1992.gada 21.maija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ieņemsim vietas un sagatavosimies reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Arī deputāts Silārs piereģistrējās. Rezultāts: 94 deputāti reģistrējušies. Paldies. Vai ir kādi paziņojumi?

Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Cienījamais sēdes vadītāj! Man būtu lūgums, pārskatot darba kārtību, tomēr izšķirties vienā jautājumā. Proti, saskaņā ar iepriekšējo projektu šodienas darba kārtībā mums bija paredzēts izskatīt trīs likumprojektus, tas ir, patenta likumprojektu un likumprojektus par dizaina parauga aizsardzību un šķirņu aizsardzību. Tika uzaicināti atbilstošo darba grupu vadītāji, kuri pašlaik ir zālē. Man būtu tikai lūgums izšķirties par šo jautājumu: vai mēs lūdzam viņus visu laiku sēdēt un gaidīt, vai mēs, izvērtējot savu darba kārtību, varam tomēr pateikt, ka mēs minētos jautājumus pārliksim uz nākamo nedēļu.

Priekšsēdētājs: Laikam mums ir diezgan grūti to izvērtēt, tā kā ir ļoti svarīgi jautājumi, kuri konceptuāli jāizspriež. Tādēļ mēs nevaram garantēt, gluži tāpat kā vakar ar Rīgas pašvaldību, ka sāksim laikā. Tādējādi tas jautājums ir lemjams pēc tam, kad būsim izlēmuši šodienas darba kārtības jautājumus, jo pēc iepriekšējās kārtības neesam balsojuši, ka tieši šodien izskatīsim šos jautājumus. Mūsu parastā kārtība ir tāda, ka vadāmies pēc darba kārtības. Un tajā jau ir ietverti vairāki jautājumi pirms šiem jūsu minētajiem likumprojektiem.

Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Es gribētu atbalstīt Krastiņa kungu un lūgt nejaukt darba kārtību. Tā, piemēram, mūsu likums par meža apsaimniekošanu gaida apspriešanu jau vairākas nedēļas.

Priekšsēdētājs: Tā ka par prioritātēm lemsim pēc tam, kad būsim pabeiguši skatīt jautājumu par Rīgas pašvaldību.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, tribīnē! Likumprojekts “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību”. Vakar apstājāmies pie 11.panta 8.apakšpunkta, proti, par budžeta jautājumiem. Lūdzu, godājamie deputāti, kādi ir ierosinājumi par iespējamo balsošanu šajā jautājumā? Rajonu pašvaldību pārstāvji, deputāti un tā tālāk, lūdzu, vai ir ierosinājumi? Ozola kungs, lūdzu! Pēc tam – Godmaņa kungs un tad – Kides kungs.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka apspriežamā konkrētā panta 8.apakšpunktā ir Blažēviča kunga priekšlikums izteikt to redakcijā, kura atbilst Latvijas Republikas likumam “Par budžeta tiesībām”. Es ļoti rūpīgi izskatīju likumu “Par budžeta tiesībām” un konstatēju, ka šajā likumā divu lēmējvaru līmenis jebkāda republikas budžeta vai apakšbudžeta apstiprināšanai vispārīgi nav paredzēts. Mūsu izskatāmā likumprojekta 8.punktā ir iekļauts, ka budžets vispirms ir jāapstiprina domei, bet pēc tam atbilstoši likumam “Par budžeta tiesībām” budžets vēl jāapstiprina Rīgas pilsētas tautas deputātu padomei. Tādējādi otrā norma precīzi atbilst likumam “Par budžeta tiesībām”.

Nākamais. Es šorīt speciāli konsultējos ar Finansu inspekciju par to, kāpēc Rīgā ir pārtraukta Rīgas pilsētas Finansu inspekcijas darbība, kā arī ir palikušas sešas Rīgas rajonu finansu inspekcijas. Pašreiz valsts budžeta ieņēmumu daļas realizācija praktiski notiek caur rajonu pašvaldību budžetu prizmu. Taču Rīgas pilsētas Finansu inspekcija ir likvidēta! Tā vairs nefunkcionē. Tieši šī iemesla dēļ es arī aicinātu atstāt praktiski budžeta apstiprināšanu vienā līmenī atbilstoši Latvijas Republikas likumam “Par budžeta tiesībām”, kā arī apstiprināt, ka tiek atstāts tajā redakcijā, kāda ir iesniegtajā likumprojektā. Proti, apstiprināt Rīgas padomes līmenī. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs! Pēc tam – Kides kungs, vēl pēc tam – Blažēviča kungs. Un tikai tad – Teikmaņa kungs.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es ļoti aicinātu atbalstīt 8.punktu tādā redakcijā, kādā tas ir iekļauts projektā, un nepieņemt Blažēviča kunga priekšlikumu. Diemžēl vakar es nebiju klāt, kad tika apspriesti pirmie punkti. Es uzskatu, ka šeit iestrādātais princips, ka ir 60 domnieki un Rīga ievēlē 30 un rajoni katrs piecus, tas ir, 30 un 30, nodrošina zināmu, tā teikt, spēku līdzsvaru. Es domāju, ka šo spēku līdzsvaru būtu ļoti pareizi turpināt attiecībā uz rajonu budžetiem un attiecībā uz pilsētas budžetu. Tāpēc uzskatu, ka pilsētas budžets no rajona budžetiem būtu jānodala. Tas ir viens, kas šajā 8.punktā ir uzrakstīts.

Otrs. Domei attiecīgi ir jābūt šīm tiesībām veidot ienākumu sadali. Ar sadali es vienkārši saprotu procentuālus atskaitījumus, kas aiziet rajoniem, kas varētu aiziet pilsētai, bet ne vairāk. Attiecībā uz izdevumiem rajoniem vajadzētu būt suverēniem sava budžeta ietvaros. Ņemsim vērā, ka Rīgā dzīvo 37 procenti no Latvijas iedzīvotājiem. Rīgas aglomerācijā – 54 procenti. Ja mēs to neizdarīsim, tas ir, nepieņemam šo 8.punktu un visu budžetu apstiprinās dome, tādā gadījumā man ir zināmas aizdomas, ka rajonu līmenī nedarbosies ar budžetu kā saimnieki, bet strādās kā budžeta iestādes, kuras vienkārši patērēs šo naudu. Un es ļoti atvainojos, tāpēc vēlreiz gribu teikt, ka es ļoti aizstāvētu 8.punktu un lūgtu to tādā redakcijā arī pieņemt. Un man ir ļoti jāatvainojas sakarā ar to, ka pulksten 11.00 sākas visas republikas pašvaldību sēde, uz kuru man ir jāiet. Taču par šo dokumentu divas savas domas es gribētu izteikt vēl otrajā lasījumā.

Nākamo domu es gribētu izteikt attiecībā uz rajonu padomju, rajonu pašvaldību funkcijām. Te ir rajonu valdes funkcijas. Sakarā ar to, ka Rīgas pilsētas padome jau ir pieņēmusi lēmumu par to, ka tirdzniecības objekti, tas ir, veikali, tiek nodoti to rajonu īpašumā, kuru teritorijā atrodas šie tirdzniecības objekti, es domāju, ka, ņemot vērā šo lēmumu, 38.pantā būtu jāiestrādā atsevišķa norma, kurā rajonu valdes funkcijas atspoguļo šo lēmumu. Taču tas nav tikai šā lēmuma rezultāts, kāpēc es uzstājos jūsu priekšā. Problēma, cienījamie deputāti, ir vienā apstāklī. Proti, mums ir ārkārtīgi svarīgi, lai ar 1.jūniju, kad sāks darboties divi faktori, kas var paaugstināt cenu (pirmais faktors ir atvieglots eksports sakarā ar to, ka licences tiek likvidētas; otrs faktors – tiek likvidēti visi ierobežojumi tirdzniecības piecenojumiem), mēs uzturētu šo demokrātisko pieeju, jo, pastāvot monopolizētai pieejai, var veidoties situācija, kāda pašreiz reāli ir Rīgas tirdzniecības sistēmā, kad šie piecenojumi var būt vienoti visā Rīgā. Un man ir grūti pateikt, cik tie var būt augsti. Pastāvot rajonu sadalījumam, šie piecenojumi var būt dažādi. Tas vien jau, es domāju, ir pozitīvi. Tāpat es domāju, ka turpmāk privatizācijā šo demonopolizāciju varētu arī uzturēt spēkā.

Un pēdējais, ar ko gribēju aizkavēt jūsu uzmanību, ir jautājums par 36.pantu. Man būtu ļoti liels lūgums 36.pantu pieņemt tieši šādā veidā. Pretējā gadījumā, ja pieņems šo pantu citādā redakcijā un izveidos šādu pakļautību, ka, piemēram, rajonu valdes pakļaujas pilsētas valdei, manuprāt, tas nevar būt pareizi, jo pietiek, ka lēmējorgāns ir dome, kurai ir pietiekami plašas tiesības gan attiecībā uz lēmumu
atcelšanu, gan uz amatpersonām. Un šīs funkcijas ir jānodala. Bet tad, kad šīs funkcijas ir nodalītas, nekāda savstarpējā vertikālā pakļautība vairs nevar būt, jo pretējā gadījumā būs nepārtraukti strīdi starp šīm abu līmeņu valdēm. Tas tikai novedīs pie tā, ka pilsētā būs sliktāka situācija.

Tajā pašā laikā es uzskatu, ka 8.punktā, nosakot domes kompetenci, reglamentējot ienākumu sadali, var arī noteikt attiecīgā rezerves fonda lielumu, lai būtu iespējams risināt arī tos jautājumus, kuri ir vajadzīgi visai pilsētai, proti, ir runa par transportu, par tām lietām, kuras attiecas vienoti uz visu pilsētu. Rīga ir pārāk liela, tā nav elementāra pilsēta, Rīgai nevar pieiet tā, kā var pieiet Tallinai vai, teiksim, Viļņai. Un es baidos, ka ar vienu elementāri centralizētu variantu vienkārši izdarīt to nevarēs. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārējie deputāti, protams, saprot, ka mēs debatēsim par 11.panta 8.apakšpunktu, jo Godmaņa kungam bija sevišķi apstākļi, kāpēc viņš izteicās arī par citiem pantiem.

Lūdzu, deputāt Kide! Un pēc tam – deputāts Blažēvičs.

E.Kide: Es gribētu cienījamajiem deputātiem paskaidrot, ka Budžeta komisija izgāja tādu vēsturisku posmu, vispirms apspriežot un atbalstot 466.dokumentu, kuru jums izdalīja pagājušajā nedēļā un kurš budžeta pantu formulējumos konceptuāli atšķīrās no šī. Izskatot minēto 446.dokumentu, kur ir paredzēts centralizēts budžets, ko nosaka dome, to atbalstīja.

Ņemot vērā to, ka ilgu laiku pastāvēja tā saukto trūcīgo rajonu un bagāto rajonu sindroms, trūcīgie rajoni jau vēra ciet bērnudārzus, skolas, kā arī ir grūtības ar slimnīcām. Tādējādi bagātajiem Rīgas rajoniem kopumā palika pāri nauda. Tātad mēs arī redzējām, ka it kā tikai tāds centralizēts budžets varētu izlīdzināt šo diferenci ienākumos no nodokļu atskaitījumiem.

Mums nebija iesniegts (vēlāk to iesniedza) ļoti pamatots budžetu izlīdzinājuma projekts, kurš diemžēl deputātiem nav izdalīts. Minētais projekts paredz gan domes rezerves fondu, gan būtisku konceptuālu grozījumu, proti, naudu nevis pārdalīt no centrālās domes, bet gan pārdalīt nodokļu likmes (par to runāja Godmaņa kungs), kas ir paredzēts šajā 8.punktā. Lūk, saņemot šādu pamatkoncepciju par to, ka var pārdalīt ne naudu, bet caur likmēm, atstājot patstāvīgus budžetus rajonos un atļaujot tiem būt saimniekiem, mēs nākamajā sēdē kopā ar Pašvaldības komisiju nospriedām, ka šāds mehānisms varētu būt pielietojams. Tas atrisinātu visas tās nevienlīdzības starp rajonu budžetiem un atļautu pašam rajonam būt saimniekam. Tas it īpaši nozīmīgi ir pēc tam, kad Godmaņa kungs teica, ka ļoti daudz nerentablu objektu pašlaik tiek nodoti tieši rajonu apsaimniekošanā. Un Apvienotā budžeta komisija kopā ar Pašvaldības komisiju attiecībā uz 483.dokumentu, tas ir, par šo pēdējo dokumentu, pieņem, ka tas ir atbalstāms, izdiskutējams un, šķiet, pilnīgi pieņemams, lai visus tos jautājumus un grūtības, ar kurām mēs iepriekš saskārāmies, pamatā atrisinātu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kides kungs! Turpmāk, kad tiks runāts par motīviem, es noteikšu laiku, jo viena minūte tomēr ir viena minūte. Tā ka pirmais cietējs būs Blažēviča kungs. Lūdzu.

J.Blažēvičs: Lagzdiņa kungs! Ja bija divi varianti, gan šis, kas ir tekstā, gan tas, kas bija iesniegts, tad pielikumos vajadzēja strādāt ar diviem variantiem. Kāpēc nav ietverts otrais variants?

J.Lagzdiņš: Blažēviča kungs! Es jūsu jautājumu absolūti nesaprotu. Jūs iesniedzāt priekšlikumus. Priekšlikumi ir fiksēti izsniegtajā dokumentā, kuru šobrīd mēs apspriežam. Un otrs variants ir konkrētā likumprojekta tekstā. Es nesaprotu, par ko jūs runājat. Acīmredzot jūs neesat paņēmis…

Priekšsēdētājs: Mēs apspriežam 483.dokumentu.

J.Blažēvičs: To es sapratu, bet es biju iesniedzis (atbilstoši mūsu iekšējai kārtībai) divus priekšlikumus. Viens ir par centralizētu, otrs – ko iestrādās par šo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Teikmani!

A.Teikmanis: Es tikai vēlreiz gribētu paskaidrot to reālo situāciju, ka domei kā vienā, tā otrā variantā faktiski ir jālemj par budžetu kopumā, jo noteikt atskaitījuma procentus nozīmē veidot ienākumu daļu, kas ir pirmā puse no budžeta veidošanas. Taču noteikt atskaitījuma procentus katram rajonam un pilsētai nozīmē veidot arī izdevumu daļu, pamatojoties uz tām izdevumu daļām, uz tām tāmēm, kuras gan rajoni, gan pilsēta būs iesniegusi domē. Tātad, ja dome noteikts atskaitījuma procentus, tas praktiski jau līdzinās budžeta apstiprināšanai, jo tam jābalstās uz izdevumu daļu. Tik un tā domei šie izdevumi būs jāanalizē, proti, vienam jāņem nost un otram jāliek klāt. Un tā pati budžeta apstiprināšana vien sanāks. Tas ir tas, kas paredzēts likumā “Par budžeta tiesībām”, ko gan kolēģis Ozols laikam īsti nevarēja saprast. Dome ir pilsētas padome – un punkts. Tā rīkojas saskaņā ar likumu “Par budžeta tiesībām” pilsētas padomes kompetencē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Es gribētu atgādināt, ka 11.panta 8.punktā ir pateikts tieši tas, ko Teikmaņa kungs šeit ierosināja. Es jums to vēlreiz atgādinu. Proti, reglamentē ienākumu sadali starp pilsētas padomes un rajona padomes budžetiem. Un vēl beigās tā lemj par Rīgas pašvaldības rezerves fonda lielumu un tā izlietošanas kārtību. Tātad šinī ziņā visas regulēšanas funkcijas ir atstātas pilsētas domei. Un vēl es gribētu akcentēt vienu momentu. Tomēr ar pilsētas padomes lēmumu rajonam tika nodotas neparasti plašas funkcijas. Turklāt tas tika izdarīts pēdējā laikā un pēkšņi. Tāpēc, ņemot vērā ārkārtīgi daudzos īpašumus – tie ir veikali, tie ir sadzīves pakalpojumu uzņēmumi, tas ir uzņēmums “Siltums”, tās ir poliklīnikas –, kuri saistīti ar ļoti lieliem izdevumiem, un acīm redzami rajoniem tomēr ir jābūt saimniekiem, lai tie tiktu galā. Pretējā gadījumā, ja tiem vienlaikus netiks iedoti līdzekļi, mēs izdarīsim tā, ka, iedodot šos uzņēmumus rajoniem, pierādīsim, ka rajoni ir galīgi nejēgas, ka tie nespēj tikt galā ar visiem šiem uzdevumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Pūķa kungs!

M.Pūķis, Kurzemes rajona pagaidu valdes priekšsēdētāja vietnieks: Aplūkojot Teikmaņa kunga pacelto jautājumu, es gribētu piebilst, ka 8.punktā patiešām ir paredzēts, ka Rīgas dome skata visus budžeta projektus un, izejot no šiem projektiem, tā arī nosaka likmes. Taču vienīgais, kā šeit nav, ir tas, ka nav uzlikts precīzs ierobežojums. Līdz ar to gan rajoniem, gan pilsētai ir atstātas pašas būtiskākās plānošanas funkcijas. Tātad robežas, kuru ietvaros rīkoties, tik tiešām lemj dome. Un tas ir precīzi iestrādāts šajā projektā. Šī pilsētas padome vai rajona padome apstiprina budžetu, kurš ir tikai šajās robežās, bet šīs visbūtiskākās funkcijas, kuras ir saistītas ar līdzekļu taupīšanu (un taupīšana ir sevišķi būtiska tuvākajā laikā), kā plānošanas funkcija, ir atstātas atsevišķi gan rajoniem, gan pilsētai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Un pa to laiku Lagzdiņa kungs izteiks savus apsvērumus. Pēc tam balsosim.

J.Lagzdiņš: Godājamie deputāti! 11.panta 8.punktā ir iestrādāts tā sauktais Dānijas jeb Skandināvijas variants. Tajā ir panākts politisks un ekonomisks kompromiss starp pilsētu un rajoniem. Proti, ka budžetu veidošanas ienākumu daļā ļoti plašas tiesības ir domei. Un šī ienākumu daļa veidojas, ja tā varētu teikt, centralizēti. Bet izdevumu daļā ir pilnīga autonomija un patstāvība. Šajā daļā katra padome nosaka, cik tā izlietos līdzekļus izglītībai, cik ielu remontam, cik jumtu remontam un tā tālāk. Es gribētu vēl piebilst, ka šo variantu atbalsta ne tikai premjerministrs, bet arī finansu ministrs. Šo jautājumu pirms 10 dienām ir izskatījusi arī Tautas fronte, atbalstot tieši šādu variantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu reģistrācijas rezultātu. 91 deputāts reģistrējies. Visā šajā laikā nepaspēja reģistrēties daudzi deputāti. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz. Rezultāts: 93. Paldies.

Tātad ir divi balsojumi. Pirmais – redakcijas variants, kas minēts 11.panta 8.apakšpunktā. Otrais – Blažēviča kunga iesniegtais variants.

Lūdzu, balsosim par redakcijas variantu. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: par – 44, pret – 16, atturas – 18. Paldies.

Un otrais balsojums – Blažēviča kunga iesniegtais variants. Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par – 35, pret – 18, atturas – 24. Tātad ar balsu vairākumu ir akceptēts redakcijas variants, kas minēts 11.panta 8.apakšpunktā. Paldies.

Vai par 11.panta citiem apakšpunktiem ir vēl ierosinājumi?

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 11.panta 12.apakšpunktu deputātam Ēlertam un Rīgas rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētājam bija priekšlikums svītrot vārdus “piepilsētas zonā”. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt informējiet par tiem nepieņemtajiem priekšlikumiem, lai pēc tam mēs par tiem varētu balsot.

J.Lagzdiņš: Vairāk te nav.

Priekšsēdētājs: Vairāk nav. Vai par 11.pantu ir vēl kādas piebildes? Nav. Lūdzu, balsosim par 11.panta akceptēšanu kopumā. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: 53 – par, 14 – pret, 9 – atturas. 11.pants akceptēts kopumā.

12.pants.

J.Lagzdiņš: Par 12.pantu ir Zemgales rajona Tautas deputātu padomes priekšlikums svītrot panta otro daļu, kur ir runa par to, ka Rīgas dome atceļ pilsētas valdes un rajona valžu nelietderīgus vai nelikumīgus lēmumus. Komisijasprāt, ja reiz valdes ir domes izpildinstitūcijas, tad šādai tiesībai domei ir jābūt obligāti. Tādēļ komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem uztur šo priekšlikumu? Nē. Paldies. Turpināsim. 13.pants.

J.Lagzdiņš: Par 13.pantu arī ir Zemgales rajona Tautas deputātu padomes priekšlikums svītrot pantu un uzdot administratīvos noteikumus apstiprināt pilsētas padomei. Ja reiz dome ir vienīgā lēmējinstitūcija Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, tad tiesības apstiprināt administratīvos noteikumus var būt tikai lēmējinstitūcijai, nevis izpild­institūcijai vai arī Rīgas pilsētas padomei.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds uztur šo priekšlikumu par svītrošanu? Nē. Turpināsim. Lūdzu, 14.pants.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 14.pantu atkal ir Zemgales rajona Tautas deputātu padomes priekšlikumi, proti, izteikt to šādā redakcijā: “Rīgas domes sesijas sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā divas reizes gadā.” Šeit tekstā ir rakstīts, ka sasauc ne retāk kā četras reizes gadā, jo tik tiešām Rīgas domei būs jāsanāk ļoti bieži, tādēļ nav vajadzības koriģēt šā panta redakciju. Kaut gan šim skaitam ir formāla nozīme, jo dome tiks sasaukta, vadoties pēc situācijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds uztur šo ierosinājumu? Nē. Par 14.pantu vēl laikam bija deputāta Gulbja priekšlikums.

J.Lagzdiņš: Jā, analoga motivācija.

Priekšsēdētājs: Deputāts Gulbis nepastāv uz savu ierosinājumu? Paldies. 15.pants.

J.Lagzdiņš: Par 15.pantu nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas bilstams? Nav. Paldies. 16.pants.

J.Lagzdiņš: Arī nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas sakāms? Arī nav. 17.pants.

J.Lagzdiņš: Arī nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. 18.pants.

J.Lagzdiņš: Priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: 19.pants.

J.Lagzdiņš: Par 19.pantu ir deputāta Ēlerta priekšlikums, proti, aiz vārda “likums” rakstīt “vai Rīgas domes lēmums”.

Jā, runa ir par 19.panta… Pantu numerācija ir grozīta.

Priekšsēdētājs: Cik saprotu, tad deputāts Ēlerts arī neuztur šo savu priekšlikumu.

J.Lagzdiņš: Viņa gan nav klāt.

Priekšsēdētājs: Tas ir tas pats… Lagzdiņa kungs, varbūt turpināsim. Es domāju, ka šādi vārdu grozījumi ir iespējami arī trešajā lasījumā. Lūdzu, 20.pants.

J.Lagzdiņš: Par 20.pantu nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Nav citu ierosinājumu? Paldies. 21.pants.

J.Lagzdiņš: Arī par 21.pantu nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: 22.pants.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 22.panta pirmās daļas 6.punktu arī ir Zemgales rajona Tautas deputātu padomes priekšlikums, proti, svītrot šo pirmās daļas 6.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds uztur šādu priekšlikumu? Neuztur.

J.Lagzdiņš: Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Ja neviens neuztur priekšlikumu, lūdzu, turpināsim.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 23.pantu ir Rīgas rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja priekšlikums no šā panta redakcijas svītrot vienu vienīgu vārdu, proti, “patstāvīgās”. Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu nav. 3.nodaļa, 24.pants.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 24.pantu ir Rīgas rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja priekšlikums svītrot vienu vienīgu vārdu, proti, “tikai”. Tas ir konceptuāls jautājums, jo komisijas nostādne bija tāda, ka Rīgas pilsētas padomes un Rīgas rajona padomju kompetenci var noteikt tikai viens vienīgs šis likums. Un šī kompetence nav paplašināma ne ar Augstākās padomes kādu citu likumu vai Augstākās padomes, vai Ministru padomes lēmumu, ja sekojam tai koncepcijai, kuru šeit likumprojektā esam iekomponējuši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu.

I.Kreituss, Centra rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs: Kāda ir mūsu argumentācija tam, ka mēs gribētu atstāt šo vārdu “tikai”? Proti, Viļņas pieredze liecina: ja ar likumu ārkārtīgi stingri tiek noteiktas robežas, teiksim, ka padome var darboties tikai viena panta robežās, tas praksē izraisa lielas grūtības. Ir vairākas funkcijas, kuras augstākās institūcijas būtu ar mieru nodot zemākajām. Turklāt zemākās institūcijas būtu ar mieru šīs funkcijas pieņemt. Taču šāda stingra reglamentācija likumā vairs to neatļauj. Un, tā kā mēs paredzam iestrādāt arī tādu pantu, ka domei ir tiesības atsevišķas savas funkcijas nodot zemākajām pašvaldības institūcijām, tad, ja tas ir nepieciešams, var rasties vajadzība paplašināt padomju funkcijas. Un vārdu “tikai” mēs piedāvājam svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Pūķa kungs!

M.Pūķis: Es gribētu papildināt, ka šajā funkciju nodošanas kustībā ne tikai uz augšu, bet arī uz leju atsevišķos gadījumos var būt situācijas, kad valdei ir grūtības kaut ko izlemt vai arī ir kaut kādi konceptuāli jautājumi, kurus tā nolemj tomēr virzīt uz padomi. Un speciāli ierobežot padomes… Šeit ir diezgan minimāls skaits padomju funkciju, tādēļ tās ierobežot precīzi ar likumu varbūt nav lietderīgi. Var būt situācija, kad atsevišķos rajonos vai pilsētās šīs padomju funkcijas ir vērts arī paplašināt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Es domāju, ka šis priekšlikums runā pretī kopējai likuma koncepcijai, jo šā likuma galvenais uzdevums bija samazināt tās septiņas lēmējvaras, kas septiņreiz lemj par jautājumiem, kurus var izlemt vienreiz. Un praktiski šajā likuma koncepcijā noteikts, ka visas septiņas padomes nodarbojas tikai ar organizatoriskiem jautājumiem, ar ievēlēšanu. Vēl kaut ko palielināt… vai nu lēmējvara ir dome, vai nu izpildvara – valde. Vēl kaut ko pa vidu dot it kā lēmējvarai neredzu nekādas vajadzības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Ja es pareizi sapratu Teikmaņa kungu, tad viņš ierosina atstāt tādu redakciju, kāda ir uzrakstīta likumprojektā. Es pilnīgi atbalstu šādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā ierosinājumā bija arī par svītrošanu, tad balsosim, lai būtu viss kārtībā. Lūdzu, balsosim par vārda “tikai” svītrošanu 24.pantā. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: 15 – par, 26 – pret, 17 – atturas. Šis ierosinājums par svītrošanu nav pieņemts.

Lūdzu, 25.pants.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 25.pantu ir Zemgales rajona Tautas deputātu padomes priekšlikums šo pantu papildināt ar 13.pantā svītrotajiem apakšpunktiem. Šī Zemgales rajona Tautas deputātu padomes priekšlikuma būtība ir tāda, ka priekšlikuma autori gribēja Rīgas domes kompetenci pārcelt uz pilsētas padomes kompetenci, tādējādi pilnīgi likvidējot Rīgas domi kā reālu lēmējinstitūciju. Neapšaubāmi, šis priekšlikums neatbilst koncepcijai un tiek noraidīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Neviens to arī neuztur. Lūdzu, vēl par 25.pantu?

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 25.panta 10.punktu ir deputāta Ēlerta priekšlikums izslēgt vārdus “un izpilddirektora”. Tas ir pieņemts, svītrojums ir izdarīts.

Priekšsēdētājs: Es redzu, ka par 10.punktu vēl ir Gulbja kunga ierosinājums. Lūdzu.

J.Gulbis: Es gan prasu par to vienkārši nobalsot. Jo, ja jau mēs uz tā diktatūras ceļa esam nostājušies, tad lai vismaz būtu vairāk juridisku dokumentu… Ja deputātiem pašiem nav tiesību padomē lemt par nelikumīgiem viņu valdes pieņemtiem lēmumiem, tad jau faktiski Augstākajai padomei ir jāsāk valdīt.

Priekšsēdētājs: Neviens īsti, protams, nesaprata, bet balsosim, ja Gulbja kungs tā pieprasa.

Divi balsojumi. Viens ir 10.punkta redakcijas variants. Otrs – Gulbja kunga variants. Lūdzu, balsosim par redakcijas variantu. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: 36 – par, 13 – pret, 9 – atturas. Paldies.

Otrs balsojums par Gulbja kunga variantu. Papildus viena balss “pret”. Rezultāts: par – 29, pret – 9, atturas – 9. Ar balsu vairākumu tātad tiek akceptēts redakcijas variants.

Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Pie šā paša panta man būtu ierosinājums (faktiski 25.pantā un 26.pantā) svītrot 5.punktu par izpilddirektora iecelšanu. Šādā sistēmā, šādā struktūrā minētā amatpersona ir lieka. Ir lēmējvara – dome, ir izpildvara – valde. Un izpildvarā veidot vēl trešo pakāpi – tā nekur pasaulē nav, kā arī šobrīd pēc tā nav nekādas vajadzības, proti, pēc šādiem varas pakāpieniem. Tāpēc man būtu priekšlikums abos minētajos pantos izsvītrot 5.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, jūsu komentārs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Līdz šim mūsu trijos pieņemtajos pašvaldību likumos, tas ir, likumā par rajona pašvaldību, pagasta pašvaldību un pilsētas pašvaldību, ir tieši šāda redakcija. Proti, padomēm ir dota fakultatīva tiesība, ja tās uzskata par lietderīgu, tieši sesijā ievēlēt galveno attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldības galveno ierēdni jeb pirmo saimnieku – izpilddirektoru. Teikmaņa kungs, ja Rīgas pilsētas padome, veidojot domi, kā arī veidojot Rīgas pārvaldes struktūru, uzskatīs, ka šāds izpilddirektors, šāds administrators, lai pārvaldītu Rīgas pilsētu un realizētu to kompetenci vai daļu no tās kompetences, kas ir nodota valdei, nav nepieciešams, un, ja nav nepieciešams padomes mandāts, šis statuss, tad padome to nedarīs. Tas nav obligāts noteikums padomei. Atļausim izvēlēties. Tas ir tikai viens no demokrātijas garantiem.

A.Teikmanis: Es gribētu precizēt – tas nav demokrātijas garants. Lagzdiņa kungam ir zināms, ka visos pārējos pašvaldību likumos ek­sistē divi līmeņi: ir padome un ir izpildvara. Ir padomes priekšsēdētājs. Un tad var būt vai arī nebūt izpilddirektors. Šajā gadījumā mums sākas ar domi un ar domes priekšsēdētāju. Pēc tam ir padomes un reizē arī valdes priekšsēdētājs. Un izpildvarā vēl nāk trešais līmenis, kurš šoreiz ir pilnīgi lieks.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kreitusa kungs vēlas izteikties. Lūdzu.

I.Kreituss: Es iesaku balsot par komisijas piedāvāto variantu. Jo, kā jau Lagzdiņa kungs teica, ja pilsētas padome uzskata, ka tās izpilddirektors ir pašreizējais izpildkomitejas priekšsēdētājs un visu to darbu var veikt padomes priekšsēdētājs, tad likums to viņiem atļauj. Un šajā jautājumā es negribētu piekrist Teikmaņa kungam. Pasaules prakse rāda, kaut vai Amerikā, kur Teikmaņa kungs bieži ir viesojies, ka tā ir normāla parādība, ja ir valdes vadītājs un ir menedžeris jeb izpilddirektors.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt nobalsosim. Situācija attiecībā uz “par” un “pret” ir skaidra. Ir viens balsojums, proti, Teikmaņa kungs ierosina 25.pantā svītrot 5.apakšpunktu. Analoģisks balsojums būs arī attiecībā uz 26.pantu.

Lūdzu, balsosim par deputāta Teikmaņa ierosinājumu svītrot 25.panta 5.apakšpunktu. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts par – 22, pret – 20, atturas – 15. Šis ierosinājums nav guvis vairākumu: 5.apakšpunkts paliek. Paldies.

Vai par 25.pantu vēl ir kas sakāms?

J.Lagzdiņš: Par 25.pantu vēl ir Rīgas rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja priekšlikums minēto pantu papildināt, tekstā gan ir teikts – ar 10.apakšpunktu, bet reāli redakcijā iestrādāts 11.apakš­punkts, proti, ka pilsētas padome apstiprina pilsētas budžetu un noklausās rajona valdes atskaiti par budžeta izpildi. Šāda redakcija izriet no mūsu balsojuma attiecībā uz 8.panta 11.punktu. Konceptuāli tas atbilst šim balsojumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav nekādas vajadzības par to lemt papildus. Paldies. 26.pants.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 26.panta 10.punktu ir deputāta Ēlerta priekšlikums izslēgt vārdus “un izpilddirektoru”. Šis priekšlikums ir pieņemts, un 10.apakšpunkts pirmā lasījuma redakcijā vispār
izsvītrots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču vēl ir deputāta Teikmaņa ierosinājums par 5.apakšpunktu. Lūdzu, balsosim par deputāta Teikmaņa ierosinājumu svītrot 26.panta 5.apakšpunktu. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par –25, pret – 17, atturas – 10. Šis ierosinājums nav guvis vairākumu. Paldies.

Lūdzu, vai vēl ir kas bilstams par 26.pantu? Nav. 27.pants.

J.Lagzdiņš: Par 27.pantu nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. 28.pants.

J.Lagzdiņš: Par 28.pantu arī nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. 29.pants.

J.Lagzdiņš: Par 29.pantu arī nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. 30.pants.

J.Lagzdiņš: Par 30.panta 5.punktu ir Zemgales rajona Tautas deputātu padomes priekšlikums, proti, svītrot vārdus “sniedz pārskatu par tās izpildi”. Komisija uzskatīja, ka valdei ir jāsniedz pārskats par budžeta izpildi. Tā ir noteikts mūsu citos pašvaldību likumos, proti, ir šāda redakcija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds uztur šo ierosinājumu? Neviens. Paldies. 31.pants.

J.Lagzdiņš: Par 31.pantu nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. 32.pants.

J.Lagzdiņš: Arī nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: 33.pants.

J.Lagzdiņš: Par 33.pantu ir deputāta Gulbja priekšlikums, kuru komisija pieņēma, proti, ja būtu nepieciešams, iestrādāt normu par to, ka valžu locekļi revīzijas komisijas locekļus ievēlē aizklāti. Tāpat aizklāti jābalso par jautājumu, kas saistīts ar deputāta neaizskaramību. Komisija vienbalsīgi šo priekšlikumu pieņēma un uzskatīja, ka šāda norma jāievieš arī citos pašvaldību likumos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja tas ir iekļauts, tad nav nekādu problēmu. Lūdzu, ko vēlas Teikmaņa kungs? Paldies. Vai tad tas nav iestrādāts?

A.Teikmanis: Es lūgtu nobalsot. Es nepiekrītu izsvītrot! Es uzskatu, ka nav nepieciešams ievēlēt aizklātā balsošanā, līdzīgi, teiksim, kā aizklāti ievēlē padomes sekretāru. To var izdarīt atklāti. Tāpēc es lūgtu tomēr balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Teikmanis: Lai kolēģis Gulbis vēlreiz pamato…

Priekšsēdētājs: Deputāts Teikmanis ierosina nobalsot par 33.panta akceptēšanu. Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Es gribēju deputātu kungiem teikt, ka savus šeit izvirzītos priekšlikumus praktiski galvenokārt esmu ņēmis no bijušās Rīgas pilsētas padomes darbības. Es lūgtu tomēr atbalstīt, jo šie priekšlikumi pamatoti ar lielu pieredzi.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tā kā Gulbja priekšlikums jau ir iestrādāts un pieņemts, vienīgais balsojums mums var būt par 33.panta akceptēšanu.

Lūdzu, balsosim atsevišķi par 33.panta akceptēšanu redakcijas variantā. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: 54 – par, pret – nav, 9 – atturas. 33.pants akceptēts. Paldies.

34.pants.

J.Lagzdiņš: Priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 35.pants.

J.Lagzdiņš: Arī par 35.pantu netika iesniegti priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: 36.pants.

J.Lagzdiņš: Arī par 36.pantu nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Es pārbaudīšu pēc šā saraksta, jo mēs balsojām tikai par rakstveida priekšlikumiem, kas ir izdalīti deputātiem. Nē, nav priekšlikumu. Paldies. Turpināsim. Vai Blažēviča kungs vēlējās ko teikt? Nevēlējās. 36.pants akceptēts šādā redakcijā.

37.pants.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 37.pantu atkal ir deputāta Blažēviča priekšlikums, kas izriet no tās koncepcijas, kuru kolēģis iesniedzis attiecībā uz budžeta veidošanos. Konceptuāli mēs šo jautājumu atrisinājām, balsojot jau par 11.panta 8.punktu. Tādēļ šis priekšlikums attiecībā uz 37.panta 2.punktu būtu jānoraida.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Jā, šī spēle šajā ziņā jāizbeidz, tā kā konceptuāli ir nobalsots, jo šo centralizēto budžetu ir bezjēdzīgi turpināt. Šis teksts neatbilst tam nobalsotajam variantam. Tādējādi gan šo, gan citus priekšlikumus, kuri saistīti ar centralizēto budžetu, es noņemu. Taču uzskatu, ka pie šiem jautājumiem kaut kad atgriezīsimies, jo būs jāatgriežas pie pirmās koncepcijas. Iespējams, ka tas būs pēc gada. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es ceru, ka citi to darīs. Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Es ļoti atvainojos Krastiņa kungam, bet viņš tik ātri vadīja sēdi, ka es nepaguvu pienākt pie mikrofona, lai bilstu attiecībā uz 36.pantu. Redziet, kolēģi, konceptuāli esam nobalsojuši, ka rajonu valdes ir pakļautas pilsētas valdei. Mēs par to nobalsojām konceptuāli, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un šo konceptuālo balsojumu vēl neviens nav atcēlis. Komisija to atcelt nevarēja. Minēto balsojumu komisija savā darbā nav ievērojusi un iestrādājusi tekstu, kas ir pretējs mūsu nobalsotajam variantam. Es uzskatītu, ka minētais konceptuālais balsojums tomēr bija pareizs, jo šajā likumprojektā dome, būdama lēmējvara bez savas izpildvaras… Es baidos, ka domes darbība varētu būt apgrūtināta. Un tāpēc noteiktos jautājumos (es negribētu teikt, ka visos, bet varbūt noteiktas kompetences jautājumos) dome varētu risināt izpildvaras jautājumus caur pilsētas valdi. Protams, tādā gadījumā šajā valdē noteikti būtu jāietilpst rajonu valžu priekšsēžiem, lai labāk varētu koordinēt izpildvaru pilsētas līmenī. Tāpēc uzskatu, ka noteiktas kompetences jautājumos rajonu valdēm būtu jābūt pakļautām pilsētas valdei. To var iestrādāt trešajā lasījumā. Es vēlreiz atkārtoju – par to jau ir nobalsots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirms runās pārējie deputāti, varbūt Lagzdiņa kungs komentēs par to balsošanu vai nebalsošanu.

J.Lagzdiņš: Godātie deputāti. Pirmajā lasījumā tik tiešām ar nelielu balsu vairākumu tika nobalsots par priekšlikumu, ka rajonu valdes ir pakļautas pilsētas valdei. Taču plenārsēdes vadītājs, saprotot šī balsojuma pretrunīgumu ar iepriekšējiem balsojumiem, uzdeva Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai izvērtēt minētā balsojuma atbilstību vispārējai koncepcijai. Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija šo balsojumu izvērtēja ļoti rūpīgi. Ņemot vērā to, ka pilsētas valdes funkcijas, Teikmaņa kungs, ir pilnīgi nošķirtas un nedublē rajonu valžu funkcijas, būtu absurdi pilsētas valdē veidot institūciju, kuru vadītu attiecīgo rajonu valžu institūcija, kura organizē ielu remontu attiecīgā rajona teritorijā. Tas uzpūstu milzīgu birokrātisko aparātu, tādējādi tas būtu ļoti dārgs prieks mūsu valstij, kā arī tas ir nereāli un nepraktiski.

Priekšsēdētājs: Runās Škapara kungs, pēc tam – Godmaņa kungs, Pūķa kungs un Plotnieka kungs.

J.Škapars: Es domāju, ka mūsu koncepcija ir realizēta domē. Dome ir augstākā pašvaldības institūcija, kas tad arī regulē visus jautājumus gan starp dažāda līmeņa pārvaldes institūcijām, gan arī visus pārējos jautājumus. Izstrādājot šo likumu, mēs īpaši pievērsām uzmanību tam, lai nošķirtu funkcijas. Tātad pie šā jautājuma ir ļoti nopietni strādāts. Manuprāt, šī problēma tomēr ir atrisināta ļoti nopietni.

Tālāk – par tiem jautājumiem, domstarpībām, kuras vēl varētu rasties funkciju ziņā, izšķirs Dome kā vienota institūcija. Te mēs centralizējam visu pilsētas lēmējinstitūciju darbību. Kas attiecas uz pārvaldes institūcijām, tām ir jāstrādā atbilstoši savām funkcijām. Un tās visas būtībā strādā vienā līmeni. Ja mēs atkal atjaunosim to, ka šīs pārvaldes institūcijas ir pakļautas, es domāju, mēs ienesīsim to haosu, kāds līdz šim ir bijis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad laikam vārds bija Godmaņa kungam. Paldies. Tādā gadījumā, lūdzu, Pūķa kungs! Pēc tam – Plotnieka kungs.

M.Pūķis: Es arī pilnīgi atbalstu Škapara kunga teikto. Es tikai gribētu pasvītrot, ka dome izteikti ir lēmējinstitūcija. Un principā, vadoties pēc visas koncepcijas, šīs izpildfunkcijas attiecībā uz to nav iestrādātas un nav domātas. Izpildfunkcijas ir nodalītas. Es uzskatu, ka tas ir šā likumprojekta ļoti liels sasniegums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Sēdes vadītājam es ierosinātu nobalsot par šādu priekšlikumu: svītrot 36.panta otro daļu. Jau no visa likumprojekta izriet, ka šīs institūcijas viena otru nedublē, tādā gadījumā šeit nav jāfiksē pakļautība. Katrs rīkojas savas kompetences ietvaros. Tādējādi mēs veltīgi nepiesārņotu likumu ar formulām, kuras it kā neko neizsaka, bet rada tikai domstarpības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs! Pēc tam – Lagzdiņa kungs.

S.Zaļetajevs: */Es ne sevišķi labi sapratu ziņotāja argumentus, kad viņš apgalvoja, ka pirmā lasījuma laikā tiešām esot bijis konceptuāls balsojums, turklāt konceptuāls balsojums pēc paša ziņotāja priekšlikuma. Ja nu tiešām bija tāds priekšlikums, tad kaut kas arī tika izlemts. Ja kaut kāds jautājums bija sakarā ar kādu citu jautājumu, tad par to tika izlemts pirmajā lasījumā. Bet iznāk, ka viena problēma tika atrisināta balsojumā par kādu citu problēmu, taču tas nu noskaidrojas ar atpakaļejošu datumu. Kādā nolūkā tad tika izdarīts šis balsojums?/

J.Lagzdiņš: Atļaujiet paskaidrot. Pirmā lasījuma nobeigumā konceptuālos balsojumus no zāles ierosināja atsevišķi deputāti, nevis komisija. Un, ja deputāti ierosina konceptuālos balsojumus, kuri savstarpēji viens otru izslēdz, un plenārsēde ir nobalsojusi, pieņēmusi pretrunīgus lēmumus, tad komisijai bija jāizvērtē šo lēmumu atbilstība vispārējai likumprojekta koncepcijai. Pēc plenārsēdes vadītāja priekšlikuma komisija to arī izdarīja.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs! Man ir tiesības aizrādīt deputātiem, kuri runā no vietas un traucē plenārsēdes darbu. Un šoreiz tas esat jūs.

Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Iznāk, ka komisija var pārskatīt konceptuāla balsojuma rezultātus?

Un vēl par balsošanas motīviem sakarā ar šo punktu. Tomēr domē, kuru veido pilsētas valde, piedalās rajonu pārstāvji. Un tādējādi viņi kontrolē ne tikai rajona valdes, bet arī pilsētas valdes darbību. Tāpēc, pamatoties uz to, ka ir augstākā vara domes veidolā, kam ir tiesības pārskatīt nepareizas vai prettiesiskas rajonu darbības, manuprāt, ir pilnīgi nepareizi, jo tas attiecas uz pilsētas operatīvo pārvaldi. Mums taču tāda pat struktūra ir attiecībā uz Ministru padomi. Arī Ministru padome var atcelt pašvaldību nepareizi pieņemtos lēmumus. Kāpēc tad to uzskatām par pilnīgi normālu parādību, bet ne par diktātu un centralizāciju?/

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs! Pie mums par motīviem runā tikai vienu minūti. Jūsu laiks jau sen ir pagājis.

S.Zaļetajevs: Patlaban man ir atlikušas apmēram 13 sekundes.
*/Tad, lūk, es beidzu. Tāpēc es uzskatu, ka norma atbilst konceptuālajam balsojumam, nav pretrunā ar koncepciju un nodrošina normālu pilsētas pārvaldi./

Priekšsēdētājs: Tā, mēs dzirdējām. Lūdzu, Gulbja kungs! Pēc tam – Kreitusa kungs.

J.Gulbis: Mēs patlaban esam liecinieki tam, ka ar jebkuru domu var manipulēt tā, kā mēs vēlamies. Pirmoreiz mēs nobalsojām par variantu, ka pilsētā ir jābūt viena līmeņa pārvaldei. Pilsētas domi veidojām kā vienīgo lēmējorgānu. Taču pašreiz, kad ir runa par izpildvaru, mums liekas, ka tas nav tā, kā vajadzētu, mēs atkal tās sadalām. Ja jau ir viena lēmējvara, tad kaut kādā sakarībā ir jābūt arī vienai izpildvarai, un jādomā arī par rītdienas Rīgas modeli. Un es, pretēji premjera domām un šeit izteiktajām Škapara kunga domām (vai arī vēl kāds te uzstājās), to neatbalstu. Un tāpēc lūdzu tomēr atstāt normu, ka rajona valdes izpildvara tomēr ir pakļauta pilsētas izpildvarai. Ja gribam viena līmeņa…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kreitusa kungs!

I.Kreituss: Manuprāt, likumā iestrādātā koncepcija ir vienkārša un skaidra, proti, ir viens lēmējs – tā ir Rīgas dome. Visas valdes ir viena līmeņa valdes, un katra nodarbojas ar savām funkcijām. Ja mēs vēl šo vienu līmeni sāksim dalīt un vēl, teiksim, Rīgas valdi ceļam virs rajonu valdēm, mums rodas vēl sarežģītāka sistēma, nekā bija Rubika laika Rīgas pārvalde. Tas ir konceptuāli pretēji visiem balsojumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Pirmkārt, es pateicos ziņotājam par jauniem datiem. Izrādās, ka vairākums ir “liels”, “neliels” , “dienas beigās” un “dienas sākumā”. Tas pie mums, Augstākajā padomē, ir kaut kas jauns.

Par konceptuālo balsojumu. Vai nu vairākums ir nobalsojis, vai arī nav. Otrkārt, es uzskatu, ka tādā gadījumā ziņotājs nav izpildījis sēdes vadītāja uzdevumu sakarā ar Škapara kunga apspriešanu komisijas sēdē. Ja vieni punkti konceptuāli ir pretrunā ar citiem punktiem, tad, pirmkārt, par to vajadzēja ziņot šī likumprojekta apspriešanas sākumā. Otrkārt, vajadzēja šiem pretrunīgajiem punktiem iesniegt variantus un vēlreiz par tiem konceptuāli balsot. Tas faktiski nav noticis. Treškārt un beidzot: tiešām gribētu dzirdēt, kādus lēmumus atcels Ministru padome – pilsētas izpildvaras vai septiņu izpildvaru lēmumus? Mēs tātad sastopamies ar parastu divu koncepciju manipulēšanu. Ievērojot to, ka ziņotāja koncepcija sakrīt ar Ministru padomes koncepciju, tā nu iegūst prioritāti. Es tiešām uzskatu, ka nepieciešams konceptuāli atdalīt rajonu un pilsētas izpildvaras, un tajā pašā laikā jābūt vienam orgānam, kas varētu vadīt pilsētu. Jo rīt sastapsimies ar kārtējo “Pārdaugavu”, un tas jau būs trieciens premjerministram un mums visiem. Es uzstājos par priekšlikumu, kuru šeit izteica deputāts Gulbis./

Priekšsēdētājs: Deputāts Ozols, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Šeit skaidri saskatu, ka komisija, grozot šo konceptuālo nostādni pēc pirmā lasījuma, ir vadījusies no kopējās konceptuālās nostādnes, ka ir šķirti budžeti. Padomājiet, kas notiks, ja mēs ikvienā jautājumā atgriezīsimies pie iepriekšējās koncepcijas? Rajonu tautas deputātu padomes apstiprina rajonu budžetus, ar kuriem strādā vietējās valdes, bet tajā pašā laikā ar to rīcībā apstiprināto rajona budžetu virsvadību izpildvaras līmenī realizēs pilsētas valde, kura praktiski izstrādā pilsētas padomes apstiprināto budžetu. Tā ka šajā jautājumā es pilnīgi atbalstu komisijas variantu, kā arī atbalstu kolēģa Plotnieka izteikto priekšlikumu, ka doma par rajonu valdēm, kuras nav pakļautas pilsētas valdei, ir jāsvītro. Tas noņem visu spriedzi, tajā pašā laikā atbilstot kopējai konceptuālajai nostādnei.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Vai arī pirms Lagzdiņa kunga galavārdu teiks Teikmaņa kungs? Lūdzu.

A.Teikmanis: Es kolēģiem gribētu atgādināt, ka šo koncepciju esam atšķaidījuši. Par to runāja gan Kreitusa kungs, gan Lagzdiņa kungs. Dome mums vairs nav augstākā lēmējvara, jo pat budžetu nevar izlemt. Dome ir atšķaidīta. Tātad tā ir pirmā pretruna ar koncepciju. Bet to, kas bija ielikts sākumā un nobalsots konceptuāli un kas nav pretrunā ar kopējo koncepciju, kuru varēja precizēt gan otrajā, gan trešajā lasījumā, es vēlreiz atkārtoju – šo kompetenci vai nu varētu noteikt likums, vai varētu noteikt arī dome, proti, pilsētas valdes kompetenci, kura varētu būt augstāka par rajonu valdēm. Arī tas ir iespējams. Kungi, vadoties pēc prakses, es jums saku, ka šī sistēma īstenībā nestrādās. Pieminiet manus vārdus, ka vēlākais pēc pusgada pie tā atkal atgriezīsimies.

Priekšsēdētājs: Vēl grib runāt Pūķa kungs. Taču man liekas, ka visi jau būs izrunājušies. Lūdzu.

M.Pūķis: Es runāšu pavisam īsi. Proti, te tiek jaukts jēdziens “lēmējvara” ar lēmumiem kā tādiem. Neapšaubāmi, ka jebkurā līmenī tiek pieņemti lēmumi. Bet likumā ir iestrādāta norma, ka dome pieņem galvenos, izšķirošos lēmumus. Protams, ka lēmumi tiek pieņemti gan valdes līmenī, gan izpildvaras līmenī. Un vienīgi tas pamatojums, ka ir viena lēmējinstitūcija, nebūt nenozīmē, ka visas lemšanas jāpārnes uz domi.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs saka galavārdu. Pēc tam lemsim ko darīt.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es atgādināšu galveno konceptuālo balsojumu pirmā lasījuma laikā. Minētais balsojums bija šāds: “Izveidot tādu pašvaldības sistēmu Rīgas pilsētā, kurā būtu tikai viens vienīgs līmenis.” Ko šobrīd ierosina Teikmaņa kungs? Viņš ierosina faktiski izveidot divu līmeņu lēmējstruktūru. Augstākais līmenis – Rīgas dome, kura lemj tos jautājumus, kas paredzēti 9.pantā. Bet ar šo priekšlikumu attiecībā uz Rīgas pilsētas valdi Teikmanis šobrīd grib iestrādāt tādu domu un tādu iespēju, ka Rīgas pilsētas valde būs lēmējinstitūcija tajā kompetenču jomā, kas ir nodota rajonu valdēm, un izpildinstitūcija tajā kompetenču jomā, kas saskaņā ar 37.pantu ir nodots pilsētas valdei.

Man jājautā: Teikmaņa kungs, kā jūs vadīsit rajonu valdes, teiksim, ielu remontu, māju jumtu remontu lietu risināšanā, kā arī visās tajās kompetencēs, kuras ir nodotas rajonu valdēm? Jūs izveidosiet papildu institūcijas. Un atkal Rīgas pilsētas iedzīvotāji staigās no vienas valdes uz otru valdi, no Inkuļa pie Kreitusa un jautās: kas ir atbildīgs par jumtiem? Tas ir galvenais šā likumprojekta sasniegums, ka tajā beidzot ir noteikta sistēma un kārtība, kā arī norādīts viens atbildīgais par konkrētu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, var teikt, ka jūs izaicinājāt Teikmaņa kungu sniegt atbildi. Lūdzu, būsim humāni pret Teikmaņa kungu.

A.Teikmanis: Lagzdiņa kungs man jautāja — man ir jāatbild. Lagzdiņa kungs, lūdzu, nesagroziet manus vārdus! Es neteicu, ka tādā gadījumā viens sāks jaukties otra kompetencē, proti, ielu remonta lietās. Es teicu par pavisam konkrētu kompetenci, kuru varētu noteikt likumā, vai arī varētu noteikt dome. Un motīvs ir viens, ka šodien domei nav izpildvaras, nav izpildstruktūras. Tādējādi valdes formāli nav atbildīgas domei, tā kā dome tās nav iecēlusi. Ja dome nekādi nebūs tieši saistīta ar izpildstruktūru, tad, es baidos, visa šī sistēma nestrādās.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, kuri esat palikuši zālē! Man liekas, ka situācija visiem ir skaidra. Jūs noklausījāties Lagzdiņa kunga ziņojumu par šiem viskonceptuālākajiem balsojumiem un to rezultātiem. Situācija ir tāda, ka tas, ko teica Lagzdiņa kungs, atbilst arī stenogrammai. Šobrīd otrajā lasījumā mums ir viena iespēja. Par to rakstveidā nav iesniegts nekāds labojums. Taču otrajā lasījumā mēs balsojam tikai par rakstveidā iesniegtajiem labojumiem. Tātad vienīgā iespēja mums šodien ir balsot par svītrošanu.

Tātad bija viens deputāta Plotnieka ierosinājums, ko, ja es nekļūdos, atbalstīja arī deputāts Škapars. Proti, vispār svītrot 36.panta otro daļu. Teikmaņa kungs, tā tas ir?

A.Teikmanis: Es atvainojas, Krastiņa kungs, tā tas nav!

Priekšsēdētājs: Šeit es izlemšu, kas ir un kas nav.

A.Teikmanis: Komisijai bija jāiestrādā…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, atslēdziet otro mikrofonu! Paldies. Teikmaņa kungs, jums pašlaik ir atņemts vārds! Šeit nav pilsētas padome, te ir Augstākā padome. Lūdzu, ieņemiet savu vietu!

Tātad otrajā lasījumā mēs varam balsot tikai par rakstveida labojumiem un svītrojumiem.

J.Lagzdiņš: Es atvainojos…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs nolasīs stenogrammu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi ! Es nolasīšu nevis stenogrammu, bet Augstākās padomes deputāta Teikmaņa rakstveidā iesniegto priekšlikumu pēc tam, kad jums, godātie kolēģi, tika izdalīts 483.dokuments, tādējādi šo priekšlikumu vairs nevarēja iestrādāt tekstā. Minētais priekšlikums ir tāds, ka no 36.panta jāsvītro otrā rindkopa (seko Teikmaņa paraksts!). Šis priekšlikums būtu izskatīts, sagatavojot likumprojekta trešo lasījumu. Taču tagad mēs par to neapšaubāmi varam balsot!

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl grib izteikties Gulbja kungs.

J.Gulbis: Par šo jautājumu Lagzdiņa kungam ir mans iesniegums rakstveidā. Un ļoti žēl, ka tas nav ierakstīts priekšlikumos, lai gan es jums to iesniedzu rakstveidā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs, lemsim par pavairošanu! Tādā gadījumā Lagzdiņa kungs pašlaik skatās daudzus un dažādus priekšlikumus.

J.Lagzdiņš: Katrā ziņā visi deputātu priekšlikumi tika izskatīti komisijā un tika pavairoti.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Kā es jau minēju: ja balsojam, tad praktiski varam balsot tikai par svītrošanu. Cik es saprotu, Lagzdiņa kungs arī neiebilst pret šādu balsojumu. Tāds ierosinājums bija. Un mēs par to varam balsot. Vēl jo vairāk, ka pilsētas padomes priekšsēdētājs arī rakstveidā to ir ierosinājis. Lūdzu.

I.Silārs: Es nupat dzirdēju, ka deputāts Teikmanis ir iesniedzis priekšlikumu svītrot, taču, piedodiet, kura panta otro rindkopu?

Priekšsēdētājs: 36.panta otro daļu. Ierosinājums ir analoģisks deputāta Plotnieka un arī citu deputātu ieteikumam.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gulbi!

J.Gulbis: Es tomēr gribētu, lai atrastu manu priekšlikumu, bet, ja nevar atrast, tad rakstveidā es to vairs neiedošu. Gadījumā, ja nesvītro, man ir priekšlikums no otrā teikuma izņemt vārdiņu “nav”, un viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sāksim ar radikālāko. Tātad radikālākais ierosinājums ir vispār svītrot otro daļu. Un pēc tam, izejot no tā, tad arī var runāt par dažādiem vārdiņiem.

Lūdzu, balsosim par ierosinājumu svītrot 36.panta otro daļu. Trīs balsis papildus “par”. Rezultāts: 43 – par, pret – 9, atturas – 5. Ar balsu vairākumu ir nolemts, ka mēs svītrojam 36.panta otro daļu. Tādējādi deputāta Gulbja ierosinājumu par vārdiņa “nav” svītrošanu vispār atkrīt, tā kā otrās daļas vairs nav. Paldies.

Vēl ir viens ierosinājums. Kaut gan mēs jau esam nobalsojuši par vienu variantu, proti, par radikālāko — svītrot visu otro daļu. Protams, nebūs nekāda nelaime, ja arī nobalsosim par deputāta Gulbja variantu, kas konceptuāli groza likumprojektu.

Lūdzu, balsosim par deputāta Gulbja ierosinājumu. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par – 31, pret – 17, atturas – 9. Deputāta Gulbja ierosinājums nav guvis vairākumu. Tātad 36.pants turpmāk sastāv no vienas daļas, jo otrā daļa ir izsvītrota. Paldies.

Tā kā mēs jau bijām izskatījusi tālāk par 37.pantu, tad deputāts Lagzdiņš varbūt man atgādinās, kurš pants patlaban jāskata. Laikam 38.pants?

J.Lagzdiņš: Runājot par 35.priekšlikumu, kas attiecas uz 37. un 38.pantu, jāatzīmē, ka šos ierosinājumus iesniedzis deputāts Ēlerts. To būtība ir tāda, ka pilnībā jārealizē koncepcija par to, ka rajonu valžu un pilsētas valdes funkcijas ir pilnīgi nošķirtas. Minētais priekšlikums lielā mērā tika realizēts, kaut gan tas prasīja vairāku nedēļu darbu, jo bija jāsaskaņo ar attiecīgajām rajonu un pilsētas izpildinstitūcijām, kā arī pārvaldes institūcijām. Šis priekšlikums tika ņemts vērā, jo arī pēc pēdējiem Rīgas pilsētas padomes lēmumiem, piemēram, veselības aizsardzības iestāžu viena daļa tika nodota rajonu valžu pārziņā. Viena daļa, proti, slimnīcas, paliek pilsētas valdes pārziņā. Tātad arī šie pēdējie lēmumi būtībā tika iestrādāti likumprojektā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Skaidrojums visus apmierina. Tas ir par 37. un 33.pantu. Paldies. 39.pants.

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāj! Vēl ir priekšlikumi attiecībā uz 38.panta atsevišķiem punktiem.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu! Taču varbūt runāsim tikai par noraidītajiem priekšlikumiem.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 38.panta 2.punktu deputāts Blažēvičs iesniedzis priekšlikumu, kurš neatbilst nobalsotajai koncepcijai par budžeta...

Priekšsēdētājs: Deputāts Blažēvičs kopumā visus savus priekšlikumus, kuri attiecas uz šo budžeta centralizāciju, noņēma.

J.Lagzdiņš: Tas pats attiecas arī uz 37.priekšlikumu. Proti, Zemgales rajona Tautas deputātu padomes ieteikums par 2.punkta svītrošanu, kā arī ierosinājums par 4.punktu, tā kā neatbilst koncepcijai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to iebildumu nav. Kreitusa kungs, vai jūs par šo jautājumu?

I.Kreituss: Nē, par 38.panta 13.punktu.

Priekšsēdētājs: Par 38.panta 13.punktu nav rakstveida ierosinājumu.

I.Kreituss: Man būtu priekšlikums šo punktu svītrot. Kādēļ? Tāpēc, ka tās funkcijas, kas nav noteiktas likumā, var dalīt Rīgas dome. Jautājums par siltumapgādi ir ļoti sarežģīts. Līdz šim siltumapgāde vienmēr ir bijusi centralizēta pilsētas funkcija, tāpat kā, teiksim, transports vai ūdensapgāde. Tagad ar pilsētas padomes lēmumu siltumapgāde pēkšņi ir nodota rajonu pārziņā. Mēs pašlaik apzinām situāciju, skaidrojam, ko varētu decentralizēt, kas būtu jācentralizē. Un, ja likumā viennozīmīgi nosakām, ka ar to nodarbojas tikai rajoni, tad vēlāk dome vairs neko nevarēs grozīt. Man būtu lūgums – pagaidām šo punktu izņemt un atļaut to izšķirt domei pēc tam, kad situācija ar siltumapgādi būs skaidra.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, lūdzu, komentējiet!

J.Lagzdiņš: Es varu tikai paskaidrot komisijas viedokli. Komisija vadījās pēc pēdējā Rīgas pilsētas padomes lēmuma. Turpretī ne rajonu pārstāvji, ne rajonu padomes savu viedokli rakstveidā oficiāli nav iesniegušas. Sesijas nav sasauktas. Oficiāla noraidījuma nav bijis, kā arī nav izteikta deputātu negatīvā attieksme. Tā ka komisija šim jautājumam piegāja tīri formāli. Katrā ziņā, ja šis punkts tiktu svītrots, tad, neapšaubāmi, šo strīdīgo un nozīmīgo jautājumu varētu atrisināt arī dome, jo likums tieši šādu tiesību domei dod.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs! Man būtu tāds precizējošs jautājums, lai varētu saprast arī balsošanu, proti, vai, runājot par siltumapgādi, ir domāta arī malkas sagāde?

J.Lagzdiņš: Viss, kas saistīts ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar siltumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Teikmaņa kungs! Un pēc tam – Pūķa kungs.

A.Teikmanis: Es tomēr lūgtu atbalstīt Kreitusa kunga priekšlikumu. Rīgas padome patiešām ir pieņēmusi ļoti būtisku lēmumu, uz kuru vakar un šodien šeit daudzreiz atsaucās. Taču pagaidām, kā es redzu, šā lēmuma rezultāts ir tāds, ka šodien rajoni nav gatavi pārņemt neko no tā, kas tiem tika piedāvāts. Pat tirdzniecību ne. Tāpēc es lūgtu kolēģus atbalstīt Kreitusa kunga priekšlikumu, ļaujot to izšķirt arī domei.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Pūķa kungs! Un pēc tam – Punovska kungs.

M.Pūķis: Es atvainojos, es nepaspēju pienākt pie mikrofona tad, kad tika runāts par 2.apakšpunktu. Es tomēr uzturētu…

Priekšsēdētājs: Pūķa kungs, mēs pašlaik runājam par 13.punktu. Jūs taču sēdējāt tepat blakus.

M.Pūķis: Tur ir runa par tāmēm…

Priekšsēdētājs: Jā, to mēs skatīsim vēlāk. Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Es arī ierosinātu svītrot šo 13.punktu vēl jo vairāk tādēļ, ka rajona valdes tīri tehniski nevar, nespēj nodrošināt siltumapgādi. Tātad nodrošināšana ir siltumnesēja, proti, piegādātājfunkcijas, kuras veic “Latvenergo” un attiecīgi tamlīdzīgi dienesti un uzņēmumi. Pilsētas vai rajona valde var uzturēt siltumtīkla ekspluatāciju, nodrošināt tā ekspluatāciju, nevis apgādi. Apgādes nodrošināšana ir pavisam cita uzņēmuma funkcija. Tādēļ šis 13.punkts būtu jāsvītro, un, ja nepieciešams, tad trešajā lasījumā tas varbūt jāiestrādā citā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par 13.punktu vairāk nevienam nav kas bilstams? Lūdzu, balsosim par ierosinājumu svītrot 13.apakš­punktu. Papildus četras balsis “par”. Rezultāts: 31 – par, 5 – pret, 10 – atturas. Tādējādi 13.apakšpunkts ir svītrots.

Pirms turpināt balsošanu, lūdzu, pārreģistrēsimies. Rezultāts: 72 deputāti reģistrējušies, ieskaitot Lagzdiņa kungu. Paldies.

Vai vēl ir kas sakāms par 38.pantu? Es sapratu, ka Pūķa kungs grib runāt par 2.apakšpunktu. Lūdzu.

M.Pūķis: Jā, attiecībā uz 2.apakšpunktu bija priekšlikums svītrot, jo tajā ir runa par tāmēm. Un tās tāmes neatbilst koncepcijai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Tā ir tīri tehniska drukas kļūda. Pilnībā pievienojos Pūķa kunga priekšlikumam.

Priekšsēdētājs: Paldies, problēmu nav. Ozola kungs, lūdzu, vēl par 38.pantu.

I.Ozols: Man ir jautājums, Lagzdiņa kungs! Rajona valdes funkciju vidū es neredzu tirdzniecības jautājumu. Kā ir domāts risināt šo lietu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Pēc Bojāra kunga priekšlikuma pirmajā lasījumā, ņemot vērā to, ka tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu uzņēmumi tik tiešām vistuvākajā nākotnē tiks privatizēti un tādā apjomā kā šobrīd nekādā gadījumā turpmāk ne rajonu valdes, ne pilsētu valdes ar tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu jautājumiem nenodarbosies, komisija konceptuāli piekrita Bojāra kunga priekšlikumam. Taču, kolēģi, ievērojot Skandināvijas valstu pieredzi, pašvaldībām nākotnē vietumis tomēr būs jānodarbojas ar tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu jautājumiem. Tā, piemēram, ja gadījumā kādā Rīgas nomales rajonā, proti, Bolderājā, privātuzņēmējam nebūs rentabli izveidot tirdzniecības uzņēmumu, lai pārdotu, teiksim, maizīti, tad šajā teritorijā pašvaldībai iedzīvotāji būs jānodrošina ar elementāriem pārtikas produktiem, izveidojot savu nelielu pašvaldības tirdzniecības uzņēmumu. Un, risinot šo jautājumu tieši šādā aspektā, 38.pantā būtu jāparedz tas, ka ar tirdzniecību, kā arī ar sadzīves pakalpojumiem šādā aspektā nodarbotos nevis pilsētas valde (neapšaubāmi, ar šādiem sīkiem jautājumiem), bet gan rajonu valdes. Arī premjerministra priekšlikums šajā lietā bija tātad atbalstīt Rīgas pilsētas Zemgales rajona Tautas deputātu padomes priekšlikumu (skatiet 40.ierosinājumu). Tātad minēto ieteikumu varētu atbalstīt, proti, ka šos jautājumus risina rajonu valdes. Teikmaņa kungs, tieši šādā kontekstā. Neapšaubāmi, šīs sfēras tiks privatizētas.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija atbalsta, lai mēs nobalsotu par šādu papildinājumu?

J.Lagzdiņš: Jā, atbalstīt Zemgales rajona priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par Zemgales rajona padomes priekšlikumu.

J.Lagzdiņš: Tātad tiek izveidoti pašvaldības tirdzniecības uzņēmumi.

Priekšsēdētājs: Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 47 – par , 2 – pret, 9 – atturas. Būs pašvaldības veikali. Paldies.

39.pants.

J.Lagzdiņš: Par 39.pantu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 40.pants.

J.Lagzdiņš: Arī nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: 41.pants.

J.Lagzdiņš: Arī nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: 42.pants.

J.Lagzdiņš: Priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: 43.pants.

J.Lagzdiņš: Par 43.pantu ir deputāta Gulbja priekšlikums, kurš principā ir pieņemams. Deputāts Gulbis ierosina iestrādāt likuma normu, kurā paredzētu, ka domes valdes un komisijas sēžu neapmeklēšana trīs reizes pēc kārtas pārvērš to locekļus par izstājušamies no domes, valdes vai revīzijas komisijas. Principā šis deputāta Gulbja priekšlikums ir pieņemams un lietderīgs. Taču šī norma ir jāiestrādā likumā par vietējo tautas deputātu padomju statusu, jo visi tie jautājumi, kuri saistīti ar deputātu disciplīnu un individuālajām tiesībām un pienākumiem, mums ir ietverti likumā par deputātu statusu. Un katrā ziņā komisija pie šā jautājuma jau ir strādājusi un šādus labojumus jau ir iesniegusi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gulbi! Pēc tam — deputāts Punovskis.

J.Gulbis: Es to ļoti labi saprotu, bet kādreiz, Latvijas laikā, tas bija likumā par Rīgas pašvaldību. Un no rūgtās pieredzes, ka kādreiz šeit jau Rīgas pašvaldības likums tika atlikts, es neticu, ka šis labojums vispār tiks izdarīts. Mums Rīgā tas var pamatīgi traucēt. Es tāpēc ļoti lūgtu, lai tas šeit tiktu ietverts. Jo no rajoniem savākt kopā… Un, ja viņi nenāks un nestrādās, tad tās komisijas nebūs spējīgas darboties.

Priekšsēdētājs: Paldies, Gulbja kungs! Taču ir tikai viena problēma: mēs varam balsot par noteiktu formulējumu un noteiktu panta daļu. Mēs nevaram balsot par iestrādāšanu un ideju. Ja jūs to precīzi formulētu uz trešo lasījumu, tad mēs varētu savstarpēji vienoties, ka trešajā lasījumā mēs par to nobalsotu kā par papildinājumu.

J.Lagzdiņš: Ja deputāti tam piekrīt, tad es to izdarīšu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Lūdzu, Gulbja kungs, līdz trešajam lasījumam izstrādājiet konkrētu formulējumu. Un mēs trešajā lasījumā balsosim. Visi klātesošie, lūdzu to atcerēties! Paldies.

Lūdzu, vai par 43.pantu ir vēl kas sakāms?

J.Lagzdiņš: Par 43.pantu priekšlikumu nav. Priekšlikumu nav līdz 48.pantam.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Punovska kungs, lūdzu!

A.Punovskis: Lagzdiņa kungs, man varbūt neliels jautājums par 43.pantu. Komisijas sēdes laikā es ierosināju iekļaut, papildinot ar iemeslu, kā dēļ ģenerālprokurors var ierosināt izskatīt jautājumu par atcelšanu, ja tas ir bijis arī gadījums, kad institūcijas vai attiecīgie priekšsēdētāji nepilda tiesas spriedumus. Jūs piekritāt, ka minēto papildinājumu var iestrādāt, bet šeit tas nav iekļauts. Mana vaina, protams, tā, ka neesmu iesniedzis rakstveidā, bet es sapratu, ka jūs šādam labojumam piekritāt.

J.Lagzdiņš: Jā, godāto kolēģi! Attiecībā uz tiesas spriedumu izpildi šobrīd mūsu spēkā esošajā gan civilprocesuālajā, gan kriminālprocesuālajā likumdošanā ir noteikta kārtība. Un iestrādāt šeit kādu mazu, nelielu tiesas spriedumu izpildes procesiņu, proti, sankcijas pret tām personām, kuras nepilda šos spriedumus, manuprāt, būtu mūsu likumdošanas sadrumstalošana un, tā teikt, liecinātu par nesistematizētu un nekārtīgu mūsu tiesību sistēmu. Taču principā jūsu priekšlikums ir vērā ņemams un ir jāiestrādā, bet tikai attiecīgajos likumos.

A.Punovskis: Jā, bet jūs ļoti labi zināt, ka tieši tiesas spriedumi ir tie, kuri visvairāk netiek pildīti. Tieši fiksēt likuma pārkāpumu varbūt ir ļoti grūti, bet tiesas spriedumu kolekcija par daudziem dažādiem pārkāpumiem ir pietiekami bagāta. Arī ģenerālprokurora pašreizējā ziņojumā, kas izplatīts deputātiem, šāds uzskaitījums ir pietiekams. Tātad tiesas spriedumi netiek ievēroti. Un tādēļ, manuprāt, ar šādu normu arī būtu jāpapildina, neatkarīgi no tā, ka tas, kā jūs sakāt, ir arī citos normatīvajos aktos. Taču es domāju, ka arī šeit tam jābūt.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! Šis likums nav universāls brīnumlīdzeklis, ar kuru mēs atrisināsim visas tās bēdas, kas saistītas ar pašvaldību darbību. Šis likums atrisina tikai pamatproblēmas. Un pārējie likumi vispārējā kārtībā atrisina citus jautājumus. Tāpat tiesas spriedumu neizpilda ne tikvien amatpersonas, bet arī privātpersonas individuāli neizpilda tiesas spriedumus. Un vienādai attieksmei ir jābūt gan pret šīm personām, gan arī pret amatpersonām. Tā ka tā ir speciālo likumu problēma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā mums nav arī noteikta formulējuma, mēs šobrīd diemžēl ne par ko nevaram balsot.

A.Punovskis: Krastiņa kungs, mēs tiešām nevaram balsot, bet man ir jautājums: vai, ņemot vērā to, ka bija it kā iepriekšēja mutiska vienošanās, mēs tomēr nevarētu šādu formulējumu atkal trešajā lasījumā…

Priekšsēdētājs: Punovska kungs, lūdzu, sagatavojiet konkrētu formulējumu, pēc tam mēs lemsim…

A.Punovskis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Tātad līdz 48.pantam labojumu nebija. 48.pants.

J.Lagzdiņš: Par 48.pantu nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Nav. Paldies. Lūdzu, 49.pants.

J.Lagzdiņš: Par 49.pantu ir deputāta Blažēviča konceptuālais...

Priekšsēdētājs: Jā, mēs jau izspriedām – Blažēviča kungs atteicās no šiem balsojumiem. Tāpat arī par 51.pantu…

J.Lagzdiņš: Tajā ir runa par rezerves fondu. Šis deputāta Blažēviča priekšlikums ir iestrādāts.

Priekšsēdētājs: Jā. Paldies. Vai līdz šā likumprojekta beigām ir vēl kādi priekšlikumi attiecībā uz pantiem? Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Man vispirms ir jautājums par 52.panta 5.punktu. Vai Lagzdiņa kungs nepaskaidrotu, kas tas ir par pasākumu kompleksu, kurš nebūtu minēts visos pārējos punktos? Tas formulējums ir tik mistisks. Proti, ieņēmumi, kurus saņem padome, veicot pasākumu kompleksu ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! 52.pantā minētā redakcija ir tieši tāda, kāda tā ir likumprojekta, kuru jūs pagājušā gada novembrī iesniedzāt likumdošanas iniciatīvas kārtībā, pirmajā lasījumā, kā arī to iesniedza rajonu padomes. Tā ka šī ir tā redakcija, kuru atbalstīja attiecīgās padomes.

A.Teikmanis: Tad man ir priekšlikums tieši šo redakciju izsvītrot ārā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par 52.panta 5.punktu vēl kāds vēlas izteikties? Nē. Cik es atceros, tad toreiz laikam tur bija domāta ziedojumu vākšana vai kaut kas tamlīdzīgs.

A.Teikmanis: Likumprojekta l.punktā ir iekļauts...

Priekšsēdētājs: Jā, es atceros, ka toreiz bija… Tātad ir ierosinājums svītrot 5.apakšpunktu, tā kā tas ir neskaidrs, izplūdis un tā tālāk. Lūdzu, balsosim par 52.panta 5.apakšpunkta svītrošanu. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par – 44, pret – 4, atturas – 7. Paldies. 52.panta 5.apakšpunkts ir svītrots.

Pūķa kungs, lūdzu!

M.Pūķis: Par 56.pantu mēs iesniedzām (laikam gan ne laikus) priekšlikumu, kurā ir runa par to, ka pašvaldības naudas līdzekļi var tikt glabāti tikai valsts vai pašvaldību banku iestādēs. Principā pret šādu priekšlikumu nevienam iebildumu nebija, bet patlaban šajā lietā konkrēti ir ļoti nopietna problēma, saistīta ar to, ka, īstenojot gan izglītības koncepciju, gan citas koncepcijas, ir neatliekami nepieciešams atvērt kontus banku iestādēs. Un šodien, šajā brīdī – nedz jūnijā, nedz jūlijā, nedz tuvākajā laikā – tas laikam nebūs iespējams. Šis faktors ļoti daudz ko var nobremzēt. Tāpēc ir divas iespējas: viena, ko es gribētu piedāvāt, – svītrot šo pantu, otra – lēmumā par likuma stāšanos spēkā noteikt datumu, ar kuru tas varētu stāties spēkā.

Priekšsēdētājs: Paldies, taču tas nav par pašlaik izskatāmo jautājumu, jo mums nav ierosinājuma rakstveidā, tādēļ šobrīd mēs neko nevaram balsot, tas ir, vadoties pēc jūsu vēlējumiem.

M.Pūķis: Svītrot 56.pantu.

Priekšsēdētājs: Svītrot 56.pantu. Paldies. Lūdzu, vai Preinberga kungs bija pirmais par šo pašu?

G.Preinbergs: Nē.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, vai par šo pašu?

I.Ozols: Es arī atbalstītu priekšlikumu svītrot, jo vairāk tādēļ, ka jūs zināt, ar kādām pūlēm likumā par Latvijas valsts banku mēs dabūjām iespēju iekļaut normu par valsts budžetu. Tas ir pretrunā ar likumu par Latvijas valsts banku. Tāpēc es atbalstu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lagzdiņa kungs arī atbalsta, ja?

J.Lagzdiņš: Piekrītu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par 56.panta svītrošanu. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par – 32, pret – 12, atturas – 6. Tātad svītrots.

Godājamie kolēģi! Varbūt varam vienoties pabeigt darbu pie šā likumprojekta. Pēc tam iesim pārtraukumā, kas būs drusku garāks. Preinberga kungs bija pirmais, pēc tam – Teikmaņa kungs. Lūdzu.

G.Preinbergs: Es saprotu, ka esam izskatījuši visus pantus.

Priekšsēdētājs: Nē, mēs patlaban skatām visus pantus līdz beigām un attiecīgos iebildumus. Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Pēc tam, kad viss būs pabeigts, tad es…

Priekšsēdētājs: Paldies. Es ceru, ka Teikmaņa kungs nerunās tad, kad būs pabeigta visu punktu skatīšana.

A.Teikmanis: Man būtu priekšlikums pēdējā pantā vārdiņu “nevar” aizvietot ar vārdiņu “var”, proti, rakstīt “ var būt juridiskās personas tiesību”. Respektīvi, svītrot divus burtus. Proti, es domāju par vienu no domes uzdevumiem, apstiprinot, kā šeit paredzēts, nolikumu par jauniem pašpārvaldes veidojumiem. Es domāju, ka neizbēgami nonāksim pie tādiem jauniem veidojumiem, kādi jau ir paredzēti projektos par jaunu Rīgas dalījumu, un, iespējams, ka vēl pirms tam, kad šis dalījums stāsies spēkā visā Rīgas pilsētā, atsevišķos tās rajonos jau varēs sākt strādāt šādas mikrorajonu padomes, komitejas (vai vienalga, kā tās būs nosauktas). Jau patlaban ir gatavs projekts par Mežaparka kā šāda mikrorajona uzņēmuma darbību, jo ir izstrādāts ekonomiskais pamatojums. Taču pagaidām likumdošana neatļauj veidot nekādas jaunas formas. Tāpēc viens no nosacījumiem ir tas, ka minētajām institūcijām tomēr ir jābūt juridiskām personām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, jūsu komentāri!

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! Ja reiz Mežaparkā veidojas kāds uzņēmums, un no jūsu teiktā es saprotu, ka tas nodarbosies ar ražošanu, tad šim uzņēmumam ir jābūt nevis sabiedriskās pašpārvaldes institūcijai, bet gan elementārai uzņēmējsabiedrībai, kurai jāreģistrējas Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. Ja tā ir sabiedriska organizācija, tad tai būs jāreģistrējas un jāizveidojas tā, kā to nosaka mūsu pieņemtais likums “Par sabiedriskajām organizācijām”.

Kāpēc Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija nepiekrita tam, ka šīm pašpārvaldes institūcijām būtu juridiskās personas tiesības? Tādēļ, ka vispārējā tendence Latvijas Republikā ir tāda, ka, tiklīdz tiks piešķirtas juridiskās personas tiesības, šīs institūcijas aizmirsīs Teikmaņa apstiprināto nolikumu un sāks nodarboties ar biznesu, nevis ar pašvaldību lietām un ar savām iekšējām problēmām un jautājumiem. Tāda ir tendence. Proti, pat sabiedriskās organizācijas, apiedamas nodokļu likumus, nodarbojas ar biznesu. Tieši tāpēc mēs negribējām šo spraudziņu atstāt.

A.Teikmanis: Es tomēr lūgtu Lagzdiņa kungu neteikt, ka nodarbošanās ar biznesu ir slikta lieta, bet nodokļu nemaksāšana ir slikta lieta. Es vēlreiz atkārtoju: sabiedriskās pašpārvaldes organizācijām jābūt juridiskām personām, jo citādi mēs to Rīgu nākotnē nepārveidosim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim. Tātad deputāta Teikmaņa priekšlikums – pēdējā pantā no vārda “nevar” svītrot pirmos divus burtus. Lūdzu, balsosim par deputāta Teikmaņa priekšlikumu. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par – 32, pret – 11, atturas – 12. Teikmaņa ierosinājums ir guvis vairākumu. Paldies.

Vai ir kas bilstams par konkrētiem pantiem? Nav. Vai mums ir nepieciešams vēlreiz reģistrēties? Deputāts Preinbergs grib teikt noslēguma vārdu. Lūdzu.

G.Preinbergs: Noslēguma vārdu es atstātu vai nu priekšsēdētājam, vai arī referentam. Es gribētu izteikt savas domas. Mēs nupat nobalsojām par 25.panta 10.punktu, ka pilsētas padome nevar atcelt valdes nelikumīgus lēmumus. Sakiet, lūdzu, vai tā nav kļūda? Vai tiešām dome, padome būs tiesiska pieļaut, lai turpmāk strādātu nelikumīgi?

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, par kuru pantu jūs runājat?

G.Preinbergs: Par 25.panta 10.punktu. Papildinājumu sarakstā tas ir 28.ierosinājums. Varbūt, ka es nesaprotu, bet pašreizējais formulējums mani nepārliecina. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs, izstāstiet!

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! Likumā ir ielikta stingra hierarhija, nosakot to, kas var atcelt valžu nelikumīgus lēmumus. Pirmkārt – tā ir Ministru padome, otrkārt – tas ir ģenerālprokurors, treškārt – tā ir dome. Bet, tā kā likumprojektā ietverta koncepcija, ka līdz minimumam jāsamazina visu septiņu padomju tiesības, ņemot vērā, ka ir trīs institūcijas, kuras uzraudzīs un kontrolēs, kā valdes pieņem savus lēmumus un vai tie ir likumīgi vai nelikumīgi, mēs uzskatījām par nelietderīgu, ka padomes sanāktu un izskatītu vienu vienīgu jautājumu, proti, par attiecīgās valdes kāda lēmuma likumību. Turklāt vēl, ņemot vērā to, ka dome strādās biežāk, ka prokurori strādā katru dienu, ka Ministru padome strādā regulāri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein! Kiršteina kungs, tikai ievērojiet, ka septiņas minūtes jau ir pāri pārtraukuma laikam.

A.Kiršteins: Kopumā varbūt, ka uz trešo lasījumu var parādīties kaut kāds nodrošinājums pret 48.pantu, kurā ir runa par pašvaldību pirmpirkuma tiesībām. Tā kā visi īpašumi ir vajadzīgi pašvaldībām un ja rajonu valdes var arī izmantot un lemt par to, kas tām ir vajadzīgs… Jūs saprotat, ko es domāju? Rīgā nav nekā tāda, kas nebūtu vajadzīgs. Jo vairāk kopīpašumu, jo lielākas iespējas tos izīrēt un kaut ko iegūt. Jābūt kādam mehānismam, kas pasargātu no šīs kāres.

J.Lagzdiņš: Divos vārdos es pateikšu: šīs problēmas risinājumā ir ieinteresēts viens otrs pagasts. Šobrīd Juridiskajā pārvaldē ir izstrādāts likumprojekts par kārtību, kādā pašvaldības realizē šīs pirmpirkuma tiesības. Minētais likumprojekts tiks izskatīts Augstākajā padomē kā īpašs, universāls likums par šīs problēmas vispārēju, kompleksu risinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību” akceptēšanu otrajā lasījumā. Papildus trīs balsis “par”. Rezultāts: par – 41, pret – 1, atturas – 20. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Pārtraukums līdz pulksten 12.09. Pēc tam lemsim par turpmāko darba kārtību.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Darbs plenārsēdē jāsāk, izlemjot to, kādu jautājumu šajā pusotrā stundā mēs varam izskatīt. Vienlaikus paziņojums Prezidija locekļiem: Prezidija sēde šodien sākas nevis pulksten 16.00, bet gan pulksten 16.30.

Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ierosinātu pašreiz izskatīt likumprojektu “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” trešajā lasījumā, kā arī lēmumu par tā spēkā stāšanās kārtību. Es saprotu, ka tas ir zināms risks. Bet, tā kā trešajam lasījumam mēs neesam saņēmuši nekādus ierosinājumus, izņemot vienu nenozīmīgu svītrojumu, mana pārliecība, ka mēs varam nobalsot gan par šo likumu, gan par attiecīgo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Turklāt balsojumu mēs varam atlikt uz otrdienu. Ja izdarīsim reģistrāciju, tad Šļakotas kungs pārliecināsies, ka bez zināmiem procedūras pārkāpumiem mēs nobalsot laikam nevaram.

Lūdzu, Kramiņa kungs!

A.Kramiņš: Es lūgtu izskatīt vakardien paredzētās darba kārtības piekto jautājumu. Tas ir tīri tehnisks jautājums, kas neaizņems daudz laika.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ir divi ierosinājumi – skatīt piekto un astoto jautājumu. Citu ierosinājumu nav.

Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Es tomēr ierosinātu skatīt septīto jautājumu, tas ir, par mazstāvu dzīvojamās apbūves privatizāciju. Es domāju, ka laiks to mums atļauj, turklāt jautājums ir pirmajā lasījumā. Liela daļa ar pamatnosacījumiem ir iepazinušies, jo vienreiz tas jau tika skatīts un atdots… Tagad ir atkārtots skatījums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Varbūt vienojoties mēs šādu kārtību varam izlemt arī bez balsošanas. Proti, zālē ir pietiekams skaits deputātu, izskatīsim šo trešo lasījumu par meža apsaimniekošanu. Pēc tam skatīsim piekto un septīto jautājumu. Ja vēl paliks laiks, tad mēs varam izskatīt arī kādu citu jautājumu. Nav iebildumu.

Tad mēs sākam skatīt astoto jautājumu, proti, likumprojektu “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” trešajā lasījumā. Lūdzu, Šļakotas kungs, tribīnē! Tā kā ir trešais lasījums, tad apspriedīsim tikai tās vietas, kur ir redakcionāli labojumi.

K.Šļakota: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribu jūs informēt, ka nekādu labojumu nav, izņemot Berķa kunga priekšlikumu no teksta, kur ir runa par kokiem un krūmiem, izsvītrot divus vārdus – “un krūmu”. Komisija tam piekrīt. Es pat nedomāju, ka šajā jautājumā vajadzētu balsot.

Priekšsēdētājs: Ja komisija ir piekritusi un šis labojums ir izdarīts… Tātad, pēc Šļakotas kunga ziņojuma, uz trešo lasījumu par likumprojektu “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” nekādi labojumi nav iesniegti un nav izdarīti, izņemot šo vienu Berķa kunga ierosinājumu, kas ir pieņemts. Vai godājamajiem deputātiem par kādu no pantiem trešajā lasījumā ir redakcionāli labojumi? Vai tomēr ir nepieciešams, lai mēs skatītu visus pantus pēc kārtas? Deputāti saka, ka trešajā lasījumā nav šādu redakcionālu labojumu un ierosinājumu. Tādā gadījumā balsosim par…

Vispirms, lūdzu, reģistrēsimies! Varbūt, ka sekretariāts varētu zvanīt. Iespējams, kāds no mūsu kolēģiem kavējas, jo vēlas aplūkot Krievijas sūtni. Notiek reģistrācija. Ābiķa kungs reģistrēsies. Paldies. Rezultāts: 75 deputāti ir reģistrējušies.

Lūdzu, Šļakotas kungs, jums ir jāizlemj, vai jūs riskējat patlaban šo likumprojektu likt uz balsošanu, vai arī atliksim uz otrdienu un balsosim laikā no pulksten 13.00 līdz 13.30.

K.Šļakota: Es piekrītu tam, ka var likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Var likt uz balsošanu? Paldies. Šļakotas kungs nolēmis tomēr riskēt.

K.Šļakota: Nekāda riska nav, Krastiņa kungs!

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to mēs tūlīt pārliecināsimies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” akceptu trešajā lasījumā. Divas balsis papildus “par”. Vai godājamie deputāti, kas nupat ienāca zālē, arī balso par meža apsaimniekošanu un izmantošanu? Obligāti – saka Bojāra kungs. Tātad četras balsis papildus “par”. Rezultāts: 71 – par, 1 – pret, 2 – atturas. Likums pieņemts.

Šļakotas kungs, mums vēl ir jāskata lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību.

K.Šļakota: Runājot par lēmumu, es lūgtu cienījamos deputātus pievērst uzmanību lēmuma par likuma stāšanos spēkā 2.punktam. Tajā ir atdalītas divas lietas: meža apsaimniekošana un meža apsardzība. Šī likuma prasības meža aizsardzībā attiecas gan uz meža īpašnieku, gan uz meža lietotāju. Bet meža izmantošanā, tas ir, jebkuras produkcijas ieguvē, ir… 36.pantā varat palasīt, uz ko attiecas meža izmantošana. Te ir rakstīts, ka uz īpašnieku attiecas normas, kas noteiktas likumdošanas aktos par privatizāciju. Kāpēc mēs bijām spiesti izvēlēties tādu tekstu? Tāpēc, ka nav atjaunots viss Civillikums. Man ir Civillikuma izraksta daļa, kurā teikts par mežu. Mēs pilnīgi piekrītam šai redakcijai tāpēc, ka patlaban mums vēl nav pieņemts likums par zemes privatizāciju, kur arī ir runa par īpašnieka tiesībām. Tāpēc mūsu Meža ministrija uzskata, ka jāpārskata attieksme pret nodokļiem attiecībā uz īpašnieka mežu. Mēs esam par to, lai īpašnieks nemaksā celmu naudu, bet maksātu nodokli par pieaugušu mežu. Par jaunaudzi nemaksā nodokli, bet par pieaugušu mežu maksā nodokli. Neviens šajā īpašnieka darbībā iejaukties nevar, kā arī nevar regulēt viņa rīcību un darbību. Tāds ir šā lēmuma 2.punkta mērķis. Izņemot meža apsaimniekošanu, meža aizsardzību, tā kā šajā jomā ir vispārēja valsts politika, kas jāievēro jebkuram īpašniekam vai lietotājam vienādi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi Šļakotas kungam? Nav jautājumu. Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies. Rezultāts: 80 deputāti reģistrējušies. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties debatēs par šo lēmumu? Nevēlas. Paldies.

Lūdzu, balsosim par lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 74 – par, pret – nav, atturas – 4. Lēmums pieņemts. Paldies. Tādējādi šo darba kārtības punktu esam izskatījuši, un arī Šļakotas kungam ir savs likums. Paldies.

Mēs nolēmām, ka nākamo skatīsim piekto jautājumu. Pēc tam – septīto. Lūdzu, Kramiņa kungs!

A.Kramiņš: Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts 462.dokuments – Latvijas Republikas likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un individuālo darbu””. Faktiski, kā jūs redzat, šis likumprojekts ir tīri tehniskas dabas. Jo praktiski šajā likumprojektā pie individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības un individuālā darba mēs gribam pievienot vēl vienu uzņēmējdarbības veidu, tas ir, zvejnieku saimniecību. Visu laiku šinī Latvijas Republikas tradicionālā tautsaimniecības nozarē – zvejniecībā, kā jūs zināt, valdīja zvejnieku kolhozi. Un tāda darbība kā individuālā zveja praktiski bija liegta.

Pašlaik sakarā ar zvejnieku kolhozu privatizāciju un pārveidošanos paju sabiedrībās daudzi zvejnieki atdalās no šīm paju saimniecībām, kā arī rodas pilnīgi jauni zvejnieki, kuri agrāk ar zvejniecību vispār nav nodarbojušies. It īpaši tajos republikas rajonos, kur ar kolhozu palīdzību okupācijas varas iestādes savā laikā izveidoja tā sauktās tuksnešu zonas, likvidējot piekrastes zvejas brigādes un mazos zivju pārstrādes uzņēmumus. Rezultātā, kā jūs zināt, lībiešu ciemi praktiski palika tukši, jo cilvēkiem vairs nebija ar ko nodarboties. Cilvēki aizgāja no mājām, pameta mājas, tādējādi šīs mājas palika tukšas. Tādēļ jūsu uzmanībai tiek piedāvāts šis likumprojekts, kurš ir bijis visās ieinteresētajās komisijās, proti, Ekonomikas komisijā, Jūras lietu komisijā, kā arī Jūras lietu ministrijā. Likumprojekts it visur ir akceptēts. Nekādas iebildes, izņemot redakcionālas, nav bijušas. Tādējādi šis likumprojekts tiek piedāvāts apstiprināšanai pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi jautājumi Kramiņa kungam? Es redzu, Ziediņa kungs ceļ roku. Taču pirmais ir pierakstījies Edmunds Krastiņš. Izrādās, ka viņš runās debatēs.

Lūdzu, Ziediņa kungs, jautājiet!

Z.Ziediņš: Cienījamais Kramiņa kungs! Pilnībā atbalstot centienus glābt šīs tukšās zonas un normāli veikt jūras apsaimniekošanu, jāatzīmē, ka likumā nav atrunāta kārtība, kā tiks apzvejoti vietēji lielie ūdeņi, proti, tie deviņi lielie ezeri, tās lielās upes, kuras mūsu neizdarības dēļ pašreiz palikušas Ministru padomes prerogatīvs īpašums, kur kādreiz ir bijušas zvejnieku brigādes. Es tās nevaru nosaukt par kolhoziem, bet gan par mazām saimniecībām. Jau no 1985.gada tās Latvijā netiek izmantotas, ja neskaita dažādas cita veida nodarbības, kā malu zvejniecība,un citus pasākumus, kas izvēršas šajos ezeros. Kāpēc šis iekšējo ūdeņu izmantošanas fakts ir apiets?

A.Kramiņš: Kā jūs redzat, šajā mūsu likuma grozījumā nav atrunāts ne par jūru, ne par upēm un ne par ezeriem. Ar šo likumu mēs negribam noteikt zvejošanas kārtību. Tam nolūkam būs speciāls likums par zvejniecību, kas pašlaik tiek gatavots. Tajā acīmredzot tiks noteikta kārtība, kādā veidā tiek apsaimniekota jūra, tiek apsaimniekoti ezeri un upes. Tas ir šā likuma uzdevums. Taču patlaban piedāvātā likuma uzdevums ir tikai paredzēt likumdošanā tādu uzņēmējdarbību kā individuālā zveja, kā zvejnieku saimniecība.

Z.Ziediņš: Paldies, es sapratu. Tātad likums par ūdeņu apzvejošanu vēl būs papildus?

A.Kramiņš: Tāds likums pašlaik tiek veidots. Likums par zveju būs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir jautājumi Kramiņa kungam? Nav jautājumu. Paldies, Kramiņa kungs!

Sāksim debates. Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Runājot par šo likumu, pavisam īsi tomēr skaršu mazliet citu tēmu. Neiebilstot pret šiem grozījumiem, es domāju, ja esam izlēmuši tos izdarīt šajā likumā, tad noteikti ir maināma vēl viena lieta, ko es pirmajā lasījumā gribētu ierosināt. Diemžēl tā kā pirmā un otrā lasījuma gaitā es nebiju Augstākajā padomē, manuprāt, ir iezagusies viena norma, kas neatbilst Civillikumam, kā arī neatbilst tiem uzņēmējdarbības pamatprincipiem, kuri iestrādāti likumā “Par uzņēmējdarbību”.

Konkrēti es runāju par 8.panta trešo daļu, kur ir rakstīts, ka individuālais (ģimenes) uzņēmums un zemnieku saimniecība iegūst juridiskās personas tiesības. Manuprāt, tā ir pilnīgi absurda norma, kura neatbilst uzņēmējdarbības principiem, kuri noteikti likumā “Par uzņēmējdarbību”, kā arī neatbilst Latvijas Republikas Civillikumam, kurā 1406.pantā rakstīts, ka tiesībspējīgas tiesiskos darījumos ir ne vien fiziskās, bet arī juridiskās personas. Fiziskās personas vienmēr ir tiesībspējīgas visos darījumos. Un 1407.pantā ir rakstīts, ka “par juridiskām personām atzīstamas valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirta juridiska personība”. Tāpēc neredzu nekādu pamatojumu, ka 8.pantā būtu šāda norma. Vēl jo vairāk tādēļ, ka mums ir noteikta individuālā uzņēmēja pilna mantiska atbildība par attiecīgā uzņēmuma saistībām. Un šī uzņēmuma manta faktiski nemaz nav nodalīta atsevišķā nodalītā īpašumā.

Līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt, ka pēc šā pirmā lasījuma attiecīgā likuma grozījumos tiek iekļauts pants par 8.panta trešās daļas svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tam varētu būt priekšlikuma nozīme. Deputāts Krastiņš, protams, šo papildinājumu iesniegs komisijai. Un mēs, skatot otro lasījumu, varam papildus skatīt arī šādus ierosinājumus pirmajā un uzreiz arī otrajā lasījumā, lai būtu ievērota procedūra.

Vai vēl kāds deputāts vēlas uzstāties debatēs? Paldies. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Papildus septiņas balsis “par”. Varbūt uzreiz reģistrēsimies. Rezultāts: 78 deputāti ir reģistrējušies. Paldies.

Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā ar deputāta Edmunda Krastiņa iesniegto ierosinājumu. Rezultāts: par – 62, pret – 1, atturas – 6. Tātad likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par kooperatīvās mazstāvu dzīvojamās apbūves, garāžu un laivu novietņu privatizāciju” pirmajā lasījumā.

Lūdzu, deputāt Punovski, tribīnē!

A.Punovskis: Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Šis projekts jums tiek iesniegts izskatīšanai pirmajā lasījumā atkārtoti. Pirmo reizi mēs par to runājām pirms dažiem mēnešiem, kad no vairākiem deputātiem attiecībā uz šo projektu tika saņemti principiāli iebildumi. Šajā laika posmā, tas ir, divos mēnešos, projekts tika nedaudz pārstrādāts un tagad tiek piedāvāts ar tām izmaiņām, kuras izdarītas, vadoties pēc deputātu ierosinājumiem.

Tā kā jau vienreiz es izklāstīju šā projekta nepieciešamību, īpaši pie tā es vairs negribu kavēties, varbūt tikai atgādināšu, ka vēl joprojām nav noregulētas tiesiskās attiecības šajos vasarnīcu, dārza māju un dzīvojamo māju celtniecības kooperatīvos. Tātad pēc pastāvošās likumdošanas vēl joprojām visa šī apbūve, neskatoties uz to, vai šī apbūve ir celta ar paša kooperatīva biedru spēkiem vai to ir cēlis kāds kooperatīvs, ir kooperatīva īpašums. Un tas nozīmē, ka kooperatīva biedrs, kurš dzīvo šajā apbūvē, ir tikai tās lietotājs un viņam nav nekādu tiesību šo apbūvi pārdot, dāvināt vai kādā citādā veidā atsavināt personām, kuru labā viņš to vēlas darīt. Tas viss var notikt tikai ar kooperatīva valdes piekrišanu. Tajā pašā laikā, protams, ir jāuzsver, ka šī apbūve reāli tiešām ir attiecīgā biedra īpašums, jo biedrs vai nu ir iemaksājis paju kooperatīvā, vai arī pats ir ieguldījis līdzekļus šīs ēkas celtniecībā. Tātad mums ir jālikvidē šī absurdā neatbilstība, ka kooperatīva biedrs, kurš dzīvo konkrētā apbūvē, pats ar šo apbūvi nevar veikt visu to, ko jebkurš īpašnieks var darīt ar savu īpašumu. Tātad šā likuma mērķis būtībā ir izlabot iepriekšējās likumdošanas absurdu, panākot to, ka konkrētā dzīvojamā apbūve būtu attiecīgās fiziskās personas reāls īpašums.

Tātad runāšu par šiem dažiem grozījumiem, kas izdarīti, salīdzinot ar iepriekšējo reizi. Ir izslēgtas normas par zemes nonākšanu īpašumā. To jau mēs esam izskatījuši citos likumos, proti, par zemes privatizāciju lauku apvidos, kur mēs esam nobalsojuši, ka zeme var būt īpašumā vasarnīcu uzturēšanai. Tādēļ šīs normas no šā likuma ir izslēgtas. Taču ir iekļauts nosacījums, ka apbūvi var privatizēt tikai iedzīvotāji ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām. Tas arī bija principiāls iebildums pagājušajā reizē, ka, privatizējot šo apbūvi, īpašuma tiesības iegūtu ļoti daudzas personas, kurām šeit nav uzturēšanās atļauju. Galvenokārt akcentētas, protams, tika militārpersonas. Tātad šeit ir iekļauta norma, ka privatizācijas subjektam ir jābūt Latvijas Republikas pilsonim vai iedzīvotājam ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Un līdz ar to apmēram tie pusotra tūkstoša militārpersonu, kurām ir šīs apbūves Rīgas rajonā, un varbūt daži tūkstoši visā republikā, protams, nevarēs iegūt tiesības uz šo individuālo apbūvi. Un paredzams, ka šī individuālā apbūve kādā noteiktā laikā viņiem būs jāatsavina par labu personām, kurām ir šīs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Bez tam vēl ir izdarīti vairāki labojumi terminoloģijā un varbūt arī redakcijā. Šis projekts ir skatīts Tieslietu ministrijā, Ministru padomē. Nekādi principiāli iebildumi pret šo projektu nav saņemti. Projekts ir izskatīts arī Augstākās padomes Arhitektūras un celtniecības komisijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijā, Ekonomikas komisijā un Likumdošanas jautājumu komisijā. Šīs četras komisijas arī piekrīt minētā projekta pieņemšanai.

Līdz ar to es arī varētu savu īso ziņojumu šobrīd beigt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi ir jautājumi Punovska kungam? Deputāts Edmunds Krastiņš vēlas jautāt un laikam arī deputāte Marjaša. Lūdzu.

E.Krastiņš: Sakiet, vai šis likums attiecas tikai uz privatizāciju? Un kas regulēs turpmāko šā privatizētā īpašuma atsavināšanas kārtību – tātad pārdošanas un pirkšanas kārtību?

A.Punovskis: Šajā likumprojektā ir arī panti, kuri regulē privatizētā objekta atsavināšanas kārtību, piemēram, 13.pants.

E.Krastiņš: Vai tas nozīmētu, ka turpmāko rīcību ar šo īpašumu nenoteiks Civillikums, bet kāds speciāls likums?

A.Punovskis: Tiklīdz stāsies spēkā Civillikums, tā, es domāju, šie ierobežojumi, kuri ir šajā likumā, zaudēs savu nozīmi. Taču pašreiz, kamēr nav spēkā Civillikums, minētie ierobežojumi mums ir jāiekļauj šajā likumā. Proti, tie ir ierobežojumi, ka privatizēto apbūvi var atsavināt tikai par labu Latvijas Republikas pilsonim vai iedzīvotājam, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Pretējā gadījumā, ja mēs minēto ierobežojumu šajā likumā neieliksim, tad jebkurš iedzīvotājs šo apbūvi varētu iegūt īpašumā.

E.Krastiņš: Tas faktiski nozīmētu, ka tiem ārvalstu ieguldītājiem, kuri šeit investēs lielu kapitālu, būs liegta iespēja iegādāties gan garāžas, gan vasarnīcas, gan arī visu pārējo.

A.Punovskis: Ja ārzemju investētāji saņems pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tad viņi to varēs darīt.

E.Krastiņš: Taču te ir jānodzīvo 16 gadi.

A.Punovskis: Lūdzu, ja jums ir tāds priekšlikums, tad, es domāju, ka to varētu uz otro lasījumu…

E.Krastiņš: Nē, mani vienkārši interesē, kā ir domāts atrisināt šo lietu šajā likumā.

A.Punovskis: Atrisināt domāts tādējādi, ja, teiksim, ārzemju investētājam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja un viņš šeit ir dzīvojis, tad viņam ir visas tiesības. Ja viņš šeit nav dzīvojis 16 gadus, tad viņam šādas tiesības neredzu. Bet šīs tiesības viņš acīmredzot varētu saņemt caur kādu citu Latvijas Republikas pilsoni, ar kuru viņš ir kontaktos.

E.Krastiņš: Es domāju, ka šādas normas, protams, radīs visai lielu pārsteigumu to cilvēku vidū, kas gatavojas šeit ieguldīt lielus kapitālus.

A.Punovskis: Paldies. Tas, protams, ir vērā ņemams priekšlikums. Taču man tiešām tad ir arī pretjautājums: kā nodalīt ārzemju investētājus no vienkāršiem cilvēkiem, kuri vēlas šeit kaut ko nopirkt un nekādu ieguldījumu Latvijas Republikai nedod? Tad ir jāparedz atsevišķa norma tiem, kuri šeit iegulda kaut kādus kapitālus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs! Pēc tam – Kiršteina kungs.

J.Bojārs: Esiet tik laipns un, lūdzu, paskatieties 12.pantu! Man liekas, ka šis zemes tiesību un zemes privatizācijas jautājums attiecībā uz šo likumprojektu ir ļoti nekonkrēts. Vai nevajadzēja skaidri un gaiši pateikt, ka šiem cilvēkiem dod pirmpirkuma tiesības, tiesības izpirkt tieši no valsts vai kaut kā citādi?

A.Punovskis: Es domāju, ka ne. Tiesības saņemt zemi lietošanā vai īpašumā tiek regulētas likumos par zemes reformu un zemes privatizāciju, tādēļ tas šeit īpaši sīkāk nav apskatīts.

J.Bojārs: Jā, bet tiem īpašniekiem, kas ir uz tās zemes, tas taču ir ārkārtīgi būtiski. Un te nekāda cieša saistība un nekāda strikta atsevišķa reglamentācija nav paredzēta. Man liekas, te skaidri un gaiši varēja uzrakstīt, lai cilvēkiem, kuriem ir īpašumi un kuri cer uz to privatizāciju, tūlīt pēc šā likuma pieņemšanas būtu pilna skaidrība līdz šīs zemes reformas beigām.

A.Punovskis: Godājamais Bojāra kungs! Tieši šis aspekts izraisīja vislielākās deputātu pretenzijas iepriekšējā šā projekta lasījumā. Tajā skaidri un gaiši bija arī uzrakstīts, ka zeme, kura pašreiz ir kooperatīva biedra lietošanā, nonāks viņa īpašumā ar visām pirmpirkuma tiesībām. Tas izraisīja diezgan vētrainu pretreakciju un pēc konsultācijām ar attiecīgajām komisijām šobrīd no 12.panta ir izsvītrots. Tā ka praktiski jūsu ierosinājums nozīmē atgriešanos pie tā formulējuma, kas bija iepriekšējā lasījumā. Es šajā gadījumā saku, ka tas ir izdarīts, būtībā vadoties pēc deputātu iebildumiem pret šo formulējumu, jo deputāti tātad uzskatīja, ka šim jautājumam ir jābūt izskatītam likumos par zemes reformu un zemes privatizāciju, kam es arī piekrītu. Ir tikai pamatnosacījums, ka šī zeme var tikt nodota viņam lietošanā vai īpašumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: 13.pantā ir teikts, ka mazstāvu apbūvi kopā ar zemi, kas ir bijusi lietošanā, var atsavināt par labu vienīgi Latvijas Republikas pilsonim. Es tam piekristu un man būtu skaidrs, bet turpmākais teksts aiz komata: “kā arī iedzīvotājam, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja un kurš Latvijas Republikā ir bijis pierakstīts 16 gadus”. Mēs pašreiz divos lasījumos izskatījām likumu par ārzemnieku reģistrāciju, respektīvi, veco imigrācijas likumu, kā tas tika saukts sākumā. Lēmuma projektā par lietošanu ir teikts, ka to cilvēku statusu, kuri nav pilsoņi un kuru ne tikai dzīvošanas laiks, bet arī dzīvesveids Latvijā ir diezgan neskaidrs, regulēs speciāls likums. Respektīvi, es to negribētu saukt par filtrāciju, bet jautājums: kā tas notiks? Jūs saprotat, ka desmitiem tūkstošu cilvēku nevar pierādīt, kāpēc viņi šeit atrodas, kaut gan viņiem ir gan pase, gan viss pārējais. Mēs zinām, kādā veidā viņi ir ieguvuši gan pierakstu, gan dokumentus un tā tālāk.

Un ir jautājums: vai pēc jūsu ieskatiem tas nav drusciņ pāragri? Es nedomāju, ka to vajadzētu atlikt uz gadu, bet pēc tam, kad būs pieņemts ārzemnieku reģistrācijas likums un lēmums par tā lietošanu. Vai jūs uzskatāt, ka šo privatizāciju var pieņemt vispirms, neatrisinot problēmas, kuras saistītas ar tiem 20 līdz 30 tūkstošiem vai pat 300 tūkstošiem cilvēku, kuri nekādi nevar pārliecinoši pierādīt savas uzturēšanās tiesības šeit?

A.Punovskis: Vispirms jau ir 3.pants, kas nosaka, ka privatizācijas subjektam ir jābūt iedzīvotājam ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Acīmredzot, ja viņš šo atļauju nav saņēmis, tad viņš šo objektu nevar privatizēt. Tātad pirmais filtrs jau atrodas šeit. Un es domāju, ka attiecīgie departamenti, protams, izskatīs šo personu tiesības vai arī, teiksim, jautājumu par likumīgo atrašanos šeit. Tas ir pirmais.

Otrais. Ja jūs domājat, ka arī pie šīs atsavināšanas ir nepieciešams kāds filtrs, tad tas nedrīkstētu kavēt šā likuma pieņemšanu. Šā likuma pieņemšana mums ir nepieciešama tādēļ, ka tomēr lielākā daļa īpašnieku, pašreizējo kooperatīvu biedru, ir vai nu pilsoņi, vai iedzīvotāji ar legālām uzturēšanās atļaujām.

A.Kiršteins: Nav viņiem nekādu uzturēšanās atļauju. Viņiem ir padomju pasu galdos izdotas pases, kurās daļai šo personu pieraksts ir pilnīgi fiktīvs, iegūts gan par naudu, gan visādos citādos veidos…

A.Punovskis: Jā, es varētu jums piekrist tik tālu, ka atsavināšanu tātad pagaidām varētu atļaut tikai attiecībā uz Latvijas Republikas pilsoņiem un attiecībā uz ārvalstniekiem, proti, lai to varētu noteikt atsevišķi likumi. Acīmredzot tas ir balsojums, par ko plenārsēde varētu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Safonova kungs!

A.Safonovs: */Man ir jautājumi, kurus es par 5., 6. un 17.pantu uzdevu jau pirmā lasījuma laikā. Es tiem nepiekrītu un tāpēc nesaprotu, kāpēc privatizācijas jautājumā mēs stāvam tik dažādās pozīcijās. 5.punktā teikts, ka mazstāvu būves var privatizēt tikai tajos gadījumos, ja tās es esmu uzcēlis tikai saviem spēkiem, un valsts komisija tās ir pilnīgi pieņēmusi. 6.punktā teikts, ka tad, ja tās ir kādas oficiālas vai kooperatīvas organizācijas celtas, tad es varu privatizēt, pat ja tā nav pabeigta. Tas pats par garāžām un laivu kooperatīviem. Bet pieejai taču jābūt vienādai, neatkarīgi no tā, kas to ir cēlis un kādā stāvoklī tā ir. Ja es esmu to godīgi būvējis, vai nu ar savām rokām un naudu, vai arī ko citu algojis, tad neatkarīgi no tā, kādā stadijā tā pašlaik atrodas, es varu to privatizēt. Tā droši vien vajadzētu būt./

A.Punovskis: Jā, es jums paskaidrošu. Proti, 5. un 6.pantā slēpjas tas paradokss, kurš būtībā mums jālikvidē ar šo likumu. Tātad es vēlreiz atkārtoju: ja apbūvi ceļ kooperatīvs par biedru iemaksātām pajām, tad jau no paša celtniecības sākuma tā apbūve ir kooperatīva īpašums. Tātad celtniecības materiāli, kurus ir iegādājies kooperatīvs, ir kooperatīva īpašums. Tālāk. Kooperatīvs uzceļ māju, nodod to ekspluatācijā. Tātad tā jau ir kooperatīva īpašums. Ja šo ēku būvē kooperatīva biedrs par saviem līdzekļiem, neiemaksājot paju kooperatīvā, tad celtniecības materiāli līdz tam brīdim, kamēr ēka ir nodota ekspluatācijā, ir kooperatīva biedra īpašums. Ēku, kura nav nodota ekspluatācijā, varētu nosaukt par kaut kādā pareizā secībā sakārtotu būvmateriālu kaudzi, kurā ir iespējams dzīvot. Taču pēc tam, kad šī ēka tiek nodota ekspluatācijā, rodas tas paradokss, ka ēka pāriet kooperatīva īpašumā. Un tādēļ ir tie divi atšķirīgie panti. Tātad privatizēt celtniecības materiālus vai nepabeigto būvi, vai arī jau pabeigtu būvi, ja to ir būvējis kooperatīvs. To ir nepieciešams noteikt. Proti, arī šādu nepabeigtās būves privatizāciju. Taču, ja šo būvi ceļ pats kooperatīva biedrs ar saviem spēkiem, tad līdz nodošanai ekspluatācijā to nav nepieciešams privatizēt, jo tie materiāli jau ir viņa privātais īpašums. Tāpēc arī ir atšķirība starp šiem pantiem.

A.Safonovs: */Es tomēr uzskatu, ka pieejai jābūt vienādai./

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks vēl jautā. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātais referent! Es gribu izteikt lielas juridiskas šaubas šādas 5.panta normas traktējumā. Jūs saprotiet, ka šajā gadījumā vienā normā ir apvienoti visdažādākie kooperatīvi. Un, ja jūs traktējat situāciju tādējādi, ka šodien vienā vasarnīcu kooperatīvā, kur visu laiku ēka ir bijusi latents, tas ir, slēpts, privātīpašums, mēs uzskatām: ja šī komisija nav ēku pieņēmusi, tad tā ir kooperatīva īpašums. Jūs saprotiet, tādā gadījumā jautājuma nostādnē mēs atgriežamies atpakaļ, es atvainojos, Brežņeva laika garā… Vienreiz skaidri un gaiši jāpasaka, ka tajā gadījumā, ja cilvēks ceļ par saviem līdzekļiem, ēka visu laiku ir viņa privātīpašums. Tas ir elementārs princips. Un tad otra norma būs: ja ēka ir celta par kooperatīva līdzekļiem, tas ir, to būvē kooperatīvs, tad, lūk, šajā zināmajā procedūrā mēs veiksim šo privatizāciju. Jāfiksē pašreizējais reālais privātīpašuma fakts, vai arī radīsiet tādu putru, es atvainojos, visos dārzkopības, vasarnīcu un dažādajos kooperatīvos, kur katra ēka no paša sākuma vismaz attiecīgā cilvēka acīs ir bijis īpašums, kaut arī valdošā elite mēģinājusi visu laiku viņam šo īpašumu atņemt. To, ka neviens šo pretrunu neatrisinās, es jums saku kā jurists!

A.Punovskis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tās jau nu gan bija debates, bet ne jautājums! Paldies.

A.Punovskis: Es to labi saprotu. Taču domāju, ka nav jāapgalvo tas, kas jau ir aksioma. Proti, ka tas ir viņa privātīpašums, viņa materiāli. Tomēr mums šajā likumā tas nav jāapgalvo – tas ir fakts.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, citādā formā, tās jau ir debates. Pārējiem maz interesē jūsu diskusija, ja tā nenotiek pie mikrofona.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Man īsti nav skaidri tie jēdzieni, kas izmantoti 3.pantā. Tur teikts, ka privatizācijas subjektam jābūt vai nu Latvijas Republikas pilsonim, vai iedzīvotājam, kam te atļauta pastāvīga uzturēšanās. Līdz šim nav likuma, kas reglamentētu pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību, tas ievērojamā mērā paliek pavisam nenoteikts termins, tāpēc rodas jautājums: kas notiks, ja cilvēks likumīgā ceļā ir kļuvis par kooperatīva locekli, bet tajā laikā, kad tiks pieņemts likums par pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanas reglamentāciju, viņam šo atļauju nedos? Kāds būs viņa turpmākais liktenis? Kas notiks ar viņa īpašumu? Kopumā tas nav saprotams./

A.Punovskis: Šis jautājums jau sasaucas ar Kiršteina kunga uzdoto jautājumu. Acīmredzot privatizēt varēs tikai tie subjekti, kuriem būs šīs atļaujas. Jo var gadīties, ka subjekts, kurš ir kļuvis it kā likumīgā kārtā par kooperatīva biedru, izrādās, nebūt nav likumīgā kārtā par tādu kļuvis. Un līdz ar to acīmredzot šī apbūve būs viņam jāatsavina par labu kādam citam, kuram ir likumīgās atļaujas, vai arī Latvijas Republikas pilsonim. Tā praktiski būs piespiedu pārdošana. Ieguldītos līdzekļus viņam neviens neatņems, bet viņš būs spiests pārdot šo apbūvi tam, kuram ir visas likumīgās tiesības.

S.Zaļetajevs: */Es gribētu šeit izteikt mazu precizējumu. Runa nav par to, ka viņš it kā likumīgi ir kļuvis par kooperatīva locekli. Ja viņš par kooperatīva locekli ir kļuvis nelikumīgi, tad man jautājumu nav. Jautājums ir par to gadījumu, kad viņš ir likumīgs, pilntiesīgs kooperatīva loceklis, bet tajā pašā laikā nesaņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Kas notiks tādos gadījumos? Jūs sakāt, ka tad īpašums viņam tiks atsavināts. Bet atsavināt cilvēkam var tikai tādu mantu, kas viņam pieder, kam viņš ir īpašnieks, tad viņš to var pārdot. Bet, ja viņš vēl nav tās īpašnieks, tad kā gan viņš to var pārdot?/

A.Punovskis: Tie atkal ir tie divi gadījumi, proti, ja viņš ēkas celtniecībā ir ieguldījis savus līdzekļus, tad viņš ēku var arī pārdot, jo tā ēka līdz tam brīdim, kamēr viņš to ir nodevis ekspluatācijā, ir viņa īpašums. Pēc tam, ja, teiksim, to ēku ir cēlis kooperatīvs par pajām, tad šīs pajas apmaksās kooperatīvs. Proti, pajas viņš dabūs atpakaļ!

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautātāju vairs nav. Paldies Punovska kungam par ziņojumu. Pašreiz debatēs ir pieteikušies trīs deputāti.

Lūdzu, vārds deputātei Marjašai! Gatavojas deputāts Bojārs. Godājamie kolēģi! Tātad 20 minūtes pāri vieniem mēs pārtrauksim jautājumu izskatīšanu, lai noklausītos informāciju par valsts kontrolieri.

R.Marjaša: Cienījamie deputāti! Es ļoti lūgtu jūs paņemt 484.dokumentu. Es esmu iesniegusi rakstiski savas domas. Pēc apspriedes daža laba doma vēl ir nākusi klāt. Jāsaka ka 5.pants ir principiāls. Kā jau te tika pilnīgi pareizi norādīts, viss tas objekts, par kura privatizāciju ir runa, būtībā ir privātīpašums. Un pašlaik runa ir tikai par to, kā noformēt jau šodien pastāvošo privātīpašumu. Turklāt ir runa, es uzsveru, tikai par apbūvi, ne par materiāliem. Par tiem materiāliem, kuri pašreiz atrodas sētās, mēs pašlaik nerunājam. Mēs runājam par apbūvi. Un es personīgi uzskatu, ka 5.panta redakcija, kurā ir norādīts nosacījums, ka pieņemts ekspluatācijā valsts un tā tālāk, ir absolūti nevajadzīgs, jo tā reālā ēka, lai arī kāda tā būtu, ir privātīpašums.

Tātad piedāvāju pavisam tādu vispārēju un konkrētu formulējumu par to, ka kooperatīvam atstāta dzīvojamā apbūve tiek privatizēta neatkarīgi no tā, vai to ir uzcēlis kooperatīva biedrs par personīgajiem līdzekļiem vai kooperatīvs par tā biedra iemaksātām pajām. Tādējādi absolūti netiek skarts jautājums par to, vai tā apbūve ir pieņemta vai tā nav pieņemta, jo tam šeit nav nekādas nozīmes.

Likumprojekta 7.pantā ir paredzēts viens izņēmuma gadījums, proti, kad nav pilnīgi nomaksāta paja. Pareizi, tad vajadzētu ieķīlāt, bet rodas cits jautājums: kas būs prasītājs šai tiesas prāvā, ja pats par sevi saprotams, ka, privatizējot visus šos objektus, kooperatīvi kā tādi šodien tiek likvidēti vai reorganizēti analoģiski tam, kā bija ar kooperatīvajiem dzīvokļiem. Un tos vajadzēs radīt no jauna – lūk, par to būtu nepieciešams padomāt. Es pašlaik nevaru jums piedāvāt konkrētu redakciju, bet fakts ir tāds: kas tad būs prasītājs, ja tur ir parāds? Par to būs jāpadomā.

Es piedāvāju izsvītrot 6.pantu, tā kā atkal ir runa par to, ka atkarībā no tā, vai ir uzcēlis kooperatīvs vai uzcēlis kooperatīva biedrs. Es piedāvāju izsvītrot 9.pantu, tā kā šīs mājas, par kurām ir runa 9.pantā, būtībā nav šā likuma objekts.

Vēl man ir principiāls papildinājums, lai 14.pantā un 15.pantā būtu norādītas vietējās pašvaldības. Redziet, kas var būt: pastāvot šiem nosacījumiem un šādiem apstākļiem par pirmpirkuma tiesībām, cilvēks konkrētajā laikā un vietā var arī pircēju neatrast. Tad viņam noteikti jāpārdod pašvaldībai, ja viņš pats nav tiesīgs saņemt zemi īpašumā vai nevēlas to saņemt, jo arī pilsonim par velti zemi nedos. Viņam ir jāpērk. Un gadījumā, ja viņš zemi nevēlas pirkt vai nevar to izdarīt, tad viņam vai nu ir jāpiedāvā pirkt pilsonim, bet, ja viņš tādu neatrod, tad jāpiedāvā pašvaldībai. Un pašvaldībai šī zeme būs jānopērk, jo zeme nevar palikt bez saimnieka.

Es domāju, ka daudzi jautājumi par šiem kooperatīviem kā tādiem, par to likteni var tikt izšķirti lēmumā par šā likuma spēkā stāšanos. Pie minētā lēmuma tiks strādāts. Bet katrā ziņā jautājums par to, kā tiks sadalīti visi tie kopīgie objekti – veikali un tā tālāk –, ir jālemj nākamajā kooperatīva kopsapulcē. Likumprojektā ir norādīts, ka kooperatīvam ir pirmpirkuma tiesības, taču no kā tad viņš pirks? Šodien taču vēl nav cita īpašnieka, kā vien šis kooperatīvs. Un pēc tam, kad kooperatīvs likvidēsies, nebūs no kā pirkt. Tātad šo koplietošanas objektu liktenis būs jāizšķir kopsapulcē. Atšķirība starp garāžu īpašniekiem un vasarnīcu īpašniekiem ir tāda, ka vasarnīcu īpašniekiem ir tiesības apvienoties kooperatīvos, proti, viņi var to darīt. Turpretī garāžu īpašniekiem tas ir jādara, jo mums ir jāzina, ka garāžas un visa zeme apkārt garāžām nebūs privātīpašumā, tā būs pašvaldību īpašumā. Un tādēļ tur obligāti būs jāveido kaut kas tāds, lai varētu to visu pārvaldīt un nokārtot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Bojār! Un gatavojas deputāts Plotnieks.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no mūsu pirmskara īpašniekiem mēs runājam skaidru valodu. Pirmskara īpašnieki mums neteica, kurš par kuru savu sešstāvu namu cīnās, bet es šajā gadījumā atklāti pateikšu, ka cīnos par īpašumu, kurš eksistējis ilgāk par pirmskara neatkarīgo Latvijas Republiku. Līdz ar to es galīgi nevaru piekrist, ka, lūk, šim pēckara īpašumam, kas nodibinājies (patiesībā tas ir faktisks privātīpašums), kas nav bijis noteikts ar likumu, nav bijis noteikts privātīpašuma režīms, kā tas ir 1937.gada likumā. Bet es nekādā gadījumā nevaru piekrist, ka mēs ar šo likumu noteiksim varbūt sliktāku režīmu šim īpašumam, nekā tam īpašumam, kura tiesības atjaunojam no pirmskara Latvijas Republikas. Nekādā gadījumā! Nē, mums nevar būt divu dažādu kategoriju jeb divu dažādu tiesību īpašnieki. Tāpēc mani satrauc šīs dažas nekonkrētības šajā likumprojektā. Tas varētu izveidot situāciju, ka šie cilvēki (piemēram, kā es), kam nebija nekādas bodītes, bet vairāk nekā 20 gadus savu pēdējo kapeiku atlika tās niecīgās dārza mājiņas celtniecībai, būs kaut kādi, saprotiet, apakšīrnieki pirmskara feodālim. Tam es nekādi nevaru piekrist. Un tāpēc mums ir jāiztaisa normālas īpašuma tiesības, labojot šo 12.pantu, par ko es kategoriski iestājos. Jā, es varētu piekrist pašreizējam 12.panta variantam, pašreizējai redakcijai – lai tas tāds paliek. Taču ir jāatjauno pirmais variants (227.dokuments – 12.panta otrā daļa), kur viss bija ļoti labi un normāli uzrakstīts, ka privatizētās mazstāvu dzīvojamās apbūves īpašniekam ir priekšrocības tiesības zemes piešķiršanas pieprasījuma apmierināšanā attiecībā pret bijušo zemes īpašnieku. Un lai Rikarda kungs un visa šī “Satversmes” kompānija tūlīt nekliegtu par to, ka, redziet, te mēs tiem “palkavniekiem” piešķirsim Latvijas zemi, mēs ieliekam mazu korekciju, proti, divus vārdiņus: “Latvijas Republikas pilsonim”. Tādējādi būtu šāda redakcija: “privatizētās mazstāvu dzīvojamās apbūves īpašniekam – Latvijas Republikas pilsonim”. Un tad tas arī brīnišķīgi saskanētu ar redakciju, ko ieteica Marjašas kundze, kuras vispārējiem labojumiem es piekrītu.

Cienījamie kungi un dāmas! Es vēl gribētu teikt, ka šo likumu vajadzētu pieņemt pirmajā lasījumā, jo mēs nedrīkstam to šeit aizturēt, jo es uzskatu, ka tam ir ļoti liela nozīme privātīpašuma iedibināšanā Latvijā vispār. Vispār! Šis likums ļoti labi nostrādāts, lai izveidotu mazo un vidējo īpašnieku sabiedrību – reālo mazo un vidējo īpašnieku sabiedrību. Kāpēc vēl vajadzīgs šis likums? Tāpēc, ka šis likums palīdzēs iedzīvināt un iekustināt privatizāciju. Kādā veidā tas palīdzēs to darīt? Tādējādi, ka, ja šim cilvēkam būs reālais nekustamais īpašums, tad viņš tūlīt varēs laist šo īpašumu ekonomiskajā apritē, privatizācijā, ieķīlājot šo īpašumu hipotēkā. Savukārt par šo iegūto kredītu viņš varēs pirkt akcijas, tādējādi turpinot atrisināt privātīpašuma dibināšanu, veicinot reālās privātīpašumnieciskās vides izveidošanu republikā.

Es lūgtu mūsu cienījamajam priekšsēdētājam vēlreiz konceptuāli nobalsot par to, ka mēs kā konceptuālu atjaunojam 227.dokumenta otro daļu ar absolūti nelielu un visiem saprotamu labojumu, proti, pēc vārda “īpašniekam” papildinot ar vārdiem – “Latvijas Republikas pilsonim”. Un tad viss ar visiem “palkavniekiem” un citiem nepilsoņiem būs pilnīgā kārtībā.

Un kopumā es atbalstu arī tos Marjašas kundzes konceptuālos labojumus, kurus varam uzskatīt par konceptuāliem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Deputāti jau steidzas protestēt pret tādiem Bojāra kunga izteicieniem kā “”Satversmes” kompānija”. Taču es domāju, ka visi Latvijas Republikai uzticīgie pilsoņi ir tāda “”Satversmes” kompānija”. Tā ir viņu darīšana, ja viņi tā to sauc. Tā ka es domāju, ka uz šādiem izteicieniem nevajag reaģēt pārāk asi. Manuprāt, tas ir pozitīvs apzīmējums. Paldies.

Patlaban uzstājas deputāts Plotnieks. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Es domāju, ka nevienam no mums nav šaubu, ka šādi likumi vispārējā to aktu paketē, ar kuriem mēs ceram veicināt privatizācijas procesu, ir jāpieņem. Es domāju, ka, spriežot pēc debatēm, kurās uzstājās spīdoši oratori, daudzos jautājumos vairāk vai mazāk mēs it kā esam vienisprātis. Un tomēr, lai veicinātu šā procesa konstruktīvu virzību uz priekšu, es gribētu mums visiem kopīgi vēl atgādināt dažas detaļas, lai mēs, vērtējot to vai citu normu, visā pilnībā ņemtu vērā gan politisko, gan juridisko zemtekstu.

Tātad šis likumprojekts ir gatavots, lai veicinātu privatizāciju. Taču jāsaka, ja mēs šo likumprojektu iztēlotos kā cilvēku ar divām kājām, tad ar vienu kāju vēl joprojām viņš stāv gaišajā komunisma tālē un ar otru kāju viņš tagad kāpj šajā privatizācijas tālē. Tas izriet gan no vairākām definīcijām, gan normām, kurās šī pretruna reāli saglabājas.

Tātad – kāda mums šodien ir situācija? Šodien situācija ir tāda, ka šis ir juridiskais (savā veidā tas ir juridisks) vakuums, bet tomēr šajā juridiskajā vakuumā kaut kas eksistē, proti, eksistē vakardienas tiesiskās reglamentācijas fragments. Un šī reglamentācija vērsta uz to, ka nevienam no mums kā personai nekas nedrīkstēja piederēt. Mums bija jābūt plikiem un nabagiem. Bet, lai no šiem plikajiem un nabagajiem varbūt viens varētu pasildīties saulītē, otrs – parušināties zemeņu dobē, tad tiek veidota tāda savdabīga īpašuma tiesību aizvietotāja – es to sauktu par “erzacinstitūtiem”. Šādi “erzacinstitūti” ir vasarnīcu un dārzkopības kooperatīvi. Izmantojot šos institūtus, milzīgas cilvēku masas Rīgas apkārtnē būvēja savas mājiņas. Turklāt viņi būvēja, būdami iekšēji pārliecināti, ka ceļ kaut mazu, tomēr savā īpašumā esošu namiņu. Ir, kuri no mums atceras, kādas batālijas šajos jautājumos notika 60.gadu beigās un 70.gados, kad bija pāreja no Hruščova uz Brežņevu numur 1, pēc tam uz Brežņevu numur 2. Katrs pavērsiens raksturojas ar kaut kādu novitāti šajā ziņā. Tātad tas tiek vērsts uz to, lai procesu visādā veidā bremzētu un to nabaga pliko cilvēciņu, kurš iedomājas, ka viņš tomēr ir dabūjis kādu īpašumu, nostādītu tādā situācijā, ka faktiski šī īpašuma viņam nav, bet īpašnieks ir kooperatīvs. Cilvēks it kā nav īpašnieks. Vai viņš drīkst pārdot? Nedrīkst. Vai viņš drīkst kaut ko izdarīt? Nedrīkst. Viņš var iet prom. Kooperatīvs var viņu izsviest. Balstoties “uz draugu būšanu”, viņš šo namiņu var pārdot. Mēs visi atceramies daudzas ļoti smagas, ķildīgas situācijas, kas bija gan administratīvajās, gan arī bijušajās arodbiedrības, partijas, komjaunatnes un citās instancēs. Taču visur notika slēpta cīņa par īpašumu.

Šodien mums ir jāpasaka, ja gribam šajā sakarībā runāt par īpašumu un īpašumu institūtu godīgi iedibināt, ka tas ir īpašums. Šodien nav runa par kooperatīvā mantojuma sadalīšanu, bet par reāli eksistējošu īpašumu, gan vēl līdz pat šim mirklim zināmā mērā nelegālu īpašumu, atzīšanu. Un es gribētu teikt, ka šajā ziņā kompromisa nevar būt. Vai nu mēs atzīstam īpašumu kā tādu, vai neatzīstam. Laipot nevaram – sak, vienu atzīstam, otru ne.

Raugoties no šā viedokļa, es gribētu vērst autora un mūsu visu uzmanību uz definīcijām. Redziet, kā ir definēta kooperatīvā vasarnīca. Izrādās, ka tā ir ēka. Acīmredzot ne viens vien no jums, kas šādu ēku ir uzcēlis… jums nepieder. Izrādās, ka saskaņā ar šo likumu tiek sankcionēta prakse, kas bija vērsta uz šo pliko un nabago producēšanu. Proti, būve joprojām pieder kooperatīvam un jums ir nodota tikai lietošanā. Skatāmies tālāk – dārza mājiņa. Izrādās – atkal tas pats. Tātad visos gadījumos jau definīcijās īpašums faktiski tiek noliegts. Es ierosinātu šajās definīcijās skaidri un gaiši pateikt, kam tas pieder. Un tikai ģenētiski, kā ir radies, kā veidojusies šāda situācija, ka ek­sistē šādas dārza mājiņas vai kooperatīvās vasarnīcas. Proti, pieminēt šo kooperatīvu un ne vairāk.

Otrs moments, kas, manuprāt, ir ļoti būtisks. Jau šajās definīcijās parādās mūsu pietāte pret daždažādiem administratīvajiem ierobežojumiem. Izrādās – tikai tiek apstiprināts projekts, un nekas cits. Es atļautos mums atgādināt, ka tādā gadījumā nedrīkstam ķerties arī pie 40.gadā uzcelto zemnieku un vienas otras citas lauku apvidū celtas mājas atdošanas īpašniekam. Viņam nebija saskaņota projekta. Nevar taču būt viena prasība attiecībā uz 1940.gada māju un otra prasība – attiecībā uz 1992.gadā būvēto mājiņu. Ir pietiekami, ka tā reāli eksistē. Pēc tam nodarbosimies ar dokumentu kārtošanu, jo mēs veidojam jaunus un jaunus administratīvos žņaugus un uzliekam šos iemauktus arvien no jauna. Un beigu beigās zirdziņš mūsu ratus vispār vairs nepavilks.

Runājot no šā paša viedokļa par pirmo sadaļu, es gribētu ierosināt, ka 3.pantā vēlreiz parādās šī pati lietošanas institūcija. Tātad vārdi “nodots lietošanā” jāizņem ārā. Šai sakarībā 5. un 6.pantā es ierosinātu darīt to, par ko jau runājām. Proti, skaidri un gaiši 5.pantā pateikt, ka kooperatīvu dzīvojamā apbūve, ja tā ir uzcelta ar kooperatīvu biedru spēkiem, ar viņu personīgi iegādātiem līdzekļiem, tiek atzīta par viņu privāto īpašumu. Un punkts. Nav šeit jālaipo. Un tikai 6.pantā mēs varam saskaņot konstrukciju vai runāt par esošā kooperatīva vai īpašuma it kā dalīšanu.

Tālāk. Runājot par 10.pantu, es gribētu vēlreiz mums atgādināt, ka īpašuma tiesības nevar rasties no tā mirkļa, kad tās ir reģistrētas. Kas tad šodien ir? Šeit var runāt par atzīšanu, varbūt par juridisku aizsardzību, varbūt par tiesībām rīkoties, nevis par rašanos. Līdz tam brīdim nekā nav. Likums rada īpašumu. Dīvaini.

Tālāk – 11.pants. Es ierosinātu to iztīrīt, jo tā ir likuma lieta rekomendēt vienam vai otram apvienoties kooperatīvās sabiedrībās. Ja mēs vēlamies saglabāt šādu nosacījumu attiecībā uz zemes lietojumu, garāžu un vasarnīcu kooperatīviem, tad tur varētu rekomendēt. Taču 21.pantā jau ir ierakstīta strikta doktrīna, proti, tikai apvienojoties un ne citādi. Taču process varbūt veidosies citādi? Kāpēc mums jādiktē?

Runājot par 12.pantu, es visnotaļ atbalstu godājamā kolēģa Bojāra priekšlikumu. Jānobalso ir konceptuāli. Jārūpējas par to, lai šis 12.pants būtu saglabāts tāds, kāds tas bija pirmajā redakcijā. Un lai bez parlamenta piekrišanas neiztīrītu ārā normas, kurām ir būtisks, principiāls raksturs un nozīme pašā privatizācijas procesā.

Runājot par 14.pantu, es ierosinātu tajā rakstīt nevis par likumdošanas aktiem, bet par Civillikumu. Es nezinu, kāpēc brēcam, ka Civillikums vispār jāatjauno, bet, kad jāsāk runāt par to, kā mēs to respektējam, mēs to momentā aizmirstam. Tātad šeit ierakstīsim 1937.gada Civillikumu.

Un beidzot, runājot par 16.pantu, es gribētu godājamos kolēģus vēlreiz lūgt neklanīties bijušajiem kooperatīviem. Izlasiet uzmanīgi! Labi, ja mēs runājam par bijušo zemes īpašnieku, lai viņam būtu pirmpirkuma tiesības, ja var vienoties. Taču kādā sakarībā kooperatīvs uzpirks šo zemes gabalu, lai veidotos – es atvainojos, ne zemes gabalu, bet ēkas – tādējādi radot atkal jaunu superkooperatīvu? Civilajai apgrozībai jābūt brīvai un tai nedrīkst radīt mākslīgus ierobežojumus.

Lūk, ņemot vērā minētos labojumus, šo likumprojektu varētu virzīt uz priekšu. Es ierosinātu to pieņemt pirmajā lasījumā, taču labojumus nedrīkst ignorēt, lai nebūtu tā, ka otrajā lasījumā nonākam atkal pie tā paša, tikai no sākotnējā vēl kaut kas iztīrīts ārā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatētāju sarakstā vairs neviena nav. Deputāt Freimani, lūdzu! Es tikai vēršu godājamo deputātu uzmanību uz to, ka pēc 10 minūtēm plenārsēde faktiski beidzas.

J.Freimanis: Es gribēju pateikt tikai dažus teikumus. Es nekādā ziņā nepiekrītu godājamajam Bojāra kungam un šim konceptuālajam labojumam par 12.pantu. Godājamie kolēģi, es jums gribu atgādināt, ka mēs paši likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6.pantā esam iebalsojuši to, ka šo vasarnīcu uzturēšanai un tā tālāk īpašumā bijusī zeme tiek atdota, izņemot gadījumus, ja bijušie īpašnieki ir iesnieguši pieprasījumu. Tātad jebkurā gadījumā bijušais īpašnieks dabū to zemi, kas atrodas zem Bojāra kunga vasarnīcas… Bojāra kungs mierīgi maksās tikai nomu. Un mēs nedrīkstam šo labojumu izdarīt, lai nenonāktu pretrunā ar šo jau nobalsoto 6.pantu. Nedarīsim to!

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds vēlas debatēt? Bojāra kungs jau debatēja.

J.Bojārs: Es nevēlos debatēt. Man viens teikums būtu priekšlikumam. Cienījamie kolēģi! Visi, kas uzstājās, izņemot Freimaņa kungu, pārliecināja mūs, visus klātesošos, ka te nav nekāda privatizācija, jo tas īpašums patiesībā jau bija īpašums. Tāpēc es ierosinātu šādi grozīt likuma nosaukumu: vārdu “privatizācija” aizvieto ar frāzi “īpašnieku tiesību legalizēšana”, jo neko jau neprivatizē. Ja valsts īpašumu pārdod un to nopērk privātīpašnieks vai vienkārši sadala, tā ir privatizācija. Bet ja manu māju… Ko tad es to atpirkšu? Arī šādas procedūras šeit nav. Tāpēc mēs varētu skaidri un gaiši ar tīru sirdsapziņu rakstīt: “Īpašnieku tiesību legalizēšana”, kas patiesībā arī ir šis likums. Es gribētu dzirdēt cienījamā darba grupas vadītāja viedokli šajā ziņā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs, jums galavārds! Pirms balsojam, jūs laikam arī nosauksit iespējamos konceptuālos balsojumus, tā kā tas ir pirmais lasījums.

A.Punovskis: Paldies, cienījamie kolēģi! Runājot par debatēs izteiktajiem viedokļiem, es tomēr nevaru piekrist tam, ka mums nav jāievēro tie likumi, kuri tika pieņemti sociālisma laikmetā. Ne jau tādā ziņā, ka tagad tie būtu jārespektē, bet šie likumi ir jālikvidē likumīgā kārtā. Un ja, teiksim, uz kādu konkrētu mazstāvu apbūvi ir namīpašuma kartīte, kurā skaidri un gaiši uzrakstīts, ka namīpašuma īpašnieks, piemēram, ir Latvijas PSR Sagādes ministrijas dārzkopības sabiedrība “Ķīšupe–1” un lietotājs ir kāds pilsonis, tad taču tā ir realitāte, ka īpašnieks ir kooperatīvs. Un es tomēr arī gribētu teikt, ka šeit ir jāsaskata zināma analoģija ar mūsu pieņemto likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”. Kādēļ tad šajā likumā mēs nelegalizējam dzīvokļu lietotāju īpašuma tiesības? Tas taču bija analoģisks process. Arī šo dzīvokļu lietotāji bija iemaksājuši savu paju, un faktiski viņi bija dzīvokļu īpašnieki. Tagad mēs nez kāpēc gribam grozīt koncepciju. Es, protams, cienu godājamos juristus, bet man nav skaidrs, kāpēc tāda lēkāšana no vienas koncepcijas, no vienas pieejas uz otru? Dzīvokļu privatizācija un šīs mazstāvu dzīvojamās apbūves privatizācija ir analogas lietas.

Manuprāt, visā visumā izteiktie priekšlikumi, arī Marjašas kundzes un Plotnieka kunga ierosinājumi, faktiski ir skatāmi otrajā lasījumā. Tā kā tie nav konceptuāla rakstura ieteikumi, tie noteikti tiks izskatīti darba grupā un attiecīgās atbildīgās komisijās. Kā zināms, atbildīgā komisija ir Likumdošanas jautājumu komisija, tādēļ, manuprāt, kolēģi Plotnieka kungs un Bojāra kungs un mēs varēsim šajā komisijā skatīt jūsu priekšlikumus. Tā kā visā visumā, es domāju, šeit izteiktie priekšlikumi ir vērā ņemami, tad otrajā lasījumā lielākā daļa no tiem varētu tikt iestrādāti. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Punovska kungs! Līdz vienai minūtei mums ir paredzēts laiks uzziņām. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātais Punovska kungs! Ir viens moments, lūdzu, ņemiet to vērā! Proti, šo kooperatīvu biedri nav lietotāji. Lai eksistētu lietojuma institūcija, jums ir vajadzīgs līgums. Jums ir dzīvokļa īres līgums, bet nevienā kooperatīvā jūs neatradīsit vasarnīcas īres līgumu. Nav tāda.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Pamatojoties uz Punovska kunga ziņojumu, tātad secinām, ka visiem šiem izteiktajiem un ieteiktajiem labojumiem nav šā konceptuālā rakstura, tādēļ tie var būt iestrādāti vai, gluži otrādi, komisijā noraidīti, gatavojot šā likumprojekta otro lasījumu. Tādējādi konceptuāli mēs varētu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, akceptējot to pēc būtības.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 72 deputāti reģistrējušies. Paldies. Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par – 49, pret – 4, atturas – 13. Tātad likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā. Kā jau Punovska kungs teica, visi šie labojumi, papildinājumi tiks iestrādāti otrajā lasījumā vai arī par tiem tiks dots attiecīgs komisijas atzinums. Paldies.

Godājamie kolēģi! Pēc būtības mēs šodien nevaram izskatīt vairs nevienu no darba kārtībā paredzētajiem jautājumiem, izņemot vienu: ja jūs atceraties, tad mūsu darba nedēļas sākumā kā papildinājums darba kārtībā tika iekļauta iespējamā Augstākās padomes priekšsēdētāja Gorbunova kunga informācija par situāciju, kāda ir sakarā ar galveno valsts kontrolieri. Vai visiem pašlaik zālē esošajiem deputātiem ir vēlēšanās noklausīties šādu informāciju? Tiek māts ar galvu un teikts: “Jā.” Tā ka laikam tāda vēlēšanās ir.

Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Latvijas Republikas likumā par Latvijas Republikas valsts kontroli, kuru mēs esam pieņēmuši 1991.gada 17.decembrī, Augstākās padomes priekšsēdētājam ir uzticēts Augstākās padomes plenārsēdē pieņemt zvērestu no valsts kontroliera, un ne vairāk. Bet es saprotu, ka izveidojusies situācija nav normāla. Un arī no manas puses ir vajadzīga organizatoriska rīcība, lai šis valsts kontrolieris tiktu apstiprināts Augstākajā padomē.

Ko es šajā sakarā esmu lūdzis un ko esmu darījis? Es esmu lūdzis visas legālās partijas un to pārstāvjus, kuri atrodas mūsu parlamentā, izteikt savu viedokli par iespējamo kandidatūru, vēl jo vairāk – izvirzīt šo kandidatūru. Kas attiecas uz frakcijām, tad tikai frakcija “Satversme” ir iesniegusi savu kandidatūru. Un es šo kandidatūru lūdzu izskatīt Tautas frontes frakcijas sēdē pirmdien. Un, ja arī šī kandidatūra netiks izskatīta, manuprāt, frakcijas “Satversme” ierosinātā kandidatūra varētu tikt izskatīta nākamās nedēļas plenārsēdē.

Es, protams, šajā sakarā gribētu lūgt visu partiju vadītājus vai pārstāvjus. Es runāju vārdu “legālā”, nedomājot, ka šeit ir nelegālas partijas. Es domāju tādas partijas, kuras ir reģistrētas, taču saprotu, ka ir tādas, kuras vēl nav paspējušas reģistrēties. Tāpēc lūdzu visu partiju pārstāvjus, ja tas ir iespējams, pirmdien pulksten 18.00 ierasties pie manis kabinetā. Un, ja jums nebūs priekšlikumu par konkrētu savu kandidatūru, tad mēs kopīgi varētu apspriest frakcijas “Satversme” piedāvāto kandidatūru un kopīgi lemt, kā tālāk rīkoties turpmākajā situācijā, kura būs izveidojusies. Es ceru, ka līdz tam brīdim arī Tautas frontes frakcija izteiks savu viedokli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā mēs bijām nobalsojuši par informāciju, informācija ir beigusies. Paldies, Gorbunova kungs!

Godājamie kolēģi! Pirms beidzam darbu plenārsēdē, vai ir kādi ierosinājumi par nākamās nedēļas darba kārtību, par jautājumiem, kas būtu jālemj plenārsēdē, neatstājot to Prezidija kompetencē?

Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Man pašreiz nav priekšlikuma par darba kārtību. Izņemot varbūt jaunnedēļ otrdien mums būtu jāizskata labojumi attiecībā uz deputātu statusu un arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā par Latvijas rubļa aizsardzību. Tās būtu divas lietas. Bet trešā lieta man būtu darba grupas lūgums saistībā ar Saeimas vēlēšanu likumu. Proti, lūdzu iesniegt rakstveida priekšlikumus. Es domāju, divas nedēļas laika būtu pietiekami.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Endziņa kunga ierosinājums ir divu nedēļu laikā iesniegt priekšlikumus par Saeimas vēlēšanām un vēlēšanu likumu. Cik es saprotu, tad viņš neaicina balsot par konkrētu laiku konkrētu likumprojektu izskatīšanai pēc Prezidija noteiktās kārtības.

Lūdzu, Repšas kungs!

R.Repša: Cienījamie kolēģi! Šobrīd inflācijas dēļ ir izveidojusies katastrofāla situācija Latvijas dzelzceļā. Biļešu cenas ir daudzkārt lielākas par soda naudām. Tādējādi rodas situācija, ka cilvēki vilcienā brauc bez biļetes un samaksā soda naudu. Tāpēc būtu ļoti liels lūgums otrdien pašā dienas sākumā, pēc tam, kad tiks pabeigta darba kārtības apspriešana, kā steidzamu pirmajā lasījumā pieņemt likumu par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur šie jautājumi ir iekļauti. Šie grozījumi ir izskatīti arī komisijās, pamatojoties uz Prezidija lēmumu. Tā kā normālā procedūras gaita ir ievērota, ir lūgums visiem spēkiem paātrināt šo grozījumu pieņemšanu Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Uzskatīsim to par vēlējumu. Lemsim tad, kad mums būs šie dokumenti, kā arī tad, kad lemsim par darba kārtību.

Ulmes kungs, lūdzu!

A.Ulme: Cienījamie deputāti! Ir viens ļoti svarīgs jautājums, kura sakarā briest visādas nevajadzīgas lielas nepatikšanas. Atcerieties, pagājušā gada nogalē mēs apstiprinājām sarakstu, kurā minētas tās sabiedriskās organizācijas, kuras bauda nodokļu atvieglojumus. Bet šis saraksts darbojās tikai vienu mēnesi vai pat mazāk. Patlaban ir pagājis pusgads, kopš mēs ar tādām grūtībām, strādājot gadu, minēto sarakstu apstiprinājām. Faktiski apstiprinājām likumu, kas darbojās tikai vienu mēnesi… Un tagad šie invalīdi grasās pulcēties šeit, pie mums. Turklāt visas šīs sabiedriskās organizācijas zvana pa telefonu, lai saskaņotu, kad, kur, cikos nāks.

Nolūkā pagarināt šā saraksta termiņu, iesniedzu Prezidijam, Prezidijs savukārt iesniedza komisijām. Un saraksts netiek un netiek likts darba kārtībā. Nedrīkst vienkārši ņirgāties par tiem cilvēkiem, kuri ir sabiedriskajās organizācijās un palīdz mums sakārtot, pieņemot likumu, kas derīgs faktiski tikai dažas nedēļas, un tagad pasakot, ka mēs nevaram pagarināt. Finansu ministrijas peļņas nodokļu inspektori visā republikā izdevuši pat visādus kategoriskus apkārtrakstus… Pat tiem, kuri ir pārskaitījuši, pārskaita atpakaļ. Vārdu sakot, vajadzētu iekļaut nākamās nedēļas darba kārtībā jautājumu par šā likuma, šā saraksta, ko mēs esam jau apsprieduši un izrunājuši, darbības pagarināšanu. Pēc tam, kad jau būs cits likums, darīsim kaut ko citu. Tas cilvēkiem ir jāzina. Taču katru jaunu nedēļu tiek solīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai tas ir par iekļaušanu darba kārtībā? Tas ir attiecīgās komisijas jautājums. Lūdzu, kura komisija ir atbildīgā par šo jautājumu?

A.Ulme: Ekonomikas komisija. Iesniedza Apkārtējās vides aizsardzības komisija, Prezidijs uzdeva Ekonomikas komisijai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tātad Apkārtējās vides aizsardzības komisija var uzņemties aktivitātes, sagatavojot šo jautājumu izskatīšanai plenārsēdē.

A.Ulme: Turklāt likumprojekts ir iedots, vienkārši jāpagarina…

Priekšsēdētājs: Kā uz šo lietu skatās Ekonomikas komisijas vadītājs Černaja kungs?

R.Černajs: Diemžēl Ekonomikas komisija nav saņēmusi šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā, manuprāt, nešķirosim, kura komisija galvenā, kura nav galvenā. Ulmes kungs, lūdzu, vai jūsu Apkārtējās vides aizsardzības komisija varētu uzņemties atbildību par šo dokumentu un virzīt to noteiktā kārtībā uz plenārsēdi? Šodien pulksten 16.30 ir Prezidija sēde, tā ka to var lemt. Paldies.

Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi! Mums atkal veidojas tādas nepatīkamas situācijas, ka ieplānoto, kas ir saistīts ar citu cilvēku līdzdalību mūsu darbā, mēs neveicam. Tā, piemēram, šodien mums bija paredzēts skatīt trīs likumus. Cilvēki sēdēja un gaidīja, taču nekas neiznāca. Es runāju par patentu, dizaina paraugu un šķirņu aizsardzības likumprojektiem. Es tomēr gribētu, lai mēs vienotos tādā veidā cilvēkus nemānīt un nelikt šeit velti gaidīt. Mēs varētu ar cilvēkiem apieties normāli un nākamajā trešdienā no rīta darba kārtībā iekļaut šos likumprojektus, kurus bija paredzēts skatīt tieši šodien no paša rīta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču šoreiz laikam mēs to nedarīsim, jo ir daudzi citi pašu likumi. Vajadzēja jau vakar prognozēt. Dabīgi, mēs pat fiziski nevarējām paspēt, ņemot vērā šos divus lielos likumprojektus, kuri tika izskatīti. Cilvēki tiešām šeit nāca velti.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Pēc tam – Eglāja kungs.

J.Lagzdiņš: Būs nevis ierosinājums par darba kārtību, bet uzaicinājums deputātiem attiecībā uz likumprojektu par Rīgas pašvaldību: lūdzu iesniegt labojumus trešajam lasījumam līdz nākamajai trešdienai, tas ir, līdz 26.maijam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es arī nezinu, tas īsti nav likums, taču ir ļoti bīstama lieta, ka draudošos tempos notiek armijas ieroču privatizācija… Patlaban Kolkā bandīti jau ir atņēmuši 14 automātus, četras granātas. Eksplodē munīcijas noliktavas Erevānā un Vladivostokā. Negaidot, kamēr Mangaļu salas munīcijas noliktava uzlidos gaisā vai kamēr privatizēs četrus bruņutransportierus, jo viss acīm redzami uz to virzās, mums Krievijai jāuzliek pilna atbildība par to postu, ko Latvijā var nodarīt ar krievu ieročiem. Cik varēju, es par šo lietu runāju, taču ir jāsagatavo notas. Nepiedodama lieta, ka armija, pārkāpjot jebkuras normas, jaucas mūsu politiskajā dzīvē. Šteinbriks no šejienes ir jādzen ārā! Ja to nevar izdarīt, es brīnos, ka tie, kam tas ir jāveic, nekā nedara.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, lūdzu, sagatavojiet priekšlikumus! Un kas attiecas uz Šteinbrika kungu un viņam līdzīgiem, jāsaka, ka tiek veikta dažādu Krievijas izlūkdienestu darbība Latvijā. Taču mums ir pants par spiegošanu, kā arī attiecīgi soda mēri. Tā ka, lūdzu, jūs ierosiniet, jums ir tādas tiesības ierosināt prokuratūrai uzsākt izmeklēšanu šajā jautājumā, proti, par spiegošanu pret Latvijas Republiku, ko veic Krievijas izlūkdienests. Pilsoņu vai deputātu iesniegums ir pamats krimināllietas ierosināšanai.

Vārds paziņojumam Gorbunova kungam.

A.Gorbunovs: Tikai maza informācija. Vakar sarunā ar Latvijā esošā Krievijas karaspēka pilnvaroto es arī uzsvēru visu šo problēmu aktualitāti. Kara padomes lēmumā teikts, ka pastiprināta apsardzība. Es arī šo domu izcēlu, sakot, ka tā ir viņu kompetence pastiprināt šo apsardzību. Kā tad iznāk, ka tagad mums iesniedz protestu par to, ka Kolkā ir nozagti jeb nolaupīti automāti? Turklāt Latvijas puse ir vainīga par to, ka šie automāti nozagti. Laikam taču, ja kādam ir automāti, viņam pirmajam tie ir jāsargā, ja runājam par konkrēto situāciju.

Es vērsu uzmanību arī uz noliktavu apsardzību, kaut vai šeit pat Garkalnē vai Ropažos, kur mežā ir šīs milzīgās noliktavas. Tur nejauši iemaldās mednieki ar saviem suņiem, kā arī vispār nejauši var gadīties kaut kāds sprādziens. Ja tas notiks, tad vismaz 30 kilometru rādiusā būs posta darbi. Tātad tieši uz šo konkrēto lietu es gan vērsu uzmanību, gan arī atbalstīju kara padomes lēmumu veicināt sargāšanu. Par pārējām lietām bija ļoti gara saruna. Es vienkārši neesmu gatavs patlaban visu sīki pa punktiem stāstīt. Un arī jūs neesat gatavi klausīties, jo tā ir gara saruna.

Priekšsēdētājs: Paldies. Plenārsēde slēgta. Pulksten 16.30 Prezidija sēde. Tiksimies otrdien pulksten 10.00.

(Sēdes beigas)