumu apmācībām, kā arī rezervei. Mīnas tiek piedāvātas par cenu, kas ir vairākas reizes zemāka par tirgū pieejamo.

Iepirkuma pārējo daļu veido strēlnieku ieroču munīcija, transportlīdzekļi un inženieru bataljona aprīkojums. Ar 12,7 mm ložmetēju munīciju nodrošinās vienību pirmsoperāciju apmācību Latvijā, kā arī to nosūtīs uz starptautisko operāciju rajoniem, lai nodrošinātu tur izvietotās Latvijas kontingenta vienības.

Kopējā līgumā noteiktā iepirkuma summa ir 1 613 779,20 latu.

NBS iegādāsies arī nemilitārus MTL, piemēram, 4 km gara nožogojuma izveides materiālus, lai nodrošinātu izvērsto vienību bāzes izveidi un apsardzi. Ģeneratori, sniega kurpes un ūdens treileri papildinās tos trūkstošos MTL, kas vajadzīgi vienību izvēršanai un darbībai. Iegādājoties šos MTL par ievērojami zemākām cenām – 16 810 latiem, paredzamais līdzekļu ietaupījums būs aptuveni 56 000 latu.

Ir ieplānoti līdzekļi arī to saņemšanai 723 500 latu apmērā, kas sastāv no šādām izmaksām: transportēšanas izdevumi – 300 000 latu; muitas nodokļi un nodevas, kas maksājamas, ievedot preci Latvijas teritorijā – 390 000 latu; noliktavu un infrastruktūras sagatavošana – 9000 latu; preces pieņemšanas un nogādāšanas izdevumi – 23 000 latu; personāla izdevumi komandējumiem – 1500 latu.

Lai atvieglotu norēķināšanās kārtību plānotajai iegādei, Norvēģijas puse piedāvā norēķināties divu gadu laikā, katru gadu maksājot 50% no līguma summas.

 

 

AM: Par līdzfinansējumu pašvaldību sporta un publiskajām būvēm

Otrdien, 24.oktobrī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldību sporta un publiskajām būvēm”.

Lai veidotu fiziski un garīgi attīstītu jaunatni, celtu Latvijas armijas prestižu un jauniešu lojalitāti pret armiju, popularizētu sportu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru un jaunsargu vidū, kā arī veicinātu Latvijas izlašu dalību dažādās starptautiskās sporta sacensībās, AM un NBS sadarbībā ar pašvaldībām un sporta organizācijām turpina līdzfinansēt sporta būvju būvniecību un rekonstrukciju.

2005.gadā AM no pašvaldībām saņēmusi aptuveni 40 dažādus līdzfinansējuma pieprasījumus. 2006.gadā jau ir saņemti 18 līdzfinansējuma pieprasījumi.

Izvērtējot saņemtos pieprasījumus sporta un publisko būvju līdzfinansēšanai, AM ir radusi iespēju 2006.gadā papildus piešķirt 693 000 latu Saldus sporta kompleksa būvniecībai un 156 027 latus Jēkabpils stadiona renovācijai. Ar līdzfinansējumu 114 000 latu apmērā AM atbalstījusi četru pašvaldību sporta un publisko būvju tehniskā stāvokļa uzlabošanu – Rēzeknes rajona Bērzgales pamatskolas sporta zāles jumta seguma remontu, Riebiņu novada Galēnu pamatskolas sporta zāles inventāra un aprīkojuma iegādi, Smeceres sila slēpošanas un biatlona sporta bāzes rekonstrukciju un Rēzeknes sporta kompleksa rekonstrukciju.

AM iesniegtos pieprasījumus ir izvērtējusi atbilstoši AM 2005.gada 25.februāra rīkojumam Nr.49 “Norādījumi valsts un pašvaldību sporta un publisko būvju būvniecības līdzfinansējuma pieprasījuma sagatavošana”, kur ir noteikti sporta būvju būvniecības atbalsta kritēriji. Kritēriju izpilde nepieciešama, lai pretendētu uz AM līdzfinansējumu. Izvērtējot iesniegtos priekšlikumus, vērā ņemti arī AM 2006.gada 28.aprīļa noteikumi Nr.9 “Valsts un pašvaldību sporta un publisko būvju būvniecības līdzfinansējuma pieprasījumu iesniegšanas un izvērtēšanas kārtība”, kuru 11.punktā noteikts: “uz pieejamo finanšu resursu pamata Sporta padome pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu konkrētu valsts un pašvaldību sporta un publisko būvju būvniecībai un tā apmēru vai finansēšanas noraidīšanu saimnieciskā gada ietvaros”.

 

 

AM: Par līdzfinansējumu Ventspils sporta centra būvniecībai

Otrdien, 24.oktobrī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par līdzfinansējumu Ventspils sporta centra būvniecībai”.

Projekts paredz no AM 2006.gada budžeta Ventspils sporta centra būvniecībai piešķirt līdzfinansējumu 100 000 latu apmērā.

Kopējais Ventspils sporta centra būvniecībai nepieciešamais finansējums ir 2,5 miljoni latu. AM 2004.gadā no AM paredzētiem valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļiem ir piešķīrusi 60 000 latu.

Finansējums piešķirts, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīrus, zemessargus un jaunsargus ar iespējām attīstīt fizisko sagatavotību un lai nodrošinātu ne tikai NBS, bet arī sabiedrības intereses.

Aizsardzības ministrijas
Sabiedrisko attiecību departaments

 

 

FM: Par ieguldīšanas iespējām valsts fondēto pensiju shēmu līdzekļiem

Valdība otrdien, 24.oktobrī, apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz jaunas ieguldīšanas iespējas valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļiem un nosaka kārtību ieguldījumu plānu nodošanai citiem pārvaldītājiem un ar pārvaldīšanu saistītu pakalpojumu deleģēšanu.

Atbilstoši grozījumiem turpmāk valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus varēs ieguldīt riska kapitāla tirgū, nosakot ierobežojumus 5% apmērā no ieguldījumu plāna aktīviem, kā arī ieguldījumu fondos, ko pārvalda pats valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs (ar 10% ierobežojumu). Savukārt, ieguldot valsts un pašvaldību vērtspapīros, kurus emitējušas valstis, kas nav Eiropas Ekonomikas zonā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, ja šie vērtspapīri ir iekļauti Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā regulētajā tirgū, noteiks 10% ierobežojumu no ieguldījuma plāna aktīviem.

Tāpat grozījumi paredz iespēju palielināt pieļaujamos valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu limitus kapitāla un tiem pielīdzināmos vērtspapīros no 30 līdz 50%, bet no 5 līdz 15% tiek palielināti atļautie ieguldījumi ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienā grupā esošu komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos.

Saskaņā ar izmaiņām fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam būs iespēja nodot tā pārvaldīto ieguldījumu plānu citam fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam, kas vismaz gadu ir pārvaldījis valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus. Ja līdzekļu pārvaldītājs gada laikā pēc nodotā ieguldījumu plāna pārņemšanas groza ieguldījumu plāna ieguldījumu politiku vai palielina darījumu ar ieguldījumu plānu līdzekļiem un ieguldījumu pārvaldīšanas izmaksas vai atlīdzības, šādi grozījumi stāsies spēkā ne agrāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgo līguma grozījumu noslēgšanas.

Sagatavojot normatīvā akta projektu, ir notikušas konsultācijas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konsultatīvo finanšu un kapitāla tirgus padomi. Grozījumi likumā ir pieejami Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā: www.fktk.lv

 

 

FM: Par PHARE un Pārejas programmu vadību

Otrdien, 24.septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu par kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības finanšu instrumenta PHARE programmu un Pārejas programmu. Tāpat valdība pieņēma arī kārtību, kādā ziņo par neatbilstībām PHARE un Pārejas programmas vadībā.

Noteikumu projekts par kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē PHARE un Pārejas programmas, reglamentē, kā notiek abu programmu prioritāšu noteikšana, kā arī projektu iesniegumu izstrādes, to atlases, informēšanas, uzraudzības un starpposma izvērtēšanas kārtība. Projekts arīdzan paredz, ka PHARE programmas prioritātes izvirza Finanšu un Ārlietu ministrija, savukārt Pārejas programmai prioritātes izvirzīt ir tiesīga arī Tieslietu ministrija. Pēc prioritāšu izvirzīšanas tās būs jāiesniedz apstiprināšanai MK.

Tāpat šie noteikumi definē kritērijus iesnieguma kvalitātes izvērtēšanai. Tie paredz, ka projekta iesniegumā paredzētajām darbībām ir jāatbilst MK apstiprinātajām prioritātēm, kā arī projekta iesniegumam jāatbilst projekta un programmas mērķiem, kā arī Eiropas Komisijas sniegtajām vadlīnijām. Stājoties spēkā FM sagatavotajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiek atzīti MK 2003.gada 25.jūnija noteikumi Nr.331 “Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmu”, kā arī 2004.gada 2.novembra noteikumi Nr.908 “Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības finanšu instrumenta “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” programmu”.

Savukārt noteikumi par kārtību, kādā ziņo par konstatētajām neatbilstībām PHARE programmas un Pārejas programmas vadībā, regulē, kā notiek iespējamās neatbilstības konstatēšana un izvērtēšana, kā arī to, kā notiek ziņošana par pasākumiem konstatētās neatbilstības novēršanā. Tāpat noteikumi paredz, kā jāsniedz informācija gadījumā, ja programmas vadībā nav konstatētas neatbilstības.

Noteikumi arī paredz – ja kļūda vai nolaidība tiek atklāta un novērsta pirms maksājuma veikšanas un par to nav piemērots administratīvais sods vai kriminālsods, tad tā netiek klasificēta par neatbilstību un par to nav jāziņo.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas departaments

 

IeM: Par Iekšlietu ministrijas stratēģiju 2007.–2009.gadam

Ministru kabinets (MK) otrdien, 24.oktobrī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam, kas nosaka ministrijas galvenos darbības mērķus vidēja termiņa periodam.

Lai sasniegtu Iekšlietu ministrijas darbības virsmērķi – sekmēt tiesiskās kārtības nodrošināšanu, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzību, valsts robežas drošības, ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas, civilās aizsardzības nodrošinājumu, iedzīvotāju uzskaiti un dokumentēšanu, kā arī normatīvo aktu ievērošanu migrācijas jomā Latvijā – stratēģijā izvirzīti desmit galvenie darbības virzieni, kas tiks īstenoti 14 budžeta programmās.

Stratēģija identificē Iekšlietu ministrijas prioritāros darbības virzienus un uzdevumus, par kuru īstenošanu ir atbildīgas visas ministrijas struktūrvienības un ministrijas padotībā esošās iestādes. Balstoties uz stratēģijā paredzētajām vidēja termiņa prioritātēm, ik gadu tiks izstrādāts ministrijas darba plāns, kas paredzēs konkrētus pasākumus, kas vērsti uz stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Stratēģijā norādīts, ka Iekšlietu ministrijas darbību un prioritātes vidējā termiņā ietekmēs augošās prasības pret iekšējās drošības nodrošinājumu valstī, dalība Eiropas Savienībā (ES), kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbības nodrošinājuma līmenis ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem un cilvēku resursiem.

Stratēģijā norādīts, ka dalība ES prasa ievērot stingrākus iekšējās drošības standartus gandrīz visos iekšlietu sistēmas darbības sektoros, taču līdz ar to arī tiek nodrošināta vienota sistēma iekšējās drošības nodrošināšanas jomās un pilnveidota iekšlietu darbinieku darbības atbilstība starptautiski atzītiem standartiem.

Šie aspekti ir cieši saistīti ar valsts spējām nodrošināt materiāli tehnisko bāzi katrai iestādei un katram darbiniekam, radot tiem iespējas pilnvērtīgi izpildīt viņiem uzticētos pienākumus. Tāpēc būs nepieciešami lieli kapitālieguldījumi iekšlietu sistēmas iestādēs un darbiniekos, kā arī iespējama zināma skaita prasībām neatbilstošu darbinieku atbrīvošana no amatiem, norādīts stratēģijā.

Tāpēc stratēģija paredz, ka Iekšlietu ministrija turpinās darbu pie ES standartu harmonizēšanas un plaša mēroga pielietošanas, bet vienlaikus valsts ietvaros tiks pilnveidotas finansiālās un materiāli tehniskā nodrošinājuma programmas, kas sekmētu iekšlietu sistēmas iestādes un darbiniekus pāriet uz augstākas kvalitātes prasību ievērošanu.

Atbilstoši stratēģijai nākamajos divos gados Iekšlietu ministrijas darbības mērķi būs iekšlietu politikas plānošana un izstrāde, tās īstenošanas organizēšana un koordinācija, Iekšlietu ministrijas vienotās sakaru un informācijas sistēmas darbības nodrošināšana, iekšlietu politikas īstenošana, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajāmdienesta pakāpēm veselības aprūpe un atsevišķas sociālās garantijas, valsts politikas īstenošana speciālās profesionālās izglītības jomā, sagatavojot kvalificētus speciālistus darbam Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm speciālās fiziskās un profesionālās sagatavotības uzturēšana un pilnveidošana, valsts materiālo rezervju uzskaite, valsts materiālo rezervju veidošana, uzglabāšana un atjaunināšana, lietisko pierādījumu glabāšana, realizācija un iznīcināšana, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu administratīvās spējas stiprināšana un materiāltehniskā nodrošinājuma pilnveidošana, lai īstenotu Šengenas Acquis prasības.

Par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai jauno politikas iniciatīvu īstenošanai 2007. un turpmākajos gados MK lems kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā.

Iekšlietu ministrijas Preses un
sabiedrisko attiecību departaments

 

 

IZM: Par sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam

Otrdienas, 24.oktobra, Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā “Nacionālā sporta attīstības programma 2006.–2012.gadam”. Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža uzsver: “Šī ir pirmā valsts programma Latvijas vēsturē, kas konceptuāli, ilgtermiņā un visaptveroši risina un attīsta būtiskus Latvijas sporta jautājumus.”

IZM valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos Edgars Šneps pauž īpašu gandarījumu, jo programmas tapšanā izceļama sadarbība ar sociālajiem partneriem, pašvaldībām, tā apspriesta Latvijas Sporta forumā, Rīgas sporta aktīva konferencē, Latvijas 5.sporta kongresā. “Profesionālais darbs, kas ieguldīts programmas sagatavošanā, ir ieguvums turpmākai sporta attīstībai valstī un pēctecības nodrošināšanā,” uzsver E.Šneps. Viņš piebilst, ka programmā par sportu tiek runāts visplašākajā nozīmē – bērnu un jauniešu sports, sports cilvēkiem ar invaliditāti, augstu sasniegumu sports, sports ikvienam.

Atbalstot šo programmu, valdība vienlaikus novērtējusi un atzinusi arī šīs programmas lomu Latvijas sporta attīstībā. Tādējādi sporta veicināšana skaidri iezīmēta kā viena no IZM prioritātēm. Ministrija ir gatava to apliecināt praktiski, veidojot nākamo gadu budžetus, tajā skaitā pievēršot uzmanību bāzes finansējuma palielināšanai sportam. Vienlaikus IZM paļaujas uz kopīgu valdības atbalstu un izpratni par sporta nozares attīstību.

Programma izstrādāta, balstoties uz Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.–2009.gadam, tādējādi nodrošinot sporta jomas nākotni. Šī programma radīs priekšnosacījumus un motivāciju veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai, īstenojot četrus programmas apakšmērķus:

1. “Sports visiem” – iespēju nodrošināšana ikvienam cilvēkam nodarboties ar sportu;

2. “Bērnu un jauniešu sports” – nodrošināt, lai katrs bērns un jaunietis varētu nodarboties ar sportu, nosakot valsts atbildību par bērnu un jauniešu fizisko izglītību, sekmējot jauno sportistu meistarības pilnveidi un nodrošinot visa veida resursu plānošanu un izmantošanu bērnu un jauniešu sportam;

3. “Augstu sasniegumu sports” – nodrošināt, lai talantīgie sportisti un nacionālo izlašu komandas varētu sagatavoties un startēt olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos (sporta spēļu atlasēs un finālturnīros);

4. “Sports cilvēkiem ar invaliditāti” – nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu nodarboties ar sportu atbilstoši viņu vēlmēm un spējām iesaistīties pielāgotās sporta aktivitātēs.

Par atbildīgo institūciju šīs programmas īstenošanai noteikta IZM, kas sekmēs koordinētu iesaistīto institūciju (valsts, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas) sadarbību un radīs apstākļus programmā paredzēto mērķu un apakšmērķu sasniegšanai.

Šajā gadā programmu paredzēts īstenot esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, taču nākamajos gados nepieciešamā finansējuma piešķiršanu programmas īstenošanai paredzēts skatīt MK līdz ar visu ministriju budžeta projektu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos

 

 

LM: Par jaunām profesijām profesiju klasifikatorā

Lai precizētu un papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru. Minētie grozījumi otrdien, 24.oktobrī, apstiprināti Ministru kabineta sanāksmē.

Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem klasifikators papildināts ar vairākām jaunām profesijām, piemēram, izglītības iestādes bibliotekārs, tulkotājgids, preču pārdevējs (mājās), Ministru kabineta preses sekretārs, speciālās izglītības skolotājs u.c.

Tāpat klasifikatorā profesiju nosaukumi ir papildināti ar palīgvārdiem vai arī tās ir izslēgtas no profesiju klasifikatora, tādējādi novēršot vienādu profesiju nosaukumu atkārtošanos ar atšķirīgiem profesiju kodiem dažādās jomās.

Tā, piemēram, profesijas “agronoms” nosaukums ir papildināts ar vārdiem “zinātnes jomā”, kas nosaka šīs profesijas pārstāvju darbības jomu, profesijas nosaukums “pētnieks” ir papildināts ar vārdiem “izglītības jomā” u.c. Bet no Profesiju klasifikatora atsevišķās grupas “Gaisa kuģu vadīšanas vecākie speciālisti” profesiju uzskaitījuma svītrotas tādas profesijas kā, piemēram, vecākais lidotājs, lidotājs u.tml.

Profesiju klasifikatorā profesijas pēc starptautiski atzītiem kodiem ir klasificētas deviņās pamatgrupās, balstoties uz profesiju profesionālās kvalifikācijas līmeni (teorētisko un praktisko sagatavotību, kas ļauj veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu). Šobrīd klasifikatorā ietvertas vairāk nekā 3000 profesijas. Ar Profesiju klasifikatoru tuvāk var iepazīties LM interneta mājaslapā http://www.lm.gov.lv/?sadala=709.

Atgādinām, ka profesiju klasifikators tiek aktualizēts pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Priekšlikumus klasifikatora aktualizēšanai jebkurš interesents var iesniegt LM. Pēc to saņemšanas ministrija sagatavo grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru, kurus iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz katra gada 1.jūlijam un 1.decembrim.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

Profesiju klasifikators ir valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, kas veidots, adaptējot Starptautisko standartizēto profesiju klasifikācijas versiju Eiropas Savienībā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par Latvijas pievienošanos ES un ASV līgumam par lidmašīnu pasažieru datu apstrādi

Ministru kabinets otrdien, 24.oktobrī, akceptēja likumu, ar kuru Latvija pievienosies nolīgumam starp Eiropas Savienību (ES) un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz pasažieru datu reģistru (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu ASV Iekšzemes drošības departamentam, ko veic aviopārvadātāji (PDR nolīgums). Šis nolīgums paredz ASV drošības iestādēm pieeju aviopārvadātāju rezervācijas sistēmām, lai novērstu potenciālos terorisma draudus.

Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinēs Tieslietu ministrija. Likums stāsies spēkā pēc tā pieņemšanas Saeimā. Laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” dienu pēc likuma stāšanās spēkā tiks publicēts arī nolīguma teksts angļu un latviešu valodā.

Kā ziņots iepriekš, Eiropas Kopienu tiesa (EKT) šā gada 30.maijā anulēja 2004.gada 17.maija Eiropas Padomes lēmumu, kas atzina nolīgumu “Par pasažieru datu reģistra datu apstrādi starp Eiropas Kopienu un ASV”. Kā pamatu savam spriedumam EKT minēja nepareiza tiesiskā pamata izvēli. Iepriekšējais nolīgums līdz ar to tika denonsēts 2006.gada 3.jūlijā un zaudēja spēku 30.septembrī.

Šā gada jūnijā Eiropas Padome deva mandātu ES prezidentūrai ar Eiropas Komisijas palīdzību uzsākt pārrunas ar ASV par jauna nolīguma izstrādi un parakstīšanu. 12.oktobrī dalībvalstis pilnvaroja ES prezidentūru parakstīt jaunu nolīgumu, un tas tika parakstīts 16.oktobrī.

Lai nolīgums starp ES un ASV stātos spēkā Latvijas Republikas teritorijā, ir nepieciešama tā ratifikācija Saeimā.

Jaunais PDR nolīgums ir pagaidu nolīgums, kurš atrisina vienīgi EKT sprieduma radītās sekas, un būtiskākās nolīguma satura izmaiņas ir tādas, ka tiek mainīts tā noslēgšanas juridiskais pamats un ir precizētas tās ASV drošības iestādes, kurām ir tiesības saņemt PDR informāciju.

Kā teikts TM sagatavotajā informācijā, Latvijas aviokompānijas tiešos lidojumus uz ASV neveic. Pasažieru pārvadājumus starp Latviju un ASV veic Uzbekistānas aviokompānija, kas ir informēta par tiesisko situāciju PDR nolīguma sakarā.

 

 

TM: Par ES tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles sistēmas koncepciju

Ministru kabinets otrdien, 24.oktobrī, apstiprināja grozījumus koncepcijā par Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles sistēmu, paredzot, ka turpmāk to īstenos Tieslietu ministrija (TM).

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, grozījumi izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta doto uzdevumu un nepieciešamību nodrošināt efektīvu ES sekundāro tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroli. 2004.gadā koncepcijas īstenošana tika uzticēta Ārlietu ministrijai (ĀM), kurai sadarbībā ar TM bija jāveido vienota ES dokumentu uzskaites un tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles sistēma. ĀM paudusi viedokli, ka jaunās informācijas sistēmas uzbūves, funkcionalitātes un darba ciklu analīzes laikā atklātas ievērojamas atšķirības abu ministriju prasībās attiecībā uz jauno sistēmu, kas ļauj apšaubīt kopējās vienotās ES dokumentu uzskaites un tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles sistēmas izveides lietderību.

ĀM pieprasījums piešķirt jaunās sistēmas izveidei finanšu līdzekļus 200 000 latu apmērā netika atbalstīts ne 2005.gadā, ne šogad. Ar pieejamo resursu daudzumu TM kā par ES tiesību pārņemšanas kontroli atbildīgā institūcija šobrīd efektīvi var nodrošināt vienīgi Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā pārņemamo ES direktīvu īstenošanas kontroli, pārņemšanas procesa uzraudzību un koordināciju. Papildus tam ir nepieciešama arī ES regulu un lēmumu ieviešanas kontroles nodrošināšana un par šiem aktiem atbildīgo institūciju kompetenču sadalījuma reģistrācija. Informācijas apjoms ir tik liels, ka kvalitatīva tā pārvaldīšana iespējama vienīgi ar speciāli veidotas elektroniskas informācijas sistēmas palīdzību. Ņemot vērā pieaugošo dokumentu apriti starp ES institūcijām un Latviju, kas saistīta ar pārkāpumu procedūru lietām, ir vajadzīgs efektīvs pārraudzības un kontroles instruments arī pārkāpuma procedūras jautājumu koordinācijai, uzsvērts TM paskaidrojuma rakstā.

TM atbalstītais rīcības variants ir izveidot jaunu, atsevišķu ES tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas elektronisku kontroles sistēmu, kuras pārvaldību atbilstoši kompetencei veiktu TM. Līdz ar to valsts pārvalde iegūtu TM uzturētu pārskatāmas informācijas resursu, kas tiktu veidots, ņemot vērā valsts pārvaldes iestāžu pieredzi līdzīgu informatīvo sistēmu izstrādē un administrēšanā. Vienotas, modernas un daudzpusīgas informācijas sistēmas ieviešanas aptuvenās izmaksas ir 200 000 latu, savukārt atsevišķas ES tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles sistēmas izveidošana prasītu 141 600 latu. 2008.gadā un turpmākajos gados sistēmas izmaksas varētu būt 25 488 lati. Sistēmas uzturēšanas izmaksas katram nākamajam gadam aprēķinātas, pieņemot, ka parasti tās ir 18% no kopējās sistēmas vērtības.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

 

VesM: Par iespējām iepirkt pretvīrusu līdzekļus

Ministru kabinets 24.oktobrī pieņēma zināšanai Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par sarunām ar ārstniecības līdzekļu ražotājiem par pretvīrusu līdzekļu, antibiotiku un respiratoro masku garantētu piegādi gripas pandēmijas gadījumā.

Ar zāļu lieltirgotavām saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu pārrunas veica Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra. Sarunas tika veiktas ar AS “Recipe Plus”, SIA “Tamro”, SIA “Elvim”, AS “Olainfarm”, SIA “Magnum Medical”, SIA “LV Pharma”, SIA “Oriola”, SIA “Jelgavfarm”, SIA “GlaxoSmithKline” un SIA “Unifarma”.

Šīm firmām bija lūgts aprēķināt izmaksas, kas rastos, ja valsts rezervētu pretvīrusu līdzekļus, antibiotikas un respiratorās maskas un gripas pandēmijas gadījumā tās iegādātos par pašreizējo tirgus cenu. Dažas firmas atteicās sniegt informāciju par izmaksām.

Sarunās secināts, ka neviens no piegādātājiem antibiotikas, pretvīrusu līdzekļus un respiratorās maskas nevar rezervēt vajadzīgajos apjomos un garantēt to piegādi gripas pandēmijas gadījumā. Firmas norāda, ka dažu medikamentu iepriekšēja rezervācija vispār nav iespējama, preparātu gripas pandēmijas gadījumā varēs nodrošināt tikai tad, ja tiek noslēgt līgums par tā iepirkumu.

Ilgtermiņa saistības uz pieciem gadiem ir gatavs uzņemties pretvīrusa preparāta remantadīna ražotājs AS “Olainfarm”, kas ir gatava arī nekavējoties piegādāt visu vajadzīgo medikamentu daudzumu gripas pandēmijas gadījumā. Tomēr ražotājs izteicis vēlmi saņemt 80% priekšapmaksu par rezervāciju ar garantēto piegādi. Valstij būtu jāmaksā arī uzglabāšanas maksa, kas pēc ražotāja sniegtās informācijas nepārsniegs 5% no pasūtītā apjoma.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

VidM: Par atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnēm

Otrdien, 24.oktobrī, Ministru kabineta sēdē akceptēja Vides ministrijas izstrādāto pamatnostādņu projektu “Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.–2013.gadam”.

Vides ministrijas izstrādātajās atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas pamatnostādnēs 2006.–2013.gadam ir raksturota situācija AER izmantošanā, izvirzīti AER politikas mērķi, kā arī noteikti rīcības virzieni šo mērķu sasniegšanai.

Pamatnostādnēs noteiktie galvenie mērķi ir AER īpatsvara palielināšana kopējā Latvijas energobilancē, Latvijas enerģijas apgādes drošības veicināšana, kā arī AER ieguldījuma nodrošināšana siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā ilgtermiņā.

Galvenie AER Latvijā ir biomasa (koksne) un hidroresursi, tiek izmantota arī vēja enerģija un biogāze. Šo resursu potenciāls vēl nav pilnībā izmantots. Ar AER politikas ieviešanu ir jāpanāk atjaunojamo resursu izmantošanas paplašināšana Latvijā.

 

 

VidM: Par tiesisko regulējumu vēsturiskā militārā piesārņojuma sanācijas jomā

Otrdien, 24.oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par tiesisko regulējumu vēsturiskā militārā piesārņojuma sanācijas jomā”.

Šajā informatīvajā ziņojumā sniegta informācija par pašreizējo situāciju Latvijā saistībā ar vēsturisko militāro piesārņojumu un par problēmām, kas saistītas ar nesprāgušo munīciju un tās neitralizēšanu.

Pašlaik ir apzinātas galvenās problēmas šajā sektorā – valsts institūciju kapacitāte, tiesiskā regulējuma un teritorijas plānojumos iezīmēto neitralizēšanas vietu trūkums. MK sēdes protokollēmums paredz Aizsardzības ministrijai sešu mēnešu laikā pēc šī informatīvā ziņojuma apstiprināšanas izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā grozījumu projektu likumā “Par piesārņojumu”.

 

 

VidM: Par Liepājas un Ventspils reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem 2006.–2013.gadam

Otrdien, 24.oktobrī, Ministru kabineta sēdē tika akceptēti Vides ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumu projekti “Noteikumi par Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2013.gadam” un “Noteikumi par Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.– 2013.gadam” .

Šādu plānu nepieciešamību nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums, kurā ir noteikts plānu saturs, apspriešanas un apstiprināšanas kārtība.

Vides ministrijas sagatavoto Liepājas un Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.–2013.gadam (AAP) mērķis ir nodrošināt pamatinformāciju un rīcības programmu, kas nepieciešama likumdošanas prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei konkrētajā reģionā.

Katrā no AAP ir definētas galvenās aktivitātes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanai, par aktivitāšu īstenošanu atbildīgās institūcijas, nepieciešamais finansējuma apjoms un potenciālie finansējuma avoti.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par norēķinu dokumentu iesniegšanas termiņu atbalstam bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai un ieguldījumiem lauksaimniecībā

Valdība otrdien, 24.oktobrī, akceptēja Zemkopības ministrijas priekšlikumu ieviest jaunu atbalsta pasākumu “Vaislas materiāla iegāde Latvijas tirgū”, kā arī pagarināt norēķinu dokumentu iesniegšanas termiņu līdz 2007.gada 1.jūnijam atbalsta pasākumiem “Atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai” un “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības nozarē”. Termiņš pagarināts, ņemot vērā šā gada nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu un izvērtējot lauksaimnieku iesniegtos priekšlikumus.

Pamatojoties uz to, ka būvniecībā trūkst darbaspēka, ir problēmas ar izejmateriālu iegādi, kā arī daudzām saimniecībām radušies sarežģījumi laikus iegūt kredītlīdzekļus, jo Latvijas Banka paaugstināja starpbanku likmi, līdz šim noteiktajā termiņā nebija iespējams veikt pasākumu ietvaros paredzētās aktivitātes

Attiecībā uz investīciju atbalstu, ja noteiktajā termiņā pretendents nevar īstenot projektā paredzētos pasākumus, tas līdz 2006.gada 1.novembrim iesniedz iesniegumu Lauku atbalsta dienesta reģionālajā pārvaldē. Pamatojoties uz iesniegumu, Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde slēdz līgumu ar pretendentu par noteikto pasākumu īstenošanu līdz 2007.gada 1.jūnijam.

Lai saņemtu atbalstu par vaislas lauksaimniecības dzīvnieku iegādi Latvijā no saimniecībām, kuras ir ieguvušas šķirnes audzēšanas saimniecības statusu, pretendentiem līdz 2006.gada 1.novembrim jāiesniedz attiecīgajā šķirnes dzīvnieku audzēšanas organizācijā, kas ir atzīta atbilstoši normatīvo aktu kritērijiem par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijām, iesniegums, norādot ziņas par iepērkamo dzīvnieku.

Grozījumi veikti, lai veicinātu atbalsta pasākumu ietvaros iesākto projektu sekmīgu apguvi un nodrošinātu maksimālu līdzekļu izmantojamību līdz gada beigām.
 

 

ZM: Par skuju koku mežaudžu kopšanu

Valdība otrdien, 24.oktobrī, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus meža atjaunošanas noteikumos, kas paredz iespēju ne tikai lapu koku mežaudzēs, bet arī skuju koku mežaudzēs veikt kopšanu, atbrīvojot augšanas telpu ne mazāk kā 500 nākotnes kokiem.

Normatīvais akts arī paredz palielināt maksimāli pieļaujamo platību, kurā nav iespējama mežaudzes atjaunošana (treilēšanas vai pievešanas ceļi), līdz 20 procentiem no kopējās atjaunojamās platības.

Savukārt uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām var noteikt atšķirīgu kārtību meža atjaunošanai, ja tāda ietverta normatīvajos aktos par šo teritoriju apsaimniekošanu. Grozījums nepieciešams, lai novērstu pārpratumus, administrējot šos noteikumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa