Ministru kabineta noteikumi Nr.887

Rīgā 2006.gada 31.oktobrī (prot. Nr.56 24.§)

Juridiskās koledžas nolikums

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 10.¹panta pirmo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Juridiskā koledža" (turpmāk – koledža) ir privātpersonu (turpmāk – dibinātājs) dibināta komercsabiedrība, kas personām pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

2. Koledžas nosaukums:

2.1. latviešu valodā – sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Juridiskā koledža" (nosaukuma saīsinājums – JK);

2.2. angļu valodā – College of Law, Limited.

3. Koledžas un tās filiāļu juridiskā adrese:

3.1. koledžas adrese – Kronvalda bulvāris 1c, Rīga, LV-1010;

3.2. koledžas Liepājas filiāles adrese – Dunikas iela 9/11, Liepāja, LV-3400;

3.3. koledžas Ventspils filiāles adrese – Kuldīgas iela 1, Ventspils, LV-3600.

4. Koledžas pārstāvības, vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas studiju un pētniecības jautājumos ir koledžas padome (turpmāk – padome) un koledžas vadītājs (turpmāk – direktors). Padome ir koledžas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Direktors ir koledžas augstākā amatpersona, kas īsteno koledžas vispārējo administratīvo un saimniecisko vadību un pārstāv koledžu visās tās lietās.

5. Koledžas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir koledžas valde (turpmāk – valde). Valdei ir visas koledžas statūtos un šajā nolikumā noteiktās tiesības un pienākumi.

6. Koledžai var būt savs karogs, ģerbonis, emblēma, devīze un himna.

7. Koledža var dibināt biedrības un filiāles.

II. Koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi

8. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi:

8.1. izstrādāt un īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas tiesību, sociālo zinību un komerczinību jomā;

8.2. īstenojot izglītības procesu, veicināt studējošo personības attīstību un nodrošināt viņiem pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības un ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas iegūšanas iespēju, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegt diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību;

8.3. nodrošināt studējošajiem iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

9. Koledžas uzdevumi ir šādi:

9.1. atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem izstrādāt profesionālās studiju programmas un organizēt to īstenošanu;

9.2. izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī organizēt kvalifikācijas eksāmenus;

9.3. teorētiski un praktiski sagatavot kvalificētus, konkurētspējīgus speciālistus, ievērojot Latvijā esošo darba pieprasījumu un piedāvājumu;

9.4. nodrošināt studiju procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs;

9.5. veikt pētījumus atbilstoši studiju profilam un veicināt studentu zinātniskās pētniecības darbu;

9.6. organizēt koledžas darbības pamatvirzieniem atbilstošus pasākumus (piemēram, publiskus kursus, lekcijas, konferences);

9.7. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem profesionālās izglītības jomā;

9.8. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām koledžā;

9.9. veikt saimniecisko darbību un citas darbības, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un koledžas darbības pamatvirzieniem.

III. Padome

10. Padomes vēlēšanas organizē valde. Direktoru un direktora vietnieku padomē iekļauj bez ievēlēšanas. Pārstāvjus darbam padomē vēlē tikai personāla locekļi, aizklāti balsojot.

11. Padomes sastāvā ir 18 padomes locekļi:

11.1. direktors;

11.2. direktora vietnieks;

11.3. viens valdes loceklis;

11.4. septiņi akadēmiskā personāla pārstāvji (koledža ir viņu pamatdarba vieta);

11.5. divi vispārējā personāla pārstāvji;

11.6. četri studējošo pašpārvaldes pārstāvji;

11.7. divi pilnvaroti darba devēju un nevalstisko organizāciju deleģēti pārstāvji atbilstoši studiju programmu specifikai.

12. Padome ievēlē padomes priekšsēdētāju un sekretāru, aizklāti balsojot. Padomes darbu protokolē un lietvedību kārto sekretārs.

13. Pārstāvju un padomes priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību nosaka nolikumā par koledžas padomes darbību. Nolikumu apstiprina valde.

14. Padomes sastāvu apstiprina valde. Padomes pilnvaru laiks ir divi gadi.

15. Padome:

15.1. apstiprina studiju programmas;

15.2. apstiprina pētījumu un zinātniskās darbības virzienus;

15.3. sagatavo priekšlikumus par studējošo uzņemšanu un jaunu studiju programmu īstenošanu;

15.4. sagatavo priekšlikumus par koledžas struktūrvienību un filiāļu dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu un pēc saskaņošanas ar valdi apstiprina to nolikumus;

15.5. pēc saskaņošanas ar valdi apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā un ievēlēšanas kārtību šajos amatos;

15.6. pēc saskaņošanas ar valdi apstiprina nolikumus par studiju un pārbaudījumu kārtību koledžā;

15.7. izstrādā koledžas iekšējās kārtības noteikumus;

15.8. pieņem direktora pārskatu;

15.9. atbalsta un sekmē studējošo pašpārvaldes darbību, kā arī saskaņo studējošo pašpārvaldes nolikumu;

15.10. apstiprina koledžas karogu, ģerboni, emblēmu, devīzi un himnu;

15.11. izstrādā koledžas nolikumu un grozījumus tajā;

15.12. ierosina jautājumu par koledžas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;

15.13. lemj par citiem jautājumiem, kuri saskaņā ar šo nolikumu ir padomes kompetencē.

16. Padomi sasauc pēc tās priekšsēdētāja, direktora, valdes vai vismaz sešu padomes locekļu ierosinājuma. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos.

17. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz 12 padomes locekļu. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti vai aizklāti balsojot. Aizklāti balso, ja to pieprasa vismaz trešdaļa no klātesošajiem padomes locekļiem. Ja padomes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

18. Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz padomes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido padome, un tās sastāvā iekļauj direktoru, padomes priekšsēdētāju, valdes locekli un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošajiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā padomes sēdē. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.

19. Padomes pieņemtie lēmumi stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos stājas spēkā pēc to apstiprināšanas valdē.

20. Atsevišķu jautājumu risināšanai padome var izveidot konsultatīvas padomes un apstiprināt to nolikumus.

IV. Direktors

21. Direktoru pieņem darbā un atbrīvo no darba valde. Direktoru uz pieciem gadiem ievēlē padome, aizklāti balsojot. Direktoram nepieciešama augstākā izglītība un vismaz piecu gadu pedagoģiskā vai zinātniskā darba pieredze, kā arī vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā.

22. Direktors ir atbildīgs par koledžas darbību, īsteno koledžas administratīvo un saimniecisko vadību un ir koledžas oficiālais pārstāvis visās koledžas lietās.

23. Direktors:

23.1. izdod koledžas personālam saistošus rīkojumus;

23.2. atbilstoši savām pilnvarām lemj par koledžas resursu racionālu izlietošanu;

23.3. pēc saskaņošanas ar valdi nosaka amata vienību skaitu koledžā;

23.4. organizē akadēmiskā personāla un administratīvā personāla vēlēšanas;

23.5. iesniedz padomē un Izglītības un zinātnes ministrijā koledžas darbības gada pārskatu un nodrošina iespēju personālam iepazīties ar gada pārskatu;

23.6. pēc saskaņošanas ar Augstākās izglītības padomi apstiprina papildu prasības attiecībā uz personas speciālo iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību uzņemšanai konkrētajā studiju programmā;

23.7. pilda citus šajā nolikumā noteiktos uzdevumus.

24. Direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt valdē. Valdes lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

V. Koledžas struktūrvienības un filiāles

25. Izglītības procesa, pētniecības, organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai koledža var veidot struktūrvienības un filiāles.

26. Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību nolikumi. Struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības darbu.

27. Koledžas pamatstruktūrvienība izglītības un pētniecības darba veikšanai ir nodaļa. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai koledža var veidot arī citas struktūrvienības.

28. Nodaļa ir struktūrvienība, kas īsteno radniecīga profila pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas. Nodaļas uzdevums ir īstenot studiju programmas, veikt pētījumus un veicināt zinātniskās pētniecības darbu sadarbībā ar citām koledžas struktūrvienībām, izglītības iestādēm, darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām.

29. Nodaļā ir vismaz astoņi akadēmiskā personāla pārstāvji, kas ieņem vēlētus amatus. Nodaļas vadītāju ievēlē saskaņā ar šo noteikumu 15.5.apakšpunktā minēto nolikumu.

30. Koledžas struktūrvienības un filiāles dibina, reorganizē un likvidē valde.

VI. Koledžas personāls

31. Koledžas personālu (turpmāk – personāls) veido:

31.1. akadēmiskais personāls;

31.2. vispārējais personāls;

31.3. studējošie.

32. Personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus saskaņā ar koledžas iekšējās kārtības noteikumiem.

33. Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties koledžas koleģiālo vadības institūciju sēdēs un tikt uzklausītam, kā arī iesniegt priekšlikumus par koledžas darbību.

34. Akadēmisko personālu veido:

34.1. docenti;

34.2. lektori;

34.3. asistenti.

35. Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

36. Akadēmiskajos amatos var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu.

37. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Prasības, kas izvirzāmas šādu docentu amatu pretendentiem, apstiprina padome. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos lektora vai asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs.

38. Vēlēšanas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ir aizklātas. Ar ievēlēto personu valde slēdz darba līgumu uz ievēlēšanas laiku.

39. Akadēmisko personālu padome ievēlē uz sešiem gadiem.

40. Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi:

40.1. radoši un atbildīgi piedalīties studiju programmu īstenošanā;

40.2. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju, apmeklēt metodiskos seminārus, iesaistīties zinātniskās pētniecības darbā;

40.3. ievērot profesionālās ētikas normas;

40.4. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem;

40.5. nodrošināt studējošajiem iespējas īstenot koledžā viņu tiesības.

41. Akadēmiskajam personālam ir šādas tiesības:

41.1. īstenojamo studiju programmu ietvaros atbilstoši nolikumiem par studiju un pārbaudījumu kārtību brīvi noteikt studiju programmas un pārbaudījumu saturu, formas un metodes;

41.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus;

41.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu;

41.4. piedāvāt jaunas studiju programmas un ierosināt jaunu studiju programmu īstenošanu;

41.5. izteikt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu;

41.6. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās.

42. Personu uzņem koledžā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām studējošo uzņemšanas prasībām un koledžas papildu prasībām.

43. Studējošā pienākums ir ievērot koledžas nolikumu, padomes apstiprinātos nolikumus un iekšējās kārtības noteikumus.

44. Studējošie koledžā izveido studējošo pašpārvaldi. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no koledžas pārstāvības, vadības institūcijām, lēmējinstitūcijām un struktūrvienību vadītājiem informāciju un paskaidrojumus par jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

45. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties koledžas lēmējinstitūcijās. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem padomē ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Ja nepieciešams, padome izveido saskaņošanas komisiju un jautājumu atkārtoti izskata nākamajā padomes sēdē. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina padome. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem.

46. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas padomē ir saistoši visiem studējošajiem.

VII. Studiju programmu izstrāde un apstiprināšana

47. Studiju procesu reglamentē padomes apstiprināti nolikumi.

48. Izstrādāt un noteiktā kārtībā pieteikt studiju programmu var akadēmiskās struktūrvienības.

49. Par studiju programmas saturu un tās īstenošanu atbild studiju daļa.

50. Studiju programmu noslēdz valsts pārbaudījums. Valsts pārbaudījuma sastāvdaļa ir diplomdarba izstrādāšana un aizstāvēšana.

51. Studiju programmu apstiprina un lēmumu par programmas īstenošanas izbeigšanu pieņem padome.

52. Ja studiju programma tiek likvidēta, koledža studējošajiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā koledžas studiju programmā vai atbilstošā studiju programmā citā koledžā vai augstskolā.

VIII. Iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšana

53. Koledžas iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina direktors.

54. Koledžas struktūrvienību iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina struktūrvienības vadītājs saskaņā ar struktūrvienības nolikumu, bet, ja struktūrvienības nolikumā struktūrvienības vadītājam nav noteiktas šādas tiesības, struktūrvienības iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina direktors.

55. Noteikumus jautājumos, kuru regulēšana nav direktora kompetencē, apstiprina padome, ņemot vērā direktora ieteikumu.

IX. Koledžas starptautiskie sakari

56. Koledža ir tiesīga piedalīties starptautiskajā sadarbībā, ko organizē Izglītības un zinātnes ministrija, citas valsts, pašvaldību vai nevalstiskās organizācijas, kā arī veidot divpusējus (daudzpusējus) starptautiskos sakarus.

57. Koledža var uzaicināt citu valstu augstskolu mācībspēkus un speciālistus par viesdocētājiem vai vieslektoriem atsevišķu lekciju vai lekciju kursu nolasīšanai.

58. Koledža var organizēt personāla pieredzes apmaiņas braucienus uz ārvalstīm un Latvijā.

X. Koledžas finansējuma avoti

59. Koledžu finansē tās dibinātājs, ievērojot Ministru kabineta noteikto izglītības programmas īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo.

60. Studijas koledžā notiek par maksu. Studiju maksu un citu maksas pakalpojumu apmēru nosaka valde. Pēc saskaņošanas ar valdi studējošais koledžas noteiktajā kārtībā var tikt pilnībā vai daļēji atbrīvots no studiju maksas.

61. Koledžas finanšu resursus veido:

61.1. studiju maksa;

61.2. pašu ieņēmumi;

61.3. ārvalstu finanšu līdzekļi;

61.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

61.5. banku un citu kredītiestāžu kredītlīdzekļi.

XI. Koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšana un izstrāde

62. Koledžas nolikumu un grozījumus tajā izstrādā padomes izveidota komisija. Komisijas darbības kārtību nosaka padomes apstiprināts nolikums.

63. Priekšlikumus par grozījumiem koledžas nolikumā komisijai var iesniegt direktors, padomes locekļi, studējošo pašpārvalde, struktūrvienību vadītāji, kā arī viena desmitā daļa no koledžas personāla kopskaita.

64. Valde saskaņo koledžas nolikumu un grozījumus tajā.

XII. Koledžas reorganizācija un likvidācija

65. Lēmumu par koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pēc valdes ierosinājuma pieņem dibinātājs.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 4.novembri.