"Ir sākusies augšupeja, kas dod cerības"

Ministru prezidents Andris Šķēle, piektdien, 17. decembrī:

Intervija Latvijas radio 17.decembra raidījumā "Atbalss" pulksten 15.05. Raidījumu vada radio žurnālists Aidis Tomsons

— Kā vienmēr, saruna ar Ministru prezidentu Andri Šķēli. Labdien!

A.Šķēle:

— Sveicināti!

— Pievērsīsimies aktuālajiem jautājumiem, bet pirmais, kam es pievērsīšu uzmanību, šoreiz ir dienesta automašīnas. Valsts civildienesta pārvalde ir nosūtījusi jums savus secinājumus. Spriežot pēc visa, nekādu pārkāpumu nav, visas mašīnas ir nopirktas godīgi.

A.Šķēle:

— Tā nu gan laikam nav, es gan neesmu pats iepazinies ar šo paziņojumu vai atbildi, pareizāk sakot, bet man šodien tik tikko nāca žurnālisti un jautāja, ko nu darīt? Jo no tā slēdziena iznākot, ka iestāde esot pašiepirkusies, ka nav nevienas amatpersonas, kas būtu pirkusi, neviena nav vainīga... Un neesot pirkts dienesta automobilis konkrētai personai, bet pašai iestādei, tad nebūšot jāsoda. Nu, es tikai varu teikt, ka mēs skaidri redzam, cik ierēdņi ir gatavi aizstāvēt savus siltos krēslus, savas smukās, glaunās mašīnas. Šonedēļ man jau ir bijusi kopīga saruna ar finansu ministru, labklājības ministru un ministru valsts pārvaldes lietās — mēs esam vienojušies par to, kādi būs nākamie soļi, ieskaitot to, ka mēs izstrādāsim un tuvākā laikā Kabinetā izskatīsim principus, kā normēt vispār tēriņu, kā normēt tēriņu ierēdņu vajadzībām. Cik kvadrātmetrus uz vienu cilvēku, cik latus par kvadrātmetru mēs varam atļauties maksāt par viņu kabinetiem; cik jābūt vai cik drīkst pieļaut galdus, krēslus, datorus un cik drīkst būt iztērēts naudiņas tādām lietām kā automašīnas. Vai jāapmaksā mobilo telefonu rēķini un cik daudz? Un kuram tas pienākas? Jo nekas nav šajā jomā precīzi noregulēts, un pēc tās interpretācijas, kas tagad ir jūtama, redzams, ka šī patvaļa ir pilnīga.

— Tas vairāk attiecas uz to, kā būs nākotnē. Kas ir noticis, tas ir noticis.

A.Šķēle:

— Jā, un jākonstatē ar nožēlu, ka 1997. gada lēmumi vēlāk ir interpretēti tik brīvi. 1997.gadā tā neinterpretēja.

— Ja apskatāmies arī tās lietas, kas attiecas uz Valsts civildienesta pārvaldi, Ārlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Valsts kontrole ir secinājusi, ka tur nekā nepareiza nav.

A.Šķēle:

— Es vēlreiz saku: ja mēs vadāmies no tā principa, ka ierēdņu, amatpersonu pienākums nav pieņemt lēmumus pēc izdevīguma principa priekš valsts, vadīties no tādiem zināmiem morāles aspektiem. Bet viņi turas šauri un precīzi varbūt tikai pie tā, kā tas burts skan, un nedomā, kas tur ir domāts, un, laikam mainoties, viņi vienkārši to pašu mašīnu sāk automātiski palielināt izmēros un cenā no modeļa uz modeli - tad droši vien pārkāpuma nav. Bet man šāda filozofija nav pieņemama, jo tādā veidā mēs aizdzīvojamies līdz dušām ar speciāliem tvaika aparātiem, mēs aizdzīvojamies līdz dienesta baseiniem vai vēl līdz kādām lietām.

— Nu, dušās varēšot iet visi, kas pieteiksies. Varbūt jūs arī varat pieteikties?

A.Šķēle:

— Es iztikšu ar savu mājas dušiņu.

— Labi. Bet jebkurā gadījumā tas līdz šim ir bijis vairāk morāles. Tālāk — jūs sakāt — tas būs likuma jautājums. Pedofilijas jautājums pietiekami aktuāls pēdējā laikā ir kļuvis. Ir vakardienas starpziņojums, 52 deputāti ierosina pārbaudīt Ģenerālprokuratūras darbību. Neuzticēšanās no Saeimas puses?

A.Šķēle:

— Nē, es domāju, ka šobrīd vairāk ir vērojama zināma nevajadzīga pretstāvēšana no likumdevēja puses pret tiesu varu. Šīs ir divas neatkarīgas varas, pilnībā neatkarīgas. Saeimai nav deleģēts absolūts pilnvarojums no tautas. Saeimai ir deleģēts pilnvarojums saskaņā ar mūsu konstitūciju, un Satversmē ir skaidri nodalītas likumdevēja tiesības un vara, un procedūra, kā likumdevējs var realizēt savas pārbaudes lietas, kas viņam ir dotas; savukārt tiesu vara, kuras pienākumi arī precīzi noteikti. Es domāju, ka no pārbaudēm nevienam nav jābaidās, ar to arī nevarētu būt šeit kaut kādas problēmas, ja pārbaudes tiek ierosinātas saskaņā ar likumu un tiek arī godprātīgi veiktas, par ko es nešaubos: droši vien tās godprātīgi veiks arī Augstākā tiesa, un varbūt šis nevajadzīgais,nepārprotami politizētais uzstādījums izrādīsies kā viens tukšs Jaungada plintes šāviens.

— Ja runājam par šo neatkarību. It kā prokuratūra nerīkojas pietiekami rīkojas nelikumīgi... Galu galā, kaut kādā veidā tā lieta ir jākontrolē...

A.Šķēle:

— Tas likumā ir ļoti precīzi noteikts, un tādā gadījumā, ja prokurors rīkojas nelikumīgi, tas ir jāpierāda speciālā tiesas pārbaudē, ko ir tiesības ierosināt Saeimai noteiktas procedūras veidā, un tad būs arī slēdziens. Es saprotu šodien no Augstākās tiesas priekšsēdētāja paziņojumiem, ka tas, kas ir viņa rīcībā šobrīd, neļauj viņam — saskaņā ar likumu — ierosināt šo pārbaudi.

— Rasnača kungs sola, ka līdz pirmdienai būs.

A.Šķēle:

— Tad arī būs pārbaude.

— Jūs sakāt: tas ir politizēts; tas, kas parādījās šodien, arī, piemēram, intervijā ar politologu Arti Pabriku programmā "Labrīt" Latvijas radio, — viņaprāt, varētu būt aizdomas, ka to kāds inscenē no ārpuses, un tādā gadījumā to vajadzētu pārbaudīt Satversmes aizsardzības birojam, it sevišķi, ja kaut vai no jūsu paša partijas puses ir parādījušās bažas par iespējamo valsts varas maiņu.

A.Šķele:

— Es domāju, ir pamats domāt, ka viens otrs cilvēks savā rīcībā nav brīvs. Nu, kaut vai Ādamsona kungs, kurš baidās aiziet līdz tiesai, bet varonīgi karo komisijas priekšsēdētāja amatā. Bet papriekš bijušais čekas struktūrvienības virsnieks aiziet līdz tiesai, saņem izziņu drosmīgi un atklāti un tad uzstājas lietās, kurās, izskatās,viņš laikam tomēr nebūs speciālists.

— Vai, jūsuprāt, tam apgalvojumam, ko ir izteicis Skrastiņa kungs vakar intervijā laikrakstā "Diena", — ka aizdomīgi, ka visas šīs personas, kas virza šis lietas, ir savulaik bijušas saistītas ar čeku — vai tur ir kaut kāda saistība?

A.Šķēle:

— Nu, vismaz kas attiecas par Ādamsonu, tas skaidri redzams.

— Vai jūs patiešām pieļaujat varbūtību, ka to lietu varētu būt kāds inscenējis no ārpuses?

A.Šķēle:

— Var būt, ka kāds var stimulēt no ārpuses, bet es domāju, ka ļoti daudzi cilvēki ir viegli iesaistāmi un manipulējami, pašiem varbūt to nemaz neapzinoties. Redziet, tikai desmit gadus mēs no totalitāras valsts ejam uz demokrātisku valsti. Varbūt daudzas lietas — izkārtnes uz ielām, veikali, tādas ārišķīgas lietas — ir izmainījušās. Protams. Tā nav vairs tā valsts pilnībā. Bet psiholoģiski domāšanas veids, cilvēku iebiedēšana un vēl tādas lietas — tās nav mainījušās, tās tik ātri nevar mainīties. Un cilvēki varbūt arī nesaprot, ka nav vairs tie laiki, kad varēja parādīt ar pirkstu un pateikt: tas ir jāsoda vai tas ir vainīgs, un atradās uzreiz milicija, čeka, kas uzreiz to ātri nokārtoja, jo vai nu politiskais vadītājs, līderis, vai politsekretārs — kāds bija to pateicis. Tā nedrīkst vairs būt, tikai prokuratūrai un tiesai ir tiesības noteiktā procesuālā kārtībā cilvēku pārbaudīt, izmeklēt, turēt aizdomās, arestēt un lemt par viņu, notiesāt vai attaisnot. Un nevienam citam nav dotas, atbilstoši mūsu Satversmei, šādas tiesības. Nevar būt izpildvara, likumdevējs, prokurors, tiesnesis vienā personā.

— Nav jau noslēpums, ka tajās lietās kaut kad figurēja arī jūsu uzvārds, vai jūs to uztverat kā cīņu pret sevi personiski?

A.Šķēle:

— Nu, ja tas uzvārds figurē Inkena kunga veidotā raidījuma jautājumos, kur viņi prasa: Šķēle tur nevarētu būt, nu, nu?!

— Tā tas ir tur, jā?

A.Šķēle:

— Protams.

— Kā jūs to zināt, jūs esat redzējis, lasījis?

A.Šķēle:

— Bērziņa kungam zināmi materiāli bija nonākuši rīcībā, ko viņš ir iesniedzis arī prokuratūrā. Un viņš, tāds cilvēks vienkāršāks ir, viņš saka: par šitādu mutes palaišanu laukos jau ātri kādam paskaidrotu. Viņš arī atklāti ir teicis: te nav ko baidīties, vajag visu nosaukt, lai viss tas top zināms, tad tas viss būs beidzies. Un pēkšņi izrādījās, ka tas viss esot bijis joks! Neviena valdības locekļa vairs nav, starpziņojumā neviena mājiena par valdības locekļiem; raidījums "Nedēļa" ir bijis joks, publikācijas avīzēs bijušas joks, žurnālistu savstarpējās sarunas un smaidīšana par valdības locekļiem bijis joks. Tā var jokoties? Es nezinu.

— Šobrīd gan tā netiek teikts. Ja jūs sakāt, ka visus šos materiālus vajadzētu publiskot, lai zina, kur tā informācija... Vai tādā gadījumā Bērziņa kungam vajadzētu pateikt, no kurienes tā informācija viņam ir, kur tie intervē...

A.Šķēle:

— Es domāju, Bērziņš to dara prokuratūrā. Es domāju, ja tajā sadaļā, kas skar publiskas amatpersonas, prokuratūrai nav pamata šobrīd uzskatīt, ka tā informācija ir izmantojama tālāk, lai apstiprinātu noteiktā procesuālā kārtībā, tad tur nebūtu ko baidīties un to vajadzētu visu publicēt. Tauta nav dumja, tauta sašķiros; vajag dot šādu informāciju, ja tā nav kaut kādas izmeklēšanas stratēģijas nolūkos vai taktikas nolūkos speciāli jāglabā, tas jādara. Bet jāsaka atkal: šeit likums runā precīzi, ka tikai prokuratūrai, konkrētajam prokuroram — ne ģenerālprokuroram, bet konkrētās lietas prokuroram — ir tiesības nolemt, kuru informāciju viņš grib publiskot, cik lielā apmērā un kurā brīdi. Šeit nevar kāds atskriet, tai skaitā arī Bērziņš, uz prokuratūru un teikt: ziniet, man ir pārliecība, ka visu šito vajag tādā veidā.... Tas ir noteikts likumā, un vajadzētu ievērot likumu.

— Jebkurā gadījumā pēc šīs te izmeklēšanas, it sevišķi ja to veiks Augstākā tiesa, vai beidzot būs kaut kāda skaidrība? Jo šobrīd, neviens nevar saprast, kurš kuru apmelo.

A.Šķēle:

—Es gribētu jums kā žurnālistam arī kaut ko pateikt. Mēs šobrīd diskutējam, bet nevienu brīdi mēs nerunājam par noziegumu pēc būtības. Mēs esam aizmirsuši par šo nevainīgo bērnu ciešanām, mēs esam aizmirsuši par to, kas īstenībā notiek.

Bet vai Ādamsons ir kaut vienu priekšlikumu iesniedzis par konkrētām likumdošanas normām? Vai ir analizētas konkrētas lietas, kas saistās ar mazo bērnu pavešanu, vai tie cilvēki ir sodīti, vai ir meklēti pēc būtības? Nav. Mēs visi runājam tikai par to, kas saistās it kā ar politiķiem. To bija plānojis Ādamsons, un izskatās, ka daļēji viņš to ir sasniedzis.

— Ir jau arī šādas tādas lietas, ko viņi ierosina, saka arī, ka netiek risinātas pēc būtības, tur ir tā nelaime.Bet man ir daudzi citi jautājumi, ko klausītāji jums uzdod, mums droši vien vajadzētu tiem pievērsties, nebūtu labi, ja mēs visu raidījumu veltītu tikai šādai tematikai vien. Paldies par vēstulēm, kādas esam saņēmuši no klausītājiem. Te ir pāris jautājumu vēstulēs, uz kuriem mums vajadzētu atbildēt uzreiz, un sāksim jau ar vēstulēm. Mēs atgriežamies trešo reizi pie viena un tā paša temata — par atlaidēm represētajiem vilcienos. Izrādās, ka dīzeļvilcienos tomēr tagad būs jāmaksā kaut kāda nauda represētajiem, kaut gan jūs divreiz esat teicis, ka tādas izmaiņas nebūšot. Jautājums no klausītājiem: vai jūs nezināt tomēr šos Ministru kabineta noteikumus, vai arī tur ir kāda kļūda ieviesusies?

A.Šķēle:

— Es apskatīšos tad vēlreiz, bet gribu teikt, ka Kabineta sēdes laikā ministrs Gorbunovs skaidri un gaiši pateica, ka attiecībā uz represētiem kārtība mainīta netiek. Es pārbaudīšu šo konkrēto vēstuli, bet domāju, ka tā nevajadzētu būt. To, ka "Latvijas dzelzceļam" ir problēmas, tas, ka "Latvijas dzelzceļš" šajos Ziemassvētkos nespēs piedāvāt atvieglojumus un papildu vilcienus, un visas tās citas lietas, to mēs zinām. Pēkšņi izrādās, ka ir smags stāvoklis dzelzceļam, bet vai tas būtu jādara uz represēto rēķina, par ko šeit jautātājs runā? Es pārbaudīšu, domāju, ka tā nevajadzētu būt.

— Jautājums par valsts mežiem, par cirsmu izpārdošanu, par lētām naudām, par zemām cenām, par firmu atdevēm... Es droši vien nodošu arī jautājumu jums, jūs varat izskatīt vēlāk rūpīgāk. Vai valsts mežiem tiek pievērsta pietiekama uzmanība, un kā ir ar tām zemajām cenām un mežu izpārdošanu šobrīd? Vai cilvēkiem patiešām ir jāsatraucas, ka mežs tiek izpārdots?

A.Šķēle:

— Kopumā šī valdība īsā laikā ir pievērsusi ļoti lielu uzmanību: ir mainīta likumdošanā, arī virkne normu par to, lai nebūtu iespējams blēdīties ar šo 18 procentu pievienotās vērtības nodokļu maksu, pēc tam nemaksu un it kā atpakaļsaņemšanu no valsts budžeta, īstenībā neveicot pirkumus un darījumus. Šobrīd ļoti apjomīgas izmaiņas notiek likumdošanā, kas sakārtos valsts mežu uzraudzību, atdalīs saimniecisko funkciju; saimnieciskā funkcija nebūs pašu uzraugu pienākums. Mēs paredzam, ka visi valsts meži tiks reģistrēti uz valsts vārda, nevis uz kādas akciju sabiedrības, nevis uz kaut kādiem citu personu vārdiem, bet tieši uz valsts vārda. Līdz ar to mēs būsim uzlikuši zināmus ierobežojumus, zināmus rāmjus un ieviesuši varbūt arī ilgtermiņa skaidrību, kā šī nozare tālāk attīstīsies.

— Pirms divām nedēļām mēs jautājām par īpašuma kompensācijas sertifikātiem: vai ir kādreiz cerība, ka tos atmaksās, kāds būs to liktenis?

A.Šķēle:

— Es domāju, atbildes ir sniegtas jau pietiekami daudz — ka īpašuma kompensācijas sertifikāti tiek risināti tikai represētajiem. Pārējiem naudā tie netiks atmaksāti.

— Un zemes kompensācijas sertifikāti?

A.Šķēle:

— Zemes kompensācijas sertifikāti arī tikai saistībā ar represēto personu statusu. Visām pārējām personām netiks arī atmaksāts naudā.

— Un vai atmaksās sertifikātus un kad par izsūtījumā pavadītiem gadiem?

A.Šķēle:

— Jā, tiks atmaksāts viens sertifikāts par katru izsūtījumā pavadīto gadu pēc nominālvērtības naudā 2000. gadā. Šī valdība ir apņēmības pilna atrisināt jautājumu, kas attiecas uz represētajiem, nākamajā gadā. Jo cik gadus var stiepties šī nebeidzamā, neatrisinātā jautājumu ķēde ap represētajiem.

— Vai un kad atdos krājkasēs savulaik noguldītos padomju rubļus? Lietuva un Igaunija atdeva; kāpēc Latvija sliktāka?

A.Šķēle:

— Lietuva nav atdevusi un ir pārtraukusi atdot. Lietuva ir iedzīvojusies tādās budžeta problēmās, nevajadzīgās ķezās, ka Lietuvas valdība un Seims ir apturējis šo lietu. Paldies Dievam, Latvijai tomēr pietika prāta neiet šos ceļus, neuzņemties atbildību par citas valsts naudu un noguldījumiem, kas nebija šīs valsts saistības.

— Pazaudētie trīs miljoni, G-24 kredīti — vai kādreiz ir cerības saņemt atpakaļ, vai mēs samierināsimies ar to, ka šī nauda ir pazudusi?

A.Šķēle:

— G-24kredīti virknē gadījumu tiek atgūti, kaut arī ar zināmu lēnumu; vairākas personas ir sauktas pie kriminālatbildības. Nesen ir atdots Latvijai viens blēdis, kas bija aizmucis uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Šis process nav viegls, ekonomiskie noziegumi nav tie vieglākie, mums nav arī bijis tik daudz pieredzes,kā viņus atklāt, kā viņus saukt pie atbildības. Bet tas notiek. Kas attiecas uz "Latvenergo" trīs miljoniem, tad tuvākajā laikā acīmredzot būs jau pirmais tiesas process par tām personām, kuras ir vai nav atbildīgas, — to lems tiesa, un tad mēs arī varēsim spriest.

— Šis ir bijis veco ļaužu gads. Kāda pensionāre jautā: ko labu ir paveikusi veco ļaužu labā šajā gadā jūsu valdība?

A.Šķēle:

— Šī valdība ir piecus mēnešus strādājusi; valdība ir nodrošinājusi to, ka visi cilvēki, tai skaitā arī vecie ļaudis, var būt pārliecināti par savas naudas stabilitāti. Viņi var būt pārliecināti par to, ka tā saņemamā pensija, pabalsts, kas viņiem ir, tā nauda otrā rītā vai otrā mēnesī nebūs kļuvusi bezvērtīga. Mēs esam nodrošinājuši pēc vairāk nekā gada pārtraukuma to, ka mums ir sākusies zināma augšupeja, kas dod cerības, ka varēsim papildināt arī tos fondus, no kuriem tiek maksātas veciem ļaudīm pensijas, arī citu valsts palīdzību. Un tas galu galā ir tas mērķis, lai šie cienījamu mūžu nodzīvojušie cilvēki, kas ir daudz atdevuši iepriekšējai sistēmai, būtu pelnījuši daudzmaz pieklājīgas vecumdienas. Un mēs garantējam, ka tas kas nu viņu rīcībā šobrīd ir, saglabāsies, mēs rūpēsimies arī, lai šie pensiju apjomi, šīs pabalstu lietas, šīs atvieglojumu lietas, kas nu kam ir piešķirts, palielinātos.

— Kāda kundze ar 35 gadu darba stāžu saņem 24 latu pensiju, viņa jautā: vai tad nevajadzēja tādā gadījumā ierosināt pensiju piešķirt pēc darba stāža?

A.Šķēle:

— Nē, mēs pēc darba stāža neplānojam piešķirt pensijas. Likums balstīts ir uz to, ka katrs saņems pensiju atkarībā no tā, cik būs nomaksājis nodokļos. Ja šai kundzei ir 24 lati, tad var tā rupji teikt, ka viņa ilgstoši ir saņēmusi algu apmēram 48 lati. Vai nu viņa ir saņēmusi minimālo algu, tas darbs nav bijis labi apmaksāts; vai arī uzņēmējs nav bijis godīgs pret šo sievieti.

— Aviācijas universitātes pasniedzēji interesējas joprojām par savu likteni. Jūs pirms pāris nedēļām teicāt, ka jūs, pildīdams izglītības ministra, pienākumus, interesēsities par šo jautājumu.

A.Šķēle:

— Jā, ir izdoti attiecīgi mani rīkojumi, un jaunais izglītības ministrs varēs pārbaudīt, kā veicas ar to izpildi. Tātad — mūsu pienākums ir kompensēt un izmaksāt Aviācijas institūta vadības negodīgās rīcības rezultātā pazaudēto neizmaksāto algu. Un to ir paredzēts izdarīt, izpārdodot atlikušo Aviācijas institūta mantu.

— Kāda atbalstītāja novēl jums to labāko nākošajā gadā, milzīgu izturību, arī pārdomāt katru vārdu šajā sarežģītajā situācijā — te bija tādi labi novēlējumi jums.

A.Šķēle:

— Paldies!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā