Ministru kabineta noteikumi Nr.883
Rīgā 2006.gada 31.oktobrī (prot. Nr.56 14.§)
Noteikumi par vienkāršoto muitošanu
Izdoti saskaņā ar Muitas likuma 4.panta trešo daļu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā izsniedz vienkāršotās deklarēšanas atļauju vai vietējās muitošanas atļauju;
1.2. kārtību, kādā atsaka atļaujas piešķiršanu, aptur vai anulē atļauju;
1.3. citus jautājumus, kas attiecas uz vienkāršotās deklarēšanas vai vietējās muitošanas režīma piemērošanu;
1.4. atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja statusa piešķiršanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību.
2. Vienkāršoto deklarēšanu nepiemēro:
2.1. alkoholam (ierobežojums neattiecas uz komerciālo transportlīdzekļu un ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību apgādi, kā arī preču ievešanu beznodokļu tirdzniecības veikalos);
2.2. tabakas izstrādājumiem (ierobežojums neattiecas uz komerciālo transportlīdzekļu un ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību apgādi, kā arī preču ievešanu beznodokļu tirdzniecības veikalos);
2.3. naftas produktiem (degvielai) (ierobežojums neattiecas uz komerciālo transportlīdzekļu un ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību apgādi, kā arī preču ievešanu beznodokļu tirdzniecības veikalos);
2.4. stratēģiskas nozīmes precēm;
2.5. narkotiskajām vielām;
2.6. psihotropajām vielām;
2.7. prekursoriem;
2.8. zālēm.
3. Atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja statusu un vietējo muitošanu nepiemēro:
3.1. stratēģiskas nozīmes precēm;
3.2. narkotiskajām vielām;
3.3. psihotropajām vielām;
3.4. prekursoriem;
3.5. zālēm.
2. Vienkāršotā deklarēšana
2.1. Vienkāršotās deklarēšanas atļaujas piešķiršana
4. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā muitas iestāde (turpmāk – teritoriālā muitas iestāde) komersantam izsniedz vienkāršotās deklarēšanas atļauju muitošanas režīmu – izlaišana brīvam apgrozījumam, ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē, ievešana uz laiku, izvešana, izvešana pārstrādei un atpakaļizvešana – piemērošanai, ja komersants izpilda šādus nosacījumus:
4.1. pēdējo sešu mēnešu laikā regulāri (ne retāk kā reizi mēnesī) deklarē preces attiecīgajam muitošanas režīmam;
4.2. ir saņēmis un izmanto Valsts ieņēmumu dienesta atļauju iesniegt muitas deklarācijas elektroniskā veidā;
4.3. izmanto vispārējo galvojumu muitas parāda segšanai, bet, ja iespējamā muitas parāda segšanai nav jāiesniedz muitas galvojums, uzņemas atbildību par muitas parāda samaksu. Ja komersants vēlas saņemt atļauju muitošanas režīmam, kuram nerodas muitas parāds, šo apakšpunktu nepiemēro.
5. Lai saņemtu vienkāršotās deklarēšanas atļauju vai izdarītu tajā grozījumus, persona iesniedz attiecīgu rakstisku iesniegumu teritoriālajā muitas iestādē. Ja persona iesniedz iesniegumu par grozījumu izdarīšanu vienkāršotās deklarēšanas atļaujā, šo noteikumu 4.punktā minētie nosacījumi netiek pārbaudīti.
6. Iesniegumā norāda šādu informāciju:
6.1. komersanta firma;
6.2. juridiskā adrese;
6.3. nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;
6.4. piemērojamais muitošanas režīms;
6.5. informācija par to, cik bieži pēdējo sešu mēnešu laikā preces tikušas pieteiktas attiecīgajam muitošanas režīmam;
6.6. tās muitas iestādes klasifikatora kods, kurā tiks iesniegta vienkāršotā deklarācija;
6.7. piemērojot muitošanas režīmus – izvešana, atpakaļizvešana un izvešana pārstrādei, – to muitas iestāžu klasifikatora kods, caur kurām tiks izvestas preces;
6.8. Valsts ieņēmumu dienesta izdotās atļaujas iesniegt muitas deklarācijas elektroniskā veidā numurs un izsniegšanas datums;
6.9. preču uzskaites kārtība (veids un saturs);
6.10. preces nosaukums, kombinētās nomenklatūras četru zīmju kods, kokmateriāliem – sešu zīmju kods;
6.11. to komersanta darbinieku vārds, uzvārds un personas kods, kuriem ir pārstāvības tiesības;
6.12. Valsts ieņēmumu dienesta izdotās vispārējā galvojuma apliecības numurs un izsniegšanas datums (nenorāda, ja komersants vēlas saņemt vienkāršotās deklarēšanas atļauju muitošanas režīmam, kuram nevar rasties muitas parāds vai iespējamā muitas parāda segšanai nav jāiesniedz galvojums).
7. Ja komersants ir izpildījis šo noteikumu 4.punktā minētos nosacījumus, teritoriālā muitas iestāde izsniedz vienkāršotās deklarēšanas atļauju. Atļaujā norāda šādu informāciju:
7.1. piemērojamais muitošanas režīms;
7.2. atsauce uz izmantoto galvojumu;
7.3. uzraudzības muitas iestāde;
7.4. muitas kontroles punkti, kuri ir kompetenti pieņemt vienkāršotās deklarācijas;
7.5. kombinētās nomenklatūras četru zīmju kods (precēm, kurām piemēro vienkāršoto deklarēšanu);
7.6. vienkāršotās deklarācijas veids un saturs;
7.7. papildu deklarācijas iesniegšanas nosacījumi;
7.8. papildu deklarācijas veids un iesniegšanas termiņš.
8. Muitas iestādes noteiktais termiņš papildu deklarācijas iesniegšanai nedrīkst pārsniegt 31 dienu pēc pirmās vienkāršotās deklarācijas pieņemšanas. Ja, piemērojot muitošanas režīmu, muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī nerodas muitas parāds vai citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parāds, papildu deklarāciju var iesniegt līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam.
9. Vienkāršotās deklarēšanas atļauja muitošanas režīmiem – izlaišana brīvam apgrozījumam, ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē, ievešana uz laiku – ir derīga tikai atļaujā norādītajos muitas kontroles punktos.
10. Vienkāršotās deklarēšanas atļauju attiecīgā muitošanas režīma piemērošanai ir tiesīgs izmantot tikai tās saņēmējs. Atļaujas saņēmējs nav tiesīgs nodot atļauju citam komersantam.
11. Teritoriālā muitas iestāde, izsniedzot atļauju muitošanas režīmiem – izvešana, atpakaļizvešana un izvešana pārstrādei, par to informē pārējās teritoriālās muitas iestādes.
2.2. Atteikums piešķirt vienkāršotās deklarēšanas atļauju, tās apturēšana un anulēšana
12. Teritoriālā muitas iestāde nepiešķir komersantam vienkāršotās deklarēšanas atļauju, ja nav izpildīts kāds no atļaujas saņemšanai izvirzītajiem nosacījumiem.
13. Līdz brīdim, kad tiek iesniegts jauns vispārējais galvojums, teritoriālā muitas iestāde aptur vienkāršotās deklarēšanas atļaujas darbību, ja vispārējais galvojums ir zaudējis spēku vai tā apmērs nav pietiekams.
14. Teritoriālā muitas iestāde anulē vienkāršotās deklarēšanas atļauju, ja pēc tās izsniegšanas konstatē, ka nav izpildīta kāda no šo noteikumu 4.punktā minētajām prasībām (izņemot šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minēto prasību), vai ja komersants gada laikā atkārtoti pārkāpj citus atļaujas turēšanas nosacījumus, vai ja komersants atļauju neizmanto ilgāk par trim mēnešiem no atļaujas izsniegšanas dienas. Vienkāršotās deklarēšanas atļauju anulē vai aptur, ja komersants, uz kuru tā attiecas, neizpilda kādu no pienākumiem, ko viņam uzliek atļauja.
2.3. Administratīvā dokumenta vai komercdokumenta izmantošana
15. Administratīvā dokumenta vai komercdokumenta izmantošana par vienkāršoto deklarāciju, piemērojot muitošanas režīmus – izvešana, atpakaļizvešana un izvešana pārstrādei, pieļaujama tikai tad, ja visa izvešanas muitas procedūra tiek veikta tikai caur Latvijas Republikas teritoriju.
16. Šo noteikumu 15.punktā minētajā gadījumā komersants muitas iestādē, kurā uzsāk attiecīgo muitošanas režīmu, iesniedz administratīvo dokumentu vai komercdokumentu kopijas divos eksemplāros. Muitas iestāde apzīmogo abus eksemplārus ar muitas iestādes zīmogu, norādot datumu. Pirmais eksemplārs paliek muitas iestādē, kurā uzsākts attiecīgais muitošanas režīms, bet otro eksemplāru persona nogādā nobeiguma muitas iestādē. Nobeiguma muitas iestāde apzīmogo otro eksemplāru ar muitas iestādes zīmogu, norādot datumu.
17. Noformējot papildu deklarāciju, komersants administratīvā dokumenta vai komercdokumenta kopiju otro eksemplāru iesniedz muitas iestādē, kurā tika uzsākts attiecīgais muitošanas režīms.
3. Vietējā muitošana
3.1. Vietējās muitošanas atļaujas piešķiršana
18. Teritoriālā muitas iestāde atļauj komersantam darboties kā atzītajam importētājam vai atzītajam eksportētājam, ja komersants ievēro šādus nosacījumus:
18.1. pēdējo sešu mēnešu laikā regulāri (ne retāk kā reizi mēnesī) deklarē preces attiecīgajam muitošanas režīmam;
18.2. tā īpašumā atrodas vai tas nomā preču saņemšanai, uzglabāšanai un nosūtīšanai piemērotas telpas vai teritoriju;
18.3. nodarbina vismaz vienu personu, kas ir saņēmusi muitošanas speciālista sertifikātu, kā arī ir saņēmis un izmanto Valsts ieņēmumu dienesta atļauju iesniegt muitas deklarācijas elektroniskā veidā;
18.4. izmanto vispārējo galvojumu muitas parāda segšanai. Šo apakšpunktu nepiemēro, ja, piemērojot muitošanas režīmu, nevar rasties muitas parāds vai iespējamā muitas parāda segšanai nav jāiesniedz muitas galvojums;
18.5. nodrošina preču uzskaiti un iegrāmatošanu, kas muitas iestādēm ļauj izdarīt efektīvas pārbaudes (tai skaitā vēlākas pārbaudes) un efektīvi kontrolēt ievešanas aizliegumus vai ierobežojumus, kā arī citus noteikumus par izlaišanu brīvam apgrozījumam;
18.6. komersantam ir pieslēgums datu pārraides tīklam.
19. Lai saņemtu atzītā eksportētāja vai atzītā importētāja statusu, komersants iesniedz iesniegumu tajā teritoriālajā muitas iestādē, kuras uzraudzībā atrodas telpas vai teritorija, kur tiks uzsākts attiecīgais muitošanas režīms vai tiks saņemtas preces.
20. Iesniegumā iekļauj šādu informāciju:
20.1. komersanta firma;
20.2. juridiskā adrese;
20.3. nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;
20.4. piemērojamais muitošanas režīms;
20.5. preču uzglabāšanai, saņemšanai vai nosūtīšanai piemērotās telpas vai teritorijas adrese (atrodas īpašumā vai nomā), kur tiks uzsākts attiecīgais muitošanas režīms vai tiks saņemtas preces. Pievieno minēto telpu vai teritoriju plānu, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi, faksa numuru, ziņas par kontaktpersonu;
20.6. informācija par to, cik bieži pēdējo sešu mēnešu laikā preces tikušas pieteiktas attiecīgajam muitošanas režīmam;
20.7. vēlamā uzraudzības muitas iestāde (atļauts nenorādīt);
20.8. Valsts ieņēmumu dienesta izdotās atļaujas iesniegt muitas deklarācijas elektroniskā veidā numurs un izsniegšanas datums;
20.9. preču uzskaites kārtība (veids un saturs);
20.10. saņemamo vai nosūtīšanai paredzēto preču nosaukums, kombinētās nomenklatūras četru zīmju kods;
20.11. Valsts ieņēmumu dienesta izdotās vispārējā galvojuma apliecības numurs un izsniegšanas datums. Šo apakšpunktu nepiemēro, ja, piemērojot muitošanas režīmu, nevar rasties muitas parāds vai iespējamā muitas parāda segšanai nav jāiesniedz galvojums;
20.12. ar fizisko personu, kura saņēmusi muitošanas speciālista sertifikātu, noslēgtā līguma kopija un muitošanas speciālista sertifikāta kopija.
21. Ja vietējās muitošanas atļaujā tiek izdarīti grozījumi, šo noteikumu 18.punktā minētos nosacījumus nepārbauda.
22. Teritoriālā muitas iestāde iesniegumu izskata mēneša laikā. Ja nepieciešama papildu informācija, minēto termiņu var pagarināt. Teritoriālā muitas iestāde triju mēnešu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izsniedz vietējās muitošanas atļauju vai noraida iesniegumu.
23. Ja komersants ir izpildījis vietējās muitošanas atļaujas saņemšanas nosacījumus, teritoriālā muitas iestāde piešķir komersantam vietējās muitošanas atļaujas numuru zīmoga izgatavošanai.
24. Pēc lēmuma saņemšanas par vietējās muitošanas atļaujas numura piešķiršanu komersants izgatavo vai iegādājas zīmogu un nodrošinājumus.
25. Komersants divu nedēļu laikā pēc lēmuma saņemšanas par vietējās muitošanas atļaujas numura piešķiršanu iesniedz teritoriālajā muitas iestādē atzītā eksportētāja vai atzītā importētāja zīmoga nospieduma paraugu, kā arī nodrošinājumu paraugu un aprakstu (norādot uzlikšanas veidu), kā arī to fizisko personu sarakstu (vārds, uzvārds, personas kods, parakstu paraugi), kuras ir tiesīgas parakstīt muitas deklarācijas.
26. Teritoriālā muitas iestāde pēc atzītā eksportētāja vai atzītā importētāja zīmoga nospieduma parauga un apraksta un nodrošinājumu parauga un apraksta saņemšanas izsniedz vietējās muitošanas atļauju. Atļaujā norāda šādu informāciju:
26.1. telpas vai teritorija, kur ir tiesības uzsākt attiecīgo muitošanas režīmu vai saņemt preces, kurām piemērots attiecīgais muitošanas režīms;
26.2. piemērojamais muitošanas režīms;
26.3. atsauce uz izmantoto galvojumu;
26.4. uzraudzības muitas iestāde;
26.5. muitas kontroles punkti, kuri ir kompetenti pieņemt vienkāršotās deklarācijas;
26.6. kombinētās nomenklatūras četru zīmju kods (precēm, kurām piemēro vietējo muitošanu);
26.7. vienkāršotās deklarācijas veids un saturs;
26.8. papildu deklarācijas iesniegšanas nosacījumi;
26.9. papildu deklarācijas veids un iesniegšanas termiņš;
26.10. kārtība, kādā notiek informācijas un dokumentu aprite ar muitas iestādi;
26.11. atzītā eksportētāja vai atzītā importētāja zīmoga nospieduma un nodrošinājumu apraksts, kā arī to fizisko personu vārdi, uzvārdi, personas kodi un parakstu paraugi, kuras ir tiesīgas parakstīt muitas deklarācijas.
27. Vietējās muitošanas atļauja dod komersantam tiesības uzlikt vai noņemt muitas nodrošinājumus bez muitas ierēdņa klātbūtnes.
28. Komersants, kurš saņēmis vietējās muitošanas atļauju, nevar reģistrēt Vienoto administratīvo dokumentu ar Eiropas Savienības tarifu kvotu pieteikumu.
3.2. Atteikums piešķirt vietējās muitošanas atļauju, tās apturēšana un anulēšana
29. Teritoriālā muitas iestāde nepiešķir komersantam vietējās muitošanas atļauju, ja nav ievērots kāds no atļaujas saņemšanai izvirzītajiem nosacījumiem.
30. Līdz brīdim, kad tiek iesniegts jauns vispārējais galvojums, teritoriālā muitas iestāde aptur vietējās muitošanas atļaujas darbību, ja vispārējais galvojums ir zaudējis spēku vai tā apmērs nav pietiekams.
31. Teritoriālā muitas iestāde anulē vietējās muitošanas atļauju, ja pēc tās izsniegšanas konstatē, ka nav izpildīta kāda no šo noteikumu 18.punktā minētajām prasībām, vai ja komersants gada laikā atkārtoti pārkāpj citus atļaujas turēšanas nosacījumus, vai ja komersants atļauju neizmanto ilgāk par trim mēnešiem no atļaujas izsniegšanas dienas. Vietējās muitošanas atļauju anulē, ja komersants, uz kuru tā attiecas, neizpilda kādu no pienākumiem, ko viņam uzliek normatīvie akti par vietējo muitošanu.
3.3. Teritoriālās muitas iestādes un komersanta, kurš ir saņēmis vietējās muitošanas atļauju, pienākumi
32. Teritoriālajai muitas iestādei ir pienākums:
32.1. apstiprināt komersantu izgatavotos zīmogus un nodrošinājumus vietējai muitošanai, ja tie atbilst noteiktajām prasībām;
32.2. noteikt muitošanas metodiku atbilstoši komersanta piemērojamiem preču muitošanas režīmiem;
32.3. noteikt pieeju Automatizētās muitas datu apstrādes sistēmai (ASYCUDA), ar kuras palīdzību tiek nodrošināta muitas deklarāciju apstrāde;
32.4. informēt valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš” par komercsabiedrībām, kuras saņēmušas vietējās muitošanas atļauju ar dzelzceļa transportu pārvadājamām un muitas kontrolei pakļautām kravām, un nosūtīt valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” atzītā nosūtītāja, atzītā saņēmēja, atzītā eksportētāja vai atzītā importētāja zīmogu nospiedumu un to fizisko personu vārdus, uzvārdus, personas kodus un parakstu paraugus, kuras ir tiesīgas parakstīt muitas deklarācijas;
32.5. informēt pārējās teritoriālās muitas iestādes un Galveno muitas pārvaldi par izsniegtajām vietējās muitošanas atļaujām;
32.6. nodrošināt atļaujas nosacījumu ievērošanas uzraudzību un kontroli.
33. Komersantam ir pienākums:
33.1. ievērot visus aizliegumus un ierobežojumus, kas saistīti ar preču ievešanu, uzglabāšanu vai izvešanu, pirms darbībām ar precēm saņemt nepieciešamās atļaujas un licences un kopā ar muitas deklarāciju iesniegt tās muitas iestādē;
33.2. nodrošināt, lai muitas deklarāciju parakstītu un elektroniski iesniegtu persona, kas saņēmusi muitošanas speciālista sertifikātu;
33.3. regulāri un pēc uzraudzības muitas iestādes pieprasījuma iesniegt visu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami preču kontroles nodrošināšanai;
33.4. nekavējoties iesniegt uzraudzības muitas iestādē tās pieprasītos dokumentus, kā arī citus dokumentus un informāciju, kas nepieciešama, lai pārliecinātos par muitošanas režīmu piemērošanas noteikumu ievērošanu;
33.5. nodrošināt muitošanas režīmu pieteikšanu un noformēšanu atbilstoši muitas lietu jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
33.6. nenodot vietējās muitošanas atļauju citam komersantam;
33.7. ja plombas iegādātas Galvenajā muitas pārvaldē, sagatavot un katru mēnesi līdz piektajam datumam iesniegt Galvenajā muitas pārvaldē pārskatu par izlietotajām plombām;
33.8. pēc informācijas saņemšanas par iespējamām nelikumīgām darbībām muitas lietu jomā vai pēc to konstatēšanas nekavējoties informēt uzraudzības muitas iestādi.
4. Atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statuss
4.1. Atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusa piešķiršana
34. Teritoriālā muitas iestāde atļauj komersantam darboties kā atzītajam nosūtītājam vai atzītajam saņēmējam, ja komersants ievēro šādus nosacījumus:
34.1. pēdējo sešu mēnešu laikā regulāri (ne retāk kā reizi mēnesī) deklarē preces muitas procedūrai – tranzīts – vai saņem preces, kurām piemērota tranzīta procedūra. Ja komersants pirmo reizi vēršas pēc atļaujas, muitas iestāde pieņem, ka pieteikuma iesniedzējs regulāri piesaka preces muitas procedūrai – tranzīts, ja muitas iestādes rīcībā nav informācijas par to, ka pieteikuma iesniedzējs nespēs izpildīt savus pienākumus;
34.2. ir noslēdzis ar Valsts ieņēmumu dienestu līgumu par jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas (NCTS) komersanta moduļa (izmanto, lai nodrošinātu elektronisko deklarēšanu muitas procedūrai – tranzīts) izmantošanu. Līgums apliecina, ka komersants saņēmis un izmantos jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas komersanta moduli;
34.3. lai iegūtu atzītā nosūtītāja statusu, izmanto vispārējo galvojumu muitas parāda segšanai vai ir saņēmis atbrīvojumu no galvojuma.
35. Lai saņemtu atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja statusu, komersants iesniedz iesniegumu tajā teritoriālajā muitas iestādē, kuras uzraudzībā atrodas telpas vai teritorija, kur tiks uzsākta vai pabeigta muitas procedūra – tranzīts.
36. Iesniegumā norāda šādu informāciju:
36.1. komersanta firmas nosaukums;
36.2. juridiskā adrese;
36.3. nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;
36.4. preču saņemšanai vai nosūtīšanai piemērotās telpas vai teritorijas adrese, kur tiks uzsākta vai pabeigta muitas procedūra – tranzīts. Pievieno minēto telpu vai teritoriju plānu, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi, faksa numuru, ziņas par kontaktpersonu;
36.5. informācija par to, cik bieži pēdējo sešu mēnešu laikā preces tikušas pieteiktas muitas procedūrai – tranzīts;
36.6. vēlamā uzraudzības muitas iestāde (atļauts nenorādīt);
36.7. Valsts ieņēmumu dienesta un komercsabiedrības līguma par jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas komersanta moduļa izmantošanu kopija;
36.8. preču uzskaites kārtība (veids un saturs);
36.9. Valsts ieņēmumu dienesta izdotās vispārējā galvojuma apliecības numurs un izsniegšanas datums.
37. Teritoriālā muitas iestāde iesniegumu izskata mēneša laikā pēc tā saņemšanas. Ja nepieciešama papildu informācija, minēto termiņu var pagarināt. Teritoriālā muitas iestāde triju mēnešu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izsniedz atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja atļauju vai noraida iesniegumu.
38. Ja komersants ir izpildījis statusa saņemšanas nosacījumus, teritoriālā muitas iestāde piešķir komersantam atļaujas numuru zīmoga izgatavošanai.
39. Pēc lēmuma saņemšanas par atļaujas numura piešķiršanu komersants izgatavo zīmogu un nodrošinājumus. Nodrošinājumi nav jāizgatavo, ja tos izsniedz Galvenā muitas pārvalde.
40. Divu nedēļu laikā pēc lēmuma saņemšanas par atļaujas numura piešķiršanu komersants iesniedz teritoriālajā muitas iestādē atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja zīmoga nospieduma paraugu, kā arī nodrošinājumu paraugu un aprakstu (norādot uzlikšanas veidu), kā arī to fizisko personu sarakstu (vārds, uzvārds, personas kods, parakstu paraugi), kuras ir tiesīgas parakstīt muitas deklarācijas.
41. Teritoriālā muitas iestāde pēc atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja zīmoga nospieduma parauga un apraksta, kā arī pēc nodrošinājumu paraugu un apraksta saņemšanas izsniedz vietējās muitošanas atļauju. Atļaujā norāda šādu informāciju:
41.1. telpas vai teritorija, kur ir tiesības uzsākt vai pabeigt muitas procedūru – tranzīts;
41.2. uzraudzības muitas iestāde;
41.3. atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja zīmoga nospieduma un nodrošinājumu apraksts, kā arī to fizisko personu vārdi, uzvārdi, personas kodi un parakstu paraugi, kuras ir tiesīgas parakstīt muitas deklarācijas;
41.4. preču saraksts, kurām aizliegts piemērot tranzīta procedūru – uzsākt tranzīta procedūru atzītā nosūtītāja telpās vai pabeigt tranzīta procedūru atzītā saņēmēja telpās;
41.5. atsauce uz izmantoto galvojumu vai atbrīvojumu no galvojuma;
41.6. kārtība, kādā notiek informācijas un dokumentu aprite starp komersantu un muitas iestādi;
41.7. termiņš, kādā atzītais nosūtītājs vai atzītais saņēmējs saņem elektroniskos paziņojumus par preču izkraušanas vai izlaišanas atļauju;
41.8. muitošanas metodika – kārtība, kādā notiek informācijas un dokumentu aprite starp komersantu un muitas iestādi.
42. Ja atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja atļaujā tiek izdarīti grozījumi, šo noteikumu 34.punktā minētos nosacījumus nepārbauda.
4.2. Atteikums piešķirt atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja statusu, tā apturēšana un anulēšana
43. Teritoriālā muitas iestāde nepiešķir komersantam atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja statusu, ja nav ievērots kāds no statusa saņemšanai izvirzītajiem nosacījumiem.
44. Līdz brīdim, kad tiek iesniegts jauns vispārējais galvojums, teritoriālā muitas iestāde aptur atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja statusu, ja vispārējais galvojums ir zaudējis spēku vai tā apmērs nav pietiekams. Šis punkts neattiecas uz komersantiem, kuri ir saņēmuši atbrīvojumu no galvojuma.
45. Teritoriālā muitas iestāde anulē atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja statusu, ja pēc tā piešķiršanas konstatē, ka nav izpildīta kāda no šo noteikumu 34.punktā minētajām prasībām (izņemot šo noteikumu 34.1.apakšpunktā minēto prasību), vai ja komersants gada laikā atkārtoti pārkāpj citus atļaujas turēšanas nosacījumus, vai ja komersants statusu neizmanto ilgāk par trim mēnešiem no atļaujas izsniegšanas dienas. Atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja statusu anulē vai aptur, ja komersants, uz kuru tas attiecas, neizpilda kādu no pienākumiem, ko viņam uzliek statuss.
4.3. Teritoriālās muitas iestādes un komersanta, kurš saņēmis atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja statusu, pienākumi
46. Teritoriālajai muitas iestādei ir pienākums:
46.1. apstiprināt komersantu izgatavotos zīmogus un nodrošinājumus, ja tie atbilst noteiktajām prasībām;
46.2. noteikt muitošanas metodiku;
46.3. noteikt pieeju jaunajai datorizētajai tranzīta kontroles sistēmai;
46.4. informēt valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš” par komercsabiedrībām, kuras saņēmušas vietējās muitošanas atļauju ar dzelzceļa transportu pārvadājamām un muitas kontrolei pakļautām kravām, un nosūtīt valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja zīmogu nospiedumu paraugus un to fizisko personu vārdus, uzvārdus, personas kodus un parakstu paraugus, kuras ir tiesīgas parakstīt muitas deklarācijas;
46.5. informēt pārējās teritoriālās muitas iestādes un Galveno muitas pārvaldi par komersantiem, kuri saņēmuši atzītā nosūtītāja vai atzītā saņēmēja statusu.
47. Komersantam ir pienākums:
47.1. ievērot visus aizliegumus un ierobežojumus, kas saistīti ar preču ievešanu, uzglabāšanu vai izvešanu, pirms darbībām ar precēm saņemt nepieciešamās atļaujas un licences un kopā ar muitas deklarāciju iesniegt tās muitas iestādē;
47.2. regulāri un pēc uzraudzības muitas iestādes pieprasījuma iesniegt visu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami preču kontroles nodrošināšanai;
47.3. nekavējoties iesniegt uzraudzības muitas iestādei tās pieprasītos dokumentus, kā arī citus dokumentus un informāciju, kas nepieciešami, lai pārliecinātos par muitošanas režīmu piemērošanas noteikumu ievērošanu;
47.4. nodrošināt muitas procedūras – tranzīts – pieteikšanu un noformēšanu atbilstoši muitas lietu jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
47.5. ja plombas iegādātas Galvenajā muitas pārvaldē, sagatavot un katru mēnesi līdz piektajam datumam iesniegt Galvenajā muitas pārvaldē pārskatu par izlietotajām plombām;
47.6. pēc informācijas saņemšanas par iespējamām nelikumīgām darbībām muitas lietu jomā vai pēc to konstatēšanas nekavējoties informēt uzraudzības muitas iestādi.
5. Noslēguma jautājumi
48. Lai nodrošinātu šo noteikumu 18.3., 20.12. un 26.11.apakšpunktā minēto prasību piemērošanu, komersants, kuram vietējās muitošanas atļauja izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, iesniedz teritoriālajā muitas iestādē šo noteikumu 20.8. un 20.12.apakšpunktā minēto informāciju sešu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
49. Lai nodrošinātu šo noteikumu 26.7., 26.8. un 26.9.apakšpunktā minēto prasību piemērošanu, teritoriālās muitas iestādes veic attiecīgus grozījumus vietējās muitošanas atļaujās septiņu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Finanšu ministrs O.Spurdziņš
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 4.novembri.