Uzturoties darba vizītē Viļņā 2006.gada 6.novembrī un tiekoties ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas prezidentiem

Trīs Baltijas valstu prezidenti un Polijas prezidents pirmdien, 6.novembrī, četrpusējās sarunās Lietuvas galvaspilsētā Viļņā uzsvēra gaidāmās NATO galotņu sanāksmes nozīmi organizācijas attīstībā.

Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pēc tikšanās preses konferencē uzsvēra, ka NATO galotņu sanāksme būs simboliska, ļoti nozīmīga un ļoti vērtīga NATO tālākajā attīstībā, nosakot savas darbības tālākās perspektīvas un efektivitātes nodrošinājumu, kā arī definējot turpmāko sadarbību ar partneriem visā pasaulē un sniedzot skaidrus signālus par to, kādas ir perspektīvas valstīm, kas vēlas panākt savu dalību NATO. Prezidente uzsvēra, ka Rīgas galotņu sanāksmē ir jādod skaidri signāli par to, ka NATO atvērto durvju politika joprojām ir aktuāla, ka valstīm, kas vēlas panākt dalību sanāksmē un atbilst tās kritērijiem, ir jāsaņem konkrēta perspektīva ciešākai sadarbībai, kā arī dalības rīcības plāni.

Sarunā liela uzmanība tika pievērsta arī Baltijas jūras reģiona infrastruktūras un attīstības projektiem, kā arī Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem. Runājot par projekta “Rail-Baltica” nākotni, prezidente atzina, ka Latvija priecājas, ka jau ir panākta zināma izpēte par šī projekta nākotni, ko ar ES atbalstu veikusi viena no Dānijas kompānijām. Taču Latvija nav gandarīta ar rezultātiem, jo vēlas no projekta skaidru mērķi – ātru dzelzceļa savienojumu no Eiropas dienvidu reģioniem uz ziemeļiem, kas būtu dzelzceļu sliežu ziņā savietojami, neizjaucot to dzelzceļu savienojumu, kas reģionam ir ar valstīm uz austrumiem, kuros ir citi dzelzceļa parametri.

Liela uzmanība tika pievērsta arī ES enerģētikas politikai. Prezidenti detalizēti pārrunāja trīs Baltijas valstu un Polijas nostādnes, uzsverot, ka četras valstis vēlas panākt ilgtermiņa ES enerģētikas redzējumu, kurā tiktu ņemta vērā arī Baltijas valstu un Polijas balss.

Sarunu laikā prezidenti pārrunāja triju Baltijas valstu un Polijas iesaisti ES kaimiņattiecību iniciatīvā, atzīmējot, ka tās arī turpmāk sniegs savu pieredzi reformu demokratizācijas jautājumā Gruzijai, Moldovai, Ukrainai un citiem, kas vēlas panākt savu valstu tuvināšanos eiroatlantisko vērtību telpai.

Prezidente pateicās Igaunijas, Lietuvas un Polijas kolēģiem par viņu atbalstu prezidentes kandidatūrai uz ANO ģenerālsekretāra amatu. Viņa atzīmēja, ka kandidatūra ir simboliski pievērsusi lielu uzmanību pasaulē par nepieciešamību ANO panākt reformas tās darbībā. Lietuvas prezidents uzsvēra, ka Baltijas valstis ir daudz ieguvušas, izvirzot prezidentes kandidatūru, jo ir bijis iespējams daudz plašāk paust savu viedokli par ANO reformu jautājumiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas prezidentu kopīgais komunikē

Baltijas valstu vadītāji – Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Lietuvas prezidents Valds Adamkus tikās Viļņā, lai apspriestu svarīgus savstarpējās sadarbības jautājumus. Polijas prezidents Lehs Kačiņskis pievienojās sanāksmei diskusijā par divpusējo un reģionālo sadarbību, ES un NATO lietām un attiecībām ar kaimiņvalstīm.

Prezidenti sirsnīgi sveica Baltijas Asambleju tās piecpadsmitajā gadadienā un izteica pārliecību, ka Baltijas Asamblejas darbība arī turpmāk sekmēs tuvu un draudzīgu sadarbību starp Baltijas valstīm.

Atzīstot Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas partnerattiecību nozīmīgumu, prezidenti uzsvēra, ka ir svarīgi stiprināt un padziļināt Baltijas valstu trīspusējo sadarbību, kā arī sadarbību ar Poliju Eiropas Savienībā, NATO un citos starptautiskos forumos.

Prezidenti atzīmēja, ka tuvāka sadarbība starp trijām Baltijas valstīm un Višegradas četrinieku nesīs labumu visām dalībvalstīm.

Prezidenti ir vienojušies:

– attiecībā uz Baltijas reģionu un Polijas infrastrukturālo saišu stiprināšanu un šo valstu savstarpējo saistību ar pārējām dalībvalstīm:

uzsverot “Rail Baltica” projekta nozīmīgumu, uzaicināt attiecīgās valdības, lai veiktu vispusīgu pētījumu iespējamo analīzi un vienotos par koordinētu darbību projekta īstenošanā;

uzsverot, ka enerģijas sektors ir svarīga Baltijas valstu un Polijas sadarbības sfēra, prezidenti akcentēja vienotu enerģijas projektu īstenošanas nozīmīgumu, lai sekmētu reģionālā Baltijas enerģijas tirgus integrāciju kopējā ES tirgū;

atzīstot jaunā atomspēkstacijas Lietuvā projekta nozīmīgumu vienam reģionam, pievēršot īpašu uzmanību tuvai sadarbībai starp Baltijas valstīm un ņemot vērā Polijas Republikas un pārējo ES dalībvalstu interesi par šo sadarbību;

lai akcentētu kopīgo mērķi izstrādāt ES ārējo enerģijas politiku, vienoties ar galvenajiem enerģijas piegādātājiem un pabeigt ES iekšējā enerģijas tirgus veidošanu, ņemot vērā visu ES dalībvalstu enerģijas drošības svarīgumu;

aicināt Krievijas Federāciju pēc iespējas ātrāk ratificēt Enerģijas hartas līgumu un parakstīt Tranzīta protokolu;

– attiecībā uz Šengenas paplašināšanos:

pievērst lielu uzmanību ātrākai Šengenas zonas paplašināšanai. Personu tiesības uz brīvu pārvietošanos ir vienas no vissvarīgākajām tiesībām, ko bauda ES pilsoņi;

– attiecībā uz NATO samitu Rīgā:

atbalstīt NATO samitu Rīgā, kas parādīs, ka alianse ir apņēmusies veidot tās politisko vienotību, notiekošo pārveidošanos un procesus, lai kļūtu aizvien ievērojamāka un spējīgāka tagad, kad tiek izaicināta Eiroatlantiskās savienības drošība;

uzsvērt atbalstu NATO atvērto durvju politikai, kas rada pievilcīgus apstākļus pretendentvalstīm, kuras gatavas īstenot pienākumus un saistības, lai kļūtu par alianses loceklēm;

atbalstīt intensīvu dialogu ar Gruziju, lai iedrošinātu Gruziju turpināt nepieciešamās reformas, un sekmēt eiroatlantisko integrāciju;

paust savu lēmumu atbalstīt nepārtrauktas iekšējas reformas un modernizāciju Ukrainas aizsardzības un drošības sektorā, kas veicinātu Ukrainas integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās;

– attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību politiku:

atcerēties iespējas, ko kaimiņvalstīm piedāvā Eiropas kaimiņattiecību politika, ieskaitot šo valstu integrāciju ES starptautiskajā tirgū;

aicināt ES iesaistīties saspīlējuma mazināšanā starp Gruziju un Krieviju. Prezidenti aicina Krievijas Federāciju atcelt visas savas ekonomiskās sankcijas, kas uzspiestas Gruzijai, un nevajāt gruzīnus Krievijas Federācijā. Prezidenti izsaka savu pārliecību, ka dialogs, kas balstīts uz starptautisko likumu principiem un normām, ieskaitot valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes atzīšanu, ir būtisks un atbilstošs mierīgai konflikta atrisināšanai;

uzsvērt nepieciešamību atjaunot un stiprināt Eiropas kaimiņattiecību politikas Austrumu dimensiju. Prezidenti aicina palielināt ES palīdzību Austrumeiropas valstīm, lai atbalstītu viņu sasniegumus ceļā uz politiskajām un ekonomiskajām reformām;

uzsverot demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības attīstību Baltkrievijā, kopīgi aicināt Baltkrieviju atbildēt uz iespējām, ko piedāvā ES kaimiņattiecību politika;

uzsverot Krievijas Federācijas vajadzību īstenot Stambulas saistības un sagaidīt dziļāku ES sadarbību “iesaldēto” konfliktu risināšanā, balstoties uz suverenitātes un teritoriālās viengabalainības principu ievērošanu.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Polijas prezidents Lehs Kačiņskis

“Latvijas Vēstneša” neoficiāls tulkojums no angļu valodas