• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nosūtot atkārtotai caurlūkošanai likumu par bijušās VDK dokumentiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.11.2006., Nr. 175 https://www.vestnesis.lv/ta/id/147015

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pasniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekam Azerbaidžānas Republikā

Vēl šajā numurā

02.11.2006., Nr. 175

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nosūtot atkārtotai caurlūkošanai likumu par bijušās VDK dokumentiem

 

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien, 1.novembrī, vēstulē LR Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei nosūtījusi 2006.gada 26.oktobrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” otrreizējai caurlūkošanai trešo reizi:

“Šā gada 26.oktobrī Saeima atkārtoti pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, mainot šī likuma spēkā stāšanās laiku.

2006.gada 16.jūnijā, nosūtot otrreizējai caurlūkošanai šā gada 7.jūnijā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, es jau norādīju Saeimai visus tos argumentus, kuru dēļ es nesaskatu par iespējamu šo likumu izsludināt. Šos argumentus es joprojām uzturu spēkā.

Papildus iepriekš minētajam vēlos vērst Saeimas deputātu uzmanību uz šādiem faktiem.

Pirmkārt, preambulā, kuru tiek plānots publicēt kopā ar šā gada 26.oktobrī pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, lai skaidrotu gan LPSR VDK aparāta uzbūvi un uzdevumus, gan VDK dokumentu grupas un to ticamības pakāpi, ir norādīti tie paši argumenti, kurus esmu jau Saeimai paudusi. Proti, Latvijā pieejamais VDK dokumentu kopums nedod iespēju objektīvi izvērtēt katru atsevišķu sadarbības ar VDK faktu, pieejamie dokumenti nesniedz informāciju par sadarbības motivāciju un saturu, informācija ir tikai daļēja un neliecina par sadarbības raksturu ar VDK, neatspoguļo katras personas individuālo attieksmi pret sadarbību un nepierāda vainu. Manuprāt, šī skaidrojošā preambula ir iznīcinoša VDK aģentu kartotēkas publicēšanas idejai vispār un rada loģisku jautājumu – ar kādu mērķi tādā gadījumā tas tiek darīts?

Ja VDK aģentu kartotēkas publicēšanas mērķis, norādot par katru kartotēkā minēto personu tās personas datus (vārdu, uzvārdu, tēvvārdu, dzimšanas datus), kā arī savervēšanas laiku un vietu, ir noskaidrot vēsturisko patiesību, tad es aicinu Saeimu vispirms atvēlēt laiku un līdzekļus minētās kartotēkas izpētei, izvērtēšanai un papildu informācijas vākšanai, lai publicēšanas efekts patiešām būtu atbilstošs iecerētajam mērķim un neskartu nevainīgus cilvēkus un, lai zinātniski pētot VDK dokumentus, tai skaitā vervēšanas lietas, aģentu reģistrācijas žurnālus, operatīvās izstrādes materiālus un liecinieku liecības, varētu iegūt ticamu informāciju par konkrēto personu sadarbības veidu ar VDK.

Beidzot taču ir jāatzīst, ka līdz šim ar bijušās Valsts drošības komitejas dokumentiem nav veikts nopietns pētniecisks un zinātnisks darbs, jo tāds nekad nav bijis Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) uzdevums. TSDC likumā noteiktais uzdevums ir nodrošināt šo dokumentu saglabāšanu un likumā noteikto pieeju šiem dokumentiem, lai ļautu tos apzināt, pētīt un izmantot likumā norādītajiem mērķiem.

Ne TSDC, ne citu pētnieku rīcībā šodien nav aģentu darba un personīgo lietu. Uzskatu, ka šādā situācijā normatīvo aktu līmenī ir jāveicina bijušo aģentu sadarbība ar izmeklēšanas un pētniecības iestādēm, jo tā ir vienīgā reālā iespēja noskaidrot patiesību. Šobrīd ir skaidrs, ka Krievijas Federācijas attiecīgās iestādes diez vai ir gatavas nodot Latvijas valsts rīcībā iztrūkstošos dokumentus.

Tikai pēc rūpīga, skrupuloza zinātnieku un pētnieku darba, kas dotu iespēju tuvoties patiesībai par padomju režīma gadiem Latvijā, būtu iespējama jelkādu VDK dokumentu publicēšana. Domāju, ka VDK dokumentu izpētē un izvērtēšanā, paredzot tam attiecīgu finansējumu un valsts atbalstu, ir nepieciešams iesaistīt arī Vēsturnieku komisiju, kura veiksmīgi darbojas Valsts prezidenta institūcijas paspārnē un jau strādā pie padomju perioda vēstures izpētes.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, nosūtu 2006.gada 26.oktobrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” otrreizējai caurlūkošanai trešo reizi.

Pielikumā. Valsts prezidenta 2006.gada 16.jūnija motivācijas raksts Saeimai (kopija)”.

(Valsts prezidenta 2006.gada 16.jūnija motivācijas raksts – 2006.gada 20.jūnija “Latvijas Vēstnesī”, Nr.96, 22.lpp.)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!