Valsts sekretāru 2006.gada 2.novembra sanāksmē

 

EM: Par būvniecības publiskās apspriešanas kārtību

Ekonomikas ministrija ceturtdien, 2.novembrī, starpinstitūciju saskaņošanai nodeva Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā veicama būvniecības publiskā apspriešana”.

Ar šiem noteikumiem paredzēts precizēt kārtību, kādā izvērtējama nepieciešamība rīkot būves publisku apspriešanu, kā arī kārtību, kādā notiek būves publiska apspriešana. Publiskās apspriešanas mērķis ir nodrošināt pašvaldības pieņemto lēmumu par teritorijas attīstību atklātumu, kā arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju piedalīties šo lēmumu pieņemšanā savas dzīvesvietas administratīvajā teritorijā. Publisko apspriešanu organizē attiecīgā pašvaldība. Ja būvniecība paredzēta par valsts līdzekļiem, kā arī specializētās būvniecības gadījumā, publiskās apspriešanas procedūru organizē par nozari atbildīgās ministrijas attiecīgā institūcija.

Paredzēts, ka izstrādātie noteikumi noteiks, kādos gadījumos būvniecības iecerei piemērojama publiskās apspriešanas procedūra, noteikti izvērtēšanas kritēriji. Noteikumi paredz būvvaldes un ieceres iesniedzēja pienākumus, tiesības un atbildību, procedūras norises kārtību no paziņojuma publicēšanas dienas līdz lēmuma par būvniecību pieņemšanai atklātā pašvaldības domes (padomes) sēdē, kā arī gadījumos, kad būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem.

Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Ministru kabineta 1997.gada 2.septembra noteikumi Nr.309 “Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1997 Nr.218).

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā veicama būvniecības publiskā apspriešana” var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā internetā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30265688 .

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par izmaiņām nodokļu un nodevu likumā

Finanšu ministrija ir sagatavojusi projektu par izmaiņām likumā par nodokļiem un nodevām, un likumprojekts saskaņošanai ministrijās izsludināts Valsts sekretāru 2.novembra sanāksmē. Paredzams, ka grozījumi likumā tiks izskatīti un virzīti 2007.gada valsts budžeta likumu pavadošo likumprojektu paketē.

Atbilstoši Ministru kabineta dotajam uzdevumam Finanšu ministrijai ir jāizstrādā likums “Par elektroenerģijas nodokli” un, izstrādājot to, jāsagatavo arī attiecīgi grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Tādējādi izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz papildināt sarakstu, kas apkopo Latvijā esošos valsts nodokļus un tiem atbilstošos likumus par nodokļu uzlikšanu, ieviešot elektroenerģijas nodokli. Šī nodokļa administrēšanas iestāde būs Valsts ieņēmumu dienests.

Pašreiz Finanšu ministrija arī izstrādā likumprojektu “Par elektroenerģijas nodokli”.

Tāpat likumā “Par nodokļiem un nodevām” precizēta norma par skaidrās naudas lietošanas darījumu ierobežojumu, nosakot ierobežojuma apmēru. Tā kā likums “Par nodokļiem un nodevām” precīzi nenosaka šo apjomu, grozījumos paredzēts definēt, ka nodokļu maksātājiem nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).

Grozījumu projekts paredz arī citas izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

 

FM: Par grozījumiem valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanā

Valsts sekretāru 2.novembra sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību. Grozījumi plānoti, lai veicinātu pārskatos iekļaujamās finanšu informācijas kvalitātes paaugstināšanu.

MK noteikumos “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumos Nr.446 “Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtība”” plānots, ka valsts iestādēm un pašvaldībām gada pārskatā papildus būs jāpievieno ar Valsts kasi saskaņots kopsavilkums par kases ieņēmumiem un veiktajiem izdevumiem.

Atbilstoši grozījumu projektam grāmatvedības politikas aprakstā būs jānorāda informācija ne tikai par pārskatu sagatavošanā izmantotajām metodēm un uzskaites principiem, kas nepieciešami pārskatu izpratnei, bet arī par: izmaiņām uzskaites principos; nozīmīgākajām uzskaites politikām; konsolidācijas pamatprincipiem; aplēšu izmantošanu un to izmaiņām un notikumiem pēc bilances datuma. Grozījumi arī sniegs papildu skaidrojumu par darījumu uzrādīšanu pārskatu formās.

Noteikumu projekts “Grozījumi MK 2005.gada 21.jūnija noteikumos Nr.446 “Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtība”” izstrādāts, ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā minētos ieteikumus.

 

FM: Par ziedojumu izlietošanu budžeta iestādēs

No nākamā gada budžeta iestādēm, kam gada laikā ziedots vairāk nekā 1000 latu, publiskajā pārskatā būs jānorāda darījumi, kas gada laikā veikti ar ziedojumu devēju, ar to saistītu personu vai uzņēmumu. Tāpat Valsts ieņēmumu dienestam paredzētas tiesības izvērtēt veikto darījumu atbilstību tirgus vērtībai. To paredz norma Finanšu ministrijas sagatavotajā grozījumu projektā likumam “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN).

Šīs izmaiņas likumā plānotas, jo ir nepieciešama lielāka atklātība par saistībām, kādas pastāv starp ziedojumu saņēmēju un ziedotāju, ja par veiktajiem ziedojumiem ziedotājs piemēro likumā noteikto UIN atlaidi – likumā ir paredzēta iespēja ziedotājiem, veicot ziedojumus budžeta iestādēm, saņemt UIN atlaidi 85% apmērā par ziedotajām summām.

Tā kā saņēmēji ziedojumus dažkārt neizmanto atbilstoši to mērķim, bet gan veic atlīdzības rakstura darbības ziedotājam, papildus esošajam regulējumam likumprojektā paredzēts, ka UIN atlaide nav piemērojama arī tad, ja ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura darbības ziedotājam. Tādējādi būtiski tiks samazināta iespēja, ka tiek ziedots, piemērojot nodokļa atlaidi, ar mērķi ziedotājam gūt no tā kādu labumu. Lai izvairītos no situācijas, ka iekšzemes dividendēm tiek piemērots labvēlīgāks nodokļu uzlikšanas režīms nekā dividendēm, kuras tiek saņemtas no citām Eiropas Savienības (ES), arī Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), dalībvalstīm, likumā par UIN plānots arī no šīm valstīm saņemtās dividendes vispārīgā gadījumā neiekļaut nodokļu maksātāja apliekamajā ienākumā. Veicot šādas izmaiņas regulējumā, valsts budžeta ieņēmumi nākamgad varētu samazināties par 6,5 miljoniem latu.

Līdzšinējā kārtība un atšķirīgā attieksme neatbilst ES tiesībām, jo tā ierobežo Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteiktās kapitāla kustības pamatbrīvības izmantošanu. Veicot plānotos grozījumus likumā par UIN, no ES un EEZ valstu rezidentiem saņemtajām dividendēm tiks nodrošināts tāds pats nodokļu režīms kā iekšzemes dividendēm.

Likumā par UIN iecerētas arī citas izmaiņas, kā arī tiks veikti vairāki tehniski un redakcionāli precizējumi saistībā ar grozījumiem citos normatīvajos aktos.

Plānots, ka likums “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

FM: Par plānotiem precizējumiem PVN 5% likmes piemērošanā

Lai piemērotu samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā malkas un koksnes kurināmajam, Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi atbilstošus grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Likumprojekts par grozījumiem Valsts sekretāru 2.novembra sanāksmē tika izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Šobrīd likums “Par pievienotās vērtības nodokli” paredz, ka 5% PVN likme ir piemērojama siltumenerģijas, kā arī no 2007.gada 1.janvāra elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem. Šādu nodokļa piemērošanu atļauj Eiropas Savienības (ES) Padomes Sestās direktīvas specifiskās normas attiecībā uz nodokļa samazināto likmju piemērošanu. Tomēr direktīva neparedz citu energoresursu uzskaitījumu.

Lai rastu risinājumu samazinātās PVN likmes piemērošanai koksnes un malkas piegādēm iedzīvotājiem, FM speciālisti pārskatīja statistisko informāciju par citu ES dalībvalstu pieredzi un konstatēja, ka atsevišķās dalībvalstīs samazināto nodokļa likmi piemēro arī malkas piegādēm. FM ir saņēmusi arī ES Komisijas apstiprinājumu likuma izmaiņām, kas paredzēs samazinātās nodokļa likmes piemērošanu malkas piegādēm.

Grozījumi paredz, ka PVN 5% likmi varēs piemērot par šādas malkas un koksnes kurināmā piegādēm:

• pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā;

• koksnes šķeldas vai skaidas;

• zāģskaidas un koksnes atlikumi, aglomerētu vai neaglomerētu brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā.

Saskaņā ar grozījumu projektu plānots precizēt arī likuma normu attiecībā uz tiem iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem būvniecības jomā, kuriem piemērojama nodokļa 5% likme. Lai no objektu saraksta, uz ko attiecas PVN samazinātā likme, netiktu izslēgti vienkārši remonta pakalpojumi, piemēram, sienu krāsošana, tapešu līmēšana, ar grozījumiem plānots precizēt likuma normu par vienkāršotās renovācijas pakalpojumiem.

 

FM: Par Finanšu ministrijas funkcijām starptautiskās finanšu institūcijās

Valsts sekretāru 2.novembra sanāksmē saskaņošanai ministrijās tika izsludināts Ministru kabineta rīkojuma projekts, saskaņā ar kuru Finanšu ministrija (FM) tiks noteikta par Latvijas Republikai piederošo kapitāla daļu turētāju vairākās starptautiskajās finanšu institūcijās – Pasaules bankas (PB) grupas organizācijā, Starptautiskajā valūtas fondā (SVF), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB), Eiropas Padomes attīstības bankā (EPAB), Ziemeļu investīciju bankā (ZIB) un Eiropas investīciju bankā (EIB).

FM jau pašreiz veic finanšu starpnieka un koordinatora pienākumus līgumu saistību izpildei ar šīm organizācijām, tā arī tiek pilnvarota Latvijas Republikas vārdā veikt finanšu operācijas, darījumus, parakstīt iestāšanās līgumus un ar to saistīto dokumentu oriģinālus, kā arī uzņemt tos glabāšanā. Taču saņemto kapitāla daļu turējuma tiesības pašreiz neviens normatīvais akts neparedz. Lai nodrošinātu valstij piederošo kapitāla daļu uzskaiti atbilstoši normatīvajiem aktiem, ir nepieciešams nodot tās pārvaldībā konkrētai valsts institūcijai, un ir izstrādāts rīkojuma projekts, kas noteiks FM par šo kapitālu daļu turētāju.

Līdz šim FM ir nodrošinājusi finanšu starpnieces funkciju izpildi šajās organizācijās. Finanšu ministrs pilda Latvijas pilnvarnieka funkcijas PB grupas institūcijās, ERAB, ZIB un EIB, savukārt FM valsts sekretārs ir Latvijas Republikas pārstāvis EIB Direktoru valdē un arī pilnvarnieka vietnieks SVF. Tāpat FM valsts sekretāra vietnieks ir Latvijas pārstāvis EPAB Administratīvajā padomē.

Latvija kopš 1992.gada ir dalībvalsts ERAB, SVF un divās PB institūcijās – Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā un Starptautiskajā attīstības asociācijā. Savukārt kopš 1993.gada tā kļuva par pilntiesīgu dalībnieci Starptautiskajā finanšu korporācijā un kopš 1998.gada – Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūrā. EPAB Latvijas Republika ir dalībvalsts kopš 1998.gada, EIB – kopš 2004.gada, bet ZIB – kopš 2005.gada. Kļūstot par šo starptautisko finanšu organizāciju dalībvalsti, Latvija ir kļuvusi par šo organizāciju akcionāru, iegūstot arī noteiktu kapitāla daļu skaitu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par grozījumiem MK noteikumos “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis”

Valsts sekretāru 2.novembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Par grozījumiem Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumos Nr.112 “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis””.

Saskaņā ar MK 2006.gada 22.augusta sēdes protokolā Nr.43 doto uzdevumu tika izveidota darba grupa priekšlikumu izstrādei par mācību atvaļinājuma apmaksas pilnveidi. Darba grupā piedalījās pārstāvji no IZM, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

Tā kā Finanšu ministrijas pārstāvis nepiedalījās darba grupas sanāksmēs, darba grupas locekļi vienojās pieprasīt informāciju no Finanšu ministrijas par iespējamajām nodokļu atlaidēm darba devējam, kurš atbalsta darbinieku mācības mūžizglītības kontekstā. No Finanšu ministrijas tika saņemta vēstule par to, ka nav iespējams ieviest jaunu nodokļu atvieglojumu atsevišķai nodokļu maksātāju kategorijai.

Tā kā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis uzskatīja, ka darbiniekam jāsaglabā darba alga mācību atvaļinājuma laikā (Darba likuma 157.panta 2.daļa), bet Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis daļēji iebilda pret darba algas saglabāšanu mācību atvaļinājuma laikā, darba grupa vienojās par grozījumu veikšanu Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumos Nr.112 “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis”, lai veicinātu valsts atbalstu darba devējam un darba devēja ieinteresētību darbinieku izglītošanā.

Šobrīd spēkā esošie noteikumi paredz, ka nav jāmaksā algas nodoklis par darba devēja segtajiem mācību maksas izdevumiem vai atmaksātā studiju kredīta pamatsummu augstākās izglītības studiju programmu tematiskajā grupā “Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas” vai “Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība”.

Grozījumi noteikumos ļautu paplašināt augstākās izglītības studiju programmu tematisko grupu saistībā ar darba devēja segto mācību maksu darbiniekam, par kuru darba devējam nav jāmaksā algas nodoklis esošās nodokļu maksātāju kategorijas ietvaros.

Izvērtējot situāciju, darba grupas pārstāvji vienojās ieteikt Finanšu ministriju par atbildīgo, lai veiktu grozījumus MK 1998.gada 31.marta noteikumos Nr.112 “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis”.

Ņemot vērā inflāciju valstī, darba grupas pārstāvji vienojās, ka nepieciešams pārskatīt un valsts budžeta iespēju robežās palielināt fiziskās personas – iedzīvotāju – ienākuma nodokļa maksātāja attaisnoto izdevumu summu par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, kas šobrīd kopējā taksācijas gada laikā nepārsniedz 150 latus.

 

IZM: Par Augstākās izglītības un zinātnes administrācijas izveidošanu un tās nolikumu

Valsts sekretāru 2.novembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus “Par tiešās pārvaldes iestādes “Augstākās izglītības un zinātnes administrācija” izveidošanu”” un “Augstākās izglītības un zinātnes administrācijas nolikums”.

MK rīkojuma projekts “Par tiešās pārvaldes iestādes “Augstākās izglītības un zinātnes administrācija” izveidošanu” sagatavots, pamatojoties uz Augstskolu likuma 7.panta 1.daļu. Projektā ir noteikts administrācijas izveidošanas datums, tās padotība, kā arī administrācijas izveidošanai un uzturēšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu apmērs. MK rīkojuma projekts “Augstākās izglītības un zinātnes administrācijas nolikums” sagatavots, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta 1.daļu. Tas reglamentē administrācijas vispārējo pārvaldi un struktūru, kā arī nosaka administrācijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas un pārskatu sniegšanas kārtību.

Augstākās izglītības un zinātnes administrācijas izveides mērķis ir nodalīt valsts pārvaldes funkcijas, kas saistītas ar augstākās izglītības programmu licencēšanu, augstskolu pārstāvniecību atvēršanu, augstskolu un koledžu, to filiāļu, augstskolu pārstāvniecību un zinātnisko institūciju reģistrāciju, reģistru uzturēšanu, profesiju standartu izstrādi, statistiskās informācijas ievākšanu un apkopošanu, no politikas plānošanas un izstrādes funkcijām. Tas ļaus operatīvāk un racionālāk veikt minētās funkcijas un tādējādi IZM darba organizāciju.

Administrācijas izveidošanai un tās darbības nodrošināšanai 2007.gada valsts budžetā būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi 153049 latu.

 

IZM: Par profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa un eksaminācijas centru profesionālās kvalifikācijas ieguves organizēšanai obligāti nepieciešamo dokumentāciju

Saskaņā ar Saeimā 2006.gada 21.septembrī pieņemtajiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā (Latvijas Vēstnesis, 11.10.2006., Nr.162) Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa un eksaminācijas centru profesionālās kvalifikācijas ieguves organizēšanai obligāti nepieciešamo dokumentāciju”.

Lai nodrošinātu Administratīvā procesa likuma 11.pantā noteikto likuma atrunas principa ievērošanu valsts pārvaldē, noteikumu projekts stājas spēkā esošā iekšējā normatīvā akta – IZM 2001.gada 2.februāra rīkojuma Nr.51 “Par obligāto dokumentāciju profesionālās izglītības iestādēs” – vietā, kas noteica profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās obligātās dokumentācijas sarakstu. Minētais normatīvais akts precizēts un atsevišķi noteikta akreditētu profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa un eksaminācijas centru profesionālās ieguves organizēšanai obligāti nepieciešamā dokumentācija.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par garantētā minimālā ienākumu līmeņa paaugstināšanu

No nākamā gada 1.janvāra garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni paredzēts paaugstināt no 24 līdz 27 latiem mēnesī.

GMI līmeņa paaugstināšanu paredz Valsts sekretāru sanāksmē 2.novembra izsludinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai”.

Grozījumi paredz, ja ģimenes vai atsevišķi dzīvojoša cilvēka ienākumi mēnesī uz vienu cilvēku nesasniedz 27 latu, tad viņiem ir tiesības saņemt GMI pabalstu. Pēc statistikas datiem, šajā grupā ietilpst aptuveni 70,2 tūkstoši jeb 3% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

GMI pabalsta aprēķins tiek aprēķināts kā starpība starp GMI līmeni ģimenei (cilvēkam) un ģimenes (cilvēka) kopējiem ienākumiem. Pašvaldība, kurā persona reģistrējusi savu dzīvesvietu, ir tiesīga noteikt citu garantēto minimālo ienākumu līmeni, bet ne zemāku par MK noteikto.

Lai trūcīgais saņemtu pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai, tiek slēgta vienošanās ar viņu par līdzdalības pasākumiem – nodarbinātību, pārkvalifikāciju, piedalīšanos sabiedriski derīgos darbos, bezdarbnieka vai darba meklētāja statusa iegūšanu, kā arī atteikšanos no psihoaktīvo vielu lietošanas, ja viņam ir tāda problēma.

Lai novērstu trūcīgo ģimeņu ienākumu samazināšanos sakarā ar inflāciju (trūcīgo ģimeņu reālās pirktspējas krišanu), atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam MK GMI līmenis ir jāpārskata katru gadu.

Atgādinām, ka pašvaldībām ir tiesības nodrošināt pamatvajadzības saviem vistrūcīgākajiem cilvēkiem un ģimenēm, sniedzot ne tikai skaidras naudas izmaksas, bet arī pakalpojumu veidā – piešķirot brīvpusdienas, iegādājoties mācību līdzekļus, apmaksājot komunālos pakalpojumus un nodrošinot ar malku, nevis vienkārši piešķirot finansiālos līdzekļus.

 

LM: Par papildu ieņēmumiem valsts pensiju speciālajā budžetā

Valsts sekretāru 2.novembra sanāksmē izsludināts Ministru kabineta (MK) rīkojumu projekts “Par valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitālsabiedrību kapitāla daļu pārdošanu”.

Labklājības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts paredz pārdot valstij piederošās un valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās valsts kapitāla daļas, kuras nav iekļautas regulētajā tirgū, un valsts kapitāla daļas, kuras ir iekļautas regulētajā tirgū un kuru nosacītā vērtība ir mazāka par 500 tūkstošiem latu. Šo kapitāla daļu turētāja ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Valsts kapitāla daļu nosacīto vērtību pirms kapitāla daļu pārdošanas nosaka VSAA, pamatojoties uz Rīgas Fondu biržas sniegto informāciju.

Ieņēmumi no kapitāla daļu pārdošanas tiks gūti trīs gadu laikā, sākot ar 2007.gadu: Ls – 2500 tūkst. 2007.gadā; Ls – 2200 tūkst. 2008.gadā; Ls – 800 tūkst. 2009.gadā.

Atbilstoši MK 2006.gada 9.maija noteikumiem Nr.366 “Noteikumi par valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas nosacījumiem un kārtību” kapitāla daļas tiek pārdotas, pamatojoties uz attiecīgu MK rīkojumu.

 

LM: Par prasībām pusceļa mājas pakalpojuma sniedzējiem

Valsts sekretāru 2.novembra sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”, kas paredz noteikt prasības pusceļa mājas pakalpojuma sniedzējiem.

Izstrādātās prasības nosaka kārtību, kādā tiek realizēta sociālā rehabilitācija pusceļa mājā, ieskaitot sociālās rehabilitācijas sniedzēju speciālistu identifikāciju (sociālie darbinieki, sociālie rehabilitētāji vai sociālie aprūpētāji), nepieciešamo iedzīves nodrošinājumu, paredzamo sadzīves un pašaprūpes iemaņu apjomu.

Prasības nosaka arī nepieciešamību izstrādāt katra cilvēka sociālās rehabilitācijas plānu, kā arī, izbeidzot sociālās rehabilitācijas kursu, sagatavot kopsavilkumu par šī plāna izpildes gaitu un atzinumu par cilvēka piemērotību patstāvīgai dzīvei vai dzīvei grupu mājā (dzīvoklī). Noteikta arī nepieciešamā dokumentācija.

Grozījumos konkretizētas prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz pakalpojumus redzes un dzirdes invalīdiem. Tāpat papildinātas noteiktās prasības cilvēku tirdzniecības upuru sociālās rehabilitācijas sniedzējiem, no psihoaktīvām vielām atkarīgu personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem.

Prasības galvenokārt skar sniedzamos aprūpes pakalpojumus, rehabilitācijas speciālistus un telpas. Tiek noteikta arī pamatojuma nepieciešamība cilvēkam saņemt konkrēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.

 

LM: Par Profesiju klasifikatora papildināšanu ar jaunām profesijām atsevišķām grupām jūrniecībā

Lai redakcionāli precizētu un papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām un profesiju atsevišķām grupām jūrniecībā, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru. Minētie grozījumi izsludināti Valsts sekretāru 2.novembra sanāksmē.

Saskaņā ar LM izstrādātajiem grozījumiem klasifikatorā atbilstoši apstiprinātajiem profesiju standartiem iekļautas tādas jaunas profesijas, kā, piemēram, valsts robežsardzes vecākais un jaunākais virsnieks, sabiedrības pārvaldes speciālists u.c.

Papildus tam klasifikatora 3.pamatgrupā vienas jūrniecības profesiju grupas vietā izveidotas piecas jaunas profesiju atsevišķās grupas. Savukārt no klasifikatora 2.pamatgrupas izņemtas visas tajā ietvertās jūrniecības profesijas, kuras attiecīgi sagrupētas pāriet uz 3.un 8.profesiju pamatgrupām.

Tādējādi 3.pamatgrupā tagad izveidotas tādas profesiju atsevišķās grupas kā kuģu vadītāji uz tālbraucējiem un iekšējo ūdeņu kuģiem, vecākie mehāniķi uz tālbraucējiem un iekšējo ūdeņu kuģiem, kuģu satiksmes operatori, loči. Bet 8.pamatgrupā visas jūrniecības profesijas sagrupētas trīs atsevišķās grupās – matroži, kuģu motoristi un mazizmēra kuģu vadītāji.

Grozījumos arī noteikts, ka Profesiju klasifikatoru turpmāk izdos, balstoties uz Darba likumā noteiktajām normām. Tās paredz, ka ikvienam darba devējam, noslēdzot darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, darba līgumā jānorāda profesija atbilstoši klasifikatoram un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums. Līdz šim šāda norma likumā nebija iekļauta.

Profesiju klasifikatorā profesijas pēc starptautiski atzītiem kodiem ir klasificētas deviņās pamatgrupās, ņemot vērā profesiju profesionālās kvalifikācijas līmeni (teorētisko un praktisko sagatavotību, kas ļauj veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu). Šobrīd klasifikatorā ietverts vairāk nekā 3000 profesiju. Ar Profesiju klasifikatoru pamatīgāk var iepazīties LM interneta mājaslapā http://www.lm.gov.lv/?sadala=709.

Atgādinām, ka profesiju klasifikators tiek aktualizēts pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Priekšlikumus klasifikatora aktualizēšanai jebkurš interesents var iesniegt LM. Pēc to saņemšanas ministrija sagatavo grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru, kurus iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz katra gada 1.jūlijam un 1.decembrim.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

Profesiju klasifikators ir valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, kas veidots, adaptējot Starptautisko standartizēto profesiju klasifikācijas versiju Eiropas Savienībā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par tiesnešu izdienas pensiju piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību

Valsts sekretāru 2.novembra sanāksmē izskatīts noteikumu projekts par tiesnešu izdienas pensijas piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Tiesnešu izdienas pensiju likumu, un tie nosaka, kādi dokumenti tiesnesim jāiesniedz, lai varētu pārliecināties par konkrētās personas tiesībām saņemt izdienas pensiju, kā arī lai noteiktu izmaksājamās izdienas pensijas apmēru.

Saskaņā ar noteikumiem izdienas pensiju tiesnesim piešķirs Tiesu administrācija (TA), pamatojoties uz izdienas pensijas saņēmēja iesniegumu. Iesniegumam būs jāpievieno dokumenti, kas apliecina izdienas stāžu, vidējo izpeļņu, kā arī Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisijas atzinums, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ. Ņemot vērā dokumentos iekļauto informāciju, tiks noteikts, vai personai ir tiesības uz izdienas pensiju, kā arī aprēķināts pensijas apmērs. Minētie dokumenti nebūs jāiesniedz zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesim, tā kā šī informācija TA jau ir pieejama, jo šī iestāde kārto tiesnešu, tiesu uz zemesgrāmatu nodaļu darbinieku personāllietas.

Noteikumu projektā minēts, ka TA no izdienas pensijas saņēmēja var pieprasīt precizējošus dokumentus, ja tas nepieciešams lēmuma par pensijas piešķiršanu pieņemšanai. Noteikumi arī paredzēs kārtību, kādā pārtraucama un atjaunojama izdienas pensijas izmaksa.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas un Labklājības ministrijai, kā arī Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par precizējumiem dabas resursu nodokļa aprēķināšanā un maksāšanā

Valsts sekretāru 2.novembra sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.504 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība””.

Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz izdot no jauna MK 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.504 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība” 6.pielikumu (atbilstoši MK 2006.gada 20.jūnija sēdes protokollēmumam) un izteikt jaunā redakcijā 4.pielikumu, kas jāprecizē atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma normām, kas stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Lai uzlabotu un pilnveidotu dabas resursu nodokļa piemērošanu un tā administrēšanu, noteikumu projekts precizē arī vairākas MK 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.504 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība” normas.

 

VidM: Par Latvijas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra sadarbību

Valsts sekretāru 2.novembra sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (European Centre For Medium-Range Weather Forecasts) sadarbības līgumu”.

Pašreiz Latvijā nav pieejama papildinformācija, kas nepieciešama, lai nodrošinātu detalizētas vidēja termiņa (no 5 līdz 10 dienām) prognozes. Neviens no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai šobrīd pieejamajiem informācijas avotiem nesniedz/nenodrošina iespēju sagatavot augstas kvalitātes ilgtermiņa (mēneša un sezonālās) prognozes.

Sadarbības līguma noslēgšana ar Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centru Latvijā ievērojami uzlabos meteoroloģijas dienesta misijas īstenošanu – iedzīvotāju un īpašuma aizsardzību, laikus nodrošinot ar adekvātu informāciju tās iedzīvotāju darbības jomas, kas tieši atkarīgas no laika un klimatiskajiem apstākļiem.

Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrs ir neatkarīga starptautiska organizācija, kuras galvenais uzdevums ir tā dalībvalstu potenciālo iespēju uzlabošana vidēja un ilga termiņa laika prognožu sastādīšanā un dalībvalstu apgāde ar šīm prognozēm.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atsevišķu pesticīdu maksimālo pieļaujamo daudzumu dzīvnieku izcelsmes produktos

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par pesticīdu atlieku kontroli dzīvnieku izcelsmes produktos”, kas izsludināti Valsts sekretāru 2.novembra sanāksmē. Grozījumi izstrādāti, lai ieviestu direktīvas, kas maina, papildina un atceļ atsevišķu pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamo daudzumu dzīvnieku izcelsmes produktos. Noteikumi papildināti ar pesticīdu atlieku – karbarila, oksamila, deltametrīna, fenmedifama un hlorfenvinfosa – maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem dzīvnieku izcelsmes produktos. Grozījumi paredz mainīt pesticīdu atlieku metilazinfosa, fentiona un triazofosa maksimāli pieļaujamos daudzumus dzīvnieku izcelsmes produktos.

 

ZM: Par garo un īso linu šķiedru vienību daudzumu

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība šķiedras linu un kaņepju pirmapstrādātājiem un personām, kuras uzskata par apstrādātājiem”, kas izsludināti Valsts sekretāru 2.novembra sanāksmē.

Normatīvajā aktā norādīts, ka 2006.gadā pilnvarotu šķiedras linu pirmapstrādātāju, kuri saņēmuši atļauju uz tiesībām pretendēt uz atbalstu par saražoto īso un garo linu šķiedru, atbalsta iesniegumos norādītās linu sējplatības ir 1419,57ha. Pamatojoties uz aprēķiniem, 2006./2007. tirdzniecības gadā garās linšķiedras nosakāmo vienību daudzums ir 254 kilogrami par vienu linu sējumu hektāru, bet īsās linšķiedras nosakāmo vienību daudzums – 925 kilogrami par vienu linu sējumu hektāru.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa