Ministru kabineta noteikumi Nr.889
Rīgā 2006.gada 31.oktobrī (prot. Nr.56 26.§)
Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta otro daļu un 13.panta pirmās daļas 7.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā persona, kura atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri (turpmāk – persona), saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk – pakalpojumi), un kritērijus personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri.
2. Pakalpojumus nodrošina Sociālo pakalpojumu pārvalde (turpmāk – pārvalde). Pārvalde:
2.1. pieņem lēmumu par pakalpojumu sniegšanu vai atteikumu sniegt pakalpojumus;
2.2. slēdz līgumu ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumu sniegšanu, kā arī kontrolē minētā līguma izpildi un sniegto pakalpojumu apjoma atbilstību noslēgtajam līgumam;
2.3. kontrolē sniegto pakalpojumu kvalitāti;
2.4. veido sniegto pakalpojumu datu bāzi;
2.5. informē sabiedriskās organizācijas, tiesībaizsardzības institūcijas, sociālos dienestus, ārstniecības iestādes un citas iesaistītās institūcijas par personas iespējām saņemt pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem.
3. Pakalpojumus sniedz pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un atbilst normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajām prasībām (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs).
4. Pakalpojumu kurss personai nav ilgāks par sešiem mēnešiem.
II. Kārtība, kādā personai tiek sniegti pakalpojumi
5. Persona var saņemt pakalpojumus, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:
5.1. personas vai tās likumiskā pārstāvja rakstisku iesniegumu pakalpojumu sniedzējam;
5.2. kriminālprocesa virzītāja lēmumu, ar kuru persona atzīta par cietušo krimināllietā par cilvēku tirdzniecību, vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņu, ka persona cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, vai pakalpojumu sniedzēja personas novērtēšanas protokolu (1.pielikums), kurā noteikta personas atbilstība cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem.
6. Pakalpojumu sniedzējs, ņemot vērā attiecīgās personas statusu, veic šādas darbības:
6.1. pieņem personas vai tās likumiskā pārstāvja rakstisku iesniegumu;
6.2. ja personai ir izsniegts šo noteikumu 5.2.apakšpunktā minētais kriminālprocesa virzītāja lēmums vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņa, vienas darbdienas laikā nosūta pārvaldei šos dokumentus un šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minēto iesniegumu;
6.3. ja personai nav izsniegts šo noteikumu 5.2.apakšpunktā minētais kriminālprocesa virzītāja lēmums vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņa, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā novērtē personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu, kā arī ņemot vērā 2.pielikumu, un sastāda personas novērtēšanas protokolu;
6.4. ja persona atbilst cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, triju darbdienu laikā pēc personas novērtēšanas nosūta pārvaldei personas novērtēšanas protokolu, kā arī priekšlikumus par personai nepieciešamo pakalpojumu un šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minēto iesniegumu;
6.5. ja persona neatbilst cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, 10 darbdienu laikā pēc personas novērtēšanas nosūta pārvaldei personas novērtēšanas protokolu, vērtējuma pamatojumu un šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minēto iesniegumu.
7. Lai novērtētu personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, pakalpojumu sniedzējs izveido speciālistu komisiju (turpmāk – komisija). Komisijā iekļauj sociālo darbinieku, psihologu, juristu, ārstniecības personu, Valsts policijas amatpersonu, kā arī, ja nepieciešams, citus speciālistus.
8. Komisija atzīst personu par cilvēku tirdzniecības upuri, ja persona:
8.1. tika savervēta, pārvesta, nodota vai saņemta, nolaupīta vai pārdota, vai, ierodoties galamērķa valstī, bija spiesta veikt citu darbu, nevis iepriekš paredzēto vai apsolīto;
8.2. bija parādā savam darba devējam un no viņas tika iekasēta daļa ienākumu vai persona pēc brīvas gribas nevarēja pamest nodarbošanos vai mainīt darbu, vai viņai tika atņemti identifikācijas dokumenti, vai piespiedu kārtā bija jāsniedz seksuāli pakalpojumi kā daļa no darba pienākumiem, vai bija nodarbināta pret pašas gribu, vai personai bija jāstrādā ilgāk par noteikto stundu skaitu nedēļā, vai darba vietā tika uzraudzīta, lai bēgšanu padarītu neiespējamu, vai bija atkarīga no sava darba devēja ģimenes, radniecības, darba, īres attiecību, parādsaistību dēļ;
8.3. netieši izjuta draudus, redzot, kā vardarbība tiek veikta pret citiem, vai personai tika liegta cilvēka pamatvajadzību apmierināšana, vai ir manāmas fiziskas vardarbības pazīmes, persona ir cietusi no vardarbības iepriekš vai tika iebiedēta un viņai tika draudēts ar izrēķināšanos, ja viņa sazināsies ar policiju vai vērsīsies pēc palīdzības kādā citā iestādē, vai ar izrēķināšanos, ja viņa mēģinās bēgt vai atgriezties izcelsmes valstī, vai tika izteikti draudi izrēķināties ar personas ģimeni un radiniekiem, ja persona bēgs, vai draudēts ar deportāciju vai ziņošanu attiecīgajām institūcijām, ja persona mēģinās bēgt;
8.4. tika turēta ieslodzījumā un slēpta no apkārtējās vides un saskarsmes ar citiem cilvēkiem vai tika pastāvīgi kontrolēta, vai ārpus darba vietas varēja uzturēties tikai darba devēja pārstāvja pavadībā.
9. Komisija pēc personas novērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam sastāda protokolu. Protokolā, ņemot vērā šo noteikumu 8.punktā minētos nosacījumus, pamatoti norāda, vai persona atbilst cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem.
10. Pārvalde nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā:
10.1. pamatojoties uz šo noteikumu 5.2.apakšpunktā minēto kriminālprocesa virzītāja lēmumu vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņu un personas iesniegumu, pieņem lēmumu par pakalpojumu nodrošināšanu personai vai personas uzņemšanu pakalpojumu saņēmēju rindā;
10.2. izvērtē pakalpojumu sniedzēja iesniegtos dokumentus – personas iesniegumu un personas novērtēšanas protokolu – un pieņem lēmumu par pakalpojumu nodrošināšanu personai, personas uzņemšanu pakalpojumu saņēmēju rindā vai par atteikumu sniegt personai pakalpojumus.
11. Pakalpojumu sniegšanu atsaka šādos gadījumos:
11.1. persona neatbilst cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem;
11.2. persona nav iesniegusi visus pakalpojuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus;
11.3. persona gada laikā pakalpojumus pieprasa atkārtoti.
12. Pakalpojumu sniegšanu izbeidz šādos gadījumos:
12.1. persona pakalpojumus saņēmusi, pamatojoties uz nepatiesi sniegtām ziņām;
12.2. persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz rakstisku iesniegumu par pakalpojumu pārtraukšanu;
12.3. persona neievēro vai pārkāpj šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētās prasības;
12.4. beidzies personai noteiktais pakalpojuma kurss.
13. Pakalpojumus pārtrauc sniegt, ja personai veselības stāvokļa dēļ nepieciešama ārstēšana ārstniecības iestādē. Pēc personas ārstēšanas ārstniecības iestādē pakalpojumu sniegšanu atsāk.
14. Personai ir pienākums:
14.1. līdzdarboties pakalpojumu sniedzēja izstrādātā rehabilitācijas plāna īstenošanā, kā arī ievērot pakalpojuma sniedzēja noteikto kārtību;
14.2. atlīdzināt nepamatoti izlietotos līdzekļus šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minētajā gadījumā.
15. Personai vai tās likumiskajam pārstāvim ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pakalpojumu sniedzējam un pārvaldei priekšlikumus un iebildumus attiecībā uz saņemto pakalpojumu kvalitāti.
16. Pārvaldes lēmumu par atteikumu sniegt pakalpojumus persona var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās dienas.
III. Noslēguma jautājumi
17. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumus Nr.882 “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 189.nr.).
18. Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Labklājības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 31.oktobra noteikumiem Nr.889
Personas novērtēšanas protokols
1. Personas | |
vārds | _____________________________________ |
uzvārds | _____________________________________ |
personas kods | - |
2. Migrācija
----------------------------------------------------------------------- |
3. Nodarbinātība
----------------------------------------------------------------------- |
4. Drošība
----------------------------------------------------------------------- |
5. Objektīvās pazīmes
----------------------------------------------------------------------- |
6. Sociālās saites
----------------------------------------------------------------------- |
Novērtējums
Persona atbilst/neatbilst (vajadzīgo pasvītrot) cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem.
|
Speciālistu komisija
_________________________
_________________________
_________________________
_________________________ |
Persona/likumiskais pārstāvis
_________________________ |
Datums __________________
Labklājības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 31.oktobra noteikumiem Nr.889
Kritēriji personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri
Lai noteiktu personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, speciālistu komisija noskaidro personas rīcību un izvērtē personas darbību šādās jomās:
1. Migrācija. Komisija noskaidro, vai persona (personai):
1.1. devās uz ārzemēm (vai citu reģionu) konkrēta mērķa vai darba dēļ;
1.2. tika savervēta;
1.3. tika pārvesta;
1.4. tika nodota vai saņemta;
1.5. tika nolaupīta vai pārdota;
1.6. ierodoties galamērķa valstī, bija spiesta veikt citu darbu, nevis iepriekš paredzēto vai apsolīto;
1.7. ir identifikācijas dokumenti;
1.8. ir viltoti dokumenti;
1.9. nav dokumentu (vai tie ir pie citas personas);
1.10. zina adresi, kur tā uzturējusies un strādājusi;
1.11. zina sava darba devēja vārdu;
1.12. bija legāls imigrācijas statuss;
1.13. bija darba atļauja;
1.14. ceļojuma sagatavošanu un dokumentu noformēšanu organizēja svešas personas un kas bija šīs personas.
2. Nodarbinātība. Komisija noskaidro, vai persona (personai):
2.1. bija parādā savam darba devējam un no viņas tika iekasēta daļa ienākumu (piemēram, par mājokli, par pārtiku, par transportu);
2.2. bija darba līgums un ko tas paredzēja;
2.3. pēc brīvas gribas varēja pamest nodarbošanos vai mainīt darbu;
2.4. tika atņemti identifikācijas dokumenti;
2.5. piespiedu kārtā bija jāsniedz seksuāli pakalpojumi kā daļa no darba pienākumiem;
2.6. bija nodarbināta pret pašas gribu;
2.7. brīvi varēja rīkoties ar saviem ienākumiem;
2.8. vajadzēja strādāt ilgāk par noteikto stundu skaitu nedēļā un kādi bija darba apstākļi (iekļaujot atalgojumu un darba stundas);
2.9. darba vietā tika uzraudzīta (apsargi, videonovērošanas kameras, suņi, slēgtas durvis), lai bēgšanu padarītu neiespējamu;
2.10. ir atkarīga no sava darba devēja ģimenes, radniecības, darba, īres attiecību, parādsaistību dēļ.
3. Drošība. Komisija noskaidro, vai persona (personai):
3.1. tika iebiedēta un viņai tika draudēts:
3.1.1. ar izrēķināšanos, ja viņa sazināsies ar policiju vai vērsīsies pēc palīdzības kādā citā iestādē;
3.1.2. ar izrēķināšanos, ja viņa mēģinās bēgt vai atgriezties savā izcelsmes valstī;
3.1.3. ka notiks izrēķināšanās ar personas ģimeni un radiniekiem, ja persona bēgs;
3.1.4. ar deportāciju vai ziņošanu attiecīgajām institūcijām, ja persona mēģinās bēgt;
3.2. izjuta draudus netieši, redzot, kā vardarbība tiek veikta pret citiem;
3.3. ir manāmas fiziskas vardarbības pazīmes vai persona ir cietusi no vardarbības iepriekš;
3.4. liegta cilvēka pamatvajadzību apmierināšana, tas ir, persona tika turēta bez ūdens, pārtikas, miega, medicīniskās aprūpes vai iespējām apmierināt citas pamatvajadzības.
4. Sociālās saites. Komisija noskaidro, vai persona:
4.1. bija sava brīvā laika noteicēja;
4.2. tika turēta ieslodzījumā un slēpta no apkārtējās vides, kā arī vai personai tika liegtas saskarsmes iespējas ar citiem cilvēkiem;
4.3. tika pastāvīgi kontrolēta;
4.4. varēja brīvi kontaktēties ar saviem radiniekiem un draugiem (piemēram, zvanīt, rakstīt);
4.5. varēja aicināt ciemos draugus;
4.6. pastāvīgi dzīvoja darba vietā;
4.7. ārpus darba vietas varēja uzturēties tikai darba devēja pārstāvja pavadībā.
5. Objektīvās pazīmes. Komisija noskaidro, vai persona (personai):
5.1. zina svešvalodas;
5.2. ir savas finanses;
5.3. uz ķermeņa ir redzamas pārliecinošas fiziskas slodzes vai fiziskas iedarbības sekas;
5.4. uz jautājumiem atbild nelabprāt un/vai izmanto iepriekš sagatavotas, iemācītas atbildes.
6. Personas pašnovērtējums. Komisija noskaidro, vai persona uzskata, ka:
6.1. pret viņu tikusi vērsta vardarbība;
6.2. ir kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuri;
6.3. tai ir nepieciešama palīdzība un, ja ir, – kāda veida palīdzība;
6.4. ir gatava sadarboties rehabilitācijas plāna īstenošanā.
Labklājības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis