2006. gada 2. novembra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 2.novembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 2.novembra sēdes darba kārtībā, svītrojot no tās likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 2006.gada 2.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 2.novembra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Inetas Škutānes atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un tā izskatīšanu darba kārtības otrajā sadaļā kā darba kārtības 11.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Latvijas Valsts prezidentes atgriezto likumu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Šo likumu mēs nododam Juridiskajai komisijai, un es lūdzu Juridiskajai komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrreizējai caurlūkošanai.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Robertam Jurķim.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

2007.gada 1.februāris.

Sēdes vadītāja.

Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 2007.gada 1.februāris. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– nav, atturas– 4. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Vladimira Buzajeva, Andreja Aleksejeva, Nikolaja Kabanova, Jura Sokolovska un Andra Tolmačova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kungi likumdevēji! Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” iesniegšana 8.Saeimas darbības pēdējā dienā– tā nav vēlme ar troksni aizvērt durvis, skaisti aiziet un tamlīdzīgi. Mūsu valstī pastāv problēmas, kuru aktualitāte nekādā ziņā nav atkarīga no vēlēšanu rezultātiem un no likumdevēju personālsastāva maiņas. Bez šaubām, par tādu varam uzskatīt arī denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmu. It īpaši šajā gadījumā, jo līdz īres maksas griestu atcelšanai ir atlikuši vairs tikai divi mēneši.

Mēs neslēpjam to faktu, ka neesam šā likumprojekta autori. To ir izstrādājuši Rīgas Domes ierēdņi, bet PCTVL frakcijas deputāti to ir tikai parakstījuši.

Lieta tāda, ka Rīgas pašvaldība, kuras teritorijā dzīvo denacionalizēto namu iedzīvotāju vairākums, jau ir saskārusies ar veselu virkni nepilnību likumdošanā, kuras traucē sniegt šiem cilvēkiem pilnvērtīgu palīdzību. Diemžēl griezties Saeimā tieši pašai pašvaldībai līdz pat šim laikam traucēja tīri politiski iemesli– tas, kāda ir galvenā partija Saeimā un kāda– galvaspilsētas pašvaldībā. Mēs neesam galvenie nedz šeit, nedz tur, un tas arī ļāva mums kļūt par vidutājiem.

Likumprojektā ir iestrādāti četri neatkarīgi likumdošanas priekšlikumi, no kuriem pats galvenais ir tas, kas paredz ārkārtīgi svarīga un principiāli jauna palīdzības veida ieviešanu. Pašvaldībai tiek dotas tiesības būt par vidutāju tiesas strīdos, kas rodas, nozīmējot īres maksu apstākļos, kad īres maksas griestus ir atcēlusi Satversmes tiesa. Priekšlikums ir ļoti ierobežots, jo tas attiecas tikai uz tiem īrniekiem, kuri ir atzīti par maznodrošinātiem. Domei ir pienākums dzēst viņiem īres maksas daļu, un tās apmērs tieši ietekmē pašvaldības budžetu. Raugoties no citas puses, maznodrošinātie nevar būt par tiesas procesa pilntiesīgiem subjektiem, tāpēc pašvaldības pieaicināšana dalībai tiesas prāvā ir vienīgais veids, kā viņiem nodrošināt Satversmes garantētās tiesības uz aizstāvību tiesās.

Dāmas un kungi! Laika trūkuma dēļ es nevaru raksturot pārējos trīs priekšlikumus. Pateikšu tikai to, ka divi no tiem jau sen ir nobrieduši. Runa ir par īres valžu pilnvaru palielināšanu, kas ir aicinātas izskatīt minētos strīdus pirmstiesas stadijā. Arī elektrības iekļaušanu pamatpakalpojumu sarakstā diktē pavisam reāli gadījumi. Par to runāts 4.priekšlikumā. Mājas saimnieki vienkārši atslēdz elektrību tiem iedzīvotājiem, kuri ir krituši nežēlastībā, atstājot viņus sēžam tumsā.

Rezumējot varu atzīmēt, ka nav nekāda iemesla, lai mēs atteiktos nodot šo likumprojektu komisijām, it īpaši tāpēc, ka pilnvērtīgs komisiju darbs sāksies tikai novembra beigās, kad līdz īres griestu atcelšanai būs atlicis viens mēnesis.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 2, atturas– 57. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Vladimira Buzajeva, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova, Nikolaja Kabanova un Jura Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Sokolovskis ir pieteicies runāt “par”.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Arī otrs mūsu iesniegtais likumprojekts– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””– pieder pie to neatliekamo skaita, kas ir tieši saistīti ar denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmu. To izstrādāt mūs pamudināja problēmas, kas radušās Rīgas Domē. Šoreiz mēs ne tik vien nokopējām pašvaldības juristu idejas, bet ieviesām likumprojektā savu parlamentāro pieredzi.

Gribētos atgādināt jums, ka patlaban pilnā gaitā rit 2007.gada valsts budžeta izstrāde. Lai pilnvērtīgi izmantotu budžeta iespējas, risinot neatliekamos dzīvokļa jautājumus, nepieciešams jau tagad iezīmēt attiecīgas likumdošanas bāzes kontūras. Šajā ziņā par noteicošo ir kļuvis priekšlikums par valsts līdzfinansējuma palielināšanu, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumos: no pastāvošajiem 30 procentiem attiecībā uz pašvaldību izdevumiem, kā tas ir paredzēts attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, palielināt to līdz 50procentiem, kā tas ir norādīts likumprojektā.

Otrs ārkārtīgi svarīgs priekšlikums ir piešķirt pašvaldībām tiesības uzstāties kā vidutājam starp saimnieku un īrnieku. Pašvaldībai tiktu dotas tiesības uzņemties īrnieka lomu, saglabājot iedzīvotāju tiesības izmantot dzīvokli.

Trešais neatliekamais priekšlikums– dot iespēju izmaksāt kompensācijas tiem iedzīvotājiem, kuri atstāj dzīvokli denacionalizētā namā un kuru ienākumi ir relatīvi augstā līmenī, neiekļaujot viņus rindā municipāla dzīvokļa saņemšanai. Šādas iespējas trūkums ir novedis pie tā, ka kompensāciju izmaksas mehānismi nedarbojas vispār, kaut gan pieprasījums pēc tām ir milzīgs. Turklāt bez šā priekšlikuma pieņemšanas nevar pilnvērtīgi izstrādāt Rīgas Domes budžetu 2007.gadam.

Godātie kolēģi! Lūdzu dot jaunajam deputātu sastāvam iespēju operatīvi izskatīt likumprojektu, lai paspētu to pieņemt līdz gada beigām.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 41, pret– nav, atturas– 36. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Pirms izskatām tālāk darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šadurska, Šiliņa, Reira, Latkovska un Ķikustes iesniegumu ar lūgumu “saīsināt likumprojektam “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 1935) termiņu, kurā likumprojekts ir pieejams deputātiem”. Vai deputātiem ir iebildumi pret termiņa saīsināšanu? Ja deputātiem nav iebildumu pret termiņa saīsināšanu, tad… Tātad, ja deputātiem nav iebildumu pret termiņa saīsināšanu, lūdzu deputātus balsot par darba kārtības maiņu, jo deputāti Šadurskis, Bērziņš, Klauss, Ziedone-Kantāne un Krūmiņš lūdz iekļaut Saeimas 2.novembra sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” ziņojumu par iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi?

“Par” pieteicies runāt… Nē. Ja deputātiem nav iebildumu, darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šadurska, Bērziņa, Kampara, Bendrātes un Rībenas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies runāt “par”.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es pateicos par vienprātīgo atbalstu šā jautājuma iekļaušanai darba kārtībā.

Pret nelegālo alkohola tirdzniecību jeb, kā sarunvalodā mēdzam teikt, pret “točkām”, cīnās žurnālisti, sabiedrība, ikviens cilvēks, kas saprot tautas nodzeršanās un alkoholisma izraisītās morālās degradācijas nesto postu. Tikai valdība un policija necīnās.

Runā, ka mums trūkstot atbilstošu likumu, lai tautas nodzirdītājus apkarotu. Runā, ka neko jau nevarot padarīt. Var! Un jau pašlaik spēkā esošās Krimināllikuma normas ļauj šos alkohola tirgoņus saukt pie kriminālatbildības par krāpšanu, par miesas bojājumu nodarīšanu, par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Bet nekas nenotiek.

Vai tiešām ir jānotiek traģēdijai, lai valdība kaut nedaudz sarosītos un imitētu kādu darbību?! Un droši vien sekos atrunas: “Mēs jau neko nevaram, mums jau nekas nesanāk.” Jājautā: negribam vai nevaram? Vai pat dabas spēki ir pret mums sazvērējušies? Piemēram, zibens sasper novērošanas kameras muitā, mobilā skenera barošanas bloks salūst tik briesmīgi, ka mēnešiem ilgi to nevar salabot… Nevar vai negrib?

Kontrabandas spirts Latvijā no debesīm nelīst. To ieved pāri robežai. Ieved, atšķaida un tirgo labi organizētas struktūras. Tirgo mazpilsētās, pilsētās un ciematos. Tirgo vietās, ko iebraucējam parādīs katrs dzērājs, tikai nabaga policists to nezina. Nezina vai negrib zināt?

Lai nu paliek policists, pat ja viņš par nelielu atlīdzību piever acis uz rosīgo “točku” darbību! Bet kā ir ar policijas vadību, iekšlietu ministru, premjerministru? Lai nu kā, mēs apzināmies, ka mūsu priekšlikums izdarīt grozījumus Krimināllikumā, iekļaujot tajā jaunu pantu, kas paredz kriminālatbildību par alkoholisko dzērienu tirgošanu neatļautā vietā, nav brīnumnūjiņa, bet tomēr nopietns solis pareizā virzienā, lai ikvienam būtu skaidrs: ja arī turpmāk nekas nenotiks, tad tas nozīmē, ka var, bet negrib.

Ko mēs ierosinām? To, ka par alkohola tirdzniecību neatļautā vietā jau no pirmās reizes iestājas kriminālatbildība– arests vai piespiedu darbs, vai naudas sods un mantas konfiskācija. Ja to izdarījusi personu grupa pēc vienošanās vai ja šāda tirdzniecība veikta lielā apmērā– līdz diviem gadiem cietumā vai piespiedu darbs, vai naudas sods un mantas konfiskācija. Ja šādas rīcības dēļ iestājušās smagas sekas– no diviem līdz piecpadsmit gadiem cietumā un mantas konfiskācija.

Godātie deputāti! Vai jūs atceraties mūsu karstās debates par to, vai šoferi dzērāji ir jāliek cietumā? Deputāti, kas atbalstīja šos priekšlikumus, ir izglābuši daudzas dzīvības. Paldies jums par to!

Par šīm izglābtajām dzīvībām liecina statistika. Būsim atbildīgi savas tautas priekšā arī šoreiz: iekļāvuši darba kārtībā šo likumprojektu, nobalsosim par tā nodošanu komisijai!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Ingrīdas Bērziņas atkārtotu iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Ingrīdas Bērziņas atkārtotu iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi” un neatbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 4, pret– 60, atturas– 22. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Diānas Dzērvinieces apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Diānas Dzērvinieces apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un atbalsta šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 90, pret– nav, atturas– 1. Lēmums ir pieņemts.

R.Jurķis.

Sakarā ar iepriekšējo lēmumu– par Ingrīdas Bērziņas neapstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi– nākamo lēmuma projektu es Juridiskās komisijas vārdā atsaucu.

(No zāles: “Kas par lietu? Paskaidro!”)

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Inetas Škutānes atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja šo lēmuma projektu un atbalstīja Inetas Škutānes atkārtotu iecelšanu par tiesnesi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu (dokumenta reģistrācijas numurs 1289) “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”.

Komisija ir izskatījusi iesniegto priekšlikumu. Ir saņemts viens– Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums. Steidzams.

Ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Gribētos jums atgādināt, ka jau pagājušajā ceturtdienā jūs apspriedāt manu piedāvāto grozījumu tam pašam likuma pantam. Tas skanēja šādi: “Saeimas Nacionālās drošības komisijas sastāvā ir viens deputāts no katras Saeimas frakcijas.” Toreiz es velti centos jūs pārliecināt, ka šis priekšlikums ir tikai atgriešanās pie likuma demokrātiskākās redakcijas, kas pastāvēja mūsu deputātu darbības sākuma laikposmā. Demokrātiju ir ļoti viegli iznīcināt, bet ir ļoti grūti atjaunot.

Tagad mans priekšlikums skan nedaudz citādāk: “Saeimas Nacionālās drošības komisijas sastāvā ir vismaz viens deputāts no katras Saeimas frakcijas.” Ir pievienots tikai vēl viens vārds– “vismaz”. Ja mēs pieņemsim likumu šādā redakcijā, tad valdošajam vairākumam saglabāsies pilnīga kontrole pār komisijas vadību, bet opozīcijai parādīsies tiesības uzzināt, kas notiek komisijā, un tiesības oficiāli izteikt savu viedokli.

Es vēlreiz atkārtošu to argumentācijas daļu, kuru jau minēju pagājušajā nedēļā, jo nedot iespēju kādai no frakcijām būt pārstāvētai komisijā nozīmē par to nobalsojušos vēlētājus izslēgt no nacionālās drošības sistēmas vispār. Vēl vairāk! Tas nozīmē, ka visa nacionālās drošības sistēma ir paredzēta tam, lai nodrošinātu vienas tautas drošību no citas. Tas ir ļoti bīstams solis ārkārtīgi bīstamā virzienā, jo nākamais solis šajā virzienā būtu pilsoņu kara pieteikšana, ko izdarītu viena Latvijas tautas daļa pret otru.

Tātad, noraidīdami PCTVL frakcijas priekšlikumu, mēs nevis nostiprināsim nacionālo drošību, bet gan to pavājināsim. Es ceru, ka zālē atrodas deputāti, kuri tomēr vēlas nostiprināt nacionālās drošības sistēmu, tāpēc es aicinu visus kolēģus, kuri šeit atrodas tieši šāda cēlsirdīga mērķa vadīti, pierādīt savu nodomu patiesīgumu un balsot “par”. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 1.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 57, atturas– 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

6.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

7.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– nav, atturas– 1. Likums “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Alternatīvā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par likumprojektu “Par Alternatīvā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” ir saņemts viens priekšlikums. Šo priekšlikumu ir ierosinājis Saeimas Juridiskais birojs, un komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likums “Par Alternatīvā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Obligātā militārā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par likumprojektu “Par Obligātā militārā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” ir saņemti divi priekšlikumi.

1.– aizsardzības ministra Ata Slaktera priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likums “Par Obligātā militārā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Par likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” ir saņemts viens priekšlikums. To iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Mobilizācijas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izņēmuma stāvokli””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izņēmuma stāvokli”” priekšlikumi nav iesniegti. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par izņēmuma stāvokli”” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” ir saņemti četri priekšlikumi.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2.– aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– nav, atturas– 1. Likums “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” otrajam lasījumam saņemti seši priekšlikumi.

1.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2.– aizsardzības ministra Ata Slaktera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3.– aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5.– aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

6.– aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– nav, atturas– 6. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Dienvidu tilta būvniecības vajadzībām”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6542-b. Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Dienvidu tilta būvniecības vajadzībām”. Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likums “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām — Dienvidu tilta pār Daugavu būvniecībai” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.6603-b. Juridiskā komisija atbalstīja kā steidzamu otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Ir saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 57, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

2.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 55, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

3.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Kārtības ruļļa 82.panta pirmās daļas saglabāšana pastāvošajā redakcijā ir ārkārtīgi kaitīga un antidemokrātiska lieta. Jautājumam par to, vai piecu Saeimas deputātu parakstītu likumprojektu nodot vai nenodot izskatīšanai komisijai, būtu jākļūst par retorisku jautājumu. Nekādai citai balsošanai, izņemot tīri tehniskas dabas jautājumus par to, kura no komisijām ir atbildīgā, šeit nevajadzētu būt. Tautas izvēlēto priekšstāvju pamatuzdevums ir darbība likumdošanas jomā. Piecu deputātu iesniegts likumprojekts– tā ir juridiskā valodā izteikta dažu desmitu tūkstošu Latvijas vēlētāju griba. Tā ir viņu balss, no kuras nedrīkst atkratīties kā no uzmācīgas mušas.

Saeimas komisiju aparāts, Saeimas juridiskais dienests, speciālisti no attiecīgajām ministrijām un resoriem– tas ir apkalpojošais personāls, kuram būtu jāsaprot un jānovērtē, jādod rekomendācijas attiecībā uz to, cik lielā mērā šīs vēlētāju daļas griba neatrodas pretrunā ar vairākuma interesēm. Lai saņemtu speciālistu kvalificētu novērtējumu, likumprojekti obligāti būtu bez balsojuma jānodod komisijām.

Protams, šajā īsajā runā manis ieskicētā aina– tas ir ideālais variants. Mūsu vidū, kolēģi, ir ne mazums cilvēku, kas ir gatavi, lai paši izteiktos vai pievērstu sev uzmanību, iesniegt Saeimai visabsurdākos likumprojektus. Tomēr PCTVL frakcijas daudzkārt piedāvātais mehānisms, saskaņā ar kuru likumprojekti tiek automātiski nodoti komisijām, mūsuprāt, nepalielinās, bet gan samazinās avantūristisko un nejēdzīgo likumprojektu skaitu. Jau pati par sevi izpratne, ka likumprojekts noteikti tiks kvalificēti novērtēts no ekspertu puses un iesniedzēju muļķība kļūs skaidri redzama ikvienam,– šāda izpratne jau pati par sevi krasi samazinās likumdošanā brāķa procentu.

Ierosinu nekavējoties pieņemt lēmumu par būtisku likumdošanas korpusa darba kvalitātes uzlabošanu un atbalstīt attiecīgo PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Viss jau turpināsies, nekas jau nav beidzies. Sāksies tikai jauns gads, bet darbība būs tā pati vecā.

Šis likumprojekts jau lieliski parāda iesniedzēju tieksmes, kuras nevar nosaukt par īpaši konkrētām un veselīgām. Varat iedomāties, kāds jūklis radīsies tad, ja Saeima šādu priekšlikumu atbalstīs! Ceps viņi vienu pēc otra kaut kādus vienreizējus garadarbus, un neviens cits nebūs spējīgs tos novērtēt, un tas viss tikai tiks aizsūtīts uz komisijām un tur krāsies. Pēc tam sāksies izmisīga kliegšana, ka šos ģeniālos garadarbus komisijas neizskata un nevirza uz Saeimas sēdi. Kas notiks tālāk? Sēdē ir tiesības rīkot debates par jebkuru priekšlikumu, kas līdz sēdei ir nonācis. Nu tad minētie biedri cits pēc cita kāps tribīnē un izraisīs te galīgi nevajadzīgu… nu, to pat nevar nosaukt par domu apmaiņu… izrunāšanos. Protams, tiem cilvēkiem, kam patīk nekārtības un kam patīk tas, ka Latvijā daudz kas kavējas tieši šādu iemeslu dēļ, kā medusmaize ir iesniegt kaut ko tādu, lai var rasties lieka laika nosišana ar tukšu runāšanu. Protams, es nebrīnos un nešaubos, ka šādas aktivitātes turpināsies, un tāpēc šad un tad ir jāpievērš uzmanība iesniedzēju patiesajiem nolūkiem un tomēr jāatgādina tiem, kas ļoti mīl lietot vārdu “demokrātija”, ka demokrātija nebūt nenozīmē visatļautību. Sāksim ar to: nejauksim to ar anarhiju! Otrkārt, demokrātija tomēr nozīmē zināmu varu. Tā ir vairākuma vara, nevis vienkārši mēģinājumi traucēt strādāt.

Tā ka jūs te to vārdu “demokrātija” varat turpināt lietot, jēgas tam visam nebūs nekādas. Bet traucēt Saeimai normāli strādāt jau nu nevajadzētu!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav? Lūdzu deputātus balsot par 3.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 61, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

4.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli.

R.Jurķis.

5.– deputāta Emša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Pati par sevi ideja uzlabot Saeimas komisiju darbu nav slikta, taču šis priekšlikums ir sasteigts un nepārdomāts.

Nav zināms, cik izmaksās konsultantu darba līgumu maiņas, cik izmaksās telpu maiņas, cik izmaksās jaunu veidlapu drukāšana, cik izmaksās visi pārējie izdevumi.

Taču galvenais iemesls, kura dēļ es nevaru balsot par šo priekšlikumu, ir tas, ka šeit ir sašaurināts korupcijas jēdziens un korupcijas novēršana un apkarošana šo komisiju kontekstā ir saistīta tikai ar noziedzības apkarošanu. Kā jūs zināt, korupcija ir daudz plašāks jēdziens, tā skar gan administratīvo atbildību, gan disciplināro atbildību, gan civiltiesisko atbildību, gan politisko atbildību. Šeit tas viss ir reducēts tikai uz augstāko un smagāko atbildības formu– uz kriminālatbildību. Tā ka faktiski nav vairs tādas komisijas, kas varētu kontrolēt visu plašo pārējo korupcijas lauku.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, cienījamie kolēģi! Arī es partijas “Jaunais laiks” vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs kārtējo reizi pēdējā šīs Saeimas sēdē neizdarītu tādas lietas, kādas mēs jau ne reizi vien esam izdarījuši, steigā pieņemot lēmumus, kuri gan varbūt ir labi un nepieciešami, bet tie nav izdebatēti un nav izvērtētas to radītās sekas– ne juridiskās, ne politiskās sekas, kādas varētu būt, šādam lēmumam stājoties spēkā.

Ir piedāvājums sadalīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kas varbūt būtu apsverams jautājums– un par to ir runāts jau visas šīs Saeimas darbības laikā–, bet nezin vai būtu pareizi to darīt 8.Saeimas pēdējās sēdes laikā, jo tas jau attiecas uz 9.Saeimas darbības laiku.

Un, protams, tāpat ir jautājumā par korupciju, jo izjaukt kādu shēmu, kas ļoti labi strādā, kā to dara Aizsardzības un iekšlietu komisija, kas turklāt ir likumdošanas komisija… Tāpēc savienot kopā iepriekš minēto komisiju ar uzraugošajām komisijām– tas tomēr ir jautājums, kas prasa plašāku sabiedrības iesaisti un arī visu to cilvēku, kuri strādās šajā parlamentā un pieņems lēmumus, debates.

Trešais jautājums arī ir juridisks. Ja mēs šodien pieņemam šādu lēmumu, tad mēs kārtējo reizi radām likumdošanas nesakārtotību un pretrunu tajā, jo tas, ka KNAB uzrauga Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija un Nacionālās drošības komisija, arī ir noteikts likumā, tāpēc tas prasa izdarīt izmaiņas vismaz divos šajos likumos, nemaz jau nerunājot tiešām par to aspektu, kuru minēja Rasnača kungs, ka tad, ja mēs dalām komisijas, tomēr ir nepieciešams pārdomāt to, kā Saeima nodrošinās šīm komisijām darbu.

Un ceturtais jautājums. Šādi rīkodamies, mēs izjaucam proporciju starp komisijām– starp likumdošanas komisijām un tā saucamajām “mazajām” komisijām, un, ja mēs nemainām jau noteikto kārtību, cik deputātu var darboties likumdošanas komisijā… Pašreiz saskaņā ar spēkā esošo kārtību katrs deputāts var darboties vienā likumdošanas komisijā. Palielinot par trijām likumdošanas komisiju skaitu, mēs panāksim to, ka šīs komisijas būs ļoti mazskaitlīgas. Turklāt mazās frakcijas vispār varbūt nebūs pārstāvētas kādā no likumdošanas komisijām. Tātad tas ir vēl viens jautājums, par kuru ir jādomā, pirms mēs pieņemam šādu lēmumu.

Es uzskatu, ka mums vēl ir jādebatē par to, kā mēs varam uzlabot savu darbu, bet nedarīsim to sasteigti pēdējā sēdē. Darīsim to jaunajā Saeimā!

Sēdes vadītāja.

Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Es gribu izteikt atzinību Juridiskajai komisijai par šo ļoti atbildīgo lēmumu, noraidot šo priekšlikumu. Iespējams, ka tālākā nākotnē varbūt kaut kāda reorganizācija Saeimas komisijās varētu tikt veikta, bet šajā mirklī, mūsu Saeimas pēdējā sēdē, es domāju, tas nebūtu godīgi, ja mēs izdarītu šādas izmaiņas. Un kāpēc?

Es šeit gribu runāt vairāk par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un tās iespējamo sadalīšanu, kā tas ir izskanējis Induļa Emša priekšlikumā. Indulis pats ilgi ir strādājis šajā komisijā, kādu laiku to ir pat vadījis, un, manuprāt, mēs visai veiksmīgi esam risinājuši jautājumus, kuri bija saistīti gan ar tautsaimniecību un tās attīstību, gan ar vides problēmām. Ja komisiju sadalītu divās daļās, vides problēmas, lauksaimniecību un reģionālo politiku atdalot no visas pārējās tautsaimniecības, tad, manuprāt, būtu divas komisijas, kuru lēmumi varētu būt pretrunā cits ar citu.

Bez tam, manuprāt, šādi sadalot Tautsaimniecības komisiju, ko es nupat minēju, mēs būtu pārkāpuši to deklarāciju, kura Ļubļanā tika pieņemta 2003.gadā un kurā piedalījās Eiropas Padomes dalībvalstu ministri. Un viņi izteica domu, ka tieši ilgtspējīga attīstība nav tāds jautājums, kas ir saistīts tikai ar vidi, un ka šīs visas valstis ir vienojušās par vairākiem ilgtspējīgas attīstības aspektiem. Un tie ir ekonomikas izaugsme un attīstība, ekosistēmas aizsardzība, tās viengabalainība un vides nestspēja.

Šie visi jautājumi ir jāskata kopā. Un līdz šim komisija, strādājot un pieņemot ļoti daudz likumprojektu, savu darbu, manuprāt, ir veikusi ļoti veiksmīgi. Darīsim to arī turpmāk!

Paldies par uzmanību! Neatbalstīsim Induļa Emša priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es atkal gribētu parunāt par zirgiem– par zirgu mainīšanu pie pēdējās pārceltuves.

Ir diezgan savādi klausīties šodien, 8.Saeimas pēdējā sēdē, plānus par to, kas būtu jādara 9.Saeimai. Tas, šķiet, tomēr nav sevišķi ētiski, jo 9.Saeimā strādāt tomēr nāks daļa cilvēku, kuri nav strādājuši 8.Saeimā, tāpēc uzspiest viņiem kaut kādus konkrētus spēles noteikumus vienkārši ir nepareizi. Tad, kad sāks strādāt 9.Saeima, tad, kad varēs redzēt, kas, ko un kur var darīt vai nevar izdarīt, tad arī būtu jāspriež par to, kādas komisijas ir jāveido. Jo varbūt tiešām ir nepieciešamas izmaiņas un varbūt ir vajadzība kaut ko tur mainīt, bet tas ir jādara ne jau nu šodien– tad, kad 8.Saeima beidz savu darbu. Un šajā pēdējā Saeimas sēdē vairāk vajadzēja atskaitīties par padarīto, par nepadarīto, nevis jau sastādīt jaunu shēmu un piedāvāt pilnīgi jaunus spēles noteikumus nākamajai Saeimai.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu! Deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis.

Atgādināšu šā grozījuma būtību. Likumprojekts sakārto darba tiesiskās attiecības ar frakciju darbiniekiem un deputātu palīgiem. Tāda bija šo steidzamo Kārtības ruļļa grozījumu būtība, tāpēc Juridiskā komisija nevarēja atbalstīt deputāta Emša priekšlikumu par Saeimas komisiju darbu. Šis jautājums būs 9.Saeimai jāatrisina pašai. Komisija uzskatīja šo priekšlikumu par sasteigtu, jo steidzamības kārtā šādas lietas nedara.

Tāpēc lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 5.– deputāta Emša priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 3, pret– 42, atturas– 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 7.– Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 9.– Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– nav, atturas– 2. Likums “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6462-b. Juridiskā komisija izskatīja steidzamo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Kopumā ir saņemti pieci priekšlikumi.

1.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidijs! Godātie deputāti! Mūs bieži apvaino, ka mēs ienīstam latviešu valodu un esam galvenie latviešu tautas ienaidnieki. Lūk, arī šodien, 8.Saeimas pēdējā darba dienā, kolēģis Buzajevs atkal rīko “atentātu” pret latviešu valodu, piedāvādams grozījumu likumā “Par tiesu varu”.

Svinīgi skan šā likuma 21.panta pirmā daļa (citēju): “Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā. Tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu, ja tam piekrīt puses– to advokāti un prokurors.” Citāta beigas.

Ko tad piedāvā “ļaunprātīgais” deputāts? Lasām: “Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā.” Droši vien maskējas! Un tālāk (citēju): “Tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu, ja tam piekrīt puses.” Citāta beigas. Lūk, kur tas suns ir aprakts! Kur tad palikuši advokāti? Varbūt Buzajeva kungs ļaunprātīgi uzskata, ka advokāts ir tās puses daļa, kuru šis advokāts pārstāv? Bet tieši viņš piedāvā arī prokuroru svītrot no to personu saraksta, kuras var uzlikt veto pušu tiesībām savstarpēji sazināties tiesā viņu dzimtajā valodā.

Varbūt tieši priekšlikumā, kas paredz svītrot prokuroru, tad arī slēpjas viņa pretvalstiskā darbība? Dažādu “prokuroru”, kuri mums norāda, kādā valodā sarunāties, patiesi ir saradies pārāk daudz. Piemēram, vai tad jūs nebijāt tie, kuri ar prokurora konsekvenci noraidījāt PCTVL priekšlikumu, kas paredzēja lietot krievu valodu, pārkvalificējot krievu bezdarbniekus? Kaut gan tieši nepietiekama valsts valodas prasme… šis iemesls bieži vien arī kļūst par darba zaudēšanas motivāciju. Vismaz mūsu valstī, kur it kā nav diskriminācijas, krievvalodīgo vidū bezdarbnieku ir par 40 procentiem vairāk nekā latviešu vidū.

Vai tad tie nebijāt jūs, godātie kolēģi, kuri ar prokurora striktumu ieviesāt normu, ka 60 procenti mācību stundu minoritāšu vidusskolās tiek pasniegti latviešu valodā? Vai tad tie nebijāt jūs, kas vienlaicīgi ar to atņēmāt skolām līdzekļus, kuri ļāva sadalīt klasi divās grupās, kaut gan bez šīs sadales principā nav iespējama bērnu pilnvērtīga latviešu valodas apmācība?

Pirms pāris mēnešiem mūsu priekšā stāvēja arī tieslietu ministrs Grīnvalds. Viņš paziņoja, ka ir krasi jāpalielina valodas inspektoru skaits, lai mēs beidzot saprastu, cik lielisks labums ir viena valoda faktiski divvalodīgā valstī.

Dāmas un kungi! Sabiedrības integrācija prokurora uzraudzībā nav iespējama principā, tāpēc es aicinu atbalstīt Buzajeva priekšlikumu. Lai jau prokurori nodarbojas ar kontrabandistiem, ar kukuļdevējiem, ar nelikumīgo “krutku” pārdošanu un tā tālāk un tā joprojām, nevis ar starpniecību valodas jautājumu risināšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Jāsāk ar tādu jauku, patīkamu ieteikumu. Visi tie, kuri vēl neesot apguvuši valsts valodu un vēlaties uzturēties Latvijā, es vēršos pie jums: “Mācieties kārtīgi latviešu valodu! Iemācieties izteikties, saprast, ko jūs gribat pateikt. Un nebūs nekādu problēmu!” Bet jūs negribat mācīties. Jūs esat slinki reizēm, un tāpēc jūs radāt problēmas. Un tāpēc šīs problēmas kāds cenšas atstiept līdz Saeimai.

Un tad vēl sagribēja, lai bez Saeimas piekrišanas kaut kādus sacerējumus nodotu “pa tiešo” uz komisijām. Un tad varētu turpināties tādas pašas sarunas, kādas te skan patlaban.

Es šo priekšlikumu nenosaukšu par atentātu. Tas par vāju būtu priekš tā. To varētu nosaukt par kaut kādu maigi lienošu paņēmienu– centieniem atgūt kaut kādu zaudēto uzticību, tēlojot patiesos minoritāšu aizstāvjus. Un te jau atkal visu laiku skan viens un tas pats vecais sauklis: divvalodība, krievvalodīgie…
Te nav neviena lietuviešu valodīgā, nav neviena poļu valodīgā, nemaz nerunājot par to, ka daudzi Latvijā prot ļoti labi izteikties arī angļu valodā, franču valodā un vienā otrā citā valodā. Un tādu cilvēku kļūst arvien vairāk.

Šī mākslīgā vēlme sabiedrību iespiest joprojām divās, it kā vienīgajās, valodās– latviešu un krievu valodā– nu tā ir zināma aprobežotība. Tā nāk vēl no veciem laikiem– no Staļina un Berijas laikiem. Lūk! Un tā te turpinās vienkārši paaudžu paaudzēs, un tā ir lēnām un mierīgi jāapkaro. Un vienreiz ir jāpierāda, ka inteliģents cilvēks šodien Latvijā prot vismaz trīs valodas, ja ne vairāk, jo pati dzīve viņam piedāvā šo iespēju apgūt dažādas valodas, kas viņam nodrošina lielākas iespējas kārtīgi izdzīvot. Tā ka, atvainojiet, lūdzu! Sadalīsim lietas divās daļās: Satversmē 4.pantā ir noteikts, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Ir viena valsts valoda Latvijā, un to vienmēr vajadzētu atcerēties! Viss pārējais ir inteliģences līmenis, garīgā attīstība. Sauciet, kā gribat! Taču, ja cilvēks neprot valsts valodu un, dzīvodams Latvijā, nespēj to iemācīties, tad ir jānoplāta rokas un tā skumji jāpasmaida. Vairāk neko citu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par deputāta Buzajeva 1.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 64, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

2.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijā ir iezīmējies kārtējais “atkusnis” attiecībās ar Krieviju. Ir parakstīta ekonomiskā vienošanās. Nav izslēgts, ka pēc 12 gadu ilgas apspriešanas tiks parakstīts arī sociālais līgums.

Kas ir vainīgs pie tā, ka sarunas ar Krieviju rit pārāk lēni? Iedomājieties, ka kādā no Krievijas likumiem būtu ierakstīts: “Par tiesnešiem Krievijas Federācijā nevar strādāt personas, kuras bija savervējis Latvijas valsts specdienests.” Kāds skandāls saceltos! Latvijas ārlietu ministrs izsauktu Krievijas vēstnieku, lai viņš sniedz paskaidrojumus. Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja pieņemtu nosodošu rezolūciju, uz ārkārtas sēdi pulcētos Eiropas Komisija…

Bet kas tad ir rakstīts mūsu likumā “Par tiesu varu”?

Palasīsim 55.panta 5.punktu: “Par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas, kuras ir vai ir bijušas [..] Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.” Kādu mūsu valstij svarīgu apsvērumu vadīti, jūs jau 14 gadus saglabājat šo rindiņu?

Turpmāk labāk atbalstīsim kolēģa Buzajeva priekšlikumu un izsvītrosim no likuma rindiņu, kas kompromitē Latvijas valsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 2.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 58, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

3.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 63, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

4.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kungi likumdevēji! Mans priekšlikums, kas attiecas uz tiesas piesēdētāju institūtu, ir vērsts uz to, lai izskaustu klajo diskrimināciju, ka tiesības būt par tiesas piesēdētāju ir liegtas 400 tūkstošiem mūsu valsts pilngadīgo iedzīvotāju. Četru gadu laikā Saeima un tās apstiprinātās valdības akceptēja un ieviesa ne mazumu dažādu Eiropas Savienības direktīvu, to skaitā arī tādas, kas aizliedza sev to, ko varēja arī neaizliegt, ar to pašu nodarot nopietnus zaudējumus tautsaimniecībai. Vienīgi direktīva par diskriminācijas aizliegumu nekādi netiek ieviesta: te traucē geji,
te– lesbietes. Par attaisnojumu sev tiek sacīts, ka pie mums nekādas diskriminācijas nav. Nu varbūt vienīgi sievietes, strādādamas vienādu darbu ar vīriešiem, saņem zemāku algu...

Diskriminētās dāmas un kungi, kas jūs diskriminē! Par šo latviskajā vidē visai izplatīto viedokli, ka pie mums nav diskriminācijas, smejas ikviens krievvalodīgais Latvijas iedzīvotājs. Piemēri nav tālu jāmeklē. Lūk, likuma “Par tiesu varu” 56.pants. Kas tur ir rakstīts? Pareizi, par tiesas piesēdētājiem var būt tikai pilsoņi! Bet kā tad ir ar 400 tūkstošiem nepilsoņu? Pilsoņiem ir tiesības tiesāt, bet nepilsoņiem– būt notiesātiem. Interesanti ir tas, ka šie ierobežojumi attiecībā uz tiesas piesēdētājiem tiek pārnesti arī uz jaunā
likuma– Tiesu iekārtas likuma– projektu. Šajā likumprojektā ir brīnišķīgs 133.pants– “Tiesas piesēdētāju institūta mērķis”. Es jums palasīšu: “Tiesas piesēdētāju institūta mērķis ir veicināt aktīvu sabiedrības līdzdalību tiesas spriešanā, lietas izskatīšanā pēc būtības, sekmēt lietas faktisko apstākļu objektīvu izvērtēšanu no taisnīguma un samērīguma principu viedokļa. Vienlaikus tiesas piesēdētāju institūta mērķis ir sabiedrības specifiska iekšēja kontrole pār tiesu varu.” Lūk, jums arī sabiedrības līdzdalība un sabiedrības specifiskā iekšējā kontrole, nerunājot pat par taisnīguma un samērīguma principu!

Pastāvot 400 tūkstošiem nepilsoņu, kuriem nedz līdzdalība, nedz kontrole nav paredzēta, tie visi ir tikai tukši vārdi. Tā nav demokrātija, bet tikai tās attēls. Tukšs un bīstams viltojums. Pastāvot tam, arī pilsoņi stāv tiesas “mašīnas” priekšā kā aitas vilka priekšā. Tauta, kura pakļauj sev citas tautas, nevar būt brīva. Kas to teica? Liekas, Rainis. Acīm redzami– par tieši šo gadījumu.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Pirms 9.Saeimas vēlēšanām daži krievu valodā rakstošie laikraksti izcēlās ar ģeniāliem pareģojumiem. Cauri jau esot ar apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tur vieni politiski izdzimteņi vien palikuši, un tiem jau te nekas nespīdot. Skanēja arī tādas jaukas vārsmas par gulbja dziesmu, ko mēs te dziedot no tribīnes. Nezin kāpēc vairs neviens šīs jaukās vārsmas neatskaņo. Slavenie redaktori no “Čas” un “Vesti” arī ir apklusuši. Lielie centieni tikt Saeimā neīstenojās, un nu ir tādi rāmāki palikuši.

Un kāpēc atkal tiek apspriesti šādi priekšlikumi par tiem pašiem nepilsoņiem? Bija jau tās lielās cerības, ka nu tā varenā naturalizācija dos tādu pieplūdumu, ka te arvien augs un augs, un augs šitās rindas. Kaut kā neaug… Dzīvē ir iznācis tā, ka nemākulīgās runāšanas dēļ PCTVL un viņas “meitaspartijas” kopā ieguva pat mazāk balsu nekā 8.Saeimā– 25 vietu vietā (No zāles: “Tu skaitīt māki?”) ir tikai 23 vietas. Un cauri! Un acīmredzot arī tuvākajā laikā nekas nespīdēs, jo nav jau kam spīdēt tur. Līdz ar to tagad te parādās atkal tās lielās rūpes par nepilsoņiem, atskan kaut kādi izmisīgi brēcieni… Viens otrs lauzītā latviešu valodā arī te tagad brēc… Nav iemācījies četru gadu laikā jēdzīgi izteikties. (No zāles J.Pliners: “Runā par tēmu, Juri!”)

Lūk, tie ir visi tie rezultāti!

Tagad būs, no vienas puses, tā briesmīgā uztraukšanās par nepilsoņiem, par tiem 400 tūkstošiem. No otras puses, draudi mums: kas notiks, ja visi naturalizēsies? Tā ka iebraukuši grāvī jūs esat pamatīgi. Izmisums ir jūsu sejās redzams ik dienā. Tagad ir tā lielā vēlēšanās vismaz tikt pie kaut kādiem nelieliem “kloķīšiem”.

Tā ka izbeidziet šīs gaudu dziesmas par nepilsoņiem! Es domāju, jo vairāk Eiropa iepazīsies ar to, ko nozīmē visādi gadījuma cilvēki un gadījuma laimesmeklētāji, jo labāk tā sapratīs, ka šie tā saucamie nepilsoņi ir vienkārši okupācijas rezultāts, nekas vairāk. Kāda te runa var būt par kaut kādu nopietnu pieeju!

Un tieši tāpēc ir jūs jāaudzina. Audzināšanas rezultāts ir tas, ka jūs esat pazaudējuši divas vietas Saeimā. (No zāles: “Runā par tēmu!”) Turpmākos četrus gadus jūs tiksiet audzināti vēl un vēl, kamēr nosirmosiet, izkaltīsiet un pazaudēsiet vēl divas vietas.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

R.Jurķis.

Cienījamie kolēģi! Ko ierosina deputāts Buzajevs? Lai par tiesas piesēdētāju varētu kļūt arī nepilsonis. Tiesu Latvijas valstī spriež valsts vārdā. Valsts vārdā to var darīt Latvijas valsts pilsoņi. Tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Es arī aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 4.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– 1, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemts. Paldies.

R.Jurķis.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1925. Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Pietiek! Nākamajā Saeimā izrunāsies!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Ir zināms fakts, ka Saeimas valdošais vairākums jau no paša sākuma dara galu opozīcijas mēģinājumiem iesniegt patstāvīgus likumprojektus. Tāpēc mēs nepalaižam garām gandrīz nevienu iespēju iesniegt grozījumus jebkuram atklātajam likumprojektam, pat ja tas tiek izsludināts par steidzamu un tiek skatīts tikai divos lasījumos.

It īpaši, ja ņem vērā to, ka Valsts civildienesta likums ir jumta likums dažiem specializētajiem likumiem, kuri regulē prasības pret ierēdņiem konkrētajās valsts iestādēs.

Mēs pieprasām, lai violeto Latvijas pasu īpašniekiem– tāpat kā zilo pasu īpašniekiem!– atļautu ieņemt visus šos amatus. Vispār tas ir dabiski, ka visās normālajās valstīs par valsts ierēdņiem var strādāt tikai šo valstu pilsoņi. Bet– tikai ne Latvijā, kur pirms 15 gadiem Augstākā padome ar vienkāršu balsojumu atņēma politiskās tiesības apmēram trešdaļai savu vēlētāju. Latvijas nepilsoņi– tie ir tādi paši Latvijas pilsoņi, godīgi nodokļu maksātāji, kas ir pakļauti apzinātām politiskajām represijām sakarā ar savu izcelsmi vai vecāku izcelsmes pazīmēm. Kritērijs, pēc kura cilvēki tika atzīti par pilsoņiem, bija izvēlēts, pamatojoties nevis uz kaut kādiem vēsturiskiem aprēķiniem vai taisnīguma principiem, bet vienīgi uz vienkāršu matemātisku aprēķinu. Proti, lai, no vienas puses, radītu vispārēju balsstiesību ilūziju, bet no otras– atņemtu mazākumtautībām jebkuru iespēju, piedaloties vēlēšanās, aizstāvēt sevi pret diskrimināciju.

Latvijas politiski represētie pilsoņi ar violetajām pasēm tika diskriminēti– salīdzinājumā ar “pareizajiem” (pēdiņās) pilsoņiem– vēl 70 dažādās pozīcijās.

Īpaši ciniski, mūsuprāt, šī diskriminācijas politika izskatās tagad, kad īstie ārvalstnieki– Eiropas Savienības pilsoņi– pakāpeniski tiek tiesībās pielīdzināti Latvijas pilsoņiem. Viņiem ir pat tiesības balsot un tikt ievēlētiem pašvaldībās! Nepilsoņiem, kuri šeit nodzīvojuši visu mūžu un kuriem bieži vien vecāki guļ Latvijas zemītē, tādu tiesību nav, bet Eiropas Savienības pilsoņiem–ir. Vai mēs varam apgalvot, ka Latvijā tiek ievērotas cilvēktiesības un demokrātija? Nevaram!

Mēs neceram, ka lielākā daļa no jums atbalstīs mūsu priekšlikumu. Tomēr tādu priekšlikumu iesniegšana, kuri piesaista uzmanību cilvēktiesību mīdīšanai Latvijā,– tas ir demokrātiskās opozīcijas pienākums un tiesības.

Lūdzu balsot “par”! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav? Lūdzu deputātus balsot par 1.– deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16,
pret– 68, atturas– nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Krūmiņš.

Arī 2.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Krūmiņš.

3.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

4.– komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Diplomātu izdienas pensiju likums”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam. Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 6586.

Uz trešo lasījumu ir iesniegti 14 priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

2.– ārlietu ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 57, pret– 6, atturas– nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Stalidzāne.

3.– ārlietu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

4.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz to atbalstīt, redakcionāli precizētu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

5.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

6.– ārlietu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

7.priekšlikums– ārlietu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

8.– ārlietu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

Arī 9.priekšlikumu ir iesniedzis ārlietu ministrs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

Arī 10.priekšlikumu ir iesniedzis ārlietu ministrs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizētu.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

12.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

13.– ārlietu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

14.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

Komisija ir nolēmusi pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 7, atturas– 4. Likums “Diplomātu izdienas pensiju likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 6587. Likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam. Ir iesniegts viens priekšlikums– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

Ir likumprojektā vairāki redakcionāli precizējumi, bet priekšlikumu vairāk nav.

Komisija ir nolēmusi likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret– nav, atturas– 1. Likums “Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 6604– likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīsim trešajā lasījumā!

Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Andris Tolmačovs, un nav to atbalstījusi.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret– 8, atturas– 21. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 18, atturas– 4. Likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts Raimonds Pauls.

R.Pauls (Tautas partijas frakcija).

Tātad skatīsim dokumentu ar reģistrācijas numuru 1829. Vispirms atļaujiet pateikt paldies par necerēti aktīvo deputātu līdzdalību likumprojekta apspriešanā, lai gan nav saņemts neviens priekšlikums. Un bez tam gribētos pateikties vēl arī mūsu juristei Vilsones kundzei, kas mums ir daudz palīdzējusi tieši šā likumprojekta izstrādāšanā.

Tā ka komisija iesaka balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Paldies, Paula kungs! Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 90, pret un atturas– nav. Likums “Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi” pieņemts.

R.Pauls.

Kā būtu teicis deputāts Dzintars Ābiķis, paldies par izpratni! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Trešajam lasījumam ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”.

1.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Lucauas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 2. ir Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

3.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

4.– arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

5.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

6.– vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

7.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Savukārt 8. ir vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

9.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

10.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Un visbeidzot 11.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments””. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Drusciņ žēl, drusciņ skumji ir, ka tas ir pēdējais šīs Saeimas likumprojekts Ārlietu komisijā. Sakarā ar to, ka neviena priekšlikuma nav, es Ārlietu komisijas vārdā jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments”” ir pieņemts. Paldies.

I.Solovjovs.

Liels paldies par atbalstu! Novēlu jums laimīgi strādāt nākamajā– 9.Saeimā. Paldies jums visiem!

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 6617! Tātad šis likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam. Ir iesniegts viens priekšlikums.

1.priekšlikumu ir iesniedzis ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

J.Stalidzāne.

Es atvainojos, ir iesniegti trīs priekšlikumi, nevis viens.

2. ir Buzajeva kunga priekšlikums…

Sēdes vadītāja.

Cienījamā Stalidzānes kundze, Buzajeva kungs ir pieteicies debatēs par 1.priekšlikumu. Deputāta kungs, vai jums debatēs pietiks ar divām minūtēm? Jums ar divām minūtēm pietiks? (No zāles: “Pietiek! Pietiek! Nē!”) Pēc pārtraukuma. (No zāles dep. A.Klementjevs: “Viņš tik ilgi gatavojās, bet jūs... Tas nav demokrātiski!”)

Cienījamie kolēģi, pirms mēs izsludinām pārtraukumu, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Šņepstes, Porieša, Pietkeviča un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu pagarināt šodienas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai, neizsludinot pārtraukumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!” “Nav!”)

Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par darbu bez pārtraukuma izsludināšanas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 46, pret– 40, atturas– 3. Priekšlikums ir atbalstīts. Tātad mēs turpināsim darbu bez pārtraukuma.

Debatēs par 1.– ekonomikas ministra Aigara Štokenberga priekšlikumu– ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man uzreiz gribētos piebilst, ka mans nākamais priekšlikums ir pilnīgi pretējs manis cienītā ekonomikas ministra priekšlikumam.

Runa ir par to, ka valdība vēlas aizliegt cilvēkiem “no ielas” patstāvīgi vadīt ekskursijas, katrā ziņā– krasi ierobežot šīs viņu iespējas un piespiest viņus maksāt valstij naudu.

Atgādināšu, kā attīstījās šī situācija.

Ekonomikas ministrija rīkojās kā opozīcijas deputāts, negaidīti iesniegdama grozījumu likumprojekta otrajam lasījumam. Kā jūs zināt, Saeimas kārtības rullis nepieprasa šajā gadījumā rakstīt anotāciju un analizēt grozījuma pieņemšanas sekas. Turklāt grozījuma jēga bija tāda, ka gan gidiem, kas strādā tūrisma firmās, gan arī pašnodarbinātām personām būtu jāsaņem sertifikāts. Priekšlikums, kas tika saņemts no Latvijas Tūrisma firmu asociācijas, septembrī visai plaši tika apspriests latviešu presē. Priekšlikuma pasludinātais mērķis bija ierobežot ārvalstu tūrisma firmu darbību, kuru gidi neizprot Latvijas specifiku un stāsta par Latviju tādas blēņas, ka īstam Latvijas iedzīvotājam kļūst kauns.

Grozījums, kuru trešajam lasījumam iesniedza ekonomikas ministrs, ir pilnīgi pretējs gan šai motivācijai, gan tekstam, kas bija iesniegts otrajam lasījumam. Patlaban pienākums saņemt sertifikātu tiek attiecināts vienīgi uz pašnodarbinātām personām, bet uz firmām, to skaitā uz ārvalstu firmām, nekādi ierobežojumi un prasības vairs neattiecas. Acīmredzot cienījamajam ekonomikas ministram piezvanīja no Briseles un paskaidroja, ka viņam nav taisnība, vai arī privātā sarunā izstāstīja, kādus zaudējumus cieš tēvijas firmas no gidu– vientuļnieku konkurences.

Kas tad ir šie gidi– vientuļnieki, pret kuriem uzstājas ministrs? Tie ir pensionāri ar augstāko izglītību, kas knapi spēj izdzīvot, saņemdami niecīgo pensiju. Tie ir studenti, kuri cenšas nopelnīt naudu, lai apmaksātu izglītību.

Cienījamie kolēģi likumdevēji! Jūs vienkārši bezkaunīgi un klaji piekrāpa! Jūs grib izmantot, lai ierobežotu konkurenci un kāds iegūtu monopolu, krasi pasliktinot pakalpojumu kvalitāti un paaugstinot pakalpojumu tirgus cenu.

Es aicinu noraidīt Štokenberga kunga nelietīgo grozījumu un atbalstīt manu priekšlikumu Nr.2, kas ir vērsts uz to, lai aizstāvētu Latvijas inteliģences aizejošo un topošo paaudzi.

Aicinu neatbalstīt 1.priekšlikumu, bet atbalstīt 2.!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Stalidzānes kundze, vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams?

J.Stalidzāne.

Lūdzu kolēģus iedziļināties šajā priekšlikumā. Jo šajā priekšlikumā galvenokārt ir paredzēts tas, ka gidam būs iespēja iegūt sertifikātu un ka viņš būs sertificēts gids.

Arī mēs, protams, esam ļoti ieinteresēti, lai tie cilvēki, kuri sniedz par mūsu valsti informāciju, to stāstītu patiešām pareizi un lai viņi būtu izgājuši šo apmācību, kas ir nepieciešama.

Tāpēc lūdzu atbalstīt komisijas viedokli par šo 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 1.– ekonomikas ministra Aigara Štokenberga priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 7, atturas– nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Stalidzāne.

2.– deputāta Vladimira Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 52, atturas– 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne.

3.– ekonomikas ministra Štokenberga kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

Komisija ir lēmusi atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– 5, atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs 6618. Likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi Sociālo un darba lietu komisijas 2.priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.

3.– Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ditas Lūkas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

4.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

5.– politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mūsu, PCTVL frakcijas, priekšlikums paredz ieskaitīt ne tikai pilsoņiem, bet arī visiem pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem apdrošināšanas stāžā darba laiku, kas no 1991.gada ir uzkrāts ārpus Latvijas. Šo priekšlikumu atbalstīja arī Latvijas Krievu kopienu apvienotais kongress, kurš savu vēstuli nosūtīja Saeimas priekšsēdētājai.

Kāpēc mēs iesniedzām šo priekšlikumu? Pirmām kārtām mūsu iedzīvotājiem diskriminējošus priekšlikumus pieņēma 5.Saeimas deputāti savu pilnvaru pēdējās nedēļās– tātad jau pēc 6.Saeimas vēlēšanām. Pieņemot šo lēmumu, deputāti atradās tādā pašā stāvoklī, kādā mēs ar jums esam tagad,– viņi domāja nevis par priekšlikumiem, par to būtību, bet gan par vietām nākamajā valdībā, nākamajā Saeimā, komisijās un tā tālāk– par to, kas aizies, kas paliks, par portfeļiem, bet nedomāja vispār par priekšlikumu būtību. Un Saeima pieņēma šo lēmumu ar 26 balsīm, zālē balsošanā piedaloties tikai 51 deputātam. Tā ka tikai ¼ daļa tautas priekšstāvju balsoja par to, lai diskriminētu mūsu Latvijas iedzīvotājus.

Otrām kārtām. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, šādu pensionāru ir tikai 13000. Pensijas paaugstināšana no minimālās līdz vidējai no budžeta prasītu piešķirt 3,6 miljonus latu, kas ir niecīga summa salīdzinājumā ar gaidāmo sociālās apdrošināšanas maksājumu summas pieaugumu.

Un trešām kārtām. Jau tiek gatavots līgums ar Krieviju par savstarpējo darba stāža ieskaitīšanu, un tāpēc 3,6 miljonus latu tik un tā nāksies iekļaut nākamā gada budžetā. Un “apdalīti” (pēdiņās) tiks tikai tie cilvēki, kuri ir strādājuši Kazahijā, Kirgīzijā, Baltkrievijā un citās bijušajās PSRS republikās, izņemot Igauniju, Lietuvu un Ukrainu, ar kurām šādi līgumi jau ir parakstīti.

Diemžēl mēs tā arī nesaņēmām atbildi no mūsu ārlietu ministra Pabrika kunga uz mūsu jautājumu, vai tiešām šis līgums tuvākajā laikā tiks parakstīts. Mēs nesagaidījām ministru arī šeit, lai saņemtu atbildi šajā zālē. Iznāk tā, ka viņam ir it kā kaut kas, ko vajag slēpt. Taču šis ir arguments, nevis lai balsotu “pret”, bet lai balsotu “par” mūsu priekšlikumu.

Un tāpēc es aicinu jūs visus nobalsot “par” mūsu priekšlikumu.

Paldies!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

J.Stalidzāne.

Komisija ļoti nopietni ir izsvērusi visus iesniegtos priekšlikumus un arī šo. Šo priekšlikumu izsvēršanu nekādā ziņā nav ietekmējusi vēlēšanu tuvošanās vai šis priekšvēlēšanu periods, jo arī tajā laikā mēs nesolījām šāda priekšlikuma pieņemšanu.

Tāpēc ļoti lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu un atstāt šo jautājumu 9.Saeimai plašākām un garākām debatēm.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par 5.– politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 44, atturas– 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne.

6.– politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 46, atturas– 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne.

7.– politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! No aģentūras LETA es saņēmu informāciju, ka cienījamā Ūdres kundze saņēmusi no Latvijas Nacionālsociālistiskā režīma upuru biedrības “Piemiņa nākotnei” vēstuli ar attiecīgiem priekšlikumiem.

Diemžēl es neredzu šo vēstuli uz deputātu galdiem, taču LETA ziņās es izlasīju šajā vēstulē ietverto argumentāciju:

“Mums ir kļuvis zināms, ka Saeima savā pēdējā, 2.novembra, plenārsēdē plāno pieņemt grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Konkrēti, septītais no iesniegtajiem priekšlikumiem paredz grozīt pārejas noteikumu 1.punkta 10.apakšpunktu, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības personām, kuras ir cietušas kā no komunistiskā, tā arī no nacistiskā režīma.

Pašreiz esošā likuma redakcija paredz trīskāršā vai pieckāršā apmērā iekļaut apdrošināšanas stāžā laiku, kas tika pavadīts Staļina koncentrācijas nometnēs un izsūtījumā Sibīrijā. Tajā pat laikā šādas priekšrocības netiek piešķirtas personām, kuras tika ieslodzītas nacistiskajās koncentrācijas nometnēs vai kuras nacistiskie okupanti aizdzina piespiedu darbos.

Mēs uzskatām, ka tas ir nepareizi. Latvijas Republikas likums par politiski represētajām personām atzīst par tādām gan komunistisko, gan nacistisko represiju upurus.

Arī valsts augstākās amatpersonas vairākkārt ir izteikušās, ka uzskata par vienlīdz noziedzīgiem kā komunistisko, tā arī nacistisko režīmu.

Saglabāt likumā “Par valsts pensijām” komunistiskā režīma upuru priekšrocības, nedodot tādas pašas priekšrocības nacistiskā režīma upuriem, ir netaisnīgi. Vienlaicīgi tas nonāk arī pretrunā ar valsts vadības oficiāli atzīto un valsts iekšienē un aiz tās robežām plaši propagandēto uzskatu par vēsturiskajiem notikumiem.

Sakarā ar augstākminēto lūdzam:

– personīgi nobalsot par grozījumu Nr.7;

– atbalstīt šo grozījumu, uzstājoties no Saeimas tribīnes;

– pirms tam iepazīstināt visus deputātus ar mūsu vēstuli, lai viņi balsošanā varētu izdarīt apzinātu izvēli.

Lai Latvijas Republikas 8.Saeimas pēdējā darbadiena iezīmējas ar vēl vienu labu darbu!

Ar cieņu, Latvijas Nacionālsociālistiskā režīma upuru biedrība “Piemiņa nākotnei”, domes priekšsēdētāja vietnieks Ivans Gavrilovs.”

Es ceru, ka nākamā būs cienījamās priekšsēdētājas uzstāšanās, un aicinu atbildēt uz šīs nevalstiskās organizācijas viedokli, izdarīt pēdējo labo darbu šodien un atbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 49, atturas– 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne.

8.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

9.– politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu jums nolasīt Latvijas savienības “Černobiļa” valdes priekšsēdētāja vēstuli jums, cienījamie kolēģi: “Lūdzu jūs rast iespēju, izskatot likumprojektu “Grozījumi Pensiju likumā”, izdarīt izmaiņas sekojošā redakcijā– papildināt pārejas noteikumus ar 29.punktu šādā redakcijā: Černobiļas elektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem piecus gadus pirms šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi.

Uz Černobiļas AES seku likvidēšanas darbiem tika nosūtīti vairāk nekā 6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, no kuriem apmēram 3 tūkstoši ir invalīdu un apmēram 600 ir zaudējuši darbaspējas no 10 līdz 24 procentiem, 500 ir miruši. Uz Černobiļas AES likvidēšanas darbiem tika iesaukti galvenokārt jauni cilvēki vecumā no 20 līdz 35 gadiem. Radiācija negatīvi ir ietekmējusi visu šo dalībnieku dzīvi, veselību, darbaspējas un ģimenes labklājību. Latvijas savienības “Černobiļa” valde cer uz jūsu un visu Saeimas deputātu sapratni un atbalstu.”

Cienījamie kolēģi, atbalstīsim šos cilvēkus!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

J.Stalidzāne.

Cienījamie kolēģi! Par šo jautājumu mēs jau ļoti daudz debatējām arī tad, kad izskatījām likumprojektu otrajā lasījumā. Un viens no iemesliem, kāpēc šo priekšlikumu šobrīd nevar pieņemt, ir tas, ka patiešām šī uzskaite nav tādā kārtībā, lai mēs varētu droši pateikt, ka tie bija 5000 vai 7000 cilvēku. Jo bez tiem, kas piedalījās tiešajā avārijas likvidācijā, vēl ļoti daudzi piedalījās jaunās pilsētas būvniecībā. Pieņemot šo normu, mēs varam ļoti sarežģīt situāciju, jo var parādīties ļoti daudz cilvēku, pilnīgi citu cilvēku, kas piesakās, ka viņi ir bijuši šajā procesā.

Lūdzu atbalstīt komisiju!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 9.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 51, pret– 15, atturas– 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Stalidzāne.

10.– politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kungi likumdevēji! Jautājums par minimālās vecuma pensijas apmēru ir ārkārtīgi aktuāls un sāpīgs.

Pirmkārt, minimālo vecuma pensiju saņem ļoti liels daudzums cilvēku, kuri godīgi nostrādājuši visu savu apzinīgo mūžu un nekad nav bijuši sabiedrībai parādā.

Otrkārt, šī minimālā pensija šodien ir aptuveni divreiz zemāka par iztikas minimumu.

Kolēģi! Tie no mums, kas savā likumdošanas darbībā saskaras ar Latvijas pensiju sistēmu, labi zina, cik sarežģīts bija periods, kad tika veikta pāreja no sistēmas, kurā pensijas apmēru noteica, par pamatu ņemot darba stāžu, uz apdrošināšanas kapitāla uzkrāšanas sistēmu. Jaunajai paaudzei vecumdienu nodrošinājumu nedrīkstētu ietekmēt visas tās kļūdas un grūtības, kuras piedzīvojām mēs un kuras bija saistītas ar laikmetu maiņu.

Varbūt jūs zināt, ka pats likums “Par valsts pensijām” satur sevī tikai 40 pantus, toties tā pārejas noteikumos ir veseli 46 punkti. Pārejas noteikumu teksts ir par 15 procentiem garāks nekā likuma pamatdaļas teksts. Tas fakts liecina ne tik daudz par likumdevēju kļūdām, cik par pārejas perioda reālajām problēmām.

Tieši tāpēc minimālās pensijas saņem nevis slaisti un sliņķi, bet gan darbarūķi, kuri kļuva par pārejas perioda īpatnību upuriem un kuru pensijas dēļ nepilnīgiem aprēķiniem diemžēl iznāk mazākas nekā sociālais pabalsts.

Kolēģi! Kā jums, jādomā, ir zināms, pie mums minimālās pensijas apmērs ir ar attiecīgu koeficientu piesaistīts sociālā pabalsta apmēram. Šis koeficients savukārt ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža un svārstās robežās no 1,1 līdz 1,7. Attiecīgi minimālās pensijas apmērs, ja pabalsta apmērs ir 50 lati, svārstās robežās no 55 latiem (personām ar 20 gadu stāžu) līdz 85 latiem (personām ar stāžu, kas pārsniedz 40 gadus). Un šī pensijas apmēru starpība ir taisnīga. Netaisnīgs ir kaut kas cits. Koeficienta maiņas solis sastāda 10 gadus. Tas nozīmē, ka cilvēki, kuru stāžs ir 40 gadu, un tie, kuru stāžs ir 31 gads, saņem vienādu pensiju– 75 latus, bet cilvēki, kam stāžs ir 30 gadu, saņem jau par 10 latiem mazāk.

Algoritms, kuru piedāvā PCTVL frakcija, paredz daudz taisnīgāku un cilvēkiem saprotamāku koeficienta maiņas soli– vienu gadu. Par katru stāža gadu pensija tiktu palielināta par vienu latu. Turklāt nevienam cilvēkam pensija netiktu pazemināta, bet kopējais izdevumu apmērs nepalielinātos… palielinātos visai mēreni; to, bez šaubām, var atļauties sociālo maksājumu pastāvīgā pieauguma ietvaros.

Šī lieliskā ideja pieder nevis PCTVL frakcijai, bet gan deputātei Silvai Bendrātei, partijas “Jaunais laiks” Ētikas komisijas priekšsēdētāja vietniecei. Ētikas apsvērumu ietvaros šis priekšlikums ir nevainojams. Mēs vienīgi formulējām šo priekšlikumu daudz koncentrētākā, matemātiskā formā un likumprojekta trešajam lasījumam iesniedzām ar cerību, ka deputāti šodien balsos nevis pēc partijas piederības un simpātijām un antipātijām, bet gan savas sirdsapziņas balss vadīti.

Aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Stalidzānes kundze, vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 10.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 26, atturas– 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne.

11.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

12.– politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Ar gandarījumu gribētos atzīmēt, ka nupat bez balsošanas tika pieņemts atbildīgās komisijas priekšlikums– gandrīz identisks PCTVL frakcijas priekšlikumam. Runa ir par personām, kurām piešķir piemaksu par katru stāža gadu.
Spēkā esošajā likuma redakcijā viņu pensija nedrīkstētu pārsniegt 105 latus, bet stāžam jābūt ne mazākam par 30 gadiem. Likumprojekta pirmajā lasījumā personām, kurām pensija ar atvieglotiem noteikumiem piešķirta par darbu kaitīgos un smagos darba apstākļos, stāžs tika pazemināts līdz 25 gadiem. Tieši to mēs arī piedāvājām savā likumprojektā, kuru martā noraidīja Saeima.

Likumprojektu gatavojot trešajam lasījumam, komisija ierosināja vēl arī pacelt šo pensiju slieksni– no 105 līdz 135 latiem. Apspriežamajā PCTVL frakcijas priekšlikumā tas slieksnis ir tikai 125 lati. Tieši PCTVL frakcijas priekšlikuma parādīšanās iespaidoja komisiju spert tik žēlsirdīgu un pensionāriem labvēlīgu soli.

Mēs ar prieku atsaucam savu priekšlikumu un ceram, ka arī nākamajā Saeimā mēs tikpat konstruktīvi sadarbosimies ar Sociālo un darba lietu komisiju. Ar neslēptu gandarījumu mēs atzīmējam, ka tiesības priekšlaicīgi aiziet pensijā personām, kurām ar atvieglotiem noteikumiem pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos darba apstākļos, satur komisijas iesniegtais 14.priekšlikums, kas tekstuāli gandrīz sakrīt ar mūsu priekšlikumu, kurš tika noraidīts otrajā lasījumā un kuru pirmo reizi mēs iesniedzām Saeimā vēl martā. Vēl martā mēs iesniedzām arī priekšlikumu atdot parādus strādājošajiem pensionāriem, un tādu normu iekļāva šajā likumprojektā vēl arī Ministru kabinets.

Es domāju, ka katra frakcija ir devusi savu ieguldījumu šajos grozījumos likumā “Par valsts pensijām”. Un, kaut gan piešķirtie atvieglojumi attiecas uz samērā šauru personu loku, mēs esam gandarīti par virzību pareizā virzienā.

Vēlreiz atkārtoju: mēs atsaucam savu priekšlikumu un aicinām visus deputātus atbalstīt likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Runa bija par neslēptu gandarījumu. Es arī ar neslēptu gandarījumu uztveru to, ka PCTVL frakcija ir sākusi atsaukt savus priekšlikumus. Vēl lielāks neslēpts gandarījums man ir par to, ka ir solījums visā nākamās Saeimas darbības laikā censties atsaukt visus savus priekšlikumus. Tas ir brīnišķīgi!

Tikai ir pavisam jocīgi klausīties, ka skaitlis “125” esot apmēram tas pats, kas skaitlis “135”. Nu tik daudz jau nu vajadzēja cilvēkiem, kas ir bijuši saistīti ar pedagoģiju, iemācīties rēķināt un saprast, ka atšķirība ir diezgan liela!

(No zāles dep. J.Pliners: “Juri, neizliecies muļķīgāks nekā esi!”)

Ja jau te katrs sāks stāstīt, cik daudz viņš ir darījis pensiju likumu veidošanā, tad es gribētu paskatīt un analizēt visus tos priekšlikumus, ko ir iesniegusi mūsu frakcija. Un, ja ir runa par to, kas te šodien tiek izskatīts, tad es gribu pateikt, ka te vairāki priekšlikumi ir tādi, kas balstās uz mūsu iesniegumiem, taču mēs gan te nenākam un pie katra punkta nestāstām, ka tas ir mūsu frakcijas panākums.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Ļoti īsi par šo priekšlikumu vēsturi.

Tiešām, šā priekšlikuma autore ir frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Viņi iesniedza to likumprojekta otrajam lasījumam. Taču cerība uz piedalīšanos valdības koalīcijā mudināja viņus nelikt uz balsojumu savu priekšlikumu, kuru mēs skatījām otrajā lasījumā. Viņi nodeva gan savas idejas, gan savus vēlētājus. Mēs tomēr līdz pēdējam brīdim esam gatavi cīnīties par pensionāru interesēm, un komisijas atbalstītais 11.priekšlikums ir tam lielisks pierādījums.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu vērsties pie frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un PCTVL frakcijas ar aicinājumu nosūtīt nākamajā Saeimā savus cilvēkus strādāt Sociālo un darba lietu komisijā. Aicinu tāpēc, ka jūsu priekšlikumi– priekšlikumi no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un no PCTVL frakcijas– ir sagatavoti ļoti vāji. Mēs komisijā to visu laiku apspriežam un labojam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu pats esi vājš!”) Tas, ka tagad jūs no šīs tribīnes runājat par to, ko jūs piedāvājat, un sakāt, ka tas viss ir jūsu panākums,– tas ir ļoti smieklīgi īstenībā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Cienījamie kolēģi! Tā kā priekšlikums ir atsaukts, mums par to nav jābalso.

J.Stalidzāne.

13.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

14.priekšlikums. Arī tas ir Sociālo un darba lietu komisijas sagatavots. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne.

15.priekšlikums. Arī tas ir Sociālo un darba lietu komisijas sagatavots. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pietkeviča, Lagzdiņa, Šņepstes, Porieša, Zommeres un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu veikt pārbalsojumu par 9.priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””– sakarā ar to, ka balsojuma laikā deputāti, kuri ir nobalsojuši, neatradās zālē.

Vai deputātiem ir iebildumi pret pārbalsojuma veikšanu? Deputātiem ir iebildumi pret pārbalsojuma veikšanu. Lūdzu, balsosim par to, lai notiktu pārbalsojums! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 44, pret– 46, atturas– nav. Tātad pārbalsojums nenotiks. Paldies.

J.Stalidzāne.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas tika iesniegti šim likumprojektam. Likumprojekts tika gatavots tiešām ļoti ilgi un pamatīgi, un šī iebalsotā norma, protams, nerada nekādas īpašas pretrunas. Tā vienīgi var radīt papildu izdevumus sakarā ar priekšlaicīgo pensiju pieprasīšanu.

Tā ka komisijai nav iemesla atsaukt savu lēmumu par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– 13, atturas– 2. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” ir pieņemts. Paldies.

Nākamis darba kārtības jautājums– likumprojekts “Vides aizsardzības likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Skatīsim trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Vides aizsardzības likums”.

1. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

2.– vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

3.– vides ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

4.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

5.– vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Vai deputāts Leopolds Ozoliņš ir pieteicies debatēs?

(No zāles dep. L.Ozoliņš: “Par sesto!”)

Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

6.– deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

(No zāles J.Pliners: “Leopold, izstāsti par okupāciju! Viņi vēl nav sapratuši!”)

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums skar sabiedrību, kurai es mēģināšu savā priekšlikumā un arī jums savā skaidrojumā piešķirt lielāku nozīmi. Jo, ja jūs paskatāties šo pantu, par kuru mēs runājam, tas ir, 8.pantu, tad redzat, ka sabiedrība ar visu ko var nodarboties, tajā skaitā ar atkritumu apsaimniekošanu, ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, ar vecu bateriju un akumulatoru apsaimniekošanu, un šai sabiedrībai ir tiesības iesniegt priekšlikumus un izteikt savu viedokli pirms attiecīgā lēmuma vai dokumenta galīgās redakcijas pieņemšanas. Mans priekšlikums ir par to, ka sabiedrības vai tās rīkotās sabiedriskās apspriešanas laikā paustais viedoklis, kas ir saistīts ar vides jautājumiem, ir obligāti ņemams vērā tālākajā kāda jautājuma izskatīšanā Vides ministrijas Vides aizsardzības departamentā, lai Vides ministrija un Vides aizsardzības departaments tomēr uzņemtos atbildību par šiem sabiedrības secinājumiem, slēdzieniem un par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem.

Ilustrēšu savu domu ar dažiem piemēriem. Jūs paši esat piedalījušies gan diskusijās, gan klausījušies un lasījuši par notikumiem un skandāliem Engurē, Lapmežciemā, Saulkrastos, Carnikavā, Jūrmalā. Un tikai Rojā ir pieņemts lēmums– nojaukt nelikumīgo apbūvi.

Par Pāvilostu. Pāvilostā ir Eiropā vienīgā tik liela pelēkā kāpa ar īpašiem biotopiem, taču Pāvilostas pašvaldība pašreiz jau ir iezīmējusi celtniecības uzsākšanu un iedalījusi apbūves gabalus šajā pelēkajā kāpā. Vai Vides ministrijai nebūtu jāņem vērā sabiedrības viedoklis?

Bez šaubām, tas nav jāņem vērā ne deputātiem, ne Vides ministrijai, jo (citēju): “Sabiedrībai ir tiesības sniegt priekšlikumus un izteikt viedokli…” Te nav kaut kādas konkrētas norādes, kam būtu tālāk jāizskata šis sabiedrības viedoklis un jāpieņem galīgais lēmums. Tiesa, nākamajā pantā ir runāts par to, ka sabiedrība var pārsūdzēt jebkuru pieņemto lēmumu– gan ministrijas, gan pašvaldības pieņemto lēmumu– tiesā. Diemžēl tikai Rojā šī tiesa ir vainagojusies ar panākumiem. Jāatzīst, ka arī Satversmes tiesa pirms pāris gadiem izskatīja Vaivaru iznīcināšanas projektu. Satversmes tiesa to atzina par nelikumīgu un pieņēma lēmumu apturēt šo birokrātu un investoru vandālismu Vaivaru kāpās jūras krastā.

Noteikti jāatzīmē arī tas, ka sabiedriskās apspriešanas farss vai fikcija dažreiz ir acīm redzama. Tā, piemēram, Jūrmalas domē nupat tika izskatīts Jūrmalas attīstības plāns. Šajā sēdē piedalījās arī it kā sabiedrība, lai gan divas no šīm organizācijām bija uzņēmēja, investora organizētas, un tikai divas bija Jūrmalas aizsardzības biedrību un tamlīdzīgas organizācijas. Desmit pārstāvji šajā darba grupā bija domes ierēdņi, tātad tie, kuriem interesē (es likšu pēdiņās šo vārdu) “attīstība”, kas ir saistīta galvenokārt tikai ar dabas pamatņu iznīcināšanu. Tātad pieci bija sabiedrības pārstāvji, no kuriem tikai divi īsteni aizstāvēja Jūrmalas dabas vērtības.

Jāteic, ka Jūrmala izceļas ar savu īpašo ģeogrāfisko novietojumu– tā atrodas starp lielu ezeru, starp lielu upi un jūras līci, ar īpašām ainavām, simtgadīgām priedēm. Diemžēl vienīgi domes priekšsēdētājs, tas ir, Dainis Urbanovičs, atcēla Meža prospekta iznīcināšanu, liedzot izcirst simt un divsimtgadīgas priedes. Un tas bija pirms sešiem gadiem. Jāteic, ka Daini Urbanoviču tomēr mums pazīstami, zināmi ļaudis nosauca par lielāko kretīnu. Vai tieši tāpēc, ka viņš ir aizstāvējis un atcēlis šo detaļplānojumu, vai kāda cita iemesla pēc?

Pašreiz Jūrmalā turpinās uzbrukums dabas pamatnes teritorijām, un jūs šajā attēlā, šajā plakātā, kas ir jūsu priekšā, redzat, kā tas notiek. Nojaucot Priedaines autoservisu, visi būvgruži un būvdetaļas tika sastumtas palieņu pļavā, kas ir īpaši aizsargājams dabas objekts ar saviem unikālajiem biotopiem. Tāpat tika aizbērta ar šiem būvgružiem arī atteka, kurā ir gan putnu ligzdošanas vietas, gan zivju nārsta vietas. Tikko televīzijā mēs redzējām, kāds liktenis sagaida arī Krievu salu. Līdzīgs liktenis, bet Vides ministrija diemžēl…

Sēdes vadītāja.

Cienījamais deputāta kungs! Jūsu runas laiks ir beidzies.

L.Ozoliņš.

…kavējas ar ornitoloģiskā lieguma izsludināšanu, un tāpēc pašreiz tur notiek vandālisms ar neatgriezeniskām sekām. Arī mūsu rīcībai būs neatgriezeniskas sekas.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas palielina sabiedrības sprieduma nozīmību. Ļoti lūdzu atbalstīt! Tas, kā redzams, komisijai īpaši nepatika. Ja sabiedrība nepiedalīsies dabas aizsardzībā, tad ierēdņu patvaļas dēļ tādas lietas kā Vaivaros un…

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs! Jūsu runas laiks ir beidzies!

L.Ozoliņš.

…kaut kur citur varētu atkārtoties.

Paldies par uzmanību! Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

Dz.Zaķis.

Redziet, komisijā, iepazīstoties ar šo deputāta Ozoliņa priekšlikumu, mēs guvām pārliecību, ka doma pēc būtības jau nav slikta. Taču sāksim ar to, ka sabiedriskās apspriešanas procedūru un arī to, kā tiek paziņoti šie sabiedriskās apspriešanas rezultāti, paredz cita likumdošana. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Šis konkrētais priekšlikums nav īsti precīzi uzrakstīts, jo ko tad īsti nozīmē teksts, ka jautājums obligāti ir nododams tālākai izskatīšanai Vides ministrijas departamentā? Jā, nodos, jā, izskatīs, un ko darīs tad? Tas tik un tā nekādā veidā nav saistošs, lai notiktu kaut kāda tālāka rīcība.

Tāpēc komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 6.– deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 26, pret– 29, atturas– 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

7.– deputāta Ozoliņa priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 8.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

9.– deputāta Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos! Cienījamais kolēģi! Ko jūs vēlaties?... Cienījamais kolēģi! Jūs vēlaties piedalīties... Ja jūs vēlaties piedalīties debatēs, tad jums ir jāpiesakās debatēs vai nu rakstiski, vai no savas vietas.

(No zāles dep. A.Latkovskis: “Nepadodies, latvieti!”)

Skatīsim priekšlikumus tālāk!

Es atvainojos, deputāts Leopolds Ozoliņš tomēr ir pieteicies debatēs.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Par taisnību!” Dep. J.Dobelis: “Ozolīti, zemzarīti, ko tu augi lejiņā!”)

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Ja jūs paskatītos, cienījamā priekšsēdētāja… Cienījamie kolēģi, lūdzu, paskatieties šo priekšlikumu! Nekā briesmīga tur nav ne vides ministram, ne nākamajai koalīcijai. Lūgums ir palielināt Konsultatīvajai padomei ietekmi, jo Konsultatīvās padomes lēmumi un slēdzieni atkal paliek “karājoties gaisā”. Tālāk tie neaiziet. Tā ir fikcija!

Tāpēc es lūdzu nobalsot par manu priekšlikumu, jo Konsultatīvā padome arī ir sabiedrība, kuru veido dažādas nevalstiskās organizācijas. Lūdzu, iedziļinieties šajā jautājumā! Latvija savukārt zaudēs gan savu tūrisma industriju, gan arī zaudēs savu ainavu, kas mūsu apziņā saistās ar vārdu Dzimtene.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu! Tā ir cīņa par mūsu Tēvzemi, par Dzimteni.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Zaķis.

Godājamie kolēģi! Izsakoties Leopolda Ozoliņa vārdiem, arī Ozoliņa priekšlikuma rezultātā šis jautājums “pakaras gaisā”, jo nav jau būtiski, ka bez kāda mērķa dokumentu nodod tālāk nākamajai iestādei un jautājums tik un tā paliek “karājoties gaisā”. Tāpēc komisija, līdzīgi kā iepriekšējo priekšlikumu, izskatīja arī šo un nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Cienījamais Ozoliņa kungs! Jūs vairs nevarat pieteikties debatēs, jo debates par šo priekšlikumu ir slēgtas. Jūs varat pieteikties debatēs par nākamo priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot par 9.– deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 32, atturas– 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.10.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

11.– vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

12.– vides ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

14.– vides ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

15.– vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

16.– vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 17.– vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

18.– vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

19.– vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arīdzan 20.– atbildīgās komisijas priekšlikums– ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– nav, atturas– 2. Likums “Vides aizsardzības likums” ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Rāznas nacionālā parka likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Tātad skatīsim trešajā lasījumā likumprojektu “Rāznas nacionālā parka likums”.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

9.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

10.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

12.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.

14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

15.– vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

16.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 17.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Likums “Rāznas nacionālā parka likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” bezatlīdzības lietošanā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” bezatlīdzības lietošanā” un to atbalstīja. Lūdzu Saeimu nobalsot par minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2006.gada 15.novembris.

Sēdes vadītāja.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– šā gada 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Es atvainojos… Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai” un to atbalstīja. Lūdzu Saeimu nobalsot par minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– nav, atturas– 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

15.novembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 1901! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un to atbalstīja. Lūdzu Saeimu atbalstīt minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

10.novembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 10.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1899) un atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– nav, atturas– 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2006.gada 10.novembris.

Sēdes vadītāja.

Šā gada 10.novembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim saņemtos priekšlikumus.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

2.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi, aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– nav, atturas– 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Ābiķis.

Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 17.novembrim.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks– 17.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par “Latvijas Republikas 2005.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”, Valsts kontroles ziņojumu “Par Latvijas Republikas 2005.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem” un Valsts kontroles atzinumu “Par 2005.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli) sagatavošanas pareizību””.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā– deputāts Aigars Pētersons.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir izskatījusi trīs minētos dokumentus– “Par Latvijas Republikas 2005.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”, Valsts kontroles ziņojumu “Par Latvijas Republikas 2005.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem” un Valsts kontroles atzinumu “Par 2005.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli) sagatavošanas pareizību”. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu komisija lūdz Saeimu apstiprināt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1923– “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli ir likumprojektu atbalstījusi pirmajā lasījumā un lūdz jūs arī atbalstīt to.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi deputāti, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene.

17.novembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 17.novembris.

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi, īsam paziņojumam vārds Ingrīdai Ūdrei.

(No zāles: “Tikai īsi!”)

I.Ūdre (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien ārā ir pirmais sniegs un rudeni ir nomainījusi ziema. Un, tāpat kā viens gadalaiks nomaina otru, tāpat, protams, arī katrus četrus gadus Saeima tiek ievēlēta no jauna. Un nav divu vienādu rudeņu, un arī katrā ievēlētajā Saeimā, protams, ir jūtamas jaunas vēsmas. Taču jauns sākums, es gribētu teikt, ir arī iepriekšējā turpinājums. 8.Saeima tāpat kā visas līdzšinējās Saeimas, pieņemdama likumu pēc likuma un lēmumu pēc lēmuma, ir veidojusi to pamatu, uz kura balstās mūsu brīvā, neatkarīgā un tiesiskā Latvijas valsts.

8.Saeimas laikā mēs pieņēmām vēsturiskus lēmumus par pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO.

Es vēlētos, lai 9.Saeima turpinātu labi aizsāktos darbus un nodrošinātu sekmīgu likumdošanas procesu, lai mūsu dzīvē būtu mazāk organizāciju par vārda brīvību un pozitīvu domāšanu, bet vairāk būtu reāli pastāvošas brīvības un pozitīvās domas.

Vienmēr ir cienīta tā armija, kas līdz pēdējam zaldātam, līdz pēdējam elpas vilcienam tur augstu paceltu savu karogu un nepieļauj, lai to iesviestu dubļos. Lai uzvarētu, ir jācīnās plecu pie pleca. Lai uzvarētu, nevar skatīties uz mežu, kur vajadzības gadījumā aizmukt. Ir jāskatās uz priekšu– uz nākotni– un jāsaprot, par kādām idejām notiek cīņa. Taču es gribu uzsvērt, ka Saeimai nevajadzētu būt par kaujas lauku. Lai iepriekš minētais salīdzinājums kalpo mums visiem tikai par atgādinājumu!

Patiesībā cilvēki vēlas dzīvot saticībā un mierā. Saticība, miers un labklājība ir tās vērtības, tas ilgotais mērķis, kura labā cilvēki strādā un arī vēlē savus priekšstāvjus. Katru reizi ar cerību, ka deputāti attaisnos viņu dāvāto uzticību.

No Saeimas tribīnes ir izskanējušas dažādas runas. Taču runām ir jēga tikai tad, ja vārdi ved pie cienāmiem darbiem. Tāpēc novēlu, lai 9.Saeimā vārdi saskan ar darbiem un cilvēkiem nav jāviļas savās cerībās. Katrs pats ir savas laimes kalējs. Bet augstākā likumdevēja ziņā ir radīt un pilnveidot to vidi, kas laimi dara iespējamu.

Es gribu pateikties visiem kolēģiem, kas strādāja kopā ar mani 8.Saeimā. Diemžēl Saeima ir saņēmusi arī daudz kritikas, un diemžēl neparādījās tas darbs, ko deputāti veica komisijās, apakškomisijās, dažādās darba grupās, sadarbības grupās. Es domāju, ka tomēr 8.Saeima ir strādājusi ļoti labi un ļoti pozitīvi.

Liels paldies ir jāteic gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem. Liels paldies ir jāteic Saeimas Kancelejai par to, ka ir nodrošināts 8.Saeimas deputātu darbs.

Gribētu pateikties arī žurnālistiem par visu to, ko viņi ir rādījuši par mūsu darbu. Un ceru, ka 9.Saeimā būs vairāk pozitīvisma nekā agrāk.

(Aplausi.)

Un tagad īsam paziņojumam vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka visi mēs varam pievienoties mūsu cienījamās priekšsēdētājas vārdiem un vērtējumam, ka esam strādājuši labi un atzīstami. Par to liecina arī tas, ka vēlētāji, balsojot par mums, ir pirmo reizi mūsu parlamenta vēsturē, atjaunotās Latvijas vēsturē, ievēlējuši tik daudzus deputātus, kuri jau šobrīd ir parlamentā.

Taču šo lielo, smago darbu mēs esam varējuši veikt arī tāpēc, ka mūs ļoti sekmīgi, ļoti meistarīgi un profesionāli ir vadījusi mūsu cienījamā priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Un visu mūsu vārdā es gribētu pateikties Ingrīdai Ūdres kundzei par sekmīgi vadīto Saeimu un Saeimas sēdēm.

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Un tālāk īsam paziņojumam vārds deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Pēc visiem jaukajiem paziņojumiem es aicinu uz pēdējo Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisiju lūdzu pulcēties komisijas telpās pulksten 11.40.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Pirms jūs dodaties uz savām komisijām vai frakcijām, es aicinu visus Sarkanajā zālē varbūt pārspriest lietas, ko mēs vēl neesam paspējuši izdarīt, parunāt par to, kā ir bijis. Tā ka neizklīstiet, un satiksimies Sarkanajā zālē!

Un tagad reģistrācijas rezultātus nolasīs 8.Saeimas sekretāra biedre Inguna Rībena.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Vilis Krištopans, Anatolijs Mackevičs, Mareks Segliņš, Jānis Straume, Inta Feldmane, Andris Tolmačovs un Ēriks Zunda.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 2.novembra sēde, 8.Saeimas pēdējā sēde, ir slēgta. Paldies.