Skolu jaunatne — par savu valsti, par sevi, par nākotni domrakstos — "Latvijas Vēstnesim"
Mazliet vairāk nekā pirms nedēļas bija pēdējā diena, kad varēja iesniegt darbus "Latvijas Vēstneša" izsludinātajam vidusskolēnu domrakstu konkursam "Mana Latvijas valsts uz gadsimta un tūkstošgades sliekšņa". Redakcijai iesūtīti 49 sacerējumi, kas ģeogrāfiski aptver visu Latviju — no Aizputes līdz Rekavai un no Gaujienas līdz Aknīstei. Līdzās ierastajai domrakstu formai dažu autoru darbi ir dzejā, bet viens pat izveidots kā luga. Paldies visiem autoriem (jāatzīst — galvenokārt gan autorēm) par centību, radošo garu un uzticību!
Kamēr vēl Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē tiek svērti un vērtēti astoņi paši interesantākie domraksti, lai izraudzītos trīs vislabākos, sākām iepazīstināt ar redakcijai iesniegtajiem jauno cilvēku sacerējumiem. Konkursa rezultāti būs zināmi jau pirms Ziemassvētkiem, bet visveiksmīgāko autoru domrakstus iespiedīsim pašās decembra beigās "Latvijas Vēstneša" Vecgada numurā.
Jo tuvāk nāk gadsimta un tūkstošgades mija, jo biežāk domās kavējamies pie seniem un arī jaunākiem notikumiem, kas atstājuši būtiskas pēdas cilvēces, tautas vai atsevišķa cilvēka liktenī. Meklējam arī grāmatu krātuvēs simt gadus vecus iespieddarbus, preses izdevumus, lai uzzinātu, ko cilvēki sprieda toreiz, kādu redzēja pasauli un iedomāja tās attīstību. Iespējams, reiz tāpat meklēs "Latvijas Vēstnesi" un lasīs skolēnu domrakstus. Lai gūtu dokumentālas liecības par 20. gadsimta nogales norisēm Latvijā, lai izprastu mūsu valsts jaunās paaudzes uzskatus, pētītu skolu audzēkņu domāšanu, izteiksmes veidu, valodu.
Tātad nav aplami apgalvot, ka šie domraksti vienlaikus ir arī vēstījums nākamībai.
Domas ieraugam:
|
"Tēva mājās garoza gardāka nekā svešās mājās cepetis" — Latviešu tautas sakāmvārds "Latvija priekš mums, ap mums un iekš mums! Pats galvenais ir pēdējais, proti — Latvija iekš mums, mūsu sirdīs, mūsu pārliecībā, mūsu ticībā" &n — Kārlis Ulmanis"Gudrība dzīvo par savējiem, bet nevis no savējiem" — Reinis Kaudzīte "Avots, bez kura tēvuzemes mīlestība nekad nevar uzplaukt, ir tēvu valodas cienīšana un piekopšana" — Kronvaldu Atis "Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās" — Imants Ziedonis |
|