Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par darba ņēmēju norīkošanu darbā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.10.2006., Nr. 173 (3541) https://vestnesis.lv/ta/id/146778

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par kaitīgajām vielām ūdensnecaurlaidīgos materiālos

Vēl šajā numurā

31.10.2006., Nr. 173 (3541)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par darba ņēmēju norīkošanu darbā

 

Eiropas Parlamenta deputāti pauž bažas, ka direktīva par darba ņēmēju norīkošanu darbā vairākās dalībvalstīs netiek pienācīgi īstenota. Tas neļauj sasniegt direktīvas mērķus pakalpojumu brīvības jomā. Deputāti aicina dalībvalstis un Komisiju rīkoties, lai trūkumus novērstu, tomēr pagaidām neprasa direktīvu grozīt.

Pēc Pakalpojumu direktīvas pirmā lasījuma, kurā Eiropas Parlaments no likumprojekta svītroja atsauces uz darbinieku norīkošanu darbā uz citu dalībvalsti, deputāti Eiropas Komisijai prasīja pārbaudīt trūkumus saistībā ar direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā. Komisija šā gada 4.aprīlī publicēja pamatnostādnes par direktīvas piemērošanu – Parlaments savu viedokli par tām izteica šodien nenormatīvā ziņojumā, pieņemot to ar 295 balsīm par, 72 pret, un 20 atturoties.

Deputāti secina, ka grūtības direktīvas piemērošanā daļēji saistītas ar to, ka likumu nav transponējušas visas dalībvalstis, kas atšķirīgi interpretē arī galvenos direktīvas jēdzienus, piemēram, darba ņēmējs, minimālā alga, apakšlīgums. Sarežģījumi ir informācijas saņemšanā un direktīvas izpildes uzraudzībā. Parlaments atzīmē, ka “pamatnostādņu secinājumos Komisija atzīst vajadzību skaidrāk definēt kontroles pasākumus un uzlabot piekļuvi informācijai, tomēr sagaida, ka tiks pieņemti piemēroti saistoša rakstura līdzekļi direktīvas piemērošanai”.

Parlaments norāda, ka direktīva neattur dalībvalstis no citu darba un nodarbinātības noteikumu izvirzīšanas, ja šie noteikumi ir sabiedriskās kārtības noteikumi, un nepiekrīt ierobežojošam jēdziena “sabiedriskās kārtības noteikumi” tulkojumam.

Ziņojumā ieteikts uzlabot informētību par dalībvalstu tiesību aktiem un izteikts atbalsts Komisijas iniciatīvai izveidot tīmekļa vietni, kas būtu veltīta norīkotajiem darba ņēmējiem. Tajās jāiekļauj saites uz dalībvalstu tiesību aktiem.

Direktīva par norīkošanu darbā ietver visas nozares un vairākus norīkojuma veidus. Izņēmumi ir kuģu apkalpe un tirdzniecības flote. Parlaments tāpēc aicina Komisiju “iesniegt priekšlikumu direktīvai par noteikumiem, kuri attiecas uz kuģu apkalpēm, kas regulāri nodrošina pasažieru prāmju un kravas prāmju satiksmi starp dalībvalstīm”.

Direktīva par norīkošanu darbā regulē standartus tādu strādnieku aizsardzībai un darba apstākļiem, ko vienas ES dalībvalsts uzņēmums norīkojis darbā uz citu dalībvalsti. Šāds norīkojums neietekmē darba līgumu, ko darba ņēmēji ir noslēguši izcelsmes valstī. Saskaņā ar direktīvu norīkotajiem darba ņēmējiem ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar darba ņēmējiem uzņemošajā valstī.

Eiropas Parlamenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!