Kad līdz laimei četri soļi

"Neliec virvi! Neliec virvi starp Vidzemi, Kurzemi, Latgali, Zemgali! Starp austrumiem, dienvidiem, rietumiem, ziemeļiem!" es kliedzu. Tā ir viena Latvija, nevis četras daļas, četri laimes soļi.

Latvija kā papīrītis, ko saloka un ieliek kabatā. Rūtainā vai svītrainā, tas vienalga, bet tuvu pie sevis, lai jūt tās kalnus, līdzenumus, mežus, upes, ezerus. Vai to var nosargāt? Vai var nosargāt savu taisnību? Taisnība, tiesības, likumi. Cilvēks — sieviete vai vīrietis, kam likums atļauj zagt, rakāsies pa tavām kabatām, meklēs tavu Latviju, atņems to, jo viņam ir likums, kas atļauj zagt. Tu viņam neko neteiksi, bet ļausi, lai valda pār tevi:

"Bet mūsu dvēselēm

Kopš sirmas senatnes

pielūgt tīk šito —

citmāju." (O.Vācietis)

Vienmēr būs kāds, kas rādīs, kurp iet, ko darīt, cik maizi ēst vai neēst vispār. Tas man netīk Latvijā. Es nolieku savu Latviju zem kabatas, aiz vai virs, lai nenāk neviens, neatņem to man, nevalda pār mani. Taisnība ir un būs mana, bet vai kāds to uzklausīs?

Kas tu esi? Es daudz runāju par tevi, rakstu, stāstu, domāju, bet nezinu, kas tu esi. Tik daudz noslēpumu, likumu, netaisnību, taisnību. Vai vieta ir laime? Laime ir mūsos, bet tā izmirst, vēl četri soļi, un cauri. Nesperšu soļus es, spers citi, glābs mani, manu laimi. Vienotība, vienota tauta. Vai tas ir tavs noslēpums. Kur tas ir? Kur ir taisnība? Katrs saka savu, otru neuzklausot. Varbūt man nav taisnība? Lai citi ēd garneles un sper savus četrus laimes soļus bez apdomības, es stāvēšu, lai nemirst mana laime. Nav likuma, kur teikts — bagātākie glābs nabagos, tur ir teikts — nabagie glābs bagātos. Bagātajiem tiesības ir zagt, zagt nabaga laimi, nabagi nesīs bagātos uz nestuvēm. Kas tu esi? Tik daudz redzama, tik nesaprotama.

Starp tevi un mani valda ticība, miers, nevis ēdiens un nauda. Saproti, nav labi dzīvot neēdušam, nav labi dzīvot bez mantas. Vai saraukt pieri un aiziet projām? Vai saiet kopā un ticēt tavam spēkam? Tu esi pārāka par visu — palikšu, ticēšu.

Raudāt vai smieties. Tu uzsūc asaras, bet atsit smieklus. Vai smiekli ir akmens, vai asaras ir purvi? Es smiešos par visu, tauta smiesies man līdzi, lai purvā negrimtu četri laimes soļi, lai negrimtu tu, Latvija.

Zane Paegle, Valmieras ģimnāzija