Man tomēr ir sava taisnība

Vai jūs esat kādreiz pavērojuši Latvijas dabu? Iesaku to izdarīt. Un ne tikai tāpēc, ka tā ir neticami skaista un brīnišķīga un tās krāšņums un siltums nav redzams nekur citur pasaulē kā vienīgi šeit, Latvijā, bet arī tāpēc, ka mēs, iespējams, esam pēdējie, kas to redz. Jā, uzskatu, ka man šajā jautājumā ir pilnīga taisnība. Redzu, kā mēs paši to beidzam nost, izpārdodami un izdalīdami kā tādu asinsienaidnieku. Vai jūs esat pavērojuši, cik daudz koku tiek nocirsts, cik daudz dzīvnieku tiek nobeigts, cik daudz mašīnu piesārņo gaisu, ko mēs elpojam? Cik ilgi tas tā turpināsies?

Jā, protams, arī maniem pretiniekiem ir taisnība. Kā gan lai paēdina sevi un savu ģimeni, nenopelnot naudu pārtikai un izdzīvošanai? Kā gan lai pārvietojas, ja attālums ir pārāk tāls un nesasniedzams?

Vai nevarētu dzīvot mierīgi? Jā, kāpēc gan mums neizbeigt kaut kādus senus asinsienaidus un nedzīvot mierā? Taču uz mūsu dzimtās planētas ir pārāk daudz ieroču, un pārāk daudzi no tiem tiek izmantoti citu dzīvu radību iznīcināšanā. Kas gan pašlaik notiek ASV? Pēdējā gada laikā katru mēnesi, ja ne nedēļu, var dzirdēt par kādiem ātršāvējiem kamikadzēm, kas piecās minūtēs izdzēsuši savu darbabiedru, skolasbiedru, draugu un apkārtējo dzīvības. Pat Latvijā kāds maniaks nesen ar nazi sadūra gulošus bērnus. Kurp mēs ejam? Vai tiešām šādus gadījumus nevar novērst?

Vai latviešiem ir ar ko lepoties? Protams, ir. Sava kultūra, piemēram. Mums ir biezs jo biezs tautasdziesmu krājums un, lai gan tas nav pats biezākais pasaulē, mēs varam ar to lepoties. Latviešiem vēl ir arī rakstnieki, slaveni un izcili gleznotāji, dzejnieki un dejotāji. Vai jums nešķiet, ka tagad tas viss ir ieslīdzis nabadzībā? Mākslinieki uz ielas pārdod savus darbus par grašiem, bet ne jau visi, protams; rakstnieki ir vairāk ierāvušies savās čaulās un vairs neraksta tik brīvi un starojoši; dzejnieki — nu, dzejnieki vēl ir palikuši. Vai man nav taisnība, ka drīz mūsu kultūra varētu būt apmēram šāda: latvietis pusdieno ātrajās ēstuvēs, dzīvo savrupmājā, pārsvarā, ja ne visu laiku, runā starptautiskajā angļu valodā, apņem sievas un šķiras no tām vismaz trīsreiz gadā? Nu labi, var jau būt, ka es pārspīlēju. Taču, kopumā ņemot, ko mēs iegūsim bez šīm īpašībām, iestājoties Eiropas Savienībā?

Mūsu dienās ir tā: vai nu tev ir viedoklis, vai… tu netiec uzklausīts. Katram, es uzsveru, katram ir jābūt vismaz viedoklim un pamatojumam, lai arī kāds būtu šis viedoklis. Mums taču uz to ir tiesības, vai ne?

Sandis Krutovs, Valmieras ģimnāzija