Par ES pārskatu un kontroles sistēmu efektivitāti

Eiropas Komisija atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pozitīvo ticamības deklarāciju par ES 2005.gada pārskatu, kuru pirmo reizi sagatavoja saskaņā ar jauno grāmatvedības sistēmu, bet apšaubīja Revīzijas palātas dažas piezīmes par kontroles sistēmu efektivitāti.

Savā gada ziņojumā Eiropas Revīzijas palāta sniedza pozitīvu ticamības deklarāciju attiecībā uz ES gada pārskata ticamību. Revīzijas palāta arī sniedza atzinumu par “pamatā esošo darījumu” (t.i., iemaksu ES fondos un izmaksu no tiem) pareizību, pozitīvi novērtējot ieņēmumus, administratīvos izdevumus un daļu no pirmspievienošanās un lauksaimniecības izdevumiem. Revīzijas palāta atzina, ka tā nevar bez iebildumiem sniegt apliecinājumu par pārējām ES izdevumu jomām.

Grāmatvedības reforma – sasniegtie mērķi

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass, kas ir atbildīgs par administratīvajām lietām, revīziju un krāpšanas apkarošanu, atbalstīja Revīzijas palātas sniegto ES gada pārskata pozitīvo novērtējumu: “2005.gads bija pirmais gads, kad Komisija izmantoja pilnībā modernizētu grāmatvedības sistēmu. Neraugoties uz reformas sarežģītību un acīm redzamajām sākotnējām problēmām, kas ar to bija saistītas, Komisija izpildīja savu solījumu ieviest šo sistēmu divos gados – termiņā, ko Revīzijas palāta uzskatīja par ļoti pretenciozu.”

Sīms Kallass: “Mehānisms darbojas, ES budžets ir labi aizsargāts”

Vienlaikus Komisija pauda bažas saistībā ar Revīzijas palātas atzinumu par pamatā esošajiem darījumiem. “Komisija būtībā nepiekrīt tam, kādā veidā Revīzijas palāta joprojām koncentrējas uz atsevišķu kļūdu meklēšanu nenozīmīgos darījumu paraugos, un tam, kā tā veic ekstrapolācijas, kuras lielā mērā tiek pārprastas. Vienmēr un jebkurā organizācijā var atrast kļūdas atsevišķos darījumos, bet mums ir reāli mehānismi, kas ļauj atsaukt jebkurus nepamatotus maksājumus. Komisija 2005.gadā atguva vairāk nekā 2170 miljonus eiro. Revīzijas palātai tas beidzot būtu jāatzīst,” sacīja S.Kallass.

Revīzijas palāta joprojām vislielāko uzmanību pievērš kļūdu skaitam un to nozīmīgumam ES izdevumos konkrētajā gadā. ES kontroles sistēmas savukārt darbojas saskaņā ar daudzgadīguma principu un efektīvi labo agrāk pieļautās kļūdas, aizsargājot nodokļu maksātāju intereses. Komisija uzskata, ka ir būtiski, lai Revīzijas palāta vairāk ņemtu vērā ES izdevumu daudzgadīgo raksturu, kaut gan līgumi liek tai sniegt gada ziņojumu.

Izeja no strupceļa

Komisija ir apņēmusies līdz 2009.gadam panākt pozitīvu ticamības deklarāciju, lai gan tā apzinās šā uzdevuma nopietnību – ES revīzijas process ir ne tikai nesalīdzināmi stingrāks nekā valstu budžetu revīzija (kur nodaļas vērtē atsevišķi un par tām nesniedz vienotu gada spriedumu), tas ir arī daudz sarežģītāks tādā nozīmē, ka ES budžeta pārvaldīšana ir lielā mērā decentralizēta un 76% līdzekļu izlieto valstu vai pašvaldību iestādes. Komisija atzinīgi vērtē dalībvalstu solījumu sniegt gada deklarācijas par to, kā tiek izlietoti ES līdzekļi, ko tās pārvalda. “Komisija cer, ka dalībvalstis sadarbosies, lai ātrāk panāktu pozitīvu Revīzijas palātas atzinumu,” noslēgumā teica S.Kallass.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa