Par rudens ekonomiskajām prognozēm 2006.–2008.gadam

Pēc Eiropas Komisijas rudens ekonomikas prognozēm, paredzams, ka ekonomikas izaugsme sasniegs 2,8% Eiropas Savienībā un 2,6% eirozonā, salīdzinot ar 1,7% un 1,4% 2005.gadā. Galvenie impulsi ir liels iekšzemes pieprasījuma pieaugums, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumiem, un noturīga izaugsme visā pasaulē. Saimnieciskā darbība 2007. un 2008.gadā nedaudz samazināsies, atspoguļojot tendences visā pasaulē un īpaši Amerikas Savienoto Valstu situāciju. Tomēr tiek prognozēts, ka IKP pieaugums turpmākajos divos gados saglabāsies aptuveni potenciāla robežās (ES: 2,4% gan 2007., gan 2008.gadā; eirozonā: 2,1% 2007. un 2,2% 2008.gadā). Kopumā laikposmā no 2006. līdz 2008.gadam ES paredzēts radīt 7 miljonus jaunu darbavietu (5 miljonus eirozonā). Tas ļaus palielināt nodarbinātības līmeni no 63,75% 2005.gadā līdz 65,5% 2008.gadā, samazinot bezdarbu ES no augstākā rādītāja – vairāk nekā 9% no darbaspēka 2004.gadā – līdz 7,3% 2008.gadā (7,4% eirozonā). Tiek prognozēts, ka 2008.gadā arī inflācija pakāpeniski samazināsies zem ECB noteiktās 2% inflācijas robežvērtības eirozonā.

“Pēc gadiem ilgiem neiepriecinošiem rezultātiem Eiropas Savienības ekonomika 2006.gadā būs guvusi labākos panākumus kopš desmitgades sākuma, un paredzams, ka tās izaugsme 2007. un 2008.gadā būs tās potenciāla līmenī. Tas parāda ekonomisko reformu un budžeta konsolidācijas dotos ieguvumus. Panākumiem būtu jāstimulē dalībvalstis virzīties tikai pa to ceļu, kas vienīgais spēj nodrošināt stabilu un labu izaugsmi un vairāk jaunu darbavietu,” teica Hoakins Almunija, ekonomikas un monetāro lietu komisārs.

Publicētajās Komisijas ekonomikas prognozēs ekonomikas izaugsme sasniegs 2,8% ES un 2,6% eirozonā, kas par aptuveni 1 procenta punktu pārsniedz pagājušā gada izaugsmi un par 0,5 procenta punktiem – pagājušā pusgada prognozes. Raugoties nākotnē, tiek prognozēts, ka saimnieciskā darbība attīstīsies līdz 2,4% 2007. un 2008.gadā Eiropas Savienībā (2,1% 2007. un 2,2% 2008.gadā eirozonā).

Secinājums, ka ekonomiskās prognozes bija jākoriģē uz augšu, izriet no 2006.gada pirmās puses rezultātiem, kas ir labāki, nekā prognozēts. Reālais IKP pieaugums bija 0,8% pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, un 0,9% 2006.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, gan ES, gan eirozonā. Šis ir straujākais izaugsmes temps sešos gados.

Ekonomiskās izaugsmes pamatā ir spēcīgs iekšējais pieprasījums, jo īpaši ieguldījumi 2006.gada pirmajā pusē pieauga tempā 6% gadā, un pieaugums, visticamāk, saglabāsies stabils, ņemot vērā nepārtrauktu jaudas izmantojuma palielināšanos, uzņēmumu bilanču uzlabošanos, labvēlīgus finansiālos nosacījumus un lielu peļņas normu. Paredzams, ka īpaši pieaugs ieguldījumi iekārtās, 2006.gadā – par vairāk nekā 5%, tie nedaudz samazināsies 2007. un 2008.gadā. Prognozes paredz pakāpeniskāku patēriņa palielinājumu, atspoguļojot uzlaboto darba tirgu. Bet eksportu joprojām balsta spēcīgā pasaules ekonomika.

Bezdarbs, inflācija un deficīti: tendence samazināties

Šā gada pirmajā pusē ievērojami pieaugusi nodarbinātība, tādējādi atspoguļojot preču un darba tirgus strukturālo reformu labvēlīgo ietekmi, kā arī atjaunoto uzticību ekonomikai. Kopumā laikposmā no 2006. līdz 2008.gadam ES paredzēts radīt 7 miljonus jaunu darbavietu, tostarp 5 miljonus eirozonā. Tas ir gandrīz divas reizes vairāk jaunu darbavietu, nekā eirozonā bija iepriekšējos trijos gados, un par 3/4 vairāk nekā visā ES. Tāpēc paredzams, ka nodarbinātības līmenis 2008.gadā varētu sasniegt 65,5% (pieaugums salīdzinājumā ar 63,75% 2005.gadā).

Pēc tam kad bezdarba līmenis 2004.gadā bija sasniedzis augstāko līmeni – 9% gan ES, gan eirozonā, tika prognozēts, ka 2006.gadā bezdarba līmenis abās jomās samazināsies līdz aptuveni 8% un līdz 2008.gadam turpinās samazināties – attiecīgi līdz 7,3% ES un līdz 7,4% eirozonā.

Darbaspēka produktivitātes pieaugums arī pastiprinās, kopā ar pieaugošiem ieguldījumiem un nodarbinātību tas labvēlīgi ietekmēs potenciālo ražošanas apjoma pieaugumu. Kopš 2004.gada ir izdevies apturēt ilgtermiņa potenciālā pieauguma samazināšanos, un paredzams, ka pieauguma tendence turpinās pakāpeniski kāpt līdz 2,3% 2008.gadā Eiropas Savienībā (2,1% eirozonā).

2% inflācija eirozonā, kā jau bija paredzēts, šogad ir saglabājusies ļoti stabila, bet ES tā no 2,2% ir pieaugusi līdz 2,3%. Kaut arī strauji auga enerģijas cenas, pamatinflācija saglabājas relatīvi zema, norādot uz to, ka naftas cenu kāpumam nav bijis nozīmīgas sekundārās ietekmes. Tā kā prognozē pieņemts, ka šāda ietekme lielākoties neradīsies, tiek plānots, ka nominālā inflācija attiecīgajā laikposmā 2007.gadā saglabāsies nedaudz lielāka par 2% abās zonās un 2008.gadā eirozonā nokritīs zem 2%.

Valsts finanses arī izrādās labākas, nekā prognozēja pavasarī, vidējais budžeta deficīts bija paredzēts 2% no šā gada IKP (gan ES, gan eirozonā), kas ir mazāk nekā 2,3% Eiropas Savienībā un 2,4% eirozonā 2005.gadā, galvenokārt pateicoties lielākiem ieņēmumiem, nekā bija paredzēts. Neraugoties uz vispārējo uzlabojumu, piecās dalībvalstīs, tostarp divās eirozonas valstīs, šogad joprojām ir valsts budžeta deficīts vairāk nekā 3% apmērā no IKP. Ņemot vērā pieejamos 2007.gada budžetus un parasto pieņēmumu, ka nesekos politikas maiņa, tiek lēsts, ka valsts budžeta deficīts samazināsies līdz 1,6% 2007.gadā un līdz 1,4% 2008.gadā Eiropas Savienībā (attiecīgi 1,5% un 1,3% eirozonā).

Pasaules perspektīvas spožas: bet riski pastāv

Izaugsmi ES veicina spēcīga pasaules ekonomika. Tiek prognozēts, ka šogad izaugsme pasaulē būs 5,1%, kas ir nedaudz mazāk nekā 2004.gadā sasniegtais rekords. Bet tas, iespējams, mazināsies šā gada beigās un nākamā gada sākumā, galvenokārt tādēļ, ka paredzama ražošanas apjoma samazināšanās ASV, kamēr citi izaugsmes centri lielā mērā turpinās palielināties. Paredzams, ka pasaules IKP pieaugs mēreni nedaudz virs 4,5% 2007. un 2008.gadā.

Tajā pašā laikā arī ārējais sektors apdraud ekonomikas perspektīvas. Izteiktāka ASV attīstības palēnināšanās negatīvi ietekmētu izaugsmi. Arī pasaules norēķinu nelīdzsvarotības haotiskās izpausmes turpina apdraudēt izaugsmes rādītājus.

Bet iznākums var būt arī labāks, nekā paredzēts. Pasaules tirdzniecība varētu izrādīties dinamiskāka, īpaši Āzijā. Vietējā tirgū darba tirgus rādītāji jo īpaši varētu uzlaboties vairāk, nekā prognozēts, kas savukārt varētu veicināt privāto patēriņu.

Un, visbeidzot, pēdējo gadu pieredze liecina, ka naftas cenas var attīstīties divējādi. Ģeopolitiskie saspīlējumi var izraisīt jaunus naftas cenu lēcienus, bet pieprasījuma samazināšanās piespiestu samazināt cenas, kas savukārt mazinātu ASV ražošanas samazināšanās ietekmes apjomu.

Pilns Komisijas rudens prognožu teksts atrodams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/economy_finance/about/activities/activities_keyindicatorsforecasts_en.htm.