Par Latvijas Republikas Civillikumu

Izdevuma priekšvārdā

Latvijas 1937.gada 28.janvāra Civillikums stājās spēkā 1938.gada 1.janvārī. Tā bija pirmā privāttiesību kodifikācija 1918.gadā nodibinātajā Latvijas Republikā. Latvijai 1937.gada Civillikums nozīmēja ko līdzīgu kā Code Civil (1804) Francijai vai kā Bürgerliches Gesetzbuch (1896) Vācijai. No ne tik seniem laikiem kā salīdzinājums tiek saukti arī Burgerlijk Wetboek (no 1969) Nīderlandei un Civilinis kodeksas (2000) Lietuvai.

1937. gada Civillikuma rašanās

1937. gada Civillikums nomainīja spēkā esošo “Provinzialrecht der Ostsee–Gouvernments, Teil 3. Privatrecht” (“Baltijas jūras guberņu tiesības, 3.daļa: privāttiesības”, īsāk: Baltijas privāttiesības). Šo likumu pirms 70 gadiem (1864) vācu valodā bija izsludinājis Krievijas ķeizars Aleksandrs I. Lielākais nopelns attiecībā uz šo kodifikāciju ir Frīdriham fon Bungem (1802–1897), Dorpatas (tagad Tartu) universitātes profesoram un īstenajam valsts padomniekam.

Pēc Latvijas valsts dibināšanas (1918) pastāvēja vienots uzskats, ka jāsastāda jauns civillikums. Divdesmitajos gados komisijas darba rezultātā tika izstrādāti vairāki likuma grozījumi. Likuma tekstu kopumā izstrādāja cita komisija laikā no 1933. līdz 1937. gadam. Šis likums panāca tiesisku vienotību ar Latgali, valsts austrumu daļu, kurā līdz šim spēkā bija Krievijas civiltiesības.

1937. gada Civillikuma romiešu tiesību pamati

Ap divām trešdaļām Baltijas privāttiesību balstās uz romiešu tiesībām. Šī regulējuma daļa ir pārņemta 1937.gada Civillikumā. Līdz ar to Latvijas Civillikums un Grieķijas Civillikums ir vienīgās pastāvošās civiltiesību sistēmas pasaulē, kuru saknes ir meklējamas Codex Justinianus. Romiešu tiesību regulējums (nav kodificēts) turpina darboties Skotijas civiltiesībās un Dienvidāfrikas Republikā.

1937. gada Civillikuma liktenis

1937.gada Latvijas Civillikumam ir bijis pārmaiņām bagāts liktenis. Tas bija spēkā nepilnus trīs gadus, kad Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu 1940.gadā tika vardarbīgi iekļautas Padomju Savienībā. Kaut arī formāli Latvijas kodekss netika atcelts, tomēr tā vietā stājās spēkā 1922.gada KPFSR (Krievijas Federācija) Civilkodekss. Vienu gadu vēlāk sākās Vācijas karš pret Padomju Savienību un Vācijas karaspēks iekaroja Baltijas valstis. Vācu okupācijas vara atjaunoja 1937.gada Civillikumu, bet kara beigās Baltijas valstis atkal nonāca padomju varas rokās. Tā rezultātā atkal tika piemērotas padomju tiesības. KPFSR Civilkodekss, kuram sākotnēji vajadzēja būt spēkā tikai īslaicīgi, tomēr tika piemērots turpmākos divdesmit gadus, un 1964.gadā to nomainīja ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Civilkodeksu. Šis kodekss atbilst Padomju Savienības vienotajam modelim.

1991.gadā Baltijas valstīm izdevās atjaunot savu neatkarību. Jau pirms tam radās diskusija par pastāvošo civiltiesību reformu. Pastāvēja izvēle starp atgriešanos pie 1937.gada Civillikuma vai jaunas kodifikācijas radīšanu. Savu mērķi panāca pirmskara regulējuma kontinuitātes piekritēji. Civillikums no jauna stājās spēkā, sākot no 1992.gada. Reizē tika pieņemti arī vairāki Civillikuma grozījumi.

Tiesu prakse, piemērojot 1937.gada Civillikumu

Tiesu praksei Civiltiesībās Latvijā ir sava vēsture. Laikā no 1918. gada līdz 1940. gadam Senāts, t.i., Latvijas Augstākā tiesa, nepārtraukti publicēja savus svarīgākos lēmumus. Tie ir izdoti vairākos sējumos, kas no 1997.gada līdz 1998.gadam piedzīvoja atkārtotu izdevumu. 1991.gadā izveidotā Latvijas Augstākā tiesa, sākot no 1997.gada, atsāk savu spriedumu izdošanu.

Civillikuma komentāri

Daudzkārt citētos Baltijas Privāttiesību komentārus ir izdevuši Vladimirs Bukovskis (Vladimir Bukovskij) (1914) un barons Ādolfs Nolkens (Baron Adolf Nolcken) (1915). Pirmskara Latvijā praksē tika izmantots Konradi/Valters privātais lēmumu apkopojums, kura iedalījums tika izveidots, pamatojoties uz Baltijas Privāttiesību un citiem civiltiesību avotiem. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ir iznākuši vairāki Civillikuma komentāri.

1937.gada Civillikuma tulkojumi

Pirms kara Tieslietu ministrija izdeva Civillikuma tulkojumu vācu valodā. Toreizējo tulkojumu veica šādas personas:

Hermann Blaese (1911–2002), Dr.iur., toreiz redaktora palīgs Latvijas Ministru kabineta Kodifikācijas nodaļā Rīgā; pēc Otrā pasaules kara Štaufenes tiesas direktors (Amts­gericht Staufen); laikraksta “Baltijas tiesības” redaktors (1962–1974);

Herbert Ehlers (1882–1960), Latvijas Ministru kabineta Kodifikācijas nodaļas Rīgā vadītājs; pēc Otrā pasaules kara Berlīnes Augstākās tiesas tiesnesis, miris Frīdrihshāfenē (Friedrichshafen);

Carl von Schilling (1873–1954), Dr.iur., toreiz pensionēts apelācijas tiesas tiesnesis Rīgā, profesors Herdera institūtā Rīgā, Vācu juristu biedrības priekšsēdētājs Rīgā, pēc Otrā pasaules kara dzīvojis Hamburgā.

Šie trīs pirmskara Latvijā pazīstami un ievērojami juristi ar savu tulkojumu ir šī izdevuma pamatlicēji.

Pēc 1990.gada Latvijā ir iznākuši Civillikuma tulkojumi krievu valodā. Priekšroku tomēr būtu pelnījis tulkojums angļu valodā.

1937.gada Civillikuma atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām

Latvijas pievienošanās Eiropas Kopienām notiks 2004.gadā. 1995.gada Eiropas Līgumā Latvija uzņēmās pienākumu gādāt, lai Latvijas likumdošana būtu atbilstoša (compatible) Kopienu likumdošanai (69.p.). Šī uzdevuma izpildē Iguanija, Latvija un Lietuva var balstīties uz pieredzi, ko tās ir guvušas, saskaņojot Baltijas likumdošanu trīsdesmitajos gados. Kā piemēru var norādīt Vekseļu un Čeku tiesību unifikāciju 1938.gadā.

Tiecoties pēc tiesību unifikācijas, Eiropas Kopienas vadās pēc “autonomijas” un “subsidiaritātes” principiem. Šajā sakarā Igaunija un Latvija var balstīties uz savu vēsturisko pieredzi. Cariskajā Krievijā Baltijas privāttiesības baudīja “autonomiju” un, tās piemērojot, bija jāievēro tiesību normu “subsidiaritāte”.

Pateicība

Šis tulkojums iznāk ar Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas (Rīga) piekrišanu un atbalstu. Civillikuma tulkojuma izdošanu atbalstīja Vācu starptautiskās juridiskās sadarbības fonds (Deutsche Stiftung für internationale rechtliche Zusammenarbeit) (Bonna), kā arī Konrad–Adenauer–Stiftung, Rīgas reģionālais birojs. Projekta vadību veica Vācu – latviešu juristu biedrība (Deutsch–Lettische Juristenvereinigung e.V.) (Diseldorfa).

Tulkojuma rediģēšana bija advokāta Theis Klauberg (Rīga) rokās. Kopš 1992.gada izdoto Civillikuma grozījumu tulkošanu veica stud.iur. Sandra Rimša (Rīga).

Auglīgas sadarbības rezultātā beidzot atkal ir iznācis spēkā esošā Latvijas Civillikuma tulkojums. Visiem, kas piedalījās šajā projektā, sirsnīgs paldies.

1937.gada Civillikuma 66. gadadienā: 2004.gada 1.janvārī, –

Dr.iur., Dr.iur.h.c., profesors, LZA ārzemju loceklis

Dietrich A. Loeber

* 04.01.1923. +24.06.2004.