Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 26. oktobra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

I.Emsis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien Saeimas sēde ritēja ļoti raiti. Galīgajā lasījumā tika pieņemti daudzi likumi. Tas arī ir saprotams, jo nākamajai Saeimai mēs gribam atstāt pēc iespējas mazāk aizsāktu un nepabeigtu darbu.

Šodien es pieminēšu dažus būtiskus likumprojektus. Pirmais no tiem ir galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz, ka turpmāk pašvaldību regulatori regulēs tikai sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs. Bet par kvalitatīvāko un lētāko atkritumu savākšanu un aizvešanu līdz šiem poligoniem pašvaldībām būs jārīko konkursi.

Vēl ļoti būtisks ir šodien otrajā lasījumā atbalstītais Koncesiju likumprojekts, kas nozīmē, ka galīgajā lasījumā to pieņems jau nākamā Saeima. Likumprojekts paredz, ka turpmāk publiskajai un privātajai partnerībai lielāks atbalsts būs tajās jomās, kurās valsts un pašvaldību spējas ir ierobežotas. Tās ir gan pakalpojumu, gan arī būvniecības jomas, kurās varēs izmantot privāto partnerību. Jaunais un modernais Koncesiju likums, kurā ir pārņemta Eiropas pieredze, radīs daudz lielākas iespējas privātā kapitāla piesaistīšanai dzīves kvalitātes uzlabošanā. Vienlaikus jāsaka, ka esmu gandarīts par Saeimas atbalstu mūsu priekšlikumam, ka ne viss ir nododams koncesijā. Tas ir saistīts ar tiem uzņēmumiem, kuri privatizācijas likumā ierakstīti kā neprivatizējami un kurus ir aizliegts nodot koncesijā. Tie ir valsts akciju sabiedrības “Latvenergo”, “Latvijas Pasts” un “Latvijas Valsts meži”. Ir vēl viena uzņēmumu grupa, kurus nav paredzēts nodot koncesijā. Tie ir pašvaldību ūdensapgādes uzņēmumi, kuri no Eiropas Savienības ir saņēmuši ļoti nozīmīgas investīcijas, tāpēc to dzīvotspēja ir nodrošināta ilgam laikam. Šādu uzņēmumu, kuru sakārtošanā ieguldīta Eiropas un valsts nauda, nodošana privātiem īpašniekiem nebūtu taisnīga, jo tādā gadījumā privātīpašnieks gūtu peļņu uz valsts ieguldījumu rēķina. Tātad Koncesiju likuma būtība ir tāda, ka tikai tie investori, kuri konkrētā sfērā būs ieguldījuši paši savus resursus, varēs pretendēt uz koncesiju priekšrocībām.

Es domāju, ka kopumā šī Saeimas sēde bija līdzsvarota, bet mums priekšā ir vēl viena sēde, kurā galīgajā lasījumā varēsim pieņemt daudzus jaunus likumus.

G.Bērziņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Kā jau tika minēts, šodien Saeimas darbs ritēja ļoti raiti, ātri izskatot daudzus likumprojektus.

Ilgākās debates bija par tā sauktajiem čekas maisiem. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Saeimai otrreizējai caurlūkošanai bija atgriezusi grozījumus likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. “Jaunā laika” frakcijā domas par šo likumprojektu dalījās. Tika pausti dažādi argumenti par to, ka šī VDK kartotēka ir nepilnīga, ka tajā ir cilvēki, kuri ar čeku nemaz nav sadarbojušies; ļoti iespējams, ka tajos sarakstos atrodami cilvēku uzvārdi, kuri faktiski ir nevainīgi; esot arī aizdomas, ka dažu cilvēku lietas no kartotēkas, iespējams, ir izņemtas. Bet tika izteikts arī arguments, ka šo apmēram desmit gadu laikā ik pa laikam šis jautājums ir ticis skatīts, bet nav atrisināts. Iespējams, ka šajā laikā daži cilvēki ar šo informāciju ir šantažēti. Tāpēc arī tika pausts viedoklis, ka šim jautājumam būtu vēlams pielikt punktu, šo kartotēku nododot atklātībai. Protams, ka tas skartu tos cilvēkus, kuri ir nevainīgi, bet viņiem ir tiesības tiesas priekšā pierādīt savu nevainību, kā tas ir paredzēts Latvijas likumdošanā. “Jaunā laika” frakcijai šajā balsojumā bija brīvais balsojums, tāpēc arī starp frakcijas locekļiem balsis sadalījās, jo cilvēki balsoja pēc savas sirdsapziņas. Saeima pieņēma šo likumu otrreizējā caurskatīšanā.

Tā kā šī ir pēdējā reize, kad man ir iespēja personīgi uzrunāt radioklausītājus, tad gribu pateikties visiem, ar kuriem šīs Saeimas laikā man ir bijusi personiska sadarbība. Paldies par sadarbību!

P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Arī man šī ir pēdējā iespēja uzrunāt radioklausītājus un informēt par to, cik raiti mēs šodien esam strādājuši. Līdz pusdienlaikam mēs izskatījām vairāk nekā četrdesmit dienas kārtības jautājumus, kas liecina par mūsu pietiekamajām darba spējām, neskatoties uz to, ka daļa deputātu nebūs jaunajā Saeimā, bet daļa paliks.

Turpinot tēmu par tā sauktajiem čekas maisiem, jautājums par to, vai šī publicēšana problēmu atrisinās, tomēr paliks. Kamēr tauta neizvērtēs kolaborāciju pēc būtības un neizteiks savu nosodījumu, es šaubos, vai mēs tiksim daudz tālāk. Tikai tad, kad nodot, apmelot un tenkot vairs nebūs latviešu paradums, mēs varbūt varēsim cerēt uz taisnīgu problēmas atrisināšanu.

Bet ko pašlaik dara aizejošie un paliekošie deputāti? Galvenokārt analizē vēlēšanu rezultātus, jo ir interesants jautājums – cik un kas jādara, lai iegūtu vēlētāju mandātu turpmākajam darbam, un kādi tad bija vērtēšanas kritēriji? Man kā aizejošajam deputātam pēc loģikas vajadzētu spriest par to, vai viss ir padarīts, lai gan parasti visu nekad nevar padarīt, vai arī, kas ir ticamāk, ka nav vairs pasūtījuma, varbūt pasūtītāji ir miruši, bet varbūt viņu problēmas ir atrisinātas. No tā var secināt, ka jāpaliek tiem, kuri ir mazāk strādājuši un kuri visu vēl nav padarījuši. Tāpēc atliek vien viņiem novēlēt veiksmi.

Uz ko mēs varam cerēt nākotnē – nākamajos četros gados? Turpinoties tradīcijām, plašsaziņas līdzekļos jūs lasīsit puspatiesības un dzirdēsit dažādus subjektīvus viedokļus. Es tikai varu ieteikt arī turpmāk klausīties tiešo translāciju no Saeimas sēžu zāles, lasīt Saeimas stenogrammas un aktīvi līdzdarboties valsts politikā. Šādas tiesības visiem paredz Latvijas parlamentārā republika un tās likumi.

J.Dobelis
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Tā kā man šī nav pēdējā iespēja uzrunāt radioklausītājus, tad es atkal izmantošu iespēju, lai pateiktos visiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri atbalstīja mūsu apvienību un mani personīgi šajās vēlēšanās. Mēs nemainīsimies – kādi esam bijuši, tādi arī paliksim. Un pašlaik apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iezīmē savu darbību tuvākai un tālākai nākotnei, skaidri uzrādot divas būtiskas sadaļas – nacionālo un sociālekonomisko.

Ja nacionālajā sadaļā mēs turpināsim savus iesāktos darbus, kas skar latviešu valodas nostiprināšanu, bezjēdzīgas naturalizācijas ierobežošanu, vēršanos pret Latvijas vēstures apzinātu sagrozīšanu, tad sociāli ekonomiskajā laukā nāksies daudz strādāt, lai pamazām pārliecinātu kolēģus Saeimā par mūsu priekšlikumu būtību.

Darbojoties 8.Saeimas pēdējās plenārsēdēs, mūsu frakcija centās pragmatiski atbalstīt mums pieņemamus likumprojektus. Tāpēc arī sēdes ritēja raiti un bez liekas runāšanas. Vienīgi, kārtējo reizi izskatot tos nelaimīgos čekas maisus, jāizsaka dziļa nožēla par to, ka Saeima atkal radīja iemeslu pieņemto likumu neapstiprināt, bet gan atgriezt atpakaļ. Šķiet, ka šad tad vajadzētu padomāt par to, ka, ja Saeima pieņem kādu konceptuāli nopietnu lēmumu, kas skar lielu sabiedrības daļu, tad tas ir jādara Saeimas darbības sākumā, nevis jāgaida kārtējo vēlēšanu tuvošanās, lai atkal kārtējo reizi tracinātu sabiedrību. Nu, redzēsim, kā būs šajā gadījumā. Katrā ziņā šīsdienas balsojums nekādu punktu nepielika. Līdz ar to mēģināsim pragmatiski sekot visam, kas notiek, un centīsimies, protams, sadarboties ar jebkuru Latvijas Republikas pilsoni, kas vēl labu Latvijas valstij un latviešu tautai.

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien bija pavisam tukša Saeimas sēde. Labējais vairākums, galīgajā lasījumā izskatot grozījumus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, noraidīja PCTVL priekšlikumus, kas paredzēja iespēju katram iedzīvotājam iepazīties ar tarifu paaugstināšanas pamatojumu. Ja nākamajā gadā par maizes kukuli vai trolejbusa biļeti būs jāmaksā 40 santīmi, tad nekādu pamatojumu nebūs iespējams saņemt.

Tika noraidīts arī mūsu priekšlikums grozījumiem Civilprocesa likumā uz otro lasījumu, kas paredzēja samazināt valsts nodevu tiesā civillietās.

Man šķiet, ka labējam vairākumam ir divi galvenie uzdevumi – bezgalīgi pļāpāt par seksuālo minoritāšu tiesībām un čakli meklēt savus uzvārdus VDK maisos.

Bet interesanta bija mūsu vakardienas tikšanās ar Valsts prezidenti. Cienījamajai Vairai Vīķei-Freibergas kundzei mēs atgādinājām, ka nākamgad visasiņainākā būs denacionalizēto namu iedzīvotāju problēma. PCTVL arī pauda bažas par to: ja valdības veidošanu prezidente uzticēs Tautas partijas pārstāvjiem, tad šai iedzīvotāju kategorijai radīsies papildu grūtības. Ir zināms, ka tieši Tautas partija izjūt īpašu mīlestību pret neregulējamo dzīvojamās platības tirgu, kur, jo mazāk piedāvājumu, jo labāk. Mēs lūdzām prezidenti vismaz daļēji neitralizēt tās sekas, kas radīsies, izvēloties Tautas partiju par nākamās valdības kodolu un uzņemties personīgu kontroli pār šo problēmu, šajā sfērā aktivizējot arī personīgās iniciatīvas.

Mēs runājām arī par to, ka tieši frakcija PCTVL bija iniciatore pabalstu izmaksāšanai personām, kuras atstāj dzīvokļus, kā arī iniciatore likumprojektam, kas valdībai uzliek par pienākumu izstrādāt kompleksu šīs programmas risinājumu. Par šo jautājumu mēs bijām runājuši arī ar Valsts cilvēktiesību biroja vadītāju. Pēc tam, kad valdība atteicās pildīt likumu, frakcija PCTVL bija spiesta Saeimā iesniegt savu likumprojektu par pilnīgu dzīvokļu tirgus vērtības kompensāciju denacionalizēto namu iedzīvotājiem un citiem palīdzības veidiem, kas jau ir atbalstīti pirmajā lasījumā. Mēs ceram, ka denacionalizēto namu iedzīvotāju problēma būs prioritāra ne tikai PCTVL, bet arī visām valsts iestādēm.

V.Orlovs
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Es politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” vārdā gribu izteikt lielu pateicību visiem par atbalstu vēlēšanās. 17 mūsu deputāti saņēma tautas atbalstu, tas liecina, ka iedzīvotāji grib dzīvot pragmatiski, atbalsta saskaņu sabiedrībā un niecīgu daļu politiķu no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas parāda viņu izredzes nākotnē. Es ceru, ka nākamajā Saeimā mēs neredzēsim nacionāli noskaņotus deputātus, kuri skatās pagātnē, nevis nākotnē.

Šodien Saeimas sēdē deputāti mēģināja uzlabot likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Muitas likumu un vēl dažus.

Ko gribētu pateikt? Vēlos, lai deputāti, kuri strādās 9.Saeimā, lielāku uzmanību tomēr veltītu sociālajiem jautājumiem. Mēs ļoti labi saprotam, ka pensiju apmērs neatbilst šodienas vajadzībām, ka minimālā alga mums ir mazāka nekā mūsu kaimiņiem, veselības aprūpe, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, mums ir sliktākā Baltijas valstīs. Tāpēc es gribu novēlēt deputātiem, kuri strādās 9.Saeimā, pievērst uzmanību tieši sociālajiem jautājumiem. Ekonomika attīstās veiksmīgi, par ko liecina iekšzemes kopprodukta pieaugums, bet uzmanība taču jāpievērš tieši cilvēkiem, turklāt veciem cilvēkiem un tiem, kuriem mēs esam parādā – arī jauniešiem, studentiem un bērniem.

Es ceru, ka arī turpmāk politiskā apvienība “Saskaņas Centrs” saņems vēlētāju atbalstu, ka mums – visu tautību pārstāvjiem, kuri dzīvo Latvijā, izdosies dzīvot vienā kopienā, domājot par nākotni.

O.Deņisovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vārdā šodien pievērsīšu uzmanību otrreizējai caurlūkošanai atgrieztajiem grozījumiem likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Mūsu frakcijas deputāti tāpat kā iepriekš arī šodien saglabāja savu pozīciju, uzskatot, ka jau pietiek apspriest jautājumu par čekas maisiem, tas vienkārši jāaizmirst. Mēs uzskatām, ka nedrīkst publicēt tur esošās ziņas, jo svarīgu ziņu tur jau sen vairs nav. Bet tām, kas tur palikušas, nav nekādas svarīgas nozīmes. Tomēr dažu cilvēku turpmāko dzīvi, par kuriem ziņas varētu tikt publicētas, tas varētu būtiski ietekmēt. Mēs uzskatām, ka likumdevējs nedrīkst sagraut šo līdzcilvēku likteņus un pieļaut, lai viņi kļūtu par atstumtajiem savās ģimenēs vai darbā. Sabiedrība bez jebkādas publikācijas zina savus varoņus. Mūsu valstī ir citi jautājumi, kas jārisina steidzamības kārtā. Mums ir pienākums, pieņemot sabiedrībai labvēlīgus likumus, turpināt paaugstināt tautas dzīves līmeni, nevis šķelt sabiedrību, šim mērķim izmantojot pagātnes spokus. Atverot čekas maisus, mēs nepalīdzēsim paaugstināt ienākumus pensionāriem, skolotājiem un citiem cilvēkiem. Tāpat arī mēs neatrisināsim denacionalizēto māju īrnieku problēmas un neaizturēsim darbaspēka aizplūšanu uz ārzemēm. Mums jādomā par Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc frakcijas vārdā es izsaku cerību, ka 9.Saeimā mēs laiku velti netērēsim, apspriežot kaut kādus papīrus ar pierakstiem, kuri pat vēsturniekiem nav interesanti.

Saeimas preses dienests