Finansu ministrs Edmunds Krastiņš — vakar, 16. decembrī, ikmēneša preses konferencē

— Tātad arī pieņemtais budžets ir pārliecinājis SVF cilvēkus, ka mēs ne tikai apņemamies ko darīt, bet to arī pildām. Tātad SVF nav bijis iebildumu pret mūsu ekonomiskās politikas memorandu, un tas nozīmē, ka Latvijas politika ir starptautiski atzīta un Latvija var nākamgad aizņemties finansu līdzekļus Pasaules bankā. Tā kā mums ir budžeta deficīts, mēs šo iespēju acīmredzot arī izmantosim. Šajā sakarībā tiek strādāts pie strukturālās pārkārtošanās kredīta, ko Latvija varētu nākamajā gadā saņemt no Pasaules bankas. Šis kredīts ir saistīts ar strukturālo pārkārtojumu programmas īstenošanu.

Preses konferences turpinājumā finansu ministrs analizēja 11 mēnešu finansu rādītājus valstī.

— Varu teikt, ka visumā tie ir ļoti normāli un pieņemami. Valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu rezultāti rāda, ka šā gada novembrī tie bijuši diezgan ievērojami labāki nekā pagājušā gada novembrī un arī kopumā Valsts kases pārskats rāda, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi 11 mēnešos ir izpildīti par apmēram 93 procentiem no gada ieņēmumu plāna. Tas nozīmē, ka ieņēmumi ir nedaudz lielāki, nekā tika prognozēts pēc visiem grozījumiem budžetā.

Aplūkojot atsevišķus nodokļu veidus, redzams, ka diezgan stabils ir ienākums no uzņēmuma ienākumu nodokļa. Tā kā šis nodoklis pašlaik balstās uz avansa maksājumiem, tad šīs iemaksas paliks stabilā nemainīgā līmenī, tāpat kā iepriekšējos mēnešos.

Pēdējos trīs mēnešos uzlabojas arī akcīzes nodokļa ieņēmumi, kaut gan no pamatbudžeta nodokļu veidiem šis pagaidām ir vienīgais nodoklis, kas nav sasniedzis šā gada plānotos rādītājus. Visi pārējie nodokļu ieņēmumi ir tos sasnieguši vai arī pārsnieguši. Bet, kā redzams, akcīzes nodokļa tendence ir laba, kopš septembra katru mēnesi ir pieaugums, un novembrī arī pirmo reizi kopš augusta pārsniegts gada normatīvu līmenis.

No atsevišķiem akcīzes nodokļa veidiem galvenais, protams, ir par naftas produktiem. Pēc ilgākas stagnācijas šajā nodoklī beidzot ir neliels pieaugums, un pirmo reizi kopš maija ir sasniegts 1999. gada mēneša normatīvs. Tātad sāk iezīmēties neliels pavērsiens uz labo pusi pēc visa lielā darba, kas bijis ielikts, lai uzlabotu degvielas akcīzes nodokļa iekasēšanu.

Īpaši labs novembris bijis attiecībā uz alkoholisko dzērienu akcīzes ienākumiem. Te bijis pieaugums par apmēram vienu miljonu latu. Varbūt tam ir sezonāls raksturs, piemēram, saistībā ar tuvojošos gadu miju varētu tikt veidoti kādi papildu krājumi.

Kā jau bija prognozēts, pēc tam, kad bija ļoti lieli ienākumi no tabakas akcīzes nodokļa augustā un liels kritums septembrī, kad tika mainītas likmes, pamazām arī pieaug ienākumi no šā nodokļa, tuvojoties 1999. gada mēneša normatīvajam līmenim.

Protams, galvenais ieņēmumu avots valsts pamatbudžetā ir pievienotās vērtības nodoklis, un jau kopš jūlija šajā nodokļa veidā notiek lēna, bet nepārtraukta augšupeja. Mēneša ieņēmumu apjoms kopš jūlija pieaudzis gandrīz par 5 miljoniem latu jeb par 20 procentiem. Tātad šī ir viena no iepriecinošajām zīmēm, kuras tendence ir saglabājusies arī novembrī. Un gan oktobrī, gan novembrī rezultāti ir bijuši krietni labāki nekā pagājušā gada attiecīgajos mēnešos.

Runājot par sociālās apdrošināšanas ieņēmumiem — šeit situācija saglabājas pietiekami stabila, kaut gan salīdzinājumā ar septembri ir noticis neliels kritums — apmēram 5 miljonu latu robežās mēnesī. Bet novembrī ir bijis neliels pieaugums, mēs esam pašlaik 1998. gada attiecīgo mēnešu apjomā, un tas rāda, ka notiek divu faktoru savstarpēja iedarbība.

Kaut arī lēnām samazinās bezdarba līmenis, kā rāda oficiālā statistika, tajā pašā laikā diemžēl samazinās arī vidējā alga. Tas kopumā iespaido arī šā nodokļa kopējos ieņēmumus, un tāpēc arī sociālās apdrošināšanas iemaksu ziņā mēs pašlaik atpaliekam no gada plāna, jo kopējā gada izpilde ir 90,8 procenti, tātad mēs par 1 procentu esam atpalikuši no grafika.

Līdzīgi ir arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet, tā kā katru gadu decembrī ieņēmumi sakarā ar dažādu Ziemassvētku prēmiju izmaksāšanu ir būtiski augstāki, tad arī šogad ieņēmumiem vajadzētu būt lielākiem un kompensēt iepriekšējos mēnešos daļēji neizpildīto plānu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis arī ir diezgan stabils jau kopš augusta.

Valsts budžeta fiskālais deficīts novembrī bija 3 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP). Mēs esam labākā stāvoklī, nekā bija plānots. Kaut gan decembrī ir tendence naudiņu iztērēt, un mēs gada beigās varētu tuvoties 4 procentu lielam fiskālajam deficītam. Plānotais deficīts ir 4,6 procenti, bet mēs orientējamies uz 4 procentiem no IKP, kas ir mūsu mērķis, bet tas atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Vēl Edmunds Krastiņš informēja par bezskaidras naudas norēķinu ieviešanu valsts iestāžu sistēmā:

— Otrdienas valdības sēdē tika pieņemts lēmums par skaidras naudas norēķinu pakāpenisku ierobežošanu valsts sektorā. Veicot aprēķinus, esam secinājuši, ka ir diezgan nelietderīgi lietot skaidro naudu norēķinos ar valsts sistēmas darbiniekiem, kuri saņem darba algu, un arī citos saimnieciskajos izdevumos. Valstij šajā ziņā varētu būt pozitīva loma, līdzīgi kā tas bija Igaunijā, pakāpeniskas modernās tehnoloģijas ieviešanā norēķinu sistēmās. Bez tam Latvijā pakāpeniski ir veidojusies pieeja šādām modernām tehnoloģijām, veidojusies infrastruktūra. Finansu ministrijai līdz nākamā gada janvāra beigām jāizvērtē priekšlikumi, ko sniegs komercbankas, un jānoslēdz jumta līgumi, kuru ietvaros varētu veikt maksājumus bezskaidras naudas veidā, un es domāju, ka tas kopumā veicinās stabilitāti, kā arī naudas aprites drošumu un efektivitāti Latvijā.

Šie bezskaidras naudas norēķini attieksies uz valsts, nevis uz pašvaldības iestādēm. Rīgā un rajonu centros nav problēmu ar infrastruktūru, kur varētu šo naudu pārskaitīt un saņemt pēc tam banku iestādēs vai pasta nodaļās, bet laukos un mazajās pilsētās pašlaik šī sistēma vēl nav tik pieejama. Šis ir otrais posms norēķinu sistēmas modernizācijai, jo novembra vidū mēs pārgājām arī uz jaunu norēķinu kārtību Valsts kases sistēmā, kad visi nodokļu maksājumi un arī izmaksas notiek tieši caur Valsts kasi un mazāk tiek iesaistītas komercbankas. Nākamais solis — mēs pamazām atteiksimies no skaidras naudas norēķiniem. Šobrīd valsts iestādēs mēneša apgrozījums ir 100 miljoni latu skaidrā naudā. Šī visa nauda ir jātransportē, jābūt kasieriem, pastāv drošības problēmas, Latvijas Bankai jāglabā liels daudzums skaidrās naudas — visas ar to saistītās izmaksas nav mazas un pārsniedz valsts iestāžu sistēmā vienu miljonu latu. Tā kā šīs izmaksas samazināsies, būs atkarīgs, cik veiksmīgi mums izdosies vienoties ar komercbankām par šo pakalpojumu sniegšanu. Taču Latvijā aizvien vairāk cilvēku izmanto bezskaidras naudas norēķinus arī neatkarīgi no lēmumiem un likumiem. Un tāpat arī komercbankas jaunās tehnoloģijas strauji ievieš un attīsta infrastruktūru.

Edmunds Krastiņš paziņoja, ka nākamā gada sākumā varētu notikt Baltijas valstu finansu ministru tikšanās:

— Esmu ierosinājis janvāra sākumā visiem trim Baltijas valstu finansu ministriem satikties Rīgā un esmu jau saņēmis zināmu piekrišanu. Mēs runāsim gan par jaunumiem Baltijas valstu likumdošanā, gan arī apspriedīsim svarīgo problēmu, kas saistīta ar akcīzes nodokli un tā saskaņošanu, lai Baltijas valstīs nenotiktu pilnīgi nesaskaņota rīcība ar šā nodokļa palielināšanu un samazināšanu, kaut arī ir pilnīgi skaidrs, ka mums būs jāpieņem Eiropas Savienības minimālās likmes.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore