Ministru kabineta noteikumi Nr.859

Rīgā 2006.gada 17.oktobrī (prot. Nr.54 32.§)

Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus

Izdoti saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 42.pantu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk — iestāde) amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk — amatpersona) saņem apmaksātu veselības aprūpi, apmaksājamo pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus un izdevumus, kuri netiek apmaksāti.

2. Izdevumus par šajos noteikumos minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem sedz Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūra (turpmāk — aģentūra) no aģentūrai šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem:

2.1. saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar ārstniecības iestādēm, vai saskaņā ar samaksas garantijas vēstuli;

2.2. kompensējot amatpersonām izdevumus par ambulatorajiem ārstniecības pakalpojumiem (līdz 50 latiem gadā katrai amatpersonai).

3. Apmaksāta veselības aprūpe ietver pacienta iemaksu, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu, un šādus amatpersonai Latvijas Republikas teritorijā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus:

3.1. veselības aprūpes pakalpojumus un izmeklējumus, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienesta pienākumu izpildei;

3.2. ambulatori un stacionāri sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, kurus ārstniecības iestādei neapmaksā Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra;

3.3. psiholoģiskās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus;

3.4. psiholoģiskās palīdzības pakalpojumus pēc ekstremālām krīzes situācijām dienesta pienākumu pildīšanas laikā;

3.5. normatīvajos aktos par vakcināciju noteiktajā kārtībā veikto vakcināciju pret vakcīnregulējamām slimībām, ar kurām amatpersonai iespējams inficēties, pildot dienesta pienākumus.

4. Ambulatori sniegtos maksas veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā, ja:

4.1. amatpersonai saskaņā ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu veikti diagnostiski izmeklējumi vai manipulācijas ārpus ārstniecības iestādes noteiktās rindas vai ir pārsniegts finansējuma apmērs, kas amatpersonai noteikts ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru noslēgtajā līgumā;

4.2. amatpersona vērsusies pēc medicīniskās palīdzības (tai skaitā stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā), izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību un valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus, sakarā ar traumu, akūtu saslimšanu vai hroniskas slimības saasinājumu;

4.3. amatpersonas dzīvesvietas teritorijā nav pieejama attiecīgā speciālista konsultācija un tā sniegta par maksu;

4.4. amatpersonu veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai nosūtījusi Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija.

5. Ja šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētā pakalpojuma cena pārsniedz 50 latu, pirms pakalpojuma saņemšanas amatpersona tā apmaksas iespēju saskaņo ar aģentūru. Aģentūra pakalpojumu var neapmaksāt, ja veselības aprūpes pakalpojuma saņemšana nav steidzama un to iespējams saņemt rindas kārtībā par valsts budžeta līdzekļiem.

6. Ambulatori sniegtos rehabilitācijas pakalpojumus (fizikālās medicīniskās manipulācijas) apmaksā, ja amatpersonu uz ārstniecības iestādi to saņemšanai nosūtījis ģimenes ārsts vai speciālists. Psiholoģisko un medicīnisko rehabilitāciju amatpersona saņem valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” rehabilitācijas nodaļā. Stacionāri sniegtus rehabilitācijas pakalpojumus amatpersona saņem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu.

7. Lai saņemtu šo noteikumu 2.2.apakš­punktā minēto kompensāciju, amatpersona triju mēnešu laikā pēc maksājumu veikšanas iesniedz aģentūrā:

7.1. iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu. Iesniegumā norāda amatpersonas vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontu kredītiestādē, tālruņa numuru un iestādi, kurā tā dienē;

7.2. dokumentus, kas apliecina veselības aprūpes pakalpojuma saņem­šanu, izmeklējumiem un manipulācijām — ārstniecības personas nosūtījuma kopiju;

7.3. veiktos maksājumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus, kuros norādīts amatpersonas vārds, uzvārds, personas kods un kuri noformēti atbilstoši likumam “Par grāmatvedību”.

8. Aģentūra izvērtē šo noteikumu 7.punktā minētos dokumentus un pieņem lēmumu izmaksāt kompensāciju vai atteikumu izmaksāt kompensāciju, ja tās izmaksas nosacījumi vai iesniegtie dokumenti neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām.

9. Ja tiek pieņemts lēmums izmaksāt kompensāciju, attiecīgos līdzekļus pārskaita uz personas norādīto kontu kredītiestādē. Ja tiek pieņemts lēmums atteikt kompensācijas izmaksu, par to rakstiski informē amatpersonu.

10. Stacionāri sniegtos maksas veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

10.1. veselības aprūpes pakalpojums sniegts ārstniecības iestādē, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības organizēšanas un finansēšanas kārtību ir iekļauta to ārstniecības iestāžu sarakstā, kuras sniedz stacionāros sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus;

10.2. plānveida ārstēšanās nepieciešama, lai amatpersona varētu turpināt pildīt dienesta pienākumus, bet gaidīšanas ilgums rindā attiecīgo pakalpojumu saņemšanai pārsniedz optimālo laiku, kāds nepieciešams, lai ārstēšanās būtu sekmīga.

11. Pirms šo noteikumu 10.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas amatpersona to saskaņo ar aģentūru. Aģentūra ārstniecības iestādei nosūta samaksas garantijas vēstuli. Aģentūra pakalpojuma apmaksu var atteikt, ja:

11.1. veselības aprūpes pakalpojuma saņemšana nav steidzama un to var saņemt rindas kārtībā par valsts budžeta līdzekļiem;

11.2. veselības aprūpes pakalpojumu var saņemt ambulatori.

12. Amatpersona ārstniecības iestādē uzrāda personu apliecinošu dokumentu un aģentūras izsniegtu karti, kura apliecina amatpersonas tiesības saņemt apmaksātu vai daļēji apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu.

13. Amatpersonai neapmaksā un nekompensē izdevumus par šādiem veselības aprūpes maksas pakalpojumiem:

13.1. paaugstināts apkalpošanas līmenis un individuāla aprūpe;

13.2. mākslīgā apaugļošana, seksoloģiskā ārstēšana, seksuāli transmisīvo slimību ārstēšana, ģenētiskie izmeklējumi;

13.3. kosmetoloģiskie pakalpojumi;

13.4. estētiski ķirurģiskās operācijas (izņemot gadījumus, ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, cietusi nelaimes gadījumā un guvusi tādus veselības traucējumus, kuru novēršanai šāda operācija ir nepieciešama);

13.5. stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, ko sniedz ārstniecības iestādes, kurām par šo pakalpojumu sniegšanu nav noslēgts līgums ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru;

13.6. zobārstniecības, zobu higiēnas, ortodontijas pakalpojumi;

13.7. zobu protezēšana, izņemot gadījumu, ja zoba protezēšanas iemesls ir trauma, kas gūta, pildot dienesta pienākumus;

13.8. ārstēšana, izmantojot netradicionālās medicīnas metodes;

13.9. manipulācijas, kuras normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību nav iekļautas valsts apmaksātajos pakalpojumos;

13.10. diagnostiskie izmeklējumi bez ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma;

13.11. grūtniecības pārtraukšanas operācijas;

13.12. maksas dzemdību palīdzība;

13.13. orgānu vai audu transplantācija.

Ministru prezidenta vietā — aizsardzības ministrs A.Slakteris

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 28.oktobri.