1. Noteikumi apstiprina Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam (pielikums).

2. Par šo noteikumu 1.punktā minētā plāna izpildi atbildīgā institūcija ir Vides ministrija.

Ministru prezidenta vietā — aizsardzības ministrs A.Slakteris

Vides ministrs R.Vējonis

Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā
(Ministru kabineta
2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.871)

Ventspils reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006.-2013.gadam

Satura rādītājs

1. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna nepieciešamība, mērķis un uzdevumi

2. Politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā

2.1. Politikas plānošanas dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā

2.1.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998. - 2010. gadam

2.1.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. - 2012. gadam

2.2. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā

3. Vispārīgā informācija par Ventspils reģionu

3.1. Ventspils reģiona teritorija un iedzīvotāji

3.2. Demogrāfiskā attīstība

3.2.1. Patreizējais stāvoklis

3.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2025. gadam

3.3. Reģiona ekonomiskā un sociālā attīstība

3.3.1. Makroekonomiskā attīstība

3.3.2. Nodarbinātība, darba samaksa un algas

3.3.3. Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspēja

3.4. Ražošanas attīstība

3.4.1. Uzņēmumu raksturojums

3.5. Reģiona esošā infrastruktūra

3.5.1. Dzīvojamais fonds

3.5.2. Izglītība

3.5.3. Veselības aprūpe

3.5.4. Ceļu tīkls

3.6. Reģiona pašvaldību budžetu apskats

4. Ventspils reģiona atkritumu saimniecības raksturojums

4.1. Sadzīves atkritumu daudzums un sastāvs 2005. gadā

4.1.1. Savākto atkritumu apjomi

4.1.2. Atkritumu plūsmas morfoloģiskais sastāvs

4.1.3. Uzņēmumu un organizāciju radīto atkritumu daudzums

4.2. Notekūdeņu dūņu daudzums 2004.gadā

4.3. Kokapstrādes atkritumu un zāģskaidu atkritumu apsaimniekošana

4.4. Sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana

4.5. Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošana

4.6. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana

4.7. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji un atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju

4.8. Esošā atkritumu saimniecības infrastruktūra

4.8.1. Atkritumu savākšanas sistēma

4.8.2. Atkritumu dalītā vākšana

4.8.3. Atkritumu noglabāšana

4.9. Atkritumu apsaimniekošanas tarifi

5. Atkritumu apjoma un sastāva prognoze līdz 2013. gadam

5.1. Pamatdati atkritumu daudzuma prognozei

5.2. Atkritumu daudzuma prognoze

6. Ventspils apsaimniekošanas alternatīie risinājumi

6.1. Atkritumu apsaimniekošanas programma

6.1.1. Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveide Ventspils reģionā

6.1.2. Atkritumu kompostēšanas laukuma izveide Ventspils reģionā

6.1.3. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve poligonā "Pentuļi"

6.1.4. Celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide

6.1.5. Lielgabarīta atkritumu apsaimniekošana

6.1.6. Veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošana

6.1.7. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana

6.1.8. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana

6.1.9. Bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas shēma

6.1.10. Sabiedrības informēšanas - izglītošanas kampaņa

7. Programma darbam ar sabiedrību

7.1. Īss problēmas raksturojums

7.2. Programmas mērķis un uzdevumi tās sasniegšanai

7.3. Mērķa grupas

7.4. Vispārējā informācija

7.5. Specifiskā informācija un pasākumi

7.6. Pienākumu un atbildības sadalījums sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā

8. Plāna realizācijas aktivitāšu plāns

8.1. Plāna realizācijas termiņi

8.2. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna monitorings un pārskatīšana

9. Nepieciešamais finansējums

9.1. Potenciālie finansējuma avoti

9.1.1. Privātā sektora līdzdalība

9.2. Ekspluatācijas izmaksas

9.3. Plāna prognozētais tarifu līmenis

10. Plāna sabiedriskā apspriešana

Pielikumi

1. Ventspils reģiona iedzīvotāji un to blīvums, 2003

2. Lauku iedzīvotāju raksturojums Ventspils reģionā 2005. gada sākumā

3. Spēkā esošo normatīvo aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā apkopojums

4. Atkritumu daudzuma optimistiskā un pesimistiskā prognoze 2006. - 2013.gadam


1. REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA NEPIECIEŠAMĪBA, MĒRĶIS UN UZDEVUMI

Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna (turpmāk tekstā - AAP) nepieciešamību nosaka "Atkritumu apsaimniekošanas likuma" III nodaļa, kur noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība. Atkritumu apsaimniekošanas plānos iekļauj informāciju par:

1) atkritumu apsaimniekošanas stāvokli, raksturojot radīto, savākto (šķiroti un nešķiroti), pārstrādāto un apglabāto atkritumu veidus, to sastāvu, daudzumu un izcelsmi;

2) noteikto prasību (prioritārajā secībā) ievērošanu plānotajā atkritumu apsaimniekošanas turpmākajā attīstībā, norādot katras darbības apjomu (attiecīgo atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi) un tās realizēšanai paredzēto laiku;

3) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajām aktivitātēm;

4) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajiem objektiem (jaunceļamajiem, rekonstruējamiem, esošajiem) un to tehnisko aprīkojumu;

5) institūcijām, kas ir atbildīgas par attiecīgo plānoto darbību realizēšanu;

6) aprēķinātajām izmaksām un finansēšanas avotiem plānoto darbību realizēšanai;

7) iespējām uzlabot atkritumu apsaimniekošanu;

8) pasākumiem tādu atkritumu, kuri aerobos vai anaerobos apstākļos var sadalīties, apglabājamā daudzuma samazināšanai, izmantojot to pārstrādi, kompostēšanu, kā arī biogāzes ieguvi;

9) pasākumiem, termiņiem un finansējumu sadzīves atkritumu izgāztuvju slēgšanai.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām, atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā iekļauj informāciju par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, izlietotā iepakojuma, nolietoto transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanu.

AAP mērķi ir:

• Samazināt atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu;

Attiecībā uz jau radītajiem atkritumiem nodrošināt, ka:

• atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un veselībai;

• lielākā daļa atkritumu tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā (piemēram, komposts) vai nekaitīgā formā;

• apglabājamo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un atkritumi tiek iznīcināti vai apglabāti cilvēku veselībai un videi drošā veidā;

• atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām.

Organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu, jāievēro šādas prasības minētajā prioritārajā secībā:

1. jānovērš atkritumu rašanās cēloņi, tai skaitā jāattīsta tīrās tehnoloģijas;

2. jāsamazina atkritumu daudzums (apjoms) un bīstamība;

3. atkritumi jāpārstrādā, jāiegūst atkārtoti izmantojami materiāli un enerģija;

4. atkritumi jāapglabā tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vide, kā arī personu manta;

5. jāslēdz izgāztuves saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī jānodrošina slēgto izgāztuvju un poligonu rekultivācija.

AAP paredzēts laika posmam no 2006. gada līdz 2013. gadam ieskaitot.

2. POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI UN NORMATĪVIE AKTI ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ

2.1. Politikas plānošanas dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā

2.1.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998. - 2010. gadam

1998. gadā LR Ministru kabinets apstiprinājis "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju 1998.-2010. gadam". Stratēģijas mērķi ir uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā arī samazināt sadzīves atkritumu un izgāztuvju radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Stratēģija paredz uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un palielināt iedzīvotāju skaitu, kuriem ir pieejami šie pakalpojumi. Paredzēts pakāpeniski samazināt esošo sadzīves atkritumu izgāztuvju skaitu.

2.1.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. - 2012. gadam

Ministru kabinets 2005. gada 29.decembrī akceptēja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2006.-2012.gadam (rīkojums Nr. 860), kurā ir noteikti šādi sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām.

1.tabula. Sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām

Atkritumu veids/plūsma	Rezultāts	Jāsasniedz līdz:
Atkritumu poligonos un izgāztuvēs apglabājamie bioloģiski noārdāmie atkritumi	Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 75% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma	2010.gada 16.jūlijam
	Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 50% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma	2013.gada 16.jūlijam
	Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 35 % no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma	2020.gada 16.jūlijam
Izlietotais iepakojums	Izlietotā iepakojuma reģenerācija ne mazāk kā 50% apmērā no saimnieciskajā apritē esošā iepakojuma apjoma	2007.gada 31.decembrim
	Atkritumos esošo iepakojuma materiālu pārstrāde ne mazāk kā 15% apmērā katram atsevišķam iepakojuma veidam (stikls, kartons un papīrs, plastmasa, metāls)	2007.gada 31.decembrim
	Nodrošināt, ka tiek reģenerēti 60% no izlietotā iepakojuma un ka tiek sasniegti šādi minimāli pārstrādes mērķi: - 60% pēc svara stiklam; - 60% pēc svara papīram un kartonam; - 50% pēc svara metāliem; - 22.5% pēc svara plastmasām, uzskaitot tikai tādus materiālus, kas pārstrādāti plastmasā; - 15% pēc svara kokam.	2015.gada 31.decembrim
Polihlorēto bifenilu un polihlorēto terfenilu (turpmāk- PHB/PHT) atkritumi	Inventarizēto PHB/PHT saturošo iekārtu un to atkritumu iznīcināšana	2010.gada 31.decembrim
	Visu nolietoto transportlīdzekļu un materiālu otrreizēja izmantošana un pārstrāde gadā vismaz 95% apmērā no nolietotu transportlīdzekļu vidējās pašmasas; Visu nolietoto transportlīdzekļu sastāvdaļu un materiālu otrreizēja izmantošana un reģenerācija gadā vismaz 85% apmērā no nolietotu transportlīdzekļu vidējās pašmasas.	2015.gada 1.janvārim
Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi	Nodrošināt, ka gadā uz vienu iedzīvotāju tiek savākti 4 kg mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (turpmāk - EEIA).	2009.gada 1.janvārim
	Pārstrādāt vismaz 80% no 1.kategorijas (lielās mājsaimniecības iekārtas) un 10.kategorijas (tirdzniecības automāti) elektrisko un elektronisko iekārtu vidējās masas, ieskaitot vismaz 75% šo atkritumu sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotu izmantošanu un reģenerāciju	2009.gada 1.janvārim
	Pārstrādāt vismaz 75% no 3.kategorijas (informācijas tehnoloģijas un elektrosakaru iekārtas) un 4.kategorijas (patērētāju iekārtas) elektrisko un elektronisko iekārtu vidējās masas, ieskaitot vismaz 65% šo atkritumu sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotu izmantošanu un reģenerāciju;	2009.gada 1.janvārim
	Pārstrādāt vismaz 70% no 2.kategorijas (mazās mājsaimniecības iekārtas), 5.kategorijas (apgaismošanas iekārtas), 6.kategorijas (elektriskie un elektroniskie instrumenti, izņemot liela izmēra stacionāras iekārtas), 7.kategorijas (rotaļlietas, atpūtas un sporta iekārtas) un 9.kategorijas (monitoringa un kontroles instrumenti) elektrisko un elektronisko iekārtu vidējās masas, ieskaitot vismaz 50% šo atkritumu sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotu izmantošanu un reģenerāciju;	2009.gada 1.janvārim
	Atkārtoti izmantot un reģenerēt vismaz 80% no gāzu izlādes spuldzēs esošajām sastāvdaļām, materiāliem un vielām.	2009.gada 1.janvārim

2.2. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir izveidota normatīvo dokumentu bāze, lai novērstu nekontrolētu atkritumu apglabāšanu un nodrošinātu atkritumu pārstrādes un apglabāšanas kontroli. Jaunākie normatīvie akti atbilst starptautiskajiem un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) principiem un nosacījumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā. Latvijas normatīvo aktu saraksts atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ietverts plāna 3.pielikumā.

3. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR VENTSPILS REĢIONU

Šajā ziņojuma nodaļā sniegta informācija par Ventspils reģiona teritoriju un iedzīvotāju skaitu, raksturots patreizējais demogrāfiskais stāvoklis un sagatavota demogrāfiskā prognoze līdz 2013. gadam, kā arī aprakstīta sociāli ekonomiskā situācija reģionā. Sniegti dati par ražošanas attīstību un esošo infrastruktūru reģionā. Sniegts reģiona pašvaldību budžeta apskats.

3.1. Ventspils reģiona teritorija un iedzīvotāji

Ventspils sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģions ietver Ventspils rajonu. Reģions kopumā iekļauj sevī 13 pašvaldības: Ventspils pilsētu un 12 Ventspils rajona pašvaldības. Raksturojot reģiona administratīvo iedalījumu, jāmin, ka reģionā bez Ventspils pilsētas ir arī Piltenes pilsēta ar lauku teritoriju.

Reģiona kopēja platība ir 2517,7 km² vai 3,89 % no valsts kopējās teritorijas. Ventspils rajona teritorija aizņem 2462,3 km² jeb 97,8% no reģiona kopplatības, Ventspils pilsētas teritorija aizņem tikai 55,4 km² jeb 2,2 % no reģiona kopplatības. Kopējā pilsētu teritorija ir 69,9 km² jeb 2,77% no visas reģiona teritorijas, bet kopējā lauku teritorija aizņem 2447,8 km² jeb 97,2%.

Ventspils reģiona iedzīvotāju skaits 2005. gadā ir 58410, kas ir 2.5% no kopējā visas valsts iedzīvotāju skaita. Pilsētu un lauku iedzīvotāju skaits ir 45089 un 13051 attiecīgi, jeb procentuāli - 77,6% un 22,4 % no visa reģiona iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju blīvums Ventspils pilsētā ir 794,5 iedzīvotāju/km² un Ventspils rajonā vidēji 5,7 iedzīvotāju/km².

Ventspils reģiona teritoriāli administratīvā iedalījuma raksturojums, ieskaitot Ventspils pilsētas un Piltenes pilsētas ar lauku teritoriju datus par vidējo pilsētu un lauku iedzīvotāju skaitu 2005. gadā, sniegts 2. tabulā.

2. tabula. Ventspils reģiona teritoriāli administratīvais iedalījums, 2005.gadā

Administratīva vienība	Pašvaldību skaits	Iedzīvotāju skaits		Platība, km2
		Pilsētās	Laukos
Ventspils	1	44 017		55,4
Piltene un lauku teritorija	1	1 072	666	202,06
Ances pagasts	1		780	397,78
Jūrkalnes pagasts	1		425	99,6
Popes pagasts	1		1 132	167,74
Puzes pagasts	1		1 068	207,28
Tārgales pagasts	1		1 950	364,2
Ugāles pagasts	1		2 581	292,24
Usmas pagasts	1		648	219,5
Užavas pagasts	1		619	125,5
Vārves pagasts	1		2 025	125,44
Ziru pagasts	1		581	153,8
Zlēku pagasts	1		576	107,16
Reģionā kopā	13	45 089	13 051	2517,7

Detalizētāka informācija par iedzīvotājiem un to blīvumu Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā sniegta 1. pielikumā.

Ventspils reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums sniegts 3. tabulā un detalizēti - 2. pielikumā.

3. tabula. Ventspils reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums

Rajons	Apdzīvotas vietas ar iedzīvotāju skaitu:
	>2000		1000 - 2000		500 - 1000		100 - 500		< 100
	skaits	iedz.	skaits	iedz.	skaits	iedz.	skaits	iedz.	skaits	iedz.
Ventspils rajons	1	2 340	-	-	5	3 534	17	4 115	66	2 547

Pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes līmenis 2005. gada sākumā atspoguļots 4.tabulā.

4. tabula. Ventspils reģiona pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes līmenis

Rajons	Iedzīvotāju skaits procentos %			Demogrāfiskā slodze
	Līdz darbaspējas vecumam	Darbaspējas vecumā	Virs darbaspējas vecuma
Ventspils pilsēta	14,7	64,9	20,4	540
Ventspils rajons	17,0	63,9	19,1	565
Kopā reģionā:	15,9	64,4	19,7	546

Salīdzinot 4.tabulā atspoguļotajiem rādītājiem ar vidējiem rādītājiem valstī, kur iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas vecumam ir 14,8%, virs darbaspējas vecuma - 21,3% un darbaspējas vecumā - 63,9% no kopēja iedzīvotāja skaita, ir jāsecina, ka iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas vecuma Ventspils reģionā ir par 1,1% lielāks nekā vidēji valstī, pensionāru skaits ir par 1,6 % mazāks. Iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā ir par 0,5% lielāks kā vidēji valstī. Ņemot to vērā, demogrāfiskā slodze ir zemāka nekā vidēji valstī (demogrāfiska slodze valstī ir 565).

3.2. Demogrāfiskā attīstība

3.2.1. Patreizējais stāvoklis

Reģiona demogrāfiskā situācija tiek raksturota ar iedzīvotāju dzimšanas, miršanas statistiskiem lielumiem un dabiskā iedzīvotāju skaita palielinājumu: iedzīvotāju dzimšanas un nāves gadījumu skaits, gada vidējā dabiskā pieauguma rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem. Demogrāfiskie indikatori ir atspoguļoti 5.tabulā.

5. tabula. Dzimstība un mirstība, dabiskais pieaugums (%)

Administratīvā vienība	Dzimstība		Mirstība		Dabiskais pieaugums
	2003.	2004.	2003.	2004.	2003.	2004.
Ventspils pilsēta	9,1	8,5	14,3	12,2	-5,2	-3,7
Ventspils rajons	8,7	9,9	13,5	12,3	-4,8	-2,4
Reģionā vidēji:	8,9	9,2	14,1	12,3	-5,1	-3,1

5. tabulas dati norāda, ka dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums Ventspils reģionā 2004. gadā salīdzinot ar 2003. gadu ir samazinājies. Vidējais iedzīvotāju skaita pieaugums reģionā bija negatīvs gan 2003. gadā, gan 2004. gadā, kas norāda uz depopulācijas tendencēm Ventspils reģionā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā laika posmā no 2000. gada līdz 2005. gadam ir atspoguļotas 6.tabulā.

6. tabula. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā, 2000 - 2005.gadā

Administratīvā vienība	Gads	2000.	2001.	2002.	2003.	2004.	2005.
Ventspils pilsēta	pilsētās	43 849	43 854	44 004	44 010	44 130	44 017
	%	100%	100,01%	100,35%	100,37%	100,64%	100,38%
	kopā:	43 849	43 854	44 004	44 010	44 130	44 070
Ventspils rajonā	pilsētās	1 231	1 069	1 051	1 042	1 043	1 072
	%	100,00%	86,84%	85,38%	84,65%	84,73%	87,08%
	laukos	13 351	13 525	13 478	13 429	13 179	13 051
	%	100,00%	101,30%	100,95%	100,58%	98,71%	97,75%
	kopā:	14 582	14 594	14 529	14 471	14 222	14 123
Kopā reģionā:	pilsētās	45 080	44 923	45 055	45 052	45 173	45 089
	%	100,00%	99,65%	99,94%	99,94%	100,21%	100,02%
	laukos	13 351	13 525	13 478	13 429	13 179	13 051
	%	100,00%	101,30%	100,95%	100,58%	98,71%	97,75%
	kopā:	58 431	58 448	58 533	58 481	58 352	58 140
	%	100,00%	100,03%	100,17%	100,09%	99,86%	99,50 %

Ventspils reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu analīze norāda, ka reģiona pilsētu iedzīvotāju daļa no 2005. gadā salīdzinot ar 2000. gadu ir samazinājusies par 300 iedzīvotājiem jeb 2,25%, tajā pašā laikā lauku iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 500 iedzīvotājiem jeb 3,9%. Kopumā reģionā vērojama iedzīvotāju skaita nenozīmīga palielināšanās (par 0,5 %).

3.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2025. gadam

Sagatavojot iedzīvotāju skaita prognozi Ventspils reģionam, tika izmantoti Latvijas universitātes Demogrāfijas centra dati, kas sniedz informāciju par iedzīvotāju skaita izmaiņām līdz 2020. gadam ieskaitot.

Ņemot vērā Latvijas Universitātes Demogrāfijas centra iedzīvotāju skaita prognozi no 2005. gada līdz 2025. gadam un faktisko iedzīvotāju skaitu reģionā 2005. gadā, var secināt, ka iedzīvotāju skaits Ventspils reģionā no 2005. gada līdz 2025. gadam samazinās par 1 117 iedzīvotājiem vai 1,9%. Dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām Ventspils reģionā sniegti 7. tabulā.

7. tabula. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā, 2005 - 2025.gadā

	2005	2010	2020	2025
Ventspils pilsēta	44 017	43 929	43 752	43 664
	100,0%	99,8%	99,4%	99,2%
Ventspils rajons	14 123	13 936	13 547	13 359
	100,0%	98,7%	95,9%	94,6%
Kopā reģionā:	58 140	57 864	57 299	57 023
	100,0%	99,5%	98,6%	98,1%

Iedzīvotāju skaita pārmaiņu tendences Ventspils reģiona rajonos raksturotas 8. tabulā.

8. tabula. Ventspils reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences

	2006.-2010.	2011.-2020.	2021.-2025.
Ventspils pilsēta	-0,04%	-0,04%	-0,04%
Ventspils rajons	-0,27%	-0,28%	-0,27%

Tā kā nav pieejami dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām laika periodā no 2006. līdz 2013. gadam pilsētās un laukos atsevišķi, pieņemts, ka izmaiņu tendences ir analoģiskas pilsētās un laukos.

Ņemot vērā iepriekšminēto, sagatavota demogrāfiskā prognoze laika posmam no 2006. līdz 2013. gadam ieskaitot un tā sniegta 9. tabulā.

9. tabula. Demogrāfiskā prognoze Ventspils reģionam, 2006. - 2013.gadam

Gads	Ventspils pilsēta	Ventspils rajons		Kopā reģionā
		Pilsētās	Laukos
2006	43 999	1 069	13 016	58 084
2007	43 982	1 066	12 982	58 030
2008	43 964	1 063	12 947	57 974
2009	43 946	1 061	12 912	57 919
2010	43 929	1 058	12 878	57 865
2011	43 911	1 055	12 842	57 808
2012	43 893	1 052	12 806	57 751
2013	43 876	1 049	12 770	57 695

Prognoze norāda uz pakāpenisku iedzīvotāju skaita samazināšanos līdz 2013. gadam. Šis fakts tiks ņemts vērā, izstrādājot reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, t.sk. sagatavojot saražoto un savākto atkritumu apjoma prognozi laika periodam līdz 2013. gadam.

3.3. Reģiona ekonomiskā un sociālā attīstība

Gatavojot informāciju par Ventspils reģiona ekonomiskiem un sociāliem rādītājiem, izmantota Valsts centrālas statistikas pārvaldes dati - Latvijas statistikas gada grāmata, 2005 un Latvijas reģioni skaitļos, 2005.

Nodaļā sniegti dati par Ventspils pilsētas un Ventspils rajona sociāli - ekonomiskajiem apstākļiem 2004. gadā.

Analizējot reģiona sociāli - ekonomisko attīstību, ir ņemta vērā informācija par iekšzemes kopproduktu (turpmāk - IKP) un tā dinamiku uz vienu iedzīvotāju (1999. - 2003. gadā), esošo uzņēmumu skaitu pēc to darbības nozares.

3.3.1. Makroekonomiskā attīstība

Parasti, raksturojot ekonomisko situāciju, izmanto IKP rādītāju un tā dinamiku uz vienu iedzīvotāju. Dati par šiem rādītājiem Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā sniegti 10. un 11. tabulās.

10. tabula. Iekšzemes kopprodukts, latos

Administratīvā vienība	Gads	Faktiskajās cenās, latos	Īpatsvars reģionā, %	Īpatsvars valstī, %	2000. gada vidējās cenās, latos
Reģionā	1999	215 498	100	5,1	222 943
	2000	256 874	100	5,5	256 874
	2001	236 540	100	4,5	224 676
	2002	204 774	100	3,6	188 039
	2003	237 246	100	3,8	209 184
Ventspils	1999	205 331	95,3	4,9	212 120
	2000	245 120	95,42	5,2	245 120
	2001	215 736	91,20	4,1	204 395
	2002	183 262	89,49	3,2	167 497
	2003	220 959	93,13	3,5	194 326
Ventspils rajons	1999	10 167	4,7	0,2	10 823
	2000	11 754	4,58	0,3	11 754
	2001	20 804	8,8	0,4	20 281
	2002	21 512	10,51	0,4	20 542
	2003	16 287	6,87	0,3	14 858

Tabulas analīzes rezultāti ļauj secināt, ka IKP apjoms reģionā kopumā (rēķinot 2000. gada vidējās cenās) no 2000. gada līdz 2003. gadam ieskaitot ir samazinājies.

11. tabula. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, latos

Administratīvā vienība	Gads	Faktiskajās cenās	% pret vidējo valstī	% pret maksimālo vērtību valstī *	% pret minimālo vērtību valstī**
Ventspils	1999	4 662	263,8	100	1 034,40
	2000	5 583	278,9	100	1 072,50
	2001	4 911	221,6	100	857,10
	2002	4 164	169,1	93,2	667
	2003	5 014	182,4	100	625,6
Ventspils rajons	1999	694	39,3	14,9	155,4
	2000	804	40,2	14,4	154,5
	2001	1 429	64,5	29,1	249,3
	2002	1 484	60,3	33,2	237,6
	2003	1 135	41,3	22,6	141,6

* - Maksimālā IKP vērtība valstī 1999. - 2003. gadā - Ventspils pilsētā, 2002. gadā - Rīgas pilsētā

** - Minimālā vērtība 1999. - 2003.gadā - Rēzeknes rajonā

Raksturojot makroekonomisko attīstību Ventspils reģionā, it īpaši Ventspils pilsētas ekonomisko attīstību, ir jāatzīmē ka lielā nozīme ir Ventspils ostas darbībai. Tomēr 2003. gadā kravas apgrozība Ventspils ostā būtiski samazinājies, salīdzinot ar 2000. gadu: 2003. gadā nosūtītu un saņemtu kravu apjoms Ventspils ostā bija 27,3 miljonu tonnu, savukārt, 2000. gadā - 34,8 miljonu tonnu. Galvenokārt, šo samazinājumu ietekmēja pārkrauta naftas un naftas produktu apjoma samazināšana no 26,4 miljonu tonnu 2000. gadā līdz 17,5 miljonu tonnu 2003. gadā (apmēram par 30%), kas saistīts ar to, ka kopš 2003. janvāra atbilstoši Krievijas naftas cauruļvadu kompānijas Transneftj lēmumam, nafta pa cauruļvadu Ventspils virzienā vairs netiek eksportēta. Šis fakts būtiski ietekmēja SIA "Ventspils nafta" saimniecisko darbību, kuras viens no pieprasītākajiem pakalpojuma veidiem bija naftas pārkraušana pa cauruļvadu. Tādēļ uzņēmums 2002. gada nogalē uzsāka naftas pieņemšanu un pārkraušanu no dzelzceļa.

3.3.2. Nodarbinātība, darba samaksa un algas

Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī personas, kas dien militārajā dienestā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātājiem un nestrādājošajiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts dienestā, gan nereģistrētie).

Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis (jeb ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā) Kurzemes statistiskajā reģionā, kas arī ietver Ventspils pilsētu un rajonu, 2004. gadā bija 62,9%. Jāatzīmē, ka šis rādītājs pēdējā gada laikā palielinājies par 2,2%.

Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem Ventspils reģionā raksturots 12. tabulā.

12. tabula. Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem, gada beigās

Administratīvā vienība	Strādājošo skaits pamatdarbā, tūkstošos cilvēku			Procentos no kopskaita
				Sabiedriskajā sektorā			Privātajā sektorā
	2002	2003	2004	2002	2003	2004	2002	2003	2004
Ventspils pilsēta	16,1	15,9	16,6	38,7	34,8	33,5	61,3	65,2	66,5
Ventspils rajons	2,4	2,6	2,7	44,1	40,4	40,4	55,9	59,6	59,6

12. tabula rāda, ka gan Ventspils pilsētā, gan Ventspils rajonā lielākā daļa strādājošo iesaistīta privātajā sektorā, un ievērojama tendence privātajā sektorā iesaistīto strādājošo skaita palielināšanai.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits un reģistrēta bezdarba līmenis 2004. gadā, kā arī brīvo darba vietu skaits sniegts 13.tabulā.

13. tabula. Reģistrēto bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis Ventspils reģionā, 2004. gadā

Administratīvā vienība	Reģistrēto bezdarbnieku skaits, gada beigās	Procentos no kopskaita		Brīvo darba vietu skaits gada beigās	Reģistrēta bezdarba līmenis vidēji gadā
		Ilgstošie bezdarbnieki gada beigās	Bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits vidēji gadā
Ventspils pilsēta	1 483	11,8	*	-	8,1
Ventspils rajons	500	13,4	50,1	-	8,8

* - Ventspils pilsēta ieskaitīta rajonā

Analizējot 13. tabulas datus, jāatzīmē, ka ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars no bezdarbnieku kopskaita Ventspils reģionā ir ievērojami mazāks nekā vidēji valstī, kur šis rādītājs 2004. gada beigās bija 25,6%. Reģistrētā bezdarba līmenis Ventspils pilsētā ir par 0,7% mazāks nekā vidēji valstī (2003. gadā - 8,7%). Savukārt Ventspils rajonā bezdarba līmenis ir par 0,1% mazāks nekā vidēji valstī.

Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā Kurzemes statistiskajā reģionā, kurā ietilpst arī Ventspils pilsēta un rajons, 2004. gadā vidēji mēnesī ir bijusi 186,10 latu.

Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā privātajā sektorā Kurzemes statistiskajā reģionā 2004. gadā vidēji mēnesī ir bijusi 172,88 latu, bet sabiedriskajā sektorā - 208,95 latu. Ventspils pilsētā bruto darba samaksa pamatdarbā sabiedriskajā sektorā 2003. gadā ir bijusi 261,93 latu un rajonā - 188,20 latu.

Ņemot vērā Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātus, var secināt, ka Ventspils pilsētā ekonomiskās aktivitātes ir galvenais iztikas līdzekļu avots apmēram 36.2 % iedzīvotāju, pensijas - 21,9% iedzīvotājiem. Pārējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu avoti ir pabalsti un cita veida finansiālā palīdzība, citu personu vai iestāžu apgādība u.c. Ventspils rajonā ekonomiskās aktivitātes ir galvenais iztikas līdzekļu avots apmēram 28.78 % iedzīvotāju, pensijas - 21,36% iedzīvotāju. Pārējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu avoti ir pabalsti un cita veida finansiālā palīdzība, citu personu vai iestāžu apgādība u.c.

3.3.3. Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspēja

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi vidēji valstī uz vienu mājsaimniecības locekli 2004. gadā bija 114,08 latu mēnesī. Mājsaimniecību izdevumi palielinājušies gan pilsētās, gan laukos. Patēriņa izdevumi vidēji Latvijā 2004. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu ir palielinājušies par 12,1% jeb 13,7 latiem mēnesī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un to struktūra vidēji valstī, republikas lielākajās pilsētās un Ventspils reģionā 2003. gadā atspoguļota 14. tabulā.

14. tabula. Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un struktūra 2004. gadā

	Vidēji valstī	7 republikas pilsētas	Kurzemes reģionā
Patēriņa izdevumi, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, latos	114,,08	137,16	103,64
Patēriņa izdevumu struktūra, %
Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni	30,6	26,9	31,5
Alkoholiskie dzērieni, tabaka	3,5	3,5	3,5
Apģērbi un apavi	7,2	7,7	6,8
Mājokļa uzturēšana	12,6	14,1	12,7
Mājokļa uzkopšana	5,1	5,2	59
Veselība	3,9	4,0	4,1
Transports	11,9	11,3	11,9
Sakari	6,6	6,9	6,3
Atpūta un kultūra	6,2	6,9	6,2
Izglītība	1,8	2,0	1,9
Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas	5,3	5,8	4,1
Dažādas preces un pakalpojumi	5,2	5,6	5,2

Kā redzams no 14. tabulas galvenās patēriņa prioritātes ir izdevumi uzturam un izdevumiem mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem. Turklāt, izdevumi uzturam Kurzemes reģionā ir lielāki nekā vidēji valstī, kas liecina par ienākumu zemāko līmeni. Savukārt, 7 lielākajās Latvijas pilsētās, kur ietilpst arī Ventspils, izdevumi uzturam procentuāli ir mazāki nekā reģionā un valstī kopumā. Vēl viena patēriņa prioritāte ir izdevumi mājokļa uzturēšanai un komunālajiem pakalpojumiem, kas pilsētās ir 14,1%, bet Kurzemes reģionā - 12,7% no izdevumiem, t.sk. izdevumi atkritumu izvešanai no 1 līdz 2 % (no izdevumiem komunālajiem pakalpojumiem) atkarībā no mājsaimniecības un mājokļa tipa, kā arī atkritumu apsaimniekošanas tarifa lieluma konkrētajā reģiona pilsētā vai pagastā. Trešā prioritāte ir augošs izdevumu postenis - transporta izmaksas (~ 20%).

Iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtībā vidēji 2004.gadā bija 98,78 lati mēnesī, savukārt 2005.gadā - 105,48 lati.

3.4. Ražošanas attīstība

3.4.1. Uzņēmumu raksturojums

Uzņēmumu dibināšanas dinamika liecina, ka 2005. gadā reģionā tika reģistrēti 189 uzņēmumi.

Pēc Lursoft statistikas datiem laikā periodā no 1995. gada līdz 2005. gadam ieskaitot Ventspils reģionā tika nodibināti 2208 uzņēmumi, bet 858 tika likvidēti (skatīt 15. tabulu).

15. tabula. Uzņēmumu dibināšanas un slēgšanas dinamika Ventspils reģionā 1995.-2005. gados

gads	reģistrētie	likvidētie
1995	334	40
2003	149	55
2004	185	88
2005	189	237
kopā 1995-2005 gadā	2 208	858

Ekonomiski aktīvie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (bez zemnieku saimniecībām) raksturotas 16. tabulā. Šī informācija ir sniegta atbilstoši uzņēmumu atrašanās vietai, un vairāki no tiem var veikt savu saimniecisko darbību vairākos rajonos vienlaicīgi.

16. tabula. Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits Ventspils reģionā

Administratīvā vienība	Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību skaits	No tiem ar nodarbināto skaitu
		<49	50 - 249	>250
Ventspils pilsēta	826	784	33	9
Ventspils rajons	123	118	5	0
Reģionā:	949	902	38	9

Redzams, ka reģionā pārsvarā darbojas mazie un vidējie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ar nodarbināto skaitu līdz 50. Lielie uzņēmumi, ar nodarbināto skaitu virs 250, ir tikai 9.

Turpmāk sniegta informācija par ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaitu pēc to saimnieciskās darbības veida Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā 2004. gada beigās (skatīt 17. tabulu).

17. tabula. Ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaits 2004. gada beigās pēc to saimnieciskās darbības veida

Administratīvā vienība	Lauksaimniecība, medības un mežsaimniecība	Rūpniecība (ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde)	Tai skaitā - apstrādes rūpniecība	Būvniecība	Vairumtirdzniecība, remonta pakalpojumi	Viesnīcas un restorāni	Transports, noliktavas un komunikācijas	Operācijas ar nekustāmo īpašumu un noma	Citi ekonomiskās darbības veidi
Ventspils pilsēta	28	62	55	93	343	47	103	151	63
Ventspils rajons	28	34	33	7	51	9	16	7	2
Reģionā	56	96	88	82	394	56	119	158	65

2004 gada beigās Ventspils reģionā lielākā daļa uzņēmumu - 394 vai 37,7% savu saimniecisko darbību saista ar vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un remonta pakalpojumiem. Tajā pašā gadā reģionā darbojās 96 vai 9,2% no kopējā uzņēmumu skaita rūpnieciskie uzņēmumi, tajā skaitā arī 88 apstrādes rūpniecības uzņēmumi, un 100 būvniecības uzņēmumi -9,5% u.c.

3.5. Reģiona esošā infrastruktūra

Šī nodaļa sniedz informāciju par dzīvojamo fondu, sabiedrisko pakalpojumu organizācijām, izglītības iestādēm un audzēkņu skaitu, veselības aprūpes iestādēm, t.sk. slimnīcām, un par ceļu tīklu reģionā.

3.5.1. Dzīvojamais fonds

18. tabulā sniegti dati par kopējo dzīvojamo platību reģionā un vidējo kopējo platību uz vienu iedzīvotāju, kā arī par dzīvojamo platību pa īpašuma veidiem.

18. tabula. Dzīvojamā kopplatība Ventspils reģionā 2004. gada beigās

	Dzīvokļu skaits	Kopējā platība, tūkstošos m2	Vidēji uz 1 pastāvīgi dzīvojošo, m2
Ventspils pilsēta	19 611	1 042,5	23,7
Ventspils rajons	6 737	403,1	28,5
Reģionā:	26 348	1 445,6	26,1

Ventspils reģiona iedzīvotāju un mājsaimniecību raksturojums pēc mājokļa tipa 2000. gadā, ņemot vērā Latvijas tautas skaitīšanas rezultātus, sniegts 19.tabulā.

19. tabula. Mājsaimniecības un iedzīvotāji pēc mājokļa tipa Ventspils reģionā

Administratīvā vienība	Kopā:	No tiem pēc mājokļa tipa
		Individuāla māja	Individuālas mājas daļa	Atsevišķs dzīvoklis	Komunālais dzīvoklis	Istaba dienesta viesnīcā	Īrēta istaba vai cits tips	Nav norādīts
Ventspils pilsētā
Mājsaimniecību skaits	16 153	2 293	573	13 200	27	14	45	1
Personu skaits	40 208	7 032	1 384	31 608	77	28	77	2
Ventspils rajons
Mājsaimniecību skaits	4 840	2 176	130	2 459	13	7	53	2
Personu skaits	13 799	7 050	345	6 241	32	9	111	11
Ventspils reģions
Mājsaimniecību skaits	20 993	4 469	703	15 659	40	21	98	3
Personu skaits	54 007	14 082	1 729	37 849	109	37	188	13

Atbilstoši tabulā sniegtajai informācijai, redzams, ka ne visi reģiona iedzīvotāji ir piedalījušies aptaujā un ne visi ir snieguši atbildes, tādēļ 19. tabulā sniegtie dati atšķiras no kopējā iedzīvotāju skaita reģionā 2000. gadā.

3.5.2. Izglītība

Dati par izglītības iestādēm un iesaistīto audzēkņu skaitu Ventspils reģionā 2004. gada 1. septembrī sniegti 20. tabulā.

20. tabula. Izglītības iestādes un audzēkņu skaits Ventspils reģionā 2004. gada 1. septembrī

Raksturojums	Ventspils pilsēta	Ventspils rajons	Kopā
Pirmsskolas iestādes	9	5	14
Audzēkņu skaits	1 596	367	1 963
Vispārizglītojošās pilna laika skolas	9	13	22
Audzēkņu skaits	5 860	1 828	7 688
Profesionālās izglītības iestādes	3	-	3
Audzēkņu skaits	743	-	743
Augstskolas	1	-	1
Studentu skaits	862	-	862

3.5.3. Veselības aprūpe

Ventspils reģiona slimnīcu skaits un to darbības rādītāji 2004. gadā sniegti 21.tabulā.

21. tabula. Slimnīcu skaits un to darbība Ventspils reģionā 2004. gadā

Administratīvā vienība	Slimnīcu skaits gada beigās	Gultu skaits gada beigās*	Gultu fonda izmantošana (gultas aprite)**	Hospitalizāciju skaits***	Pavadīto gultdienu skaits
Ventspils pilsēta	1	241	34,38	8 248	58 692
Ventspils rajons	1	19	21,74	422	6 955
Kopā	2	260	56,12	8 670	65 647

* - neieskaitot īstermiņa sociālās aprūpes gultas

** - izrakstīto un mirušo kopskaits attiecība pret vidējo gultu skaitu (neieskaitot īslaicīgo sociālo aprūpi)

*** - neskaitot īstermiņa sociālo aprūpi

3.5.4. Ceļu tīkls

Ventspils reģionā ir samērā labi attīstīts ceļu tīkls, to kopējo garums ir apmēram 1 396 km, no tiem 48,6% valsts un 51,4% pašvaldību ceļi. Reģiona kopējais I šķiras ceļu (ar cieto segumu) garums ir 166 km, II šķiras ceļu garums ir 465 km, kuru kvalitāte ir apmierinoša un ko var izmantot atkritumu transportēšanai. Reģionā kopējais pagastu ceļu garums ir 717 km.

Reģiona ceļu tīkla raksturojums par 2004.gadu sniegts 22. tabulā.

22. tabula. Esošā ceļu tīkla raksturojums 2004. gada beigās (km)

Administratīvā vienība	Valsts ceļu garums	Tai skaitā pa autoceļu grupām			No visiem valsts autoceļiem		Pašvaldību autoceļu garums
		Galvenie ceļi	I šķiras ceļi	II šķiras ceļi	ar cieto segumu	no tiem uzlabotie
Ventspils rajons	679	48	166	465	679	299	717

Ventspils reģiona tiltu raksturojums sniegts 23. un 24. tabulās:

23. tabula. Tilti Ventspils reģiona autoceļos

Rajons	Tilti kopā		Dzelzsbetona		Akmens		Metāla		Koka
	skaits	m	skaits	m	skaits	m	skaits	m	skaits	m
Ventspils rajons	35	1 215,62	34	1 191,62	1	24,0	-	-	-	-

24. tabula. Tiltu izvietojums Ventspils reģiona autoceļos

Rajons	Tilti kopā		Galvenajos		1. šķiras		2. šķiras
	skaits	m	Skaits	m	skaits	m	skaits	m
Ventspils rajons	35	1 215,62	4	89,92	7	421,32	24	704,38

3.6. Reģiona pašvaldību budžetu apskats

Ventspils reģiona pašvaldību kopbudžeti 2004. gadā sniegti 25. tabulā.

25. tabula. Pašvaldību kopbudžeti 2004. gadā

Rajons	Ieņēmumi	Izdevumi	Fiskālais pārpalikums vai deficīts	Finansēšana		Izdevumi uz vienu iedzīvotāju, latos
				Iekšējā finansēšana	Ārējā finansēšana
Ventspils pilsēta	20 914	21 175	-261 000	261 000	-	480
Ventspils rajons	5 396	5 474	-78 000	78 000	-	386
Kopā reģions:	26 310	26 649	-339 000	339 000	-	433

Ventspils reģionā ir konstatēts budžeta fiskālais deficīts 339 tūkstošu latu apmērā. Lielākie izdevumi uz vienu iedzīvotāju - 480 latu apmērā - 2004. gadā bijā Ventspils pilsētā. Ventspils rajonā tie bija 386 latu uz vienu iedzīvotāju.

4. VENTSPILS REĢIONA ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS RAKSTUROJUMS

Ventspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes projekta ietvaros 2004. gada oktobrī - novembrī Ventspils reģiona pašvaldībās notika aptauja par atkritumu saimniecību. Aptaujas mērķis bija informācijas iegūšana un precizēšana par savākto un apglabāto atkritumu apjomu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto iedzīvotāju skaitu, atkritumu savākšanas un transportēšanas iespējām (t.sk. atkritumu savākšanas biežums, transportlīdzekļu un konteineru raksturojums), esošo izgāztuvju stāvokli, atkritumu apsaimniekošanas tarifiem.

Papildus veikta reģionā strādājoša atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma - pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" aptauja par tā darbību Ventspils reģionā.

Šajā nodaļā atspoguļoti aptaujas rezultāti par savākto sadzīves atkritumu apjomu un sastāvu, raksturota reģiona atkritumu saimniecība un infrastruktūra, sniegti dati par atkritumu apsaimniekošanas tarifiem.

4.1. Sadzīves atkritumu daudzums un sastāvs 2005. gadā

4.1.1. Savākto atkritumu apjomi

Sadaļā tiek izmantota informācija, kas saņemta no pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" (turpmāk tekstā, kur tas pieļaujams izejot no konteksta - atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums). Iegūto datu apkopojums sniegts 26. tabulā.

26. tabula. Savākto sadzīves atkritumu apjoms un sastāvs Ventspils reģionā 2005. gadā

	Sadzīves atkritumi (mājsaimniecību), m3	Komerciālie un institucionālie atkritumi, m3	Nebīstamie rūpniecības atkritumi, m3	Veselības aprūpes atkritumi *, m3	Parku un dārzu atkritumi,m3/ ielu tīrīšanas atkritumi, m3	Celtniecības atkritumi, m3	Dažādi inertie atkritumi, m3	Kopējais atkritumu apjoms, m3
Ventspils pilsēta	62 108	23 450	1 295	1 000	4 500/ 1 300	4 000	26 000	123 653
Ventspils rajona pilsētas	831	160	0	0	300/ 50	140	0	1 418
Ventspils rajona lauku teritorijas	6 966	1 350	0	31	50/ 0	480	0	8 877
Kopā:	69 905	24 960	1 295	1 031	4 850/ 1 350	4 620	26 000	134 011
Procentos no kopējā atkritumu apjoma	52,2 %	18,6%	1,0%	0,8%	3,6%/ 1,0%	3,4%	19,4%	100,00%

* - veselības aprūpes atkritumi, kas pielīdzināmi sadzīves atkritumiem

Tādējādi kopējais savākto sadzīves atkritumu apjoms Ventspils reģionā 2005. gadā bija 134 011 m³, no tiem sadzīves atkritumi - 69 905 m³ vai 52,2% no kopēja atkritumu apjoma.

Saskaņā ar 26. tabulas datiem Ventspils reģiona atkritumu sastāvu var raksturot sekojoši:

Sadzīves atkritumi: 69 905 m³ vai 52,2% no kopējā apjoma.

Komerciālie un institucionālie atkritumi: 24 960 m³ vai 18,6%.

Nebīstamie rūpniecības atkritumi: 1 295 m³ vai 1,0%.

Veselības aprūpes atkritumi: 1 031 m³ vai 0,8%.

Parku un dārzu atkritumi: 4 850 m³ vai 3,6%.

Ielu tīrīšanas atkritumi: 1 350 m³ vai 1,0%.

Celtniecības atkritumi: 4 620 m³ vai 3,4%.

Dažādi inertie atkritumi: 26 000 m³ vai 19,4%.

Tādējādi, kopējā savākto atkritumu apjomā dominē sadzīves atkritumi un tiem pielīdzināmie komerciālie un institucionālie atkritumi. Lielu apjomu kopējā atkritumu plūsmā veido dažādi inertie atkritumi. Šajos atkritumos ietilpst ceļu būves atkritumi, grunts, kas tiek izņemta no ūdensvada un kanalizācijas tranšejām būvdarbu laikā, kā arī smilts un smilšmāls Ventas upes gultnes padziļināšanas laikā. Inertie atkritumi tiek izmantoti slēpošanas kalna uzbēršanai, tādejādi nav nepieciešams šos atkritumus noglabāt sadzīves atkritumu poligonā. Pašlaik plānots, ka inertos atkritumus slēpošanas kalna uzbēršanai izmantos līdz 2009.gadam ieskaitot, turpmāk attīstot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu plānota celtniecības atkritumu pārstrādes jaudu attīstīšana, kā arī celtniecības darbu laikā izņemtās grunts izmantošana degradētu ainavu atjaunošanai.

4.1.2. Atkritumu plūsmas morfoloģiskais sastāvs

Sadzīves atkritumu un komerciālo un institucionālie atkritumu morfoloģiskā sastāva novērtējums, ņemot vērā pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" sniegtos datus, atspoguļots 27.tabulā, kā arī vidējos datus, kas tika iegūti veicot atkritumu šķirošanu 2004.gada oktobrī un 2005.gada maijā.

27. tabula. Atkritumu morfoloģiskais sastāvs

Atkritumu sastāvs	Sadzīves atkritumi, tilpuma %	Komerciālie un institucionālie, tilpuma %	Šķirošanas rezultāti, svara % (Ventspilī - privātmājas / daudzdzīvokļu mājas)
	Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma dati		Ventspils pilsēta	Piltenes pilsēta	Tārgale
pārtikas atkritumi	25%	30%	27,83% 23,73%	11,19%	12,63%
stikls	15%	10%	9,92% 4,85%	18,03%	18,45%
plastmasa	10%	-	8,36% 7,13%	11,32%	5,09%
papīrs/kartons	15%	40%	4,46% 14,37%	10,33%	12,55%
citi iepakojuma materiāli	5%	-	tetrapakas, koks 1,10% 2,05%	0,36%	0,27%
PET pudeles	15%	10%	1,66% 1,67%	2,78%	2,95%
metāls	5%	10%	melnie metāli 5,34% 0,00%	0,66%	5,89%
krāsainie metāli			bundžas 2,34% 1,04%	2,92%	3,86%
remonta darbu atkritumi	5%	-	5,82% 4,16%	7,48%	14,07%
bīstamie SA	5%	-	0,33% 2,41%	3,80%	4,63%
dārzu atkritumi			14,12% 5,76%	12,73%	0,00%
gumija, āda			2,11% 2,11%	3,73%	4,34%
tekstilijas			0,89% 1,96%	2,24%	2,32%
keramika			0,21% 0,00%	0,00%	1,01%
smalksnes (<4 cm)			15,43% 28,76%	12,43%	11,13%
	100%	100%	100% 100%	100%	100%

Sadzīves atkritumos dominē pārtikas atkritumi un iepakojuma materiāli (t.sk. stikls, plastmasa, papīrs/kartons un citi). Komerciālajos un institucionālajos atkritumos dominē papīra / kartona atkritumi.

Atkritumu šķirošanas/kontrolsvēršanas darba metodika bija sekojoša:

- atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu saskaņošana ar pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, izvēloties tās tādējādi, lai tiktu aptverti apbūves gabali ar daudzdzīvokļu ēkām un privātmājām;

- informācijas ievākšana par izvēlētajā iecirknī apkalpojamo iedzīvotāju skaitu;

- atkritumu apjoms (m³) un konteineru aizpildījuma procenta noteikšana, atkritumu šķirošana un svēršana, nosakot sekojošas frakcijas: papīrs/kartons, pārtikas atkritumi, stikls, plastmasas, atsevišķi PET pudeles, melnie metāli, krāsainie metāli, kokmateriāli, celtniecības atkritumi (izņemot koksni un bīstamos atkritumus, piem. krāsu bundžas u. tml.), dārzu atkritumi, gumija un āda, tekstilijas, bīstamie sadzīves atkritumi, smalksne mazāka par 4 cm;

- atkritumu blīvuma noteikšana (kopējais svars dalīts ar kopējo m³ skaitu, kg/m³);

- 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) radītā atkritumu daudzuma noteikšana (atkritumu daudzums dalīts ar savākšanas ilgumu un apkalpoto iedzīvotāju skaitu, kg/dienā/iedzīvotāju un kg/gadā/iedzīvotāju);

- atkritumu morfoloģiskā sastāva noteikšana (svara %-os no kopēja daudzuma).

Kontrolsvēršanas rezultātā tika noteikts, ka 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) atkritumu daudzums ir:

- Ventspils pilsētā:

a) privātmājās - 0,40-0,94 m³ vai 90-247 kg uz vienu iedzīvotāju gadā;

b) daudzdzīvokļu mājās - 1,03-2,31 m³ vai 201-275 kg uz vienu iedzīvotāju gadā,

- Piltenes pilsētā: 0,96 m³ vai 136 kg uz vienu iedzīvotāju gadā,

- Tārgalē - 0,76 m³ vai 111 kg uz vienu iedzīvotāju gadā.

4.1.3. Uzņēmumu un organizāciju radīto atkritumu daudzums

Šīs sadaļas sagatavošanai tika izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par radītiem atkritumiem 2005. gadā (skatīt 29. tabulu).

29. tabula. Ventspils reģiona uzņēmumos un organizācijās radīto atkritumu daudzums 2005. gadā, tonnās

Atkritumu veida nosaukums	Atkritumu kods	Ventspils pilsēta	Ventspils rajons	Kopā reģionā
0202 Gaļas, zivju un citu dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas produktu apstrādes un ražošanas atkritumi
Notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas	020204	120,52		120,52
Dzīvnieku audu atkritumi	020202		14,74	14,74
Patēriņam vai pārstrādei nederīgi materiāli	020203		23,80	23,80
Citi šīs grupas atkritumi	020299		4,40	4,40
0301 Kokapstrādes, plākšņu un mēbeļu ražošanas atkritumi
Mizu un korķa atkritumi	030101		30000,00	30000,00
Zāģskaidas, koksnes atgriezumi, sabojāta koksne un koksnes daļas, kuras neatbilst 030104 klasei	030105		62000,00	62000,00
1001 Spēkstaciju un citu termocentrāļu atkritumi
Kurtuvju pelni	100101	22,10	0,07	22,17
1201 Formēšanas (arī kalšanas, metināšanas, presēšanas, stiepšanas, liekšanas, griešanas un pulēšanas) procesu atkritumi 1201
Melno metālu putekļi un cietās daļas	120102	3,00		3,00
Metināšanas atkritumi	120113	0,21		0,21
Metālapstrādes atkritumi, kuri neatbilst 120114 klasei	120115	162,14		162,14
1501 Iepakojums
Papīrs un kartons	150101	2,07	0,24	2,31
Plastmasa	150102		0,53	0,53
Koka iepakojums	150103	0,70		0,70
Metāla iepakojums	150104	0,05		0,05
1601 Nolietoti transporta līdzekļi, arī satiksmē neizmantojamie transportlīdzekļi, to sadalīšanas atkritumi, transportlīdzekļu apkopes atkritumi
Nolietotas riepas	160103	27,79	11,23	39,02
Automašīnu vraki, kuri nesatur šķidrumus un citus bīstamus komponentus	160106		27,90	27,90
Melnie metāli	160117	21,32		21,32
Citi šīs grupas atkritumi	160199	0,26		0,26
1602 Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi
Nederīgas iekārtas, kuras neatbilst 160209, 160210, 160211, 160212 un 160213 klasei	160214	0,01		0,01
1606 Baterijas un akumulatori
Citas baterijas un akumulatori	160605	0,04		0,04
Ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kurus attīrīt ārpus uzņēmuma
Ūdeni saturoši atkritumi, kuri neatbilst 161001 klasei	161002		12,00	12,00
1701 Betons, ķieģeļi, flīzes, keramika un ģipša materiāli
Ķieģeļi	170102	2782,00		2782,00
1709 Citi būvniecības atkritumi
Būvniecības atkritumi, kuri neatbilst 170901, 170902, 170903 klasei	170904	253,44		253,44
1801 Atkritumi, kuri rodas cilvēku dzemdību, veselības diagnostikas, ārstēšanas vai profilakses procesā
Atkritumi, kuri savākšanai un apglabāšanai nav nepieciešami infekcijas novēršanas pasākumi (piemēram, veļa, vienreizējas lietošanas apģērbs, autiņi, autiņbiksītes)	180104	0,02		0,02
1908 Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu citi atkritumi
Atkritumi no smilšu uztvērējiem	190802	17,55		17,55
Sadzīves notekūdeņu attīrīšanas dūņas	190805		24,00	24,00
1912 Atkritumu mehāniskās apstrādes (piemēram, šķirošana, sasmalcināšana, sablīvēšana, iepakošana) atkritumi
Krāsainie metāli	191203		0,48	0,48
2001 Atsevišķi savāktie atkritumu veidi
Stikls	200102		0,19	0,19
Plastmasa	200139	8,66		8,66
Metāli	200140	3,32		3,32
2003 Citi sadzīves atkritumi
Nešķiroti sadzīves atkritumi	200301	949,56	66,81	1016,46
Kanalizācijas sistēmas tīrīšanas atkritumi	200306	74,00		74,00
Liela izmēra atkritumi	200307	268,40		268,40
KOPĀ		4717,24	92186,39	96903,63

Saskaņā ar Latvijas vides un ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, Ventspils reģionā uzņēmumu un organizāciju radītais atkritumu apjoms 96,9 tūkstoši tonnu. Lielāko apjomu no kopējā atkritumu daudzuma veido kokapstrādes un mēbeļu ražošanas atkritumi - kopā 92 000 tonnas. Analizējot atkritumu ražošanas tendences un atkritumu morfoloģisko sastāvu, jāsecina, ka šie skaitļi neatbilst patiesajai situācijai un nav reāli, jo, tajā pašā laikā, tādas atkritumu grupas kā sadzīves atkritumi veido nepilnus divus procentus un būvniecības atkritumi nepilnus 3% no kopējā atkritumu daudzuma. Visi pārējie atkritumi kopā veido aptuveni vienu procentu no kopējā atkritumu daudzuma.

4.2. Notekūdeņu dūņu daudzums 2004. gadā

Šīs sadaļas sagatavošanai izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par notekūdeņu dūņu ražošanu un izmantošanu Ventspils rajonā 2004. gadā (skatīt 28. tabulu).

28. tabula. Notekūdeņu dūņu ražošana un izmantošana Ventspils reģionā 2004. gadā

Nosaukums	Saražoto dūņu daudzums, tonnas/gadā	tai skaitā, tonnas/gadā		Izmantoto dūņu daudzums*, tonnas/gadā
		Apstrādātas	Neapstrādātas
Ventspils	5225,55	3901,5	1324,05	4269,5
Ventspils rajons	41,0	0,0	41,0	41,0
Kopā reģionā:	5266,55	3901,0	1365,05	4310.5

*-notekūdeņu dūņas Ventspils reģionā 2004.gadā tika uzglabātas

Saskaņā ar pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas institūts" sniegtajiem datiem, notekūdeņu attīrīšanas rezultātā radušos dūņu daudzums 2005.gadā sastāda 14 tonnas dūņu diennaktī jeb 5,1 tūkstotis tonnu gadā. Dūņas uz doto brīdi tiek uzkrātas, bet ņemot vērā salīdzinoši lielo saražoto apjomu, nākotnē nepieciešams attīstīt infrastruktūru dūņu pārstrādei. Iespējamie izmantošanas veidi ir izmantošana lauksaimniecībā, kompostēšana vai degradētu vietu rekultivācija. Optimālais dūņu izmantošanas veids Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā ir dūņu pārstrāde tās kompostējot. Izveidojot kompostēšanas laukumu iespējams apstrādāt zaļos dārzu un parku atkritumus, kapsētu atkritumus, koksnes pelnus, kā arī kompostējamai masai pievienojot dūņas. Sagatavoto kompostu, atkarībā no tā kvalitātes, iespējams izmantot apzaļumošanā, lauksaimniecībā un degradētu vietu rekultivācijā.

4.3. Kokapstrādes atkritumu un zāģskaidu atkritumu apsaimniekošana

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas datiem par radītajiem atkritumiem 2005.gadā, reģionā tiek radīts 92 tūkstoši tonnu kokapstrādes atkritumu un zāģskaidu atkritumu. Salīdzinot šos sniegtos datus ar radīto pārējo atkritumu apjomu, jāsecina, ka uzrādītais apjoms pārsniedz reālajai situācijai atbilstošo. Jāatzīmē, ka Ventspils reģionā darbojas vairāki uzņēmumi, ka koksnes atkritumus izmanto kurināmā ražošanai. Lielākais šāds uzņēmums ir SIA "Kurzemes granulas", kuras plānotie darbības apjomi, koksnes atkritumu pārstrāde, saskaņā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai B kategorijas piesārņojošu darbības veikšanai, ir 60 000 tonnu gadā. Pēc pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas institūts" datiem, koksnes atkritumi sadzīves atkritumu noglabāšanas poligonā "Pentuļi" netiek noglabāti.

4.4. Sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas datiem par radītajiem atkritumiem 2005.gadā, sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms Ventspils reģionā ir 0,01 t, kas viennozīmīgi neatbilst patiesajai situācijai. Analizējot datus par pašvaldību SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" 2006.gadā apsaimniekotajiem atkritumu apjomiem, uzņēmums norāda, ka gada pirmajā pusē, savāktais sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms ir aptuveni 1000 tonnu. Pašreiz šis apjoms uzglabāts pirms nodošanas pārstrādei. Līdz šā gada beigām, iepriekšminētais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums plāno noslēgt sadarbības līgumu ar sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanas uzņēmumu, kas efektīvāk ļautu apsaimniekot šī veida atkritumus.

4.5. Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošana

Ventspils reģionā 2005.gadā radītais nolietoto transportlīdzekļu atkritumu apjoms, saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, ir aptuveni 87 tonnas. Reāli šis apjoms ir lielāks, jo tā pat kā citos Latvijas reģionos, nolietoto transportlīdzekļu atkritumi netiek izdalīti atsevišķi no kopējās atkritumu plūsmas un visbiežāk tiek klasificēti kā melno metālu atkritumi.

4.6. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana

Šīs sadaļas sagatavošanai tika izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par radīto bīstamo atkritumu daudzumu 2005. gadā Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā.

Bīstamo atkritumu apsaimniekošana atspoguļota 30. tabulā.

30. tabula. Bīstamo atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā 2005. gadā, tonnās

Organizācijas nosaukums	Klase	Savākts, tonnās	Nodots citam uzņēmumam, tonnās	Uzkrāts gada beigās, tonnās
SIA "VENT EKO"	190810	10	10
	190813	40	40
SIA "DZINTARJŪRA"	130208	38	36,2	1,8
	150202	18,436	16,556	1,88
	160708	714,4	714,4
Zemnieku saimniecība "STEPNIEKI-II"	161001	360	360
Pašvaldības SIA "VENTSPILS LABIEKĀRTOŠANAS KOMBINĀTS"	200121	0,4	0,44
	200133	1	1
SIA "TRANZĪTS TERMINĀLS"	200133	3,57	3,57
KOPĀ:		1185,846	1182,17	3,68

Bīstamo atkritumu radīšana Ventspils reģionā atspoguļota 31. un 32.tabulā. Tabulās uzrādīti lielākie bīstamo atkritumu radītāji un radīto bīstamo atkritumu apjomi pa atkritumu klasēm.

31. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana Ventspils rajonā 2005. gadā, tonnās

Nr.	Organizācijas nosaukums un adrese	Atkritumu kods	Atkritumu nosaukums	Atkritumu daudzums
Ventspils rajons
Tārgales pagasts
1.	SIA "KUREKSS" "Graudupi", Tārgales pag., Ventspils raj., LV-3621	130208	Citas motoreļļas, pārnesumu un eļļas un smēreļļas	22,9000
		160601	Svina akumulatori	0,2400
2.	SIA "MAURI", "Jaunpornieki", Tārgales pag., Ventspils raj., LV-3621	130208	Citas motoreļļas, citas pārnesumu eļļas un smēreļļas	0,2530
		160113	Bremžu šķidrums	0,0260
		200133	Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus.	0,4300
Tārgales pagastā kopā				23,8490
Ventspils rajonā kopā				23,8490

Lielāko daudzumu kopējā bīstamo atkritumu plūsmā veido eļļu atkritumi 23,153 tonnas, kopējais saražotais bīstamo atkritumu apjoms Ventspils rajonā ir 23,849 tonnas. Tā kā dati sniegti tikai par diviem uzņēmumiem, ir pamats uzskatīt, ka patiesais Ventspils rajonā saražotais bīstamo atkritumu apjoms ir lielāks.

32. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana Ventspils pilsētā 2005. gadā, tonnās

Nr.	Organizācijas nosaukums un adrese	Atkritumu kods	Atkritumu nosaukums	Atkritumu daudzums
Ventspils
1.	SIA "VENTSPILS NAFTA" termināls, Talsu iela 75, Ventspils, LV-3602	130207	Bioloģiski viegli noārdāmas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	400,0000
		130899	Citur neklasificēti eļļu atkritumi	3,4600
		160506	Laboratoriju ķīmiskās vielas, kuras sastāv no bīstamām vielām vai satur bīstamas vielas, arī laboratoriju ķīmisko vielu maisījumi	0,0040
		160708	Naftas produktus saturoši atkritumi	80,0000
		200121	Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi	0,1160
		200133	Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus	0,2000
2.	AS "VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS OSTA" Dzirnavu iela 22, Ventspils, LV-3602	130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	13,2300
		200121	Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi	0,0394
		200133	Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus	0,1000
3.	AS VENTAMONJAKS Dzirnavu iela 66, Ventspils, LV-3602	130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	4,900
		130802	Citas emulsijas	37,8000
		150202	Adsorbenti, filtru materiāli (tai skaitā citur neminēti eļļu filtri), slaucīšanas materiāls un aizsargtērpi, kuri ir piesārņoti ar bīstamām vielām	0,0160
		160213	Nederīgas iekārtas, kuras satur citus bīstamus komponentus nekā 160209, 160210 un 160212 klasē minētie	1,0180
		160708	Naftas produktus saturoši atkritumi	85,4600
		200121	Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi	0,2300
		200133	Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus	0,3600
4.	AS "VENTBUNKERS", Sanatorijas iela 29, Ventspils, LV-3602	130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	0,2300
		160213	Nederīgas iekārtas, kuras satur citus bīstamus komponentus nekā 160209, 160210 un 160212 klasē minētie	0,2000
		160601	Svina akumulatori	0,1000
		160708	Naftas produktus saturoši atkritumi	200,0000
		200121	Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi	0,0825
5.	SIA "VENTSPILS AUTOSERVISS", Kuldīgas iela 90, Ventspils, LV-3601	130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	2,6000
		140605	Nogulsnes vai cietie atkritumi, kuri satur citus šķīdinātājus	0,0170
6.	Pašvaldības SIA "Ventspils siltums" Brīvības iela 38, Ventspils, LV-3601	100113	Degvielai izmantotu emulģētu ogļūdeņražu sodrēji	0,3000
		130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	0,0500
		200121	Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi	0,0094
7.	AS "VENTSPILS MAIZNIEKS" Kuldīgas iela 187, Ventspils, LV-3601	200121	Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi	0,0750
		200133	Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus	0,2250
8.	Ventspils pilsētas pašvaldības SIA "VENTSPILS REISS" Brīvības iela 2, Ventspils, LV-3601	130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	2,4000
		130803	Citi atkritumi	0,6400
		200121	Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi	0,0200
		200133	Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus	1,3500
9.	Kopuzņēmums SIA "VARS", Dzintaru iela 22, 7.korp., Ventspils, LV-3602	200121	Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi	0,0018
10.	Pašvaldības SIA "VENTSPILS LABIEKĀRTOŠANAS KOMBINĀTS" Saules iela 126, Ventspils, LV-3601	130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	1,2000
		160107	Eļļas filtri	0,0830
11.	SIA "LATVIJA STATOIL", Rūpniecības iela 4, Ventspils, LV-3601	130507	Eļļains ūdens no eļļas un ūdens atdalīšanas iekārtām	11,7000
		150212	Adsorbenti, filtru materiāli (tai skaitā citur neminēti eļļu filtri), slaucīšanas materiāls un aizsargtērpi, kuri ir piesārņoti ar bīstamām vielām	8,1000
12.	Ventspils pilsētas pašvaldības SIA "PĀRVENTAS SILTUMS" Talsu iela 84, Ventspils, LV-3602	100113	Degvielai izmantotu emulģētu ogļūdeņražu sodrēji	1,0000
		200121	Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi	0,0200
13.	AS "KĀLIJA PARKS", Dzintaru iela 41, Ventspils, LV-3602	130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	4,2800
		200121	Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi	0,0800
		200133	Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus	0,1000
14.	SIA "LATVIJA STATOIL", Lāčplēša iela 1, Ventspils, LV-3601	130507	Eļļains ūdens no eļļas un ūdens atdalīšanas iekārtām	12,6000
15.	SIA "LATVIJAS PROPĀNA GĀZE" Kustes dambis 33, Ventspils, LV-3601	130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	0,0520
		200133	Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus	0,0500
16.	A/S "DCM - Montāža", Kustes dambis 8/10, Ventspils, LV-3601	080115	Organiskos šķīdinātājus un citas bīstamas vielas saturošu krāsu vai laku ūdeni saturošas nogulsnes	53,5800
		130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	0,2000
		200121	Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi	0,0027
		200133	Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus	0,0800
17.	SIA "VENTSPILS ZVEJAS OSTS" Medņu iela 40, Ventspils, LV-3601	130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	4,2400
		200121	Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi	0,0200
18.	AS "VENTSPILS ZIVJU KONSERVU KOMBINĀTS" Enkuru iela 12, Ventspils, LV-3601	130206	Sintētiskās motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	0,1560
		200121	Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi	0,0025
19.	SIA "NOORD NATIE Ventspils termināls", Plostu iela 7, Ventspils, LV-3601	130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	1,000
		200121	Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi	0,0030
		200133	Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus	0,0100
20.	I/K "NTPU", Saules iela 22-5, Ventspils, LV-3602	130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	0,0240
		200133	Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus	0,3500
21.	SIA "VENTRI AC", Prāmja iela 2, Ventspils, LV-3601	130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	1,7200
		150212	Adsorbenti, filtru materiāli (tai skaitā citur neminēti eļļu filtri), slaucīšanas materiāls un aizsargtērpi, kuri ir piesārņoti ar bīstamām vielām	0,1720
22.	SIA "BALTIC SUPPLYING GROUP" Lāčplēša iela 7, Ventspils, LV-3601	200121	Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi	0,0050
23.	SIA "Venta Motors", Zvaigžņu iela 11, Ventspils, LV-3601	130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	1,8450
		160601	Svina akumulatori	1,1200
24.	SIA "AUTOFAVORĪTS", Zvaigžņu iela 13, Ventspils, LV-3601	130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	3,7400
		160601	Svina akumulatori	0,9600
25.	SIA "OSTCELTS", Fabrikas iela 3b, Ventspils, LV-3601	130208	Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas	0,4000
		160107	Eļļas filtri	0,0300
Ventspils pilsētā kopā				944,1593

Kopējais Ventspils pilsētas 2005. gadā radītais bīstamo atkritumu apjoms ir 944,1593 tonnas.

4.7. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji un atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju

Iegūtie inventarizācijas dati par apkalpojamo iedzīvotāju skaitu Ventspils reģiona ļauj secināt, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīti ap 60% lauku iedzīvotāju.

Ventspils pilsētā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo privātmāju rajonos, ir ap 70 - 75%. Kas attiecas uz daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, jāatzīmē, ka praktiski visi šie iedzīvotāji saņem pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma atkritumu savākšanas pakalpojumus. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita sadalījumu pa dzīvojamiem sektoriem, var secināt, ka kopējais centralizētajā atkritumu savākšanas sistēmā iesaistītais iedzīvotāju skaits Ventspils pilsētā ir aptuveni 92%. Piltenes pilsētā apkalpojamo iedzīvotāju skaits ir ap 60%.

Ņemot vērā savākto sadzīves atkritumu daudzumu un apkalpojamo iedzīvotāju skaitu pilsētās un pagastos, var novērtēt viena atkritumu radītāja (fiziskas personas) radīto atkritumu daudzumu gadā:

- Ventspils pilsētā - ~1,55 m³/uz iedzīvotāju;

- Piltenes pilsētā - ~1,0 m³/uz iedzīvotāju;

- Lauku teritorijā vidēji ~0,92 m³/uz iedzīvotāju.

Prognozējot atkritumu ražošanu nākotnē, aprēķinos izmantoti faktiskie viena atkritumu radītāja (fiziskas personas) radītie atkritumu apjomi Ventspils reģiona pilsētās un lauku teritorijās.

4.8. Esošā atkritumu saimniecības infrastruktūra

Nodaļā sniegti dati par pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma darbību reģionā, aprakstīta atkritumu savākšanas sistēma, ieskaitot saimniecībā izmantojamus konteinerus un atkritumu savākšanas biežumu.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam un likumam "Par pašvaldībām", vietējās pašvaldības ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem to teritorijā. Šo funkciju pašvaldības var pildīt pašas, var deleģēt kādai pašvaldības iestādei vai pašvaldības uzņēmumam, vai dažādiem privātuzņēmumiem.

Kopš 2004. gada 1. janvāra visas Ventspils reģiona pašvaldības apkalpo pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts".

4.8.1. Atkritumu savākšanas sistēma

Ņemot vērā to, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīti ap 60% lauku teritoriju iedzīvotāji un vidēji 90% pilsētu iedzīvotāji, var secināt, ka atkritumu savākšanas sistēma reģionā kopumā ir pietiekami attīstīta, tomēr ir nepieciešama tās turpmākā attīstība, t.i., iedzīvotāju lielākās daļa iesaistīšana centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

Reģionā sadzīves atkritumi tiek savākti konteineros. Izmantojamo atkritumu savākšanai konteineru tilpums ir dažāds, tas ir no 0,24 m³ līdz ~7 m³, tādējādi katram atkritumu veidam izmantojot visatbilstošāko konteinera tipu.

Atkritumu savākšanas biežums reģiona Ventspils pilsētā ir 7 reizes nedēļā. Pagastos atkritumu savākšanas biežums svārstās no 1 reizes nedēļā līdz 2 reizēm mēnesī.

Kopumā var teikt, ka atkritumu savākšanas biežumu ietekmē divi faktori:

- līguma nosacījumi, ko konkrēta pašvaldība noslēdz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu;

- izmantojamo konteineru tilpums.

Kopējais uzņēmuma rīcībā esošais konteineru skaits ir 8470 konteineri, no kuriem lielākā daļa - 6300 konteineri ar tilpumu 0,24 m³. Šie konteineri galvenokārt tiek izmantoti vienģimeņu privātmāju un nelielu uzņēmumu apkalpošanai. Konteineri ar tilpumu 0,8 - 1,1 m³ tiek izmantoti atkritumu uzkrāšanai daudzdzīvokļu māju rajonos, kā arī lielāku uzņēmumu un sabiedrisko iestāžu apkalpošanai. Lielgabarīta atkritumu, būvgružu uzkrāšanai tiek izmantoti konteineri, kuru tilpums ir 7m³. Kopējais konteineru skaits uzņēmuma rīcībā ir 130. Lielais izmantojamo konteineru skaits nodrošina kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanu, jo atkritumus ir iespējams uzkrāt konteineros, tādējādi novēršot negatīvu ietekmi uz vidi un tās piegružošanu.

SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" atkritumu savākšanai un transportēšanai izmantojama tehnika raksturota 33. tabulā.

33. tabula. Atkritumu savākšanai un transportēšanai izmantojama tehnika

Uzņēmums	Transports atkritumu savākšanai
	Tips	Izlaides gads	Tilpums, m3	Saspiešanas koeficients
SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts"	Volvo FL 619	1997	16	4
	Volvo FL 619	1997	16	4
	Volvo FL 6	2003	16	4
	Volvo FL 6	2004	16	4
	MAN	1991	16	4
	MAN	1992	skiploader	-
	Volvo	2003	skiploader	-
	Volvo FM 9	2004	pašizgāzējs	-

Pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas institūts" kopumā ir nodarbināts 31 darbinieks, no kuriem 6 - cieto sadzīves atkritumu noglabāšanas poligonā "Pentuļi", 12 - atkritumu savākšanā un pārvadāšanā, 7 - atkritumu dalītajā vākšanā un 6 darbinieki - administratīvajā darbā.

Uzņēmuma materiālā bāze ietver sadzīves atkritumu poligonu "Pentuļi" 15,2 ha platībā, šūna 4,3 ha platībā, tehnikas remonta zona un novietnes (kopumā 4), konteineru un tehnikas mazgāšanas vieta.

Ventspils pilsētā atrodas uzņēmuma apkalpes zona, transporta un mehāniskais cehs, un saiņošanas iecirknis dalīti savākto atkritumu sagatavošanai transportēšanai uz pārstrādes vietām.

4.8.2. Atkritumu dalītā vākšana

SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" 2005.gadā ir savācis un nodevis pārstrādei 184,576 tonnas otrreiz izmantojamo materiālu - tai skaitā - 134,23 tonnas kartonu, 7,76 tonnas PET pudeles, 40,586 tonnas stiklu. Pārējās otrreiz izmantojamo materiālu komponentes uz šo brīdi netiek vāktas. Atkritumu dalītā vākšana tiek organizēta, uzstādot speciālus konteinerus kopējos sadzīves atkritumu konteineru laukumos, kā arī ar divos speciāli ierīkotos atkritumu dalītās vākšanas laukumos. Gan atsevišķos konteineros, gan dalītās vākšanas laukumos jebkurš atkritumu radītājs bez papildus maksas var izbērt atsevišķi uzkrātos otrreiz izmantojamos materiālus. Kopējais uzstādīto dalītās vākšanas konteineru skaits ir 120, kuru tilpums ir no 1,5 - 3,0 m³.

4.8.3. Atkritumu noglabāšana

2004. gadā tika uzbūvēts sadzīves atkritumu poligons "Pentuļi" Vārves pagastā. Poligons ir pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" īpašumā, bet tas atrodas uz Vārves pagasta īpašumā esošās zemes, kura ir iznomāta pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" uz 99 gadiem.

Atļauja A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam izsniegta līdz 2009. gada 22.augustam.

Sadzīves atkritumu poligona izveides pirmajā kārtā ir izbūvēta atkritumu noglabāšanas šūna 4,48 ha platībā, kuras plānotā ietilpība ir 539 000 m³ atkritumu. Uz 2006.gada 1.augustu sadzīves atkritumu poligonā noglabātais kopējais atkritumu apjoms sastāda 32 000 tonnu. 95% no noglabātā apjoma ir Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā savāktie atkritumi, kur atlikušie 5% ir Kuldīgas rajona pašvaldības savāktie atkritumi. Salīdzinot noglabātā atkritumu apjoma izmaiņas 2005. un 2006.gadā, redzams, ka vidēji mēnesī noglabātais apjoms ir pieaudzis par 20% jeb attiecīgi 1 170 t 2005.gadā un 1 400 t 2006.gadā. Plānotais šūnas darbības laiks ir 15 gadi. Pie patreizējiem darbības apjomiem šūnā plānotais noglabājamais apjoms gadā netiek pārsniegts, tomēr ņemot vērā nākotnē plānoto atkritumu apjoma pieaugumu, jāizskata iespējas noglabājamā atkritumu apjoma samazināšanu. Līdz ar to, sadzīves atkritumu poligona turpmākajai attīstībai nepieciešams izveidot dalīti vākto atkritumu priekšapstrādes infrastruktūru, kā arī vietējās infiltrāta attīrīšanas iekārtas.

4.9. Atkritumu apsaimniekošanas tarifi

Saskaņā ar Ventspils pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmumu ir noteikti sekojoši apsaimniekošanas tarifi:

- Daudzstāvu dzīvojamo māju iedzīvotājiem - 4,93 lati/m³.

- Privātmāju iedzīvotājiem - 4,98 lati/m³.

- Juridiskām personām - 6,02 lati/m³.

- Atkritumu apglabāšanai - 1,99 lati/m³.

- Lielgabarīta atkritumiem - 4,32 lati/m³.

Tarifu iekasēšanas mehānisms ir sekojošs:

• atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums slēdz tiešos līgumus ar atkritumu radītājiem, kas maksā par radīto atkritumu apsaimniekošanu (lati/m³),

• atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums slēdz līgumus ar namu pārvaldēm, kas iekasē naudu no iedzīvotājiem un veic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma pakalpojumu apmaksāšanu.

5. ATKRITUMU APJOMA UN SASTĀVA PROGNOZE LĪDZ 2013.GADAM

Nodaļā sniegta atkritumu daudzuma prognoze laika periodam no 2006. līdz 2013. gadam, izmantojot 2005.gada datus.

Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecības) daudzuma prognoze sagatavota, ņemot vērā demogrāfisko prognozi Ventspils reģionam (skatīt 3.2. sadaļu), pieņemto viena atkritumu radītāja (fiziskas personas) saražoto atkritumu daudzumu gadā. Sagatavojot pārējo atkritumu (komerciālie un institucionālie atkritumi, nebīstamie rūpniecības atkritumi, celtniecības atkritumi, veselības aprūpes atkritumi, parku un dārzu atkritumi, ielu tīrīšanas atkritumi) daudzuma prognozi, ņemti vērā pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma un pašvaldību sniegtie dati par tiem (skatīt 5.1. sadaļu) un iespējamas Latvijas IKP izmaiņas.

5.1. Pamatdati atkritumu daudzuma prognozei

Sagatavojot prognozi par saražoto un savākto atkritumu daudzumu Ventspils reģionā, ņemta vērā demogrāfiskā prognoze laika periodam no 2005. līdz 2025. gadam un izdarīti sekojoši pieņēmumi:

1) IKP pieaugums izraisa atkritumu apjoma pieaugumu:

• sadzīves atkritumu (mājsaimniecības) apjoms palielināsies par 1/3 no IKP pieauguma;

• pārējo atkritumu apjoms palielināsies par 1/6 no IKP pieauguma.

2) Ielu tīrīšanas, parku un dārzu atkritumu apjoms paliks nemainīgs līdz 2025. gadam.

3) 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) radīto atkritumu daudzums 2005. gadā bija:

1. 1,55 m³ vai 0,31 tonnas Ventspils pilsētā;

2. 1,0 m³ vai 0,2 tonnas Piltenes pilsētā;

• 0,92 m³ vai 0,18 tonnas lauku teritorijās, ieskaitot arī ciemos

• Atbilstoši "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijai Latvijai, 1998-2010" apkalpojamo iedzīvotāju skaits 2006. gadā pilsētās sasniegs 100% un lauku teritorijās - 75% (2005. gadā pilsētās - 100%, laukos - 70%).

5.2. Atkritumu daudzuma prognoze

Bāzes prognoze sagatavota, pieņemot, ka:

1) IKP pieauguma tempi no 2006.gada līdz 2013. gadam (atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem) būs 6,5%;

2) sadzīves atkritumu (mājsaimniecības) pārstrāde palielināsies no 7% 2006. gadā līdz 19% 2013. gadā;

3) celtniecības atkritumu pārstrāde sasniegs 4% no kopējā apjoma 2013. gadā.

Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2006. - 2013. gadam sniegta 34. tabulā.

34. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnās

Gads	Ventspils pilsēta	Ventspils rajons		Kopā reģionā:
		Pilsētās	Laukos
2006	13 897	214	2 385	16 496
2007	14 215	219	2 434	16 868
2008	14 541	223	2 484	17 248
2009	14 875	228	2 535	17 637
2010	15 216	232	2 587	18 035
2011	15 488	236	2 627	18 352
2012	15 766	240	2 668	18 674
2013	16 048	243	2 709	19 001
Kopā: 2006-2013	120 046	1 835	20 429	142 311

Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2006. - 2013. gadam ir 142 tūkstoši tonnu.

Pārējo atkritumu daudzuma bāzes prognoze atspoguļota 35. tabulā.

35. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnās

Gads	Pārējie atkritumi			Ielu tīrīšanas atkritumi			Parku un dārzu atkritumi
	Ventspils	Ventspils rajons	Kopā	Ventspils	Ventspils rajons	Kopā	Ventspils	Ventspils rajons	Kopā
2006	9 256	939	10 195	1 560	60	1 620	1 350	105	1 455
2007	9 364	950	10 314	1 560	60	1 620	1 350	105	1 455
2008	9 473	961	10 434	1 560	60	1 620	1 350	105	1 455
2009	9 583	972	10 556	1 560	60	1 620	1 350	105	1 455
2010	9 695	984	10 679	1 560	60	1 620	1 350	105	1 455
2011	9 784	993	10 777	1 560	60	1 620	1 350	105	1 455
2012	9 874	1 002	10 876	1 560	60	1 620	1 350	105	1 455
2013	9 964	1 011	10 975	1 560	60	1 620	1 350	105	1 455
Kopā: 2006-2013	76 993	7 812	84 806	12 480	480	12 960	10 800	840	11 640

Pieņemot, ka 2006. gadā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpe iedzīvotājiem reģiona pilsētās būs 100% un lauku teritorijās - 75%, savākto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2006. - 2013. gadam būs 137 tūkstoši tonnu (skatīt 36. tabulu).

Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un atkritumu (mājsaimniecību atkritumu un celtniecības atkritumu) pārstrādes iespējas reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 8 gados būs 203 tūkstoši tonnu (skatīt 36. tabulu).

36. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnās

Gads	Savākto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums				Pārstrādāto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums		Pārējo atkritumu daudzums	Celtniecības atkritumu pārstrāde		Kopā apglabāto atkritumu daudzums
	Ventspils pilsēta	Ventspils rajons		Kopā reģionā
		Pilsētās	Laukos		%	tonnas	tonnas	%	tonnas
2006	13 897	214	1 789	15 900	7%	1 073	10 195	0,5%	23	24 998
2007	14 215	219	1 825	16 259	9%	1 382	10 314	1,0%	47	25 144
2008	14 541	223	1 863	16 627	10%	1 704	10 434	1,5%	72	25 285
2009	14 875	228	1 901	17 004	12%	2 040	10 556	2,0%	97	25 422
2010	15 216	232	1 941	17 388	14%	2 391	10 679	2,5%	122	25 554
2011	15 488	236	1 971	17 695	16%	2 743	10 777	3,0%	148	25 581
2012	15 766	240	2 001	18 007	17%	3 106	10 876	3,5%	175	25 602
2013	16 048	243	2 032	18 324	19%	3 482	10 975	4,0%	201	25 616
Kopā: 2006-2025	120 046	1 835	15 323	137 204		17 921	84 806		885	203 222

6. VENTSPILS APSAIMNIEKOŠANAS ALTERNATĪVIE RISINĀJUMI

6.1. Atkritumu apsaimniekošanas programma

Ventspils atkritumu apsaimniekošanas projekta realizācija, kā tas bija paredzēts, pabeigta 2004. gada septembrī. Svarīgākie pasākumi atkritumu apsaimniekošanas projekta ietvaros ir sekojoši:

- uzbūvēts sadzīves atkritumu poligons "Pentuļi", kas ļauj veikt atkritumu pieņemšanu un noglabāšanu jaunajā poligonā,

- rekultivētas visas reģiona slēgtās izgāztuves,

- Ventspils pilsētā izbūvētas divas stacijas šķiroto atkritumu pieņemšanai no iedzīvotājiem, kas atrodas Jēkaba un Siguldas ielās,

- iepirkta tehnika atkritumu apsaimniekošanas vajadzībām, t.sk. arī konteineri atkritumu dalītajai vākšanai.

Vienlaicīgi reģionā tiek veidota infrastruktūra, kas nepieciešama dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveidei.

Ņemot vērā augstākminēto, var skaidri formulēt programmas mērķus:

1. Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveide visā Ventspils reģionā;

2. Dalīti savākto atkritumu pāršķirošanas centra izveide esošajā sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi";

3. Atkritumu kompostēšanas ierīkošana;

4. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu uzbūve sadzīves atkritumu poligona "Pentuļi" notekūdeņu attīrīšanai;

5. Celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide Ventspils pilsētā;

6. Bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas sistēmas izveide Ventspils reģionā;

7. Sabiedrības informēšanas / izglītošanas kampaņa, it īpaši attiecībā uz atkritumu dalīto vākšanu un kompostēšanu.

6.1.1. Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveide Ventspils reģionā

Dalītajai atkritumu savākšanas sistēmai būtu jāietver sekojošu frakciju savākšana: papīrs / kartons, stikls, PET pudeles, metāls (t.sk. skārda bundžas), atlikusī atkritumu frakcija.

Darbu šādas sistēmas izveide Ventspils pilsētā jau ir uzsācis pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums. Šis pasākums jāorganizē arī otrā reģiona pilsētā - Piltenē, kā arī reģiona 13 lielākajos ciematos.

Kopumā ņemot, atkritumu dalītās vākšanas punkti būtu jānodrošina vidēji viens uz katriem 300 iedzīvotājiem pilsētās un, kā minimums, 1 šāds punkts visos lauku ciematos, kur ir 300 un vairāk iedzīvotāji. Reģionā ir 11 šādi ciemati (skatīt 2. pielikumu), bet ņemot vērā, ka Jūrkalnē un Zlēkās ir attiecīgi 298 un 290 iedzīvotāji, arī šie ciemati ietverti to skaitā, kur izveidojami dalītās atkritumu vākšanas punkti.

Tādējādi, nepieciešamais šādu punktu daudzums būtu:

- Ventspils pilsētā - 146,

- Piltenē - 4,

- lielajos ciematos - 13.

Kopumā būtu jāierīko 163 šādi punkti. Katrā no tiem būtu jābūt 5 konteineriem: 4 atkritumu dalītajai vākšanai un 1 - atlikušajai atkritumu daļai. Tomēr, ņemot vērā, ka Ventspils pilsētā jau ir izveidotas 2 stacijas atkritumu dalītajai vākšanai, punktu skaits Ventspils pilsētā tiek samazināts līdz 65. Savukārt, Piltenes pilsētā, ņemot vērā tās nelielo platību, tiek paredzēta nevis 4, bet 2 punktu ierīkošana. Tādējādi, kopējais punktu daudzums, kas īstermiņa programmas ietvaros tiek paredzēts atkritumu dalītajai vākšanai ir 80, tajā skaitā:

- Ventspils pilsētā - 65,

- Piltenē - 2,

- lielajos ciematos - 13.

Šī programmas sadaļa būtu realizējama laika posmā no 2006. gadam līdz 2013. gadam ieskaitot. Ievērojami sarežģītāk ir noteikt, kas būs atbildīgs par tās ieviešanu un finansēšanu. Šī shēma varētu būt sekojoša:

1) organizējot atkritumu apsaimniekošanas konkursus, pašvaldības paredz, ka līguma ietvaros ir jānodrošina atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešana. Neapšaubāmi, ka tam, pirmkārt, jāparedz līdzekļi, kas jāsedz atkritumu radītājam. Sabiedrisko pakalpojumu regulators neparedz dalīto atkritumu vākšanu un tarifa ietvaros neakceptē izdevumus, kas nepieciešami šādas sistēmas izveidei. Otrkārt, šādas sistēmas izveidi var nodrošināt arī konkursā uzvarējusī firma, ja tiek slēgts ilgtermiņa (7 gadi vai vairāk) līgums par atkritumu apsaimniekošanu;

2) nodokļu atvieglojumus (kas tiek piešķirti atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.270 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu", kas ir spēkā līdz 206.gada 31.decembrim) no Latvijas vides aizsardzības fonda par atkritumu dalīto vākšanu saņem divas organizācijas: A/S "Zaļais punkts" un SIA "Zaļā josta". Pirmajai organizācijai jau šobrīd ir izveidojusies laba sadarbība ar atkritumu apsaimniekotājiem, savukārt daļa no ieekonomētajiem līdzekļiem tiek novirzīta konteineru iegādei atkritumu dalītajai vākšanai. Šis finansēšanas avots, protams, nevar kalpot kā galvenais, bet var sniegt jūtamu atbalstu it īpaši sistēmas izveidošanas sākotnējā posmā;

3) viena no prioritātēm, kas noteiktas līdzekļu saņemšanai atkritumu apsaimniekošanas jomā no Eiropas reģionālā attīstības fonda (turpmāk - ERAF), ir atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveide. Tādējādi, šis fonds varētu kalpot kā viens no finansējuma avotiem dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveidei.

Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanas mehānisms varētu tikt formulēts sekojoši:

1) atbildīgas par atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveidi savās administratīvajās teritorijās ir pašvaldības, kas šo prasību iestrādā konkursa (pēc tam arī - līguma) noteikumos atkritumu apsaimniekošanai;

2) prasības praktiskais izpildītājs ir konkursā uzvarējusī firma, kuras līgumā noteikts kādā veidā un termiņos pašvaldības administratīvajā teritorijā ieviešama atkritumu dalītā vākšana un kādi būs realizācijai nepieciešamie finanšu līdzekļi un avoti;

3) vadoties no principa "piesārņotājs maksā" - izdevumi par atkritumu dalīto vākšanu (mīnus ienākuma daļa, kas saņemta par otrreizēji pārstrādājamajām / izmantojamajām izejvielām) pilnībā būtu jāsedz atkritumu radītājam. Tomēr, ņemot vērā esošo situāciju - to, ka atkritumu dalītās savākšanas sistēma, pēc būtības, nav izveidota - sākotnējo investīciju apjoms ir pārāk liels, lai tās (caur tarifu) varētu nosegt atkritumu radītājs. Tāpēc, vismaz sistēmas izveides pirmajos 3 gados, jāplāno papildus līdzekļi, kas varētu nākt no Eiropas Savienības puses (piemēram, ERAF), atkritumu apsaimniekotāja puses (noteikums, kas iestrādāts ilgtermiņa līgumā) un arī, kā minimums, no to pašvaldību puses, kas saņem daļu no dabas resursu nodokļa.

Sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi" tiek paredzēta atkritumu šķirošanas stacijas izveide. Tajā tiks pāršķiroti savāktie šķirotie atkritumi (papīrs, kartons, PET u.c.). Atkritumu šķirošanas stacija ietvers šādu nepieciešamo infrastruktūru, aprīkojumu un tehniku:

- atkritumu šķirošanas staciju, t.sk. angāru un pamatni angāram, atkritumu šķirošanas līniju;

- elektroapgādes sistēmu, ieskaitot sadales skapi;

- lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, kas tiks pieslēgta jau poligonā eksistējošajai sistēmai;

- teritorijas apgaismošanas sistēmu (iekšējā un ārējā);

- ugunsdzēšanas aprīkojumu;

- tehniku šķirošanas stacijai: universālais iekrāvējs, dakšveida iekrāvējs (saķīpotā materiāla transportam), prese;

Atkritumu šķirošanas stacijas jauda - līdz 7,5 tūkstošu tonnu/gadā, izvietošanai nepieciešamā platība - apmēram 0,5 ha.

Orientējošie izpildes termiņi:

- atkritumu dalītās vākšanas punkti līdz 2010. gadam;

- atkritumu šķirošanas stacija līdz 2008. gadam.

6.1.2. Atkritumu kompostēšanas laukuma izveide Ventspils reģionā

Atkritumu kompostēšanas nepieciešamību nosaka kā normatīvo aktu prasības, tā resursu taupības princips. Papildus, pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" veic arī pilsētas apzaļumošanu, tādejādi arī radot tirgu lietderīgai komposta izmantošanai.

Vadoties no aprēķiniem, tiek pieņemts, ka sākotnēji Ventspils pilsētā uz kompostēšanu varētu novirzīt apmēram 3500 m³ atkritumu (pārtikas atkritumi no sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, parku - dārzu atkritumi un ielu slaucīšanas atkritumi). Pēc kompostēšanas procesa pabeigšanas komposts būtu izmantojams, galvenokārt, Ventspils pilsētas apzaļumošanas vajadzībām.

Atbildīgais par kompostēšanas laukuma izveidi būtu pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, kas jau šobrīd veic esošā kompostēšanas laukuma, kas atrodas Ventspils pilsētā, Jēkaba ielā 29, apsaimniekošanu. Jaunais kompostēšanas laukums būtu veidojams vai pie sadzīves atkritumu poligona "Pentuļi" vai kādā citā vietā, kas noteiktas Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumos Nr. 365 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli". Pēc būtības, minētais dokuments attiecas tikai uz notekūdeņu dūņu, bet ne atkritumu kompostēšanu. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijā šobrīd nav noteikumi, kas reglamentētu atkritumu kompostēšanu, šis ir vienīgais dokuments, kas varētu tikt piemērots konkrētajā gadījumā.

Finansēšanas avoti varētu būt dažādi: Eiropas Savienības fondi, kas izmantojami atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai, Ventspils pilsētas dome, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, t.i. pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts".

Šāds kompostēšanas laukums būtu jāierīko pēc iespējas ātrāk, lai samazinātu organisko atkritumu daļu, kas tiek noglabāta sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi". Orientējošais izpildes termiņš - 2006. gads.

6.1.3. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve poligonā "Pentuļi"

Infiltrāta attīrīšanai nepieciešams uzstādīt speciālas iekārtas, kuru jaudai jābūt līdz 50 m³/dnn. Ir veikts dažādu iespējamo attīrīšanas tehnoloģiju izvērtējums un konstatēts, ka pie nepatstāvīga attīrāmā ūdens daudzuma un ārkārtīgi mainīgā ūdens ķīmiskā sastāva, optimālais variants ir reversās osmozes attīrīšanas metodes izmantošana.

Orientējošais būvniecības termiņš - 2007. - 2008. gads.

6.1.4. Celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide

Līdzīgi kā kompostēšanai nepieciešama arī inerto, galvenokārt, ēku nojaukšanas, remonta un celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide. Saskaņā ar esošo statistiku Ventspils pilsētā 2003. gadā bija 2280 m³ celtniecības atkritumu, kurus pārstrādājot varētu tikt iegūts materiāls, kas nepieciešams teritoriju uzbēršanai, izmantojams ceļu būvei u.t.t.

Patreiz Ventspilī jau darbojas SIA "Stalkers K" apsaimniekotais būvgružu pieņemšanas laukums "Mauri", kurā notiek ne tikai būvgružu pieņemšana, bet arī šķirošana un apstrāde.

Ņemot vērā to, ka celtniecības / būvgružu atkritumu pārstrāde ir ekonomiski izdevīgs pasākums, īstermiņas programmas ietvaros līdzekļi centra izveidei netiek paredzēti, pieņemot, ka nepieciešamās investīcijas veiks privātie uzņēmumi, kas ieinteresēti šī biznesa attīstībā.

6.1.5. Lielgabarīta atkritumu apsaimniekošana

Lielgabarīta atkritumu demontāžas centrs jāizveido vai nu pie sadzīves atkritumu poligona "Pentuļi" vai Ventspils pilsētā. Lielgabarīta atkritumu pagaidu uzglabāšanai, pirms to nodošanas demontāžai vai demontēšanas, jāizveido apmēram 2000 m² liels asfaltēts laukums.

6.1.6. Veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošana

Veselības aprūpes atkritumi tiek iedalīti divās grupās:

- sadzīves atkritumi;

- bīstamie atkritumi.

Sadzīves atkritumi, kas veidojas slimnīcās, iedalāmi sekojošās 2 galvenajās grupās:

- atkritumi līdzīgi mājsaimniecību saražotiem atkritumiem, piemēram, dažādi iepakojuma materiāli (papīrs, kartons u.c.), pārtikas atkritumi u.c.;

- pārtikas atkritumi, kas nāk no slimnīcu ēdnīcām un kafejnīcām.

Bīstamie veselības aprūpes atkritumi, savukārt, iedalāmi sekojošās kategorijās:

1. bioloģiskais materiāls (audi, orgāni, pārsienamie materiāli u.c.);

2. radioaktīvie atkritumi;

3. ķīmiskie atkritumi (atkritumu atlikumi no tīrīšanas un dezinficēšanas);

4. infekciozie atkritumi (visi atkritumi, kas var izraisīt saslimšanu, atkritumi no laboratorijām, hemodialīzes procesa, šļirces u.c.);

5. lietotie asie medicīniskie instrumenti (adatas, skalpeļi, sasisti termometri u.c.);

6. farmaceitiskie atkritumi (dažādi farmaceitiski produkti, zāles u.c., kuru turpmāka lietošana nav iespējama).

Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, veselības aprūpes atkritumi, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" prasībām, veselības aprūpes atkritumi ir uzskatāmi par bīstamiem, ja tiem piemīt vismaz viena no šo noteikumu 3.pielikumā minētajām īpašībām un to sastāvā ir:

- atkritumi, kas radušies, veicot ārstniecisku darbību;

- medikamenti, kā arī medicīnā un veterinārmedicīnā izmantojamas ķīmiskas vielas, mikrobioloģiskie preparāti un to toksīni.

Šādi bīstamie veselības aprūpes atkritumi ir jāvāc, jātransportē, jāuzglabā un jāutilizē atsevišķi no sadzīves atkritumiem, kas nozīmē, ka šo atkritumu nonākšana uz sadzīves atkritumu poligonu ir aizliegta. Tomēr šobrīd parastie slimnīcu atkritumi tiek vākti kopā ar parastajiem sadzīves atkritumiem.

Tomēr šobrīd parastie slimnīcu atkritumi tiek vākti kopā ar parastajiem sadzīves atkritumiem.

Bīstamo veselības aprūpes atkritumu utilizācija norisinās sekojošā veidā:

- bioloģisko materiālu (audi, orgāni, pārsienamie materiāli u.c.) apsaimnieko SIA "Lautus",

- šķidrumus, ko izmanto rentgenuzņēmumu attīstīšanai un fiksēšanai savāc SIA "Orelat" un SIA "Flera" (100% apjomā);

- medicīniskus instrumentus - SIA "Arnika".

Pēc Starptautiskās cieto atkritumu asociācijas (ISWA) datiem veselības aprūpes atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā svārstās no 0,6 kg Spānijā līdz 2,6 kg Īrijā.

6.1.7. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana

Tiek pieņemts, ka nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana ir ekonomiski izdevīgs bizness. Tāpēc šajā plānā netiek paredzēti konkrēti pasākumi problēmas risinājumam, ņemot vērā, ka šo darbu organizēs un veiks speciāli uzņēmumi.

6.1.8. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu demontāžas centrs jāizveido vai pie sadzīves atkritumu poligona "Pentuļi" vai Ventspils pilsētā. Šo atkritumu pagaidu uzglabāšanai, pirms to nodošanas demontāžai vai demontēšanas, jāizveido apmēram 5000 m² liels ūdensnecaurlaidīgs laukums aprīkots ar lietus ūdens kanalizācijas un attīrīšanas sistēmu, kā arī jāizbūvē angārs šo atkritumu pagaidu uzglabāšanai pirms to nodošanas demontāžai. Laukuma apkalpošanai nepieciešami 2 riteņtraktori.

6.1.9. Bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas shēma

Tiek plānots, ka Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide tiks pabeigta orientējoši 2010. gadā. Šī sistēma ietvers:

atkritumu savākšanas stacijas (kopā valstī - 7) un bīstamo atkritumu savākšanas punktus katrā no rajonu centriem un valsts nozīmes pilsētām, kur nav paredzēta staciju izveide,

bīstamo atkritumu apglabāšanas poligonu Dobeles rajona Zebrenes pagastā. Pie poligona būs arī bīstamo atkritumu fizikāli - ķīmiskās apstrādes centrs,

azbestu saturošo atkritumu apglabāšanas poligonu Saldus rajona Brocēnu novada "Dūmiņos".

bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārta Olainē, kas pēc tehnisko sarežģījumu novēršanas, nodrošina šo atkritumu utilizāciju tos sadedzinot,

dažādu atstrādāto eļļu un riepu utilizāciju kas, kā tas norisinās arī šobrīd, tiks veikta Brocēnu šīfera rūpnīcā,

dzīvsudrabu saturošo lampu utilizāciju, kas arī turpmāk tiks veikta Liepājā, Demerkurizācijas centrā,

akumulatoru savākšanu un utilizāciju, ko arī turpmāk veiks šajā jomā strādājošās specializētās firmas.

Valsts sistēmas ietvaros paredzēta bīstamo atkritumu savākšanas stacijas izveide Ventspils pilsētā. Šajā stacijā tiks savākti bīstamie rūpniecības un bīstamie sadzīves atkritumi, kā arī bezsaimnieka bīstamie atkritumi un avāriju rezultātā (t.sk. transporta avārijas) radušies bīstamie atkritumi

Visticamāk, ka bīstamie atkritumi uz to utilizācijas / apglabāšanas vietām no bīstamo atkritumu savākšanas stacijas Ventspilī tiks nogādāti centralizēti. Tādējādi, pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma uzdevums būs savākto bīstamo atkritumu nogāde uz bīstamo atkritumu savākšanas staciju Ventspilī.

Paredzams, ka Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas projekta realizācija orientējoši varētu sākties 2007. gadā. Dominē 3 alternatīvas šo atkritumu apsaimniekošanai:

- bīstamo sadzīves atkritumu pieņemšana, īslaicīga uzglabāšana divās Ventspils pilsētas šķiroto atkritumu savākšanas stacijā vai tieši Bīstamo atkritumu savākšanas stacija, un atkritumu nodošana utilizācijai, kad būs izveidota nepieciešamā infrastruktūra,

- bīstamo sadzīves atkritumu atšķirošana no kopējās atkritumu plūsmas sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi",

- speciālas sistēmas izveide sadzīves bīstamo atkritumu savākšanai, ņemot vērā tās aktivitātes, kas tiek konkrēti paredzētas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas Valsts sistēmā.

Visticamāk, ka līdz ar bīstamo atkritumu Valsts apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu būs nepieciešama augšminēto 3 alternatīvu kombinācija. Izdevumi (investīciju un ekspluatācijas) par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu jāietver tarifā par atkritumu apsaimniekošanu.

6.1.10. Sabiedrības informēšanas - izglītošanas kampaņa

Sabiedrības informēšanas - izglītošanas kampaņas pasākumi izskatīti 7. nodaļā.

7. PROGRAMMA DARBAM AR SABIEDRĪBU

Ikviena projekta, it īpaši ja tas saistās ar vides un sadzīves aspektiem, realizācija ir iespējama, pēc būtības, ja ir ievēroti divi priekšnoteikumi:

1) problēmas risināšanai nepieciešamā infrastruktūra un finansiālie līdzekļi;

2) ja procesā iesaistītā sabiedrības daļa vai sabiedrība kopumā izprot problēmas risināšanas nepieciešamību un sniedz atbalstu, kas nepieciešamas noteiktā mērķa vai uzdevumu sasniegšanai.

Iepriekšējās plāna nodaļās izskatīti dažādi juridiskie, tehniskie un ekonomiski - finansiālie aspekti, bet šī nodaļa veltīta tieši iepriekš minētā 2. priekšnoteikuma realizācijas nodrošināšanai.

Sabiedrībai, kopumā ņemot, un katram indivīdam atsevišķi ir nepieciešams noteikts izglītības līmenis un sapratne par vides problēmām, it īpaši attiecībā uz tik komplicētu procesu kā atkritumu apsaimniekošana, kas - no vienas puses - ietver izlietoto materiālu utilizāciju, bet - no otras puses - materiālu saudzēšanu, kas tiek panākts caur rodošos atkritumu daudzuma samazināšanu un materiālu otrreizēju izmantošanu / pārstrādi. Vienlaicīgi šīs problēmas risinājums cieši saistās ar vides saudzēšanas un saglabāšanas jautājumiem, nepieļaujot (samazinot) tās piesārņošanu un nodrošinot dabas resursu saglabāšanu.

7.1. Īss problēmas raksturojums

Šobrīd Latvijā mūsdienīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē tiek ieguldīti ievērojami finanšu līdzekļi, bet šīs sistēmas sekmīga darbība iespējama tikai tajā gadījumā, ja plaša sabiedrība izprot sistēmas darbības principus un uzdevumus, kas izvirzīti mērķa sasniegšanai. Tāpēc ļoti būtiska šīs sistēmas sastāvdaļa ir programma iedzīvotāju informēšanai un izglītošanai.

1998. gadā Latvija parakstīja Orhusas konvenciju "Par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos un vides jautājumu izskatīšanu tiesas ceļā", kas norāda, ka sabiedrība ir jāiesaista programmu un plānu izpildīšanā, un tai savlaicīgi jāsniedz visa vides informācija sabiedrībai saprotamā formā. Arī Latvijas normatīvie akti nosaka, ka valsts un pašvaldību pienākums ir informēt sabiedrību par visiem jautājumiem un notikumiem, kas saistīti ar vidi.

Katrs pašvaldības iedzīvotājs ietekmē atkritumu pārvaldības sekmīgu ieviešanu, jo - lielākā vai mazākā mērā - tam ikdienā ir saskare ar atkritumiem, pie tam katrs iedzīvotājs ir saistīts ar vairāk kā vienu no atkritumu radīšanas vietām. Šajā sakarībā ikvienu iedzīvotāju var aplūkot kā atkritumu pārvaldības darbinieku dažādos sektoros.

Lai reģiona iedzīvotāji pēc iespējas vairāk tiktu iesaistīti jaunajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un tiktu veicināta tās darbība, projekta ietvaros ir izstrādāta programma darbam ar sabiedrību.

7.2. Programmas mērķis un uzdevumi tās sasniegšanai

Plāna sabiedrības izglītošanas programmas mērķis ir popularizēt jaunās atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku tās ieviešanu. Lai nodrošinātu šī mērķa sasniegšanu nepieciešama sekojošu uzdevumu realizācija:

Paaugstināt iedzīvotāju zināšanu līmeni vides aizsardzības, īpaši atkritumu pārvaldības un apsaimniekošanas jautājumos, īpašu uzmanību pievēršot atkritumu daudzuma samazināšanās un resursu taupības jautājumiem;

Popularizēt dalīto atkritumu savākšanas sistēmas nepieciešamību un tās nozīmību, vienlaicīgi sniedzot īsu un skaidru informāciju par šīs sistēmas ietvaros veicamajām darbībām un sagaidāmajiem rezultātiem;

Paaugstināt iedzīvotāju izpratni un, attiecīgi, atbildības sajūtu par apkārtējās vides aizsardzību un taupīgu resursu izmantošanu;

Radīt pozitīvu attieksmi iedzīvotāju vidū pret jauno atkritumu apsaimniekošanas sistēmu;

Maksimāli veicināt iedzīvotāju brīvprātīgu iesaistīšanos kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

7.3. Mērķa grupas

Informācijas saturs un tās pasniegšanas metodes ir atkarīgas no atkritumu radītāju mērķu grupām: mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību iestādes, ražošanas uzņēmumi, skolas, iedzīvotāju apvienības, nevalstiskas, sabiedriskas organizācijas. Informācijas - izglītošanas programmai ir jāietver vispārējā informācija, kas ir, lielā mērā, kopīga visām mērķa grupām un specifiskā informācija katrai no mērķa grupām.

7.4. Vispārējā informācija

Šo informācijas bloku var iedalīt trijās galvenajās sastāvdaļās:

1) vispārēja informācija par projektu, šajā gadījumā atkritumu apsaimniekošanas, skaidrojot tā mērķi, uzdevumus un realizācijas nepieciešamību;

2) regulāra informācija par atkritumu apsaimniekošanas ietvaros sasniegtajiem rezultātiem;

3) skaidrojums par ieguvumiem sabiedrībai un videi, kas veidojas projekta realizācijas gadījumā.

Šī informācija, galvenokārt, regulāri jāsniedz masu mēdijos, kā arī jāsagalvo publiskais apskats, kas sniedz skaidrojumu par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu kopumā un tās realizācijas gaitu.

7.5. Specifiskā informācija un pasākumi

Kā jau minēts iepriekš, ir jāizdala virkne atsevišķu mērķa grupu, tajā skaitā:

- mājsaimniecības;

- zemes un nekustamā īpašuma apsaimniekotāji;

- Valsts un pašvaldību iestādes;

- bērni un skolu jaunatne;

- ražošanas uzņēmumi;

- sabiedriskās un / vai nevalstiskās organizācijas.

Ja atkritumu radītājs ir mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību iestādes, tad informācija par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, stikla pudeļu, papīra, PET, bioloģisko, lielizmēra atkritumu (arī celtniecības), dārza u.c. atkritumu šķirošanu un nodošanu jāpiegādā tieši konkrētajam atkritumu radītājiem. Informācijas pasniegšanas veidi var būt ļoti dažādi, tajā skaitā:

1. Pašvaldību priekšrakstu un saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu publicēšana vietējos laikrakstos, lai sabiedrība varētu brīvi iepazīties ar prasībām, kas noteiktas atkritumu apsaimniekošanas jomā;

2. Informācijas stendi vai izstādes pašvaldībās, norādot adresātu (elektronisko pastu, tālruni u.tml.), kur iespējams, ja nepieciešams, saņemt papildus informāciju;

3. Regulāra informācija par atkritumu apsaimniekošanas aktuālajiem jautājumiem vietējās avīzēs, TV un radio;

4. Speciālu bukletu (informācijas lapu) sagatavošana par atkritumu dalīto vākšanu: kā un ko šķirot, kam vai kur nodot u.tml;

5. Pašvaldību rīkotas akcijas un konkursi, t.sk. talkas u.c;

6. Īpašas atšķirības zīmes - dzīvojamām mājām, uzņēmumiem, sabiedriskām ēkām un vietām, kas apliecina iesaistīšanos apkārtējās vides sakopšanā;

7. Speciāli pasākumi: informācijas un skaidrojumu sniegšana, ko nodrošina pašvaldības vai to konsultanti atkritumu apsaimniekošanas jomā, pašvaldībā strādājošie uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas u.c;

8. "Karstās" telefonu līnijas ātru atbilžu sniegšanai vai sūdzību izskatīšanai;

9. Iedzīvotāju apmeklējumi uz atkritumu pārstrādes uzņēmumiem speciāli tam paredzētos laikos.

Uzņēmumiem ir nepieciešama specifiskāka informācija, jo šajā gadījumā jāinformē arī par normatīvajiem aktiem kontroles sfērā un iespējamajiem juridiskajiem sodiem trūkumu gadījumā. Ražojošā sektora informēšanai būtu jāizmanto īpaši ražošanas atkritumu konsultanti, speciāla telefonu "karstā līnija" un specifiski bukleti dažādām rūpniecības nozarēm. Nepieciešamības gadījumā atkritumu konsultantiem jāapmeklē uzņēmumi, lai kopā ar uzņēmuma darbiniekiem un vadību izstrādātu uzņēmuma atkritumu apsaimniekošanas plānu.

Īpaša nozīme ir darbam ar bērniem un skolu jaunatni. Skolās un pirmsskolas vecuma iestādēs, kur veidojamas īpašas mācību programmas, kuru mērķis ir veicināt bērnu izpratni ekoloģijas jautājumos, radīt atbildības sajūtu par apkārtējo vidi un dalītās atkritumu vākšanas principu ieviešanu gan bērnu un skolotāju, gan bērnu vecāku (bērns kā skolotājs) ikdienā. Kā piemēru varētu minēt - "Zaļā punkta skola".

Klubu vai citu sabiedrisku, nevalstisko organizāciju veidošanai, kurās var apvienoties cilvēki, kas brīvprātīgi un atbilstoši savām spējām vēlas iesaistīties savas apkārtējās vides sakopšanā, ir būtiska nozīme. Šīs organizācijas ir kā starpnieki starp valsts un pašvaldību veidoto politiku un atsevišķu cilvēku dzīvi, tās var efektīvi veicināt iedzīvotāju dalību dažādās norisēs.

Pašvaldību uzdevums ir sniegt precīzu informāciju par lēmumiem, kādi ir pašlaik un turpmāk tiks pieņemti atkritumu pārvaldības jomā, to tehniskiem un ekonomiskiem risinājumiem, kā arī noteikumiem, kuru ieviešana tieši ietekmēs pilsoņu ikdienas dzīvi.

7.6. Pienākumu un atbildības sadalījums sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā

Veicamie pasākumi, atbildīgie par to izpildi un aptuvenās izmaksas apkopotas 37. tabulā. Ikgadējās kopējās izmaksas nepieciešamas sabiedrības informēšanai un izglītošanai tiek vērtētas aptuveni 8 tūkstošu latu, t.i. 8 gadu laikā - 64 tūkstošu latu.

Tiek paredzēts, ka informācijas - izglītošanas kampaņu veiks Ventspils pilsētas pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums (lasīt: SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts").

37. tabula. Sabiedrības informēšanas - izglītošanas kampaņas pasākumi

Pasākums	Atbildīgā institūcija / iestāde	Pasākuma realizācijas laiks
Datu bāzes veidošana: - vispārīga informācija par atkritumu veidiem un pārstrādes iespējām; - informācija par uzņēmumiem, kas nodarbojas ar sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu un uzglabāšanu; - informācija par uzņēmumiem, kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu savākšanu, transportēšanu un uzglabāšanu; - kur ,kā un kādus atkritumus reģionā var nodot atkritumu noglabāšanai; - kur, kā un kādus atkritumus var nodot otrreizējai pārstrādei - atkritumu poligons, tā darbības principi.	Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums	Plāna realizācijas laikā
Kontrole un vērtējumi par sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu norises gaitu. Ieviest informatīvo telefonu pa kuru reģiona iedzīvotāji var paust savu viedokli, ieteikumus un sūdzības par notiekošo reģionā. Kā arī informēt par nelikumībām vai neaktīviem kaimiņiem, kuriem būtu pievēršama īpaša vērība. Kā arī sniegt ziņas par atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti.	Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums	Plāna realizācijas laikā
Informācijas stendi vai izstādes pašvaldībās. Informatīvi pasākumi konkrētām mērķauditorijām, izmantojot kā uzskates līdzekļus drukātos un video materiālus, kā arī atkritumu konteineru un atkritumu savākšanas tehnikas demonstrēšanu. Piesaistot mērķauditorijas un masu mēdiju uzmanību atkritumu šķirošanas nozīmībai un tam kā to praktiski visvienkāršāk veikt.	Pašvaldības, pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums	Periodiski plāna realizācijas laikā
Informācija masu mēdijos. Veicams nepārtraukts, sistemātisks darbs ar žurnālistiem sniedzot informāciju par visiem lēmumiem, kas tiek pieņemti valstī un pašvaldībās atkritumu pārvaldības jomā, par notikumiem kas tiek organizēti gan valstī, gan Ventspils reģionā un katrā konkrētajā pašvaldībā. Sniegt informāciju par atkritumu apsaimniekošanas plāna ieviešanas norisēm un iedzīvotāju atsaucību vai neatsaucību uz šīm norisēm. Izmantot masu mēdijus kā informācijas kanālu informācijas nodošanai sabiedrībai un arī informācijas saņemšanai no iedzīvotājiem.	Pašvaldības, pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums	Plāna realizācijas laikā
Audiālu un vizuālu dokumentālo un izglītojošo materiālu veidošana. Sadarbojoties ar vietējo televīziju un radio stacijām varētu tikt veidoti sižeti par to kas labs un slikts atkritumu apsaimniekošanas jomā notiek reģionā, organizēti konkursi par vides jautājumiem, utt.	Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums	Plāna realizācijas laikā
Akcijas. Vairākas reizes gadā pašvaldībās varētu tik organizētas akcijas, kuru laikā tiek vākti kādas noteiktas kategorijas atkritumi. Piemēram PET, stikls, kartons un papīrs. Pašlaik šādas akcijas organizē "Zaļais punkts" un "Zaļā josta". Ir notikušas vairākas līdzīgas akcijas pašvaldībām sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, bet turpmāk tās varētu kļūt par tradīciju un aptvert lielāku skaitu savācamo atkritumu veidu. Akcijas rīkojams arī tad, kad tiek atvērts kāds jauns šķiroto atkritumu savākšanas laukums un tam līdzīgi.	Pašvaldības	Plāna realizācijas laikā
Talkas. Pašvaldībās organizējamas talkas, gan jau ierastās pavasara un rudens talkas, gan ar speciālu nozīmi sakopt kādu konkrētu vietu - piemēram pludmali. Šajā laikā varētu tik izvietoti speciāli dalītās atkritumu vākšanas konteineri, kas talkas dalībniekiem parādītu cik vienkārši ir atkritumus dalīt.	Pašvaldības	Plāna realizācijas laikā
Informatīvu brošūru izveidošana un izplatīšana reģiona iedzīvotājiem ar informāciju par: - vispārīga informācija par atkritumu veidiem un pārstrādes iespējām; - vispārīga informācija par atkritumu pārvaldības sistēmu reģionā; - informācija par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un to kādu ietekmi tas atstāj uz apkārtējo vidi; - par pakalpojumiem kādi tiek sniegti reģionā atkritumu apsaimniekošanas jomā; - atkritumu poligona darbības principi; - iespēju iesaistīties sabiedriskās organizācijās; - iespējām piedalīties pašvaldību organizētajās talkās un akcijās. Informatīvo brošūru izplatīšanā iesaistīt Latvijas pasta nodaļas, veikalus, izglītības iestādes, sabiedriskās organizācijas un citas iestādes, lai informācija varētu nokļūt pie ikviena reģiona iedzīvotāja.	Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums	Plāna realizācijas laikā
Darbs ar skolām. Nodrošināt skolu ar nepieciešamo informāciju par atkritumu šķirošanu un tās nepieciešamību, šķiroto atkritumu apsaimniekošanu. Lai skolotāji varētu informēt un iesaistīt savus audzēkņus šajā ekoloģiski nozīmīgajā procesā. Organizēt skolās projektu nedēļas, kas veltītas šai tēmai; Rīkot konkursus par iepakojuma materiālu vākšanu; Rīkot zīmējumu, sacerējumu un citus konkursus, kas aicinātu skolu jaunatni pievērsties šai tēmai. Rīkot ekskursijas gan un atkritumu noglabāšanas poligonu, gan uz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem.	Skolu valde, pašvaldības, pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums	Plāna realizācijas laikā
Darbs ar ražošanas uzņēmumiem. Organizēt informatīvus pasākumus uzņēmumos uz vietas. Demonstrējot un izskaidrojot specifisko (katram uzņēmumam raksturīgo) atkritumu uzglabāšanas, savākšanas, nodošanas, transportēšanas, pārstrādes vai noglabāšanas principus. Sniegt uzņēmumiem visu nepieciešamo informāciju kur, kā un kādus atkritumus nodot. Izskaidrot sodu sistēmu neievērojot normatīvo aktu prasības šai jomā.	Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums	Plāna realizācijas laikā

Darbības indikatori - gala rezultāts:

Līdz 2008. un 2010. gadiem atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīt attiecīgi 100% pilsētu iedzīvotāju un līdz 75% un lauku teritoriju iedzīvotāju.

Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu samazināt 2010. gadā līdz 75% apjomam no 1995. gadā apglabātajiem apjomiem, bet 2013. gadā - līdz 50%.