Par aizkavēto ES iekšējo robežu atcelšanu

Divu gadu novēlotā Šengenas līguma tiesību piemērošana jaunajām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, nozīmēs papildu resursu neplānotu tērēšanu iekšējām robežām un var būt viens no iemesliem pieaugošam eiroskepticismam, norādījis Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK, Nāciju Eiropas grupa), uzstājoties EP plenārsēdē par trim Eiropas Komisijas otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) piedāvātajiem likumprojektiem. “Īstenībā Šengenas tiesības jauno dalībvalstu pilsoņu acīs ir daudz lielāks Eiropas Savienības vienotības simbols nekā Eiropas Savienības konstitūcija,” plenārsēdē norādīja Roberts Zīle.

Izstrādātā likumdošana paredz SIS II ieviešanu un Šengenas zonas paplašināšanu arī uz jaunajām dalībvalstīm. Diemžēl sākotnēji paredzētā ES iekšējo robežu atcelšana no 2007.gada juridisku un tehnisku iemeslu dēļ, visticamāk, tiks pārcelta vismaz uz 2009.gadu. “Jauno dalībvalstu sabiedrībai ir grūti saprast, kāpēc uz jauno dalībvalstu iekšējām robežām divus gadus ilgāk par paredzēto tiks tērēti tehniskie, finanšu un cilvēku resursi un kāpēc Šengenas līguma tiesības brīvi pārvietoties to pilsoņiem tiks liegtas vismaz līdz 2009.gadam.”

Deputāts arī uzsvēra, ka, protams, ir gandarīts par likumdošanas paketes nonākšanu Eiropas Parlamentā, taču vienlaikus izsaka savu neizpratni par karstajām debatēm, kādas kārtējo reizi dalībvalstu starpā izraisa strīdi par kādas Eiropas institūcijas atrašanās vietu. “Augsti vērtējot referenta principiālo nostāju, konsultējoties gan par patiesi būtiskiem jautājumiem, gan tādiem, kas, manuprāt, nav visai svarīgi, piemēram, Kopienas aģentūras atrašanās vieta, tomēr jānorāda, ka šajās debatēs mēs īstenībā esam aizmirsuši komunikāciju ar sabiedrību un arī laiku, kas ir patērēts.” Kā uzsver R.Zīle, ir skumji, ka tā vietā, lai nodrošinātu ES iekšējo robežu atcelšanu jaunajām dalībvalstīm solītajā laikā un kārtīgi izskaidrotu cilvēkiem viņu tiesības labot personisko informāciju topošajā sistēmā, enerģija tiek tērēta, lai izcīnītu savai valstij kārtējo naudīgo Eiropas institūciju ierēdņu mājvietu.

Pretēji EP pieļautajai iespējai diskusijas par kopienas aģentūras atrašanās vietu izslēgt no tiesiskajām debatēm, pēc Padomes prasības pašreizējā likumdošanas projektā līdzās citiem nosacījumiem ir iekļauts arī teksts par to, ka tehniskās uzraudzības un administrācijas mājvieta būs Strasbūrā (Francijā), bet dublējums, kas nodrošinātu sistēmas funkcijas avārijas gadījumā – Sanktjolannā Pongavā (Austrijā). Balsojums par trim SIS II ziņojumiem ES plenārsēdē plānots 25.oktobrī.

Jau ziņots, ka sākotnēji jaunās ES dalībvalstis cerēja Šengenas zonai pievienoties 2007.gada beigās, taču tas nenotiks, jo dažādu tehnisku un juridisku iemeslu dēļ ir aizkavējusies SIS II projekta ieviešana. SIS II ir būtisks nosacījums iekšējās robežkontroles atcelšanai starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm.

Lai pilnībā iekļautos Šengenas līguma telpā, jaunajām dalībvalstīm bija jāsaskaņo likumdošana atbilstoši Šengenas “acquis” prasībām, kā arī jāievieš Šengenas rekomendācijas un labā prakse robežkontrolē un robežapsardzībā, policijas sadarbībā, vīzu jomā un datu aizsardzībā. 2006.gadā Latvijā sekmīgi notika Šengenas novērtēšanas vizītes visās ar SIS nesaistītajās jomās.

Iveta Bojāre,
Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas preses administratore