• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par eiropiešu gatavību jaunajām darba tirgus prasībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.11.2006., Nr. 179 https://www.vestnesis.lv/ta/id/147477

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par mobilo tālruņu viesabonēšanas maksu

Vēl šajā numurā

08.11.2006., Nr. 179

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par eiropiešu gatavību jaunajām darba tirgus prasībām

Jaunais 6.novembrī publicētais apsekojums liecina, ka vairums eiropiešu atzinīgi vērtē ES nozīmi nodarbinātības un sociālajā jomā. Turklāt no katriem četriem respondentiem trīs uzskata, ka Eiropas Savienība labvēlīgi ietekmē izglītību un mācības, kā arī jaunu darba vietu radīšanu un bezdarba novēršanu. Apsekojuma rezultāti arī liecina, ka lielākā daļa (84%) Eiropas nodarbināto ir pārliecināti par to, ka viņi tuvākajā laikā darbu nezaudēs, bet apmēram tikpat daudzi piekrīt tam, ka “darbs uz mūžu” ir novecojis jēdziens. Daudzi respondenti uzsver, kāda nozīme ir pastāvīgām mācībām un spējai pielāgoties jaunam darbam. Šajā ziņā daudzi atzīst palīdzību, ko sniedz Eiropas Sociālais fonds, ļaujot cilvēkiem uzlabot iemaņas un darba izredzes.

Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju komisārs Vladimirs Špidla apsekojumu komentēja šādi: “Cilvēku pieaugošā informētība par mūžizglītības nozīmi nodarbinātības saglabāšanā ir atzinīgi vērtējams atklājums. Tas ir elastības un nodarbinātības drošības līdzsvara (“elastdrošība”) pieejas pamatā. Tomēr 2006.gada ziņojums par nodarbinātību Eiropā liecina, ka šajā jomā Eiropas darba tirgū ir visvairāk trūkumu. Pilsoņi skaļi pauž gatavību pielāgoties vajadzīgajām pārmaiņām Eiropas darba tirgū. Valsts politikai ir jāatbilst pilsoņu prasībām un jārada pareizi priekšnoteikumi, lai nodarbinātībā iesaistītu visu vecumu iespējamos darbiniekus.”

No katriem desmit eiropiešiem septiņi piekrīt, ka, “lai sekmētu jaunu darba vietu radīšanu, darba līgumu noteikumiem jākļūst elastīgākiem”. 84% eiropiešu ir pārliecināti, ka nākamajos sešos mēnešos darbu nezaudēs, tas ir par 3 procentu punktiem vairāk nekā 2004.gadā. Vairāk nekā puse eiropiešu joprojām ir diezgan pārliecināti par to, ka, zaudējot darbu, atradīs jaunu. Bet šī pārliecība atšķiras dažādās dalībvalstīs; Dānijā tā ir vislielākā, tur ir cēlusies elastdrošība, un šo valsti bieži min par paraugu tam, kā apvienot elastību un nodarbinātības drošību.

Lielākā daļa eiropiešu (88%) uzskata, ka pastāvīgas mācības uzlabo to nodarbinātības izredzes. Daudz mazāk, tomēr ievērojams skaits (24%) eiropiešu saka, ka tie iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir arī faktiski piedalījušies mācībās. Izpēte liecina, ka mācības labvēlīgi ietekmē cilvēka pārliecību par garantētu darba vietu un vēlmi saglabāt darbu tuvākajā laikā.

Kopumā lielākā daļa eiropiešu atzinīgi vērtē ES veikumu nodarbinātības un sociālajā jomā (56%), par 4 procentu punktiem (15 valstu ES) vairāk nekā 2003.gadā. Turklāt no katriem četriem respondentiem vairāk nekā trīs uzskata, ka ES labvēlīgi ietekmē piekļuvi izglītībai un mācībām (79%), vīriešu un sieviešu vienlīdzības veicināšanu (76%) un cīņu pret citiem diskriminācijas veidiem (75%). Vēl 72% uzskata, ka ES labvēlīgi ietekmē jaunu darba vietu radīšanu un bezdarba izskaušanu, un 71% atzīst labvēlīgu ietekmi uz sociālās izstumtības un nabadzības izskaušanu.

Turklāt eiropieši plaši atbalsta ES ierosinātos pasākumus, piemēram, pastāvīgas nodarbināto mācības (87%) un bērnu aprūpes iespēju uzlabošanu (82%), uzskatot, ka tā ir efektīvs līdzeklis, lai iesaistītu cilvēkus nodarbinātībā un ļautu tiem ilgāk uzkavēties darbā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!