Par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā

 

8.Saeima no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim kopumā pieņēmusi 1272 likumus

 

Ārlietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja – Vaira Paegle (TP)

Komisijā izskatīti 289 likumprojekti

Nozīmīgākie Ārlietu komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Līgums par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai ir pievienošanās sarunu rezultātu noformējums starptautiska, juridiski saistoša līguma veidā.

2) Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. 1995.gada 1.februāra Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību ir pirmais Eiropas Padomes ietvaros izstrādātais tiesību akts, kas nosaka valstu tiesības un pienākumus nacionālo minoritāšu aizsardzības sfērā.

3) Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai. 2001.gada decembrī Lākenas Eiropadomē ES dalībvalstu un valdību vadītāji pieņēma Deklarāciju par ES nākotni, apņemoties panākt demokrātiskāku, caurskatāmāku un efektīvāku ES, kā arī lēmumu par Konventa izveidošanu. Par Konventa uzdevumu tika noteikts plašās un atklātās debatēs diskutēt par ES nākotnes jautājumiem, lai nākamajai starpvaldību konferencei sagatavotu priekšlikumus par nepieciešamajām ES reformām un grozījumiem pamatlīgumos. Konstitucionālais līgums aizstās līdz šim spēkā esošos ES pamatlīgumus un noteiks turpmākos ES darbības pamatprincipus.

4) Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu. 1997.gada 18.septembra “Otavas konvencija” stājās spēkā 1999.gadā. Tā paredz kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegšanu, kā arī krājumā esošo kājnieku mīnu iznīcināšanu, izņemot tās, kas paredzētas mācību nolūkiem.

5) Stratēģiskās nozīmes preču aprites likums. Ņemot vērā starptautiskās un nacionālās drošības apsvērumus, kā arī pieaugošos terorisma draudus, ir radusies nepieciešamība noteikt stratēģiskas nozīmes preču aprites sistēmu likuma līmenī, kam ir lielāks juridisks spēks. Likums ir arī stabilāks normatīvais akts, kas var nodrošināt un nostiprināt komersantu uzticību un paļāvību un arī sekmētu komercdarbības nozares attīstību.

6) Par Ziemeļatlantijas līgumu. Līdz ar pievienošanos 1949.gadā Vašingtonā parakstītajam Ziemeļatlantijas līgumam, Latvijas Republika kļuva par Ziemeļatlantijas līguma (NATO) dalībvalsti, tādējādi iegūstot drošības garantijas, ko tai sniedz dalība NATO kolektīvās aizsardzības un drošības sistēmā.

7) Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtiem. Latvijas iestāšanos šajā organizācijā paredzēja Latvijas Tūrisma attīstības nacionālā programma 2001. – 2010.gadam. Lai iestātos, Latvijai bija nepieciešams akceptēt organizācijas statūtus. PTO ir pasaules lielākā un galvenā tūrisma organizācija, kas dibināta 1975.gadā ar nolūku apvienot visas līdz šim pastāvošās tūrisma un ar tūrismu saistītās organizācijas un aizstāvēt to intereses. Tā ir starpvaldību organizācija, kas darbojas ANO uzdevumā. Tās mērķis ir veicināt atbildīga, ilgtspējīga un visā pasaulē pieejama tūrisma attīstību. Tā kalpo kā globāls forums tūrisma politikas izstrādāšanai un jebkuru ar tūrismu saistītu jautājumu apspriešanai.

8) Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. Pēc Pievienošanās līguma ratifikācijas un tā stāšanās spēkā 2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti un tai ir saistoši visi ES primārie un sekundārie tiesību akti atbilstoši nosacījumiem, kas ir noteikti Pievienošanās līgumā, kā arī tai ir tiesības piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā un ietekmēt turpmāko ES integrāciju.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Ainārs Šlesers (LPP)

Komisijā izskatīti 255 likumprojekti

Nozīmīgākie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) Svarīgākais likums, kas tiek pieņemts katru gadu, ir ikgadējais likums par valsts budžetu un attiecīgi grozījumi tajā. Nevar nepieminēt arī citus likumus, kas nav mazāk nozīmīgi pieņemto likumu, vairāk nekā 200, sarakstā.

2) Lai nodrošinātu likuma “Par vērtspapīriem” normu atbilstību pasaulē pieņemtajai vērtspapīru tirgus regulēšanas praksei, kā arī lai harmonizētu likuma prasības ar ES direktīvu prasībām, tika pieņemts jauns likums “Finanšu instrumentu tirgus likums”, kas pilnībā aizstāja likumu “Par vērtspapīriem”. Likumā tiek regulēta ne tikai vērtspapīru publiskā apgrozība, bet arī tiek noteiktas prasības citu finanšu instrumentu publiskai apgrozībai, kā arī tiek noteikta ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas kārtība ne vien ar vērtspapīriem, bet ar visiem finanšu instrumentiem.

3) Lai harmonizētu līdz 2004.gada 1.maijam spēkā esošās likumdošanas prasības transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā ar ES direktīvu 72/166/EEC, 84/5/EEC, 90/232/EEC, 92/49/EE un 2000/26/EC prasībām, kā arī ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Sauszemes transporta apakškomisijas Rekomendācijā nr.5 un Zaļās kartes sistēmas Biroju Padomes konstitūcijā minētajām prasībām, tika pieņemts jauns Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums.

4) Likuma “Par akcīzes nodokli” mērķis bija pabeigt ES direktīvu prasību ieviešanu akcīzes nodokļa jomā, kā arī apvienot vienā likumā visus tobrīd spēkā esošos akcīzes nodokli regulējošos likumus - “Par akcīzes nodokli”, “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”, “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” un “Par akcīzes nodokli alum”. Saskaņā ar ES direktīvām likumā tika ietvertas prasības akcīzes preču apritei ES vienotajā tirgū, kuras nebija iespējams ieviest pirms Latvijas iestāšanās ES.

5) Jāpiemin jauna, saistīta ar iestāšanos ES, likuma “Par dabas resursu nodokli” pieņemšana, ar kuru noteica, ka ar dabas resursu nodokli turpmāk apliekamas arī elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas līdz šim netika regulēts.

6) Ilgu laiku nebija normatīvā akta, kas reglamentētu preču un pakalpojumu loteriju, jeb tā saucamo reklāmas loteriju organizēšanas kārtību. Līdz attiecīga likuma pieņemšanai Latvijas Republikas teritorijā tika organizētas ļoti daudzas t.s. “reklāmas loterijas”. Šajās loterijās tika piedāvāti pietiekoši lieli laimesti, lai rosinātu cilvēkus pirkt reklamēto preci, taču nebija paredzēti tiesiskie mehānismi, kas aizsargā loteriju dalībnieku un patērētāju kā tādu intereses. Komisija izstrādāja un iesniedza Preču un pakalpojumu loteriju likumu, ar kura pieņemšanu tika novērsta situācija, ka valsts budžetā netiek maksāts par darbību veikšanu, kas parasti nav tieši saistītas ar uzņēmuma pamatdarbību – reklāmas loteriju organizēšana un to laimesta fonds, kā arī noteiktas stingras prasības loterijas norises kārtībai.

7) Komisija izstrādāja un iesniedza arī jaunu Azartspēļu un izložu likumu. Iepriekšējais likums “Par izlozēm un azartspēlēm” neparedzēja pienākumu komersantiem azartspēļu jomā savu biznesu organizēt kā “atbildīgu spēli”. Šāda organizēšana ietver prasību sniegt patiesu informāciju par spēles procesiem un personāla apmācību, un tās mērķis ir samazināt potenciālo spēles risku un palīdzēt cilvēkiem pieņemt pārdomātus lēmumus par dalību azartspēlēs. Atbildīgas spēles programmas jau sen kļuvušas par kazino, spēļu zāļu, bingo u.c. veida izklaides vietu darbības pamatprincipu Eiropā, Amerikā un Austrālijā. Arī Latvijā būtu jāpanāk, lai azartspēļu bizness balstītos uz spēlētāju, kurš uztver spēli kā iespēju atpūsties, kurš tērē tikai tik daudz, cik var atļauties zaudēt, un kurš spēj būt atbildīgs par savu rīcību, “nepazaudējot sevi” spēļu zālē. Tāpēc bija nepieciešams izvirzīt un noteikt paaugstinātas ierobežojošas prasības pret šo nozari – no vienas puses, samazinot to izplatību un sabiedrisko pieejamību, bet no otras puses, paaugstinot kvalitātes prasības pret šīs nozares piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un drošumu.

8) Finanšu konglomerātu likumu bija nepieciešams pieņemt, jo līdz šī likuma spēkā stāšanās finanšu konglomerātos ietilpstošo regulēto komercsabiedrību uzraudzība Latvijā vispār netika regulēta, tāpat nebija noteikts, kas vispār ir uzskatāms par finanšu konglomerātu. Pieņemot likumu, tika noteiktas finanšu konglomerāta pazīmes, finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību tiesības un pienākumi, uzraudzības institūciju tiesības un pienākumi, prasības, kādas jāievēro finanšu konglomerātam attiecībā uz kapitāla pietiekamību, finanšu konglomerāta iekšējiem darījumiem un riska koncentrāciju finanšu konglomerātā.

9) Tāpat jāpiemin arī trīs jaunu likumu pieņemšana, kas regulē ārvalstu finanšu līdzekļu vadību Latvijā: ES Kohēzijas fonda projektu vadības likums, kura mērķis ir izveidot efektīvu un caurskatāmu ES Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanas kārtību tā finansēto vides un transporta infrastruktūras projektu īstenošanai Latvijā; ES struktūrfondu vadības likums – mērķis noteikt struktūrfondu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijā, kā arī struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas un apstrīdēšanas kārtību; ES finanšu instrumentu PHARE programmas un programmas “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” likums – mērķis noteikt PHARE programmas un Pārejas programmas vadību Latvijā, kā arī administratīvo procesu regulējošo normatīvo aktu piemērošanu PHARE programmas un Pārejas programmas vadības procesā.

10) Pieņemot vienus no pēdējiem grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodoklī, pensionāriem ar 2006.gada 1.oktobri tika palielināts neapliekamais minimums no 1320 latiem uz 1980 latiem.

Nākamajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai jāturpina tikpat ražīgi strādāt gan pie ikgadējā valsts budžeta un to grozījumu apstiprināšanas, gan arī aktīvi jāiesaistās svarīgu valsts ekonomisko jautājumu risināšanā.

 

Juridiskā komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Mareks Segliņš (TP)

Komisijā izskatīti 309 likumprojekti

8.Saeimas Juridiskā komisija ir strādājusi ar šādiem jauniem likumiem: Jūras kodekss, Kriminālprocesa likums, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums, Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums, “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas vajadzībām”, Valsts apbalvojumu likums, Bezvalstnieku likums, Civilstāvokļa aktu likums, Personu speciālās aizsardzības likums, Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums, Valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības likums, Eiropas komercsabiedrību likums, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums, Kara tiesu likums, Bāriņtiesu likums, Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likums, Likums par valsts kompensāciju cietušajiem, Tiesu ekspertīzes likums.

Kā ļoti svarīgs jauns likums jāmin Kriminālprocesa likums, pie kura Juridiskās komisijas apakškomisija strādāja no 2003.gada septembra līdz 2005.gada aprīlim.

Sakarā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai tika pieņemts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums, kas nosaka kārtību, kādā notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā un “Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”, kas regulē trešo valstu pilsoņu, kuri uzturas Latvijas Republikā, iespējas saņemt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Viens no pirmajiem jaunajiem likumiem, ar ko strādāja 8.Saeimas Juridiskā komisija bija Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums, kas nosaka parlamentāro izmeklēšanu lietās, kurām ir publiska nozīme, kā arī ar Jūras kodeksu, kas savukārt regulē administratīvās un privāttiesiskās attiecības, kas rodas starp tiesību subjektiem ar jūrlietām saistīto tiesisko attiecību jomā.

Personu speciālās procesuālās aizsardzības un speciālās aizsardzības jomā tika pieņemts Personu speciālās aizsardzības likums, kura mērķis ir nodrošināt kriminālprocesā liecinošo personu un personu, kuras piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzību.

Satversmē noteikto cilvēka pamattiesību nodrošināšanas jomā ir pieņemts Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums un Valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības likums.

Juridiskā komisija strādā arī ar grozījumiem Latvijas konstitūcijā – Satversmē. Jāpiemin grozījums Latvijas Republikas Satversmē, ar kuru tika noteikta laulības definīcija.

Juridiskā komisija šajā Saeimā skatījusi piecus likumprojektus par grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Jāpiemin divi no tiem – iestrādāts Saeimas deputātu ētikas kodekss un grozījumi, kas tagad paredz iespēju Saeimas deputātiem izmantot maternitātes, adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumu, attiecīgajā periodā noliekot deputāta mandātu.

Tika izdarīti arī ļoti nozīmīgi grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka administratīvo arestu par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

Juridiskā komisija bija atbildīgā arī par Saeimas lēmuma sagatavošanu “Par tautas nobalsošanas rīkošanu jautājumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā”.

Juridiskā komisija izskata arī valsts amatpersonu kandidatūras, piemēram, visu tiesu tiesnešu amata kandidatūras, Valsts kontroles amatpersonu kandidatūras, ģenerālprokurora kandidatūru u.c.

Juridiskā komisija regulāri tiekas ar tieslietu ministru, lai pārrunātu aktualitātes un plānus tiesu varas un tiesību aizsardzības iestāžu jomā.

Juridiskā komisija rīko arī izbraukuma sēdes; ir tikusies ar notāru padomes vadību un notāru pārstāvjiem, Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem un darbiniekiem, Rīgas zemesgrāmatas pārstāvjiem, iepazinusies ar jaunuzcelto tiesu namu Abrenes ielā un apstākļiem Rīgas centrālcietumā.

Juridiskās komisijas pārstāvji ir bijuši iepazīties arī ar Eiropas kopienu tiesas darbu.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja – Ingrīda Circene (JL)

Komisijas 323 sēdēs izskatīti 49 likumprojekti

Nozīmīgākie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) Tiesībsarga likums (Saeimā pieņemts 2006.gada 6.aprīlī; stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī)

Lai paplašinātu Valsts cilvēktiesību biroja darbības jomas un sekmētu labas pārvaldības principu ievērošanu, Valsts prezidente piedāvāja jaunu – Tiesībsarga biroja likumprojektu (21.07.2004.). Tiesībsarga institūcija veiks starpnieka funkciju starp valsti un tās iedzīvotājiem. Tiesībsargam būs tiesības ne tikai izskatīt iedzīvotāju sūdzības, veikt pārbaudes, pieprasīt informāciju, dokumentus, ierasties iestādē u.c., bet arī ierosināt pārbaudes lietas pēc personīgās iniciatīvas, vērsties tiesā personu aizstāvībai.

2) Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums (Saeimā pieņemts 2004.gada 17.jūnijā)

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija kā Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde tika izveidota, lai īstenotu bērnu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, garantējot minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērniem, kurus apgādā tikai viens no vecākiem, jo otrs vecāks tiesas nolēmumu maksāt savai atvasei ikmēneša uzturlīdzekļus nepilda.

3) Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likums (Saeimā pieņemts 2005.gada 16.jūnijā)

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums nosaka publisku pasākumu rīkošanas un norises tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību šāda pasākuma laikā.

Tika pieņemti vairāki likumi, kuru mērķis ir grozīt jau esošus likumus, saskaņojot tos ar Eiropas Savienības direktīvām vai pilnveidojot. Tie ir grozījumi Repatriācijas likumā, grozījumi Patvēruma likumā, grozījumiReklāmas likumā, grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā, grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”.

Strādājot pie Diskriminācijas novēršanas likumprojekta (1.lasījumā pieņemts 2004.gada 7.aprīlī), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konstatēja, ka minēto likumprojektu ir nepieciešams būtiski pilnveidot, ņemot vērā likumprojekta ietekmi uz Latvijas likumdošanu un to piemērošanu plašās privāto un publisko tiesību jomās. Komisija lūdza īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās vēlreiz apspriest likumprojekta normas darba grupā, kuras sastāvā tika iekļauti arī citu ministriju pārstāvji, un pārstrādāt likumprojektu, ņemot vērā Saeimas Juridiskā biroja viedokli.

Komisija pieņēma zināšanai Ministru kabineta 2005.gada 10.maija lēmumu atsaukt 2004.gada 7.aprīlī Saeimā pirmajā lasījumā pieņemto Diskriminācijas novēršanas likumprojektu.

Lai pildītu Eiropas Padomes Direktīvu prasības diskriminācijas jautājumos tika izstrādāti vairāki grozījumi attiecīgo nozaru normatīvajos aktos.Tika izstrādāti grozījumi likumos, pie kuriem komisija ir strādājusi arī kā līdzatbildīgā komisija: grozījumi Civillikumā (reģ.nr.1291; reģ.nr.1698); grozījumi Darba likumā (likums Saeimā otrreiz caurlūkots un pieņemts 2006.gada 21.septembrī); grozījumi likumā “Par sociālo drošību” (Saeimā pieņemti 2005.gada 1.decembrī); grozījumi Valsts civildienesta likumā; grozījumiPatērētāju tiesību aizsardzības likumā; grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā; grozījumi likumā “Par Valsts cilvēktiesību biroju” (Saeimā pieņemti 2005.gada 29.decembrī); grozījumiLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā; grozījumi Krimināllikumā.

Sabiedrisko raidorganizāciju likumprojekts un Radio un televīzijas likumprojekts konceptuāli 1.lasījumā tika atbalstīti 2005.gada 16.jūnijā; priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2005.gada 30.augusts. Sabiedrisko raidorganizāciju likumprojekta 2.lasījumam komisija saņēma 121 priekšlikumu, bet Radio un televīzijas – 256 priekšlikumus. Lai varētu skatīt šos priekšlikumus, bija konceptuāli jāizlemj (jāpieņem politisks lēmums) vairāki jautājumi:

1) par attieksmi pret abonentmaksu ieviešanu;

2) par raidorganizāciju padomes izveidošanu un tās statusa noteikšanu,

3) par sabiedrisko mediju finansējumu un pārraudzību u.c.

Vairākās komisijas sēdēs skatot iesniegtos priekšlikumus, deputāti atbalstīja Sabiedrisko raidorganizāciju likumprojekta un Radio un televīzijas likumprojekta izskatīšanas atlikšanu 8.Saeimas laikā.

Strādājot pie grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (reģ.nr.221 – par 15.maija noteikšanu par Starptautisko ģimenes dienu un reģ.nr.1036 – par 24., 25. un 26.decembra noteikšanu par Ziemassvētkiem), komisija saņēma vairākus papildu priekšlikumus par grozījumiem likumā, proti,

1) noteikt par valsts svētkiem pareizticīgo un vecticībnieku reliģisko konfesiju svētkus;

2) par atzīmējamu dienu 12.maiju – Starptautisko māsu dienu;

3) ka gadījumā, kad svētku diena sakrīt ar sestdienu vai svētdienu, par brīvdienu noteikt nākamo darba dienu, kā arī citus priekšlikumus.

Komisija nolēma nevirzīt minētos likumprojektus izskatīšanai Saeimā, bet lūdza Ministru kabinetu izveidot darba grupu, lai izstrādātu jaunu likumu par svētkiem, atceres un atzīmējamām dienām. Šī darba grupa 2005.gadā izstrādāja jaunu likumprojektu, bet diemžēl valdība nolēma nevirzīt šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Balsojot par minētā likumprojekta tālāko virzību, vairākums no komisijas deputātiem arī neatbalstīja tā izskatīšanu Saeimā.

Grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (reģ.nr.1598), kas paredzēja jūlija otro sestdienu noteikt par Jūras svētku dienu, uz 2.lasījumu tika iesniegti 28 priekšlikumi par papildu svētku un atzīmējamo dienu noteikšanu. Minētais likumprojekts šī gada 31.maijā tika noraidīts. Līdz 2006.gada 7.oktobrim tika iesniegti 16 priekšlikumi. Komisija nolēma nevirzīt šo likumprojektu izskatīšanai 8. Saeimā.

Izskatīšanai 3.lasījumā komisija bija sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”, taču pēc deputātu priekšlikuma tas tika izslēgts no 2006.gada 5.oktobra Saeimas sēdes darba kārtības. Komisija nolēma nevirzīt šo likumprojektu izskatīšanai 8. Saeimā.

2006.gada 24.oktobra komisijas sēdē tika skatīts likumprojekts “Par bijušo Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas biedru publiskošanas kārtību”. Tā kā no līdzatbildīgajām komisijām – Juridiskās komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas – netika saņemts atzinums, komisija nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu.

Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likumprojekts Saeimā 1.lasījumā tika pieņemts 2006.gada 12.oktobrī; priekšlikumu iesniegšanas termiņš 2.lasījumam – 2006.gada 1.decembris.

Jaunatnes likumprojekta, kas Saeimā 1.lasījumā konceptuāli atbalstīts 2006.gada 11.maijā, mērķis ir noteikt jaunatnes politikas veidošanas un īstenošanas mehānismu, sniedzot atbalstu jauniešiem un sekmējot jauniešu integrēšanos sabiedrībā. 2006.gada jūnija vidū Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija uzsāka likumprojekta 2.lasījumam iesniegto priekšlikumu izskatīšanu.

 

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Jānis Strazdiņš (ZZS)

Komisijā izskatīti 58 likumprojekti

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbības jomā ir četras Latvijas tautsaimniecībā nozīmīgas un savstarpēji saistītas nozares – izglītība, kultūra, zinātne un sports.

Izglītībā no pieņemtajiem likumiem vissarežģītākais un grūtākais bija grozījumi Izglītības likumā par valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestāžu pakāpenisku pāreju uz mācībām pamatā valsts valodā no 2004. gada 1.septembra, sākot ar 10.klasi, un kuri bija jāpieņem politiski sarežģītā laikā, neraugoties uz politisko spriedzi šajā jautājumā (tā sauktā izglītības reforma).

Tāpat apspriesti arī tādi svarīgi jautājumi kā Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešana skolās, audzināšanas nozīme vispārējās izglītības procesā un personības izaugsmē, mācību grāmatu izdošanas, iegādes un finansēšanas sistēmas aktuāli problēmjautājumi un ar izglītības kvalitātes nodrošināšanu saistīti jautājumi. Lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus augstākās un profesionālās izglītības sistēmā, ir pieņemti grozījumi Augstskolu likumā un Profesionālās izglītības likumā.

Komisija ir daudz strādājusi, lai sekmētu zinātnes attīstību un Latvija iekļautos ES ilgtermiņa attīstības procesos un īstenotu Lisabonas stratēģijas mērķus. Tāpēc īpaši jāuzsver pieņemtais Zinātniskās darbības likums, kas tapa asās un sarežģītās diskusijās ar zinātniekiem un citiem ekspertiem. Likums nostiprina valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības faktoru un ar šī likuma pieņemšanu finansējums zinātnei ir ievērojami pieaudzis.

Lai risinātu Latvijas valsts ilgtspējīgas attīstības jautājumus, tika izveidota Latvijas nākotnes attīstības apakškomisija, kura veicināja Nacionālā attīstības plāna (NAP)(2007–2013) sagatavošanu, virzot Saeimā ilgtermiņa konceptuālo dokumentu “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”, kuru Saeima apstiprināja 2005.gada 26.oktobrī. Šis dokuments kļuva par vadlīniju NAP izstrādei un nosaka integrētu ilgtermiņa Latvijas izaugsmes modeli turpmākajiem 20–30 gadiem globālās attīstības kontekstā.

Kultūras jomā vēlos īpaši uzsvērt Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma pieņemšanu, kura mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un kvalitatīvu attīstību, un Rīgas vēsturiskā centra kā starptautiski atzītas skaistākās un nozīmīgākās vietas saglabāšanu, ko apliecina tā iekļaušana Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā.

Tāpat kā nozīmīgs jāizceļ Dziesmu un deju svētku likums šo Latvijas tautai tik nozīmīgo svētku kā tradīcijas saglabāšanā, attīstīšanā un nodošanā tālāk nākamajām paaudzēm.

Savukārt Muzeju likums tika pieņemts, lai nodrošinātu muzeju darbību un sekmētu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu un muzeju attīstības iespējas. Sevišķi jāuzsver pieņemtais Okupācijas muzeja likums, kura mērķis ir sekmēt Latvijas Okupācijas muzeja krājuma kā īpašas un nozīmīgas Latvijas kultūras mantojuma sastāvdaļas saglabāšanu un papildināšanu.

Jāatzīmē arī Ģerboņu likuma, Doma baznīcas un klostera ansambļa likuma, Obligāto eksemplāru likuma un Dizainparaugu likuma pieņemšana, jo tie būtiski sakārto šajos likumos skartās jomas.

No pieņemtajiem grozījumiem likumos īpaši jāizceļ arī grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”, “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Bibliotēku likumā, Kultūras institūciju likumā un Sporta likumā.

Komisija sekojusi līdzi Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes darbībai, jautājumiem saistībā ar kultūras un mākslas attīstību un kultūras pieminekļu kā Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļas uzturēšanu un saglabāšanu, ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību saistītajiem jautājumiem, kā arī iepazinusies ar Rīgas teritorijas plānojuma 2006.–2018.gadam un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna redakcijām. Īpaša uzmanība pievērsta Rīgas Brāļu kapu sakārtošanas jautājumiem.

Jāatzīmē arī pie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbojošās Sporta apakškomisijas darbs, risinot ar sportu saistītus aktuālus likumdošanas un citus jautājumus.

Nākamajam komisijas sastāvam būtu jāturpina sekmīgi iesāktais darbs, vēršot uzmanību uz jomām, kuras komisija nepaspēja sakārtot šīs Saeimas sasaukuma laikā. Būtu jārisina jautājumi, kas saistās ar kultūras pieminekļu saglabāšanu un uzturēšanu, terminoloģijas jomas sakārtošanu, profesionālās izglītības sistēmas nostiprināšanu. Jāturpina uzraudzīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta sekmīgu īstenošanu, jo šī projekta īstenošana ļaus iekļauties Eiropas un citu attīstītāko valstu vidū ar modernu un efektīvu informācijas tīklu un kalpotu kā bāze konkurētspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai. Tāpat arī nākošajai komisijai sagaidāms darbs ar jauno Augstākās izglītības likumprojektu.

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Juris Dalbiņš (TP)

Komisijā izskatīti 172 likumprojekti

8.Saeimas pilnvaru laikā notikušas 307 komisijas sēdes, no kurām 166 skatīti likumdošanas jautājumi, 126 tematiskas sēdes, 15 tikšanās ar ārvalstu amatpersonām.

8.Saeimas darbības laikā komisijā saņemti un izskatīti 2414 dokumenti, kā arī sagatavoti un nosūtīti dažādām juridiskām un fiziskām personām 3176 dokumenti. Visi komisijā saņemtie dokumenti izskatīti, ievērojot likumā noteiktos termiņus un procedūru.

Komisijas likumdošanas darbs 8.Saeimas pilnvaru laikā bija saistīts ar divu svarīgu ilglaicīgu Latvijas ārpolitikas prioritāšu realizāciju – mūsu valsts iestāšanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijā – NATO un Eiropas Savienībā.

Četros darba gados komisijai kā atbildīgajai Saeima kopā nodeva 172 likumprojektus, no kuriem:

1) kā likumi pieņemti 149 likumprojekti, tajos kopā iekļaujot 13 agrāk nodotus likumprojektus,

2) steidzamības procedūra piemērota 37 likumprojektiem;

3) noraidīti 16 likumprojekti,

4) viens likumprojekts ar Saeimas lēmumu atgriezts pārstrādāšanai Ministru kabinetam.

Par komisijas darba kvalitāti liecina tas, ka 8.Saeimas pilnvaru laikā neviens komisijai nodotais likumprojekts netika atgriezts otrreizējai caurlūkošanai. Izņēmums ir likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (reģ.nr.934), ar kuru līdz tā otrreizējai caurlūkošanai bija strādājusi Juridiskā komisija, taču šo likumprojektu pēc tā atgriešanas otrreizējai caurlūkošanai nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Bez tam Saeima komisijai atzinuma došanai (kā līdzatbildīgajai komisijai) ik gadus nodevusi 15-30 likumprojektus, kuri visi izskatīti Saeimas kārtības ruļļa paredzētajos termiņos.

Šajā komisijai nodoto likumprojektu kategorijā īpašu vietu ieņem kārtējā gada budžeta projekta apspriešana daļā, kas attiecas uz:

1) Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku darbības nodrošināšanai kārtējā gadā iedalītiem valsts budžeta līdzekļiem;

2) Iekšlietu ministrijas, tās pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju darbības nodrošināšanai kārtējā gadā iedalītiem valsts budžeta līdzekļiem;

3) prokuratūras iestāžu darbības nodrošināšanai kārtējā gadā iedalītiem valsts budžeta līdzekļiem;

4) Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbības nodrošināšanai kārtējā gadā iedalītiem valsts budžeta līdzekļiem.

Līdztekus likumprojektiem Aizsardzības un iekšlietu komisijai nodoti izskatīšanai un sagatavošanai turpmākai virzībai Saeimā tādi nozīmīgi valsts iekšējo un ārējo drošību skaroši dokumenti kā:

1) Nacionālās drošības koncepcija,

2) Valsts aizsardzības koncepcija,

3) lēmuma projekti par Nacionālo bruņoto spēku nosūtīšanu dalībai miera uzturēšanas operācijās,

4) Valsts prezidenta ierosinājumi par Nacionālo bruņoto spēku komandiera apstiprināšanu amatā vai atcelšanu no tā.

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Staņislavs Šķesters (ZZS)

Komisijā izskatīti 106 likumprojekti

Nozīmīgākie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) Pieņemts jauns likums – Biedrību un nodibinājumu likums.

2) Liels darbs ieguldīts Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likuma, kā arī grozījumu likumā “Par pašvaldībām” un Administratīvi teritoriālās reformas likuma izstrādē.

3) Īres griestu jautājuma un palīdzības veidu izstrādāšana īrniekiem, proti, grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” un likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

4) Dzīvokļu privatizācijas pabeigšanas un apsaimniekošanas jautājumu risināšana: grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju”.

“9.Saeimas sasaukuma laikā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai jāpabeidz darbs pie mājokļu apsaimniekošanas un tālāku mājokļu politikas īstenošanas likumprojektiem (atbalsta shēmas namu energoefektivitātes un valsts atbalsta programmu pilnveidošana); Reģionālās attīstības likuma pilnveidošana, kas veicinātu reģionālās pašpārvaldes sistēmas izveidošanu un finanšu līdzekļu piesaisti reģioniem; nepieciešams izstrādāt arī grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā, kas ierobežotu pašvaldību patvaļu un vides aizsardzības jautājumu ievērošanu,” novērtē S.Šķesters.

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Dzintars Zaķis (JL)

Komisijā izskatīti 270 likumprojekti

Nozīmīgākie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) privatizācijas jomā – Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums un 8 saistīto likumu pakete;

2) lauksaimniecības jomā – Lauksaimniecības un lauku attīstības likums, Biodegvielu likums, “Likums par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos”, likums “Par lauksaimniecības produktu krājumu deklarēšanu un maksājuma piemērošanu liekajiem krājumiem saistībā ar Latvijas pievienošanos ES” un citu likumu grozījumi saistībā ar Latvijas iestāšanos ES (direktīvu iestrāde, regulu noteikto normu izņemšana), Cukura nozares likums, Alkoholisko dzērienu aprites likums un likums “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”;

3) zemes politikas jomā – Zemes ierīcības likums un zemes privatizācijas likumu grozījumi privatizācijas pabeigšanas likumu paketē;

4) vides jomā – grozījumi Aizsargjoslu likumā (150 m kāpu aizsargjosla; teritoriālplānojuma nepieciešamība, iepriekšējās apbūves definējums; ārpus pilsētām un ciemiem – aizliegums sadalīt zemesgabalus < 3 ha), likums “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un mikroliegumos”, Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums, grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (nolietotās elektriskās un elektroniskās iekārtas);

5) satiksmes un sakaru jomā – grozījumi “Likumā par ostām” (īpašuma tiesību atjaunošana ostas teritorijās pēc paplašināšanas; valde – valsts un pašvaldību pārstāvju proporcija), grozījumi Ceļu satiksmes likumā (pārkāpumu uzskaites punktu sistēma); Elektronisko sakaru likums,

6) iepirkumu jomā – Publisko iepirkumu likums (Eiropas Komisijas jaunā direktīva);

7) enerģētikas jomā – Elektroenerģijas tirgus likums.

Nākamajam komisijas sastāvam jāturpina darbs pie Saeimā jau iesniegtajiem likumprojektiem – Koncesiju likumprojekta un sabiedrisko transporta pakalpojumu likumu paketes. Jāstrādā arī pie regulatora (sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas) reformas, enerģētikas tirgus tālākas liberalizācijas, Konkurences padomes rīcībspējas pastiprināšanas un tirdzniecības regulācijas likumdošanas sakārtošanas.
 

 

Sociālo un darba lietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja – Jevgenija Stalidzāne (LPP)

Komisijā izskatīti 98 likumprojekti

Nozīmīgākie Sociālo un darba lietu komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

8.Saeimas laikā Sociālo un darba lietu komisija ir risinājusi virkni jautājumu, kas skar gan labklājības, gan veselības jomu. Tie skar nodarbinātības veicināšanu un profesionālās orientācijas sistēmas attīstību valstī, kā arī invalīdu nodarbinātību un profesionālās orientācijas sistēmas darbības efektivitāti un nelegālās nodarbinātības samazināšanu.

Ir izskatīta arī ar Eiropas struktūrfondu finansējamo projektu īstenošanas gaita, darba tirgus attīstības prognoze un atbilstošas izglītības nodrošināšanas rīcībpolitika; pieņemtas jaunas invaliditātes mazināšanas politikas pamatnostādnes; izdarīti grozījumi likumdošanā, lai vasaras periodā skolēniem būtu iespēja strādāt. Tika sekots Nodarbinātības valsts aģentūras organizēto pasākumu skolēniem vasaras brīvlaikā rezultātiem.

Tika strādāts darba grupās, lai risinātu jautājumu par sociālo darbinieku apmācību un izglītību. Skatīti vairāki sociālā darba labās prakses piemēri. Ir grozīta likumdošana, lai pilnveidotu sociālās apdrošināšanas, sociālās palīdzības un darba tiesisko attiecību normatīvo bāzi, kā arī farmācijas, sabiedrības veselības veicināšanas un ārstniecības jomu reglamentējošos tiesību aktus. Veikta ES normatīvo aktu inkorporēšana nodarbinātību reglamentējošajos nacionālajos tiesību aktos.

Tomēr kā svarīgākie būtu minami tādi likumi, kas skar nozīmīgu sabiedrības daļu. Tie ir grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kas 8.Saeimas laikā tika veikti vairākkārtīgi – trīs reizes. Ievērojot speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta iespējas, tika domāts par sabiedrības visneaizsargātāko daļu – pensionāriem, pakāpeniski ceļot to labklājības līmeni (salīdzināšanai: 2003.gada 1.janvārī vidējā pensija – Ls 62, Ls 63, 2006.gada augustā – Ls 96,12).

Pirmie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kas tika veikti 2004.gada sākumā paredzēja mehānismu, kas atkarībā no inflācijas līmeņa noteica pensiju indeksācijas biežumu, kā arī vienlaikus noteica gradāciju pensiju apmēram, pēc kura tiek indeksētas pensijas, palielinot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma ietekmi. Tādejādi tika nodrošināts mazāko pensiju saņēmēju straujāks labklājības līmeņa pieaugums.

Lai panāktu virzību uz pietiekamu pensijas nodrošinājumu, komisija 2005.gadā pieņēma vēl vienu nozīmīgu likumu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kas paredzēja virkni jaunu uzlabojumu pensiju sistēmā. Galvenās izmaiņas, kas iestrādātas likumprojektā, bija šādas:

1) mainīta pensiju pārrēķināšanas kārtība, nosakot, ka, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, persona pensiju var pārrēķināt neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita (bija ne mazāk kā 12 mēneši), savukārt, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, ja persona pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) strādājusi un uzkrājusi pensijas kapitālu, tad viņa pensiju var pārrēķināt reizi gadā neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita, nevis reizi trijos gados;

2) mainīta pensiju indeksācijas kārtība līdz 2014.gada 31.decembrim. Grozījumi pensiju indeksācijas kārtībā paredzēti, lai straujāk paaugstinātos tieši zemo pensiju apmēri;

3) noteikta pensiju pārrēķināšanas kārtība sakarā ar apdrošināšanas iemaksu parāda ieskaitīšanu darba periodā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam;

4) Latvijā dzīvojošajiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuriem piešķirtās (pārrēķinātās) pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus, līdz 2009.gada 31.decembrim par stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, paredzēta piemaksa par katru darba stāža gadu pie vecuma pensijas.

Saistībā ar valsts sociālā pabalsta apmēra palielināšanu no Ls 35 uz Ls 45 tika uzlabots dzīves līmenis arī 80 tūkstošiem minimālo vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem.

Arī šobrīd komisija strādā pie grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz:

1) piešķirt vecuma pensiju no jauna tām personām, kuras līdz 2005.gada 1.jūlijam pieprasījušas vecuma pensiju priekšlaicīgi, bet, nesaņemot pensiju, turpinājušas strādāt līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;

2) izmaksāt pensionāriem laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 1.janvārim sakarā ar strādāšanu ieturēto pensiju daļu; ir precīzi noteikts termiņš (2007.gada 31.decembris), līdz kuram personām izmaksājama ieturētā pensija;

3) noteikt piemaksu pie vecuma pensijas tiem pensionāriem, kuri strādājuši kaitīgos darbos, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz Ls 135;

4) pensijas pārrēķināšanas gadījumā palielināt pensionāram izmaksājamo pensijas apmēru nevis aprēķināto pensijas apmēru, kas ir mazāks par minimālo;

5) pārskatīt minimālos vecuma pensijas apmērus, sniedzot lielāku atbalstu pensionāriem ar vismaz 41 gadu lielu apdrošināšanas stāžu;

6) pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam ir tiesības uz vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā;

7) personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, no kuriem līdz 1995.gada 31.decembrim vismaz trešā daļa nostrādāta kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos, ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt piecus gadus pirms likumā noteiktā vecuma;

8) paaugstinātu piešķirtās vecuma pensijas apmēra robežu, kas dod tiesības uz piemaksu par katru darba stāža gadu pie vecuma pensijas no Ls 105 uz Ls 135.

2004.gada 11.novembrī tika pieņemti būtiski grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz efektīvākas bērna kopšanas pabalsta sistēmas ieviešanu. Grozījumi saistīti ar pamatmērķi – noteikt sociāli taisnīgāko un ekonomiski efektīvāko bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas kārtību, paredzot, ka bērna kopšanas pabalsts tiek piešķirts personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam, 70% apmērā no mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāk kā Ls 56 mēnesī un ne vairāk kā Ls 392 mēnesī.

Savukārt 2005.gada oktobrī tika pieņemti grozījumi iepriekšminētajā likumā, kas noteica jauna valsts sociālā pabalsta veidu – bērna invalīda kopšanas pabalstu, kuru piešķir vienam no bērna invalīda (ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem) vecākiem, pamatojoties uz VDEĀVK slēdzienu. Bērna invalīda kopšanas pabalsta apmērs ir 50 lati mēnesī.

Sabiedrības veselības aizsardzības jomā nozīmīgi ir grozījumi likumā “Par tabakas realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, par kuriem sabiedrībā tika ļoti plaši diskutēts. Ar 2006.gada 1.janvāri vairs nevar smēķēt tuvāk par 10 metriem no ieejas ēkās un būvēs, kur izvietotas valsts vai pašvaldību iestādes. Savukārt ar 2006.gada 1.jūliju kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, kazino un spēļu zālēs var smēķēt tikai telpās, kas atsevišķi nodalītas smēķēšanai (ar būvkonstrukcijām).

9.Saeimas sasaukuma laikā Sociālo un darba lietu komisijai būtu jāturpina darbs pie šādiem jautājumiem:

1) Pacientu tiesību likuma pieņemšana (jāatzīst, ka šis likums komisijā tika iesniegts formā, kas neatbilst juridiskās tehnikas prasībām, un arī par tā saturu ir nepieciešamas diskusijas ar pacientu tiesību speciālistiem, ārstniecības nozares un pacientu pārstāvjiem).

2) Vienotas konceptuālas nostājas panākšana izdienas pensiju jomā. Šobrīd nav skaidri un nepārprotami definēts to personu loks, kuriem šādas pensijas piešķiramas. Nav izstrādāti tiesību uz izdienas pensiju piešķiršanu kritēriji kādai no profesiju grupām. Komisijai jābūt iniciatoram, kas rosina valdību risināt šo jautājumu.

3) Rehabilitācijas nozares attīstīšana, izstrādājot un pieņemot likumu, kura mērķis būtu noteikt medicīniskās un sociālās rehabilitācijas saņemšanas un sniegšanas principus, to personu loku, kurām ir tiesības uz šo rehabilitāciju, kā arī šo pakalpojumu finansēšanas kārtību. Ar Rehabilitācijas likuma palīdzību tiktu panākta sistēmiska pieeja rehabilitācijas jautājumu risināšanai valstī.

4) Uzraudzīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā iestrādātās normas, kas līdz 2008.gadam paredz nodrošināt uz katriem 1000 iedzīvotājiem vienu sociālā darba speciālistu, sekojot, vai valsts budžetā pietiekami tiek nodrošināts finansējums sociālā darba speciālistu izglītošanai, kā arī pašvaldību sociālo darbinieku darbam ar ģimeni piemaksai pie algas.

5) Iniciēt Pensiju rezerves fonda izveidi, kurā tiktu uzkrāti līdzekļi pensiju izmaksām, paredzot, ka uzkrājumi tiek veidoti no ikgadējā valsts budžeta dotācijām paredzētajiem līdzekļiem (aptuveni 50%). Šāda pieredze ir Norvēģijā un ar 2006.gadu arī Igaunijā.

6) Jaunu likumu, kas saistīti ar rīcības plānu invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas pamatnostādņu īstenošanai, pieņemšana (Invalīdu sociālās aizsardzības likums un Invalīdu nodarbinātības likums).

7) Turpināt sadarbību ar Baltijas Asamblejas Sociālo lietu komiteju, jo šāda saikne nodrošina iespēju gūt informāciju par Sociālo un darba lietu komisijas kompetencē esošo jautājumu risināšanu citās valstīs – Lietuvā, Igaunijā, Ziemeļvalstīs un Beniluksa valstīs.

 

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Pāvels Maksimovs (LPP)

8.Saeimas pilnvaru laikā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā aktuālākais jautājums bija deputātu ētikas kodeksa izstrāde un ar ētiku saistītu jautājumu izskatīšana, kā arī deputātu pilnvaru apstiprināšana un lietu izskatīšana par deputātu saukšanu pie administratīvās atbildības.

8.Saeimas pilnvaru laikā ir mainījies komisijas nosaukums un uzdevumi. Saeima apstiprināja komisijas izveidotās Deputātu ētikas kodeksa izstrādes apakškomisijas sagatavoto Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Komisija ierosināja veikt grozījumus Saeimas Kārtības rullī, lai nodrošinātu kodeksa darbību un statusu, kā arī paplašinātu komisijas pilnvaras un nosaukuma maiņu – “Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija”.

2004.gada 3.februārī notika pirmā Mandātu un iesniegumu komisijas Deputātu ētikas kodeksa projekta izstrādes apakškomisijas sēde. Par apakškomisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts 8.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš. 12 apakškomisijas deputāti izstrādāja Saeimas deputātu ētikas kodeksu ar mērķi, lai tas kalpotu par pozitīvas rīcības veicinātāju politiskajā darbībā. 8.Saeimas sagatavotais Deputātu ētikas kodekss tika izstrādāts atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas darbības specifikai un funkcijām.

Likumprojekta izstrādē komisija konsultējās ar ASV Kongresa ētikas komisijas vadītāju K.E.Kelneru, Juridiskā biroja vadītāju G.Kusiņu, Latvijas Universitātes Praktiskās filozofijas katedras profesori S.Lasmani, Sabiedriskā politikas centra “Providus” pētnieku V.Kalniņu un 6.Saeimas deputātu I.Bišeru. Deputāti iepazinās ar Vācijas ētikas kodeksu, ASV ētikas kodeksu, V.Kalniņa pārskatu par ētikas kodeksiem Eiropā un citiem materiāliem.

Saeimas deputātu ētikas kodekss tika pieņemts 2006.gada 2.marta Saeimas sēdē, 67 deputātiem balsojot “par”, 6 deputātiem balsojot “pret” un 13 deputātiem atturoties. “Pret” balsoja frakcijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā deputāti, savukārt atturējās apvienības SC/LSD frakcijas deputāti.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens no komisijas pirmajiem uzdevumiem ir vēlēšanu rezultātu pārbaude un deputātu pilnvaru apstiprināšana.

Komisija ziņojumā pirmajā Saeimas sēdē iekļāva Centrālajā vēlēšanu komisijā saņemto informāciju no Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, ka 8.Saeimā ievēlētais deputāta kandidāts Arvīds Ulme varētu būt bijis LPSR Valsts drošības komitejas aģents. Uz A.Ulmi nekādi ierobežojumi neattiecās, jo sadarbības fakts tiesas ceļā nebija konstatēts.

Komisija sagatavoja lēmuma projektus par deputātu mandātu apstiprināšanu, to apstiprināšanu un laiku, kā arī ziņoja par deputātu mandātu atjaunošanu.

Komisija ierosināja grozījumus Saeimas kārtības ruļļa 4. un 5.pantā, kas nosaka, ka deputātam ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, atvaļinājumu adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumu un ka deputātam iepriekš minētajos gadījumos ir tiesības uz laiku nolikt deputāta mandātu un to atjaunot.

8.Saeimas pilnvaru laikā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja 33 administratīvās lietas:

1) 2003.gadā izskatīja 8 administratīvās lietas, no kurām viena deputāta saukšanu pie administratīvās atbildības neatbalstīja;

2) 2004.gadā – 9 lietas, no tām vienu neatbalstīja, viens pieprasījums tika atsaukts, vienā gadījumā deputāts zaudēja mandātu un Saeimas piekrišana viņa saukšanai pie administratīvās atbildības nebija vajadzīga;

3) 2005.gadā – 10 lietas, no kurām divu deputātu sodīšanu komisija neatbalstīja un viena lieta netika virzīta likumā noteikto termiņu neievērošanas dēļ;

4) 2006.gadā – 6 lietas, no kurām viena deputāta saukšana pie administratīvās atbildības netika atbalstīta.

Salīdzinājumam - 7.Saeimas pilnvaru laikā komisija izskatīja 41 administratīvo lietu un divas krimināllietas.

Uz komisijas sēdēm tika uzaicināti policijas pārstāvji saistībā ar frakcijas PCTVL deputātu pārkāpumiem, rīkojot sapulces, gājienus un piketus.

Komisija aicināja pārstāvjus no Pašvaldības policijas sniegt skaidrojumu par policijas darbību saistībā ar 4.maija protestu pie Brīvības pieminekļa.

Komisija izskatīja un sagatavoja atbildes uz iedzīvotāju un juridisko personu iesniegumiem.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli komisija izskatīja Saeimas Prezidija sagatavoto informāciju par 8.Saeimas deputātu kavējumiem Saeimas plenārsēdēs. 8.Saeimas pilnvaru laikā neviens deputāts vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnoti nebija kavējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm.

Mandātu un iesniegumu komisija apstiprināja Iesniegumu biroja sagatavotos pārskatus par saņemtajiem iesniegumiem, jauno Iesniegumu biroja nolikumu un darbinieku amatu aprakstus.

Komisijas deputāti tikās ar Vācijas Bundestāga Lūgumrakstu komisijas pārstāvjiem un Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Iesniegumu komisijas pārstāvjiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas un Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas deputāti apvienotā sēdē tikās ar Lielbritānijas profesoru Alanu Doigu projekta “Korupcijas apkarošanā iesaistīto institūciju stiprināšana” ietvaros.

Līdz ar Latvijas Republikas likumdošanas pilnveidošanu, citu valstu pieredzes apgūšanu, valsts institūciju darba sakārtošanu, elektroniskās lietvedības sistēmas ieviešanu (2005.gadā) pilnveidojies arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas darbs.

8.Saeimā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tika ievēlēti 6 deputāti. Laika gaitā mainījās gan komisijas sastāvs, gan deputātu skaits tajā. Komisija darbu beidza 8 deputātu sastāvā. Komisijas priekšsēdētāji: Ingrīda Labucka, Ainārs Baštiks un Pāvels Maksimovs.

 

Pieprasījumu komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Augusts Brigmanis (ZZS)

Komisijā izskatīti 22 pieprasījumi

Nozīmīgākais komisijas darbs 8.Saeimas sasaukuma laikā bija opozīcijas deputātu iesniegto pieprasījumu izskatīšana.

Tika izskatīti 22 pieprasījumi, no kuriem komisijas sēdēs 19 pieprasījumi tika noraidīti, bet 3 noraidīti un pārveidoti par jautājumu.

Saeimas plenārsēdēs divi no komisijā noraidītajiem pieprasījumiem ir pieņemti kā Saeimas pieprasījumi un nosūtīti attiecīgajam ministram atbildes sniegšanai. Proti:

1) pieprasījums Ministru prezidentam I.Emsim un veselības ministram R.Muciņam par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni;

2) pieprasījums iekšlietu ministram Dz.Jaundžeikaram par Iekšlietu ministrijas vadības rīcību saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētiem policijas darbiniekiem.

Pieprasījumu komisija 2005.gadā ir izskatījusi arī virkni citus ne mazāk svarīgus jautājumus:

1) par jauno veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību;

2) par valsts atbalsta programmu, kas saistīta ar palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā;

3) par skolu optimizācijas plānu;

4) par stadiona “Daugava” tehnisko stāvokli un tā renovācijas iespējām;

5) par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna galīgo redakciju;

6) par radušos situāciju piekrastes zvejniecībā, kas saistīta ar Valsts zivsaimniecības pārvaldes rīkojumu Nr.2, izdotu 07.01.2005. “Par mencu nozveju limitiem un to izmantošanas kārtību Baltijas jūras piekrastē 2005.gadā”;

7) par Satiksmes ministrijas ierosinājumu slēgt nerentablos dzelzceļa maršrutus;

8) par vājredzīgo un neredzīgo cilvēku problēmām un rehabilitācijas iespējām;

9) par Latvijas piļu un muižu pašreizējo stāvokli, kā arī par šo ēku kā nacionālā īpašuma saglabāšanu;

10) par biodegvielas nozares attīstības iespējām;

11) par pašreizējo situāciju azartspēļu jomā.

 

Publisko izdevumu un revīzijas komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Aigars Pētersons (JL)

Publisko izdevumu un revīzijas komisija tradicionālā izpratnē nav likumdošanas komisija. Tās uzdevums ir sekot lietderīgam Saeimas budžeta līdzekļu izlietojumam, kā arī sadarbībā ar Valsts kontroli izvērtēt Valsts kontroles sniegtos atzinumus par revīzijām valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī sekot līdzi tam, kā Valsts kontrole un komisijas izteiktie priekšlikumi un ierosinājumi tiek izpildīti.

Tomēr komisija ir sniegusi arī priekšlikumus grozījumiem likumprojektos. Kā nozīmīgākie ir jāpiemin grozījumi Valsts kontroles likumā, kas veikti, lai vēl vairāk nostiprinātu Valsts kontroles kā galvenās kontrolējošās iestādes neatkarību, kā arī 2003.gadā sniegtie priekšlikumi likumam “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku caurskatāmību un efektivitāti, lemjot par valsts un pašvaldību iepirkumiem.

8.Saeimas laikā, pēc komisijas ierosinājuma, tika veikti vairāki pasākumi, lai uzlabotu Saeimas saimniecības kontroli. Proti, tika izveidota Saeimas telefonsarunu izmaksu kontroles un uzskaites sistēma, kas ļauj katru gadu ietaupīt vairāk nekā 50 tūkstošus latu.

Pēc komisijas ierosinājuma kvalitatīvi uzlabota Saeimas budžeta līdzekļu izlietojuma kontrole. No 2004.gada Saeimas finanšu gada pārskata revīziju veic pieaicināta zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kuru konkursa kārtībā izvēlas komisija.

9.Saeimas sasaukuma laikā Publisko izdevumu un revīzijas komisijai jāpastiprina darbs pie veiksmīgi uzsāktās sadarbības ar Valsts kontroli, publisko izdevumu kontrolei piesaistot arī Finanšu ministriju.

 

Saimnieciskā komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Alberts Krūmiņš (JL)

Saimnieciskā komisija darbojas saskaņā ar Saeimas kārtības rullī un Saeimas Prezidija lēmumos tai uzdotajiem pienākumiem. Galvenie darbības virzieni:

1) darbs pie Saeimas budžeta ikgadējo pieprasījumu sagatavošanas un regulāra iepazīšanās ar budžeta izpildes gaitu;

2) frakciju, komisiju un deputātu darba nodrošinājuma jautājumi (telpas, personāls, datortehnika u.c.). Ierosināta ideja par papildu ēkas nepieciešamību Saeimas efektīvam darbam nākotnē;

3) lēmumi par deputātiem savu pilnvaru realizēšanai nepieciešamo izdevumu kompensācijām;

4) dokumentu kopēšanas atskaišu izskatīšana;

5) kopš 8.Saeimas darbības sākuma Saimnieciskās komisijas sēdēs regulāri tika ierosināti jautājumi par nepieciešamību aizsargāt Saeimā strādājošo un apmeklētāju tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu darba vidi un iespējām šādu vidi nodrošināt.

 

Nacionālās drošības komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Indulis Emsis (ZZS)

8.Saeimas laikā notikušas 140 komisijas sēdes.

Komisijas pamatfunkcija ir veikt parlamentāro kontroli pār Iekšlietu ministrijas sistēmas un valsts drošības iestādēm, līdz ar to daļa sēžu veltītas drošības institūciju, piemēram, Drošības policijas, Galvenā Kriminālpolicijas pārvaldes, Satversmes aizsardzības biroja, Robežsardzes un citu iestāžu pārstāvju uzklausīšanai un atskaitēm. Līdztekus tam komisija skatījusi arī daudz un dažādus jautājumus, kuru vidū kā būtiski minami:

1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas apkarošana;

2) narkotisko vielu un nelegālā alkohola izplatības apkarošana;

3) speciālo materiālu nokļūšana publiskajā telpā;

4) specdienestu budžeti u.c.

Pirms Latvijas iestāšanās NATO komisija nodarbojās arī ar NATO prasību ieviešanas uzraudzīšanu.

8.Saeimas laikā komisija skatījusi arī vairākus likumprojektus, piemēram, grozījumus Elektronisko sakaru likumā, grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā, grozījumus likumā “Par Valsts noslēpumu”, grozījumus Nacionālās drošības likumā, grozījumus Satversmes aizsardzības biroja likumā un Civilās aizsardzības likumprojektu. Paralēli tam Nacionālajā drošības padomē aktualizēts jautājums par nepieciešamajiem grozījumiem likumos, kas sakārtotu valsts drošības sistēmu kopumā.

Komisija seko līdzi arī jautājumiem, kas saistīti ar augstu citu valstu amatpersonu vizīšu organizēšanas drošību Latvijā, piemēram, ASV prezidenta Dž.Buša vizīte Rīgā, NATO samits; kā arī citu no drošības viedokļa būtisku pasākumu norisei, piemēram, leģionāru atceres dienas notikumiem, ar izglītības reformu saistītajiem pasākumiem, pasaules čempionāta hokejā norisei un citiem.

Starptautisko kontaktu un informācijas apmaiņas nolūkos komisijas locekļi vai atsevišķas amatpersonas 8.Saeimas laikā devušās vairākās pieredzes apmaiņas vizītēs. Apmeklētas Eiropas Savienības valstu kopīgās sēdes par drošības jautājumiem, kā arī palielināta zināšanu kapacitāte dažādās konferencēs un semināros, piemēram, starptautiskā parlamentu konference Maskavā par cīņu pret terorismu; konference, veltīta NATO drošības reformas tēmai; Eiropas Drošības pētījumu centra rīkotā konference “Kā panākt mieru – krīzes menedžmenta izaicinājumi, koncepcijas un iespējas 21.gadsimtā”.

 

Pilsonības likuma izpildes komisija

Komisijas priekšsēdētāja – Anta Rugāte (TP)

Komisijā sagatavoti un Saeimā izskatīti 13 likumprojekti par personas atzīšanu par Latvijas pilsoni; vienu likumprojektu Saeimā iesniegusi Juridiskā komisija

Kopumā 8.Saeimas darbības laikā par Latvijas pilsoņiem ir atzītas 14 personas

Pilsonības likuma 29.pants nosaka, ka parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi veic īpaša Saeimas komisija, tas ir, Pilsonības likuma izpildes komisija. Veicot šo funkciju savas darbības ietvaros komisija cieši sadarbojās ar valsts pārvaldes iestādēm – Naturalizācijas pārvaldi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Sabiedrības integrācijas fondu u.c. Pastiprināta komisijas uzmanība tika veltīta korupcijas risku novēršanai naturalizācijas procesā, pilsonības iegūšanas un zaudēšanas procesa kvalitātes nodrošināšanai.

Komisija, realizējot kontroles funkciju, regulāri tikās ar tieslietu ministru, kas veic uzraudzību pār Naturalizācijas pārvaldi, īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās, Naturalizācijas pārvaldes vadību un speciālistiem, vajadzības gadījumā arī ar citu valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjiem.

Pilsonības likums nosaka, ka personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, bet kurai nav tiesību naturalizēties Pilsonības likumā paredzētajā vispārējā kārtībā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu. Tādā gadījumā Pilsonības likuma izpildes komisija kā atbildīgā komisija izskata un sagatavo lēmuma projektu par uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. 8.Saeimas darbības laikā komisija nav lēmusi par personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu. Taču ir gadījumi, kad persona nevar pretendēt uz Latvijas pilsonību atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem, bet pilsonības iegūšana būtu Latvijas valsts interesēs un nepieciešama pašam pretendentam, tad komisija lemj par īpaša likumprojekta sagatavošanu izskatīšanai Saeimā, ar kuru paredz atzīt personu par Latvijas pilsoni.

Savas kompetences ietvaros Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja un sniedza atbildes uz komisijai adresētajiem iedzīvotāju iesniegumiem un sūdzībām.

 

Eiropas lietu komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Oskars Kastēns (LPP)

Tā kā Eiropas lietu komisija nav likumdošanas komisija, tad starp izdarītajiem darbiem gribu izcelt, pirmkārt, aktīvo darbu Latvijas nacionālo pozīciju izvērtēšanā pirms ministri ar tām dodas uz Briseli. Otrkārt, ES struktūrfondu apgūšanas kontroli un uzraudzību. Treškārt, ārējo sadarbību ar tām valstīm, kuras interesē Latvijas pieredze eirointegrācijas jomā – Ukrainu, Moldovu un visām trim Kaukāza valstīm.

Nākamajam Eiropas lietu komisijas sastāvam būtu jāturpina iesāktais darbs, īpašu vērību veltot citu Saeimas komisiju iesaistīšanā, kad no Saeimas tiek prasīts viedoklis konkrētos ES jautājumos. Ir jāturpina Latvijas parlamenta pozitīvās pieredzes nodošana citu valstu parlamentiem. Liela uzmanība būtu jāpievērš ES likumdošanas aktu pozitīvai vai negatīvai ietekmei uz Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, it īpaši inovāciju jomā.

 

Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības
novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija

Komisijas priekšsēdētāja – Linda Mūrniece (JL)

Komisijā izskatīti 7 likumprojekti

Komisija darbu ar likumprojektiem uzsāka 8.Saeima laikā; ir pieņemti vairāki grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kā arī izstrādāti grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

9.Saeimas sasaukuma laikā komisijas atbildībā jāpārņem Priekšvēlēšanu aģitācijas likums; likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”; jāstrādā pie “Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas likuma” un likuma par fizisko personu ienākumu deklarēšanu.”

Nākamajai Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai L.Mūrniece novēl: “Lai komisija saglabā savu pašreizējo statusu un nozīmību korupcijas apkarošanas sistēmā valstī!

Sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem

Saeimas Preses dienesta informācijas apkopojums

2006. gada 2.novembrī