Ministru kabineta rīkojums Nr.855

Rīgā 2006.gada 1.novembrī (prot. Nr.56 44.§)

Par Latvijas Nacionālo zivsaimniecības datu vākšanas programmu 2006.gadam

1. Atbalstīt Latvijas Nacionālo zivsaimniecības datu vākšanas programmu 2006.gadam (turpmāk – programma), kas izstrādāta saskaņā ar Komisijas 2000.gada 29.jūnija Regulu (EK) Nr.1543/2000 par Kopienas sistēmas izveidi to datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku, un paredz zvejniecības sektora ekonomiskā stāvokļa datu apkopošanu un analīzi.

2. Noteikt Zemkopības ministriju (Valsts zivsaimniecības pārvaldi) par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Zemkopības ministrijai līdz 2007.gada 31.maijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanu.

4. Programmu 2006.gadā īstenot no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze

(Ministru kabineta

2006.gada 1.novembra rīkojums Nr.855)

Latvijas Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas 2006.gadam kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Eiropas Savienības dalībvalstis, t.sk. Latvija, katru gadu izstrādā nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas atbilstoši šādu tiesību aktu nosacījumiem:

1) Komisijas 2000.gada 29.jūnija Regula (EK) Nr.1543/2000 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku;

2) Komisijas 2001.gada 25.jūlija Regula (EK) Nr.1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr.1543/2000;

3) Komisijas 2004.gada 27.augusta Regula (EK) Nr.1581/2004, ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr.1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr.1543/2000.

Dalībvalstis attiecīgās programmas īsteno pēc to apstiprināšanas Eiropas Komisijā. Nacionālās datu vākšanas programmas projektu nākamajam gadam iesniedz Eiropas Komisijā apstiprināšanai līdz 31.maijam. Līdz programmas īstenošanas gada aprīlim Eiropas Komisija izskata programmas projektu, ja nepieciešams, pieprasa programmas projektā veikt izmaiņas un pēc konsultāciju pabeigšanas apstiprina programmas galīgo variantu.

Dalībvalstis nodrošina vācamo datu kvalitāti, to vākšanas stabilitāti un precizitāti. Ikgadējo datu vākšanu par zvejas kuģu segmentiem (zvejas kapacitāte, zvejas piepūle, nozvejas struktūra, bioloģiskie dati par zivju krājumiem, ekonomiskie rādītāji) dalībvalstis nodrošina no 2004.gada 1.janvāra, bet ekonomisko datu vākšana par zivju apstrādes sektoru ir obligāta no 2006.gada 1.janvāra.

Latvijas Nacionālā zivsaimniecības datu vākšanas programma 2006.gadam ir izstrādāta atbilstoši iepriekš minēto regulu prasībām un Eiropas Komisijas Zivsaimniecības zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās komitejas (STECF) norādījumiem. Tā paredz zvejas kapacitātes un zvejas piepūles, nozvejas, zivju izkrāvumu un zvejas piepūles vienību datu vākšanu un apkopošanu, kā arī zivju krājumu zinātnisko uzskaiti, nozvejas, piezvejas un izmetumu atpakaļ jūrā bioloģisko izpēti un zvejniecības sektora ekonomiskā stāvokļa datu apkopošanu un analīzi.

Datu vākšanā tiek izmantota Eiropas Komisijas regulās un starptautiskajās organizācijās, piemēram, Starptautiskajā Jūras pētniecības padomē (ICES), vispārpieņemta metodika.

Bioloģisko datu vākšana nodrošina katras zivju krājumu vienības kopējās nozvejas novērtēšanu, nozveju sadalījumu atbilstoši zvejas kuģu tipam, izmantojamam zvejas rīkam, nozvejas rajonam un laikposma klasificēšanu. Papildus veic zivju krājumu zinātnisko uzskaiti, lai varētu novērtēt un prognozēt zivju krājumu lielumu un izplatību un izstrādāt to pārvaldības pasākumus.

Svarīgāko Latvijā iegūstamo zivju sugu, kas minētas Komisijas 2001.gada 25.jūlija Regulā (EK) Nr.1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes 2000.gada 29.jūnija Regulu (EK) Nr.1543/2000, un kas minētas Komisijas 2004.gada 27.augusta Regulā (EK) Nr.1581/2004, ar kuru groza Komisijas 2001.gada 25.jūlija Regulu (EK) Nr.1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes 2000.gada 29.jūnija Regulu (EK) Nr.1543/2000, paredzētajā minimālajā programmā un paplašinātajā programmā bioloģisko paraugu pašreizējā vākšanas intensitāte jau ir sasniegusi Eiropas Savienības izvirzītās prasības. Tas ir saistīts ar nepieciešamību iegūt datus par nozveju struktūru, zivju izplatību, zivju nobriešanu, migrāciju uz nārsta vietu un citus datus, kas tiek izmantoti zvejas regulēšanas pasākumu noteikšanai.

Mencu, reņģu un brētliņu krājumu novērtēšanai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī sadarbībā ar pārējo Baltijas jūras reģiona valstu zivsaimniecības pētniecības institūtiem ir jāveic starptautiski koordinētas traļu un hidroakustiskās uzskaites. Tā kā Latvijai nav specializēta zivsaimniecības pētnieciskā kuģa, lai veiktu minētās uzskaites, ir jānomā citu valstu pētniecības kuģi vai Latvijas zvejas kuģi.

Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas izpildei 2006.gadā bioloģiskie dati pamatā tiks vākti iepriekšējo gadu apjomā, un darbā tiks izmantota starptautiski atzīta metodika.

Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas 2006.gadam ekonomisko datu vākšanas prasību nodrošināšanai tiks izmantoti divu veidu avoti – ICIS datu bāze (Zvejas žurnālu datu bāze, Latvijas kuģu reģistrs) un aptaujas anketu dati. No zvejnieku komercsabiedrībām, aizpildot iepriekš minētās aptaujas anketas, iegūst visu nepieciešamo ekonomisko informāciju (ieņēmumi/apgrozījums, zvejas darbību izmaksas, nemainīgās izmaksas, finansiālais stāvoklis, investētais kapitāls, nodarbinātība) saskaņā ar Komisijas 2001.gada 25.jūlija Regulu (EK) Nr.1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr.1543/2000, un Komisijas 2004.gada 27.augusta Regulu (EK) Nr.1581/2004, ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr.1639/2001, ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr.1543/2000.

Eiropas Savienības dalībvalstis var saņemt Eiropas Kopienas finansējumu datu vākšanas un apstrādes izdevumu segšanai līdz 50 % no minimālās programmas izdevumiem un līdz 35 % no paplašinātās programmas izdevumiem. Detalizēti noteikumi nacionālo datu vākšanas programmu līdzfinansēšanai norādīti Padomes lēmumā Nr.2000/439/EK par Kopienas finanšu iemaksām izdevumu segšanai, kas dalībvalstīm radušies, savācot datus, kā arī pētījumu un eksperimentālo projektu finansēšanai, lai realizētu kopējo zivsaimniecības politiku.

2. Piedāvātais risinājums

Programmā iekļauts šāds risinājums:

1) zvejas kapacitātes novērtēšanai tiks izmantota Latvijas kuģu reģistrā iekļautā informācija par Latvijas zvejas kuģiem (kuģa tips, vecums, garums, tonnāža, galvenā dzinēja jauda). Zvejas piepūles novērtēšanai tiks veikta zvejā iesaistīto komercsabiedrību aptauja, iegūstot informāciju par vidējo degvielas patēriņu un izmaksām gadā uz vienu kuģi, un izmantoti citi dati;

2) nozvejas un zivju izkrāvumi tiks novērtēti paralēli monitoringam uz kuģiem zvejas laikā, un tos apkopos katram zvejas segmentam. Ņemot vērā salīdzinoši nelielās nozvejas tāljūrā un ievērojamās datu vākšanas izmaksas, Latvija 2006.gadā pieprasa atkāpi no prasības veikt tāljūrā iegūto zivju nozveju, zivju izkrāvumu un zivju izmetumu bioloģisko novērtēšanu;

3) dati par nozveju uz piepūles vienību tiks iegūti no zvejas žurnāliem;

4) zivju krājumu novērtēšanai, izmantojot nomātus citu valstu pētniecības kuģus vai Latvijas zvejas kuģus, tiks veikta Baltijas starptautiskā traļu uzskaite mencu krājumu novērtēšanai, kā arī brētliņu un reņģu hidroakustiskā uzskaite Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī;

5) lomu struktūras noteikšanai Baltijas jūrā tiks veikta nozveju bioloģiskā analīze, paraugus par zivju sugu garuma un vecuma sastāvu ievācot uz zvejas kuģiem zvejas laikā vai ostās no zivju izkrāvumiem. Ņemot vērā salīdzinoši nelielās nozvejas tāljūrā un ievērojamās datu vākšanas izmaksas, Latvija 2006.gadā pieprasa atkāpi no prasības veikt tāljūrā iegūto zivju garuma un vecuma sastāva noteikšanu;

6) citi bioloģiskie dati (zivju augšana, nobriešana) par Baltijas jūras zivju sugām tiks iegūti bioloģisko paraugu vākšanas laikā no nozvejām vai zivju izkrāvumiem. Ņemot vērā salīdzinoši nelielās nozvejas tāljūrā un ievērojamās datu vākšanas izmaksas, Latvija 2006.gadā pieprasa atkāpi no prasības noteikt tāljūrā iegūto zivju augšanas un nobrieduma datus;

7) zvejniecības un zivju apstrādes sektora ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai tiks izmantoti Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, zvejas žurnālu un Latvijas kuģu reģistra, kā arī zvejā un apstrādē iesaistīto komercsabiedrību aptauju dati.

3. Papildus nepieciešamais finansējums un paredzētais finansēšanas avots

Programma tiks īstenota no Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammai 25.01.00 “Zivju resursu izmantošanas regulēšana un izpēte” piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Latvijas Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas nodrošināšanai 2006.gadā ir iedalīti 235,5 tūkst. latu, kā prioritārajam pasākumam finansējumu palielinot par 164,8 tūkst. latu.

Programmas īstenošanai atbilstoši Padomes 2000.gada 29.jūnija lēmumam Nr.439/EK varēs saņemt finansējumu no ES budžeta:

– līdz 50 % par minimālās programmas izpildi;

– līdz 35 % par paplašinātās programmas izpildi.

Pēc attiecīgo pārskatu iesniegšanas par datu vākšanas programmas izpildi Eiropas Komisija, konsultējoties ar dalībvalsts atbildīgo institūciju, izvērtē un nosaka apmaksai attaisnotos izdevumus, kas saistīti ar minimālās programmas un paplašinātās programmas īstenošanu.

Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2007.gada 31.maijā iesniedz Eiropas Komisijai gada tehnisko ziņojumu un finanšu ziņojumu par 2006.gada Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas īstenošanu, kas ietver gan pārskatu par paveiktajiem darbiem, gan izlietoto finansējuma apmēru. Pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas par tās finansējuma apmēru Zemkopības ministrija līdz 2008.gada 30.jūnijam nodrošina Eiropas Komisijas piešķirto līdzekļu ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

Zemkopības ministrs M.Roze