1. Izdarīt Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 "Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam"" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 193.nr.; 2005, 135., 169.nr.; 2006, 48., 111., 160.nr.) grozījumu un izteikt programmdokumentu "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam" jaunā redakcijā (pielikums).

2. Šo noteikumu 1.punktā minētā programmdokumenta jaunā redakcija nav attiecināma uz atbalsta pretendentiem, kuri iesniegumus iesnieguši pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 31.oktobra noteikumiem Nr.903

SATURA RĀDĪTĀJS

1. Ievads

2. Valsts teritorija un teritoriālais iedalījums

2.1. Teritorija

2.2. Ainava

2.3. Klimats

2.4. Administratīvi teritoriālais iedalījums

2.5. Atbilstība NUTS līmeņiem

3. Latvijas Lauku attīstības plāna darbības teritorija un Mērķa Nr. 1 teritorija

3.1. Latvijas atbilstība Mērķa Nr. 1 teritorijai

3.2. Lauku attīstības plāna mērķa teritorija

4. Plānošana atbilstošā ģeogrāfiskā līmenī

5. Pašreizējās situācijas raksturojums

5.1. Mērķa teritorijas vispārējais raksturojums

5.1.1. Cilvēkresursi un labklājība

5.1.2. Lauku ekonomika

5.1.3. Infrastruktūra

5.1.4. Lauku vides kvalitāte un bioloģiskā daudzveidība

5.2. nacionālā lauku attīstības politika

5.2.1. Stratēģijas pārklātās jomas

5.2.2. Finansiālais atbalsts

5.2.3. Īpaša rīcība lauku attīstības politikas pilnveidošanai

5.3. SVID kopsavilkums

5.4. Iepriekšējā programmēšanas perioda rezultāti un ietekme

6. Stratēģijas apraksts, tās mērķi, lauku attīstības prioritātes un ģeogrāfiskais pārklājums Latvijas lauku attīstības plāna īstenošanā

6.1. ES un nacionālā politika

6.2. Stratēģija, prioritātes un mērķi Latvijas Lauku attīstības plāna īstenošanā

6.2.1. Latvijas Lauku attīstības plāna prioritātes, mērķi un īstenošanas principi

6.2.2. Pasākumi un to īstenošanas mērķi

6.2.3. Integrētās pieejas ievērošana

6.2.4. Dzimumu vienlīdzības principa ievērošana stratēģijas īstenošanā

6.2.5. Stratēģijas saskaņotība ar starp­tautiskajām, ES un nacionālajām prasībām un normatīvajiem aktiem

6.3. Citu pasākumu apraksts un efektivitāte

6.3.1. Lauku attīstības pasākumu ietekme uz nacionālo lauku attīstības politikas mērķu sasniegšanu

6.3.2. ZM rīcības stratēģijas ietekme uz lauku attīstības pasākumu īstenošanu

6.4. Specifisko pasākumu ģeogrāfiskais pārklājums

6.5. Pasākumu uzsākšanas un īstenošanas laiks

7. Pasākumu īstenošanas ietekme uz ekonomiku, vidi, sociālo sfēru

7.1. Kopējais finansējuma apjoms Latvijas lauku attīstībai

7.2. Plāna pasākumu īstenošanas sagaidāmā ietekme

8. Finansējuma sadalījuma tabulas

9. Lauku attīstības plāna pasākumu apraksts

9.1. Pasākums: Agrovide

9.1.1. Apakšpasākums: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

9.1.2.Apakšpasākums:Bioloģiskās daudz­veidības uzturēšana zālājos

9.1.3. Apakšpasākums: Buferjoslu ierīkošana

9.1.4. Apakšpasākums: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

9.1.5. Apakšpasākums: Erozijas ierobežošana

9.2. Pasākums: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

9.3. Pasākums: Priekšlaicīgā pensionēšanās

9.4. Pasākums: Atbalsts ražotāju grupām

9.5. Pasākums: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

9.6.Pasākums: Standartu sasniegšana

9.7. Tehniskā palīdzība

9.8. Lauku attīstības pasākumi Vienotajā programmdokumentā

10. Nepieciešamība pēc tehniskās palīdzības, apmācībām, pētījumiem un demonstrējumu projektiem Plāna īstenošanas nodrošināšanai

10.1 Pētījumi

10.2. Apmācības

10.3. Demonstrējumu projekti

10.4. Tehniskās palīdzības nepieciešamība

11. Atbildīgās institūcijas

11.1. Zemkopības ministrija

11.2. Lauku atbalsta dienests

12. Plāna īstenošana, ietverot uzraudzību, novērtēšanu un sabiedrības informēšanu

12.1. Pasākumu īstenošanas koordinācija

12.2. Uzraudzības komiteja

12.3. Atbalsta maksājumu administrēšana pasākumu īstenošanā

12.3.1. Administrēšanas vispārējie principi

12.3.2. Katra pasākuma administrēšanas specifika

12.4. Kontrole un sankcijas

12.4.1. Kontroles un sankciju vispārējie principi

12.4.2. Labas saimniekošanas prakses kontrole

12.4.3. Katra pasākuma kontroles un sankciju specifika

12.5. Plāna īstenošanas uzraudzība un novērtēšana

12.6. Sabiedrības informēšana

13. Sociālo partneru iesaistes rezultāti

14. Līdzsvars jeb saskaņotība starp dažādiem atbalsta pasākumiem

15. Saskaņotība un atbilstība

15.1. Ar ES atbalsta instrumentiem

15.2. Ar nacionāliem atbalsta instrumentiem

1.pielikums. Situācijas analīzes rādītāji

2.pielikums. Labas saimniekošanas prakses nosacījumi

3.pielikums. Bioloģiski vērtīgie zālāji

4.pielikums. Valsts tiesību akti, ratificētās konvencijas, stratēģiskie dokumenti un ES tiesību akti

5.pielikums. Lauku attīstības plāna stratēģijas izvērtējums

6.Pielikums. ZM darbības stratēģijas ietekmes vērtējums LAP pasākumu īstenošanā

7.pielikums. LAP mērķi, indikatori un sasniedzamie rezultāti LAP īstenošanas laikā

8.pielikums. Sociālekonomiskie partneri

9.pielikums. Latvijas vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības dzīvnieku raksturojums un priekšrocības

10.pielikums. Iesniedzamie dokumenti LAD

11.pielikums. Sankcijas un sodi Lauku attīstības plāna ietvaros

12.pielikums. Atbalsta maksājumu aprēķini pasākumam: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

13.pielikums. Atbalsta maksājumu aprēķini pasākumam: Agrovide

14.pielikums. Atbalsta maksājumu aprēķini pasākumam: Standartu sasniegšana

15.pielikums. Teritoriju saraksts, kuras saskaņā ar Regulas 1257/1999 19.pantu ir noteiktas kā Latvijas mazāk labvēlīgie apvidi

16.pielikums. Piedāvātās NATURA 2000 teritorijas

17.pielikums. Jaunieviestie ES standarti, kas ir atbalstāmi saskaņā ar pasākumu: Standartu sasniegšana

18.pielikums. Dzīvnieku vienības atbilstoši dzīvnieku grupām ekstensīvās ganīšanas aktivitātēm

Dzīvnieku vienības atbilstoši dzīvnieku grupām pasākuma “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzīvas nolūkā“ lopu blīvuma nosacījumu izpildei

19.pielikums.Nacionālā pensiju sistēma

Ievads

Pamatojoties uz to, ka par atbildīgo institūciju lauku attīstības pasākumu īstenošanai saskaņā ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr.1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (turpmāk– Padomes Regulu Nr.1257/1999) un Komisijas 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr.817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (turpmāk– Komisijas Regula Nr.817/2004), ir noteikta LR Zemkopības ministrija, ministrija ir izstrādājusi un Eiropas Komisijā (turpmāk– Komisijā) iesniegusi Latvijas Lauku attīstības plānu Lauku attīstības programmas ieviešanai (turpmāk– Plāns) atbalsta līdzfinansējuma saņemšanai programmēšanas periodam no 2004.gada līdz 2006.gadam. Plāna izstrāde, ieviešana un tā īstenošanai noteiktie mehānismi ir saskaņoti ar Komisijas tiesību aktos definētajām prasībām.

Plāna izstrādes mērķis ir, ievērojot Eiropas Savienības (turpmāk– ES) un nacionālajos tiesību aktos noteiktās prasības, nodrošināt atbalstāmām rīcībām mērķtiecīgu un Latvijas apstākļiem pamatotu nacionālā un ES līdzfinansētā finansiālā atbalsta izmantošanu Latvijas lauku attīstības veicināšanai 2004.-2006. gada laika periodā.

Plāna īstenošanas mērķis ir paaugstināt lauku saimniecību ienākumu līmeni, attīstīt un paaugstināt ražošanas efektivitāti lauku saimniecībās, ievērojot vides prasības, un dažādot lauku ekonomiskās aktivitātes un ienākumus un saglabāt lauku apdzīvotību.

Plāna struktūra. Plāna aprakstošajās daļās (1.–5.daļa) ir raksturota Plāna īstenošanas mērķa teritorija, definētas galvenās problēmas un raksturota nacionālā atbalsta politika lauku attīstības veicināšanā, parādīta SVID (stiprās puses, vājās puses, iespējas, draudi) analīze, rezultāti. Plāna stratēģiskajās daļās (6.–8.daļa) ir definēti valsts stratēģiskie mērķi lauku attīstībā, Plāna attīstības prioritātes, atbalsta pasākumi un sasniedzamie rezultāti Plāna īstenošanā. Plāna pasākumu daļās (9.–15.daļa) ir ietverti visu īstenojamo pasākumu apraksti, pasākumu administrēšanas un īstenošanas uzraudzības raksturs, Plāna īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbība un Plāna pasākumu saskaņotība ar ES un nacionālo politiku un citiem atbalsta pasākumiem. Plāna pielikumos ir ietverta papildu informācija, kura ir ļoti nozīmīga Plāna īstenošanas procesa saprotamības nodrošināšanai.

Plāna sagatavošanas process. Plānu ir izstrādājusi LR Zemkopības ministrija ciešā sadarbībā ar Komisiju, atbildīgajām Latvijas institūcijām, jo īpaši, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu, un dažādu līmeņu ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem (skatīt 8. pielikumā).

Balstoties uz veikto pētījumu, rīkoto semināru un diskusiju rezultātiem, Plāna izstrādē izveidotā ekspertu grupa sagatavoja vispārējās situācijas novērtējumu par Latvijas lauku sociāli ekonomisko attīstību, iezīmējot galvenās problēmas un nacionālajā lauku attīstības politikā veiktos uzdevumus primāro vajadzību apmierināšanai. Ciešā sadarbībā ar visiem partneriem un iesaistot diskusijās Latvijas sabiedrību, ekspertu grupa definēja Plāna prioritātes un, balstoties uz sabiedrības interesēm, izvēlējās Plāna ietvaros īstenojamos prioritāros pasākumus. 2002.gada sākumā Zemkopības ministrija veica aptauju (aptaujājot lauku iedzīvotājus, uzņēmējus, vietējās pašvaldības un sabiedriskās organizācijas) par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) līdzfinansētajiem un ES piedāvātajiem papildus lauku attīstības pasākumiem, kuri būtu prioritāri jāiekļauj Lauku attīstības plānā un Vienotajā programmdokumentā 2004.-2006.gada programmas periodam. Apkopotie rezultāti norādīja, ka Plānā iekļaujamie pasākumi pēc to īstenošanas nepieciešamības sakārtojas šādā secībā: Agrovide, Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzībā; Atbalsts ražotāju grupām; Priekšlaicīgā pensionēšanās; Lauksaimniecības zemju apmežošana un Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai. Savukārt par īstenošanai aktuāliem Vienotajā programmdokumentā iekļaujamiem pasākumiem sabiedrība izvēlējās sekojošos: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos; Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana; Vietējo rīcību attīstība (“LEADER +” veida pasākums (LEADER tulkojumā no franču valodas (Liaison Entre Actions pour le Développement de L’Economie Rurale) nozīmē “mērķtiecīgas un koordinētas rīcības lauku ekonomikas attīstībai”)); Atbalsts jaunajiem zemniekiem; Apmācības; Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana, Mežsaimniecības attīstība. Plāna pasākumu īstenošanas mehānisma noteikšanā ekspertu grupa, ievērojot Latvijas lauku sabiedrības izvirzītās intereses un izmantojot nacionālajā lauku attīstības atbalsta politikā (t.sk. SAPARD (Special Assistance Programme for Agricultural and Rural Development– īpašā palīdzības programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai) īstenošanā) gūto pieredzi un ES un nacionālos tiesību aktus, izstrādāja Plāna pasākumu īstenošanas un uzraudzības mehānismu.

Plāna pasākumu īstenošanas mehānismu izstrādei tika izveidotas 10 darba grupas, kurās tika iesaistīti specifisko jautājumu eksperti, politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, pasākumus administrējošo un kontroles institūciju pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedrība. Katra darba grupa strādāja pie viena Plāna pasākuma (Agrovides pasākumā– pie apakšpasākuma), horizontālā līmeņa darba grupa strādāja pie visu pasākumu administrēšanas procesa pilnveidošanas. Pasākuma izstrādes procesā katra darba grupa tikās sešas reizes.

Plāna izstrādes procesa vadībai un Plāna izvērtēšanai tika izveidota Nacionālā vadības komiteja, kura atbildēja par to, lai Plānā noteiktie īstenošanas mehānismi būtu saskaņoti ar citiem nacionālā un reģionālā līmenī īstenojamiem mehānismiem, tos papildinātu un risinātu problēmas, kas būtiskas visu līmeņu mērogos.

2. Valsts teritorija un teritoriālais iedalījums

2.1. Teritorija

Latvijas teritorija kopumā aizņem 64589km². Lielāko daļu veido meži– 44,5%, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes– 38,3%, kas, arī kopā ņemot, veido Latvijas lauku ainavu. Pēc Valsts zemes dienesta (turpmāk– VZD) datiem zemes iedalījums pēc tās lietošanas veida pēdējos piecos gados nav būtiski mainījies.

1. tabula. Zemes iedalījums pēc zemes lietošanas veida 2003. gada 1. janvārī

Zemes lietošanas veidi	Tūkst. ha	%
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme	2474,4	38,3
Meži	2877,2	44,5
Krūmāji	116,6	1,8
Purvi	257,9	4,0
Zem ūdeņiem	227,9	3,5
Pagalmi	90,7	1,4
Ceļi	131,8	2,0
Pārējās zemes	282,4	4,5
Kopā Latvijas Republikā	6458,9	100,0

Avots: VZD Zemes bilance 2003.

Valsts garums ziemeļu ‑ dienvidu virzienā ir 210 km, platums rietumu– austrumu virzienā– 450 km. Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras dienvidaustrumu krastā. Kopējais sauszemes robežas garums ir 1368km, bet jūras robežas garums ir 494km. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, dienvidos– ar Lietuvu un Baltkrieviju, un austrumos– ar Krieviju.

2.2. Ainava

Latvijā vidējais augstums ir 87m virs jūras līmeņa. Latvijas augstākais punkts ir Gaiziņkalns– 311,6m virs jūras līmeņa tas atrodas Vidzemes augstienē Madonas rajonā. Lai gan zemes reljefs Latvijā pārsvarā ir līdzens, gandrīz puse Latvijas teritorijas atrodas paugurainēs. Līdz 100m augstumam virs jūras līmeņa atrodas 57%, no 100 līdz 200m– 40,5% un augstāk par 200 m– 2,5% no valsts teritorijas.

Latvijā ir 140 ezeri, kas lielāki par 1km², un 12400 upes ar kopējo garumu 38000km. 777 upes ir garākas par 10km (garākās ir Daugava, Gauja un Venta) un lielākais no ezeriem ir Lubānas ezers (81km²).

2.3. Klimats

Latvijas teritorija atrodas reģionā ar intensīvu mitro gaisa masu kustību no Atlantijas okeāna uz kontinentu. Vidēji gadā valsti šķērso 120– 140 ciklonu, 170– 200 dienās ir nokrišņi.

Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir apmēram 680mm un vidējā iztvaikošana ir 450mm, tādējādi nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu par 250 mm, bet īpaši lietainos gados– pat par 500mm, kas izraisa noteci.

Ūdens līdzsvars gada griezumā ir ļoti atšķirīgs. Intensīva notece novērojama martā, aprīlī, oktobrī, novembrī, bet mitruma deficīts ‑ jūnijā, jūlijā un augustā.

Gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā ir +6 °C, janvāra vidējā gaisa temperatūra ir–4,7 °C un jūlija-+16,9 °C.

2.4. Administratīvi teritoriālais iedalījums

Pašreizējo Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu (skatīt 1.karti) nosaka 1991.gadā pieņemtais likums “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”. Latvijas Republika sastāv no Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales; to iedala šādās administratīvajās teritorijās: republikas pilsētās un rajonos, kuri savukārt iedalās rajonu pilsētās, novados, pagastos. Rajonu pilsētām var būt lauku teritorijas. Rīgas pilsēta ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.

1.karte. Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums 2000. gada sākumā

Vietējo un rajonu (reģionālo) pārvaldi administratīvajās teritorijās veic 2 veidu pašvaldības:

- vietējās pašvaldības (pilsētu domes, novadu domes, pagastu padomes, kas ir pilsoņu vēlētas pārstāvniecības);

- rajonu pašvaldības (padomes, kas ir vietējo pašvaldību deleģētas pārstāvniecības) un republikas pilsētu domes (kas ir pilsoņu vēlētas pašvaldības).

Abu veidu pašvaldības darbojas patstāvīgi savas likumā¹ noteiktās kompetences ietvaros.

Ar 1998.gadā pieņemto Administratīvi teritoriālās reformas likumu aizsākās vietējo pašvaldību apvienošanās process, kura nobeigums likumā paredzēts 2004.gada 30.novembrī un kura gaita tiek virzīta uz 102 novadu izveidošanu². Latvijas administratīvo teritoriju skaits 2003.gada 1.janvārī redzams 2.tabulā.

2.tabula. Administratīvo teritoriju skaits 2003. gada 1. janvārī

Reģionālās pašvaldības	Vietējās pašvaldības
Uz 2003. gadu
26 rajoni 7 republikas pilsētas	15 novadi (kas apvieno tādas teritoriālas vienības kā rajonu pilsētas, pilsētu lauku teritorijas vai pagastus)
	37 rajonu pilsētas
	22 pilsētas ar lauku teritorijām rajonos
	461 pagasts
Uz 2005. gadu
5 reģionālās pašvaldības	102 vietējās pašvaldības– novadi

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Administratīvi teritoriālo vienību klasifikators (ATVK)

Reģionālo pašvaldību reforma tiek realizēta pakāpeniski laika posmā līdz 2005.gadam. Līdz 2005.gada martam ir noteikts pārejas periods liela mēroga reģionālo pašvaldību izveidošanai. Šajā laikā tiek nostiprināti un attīstīti 5 plānošanas reģioni un saglabātas rajonu pašvaldības. Reģionālās attīstības likumā (2002.) noteikts, ka reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai pašvaldības izveido piecus plānošanas reģionus: Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales.

Ar Ministru kabineta 2003. gada 25. marta noteikumiem Nr. 133 ”Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām” ir noteiktas piecu plānošanas reģionu teritorijas. Teritoriālo izvietojumu skatīt 2.kartē.

2.karte. Latvijas teritoriālais iedalījums plānošanas reģionos, 2003. gads

2.5. Atbilstība NUTS³ līmeņiem

Latvijas valdība ir nolēmusi, ka I NUTS un II NUTS līmenim atbilst visa Latvijas teritorija, kas tālāk ir sadalīta piecos III NUTS līmeņos. To teritorijas neatbilst piecu plānošanas reģionu teritorijām (skatīt 3. kartē). Tie ir: Rīgas, Latgales, Zemgales, Vidzemes un Kurzemes reģioni.

3.tabula Statistisko reģionu nomenklatūras līmeņi Latvijā

1. līmenis	I NUTS	Valsts
2. līmenis	II NUTS	Valsts
3. līmenis	III NUTS	Reģioni: Rīgas, Latgales, Kurzemes, Vidzemes, Zemgales
4. līmenis	IV NUTS	rajoni + republikas pilsētas
5. līmenis	V NUTS	pagasti + novadi + rajonu pilsētas

Avots: www.csb.lv NUTS klasifikatora apraksts

3.karte. Latvijas teritoriālais iedalījums statistikas reģionos, 2003. gads

3. Latvijas Lauku attīstības plāna darbības teritorija un Mērķa Nr. 1 teritorija

3.1. Latvijas atbilstība Mērķa Nr. 1 teritorijai

ES un Latvijas sarunu sadaļā “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti” ir panākta vienošanās, ka līdz 2006.gadam Latvija ietilps ES teritoriālās statistikas vienību nomenklatūras (NUTS) II līmeņa teritorijā, kas atbilst ES struktūrfondu “Mērķa Nr. 1” reģionam. “Mērķa Nr. 1” teritorijas definētas tāpēc, lai nodrošinātu atbalstu attīstības un strukturālo izmaiņu veicināšanai tajos reģionos, kur iekšzemes kopprodukts (turpmāk– IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75% no ES vidējā rādītāja. Tā kā Latvija atbilst šim kritērijam, tā ir atzīta par “Mērķa Nr. 1” teritoriju (Latvijas Vienotais programmdokuments).

3.2. Lauku attīstības plāna mērķa teritorija

Plāna īstenošanas mērķa teritorija ir visa Latvijas teritorija. Konkrētas katra pasākuma īstenošanas teritorijas ir noteiktas 9. nodaļā.

Pēc Administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas pabeigšanas 2005. gadā no jauna tiek pārskatīts un apstiprināts Plāna mērķa teritorijas statuss.

Tā kā visa Latvijas lauku teritorija ir Mērķa Nr. 1 teritorijas lauku teritorija, tad uz to attiecas visi Mērķa Nr. 1 atbalsta nosacījumi.

4. Plānošana atbilstošā ģeogrāfiskā līmenī

Plānā noteiktā stratēģija ir kopēja visai teritorijai un papildus saistošu reģionāla līmeņa apakšdokumentu nav. Saskaņā ar Padomes Regulā Nr.1257/1999 (4., 5., 6., nodaļas) un Komisijas Regulā Nr.817/2004 un Pievienošanās līgumā paredzētajiem papildus pasākumiem definētajiem nosacījumiem katram pasākumam var būt sava īstenošanas mērķa teritorija kopējā Plāna mērķa teritorijā.

5. Pašreizējās situācijas raksturojums

5.1. Mērķa teritorijas vispārējais raksturojums

Nodaļā dots ieskats par lauku ekonomikas nozīmīgāko sektoru attīstību, raksturota demogrāfiskā un sociālā situācija un vides kvalitāte.

Piezīme: Plāna mērķa teritorijas analīzē “lauku teritorija” ietver administratīvās teritorijas: novadus, pilsētas ar lauku teritorijām, pagastus.

5.1.1. Cilvēkresursi un labklājība

5.1.1.1. Iedzīvotāji

2001.gada sākumā Latvijā bija 2 364 254 iedzīvotāji, no kuriem 757 695 jeb 32% dzīvoja laukos. Vidējais iedzīvotāju blīvums valstī bija 36,6iedz./km², lauku teritorijās– 11,7 iedz./km².

4. tabula. Latvijas iedzīvotāji, 1935.– 2001.

Rādītājs	Vienības	1935.	1959.	1989.	2001.
Iedzīvotāji kopā	tūkst.	1906	2080	2667	2364
Iedzīvotāji laukos	tūkst.	1197	980	778	758
Lauku iedzīvotāju īpatsvars	%	62,8		29,2	32
Iedzīvotāji pilsētās	tūkst.	709	1100	1889	1606
Iedzīvotāji Rīgā	tūkst.	385	575	910	757
Rīgas iedzīvotāju īpatsvars	%	20,2	27,6	34,1	32
Iedzīvotāju blīvums vidēji valstī	iedz./km²	29,5	32,2	41,3	36,6
Iedzīvotāju blīvums vidēji pagastos	iedz./km²	18,5	15,5	15,5	11,7

Avots: CSP Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti, 2002;1935., 1959. un 1989. gadā pilsētu un lauku iedzīvotāju skaits dots atbilstoši administratīvajam iedalījumam attiecīgajā gadā

Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir ļoti mazapdzīvota, pastāv lauku teritorijas ar iedzīvotāju blīvumu 2iedz./km². 1990.gadā aizsākušās strukturālās pārmaiņas lauksaimniecībā, zemie ienākumi no lauksaimnieciskās darbības, neesošie finanšu līdzekļi investīcijām, ierobežotais lauksaimniecības produkcijas noieta tirgus (īpaši lokālais), saimnieciskās pieredzes trūkums patstāvīgas nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības uzsākšanai, sociālās un ekonomiskās infrastruktūras kvalitātes pasliktināšanās ir iemesli tam, ka ekonomiski aktīvākie iedzīvotāji emigrē no laukiem uz pilsētām, sevišķi uz valsts centrālo daļu– Rīgu un tās reģionu. Tā rezultātā lauki ir kļuvuši ļoti mazapdzīvoti. 1. pielikumā ir redzamas teritoriālās atšķirības pēc iedzīvotāju blīvuma katrā teritorijā. 1.pielikuma 33.tabulā ir apkopoti galvenie rādītāji, kuri parāda demogrāfiskās atšķirības starp pilsētām un laukiem.

5.1.1.2. Izglītība

Pieprasījums pēc izglītota un augsti kvalificēta darbaspēka Latvijā pieaug. Šis faktors būtiski ietekmē attīstības nozīmi. Cilvēki ar zemu kvalifikāciju un nepietiekamu apmācību ir pakļauti bezdarba riskam un attiecīgām sociālajām sekām.

2000. gadā veiktās tautas skaitīšanas dati liecina, ka lauku teritorijā salīdzinoši ir vismazāk iedzīvotāju ar augstāko izglītību, bet visvairāk ‑ iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem– ar pamatskolas izglītību (LVAEI, 2002. gads, pēc CSP 2000.gada tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijā). Patreizējā situācija sīkāk ir izklāstīta nodaļā “Nodarbinātība saimniecībās, lauksaimnieku vecums un izglītība”.

5.tabula. Iedzīvotāju īpatsvars pēc izglītības līmeņa no 15 gadu vecuma, %

Izglītības līmenis	Valstī	Lauku teritorijā	Lauku teritorijā minimālā-maksimālā
Iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem	82,0	79	70– 86
Mazāk par 4 klasēm	2,5	3	0,3– 13
Sākumskolas izglītība	5,9	6	1– 16
Pamatskolas izglītība	26,5	28	14– 41
Vispārējā vidējā izglītība	31,0	21	8– 31
Vidējā speciālā izglītība	20,2	14	5– 23
Augstākā izglītība	13,9	7	1– 14

Avots: LVAEI, pēc CSP 2000.gada tautas skaitīšanas rezultātiem, 2002.

Pieaugušo izglītības un mūžizglītības pieejamība lauku iedzīvotājiem paaugstinās lauksaimnieku un citu lauksaimniecībā iesaistīto personu kvalifikāciju un zināšanas saskaņā ar ES mūžizglītības memorandu, un sagatavos mežu īpašniekus un citas mežsaimniecībā iesaistītās personas mežsaimniecības prakses ieviešanai, lai veicinātu mežu ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās funkcijas.

5.1.1.3. Nodarbinātība

Galvenā ekonomiskā aktivitāte laukos ir lauksaimniecība. Lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā iesaistīto lauku iedzīvotāju skaits⁴ no 1997. gada līdz 1999. gadam ir samazinājies, un pašlaik šajās nozarēs kopumā ir nodarbināti aptuveni 140 tūkstoši iedzīvotāju. 2001.gadā veiktās lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti liecina, ka kopumā laukos lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā, tai skaitā, pašapgādes nolūkā, ir iesaistīti 271,2tūkst. jeb 45,0 %⁵ no visiem lauku iedzīvotājiem.

Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma rezultātiem lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits laika posmā no 1996. gada līdz 2003. gadam Latvijā ir samazinājies par 3,2 procentiem (attiecīgi, no 16,6% līdz 13,40% no strādājošo kopskaita) (skat. 6. tabulu).

6. tabula. Lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā nodarbinātie iedzīvotāji (vecumā no 15 līdz 74 gadiem)

	Nodarbinātie iedzīvotāji, tūkst.					% no visiem nodarbinātajiem
	1996	2000	2001	2002	2003	1996	2000	2001	2002	2003
Kopā	156,5	131,8	141,1	146.9	135.0	16,6	14,0	14,7	14.9	13.4
Lauksaimniecībā, medniecībā	136,3	112,5	118,2	112.3	104.4	14,4	12,0	12,3	11.4	10,4
Mežsaimniecībā	20,1	19,4	22,9	34.7	30.6	2,1	2,1	2,4	3.5	3,0

Avots: CSP, darbaspēka apsekojums, 2003

Dažādos lauku reģionos lauksaimniecības sektora nozīme nodarbinātības un ienākumu nodrošināšanā ir atšķirīga. Otrs nozīmīgākais darba devējs gan pilsētās, gan lauku apvidos ir mežsaimniecība un kokap­strāde, un tā nozīme pieaug– kā redzams 6. tabulā, šajā sektorā nodarbināto iedzīvotāju skaits laikā no 1996. gada līdz 2003. gadam ir pieaudzis no 2,1% līdz 3,0% no nodarbināto kopskaita valstī. Ļoti lēni pieaug nodarbinātība citās nozarēs, jo lauku ekonomikā esošajām pamatnozarēm ir salīdzinoši ierobežotas alternatīvas. Lauku iedzīvotājiem trūkst finanšu kapitāla, ideju un zināšanu uzņēmējdarbībā, lai attīstītu jau esošās un apzinātu visas iespējamās nozares.

Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma rezultātiem (skat. 7. tabulu) vidējais nodarbināto vīriešu un sieviešu skaits no 2001.– 2003.gadam ir pieaudzis gan pilsētās, gan laukos. Pilsētās ir pieaudzis vidējais nodarbināto vīriešu un sieviešu skaits, bet laukos par 1,7% (no 136,6% 2001.gadā līdz 134,9% 2003.gadā) ir samazinājies vidējais nodarbināto sieviešu skaits. Laukos vērojams nodarbināto vīriešu pieaugums vecumā no 15 līdz 34 un no 45 līdz 54 gadiem, bet pilsētās– visu vecumu grupās, izņemot vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Nodarbināto sieviešu pieaugums laukos vērojams vecumā no 15 līdz 24 un no 35 līdz 54 gadiem, bet pilsētās– vecumā no 15– 24 un 45 līdz 74 gadiem. Tas nozīmē, ka gan pilsētās, gan laukos sievietes vecumā pēc 40 gadiem, kad rūpes par bērniem mazinās, aktīvāk piedalās darba tirgū, un tā rezultātā paaugstinās nodarbināto sieviešu skaits. Statistikas rezultāti liecina, ka vīrieši ir visaktīvākā ekonomiski aktīvo lauku iedzīvotāju daļa un tādējādi ir perspektīvs lauku teritorijas turpmākas attīstības virzītājspēks.

7. tabula. Nodarbināto iedzīvotāju skaits pēc dzimuma un vecuma (vecumā no 15 līdz 74 gadiem, vidēji tūkst. iedzīvotāju)

	2001						2003
	Pilsētās			Laukos			Pilsētās			Laukos
	Kopā	Vīr.	Siev.	Kopā	Vīr.	Siev.	Kopā	Vīr.	Siev.	Kopā	Vīr.	Siev.
Kopā	663,4	325,9	337,5	296,6	160,0	136,6	704,3	349,0	355,3	302,5	167,7	134,9
Vecums:
15– 24	67,8	37,2	30,6	30,5	19,3	11,2	76,5	43,3	33,2	34,2	22,6	11,6
25– 34	167,6	85,8	81,8	74,0	41,2	32,8	172,5	91,0	81,5	74,7	43,6	31,0
35– 44	188,5	90,9	97,6	85,6	44,9	40,7	187,6	90,9	96,7	84,5	43,4	41,1
45– 54	159,7	69,7	90,0	59,3	29,7	29,7	165,8	74,8	91,0	67,8	35,2	32,6
55– 64	69,9	36,4	33,2	35,1	19,2	15,9	84,4	39,7	44,7	33,4	18,9	14,5
65– 74	10,3	6,0	4,4	12,2	5,8	6,4	17,4	9,2	8,2	8,0	4,0	4,0

Avots: CSP, darbaspēka apsekojums, 2002 un 2003.

Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma rezultātiem bezdarba līmenis laukos 2003.gada sākumā bija 7,8%, kas ir zemāks nekā vidēji valstī– 10,6%. Faktiskais bezdarba līmenis laukos ir būtiski augstāks, jo ir izplatītas dažas slēptās bezdarba formas, piemēram, neapmaksātā darbā iesaistīto ģimenes locekļu īpatsvars laukos ir 11,2%, bet pilsētās ‑ 0,4%, nepilnu darba laiku strādājošo īpatsvars laukos ir 14,4 %, bet pilsētās ‑ tikai 8,5%⁶.

Latvijā ir vērojams bezdarbnieku skaita pieaugums, īpaši jauniešu vidū, kuriem nav profesionālās izglītības vai pat pamatizglītības, kā arī nav darba pieredzes, lai konkurētu darba tirgū, vai pietrūkst zināšanu un kapitāla savas uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Būtiska problēma ir bezdarba pieaugums pirmspensijas vecuma (sākot no 50 gadiem) lauku iedzīvotāju vidū. Lielākā daļa šo cilvēku grib strādāt, tomēr nepietiekamās kvalifikācijas dēļ viņi nespēj konkurēt darba tirgū. Turklāt darba vietu skaits laukos ir ierobežots, un viņi nav gatavi vai arī tiem nav pietiekoši kapitāla, lai uzsāktu komercdarbību. Pirmspensijas vecuma cilvēkam atgriešanos darba tirgū apgrūtina arī psiholoģiskas dabas grūtības. Daudziem cilvēkiem nav pietiekamas pašapziņas, lai piedāvātu sevi darba tirgū vai iegūtu jaunas prasmes (Labklājības ministrija, 2002).

5.1.1.4. Ienākumi un labklājība

Neskatoties uz to, ka ekonomiskie rādītāji pastāvīgi uzlabojas, sabiedrības labklājības līmenis joprojām ir zems. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir ļoti nevienmērīgs. Materiālās labklājības polarizācija, kā arī nabadzīgo cilvēku skaits pamazām pieaug. Turklāt ir vērojama nabadzības feminizācija. Saskaņā ar Kopējo sociālās iekļaušanās memorandu 2002. gadā 16% Latvijas iedzīvotāji bija pakļauti nabadzības riskam.

Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina, ka reālie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli katru gadu laikā no 1996.līdz 2000.gadam ir samazinājušies, būtiski pieaugot starpībai starp pilsētu un lauku iedzīvotāju ienākumiem (skat. 1.attēlu).

1.attēls. Lauku un pilsētu mājsaimniecību ienākumu dinamika 2000.gada cenās

Avots: LVAEI pēc CSP, “Mājsaimniecību budžeti” 1997.-2000., Jansone, Krastiņš.

2000. gadā 20% nabadzīgāko mājsaimniecību veidoja 10% no kopējiem mājsaimniecību ienākumiem, vidējais ienākums uz personu šajās mājsaimniecības bija 31 LVL (53,17 EUR) un 27% no visiem iedzīvotājiem nāca no šādām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Turklāt 20% no vairāk pārtikušajām mājsaimniecībām ar tikai 18% iedzīvotāju veidoja 40% no kopējiem mājsaimniecību ienākumiem.

Neskatoties uz to, ka tautsaimniecībā nodarbināto vidējā mēnešalga 2001. gadā sasniedza 159 LVL (skat. 1. pielikuma 32. tabulu), laukos nodarbinātajiem tā ir par aptuveni 30% zemāka. Skatoties pēc reģioniem, augstākie ienākumi pēc nodokļu atskaitījumiem uz mājsaimniecības locekli 2002. gadā bija Rīgas rajonā– 102,43 LVL, zemākie (58,44 LVL)– Latgalē. Vairāk nekā pusi no visiem mājsaimniecību ienākumiem pēc nodokļu atskaitījumiem veido darba algas (61%), vienu piektdaļu (21%)– pensijas un tikai 9,4% ir “tīrie ienākumi” no lauksaimnieciskās ražošanas un privātās uzņēmējdarbības. (CSP, darbaspēka apsekojums 2002. gadā).

Labklājības ministrijas veiktie pētījumi pierāda, ka salīdzinoši plaša lauku sabiedrība dzīvo arvien pieaugošā nabadzībā un mājsaimniecībā iztikas nolūkiem tiek uzturēta naturālā saimniecība. To apliecina arī būtiskā starpība starp valstī noteikto viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojuma groza vērtību, kas valstī ir noteikta 87LVL apmērā, un vidējo mājsaimniecības ienākumu uz vienu lauku iedzīvotāju– 52LVL . Neskatoties uz to, ka 57% no laukos dzīvojošiem (skat. 1.pielikuma 33.tabulu) ir darbspējas vecuma iedzīvotāji, tikai 28% lauku iedzīvotāju galvenais iztikas līdzekļu avots ir ekonomiskā darbība, tajā skaitā darbība daļēji naturālajā saimniecībā. (skat. 8.tabulu)

8.tabula. Lauku iedzīvotāju skaita īpatsvars pēc uzrādītā galvenā iztikas līdzekļu avota, 2000. g.

Galvenais iztikas līdzekļu avots	Valstī	Lauku teritorijā	Lauku teritorijā minimālā-maksimālā
Ekonomiskā darbība	34,7	29	9– 43
Pensijas	24,5	24	13– 38
Pabalsti un cita finansiālā palīdzība	5,4	7	0,5– 29
Citu personu vai iestāžu apgādība	30,4	32	10– 51
Cits iztikas līdzekļu avots	5	12	0– 30

Avots: LVAEI, pēc CSP 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātiem, 2002.

Viena no bažām, kas kļūst arvien aktuālāka Latvijā, ir nabadzība. Lai raksturotu nabadzību un nabadzības lielumu, tiek izmantots nabadzības riska slieksnis, kuru Eiropas Kopienu Statistikas pārvaldes “Eurostat” izmanto starptautiskajiem salīdzinājumiem, un nabadzības riska koeficients. Atbilstoši “Eurostat” metodoloģijai par nabadzības riska slieksni uzskatāmi 60% no nacionālās mediānas ekvivalentajiem⁷ ienākumiem. Salīdzinot valstu nabadzības rādītājus, tiek izmantoti monetārie nabadzības rādītāji, kurus 2001. gada decembrī Lākenā apstiprinājusi Padome. Informācijas avots ir mājsaimniecības budžetu apsekojuma dati laikposmā no 1997. gada līdz 2002. gadam, izņemot 2001. gadu, jo attiecīgajā gadā apsekojums tika pārtraukts. 9. tabulā norādīti nabadzības sliekšņi attiecībā uz mājsaimniecību, kurā ir viena persona, un mājsaimniecību, kurā ir 2 pieaugušie un 2 bērni vecumā līdz 14 gadiem.

9. tabula. Nabadzības riska slieksnis ilustratīvās vērtībās⁸ mēnesī, LVL

	1997	1998	1999	2000	2002
Mājsaimniecība, kurā ir viena persona	43	47	49	50	59
Mājsaimniecība, kurā ir 2 pieaugušie un 2 bērni (vecumā no 0 līdz 14 gadiem)	89	100	103	106	124

Avots: CSP mājsaimniecības budžetu apsekojums, 2003

Jāpiebilst, ka norādītais nabadzības slieksnis (1999. gadā) ir viens no zemākajiem to 10 valstu grupā, kuras 2004. gada maijā pievienojās ES⁹. Latvijas salīdzinājums ar 15 ES valstīm liecina, ka nabadzības riska slieksnis ES dalībvalstīs 1999. gadā bija 3,3 reizes augstāks: mājsaimniecības, kurā ir viena persona, nabadzības slieksnis 15 ES valstīs bija 7263 pirktspējas standartu (PPS) nosacītās valūtas vienības, savukārt Latvijā tas bija tikai 2196 PPS.

2. attēlā redzamas izmaiņas nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvarā, ja to ienākumi ir zemāki par 60% no nacionālās mediānas ekvivalences ienākumiem. Laikposmā no 1997. līdz 2002. gadam nabadzības riska koeficients¹⁰ svārstījās robežās no 16 līdz 17%, savukārt 15 ES valstīs šīs rādītājs 1999. gadā bija 15%. Būtiski, ka bērni vecumā līdz 14 gadiem tiek pakļauti augstākam nabadzības riskam un nabadzības riska koeficients svārstījās no 17 līdz 21%.

2. attēls. Nabadzības riska koeficients

Nodarbinātās sievietes ir daudz vairāk pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši. Tādējādi, piemēram, 2002. gadā nabadzības riska koeficients attiecībā uz algotu darbu strādājošām sievietēm bija 9% un vīriešiem– 8%. Pašnodarbinātas personas ir daudz vairāk pakļautas nabadzības riskam: nabadzības riska koeficients sievietēm bija 23%, bet vīriešiem – 21%.

Saskaņā ar mājsaimniecības budžetu apsekojuma datiem līdz ar bērnu skaita palielināšanos ģimenēs, paaugstinās arī nabadzības riska koeficients. Tādējādi, piemēram, nabadzības riska koeficients ģimenēm ar vienu bērnu bija 15%, ģimenēm ar 2 bērniem– 16% un ģimenēm ar 3 un vairāk bērniem– 26% .

Novērtējot situāciju visā valstī, 2002. gadā gan vīrieši, gan sievietes bija pakļauti vienādam nabadzības riskam. Augstākais nabadzības riska koeficients bija personu grupā no 0 līdz 15 gadiem, proti, bērni un to vecāki tika pakļauti vislielākajam nabadzības riskam. Iedzīvotāju grupa vecumā virs 65 gadiem bija salīdzinoši vismazāk pakļauta nabadzības riskam. Šajā grupā vērojama arī visievērojamākā atšķirība starp dzimumiem– 13% sieviešu un 6% vīriešu tika pakļauti nabadzības riskam (skat. 3. attēlu).

3. attēls. Nabadzības riska koeficients pēc vecuma un dzimuma

Statistikas datu trūkums ierobežo iespēju raksturot sociālo izstumtību kā laukos pieaugošu negatīvu parādību, kuras pamatā ir lauku sabiedrības noslāņošanās dažādās sociālās grupās un tajās pieaugošās psiholoģiskās, sociālās un ekonomiskās problēmas. Tomēr ir skaidrs, ka nabadzība un bezdarbs ir lielu sabiedrības grupu sociālās izstumtības galvenie riska faktori un tās samazināšana ir galvenais ilgtermiņa sociālās politikas mērķis Latvijā.

Nākotnē sociālo spriedzi palielinās tālākā lauksaimniecības sektora pārstrukturēšanās, kas praksē saistīta ar lauksaimniecībā strādājošo skaita samazināšanos. Līdz ar to pieaugs vēl lielāka nepieciešamība pēc iedzīvotāju izglītošanas un lauku ekonomikas dažādošanas atbalsta pasākumiem, kas samazinātu lauku iedzīvotāju ienākumu atkarību no naturālās lauksaimniecības, veicinātu nelauksaimnieciskās darbības uzņēmumu attīstību laukos un nodrošinātu no lauksaimniecības aizejošā darbaspēka pārorientēšanu uz citiem uzņēmējdarbības veidiem.

5.1.2. Lauku ekonomika

5.1.2.1. Lauksaimniecība

Laika posmā no 1996. līdz 1999.gadam lauksaimniecības īpatsvars IKP samazinājās līdz 2,4% (1996.gadā bija 6,9%), un pēdējo trīs gadu laikā ir nostabilizējies 2,8– 3,0% līmenī (skat.4.attēlu).

Pēc CSP datiem lauksaimniecības bruto pievienotā vērtība 2001. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu faktiskajās cenās pieauga par 16,3%. Bruto pievienotās vērtības apjoms pieauga par 7,0%, bet cenu indekss- 8,7%. [1,163=1,070-1,087]. Lauksaimniecībā radītās gala produkcijas bruto pievienotā vērtība 2001.gadā pieauga par 20,8% (bāzes cenās)¹¹, galvenokārt palielinoties produkcijas cenām par 7,2% un samazinoties ražošanas resursu cenām par 0,3%, bet kopējais produkcijas apjoma pieaugums augkopībā un lopkopībā bija tikai 4,1%.

Lauksaimniecības gala produkcijas struktūrā 2001. gadā (bāzes cenās) lopkopība veidoja 52%, (tai skaitā piens– 24%, cūkgaļa– 13%, olas– 6%), augkopība– 42%, (tai skaitā graudi– 18%, kartupeļi– 8%, dārzeņi– 4%), bet pārējā lauksaimniecības produkcija– 6%.

2001. gadā primārajā lauksaimniecībā bija nodarbināti 12,5%¹² no tautsaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Palielinoties lauksaimniecības sektora modernizācijai, nodarbināto skaits samazināsies.

4.attēls. Lauksaimniecības IKP dinamika, 1996.-2001.g., (faktiskajās cenās)

Avots: CSP

Pārtikas produktu pārstrāde vēl joprojām ieņem ievērojamu vietu Latvijas pārstrādes rūpniecībā– tā dod 27% no visas Latvijas rūpniecībā saražotās produkcijas kopapjoma un nodarbina 22% no rūpniecībā strādājošajiem. 2000.gadā valstī darbojās aptuveni 225 lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi. Pēdējos gados ir sākusies lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu koncentrācija, tāpēc mazo uzņēmumu skaits samazinās, ražošana koncentrējas lielākās, ES prasībām atbilstošās ražotnēs.

Arī 2001.gadā lauksaimniecības precēm (neietverot zivsaimniecības produkciju) negatīvais saldo ārējās tirdzniecības bilancē ir palielinājies par 10milj.LVL. 2001.gadā ir panākts kopš 1996.gada krasākais eksporta apjomu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu– par 48%. Importa apjoms 2001.gadā ir pieaudzis par 14%. Lielāko īpatsvaru 2001.gada lauksaimniecības produktu eksporta struktūrā sastādīja piens un piena produkti–12,8milj. LVL; graudaugi– 6,1milj. LVL; augļu un dārzeņu konservi, sulas– 5,3milj. LVL.

5.1.2.2. Lauksaimniecībā izmantojamie zemes resursi un to kvalitāte

Resursi. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme (LIZ) no Latvijas kopējās teritorijas (uz 01.01.2003.) aizņem 38,3% jeb 2473,8tūkst.ha, no tās aptuveni 76% ir aramzeme. 23% aizņem pļavas un ganības, 1% ‑ ilggadīgie stādījumi. 63,0% no LIZ kopplatības ir veikta melioratīvā būvniecība, kuras apsaimniekošanā ir iesaistīta gan valsts, gan arī privātie zemes īpašnieki.

Auglība. Ja Latvijas klimatiskie apstākļi visumā spēj nodrošināt daudzveidīgas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu, tad nepietiekamā augsnes auglība ir bremzējošs faktors. Visauglīgākās augsnes ir Zemgalē– Dobeles un Jelgavas rajonā. Tālāk uz austrumiem– Rēzeknes virzienā– augsnes kļūst arvien neauglīgākas un akmeņainākas, bet tomēr ir spējīgas dot labu labības, zālāju vai pākšaugu ražu.

Visizplatītākās ir podzolētās augsnes, kuras ir salīdzinoši mazauglīgākas un raksturīgas mežiem. Tās aizņem aptuveni 54,5% no augšņu kopplatības. Pēc ģenēzes tām ir raksturīga skāba augsnes reakcija, zems organisko vielu saturs un ir nabadzīgs ar augu uzņemamajiem barības elementiem. Ļoti auglīgas, organiskām vielām bagātas augsnes aizņem apmēram 7% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pārējās pieder mazauglīgāku augšņu kategorijai.

Latvijā eksistē zemes kvalitātes novērtēšanas sistēma (skat. 10.tabulu), kurā zemes gabalus ar augkopības ražošanai visvairāk atbilstošiem apstākļiem un lielāko zemes ražotspēju novērtē ar 100ballēm. (Boruks A., 1996). Sistēma tika ieviesta atbilstoši rudzu ražas apjomam uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes ha, kur 1 balle tiek noteikta attiecībā uz 70 kg/ ha rudzu.

10.tabula.Zemes kvalitātes novērtējuma sistēma ballēs

Zemes lietošanas veids	Zemes kvalitāte, balles
	ļoti laba	virs vidējās	vidēja	salīdzinoši slikta	slikta
Aramzeme	70-100	50-70	40-50	20-40	12-20
Pļavas	50-60	40-50	30-40	20-30	5-20
Dabīgās ganības	40-50	30-40	25-30	15-25	5-15

Avots: Boruks A., Lauksaimniecības reģionālā specializācija un teritoriālais izvietojums Latvijā, Rīga, 1996.

1.pielikuma 11. kartē ir redzams vidējais zemes kvalitātes novērtējums katrā pagastā.

Skābums. Latvijas augšņu lielākajai daļai jau pēc ģenēzes raksturīga skāba reakcija (pH_kcl 5,5 un zemāka). Līdz ar to aptuveni 40% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes nepieciešama kaļķošana. Skābās augsnēs nav iespējams veikt pastāvīgu lauksaimniecības ražošanu un iegūt augstas kvalitātes produkciju nelabvēlīgo fizikāli ķīmisko īpašību, zemās mikrobioloģiskās aktivitātes un augu barības vielu trūkuma dēļ.

Pēdējos 10 gados skābo augšņu kaļķošana Latvijā ir katastrofāli samazinājusies no 150-200tūkst.ha gadā līdz vidēji 7,5tūkst.ha gadā pēdējos trijos gados. Kaļķošanas efekts ilgst tikai apmēram 10 gadus, un ar katru gadu pieaug kaļķošanas darbu izmaksas. Kaļķošanas rezultātā paaugstinās augsnes buferspēja, samazinās dažādu videi kaitīgu organisko un neorganisko savienojumu notece no augsnes un toksisko vielu nelabvēlīgā ietekme uz augsni un lauksaimniecisko produkciju. Tādējādi mazinās arī ūdens ekosistēmu eitrofikācija un draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai.

Mitruma režīms. Latvijas klimatā ar samērā īsu vasaru īpaši svarīga nozīme ir agrai kultūraugu pavasara sējai. Pavasarī par 10-15 dienām agrāk var apstrādāt un apsēt meliorētus laukus nekā nemeliorētus. Lietainos rudeņos ražu no nedrenētiem laukiem dažkārt pat nav iespējams novākt. Nosusināšana Latvijā ir vajadzīga aptuveni 94% no lauksaimniecībā izmantojamo zemju kopplatības, kas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir ievērojami vairāk. Igaunijā nosusināšana ir vajadzīga 72%, Lietuvā– 60%, bet Vācijā ‑ tikai 31% lauksaimniecībā izmantojamo zemju.

Lai novadītu lieko mitrumu, valsts veikusi hidromelioratīvo būvniecību 1,56 milj.ha jeb 63% lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, tai skaitā 37 tūkst.ha applūšanai apdraudētu teritoriju saimnieciskajai darbībai nepieciešamo zemes mitruma režīmu nodrošina polderu sistēmas ar 45 valsts pārziņā esošām sūkņu stacijām.
Lai gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir zemnieku saimniecības ražošanas pamatlīdzeklis, to uzturēšana kārtībā nav atkarīga tikai no viņa. Atbilstoši meliorācijas sistēmu būvju un ierīču piederībai izšķir valsts meliorācijas sistēmu būves un ierīces, koplietošanas meliorācijas sistēmu būves un ierīces un vienas saimniecības meliorācijas sistēmu būves un ierīces. Viss komplekss darbojas ciešā mijiedarbībā, un vienas daļas neuzturēšana kārtībā var nodarīt kaitējumu veselam reģionam.

Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas pirms 20-30 gadiem, un ir nepieciešams to remonts vai rekonstrukcija, kas rada ievērojamas izmaksas. Modernizācija nepieciešama arī 10 polderu sūkņu stacijām, kas regulē mitruma režīmu ievērojamā daļā LIZ platību.

Reālā situācija liecina, ka lielākā daļa privāto meliorācijas objektu nav pienācīgi apsaimniekota un uzturēta kārtībā, jo trūkst finansējuma vai vienkārši nav īpašnieka.

Izmantošana. Laika posmā no 1990. līdz 1999.gadam, samazinoties lauksaimniecības ražošanas apjomiem, ieviešot modernas tehnoloģijas un palielinot produktivitāti uz vienu ha LIZ, ir palielinājusies lauksaimniecībā neizmantotās zemes platība. Pēc VZD datiem lauksaimniecības produktu ražošanai (01.01.2002.) tiek izmantoti aptuveni 1,8milj.ha LIZ, un pēc VZD datiem netiek izmantots 21% ha no kopējās LIZ.

Aptuveni 44,6tūkst.ha LIZ aizauguši ar krūmiem (no tiem 14,0tūkst.ha– meliorētās zemes). Neapsaimniekotajās zemēs šo 10 gadu laikā turpinās pārpurvošanās un aizaugšana ar mazvērtīgiem krūmiem. Pastāv draudi, ka šīs zemes var tikt izslēgtas no ražošanas un ekonomiskās aprites un, aizaugot ar krūmiem, degradēs lauku ainavu un vidē esošās kvalitātes (biotopus, savvaļas populācijas), bet nākotnē tās radīs ekonomiskus zaudējumus valstij, jo samazinās atpūtas industrijas potenciālās attīstības iespējas. Savukārt to atgūšanai būs nepieciešamas ļoti lielas izmaksas.

Apzinoties tālāko lauksaimniecības attīstību, jaunu intensīvu tehnoloģiju ieviešanu, kultūru ražības paaugstināšanos atsevišķās teritorijās, pārtikas produktu ražošanai nepieciešamās LIZ platības turpināsies samazināties¹³.

Tas negatīvi ietekmētu lauku vidi, kurā notiek ilgstoša lauksaimnieciskā darbība. Latvijas tradicionālā ainava izveidojusies, mijoties mežiem, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, purviem, dabiskajām ganībām, upēm un ezeriem, kas veido sadrumstalotas mozaīkas veida ainavu. Šāda ainava ir svarīga Latvijai tradicionālu augu un dzīvnieku valsts sugu izplatībai. Daudzām putnu un dzīvnieku sugām ir dzīvotnes, pateicoties lauksaimnieciskajai darbībai, kas nodrošina barošanās un vairošanās vietas. Pamesto zemju palielināšanās rezultātā varētu samazināties ar lauksaimniecību saistīto sugu skaits.

Viens no risinājumiem ir palielināt platības netradicionālo kultūru, kā arī nepārtikas izejvielu un produktu ražošanai (rapsis – biodegvielai, graudi – etanolam, lini – tekstilam, celulozei, krāšņumaugi– apzaļumošanai utt.), kā arī pakāpeniski pievērsties alternatīvajai lauksaimniecībai. Atsevišķos reģionos daļa zemes jau tiek pakāpeniski apmežota, izmantota meža dzīvnieku audzēšanai, sportam, atpūtai, tūrismam un citām nelauksaimnieciskām vai ar lauksaimniecību netieši saistītām darbībām.

Neizmantotās LIZ apmežošana ir viens no risinājumiem daļai to saimniecību, kuras lauksaimnieciskajā darbībā nesaskata savu perspektīvu. Savukārt saimniecības, kuras arī nākotnē vēlas saglabāt LIZ platības, var pievērsties alternatīvas saimnieciskās darbības attīstīšanai šajās platībās.

Valsts un ES tiešā atbalsta programmu (“Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programma”, “Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma”, SAPARD atbalsta programmas “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” un “Vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes”, kā arī “Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma”) īstenošana netieši palīdz pārstrukturizēt LIZ izlietojumu atbilstoši lauku uzņēmēju izvēlētajiem saimniekošanas mērķiem. Informāciju par katras atbalsta programmas mērķiem un īstenošanas nosacījumiem skatīt 5.1.4.4. nodaļā.

5.1.2.3. Lauku saimniecību struktūra

Pēc 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem¹⁴ Latvijā ir 180tūkst. saimniecību; 99,8% no tām ir privātās saimniecības. Viena zemnieku saimniecība vidēji apsaimnieko zemi 33,2ha (t.sk. 20,1haLIZ), bet piemājas saimniecība– 12,2ha (7,4ha LIZ) platībā (skat. 1.pielikuma 34.tabulu). 42% zemes reformas rezultātā izveidoto saimniecību sastāv no atsevišķiem (2-15) zemes gabaliem, kas atrodas tālu viens no otra un kuriem ir neizdevīgas robežas. Tas apgrūtina un sadārdzina saimniecisko darbību. 1. pielikuma 35.tabulā ir redzams saimniecību sadalījums pa zemes lieluma grupām pēc LIZ platības.

39,4 tūkst. saimniecībās jeb 21,9% no apsekoto saimniecību kopskaita nekāda lauksaimnieciskā darbība nenotika. Šo saimniecību īpašumā vai lietošanā atradās gandrīz 800 tūkst.ha zemes, bet 140,8 tūkst. ekonomiski aktīvo saimniecību īpašumā vai lietošanā atradās 2800,1 tūkst.ha zemes, no tās 1834,0 tūkst.ha LIZ (skat.11.tabulu).

11.tabula. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošana ekonomiski aktīvajās lauku saimniecībās

LIZ izmantošanas veids un meliorācijas stāvoklis	Platība, tūkst.ha
Saimniecību skaits	140835
Pavisam LIZ	1834,0
Tai skaitā meliorēta	939,2
no tās: nepieciešama meliorācijas sistēmu rekonstrukcija, remonts	79,7
Nepieciešama meliorācija	81,0
Aramzeme	1178,1
tai skaitā: apsētā platība	856,2
atmatas	226,0
papuves	88,3
Ilggadīgie stādījumi	20,8
Pļavas	217,2
Ganības	246,4
Neizmantota lauksaimniecībā izmantojamā zeme	171,5

Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti, CSP, 2003

59,8% no kopējā saimniecību skaita 2001.gadā produkciju ražoja pašu patēriņa vajadzībām, nepārdodot neko. Katra ceturtā saimniecība ir tāda, kas pārdod mazāk nekā pusi no saražotās produkcijas apjoma. Tikai 11,8% no kopējā skaita ir saimniecības, kas vairāk nekā pusi produkcijas ražo pārdošanai, un tās apsaimnieko tikai 38% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

5.1.2.4. Nodarbinātība saimniecībās, lauksaimnieku vecums un izglītība

Vidēji katrā saimniecībā ir nodarbināti 1,9cilvēki, taču tikai katrs ceturtais ir nodarbināts uz pilnu darba laiku. Neskatoties uz to, ka ienākumi no lauksaimnieciskās darbības ir zemi, aptuveni 36% no visiem lauku saimniecībās nodarbinātajiem tas ir galvenais ienākumu avots (skat. 12.tabulu).

12.tabula. Nodarbināto skaits lauku saimniecībās

	Nodarbināto skaits tūkst.	% no saimniecībā nodarbinātiem visās nozarēs
Visu nodarbināto skaits saimniecībā	271,2	100
Lauksaimniecībā nodarbināto skaits	265,5	97.9
tai skaitā strādā: pilnu darba dienu	66,2	24,4
nepilnu darba dienu	199,3	73,5
Nodarbinātie, kas gūst pamatieņēmumus no darba saimniecībā	97,8	36,1

Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti, CSP, 2003

Sīkāku nodarbināto skaita un noslodzes sadalījumu pa ekonomiski aktīvo saimniecību LIZ platības grupām skatīt 1.pielikuma 35.tabulā.

Lauku saimniecībās pārsvarā ir nodarbināti cilvēki, kas ir vecāki par 50gadiem. 37,5% no kopējā saimniecību īpašnieku skaita (skat. 13.tabulu) saskaņā ar nacionālo pensiju sistēmu saņem lauksaimniecības ieņēmumiem papildus ienākumus– pensiju.

13.tabula. Lauksaimniecībā nodarbināto fizisku personu kā vienīgo īpašnieku skaits un vecuma struktūra

Vecuma grupas	Lauku saimniecību īpašnieku skaita īpatsvars
Kopā	127383= 100%
Līdz 50	41,7
50-54	9,9
55-59	10,9
60 un vecāki	37,5

Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti, CSP, 2003

Pēc Lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem, tikai 21,4% no ekonomiski aktīvo saimniecību vadītājiem ir augstākā vai cita profesionālā lauksaimnieciskā izglītība (skatīt 14.tabulu). Lielākajai daļai jeb 70% lauku saimniecību vadītāju lauksaimnieciskās zināšanas ir iegūtas tikai praktiskās pieredzes rezultātā. Ekonomiskās zināšanas darbībai tirgus ekonomikas apstākļos lielākajai daļai saimniecību vadītāju ir nepietiekamas un tiek iegūtas praktiskajā pieredzē. Daudzi saimniecību vadītāji nespēj vai baidās uzņemties kredītsaistības saimniecības tālākai attīstībai savas nedrošības dēļ, jo trūkst biznesa uzsākšanai nepieciešamās pieredzes un prasmju, nav pietiekamu zināšanu par produkcijas realizācijas tirgiem. Pietrūkst ražotāju sadarbības informācijas apmaiņā un kopēju ekonomisko aktivitāšu attīstīšanā, stimulējot ekonomiski vājākos un nedrošākos komerciālai attīstībai.

14.tabula. Saimniecību īpašnieku¹⁵ un vadītāju sadalījums pēc lauksaimnieciskās izglītības līmeņa katrā saimniecību grupā pēc saimniecību pārdotās produkcijas īpatsvara

Izglītības līmenis saimniecību grupā	Saimniecību īpašnieku vecumā līdz 50 gadiem īpatsvars noteiktajā izglītības līmeņa grupā
Saražoto produkciju nepārdod	39682=100%
tikai praktiskā pieredze	73,47
pamatizglītība lauksaimniecībā	5,56
profesionālā izglītība lauksaimniecībā	16,76
augstākā izglītība lauksaimniecībā	4,21
Saražoto produkciju pārdod līdz 50 %	13257=100%
tikai praktiskā pieredze	57,08
Pamatizglītība lauksaimniecībā	10,99
profesionālā izglītība lauksaimniecībā	27,40
augstākā izglītība lauksaimniecībā	4,54
Saražoto produkciju pārdod no 50-100%	10525=100%
tikai praktiskā pieredze	34,61
pamatizglītība lauksaimniecībā	19,89
profesionālā izglītība lauksaimniecībā	34,62
augstākā izglītība lauksaimniecībā	10,88

Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti, 2002.

Lauksaimnieku konsultēšanu un tālākizglītību Latvijā nodrošina galvenokārt SIA Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs (turpmāk LLKC) ar 26 rajonu birojiem. Lauku uzņēmēji tur var saņemt palīdzību ar lauksaimniecību un nelauksaimniecisko komercdarbību saistītajos jautājumos, t.sk. biznesa plāna izstrādāšanā. Ražotājiem un pārstrādātājiem ir iespējams iegūt informāciju par produkcijas noieta iespējām Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrā. Taču šādas iespējas neatkarīgi no vecuma izmanto ekonomiski aktīvākie un zinošākie lauksaimnieki, kuri parasti ir jau komerciāli spējīgu lauku saimniecību vadītāji. Tiek meklēti risinājumi, kā motivēt lielāko lauksaimnieku daļu (tiem, kuri produkciju ražo pašapgādei vai kuri realizē tikai daļu) uz aktīvāku saimnieciskās darbības uzsākšanu.

Valstī tiek īstenotas dažādas atbalsta programmas (skat. 5.1.4.4.nodaļu), kā arī tiek pilnveidota un atbalstīta LLKC darbība.

2002. gada sākumā Zemkopības ministrijas pārziņā bija 33 profesionālās izglītības iestādes. Tajās ir iespējams apgūt apmēram 90 izglītības programmas. No tām 25% ir lauksaimniecības profila izglītības programmas, mācību ilgums ir 2, 3 un 4 gadi, 90% auditorijas ir cilvēki ar pamatizglītību.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte nodrošina augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību lauksaimniecības, mežzinības, kokapstrādes un mežinženieru, veterinārmedicīnas, pārtikas, lauku sociāli ekonomiskās attīstības, inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju un dabas vides apsaimniekošanas specialitātēs, taču tradicionālajās lauksaimniecības fakultātēs ir vērojams studējošo skaita samazinājums, kas nākotnē varētu apgrūtināt šo nozaru attīstību. Lauksaimniecības sektora ienesīgums nav pietiekams, lai motivētu jauniešus uz šim sektoram raksturīgās specifiskās izglītības iegūšanu, bet uzņēmumus– uz līdzekļu ieguldīšanu speciālistu sagatavošanā citās valstīs.

5.1.2.5. Ražošanas efektivitāte un lauku saimniecību ienākumi

Lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju ienākumi, salīdzinot ar citām nozarēm, ir zemi un atkarīgi no klimatiskajiem laika apstākļiem, sezonalitātes, produkcijas cenu izmaiņām un no valstī īstenotās atbalsta politikas. Banku mazās intereses dēļ (augsti kredītprocenti, īss kredīta atmaksas termiņš) lauksaimniekiem līdz 2002. gada vidum ir bijušas ierobežotas iespējas ražošanas modernizācijai piesaistīt kapitālieguldījumos apjomīgas investīcijas un kredītresursus ar ilgu atmaksāšanas periodu, bet savukārt pašu ieņēmumi ir nepietiekoši, lai investīcijas modernizācijā veiktu pašu spēkiem. Lielākajā daļā saimniecību tiek izmantota nolietota tehnika un tehnoloģiskās iekārtas (2001.gadā no lauksaimnieku īpašumā esošajiem traktoriem tikai 24% bija jaunāki par 10 gadiem), kas sadārdzina ražošanas procesu. Arī lielākā daļa lauksaimniecības ēku, būvju un izmantotā ražošanas tehnoloģija neatbilst mūsdienu ražošanas prasībām. Lai gan valstī tiek īstenoti atbalsta pasākumi un ir pieejamas ES atbalsta programmas, vēl joprojām lielākajā daļā lauku saimniecību ir salīdzinoši zems ražošanas specializācijas un tehnoloģiskās attīstības līmenis, bet ekonomiski mazie saimniekošanas apmēri turpina kavēt ražošanas efektivitātes, kā arī produkcijas kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanas iespējas.

Lopkopības prioritārajā nozarē‑ piena ražošanā– aktuāla problēma ir ražošanas sadrumstalotība. 70,5% no slaucamajām govīm atrodas ganāmpulkos ar govju skaitu līdz 10 (skat. 1.pielikuma 37.tabulu). Nozares attīstību un potenciālo iespēju izmantošanu kavē augstas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas izmaksas, nepietiekama produktu kvalitāte, apgrozāmo un investīciju līdzekļu trūkums.

Līdzīga situācija ir liellopu gaļas un cūkgaļas ražošanā. Patreiz 83% no liellopu skaita atrodas saimniecībās ar liellopu skaitu līdz 5. Cūkkopībā tikai 3% no kopējo saimniecību skaita ir saimniecības ar 20 un vairāk cūkām, bet tikai 36% cūku ir izvietotas saimniecībās, kur to mītnes un turēšana atbilst ES vides, veselības, higiēnas un labturības prasībām.

Tā kā augsnes auglība ir salīdzinoši zema un augšanas sezona ir īsa (skat. 1.pielikuma 15.karti “Augšanas perioda ilgums (dienās) Eiropas valstīs”), augkopībā kultūru dabiskā ražība ir zema un atpaliek no kultūraugu ražības ES valstīs. Graudaugu ražība laika posmā no 1996. līdz 2001.gadam svārstījās no 1,9t/ha līdz 2,2t/ha, (ES valstīs vidēji 4,7 t/ha), kartupeļu ražība no 11,2t/ha līdz 15,9t/ha (ES vidēji 15,7t/ha). Saimniecībās, kas kultūraugus audzē lielās platībās, pielietojot intensīvās tehnoloģijas, kultūraugu ražība ir daudz augstāka par vidējo valstī, piemēram, graudiem 3-6t/ha. Ļoti atšķirīgo agroklimatisko nosacījumu dēļ dažādās lauku teritorijās, būtiskas atšķirības zemnieku ienākumos ir Latvijas reģionos– Latgalē, Kurzemē un Vidzemē tie ir mazāki nekā, piemēram, Zemgalē.

23,1% no kopējā saimniecību skaita galvenos ieņēmumus gūst tikai no lauksaimniecības, 11,2% saimniecības gūst papildus ieņēmumus no citiem saimnieciskās darbības veidiem. Lauksaimniecībā tīrie (bez nodokļiem) ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto joprojām ir kritiski zemi– vidēji 60 LVL mēnesī (tas ir tikai 52% no strādājošo vidējās neto darba samaksas valstī 2001.gadā, skatīt 1.pielikuma 32.tabulu).

5.1.2.6. Latvijas vietējās izcelsmes lauksaimniecības dzīvnieku un kultūraugu šķirnes

Kultūraugi. Pamatojoties uz konvenciju “Par bioloģisko daudzveidību”, katra valsts ir atbildīga par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu savā teritorijā, t.sk. ģenētiskās dažādības līmenī. Augu ģenētisko resursu saglabāšanai, atjaunošanai un papildināšanai LU Bioloģijas institūta Augu ģenētikas laboratorijā veikta un turpinās Latvijas kultūraugu ģenētisko resursu bankas izveide. Izveidota datu bāze, kurā ietverta informācija par dažādu kultūraugu šķirņu paraugiem darba kolekcijās. Nodibināta sadarbība ar vadošajiem pasaules augu ģenētisko resursu centriem par pieredzes un informācijas apmaiņu, laba sadarbība izvērsusies ar Ziemeļu gēnu banku datorizēta informācijas centra izveidošanā.

Latvijas apstākļos izaudzētās šķirnes ir plastiskākas, neuzņēmīgākas pret izplatītākajām augu slimībām, ar potenciāli augstu ražību un saimnieciski konkurētspējīgas. Mehāniska tādu ārzemju šķirņu ievešana, kuras nav Latvijā izvērtētas, ir ekonomiski neizdevīgs pasākums. Tādēļ jāturpina jau daudzus gadus veiktais darbs jaunu šķirņu veidošanā šādām kultūrām: ziemas un vasaras kviešiem, ziemas rudziem, vasaras miežiem, auzām, zirņiem, kartupeļiem, āboliņam, lucernai, stiebrzālēm. Īpaša vērība veltāma augu kvalitatīvo īpašību uzlabošanai, prioritāri jāveido agrīnās šķirnes.

Pēc Latvijas Augu šķirņu nacionālās padomes informācijas 1999. gadā audzēt ieteicamo šķirņu sarakstā pavisam graudaugu un pākšaugu grupā iekļauta 51 šķirne– no tām 20 jeb 39% ir Latvijā selekcionētas; kartupeļu– 27 šķirnes, no tām 13 jeb 48% ir Latvijas šķirnes; zālaugu– 34 šķirnes, no tām 24 jeb 71% ir Latvijā selekcionētas.

Norit zinātniskais darbs kultūraugu ģenētisko resursu izpētē un paplašināšanā, jauno selekcionēto līniju bioloģisko un tehnoloģisko īpašību novērtēšanā, selekcijas metožu pilnveidošanā, lai paātrinātu selekcijas procesa veikšanu, kā arī paredzēta modernu biotehnoloģijas metožu ieviešana Latvijas kultūraugu selekcijā.

Lauksaimniecības dzīvnieki. Latvijā pēdējos gados ievērojami samazinājies produktīvo dzīvnieku un mājputnu skaits, mainījušies turēšanas un ēdināšanas apstākļi, kas kopumā nenodrošina galveno pārtikas produktu ieguves apjomus un kvalitāti ne iekšējam tirgum, ne eksportam. Tirgus piesātinās ar lētu un vilinošu importētu produkciju, kas rada vitālu nepieciešamību attīstīt konkurētspējīgu vietējo ražošanu. Lopkopības produktu konkurējošā ražošanā galvenais uzdevums ir uzlabot dzīvnieku selekciju, jo lētas un kvalitatīvas produkcijas ražošanas pamats ir augstražīgi šķirnes ganāmpulki, kas piemēroti vietējiem apstākļiem, rezistenti pret slimībām, labi izmanto lopbarību un dod daudz augstvērtīgas un garšīgas produkcijas. Neatkarīgi no selekcijas darba metodēm dzīvnieku audzēšanā– tīraudzēšanā un krustošanā, ir svarīgi sasniegt vēlamos rezultātus.

Lai valstī nodrošinātu šķirnes dzīvnieku genofonda saglabāšanu, uzlabošanu, vaislas dzīvnieku izlasi un novērtēšanu, vismaz pusei no dzīvnieku kopskaita katrā populācijā jānodrošina pārraudzība, t.i., dzīvnieku individuālās produktivitātes un izcelšanās uzskaite, kas nodrošina ražības un produkcijas kvalitātes datu ieguvi ganāmpulka racionālai izmantošanai un dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai. Šo darbu praktiski risina šķirņu dzīvnieku audzētāju savienības un Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs.

Ar LR ZM 2001. gada 31. jūlija rīkojumu Nr. 235 tika apstiprinātas šķirnes dzīvnieku audzēšanas konsultatīvās padomes un arī Šķirnes dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas konsultatīvā padome. Ir noteikts, ka 5 Latvijas vietējo mājlopu šķirņu ganāmpulku saglabāšanai veltāms īpašs valsts atbalsts, lai neizzustu unikāls, Latvijas apstākļiem piemērotu šķirņu veidošanai nepieciešamais ģenētiskais materiāls, ir nepieciešams, lai pietiekoši lielos ganāmpulkos pastāvētu Latvijas brūnās šķirnes un Latvijas zilās šķirnes govis, Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgi, Latvijas baltās šķirnes cūkas un Latvijas tumšgalves šķirnes aitas. Šķirņu raksturojums ir 9.pielikumā.

5.1.2.7. Bioloģiskā lauksaimniecība, netradicionālās lauksaimniecības nozares un nelauksaimnieciskā darbība lauku saimniecībās.

Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība. Bioloģiskā ražošana ir saistīta ar attiecīgiem ierobežojumiem minerālmēslu un pesticīdu lietošanā, kā arī ierobežotu nesintētisko un vāji šķīstošo mēslojumu lietošanā. Līdz ar to bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražība ir mazāka nekā intensīvas ražošanas saimniecībās. Augsnes auglība un bioloģiskā aktivitāte tiek uzturēta ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un atbilstošu augu seku, nezāļu un kaitēkļu ierobežošanai izmanto agrotehniskos pasākumus. Visas bioloģiskās produkcijas ražošanas stadijas jāpakļauj inspekcijai, līdz pat tirdzniecībai. Visi, kas ražo, pārstrādā, tirgo vai importē produkciju ar norādi par bioloģiskās lauksaimniecības metodes lietošanu, ir inspekcijas sistēmas subjekti. Tas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu sadārdzina. Lai nodrošinātu bioloģiskās lauksaimniecības konkurētspēju un kompensētu neiegūtos ienākumus, nepieciešams atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. 1998. gadā, ievērojot Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības izstrādātos un Padomes 1991. gada 24. jūnija Regulai (EEK) Nr.2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisko ražošanu un attiecīgām norādēm uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (turpmāk– Regulai Nr. 2092/91) atbilstošos noteikumus, bija sertificētas tikai 39 bioloģiskās saimniecības 1426ha platībā. Uz 2003. gada sākumu sertificēto saimniecību skaits jau sasniedzis 352 saimniecību (to izvietojumu Latvijā skatīt 1. pielikuma 15. kartē). Tikai pēdējā gada laikā sertificētā platība pieaugusi no 0,2% līdz 0,7% no kopējās lauksaimniecības zemju platības. Bioloģisko produktu ražošana galvenokārt notiek tādās lauksaimniecības nozarēs kā graudkopība un dārzeņkopība, piena lopkopība un biškopība (saražotās produkcijas apjomu izmaiņas skatīt 15.tabulā). Tā kā nav attīstīta bioloģisko produktu pārstrāde, pārsvarā tiek realizēti nepārstrādāti produkti: galvenokārt dārzeņi, griķi, medus un biškopības produkti.

15. tabula. Bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas apjoms 1999.– 2002. gadā, tonnās

Produkts	1999.	2000.	2002.
Graudaugi	170	208	2186
Piens	228	1300	3692
Gaļa			270
Kartupeļi un dārzeņi	91,7	263	349
Augļi			87,6
Medus	9,2	28	69,8

Avots: Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība

Latvijā ir divas sabiedriskas organizācijas, kas darbojas bioloģiskās lauksaimniecības jomā: Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība– dibināta 1995. gadā, un sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte”– izveidota 2000. gada novembrī.

Ir izveidota bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles sistēma, kuras ietvaros bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātus izsniedz kontroles institūcijas “Vides kvalitāte” un Valsts SIA Sertifikācijas un testēšanas centrs, bet kompetentās institūcijas funkcijas veic Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts augu aizsardzības dienests.

Bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas sistēmas darbību nodrošina 2004.gada 22.aprīļa MK noteikumi Nr. 414 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība”.

Galvenais uzsvars bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai Latvijā tiek likts uz bioloģiskās lauksaimniecības produktu apjomu palielināšanu iekšējā tirgū, bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādes attīstību un bioloģiskās lauksaimniecības izglītības sistēmas izveidi.

Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība tiek veicināta ar valsts subsīdiju programmas palīdzību, kurā atbalsta maksājumus var saņemt par jau sertificētām platībām, par platībām, kuras ir 2. pārejas gadā, kā arī par mājlopiem un mājputniem.

Netradicionālās lauksaimniecības nozares. Neliels skaits saimniecību nodarbojas ar netradicionālās augkopības (dzērvenes, ārstniecības augi, sēnes utt.) un lopkopības (kažokzvēri, brieži, paipalas utt.) produkcijas ražošanu.

Zvērkopība. Latvijā ar rūpniecisko kažokzvēru audzēšanu nodarbojas 14 Zvērkopības asociācijā ietilpstošas zvērsaimniecības. Pārsvarā tās audzē ūdeles, polārlapsas un sudrablapsas. 2001. gadā tika izveidota saimniecība, kurā audzē šinšillas.

Sēņu audzēšana. Latvijā tiek audzētas trīs veidu sēnes– šampinjoni, austersēnes un šitakē sēnes. Ir izveidotas 9 lielražošanas šampinjonu audzētāju saimniecības ar kopējo audzēšanas platību 6650m². Pašreiz nozarē tiek nodrošinātas vairāk nekā 180 darba vietas. Ikgadējā svaigo šampinjonu daudzuma palielināšanās tirgū ir 18– 20%. Austersēņu audzēšanu koordinē Austersēņu audzētāju asociācija. Audzēšanas apjomi ir palielinājušies, tomēr aktuāla ir šo produktu realizācija un noieta tirgus meklēšana.

Latvijā šitakē sēņu audzēšanu koordinē Šitakē sēņu audzētāju asociācija. Šitakē sēņu audzētājiem ir lielas produkcijas eksporta iespējas. Svaigo sēņu eksports uz Vāciju vien dotu peļņu 0,25 milj.LVL gadā.

Truškopība. Latvijā truši tiek audzēti gaļas un kvalitatīvu ādiņu ieguvei. Šīs nozares interesentus ar labu vaislas materiālu var nodrošināt pietiekoši daudz saimniecību, kurās ir lieli šķirnes trušu pamatganāmpulki, līdz ar to 2001. gadā trušu skaits Latvijā ir palielinājies par 35%.

Paipalu, fazānu un strausu audzēšana. Plašāk izplatīta ir paipalu audzēšana. Paipalas tiek audzētas olu un arī gaļas ieguvei. Produkcija tiek realizēta gan Latvijas lielveikalos, gan restorānos. Paipalu bizness ir labi attīstīts pasaulē, un tā ir perspektīva nozare Latvijā. Taču šīs netradicionālās lauksaimniecības nozares pārstāvjiem ir aktīvāk jāmeklē noieta tirgi, kā arī jāizvērš savas produkcijas reklamēšana.

Pašreiz Latvijā ir 2 saimniecības, kuras audzē fazānus un 5 saimniecības, kuras audzē strausus. Strausu gaļas ražošana ir perspektīvs lauksaimniecības virziens. Lai nodarbotos ar šo putnu audzēšanu, nepieciešami prāvi ieguldījumi.

Savvaļas dzīvnieku audzēšana. Pašlaik Latvijā ir apmēram 20 pilnīgi ierīkoti savvaļas dzīvnieku dārzi. Nepabeigti vai tapšanas stadijā ir apmēram 18 dārzi. Pārsvarā šeit tiek audzēti staltbrieži un dambrieži. Kopējā zemes platība ir 5723 ha, iežogotās platības 1463 ha. Kopējais savvaļas dzīvnieku skaits– ap 2000. Kopumā asociācijas biedru saimniecībās tiek audzēti 867 dzīvnieki, kuru skaits kopš 2000. gada marta ir pieaudzis par 31%.

Ārstniecības augu audzēšana. Kopumā var uzskatīt, ka ārstniecības augu audzēšana ir samērā izdevīga, taču process ir ļoti darbietilpīgs. Sagatavojot ārstniecības augus tirgum, uzmanība jāpievērš nevis izaudzēšanai un novākšanai, bet gan produkcijas sagatavošanai atbilstoši farmācijas prasībām. Latvijā populārākās kultūras ir baldriāns, kumelīte, kliņģerīte, ķimene, piparmētra, raudene un asinszāle.

Pagaidām pieprasījums pēc netradicionālās lauksaimniecības produkcijas pārsniedz piedāvājumu, bet, lai šis sektors būtu konkurētspējīgs ES, ir nepieciešamas investīcijas ražošanas uzsākšanai, attīstībai un izglītošanai.

Netradicionālās un bioloģiskās lauksaimniecības plašāku attīstību saimniecībās kavē gan zināšanu un finansu trūkums, gan neapzinātās tirgus iespējas šo preču realizācijai.

Nelauksaimnieciskā darbība lauku saimniecībās. Galvenās nelauksaimnieciskās aktivitātes lauku saimniecībās ir lauku tūrisms, mežsaimniecība, kokapstrāde, akvakultūras audzēšana, lauksaimniecības produktu pārstāde, kā arī darbs ārpus saimniecības, piemēram, darbs pašvaldībā, pilsētā u.c. 16.tabulā ir redzami papildus ienākumu avotu veidi un saimniecību skaits, kuras gūst ienākumus no lauksaimnieciskai ražošanai alternatīvām aktivitātēm.

Ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītu aktivitāšu attīstību lauku saimniecībās kavē nepietiekami attīstītā infrastruktūra, sākumkapitāla trūkums un nepietiekamais zināšanu līmenis par uzņēmējdarbību.

16.tabula. Saimniecību skaits pēc papildu ienākumu avotiem un saražotās lauksaimniecības produkcijas pārdošanas īpatsvara

Papildu ienākumus veidojošā nozare:	Saražotās lauksaimniecības produkcijas pārdošanas īpatsvara grupa			Kopā
	nepārdod	pārdod līdz 50%	pārdod 50‑100%
Lauku tūrisms	193	59	76	328
Mājamatniecība	228	81	41	350
Lauksaimniecības produktu pārstrāde	124	124	196	444
Mežsaimniecība	4182	1681	1912	7775
Kokapstrāde	589	234	275	1098
Zivju, vēžu utt. audzēšana	70	36	57	163
Zvejniecība	126	42	22	190
Enerģijas ražošana	36	5	6	47
Līgumdarbi, izmantojot saimniecības tehniku un iekārtas	831	684	849	2364
Cita nozare	5757	1673	1041	8471
Kopā	11437	4240	3904	19581

Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti, 2002.

Lai veicinātu lauku saimniecības aktīvai savas darbības pārstrukturēšanai, papildus ienākumu avotu veidošanai, valstī tiek īstenotas nacionālās un ES līdzfinansētās atbalsta programmas. Lauku iedzīvotāju aktivitāti ierobežo lauksaimniecībai alternatīvu ideju trūkums un finanšu līdzekļi. Dažkārt lauku iedzīvotāju vidū nepieciešams radīt apziņu, ka ir nepieciešams kaut ko mainīt savā saimniekošanā, lai paaugstinātu savus ienākumus un labklājību. Ir gan nacionālās, gan ārzemju līdzfinansētās atbalsta programmas, kuru īstenošanā tiek iesaistīti speciālisti vietējās iniciatīvas veicināšanai un apmācībām (skat. 5.1.4.4.nodaļu).

5.1.2.8. Ekonomiskā sadarbība

Lēni attīstās savstarpējā sadarbība starp produkcijas ražotājiem, kā arī starp lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem, un tas ierobežo produkcijas ražošanas un realizācijas procesu racionalizēšanu un efektivitātes un līdz ar to arī ienākumu pieaugumu.

Latvijā izteiktākā lauksaimnieku sadarbības juridiskā forma ir kooperatīvās sabiedrības. 2002. gadā veiktās apsekošanas rezultātā tika konstatēts, ka Latvijā reāli darbojas 574¹⁶ kooperatīvās sabiedrības, kuru profils ir lauksaimniecība.

Tās mazāk vai vairāk aktīvi darbojas šādās lauksaimniecības nozarēs:

−graudkopībā, kur ražotāji gūst lielāku peļņu, kooperējoties transporta un graudu kaltes izmantošanā;

−piensaimniecībā, kur mazie ražotāji sadarbojas, lai kopīgi segtu transporta izmaksas, kas būtu salīdzinoši lielas, ja katram individuāli katru dienu būtu jānogādā saražotā produkcija līdz tuvākajam pārstrādes uzņēmumam vai piena savākšanas punktam;

−ar lauksaimniecisko ražošanu saistīto lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu sniegšanā;

−dārzeņu, augļu un cukurbiešu audzēšanā, kur, ar atsevišķiem izņēmumiem, kooperācija ir vāji izteikta.

Galvenie kooperatīvās sabiedrības veidošanas mērķi ir ‑ radīt iespēju tās biedriem ar kooperatīvās sabiedrības starpniecību realizēt savā saimniecībā saražoto produkciju, atbalstīt savus biedrus efektīva ražošanas procesa nodrošināšanā un produkcijas sagatavošanā realizācijai (pirmapstrāde, fasēšana, pārstrāde u.c.). Ražotāju zemā aktivitāte kooperatīvo sabiedrību veidošanā vai atturēšanās no iesaistīšanās tajās ir saistīta ar mazo izpratni par šādu organizāciju būtību, struktūru, darbības mērķiem un ienākumu sadali. Bremzējošs faktors kooperatīvo sabiedrību veidošanā ir sākotnējās izmaksas sabiedrības darba uzsākšanai un vēlākai tās vadībai.

Juridiski to darbību regulē Kooperatīvo sabiedrību likums. Likuma grozījumi, kas pieņemti 2002. gada 20. jūnijā, paredz jaunu kooperatīvās sabiedrības veidu– lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet pati nenodarbojas ar lauksaimniecisko produktu ražošanu. 2002. gadā nacionālo atbalstu sadarbības veicināšanai laukos saņēma 32 kooperatīvās sabiedrības, kuru 2001. gada neto apgrozījums vidēji bija aptuveni 200 tūkst. LVL , bet maksimālais ‑ tuvu miljonam. Vidējais biedru skaits – 112, kas mainījās robežās no 10 līdz 195¹⁷. Turpmāka kooperatīvo sabiedrību attīstība ir nepieciešama, lai garantētu lauksaimniecisko ražotāju ienākumu līmeni, un tai ir vajadzīgs finansiāls atbalsts.

Latvijai pārņemot un piemērojot Latvijas nosacījumiem pasaules pieredzi, 2002. gada beigās tika izstrādāti jauni noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, kas nosaka ražotāju grupu atzīšanas kritērijus, atzīšanas kārtību un darbības kontroli. To ieviešanas mērķis ir nacionālā līmenī pilnveidot finansiālā atbalsta mehānismu šādu sabiedrību darbības atbalstīšanai, tādējādi papildus veicinot Latvijas uzņēmēju/ražotāju sadarbību, atvieglojot juridiskos nosacījumus uzņēmēju ekonomiskās sadarbības īstenošanā un administratīvā darba veikšanā.

5.1.2.9. Lauksaimniecības produktu pārstrāde un pārtikas ražošana

2002.gadā darbību uzsāk vienotais pārtikas valsts uzraudzības un kontroles dienests– Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)– nodrošinot pārtikas nekaitīguma, kvalitātes un higiēnas apstākļu kontroli visā pārtikas aprites ķēdē atbilstoši modernajai koncepcijai “no fermas līdz galdam”. 2002.gadā pārtikas uzņēmumu apzināšana un reģistrācija atbilstoši uzņēmumu klasifikācijai, iegūtie dati un izveidotais pārtikas uzņēmumu reģistrs ir svarīgi priekšnoteikumi valsts uzraudzības un kontroles kapacitātes noteikšanai un attīstībai, uzraudzībai nepieciešamo resursu nodrošināšanai.

2003. gada 1. janvārī PVD uzskaitē bija 14792 pārtikas uzņēmumi. Precizēt kontrolējamo uzņēmumu skaitu veicināja arī grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kuri noteica, ka līdz 2002.gada beigām visiem pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmumiem jāreģistrējas PVD Pārtikas uzņēmumu reģistrā. Tādējādi tika atklāti vēl papildus kontrolējamie objekti.

Kā atsevišķs, ļoti komplicēts un būtisks pasākums Latvijas ekonomiskajai attīstībai un plānotajai darbībai ES kopējā tirgū bija dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes uzņēmumu atbilstības izvērtēšana ES prasībām un vienošanās par neatbilstību novēršanas rīcības plānu un termiņiem. Darba rezultāts tika atzinīgi novērtēts arī vairākās ES ekspertu un inspektoru vizītēs. Tikai tie uzņēmumi, kas saņems apliecinājumu par atbilstību ES prasībām, pēc Latvijas iestāšanās ES varēs pretendēt uz pārtikas izplatīšanu bez ierobežojumiem visā ES.

Kā liecina Pārtikas un Veterinārā dienesta informācija (skat. 17.tabulu), 2003. gada 1. janvārī pārraudzībā bija 1001 ar augu izcelsmes produktu pārstrādi saistīti uzņēmumi un 699 ar dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādi saistīti uzņēmumi, no kuriem 18 ir tiesīgi savu produkciju eksportēt uz ES valstīm.

17.tabula. PVD uzraudzībā esošo augu un dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes uzņēmumu skaits (uz 01.01.03.)

Darbības veids	Uzņēmumu skaits	Ir tiesības eksportēt uz ES	Ir pārejas periods
Graudu malšanas uzņēmumi	51
Graudaugu produktu ražošanas uzņēmumi	399
Saldumu ražošanas uzņēmumi	25
Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi	51
Pārtikas produktu iesaiņošanas uzņēmumi	163
Taukvielu ražošanas uzņēmumi	18
Cukura ražošanas uzņēmumi	2
Jaukto produktu ražošanas uzņēmumi	16
Kulinārijas un pusfabrikātu ražošanas uzņēmumi	43
Graudu intervences noliktavas	233
Kopā augu izcelsmes produktu pārstrādes uzņēmumi	1001
Zvejas produktu apstrādes uzņēmumi	128	10	29
Piena savāktuves	17
Piena pārstrādes uzņēmumi	59	8	11
Olu šķirošanas un iepakošanas uzņēmumi	19
Olu produktu ražošanas uzņēmumi	2
Medus apstrādes un biškopības produktu ražošanas uzņēmumi	73
Kautuves	225		12
Gaļas pārstrādes uzņēmumi	168
Specifisko un pārtikā neizmantojamo produktu apstrādes un pārstrādes uzņēmumi	8
Kopā dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes uzņēmumi	699	18	52

Avots: PVD dati, ZM Lauksaimniecības gada ziņojums, 2003

1. pielikuma 39. un 40. tabulā ir ievietota informācija par pārtikas produktu realizācijas apjomiem vietējā un ārējā tirgū sadalījumā pa produktu grupām 2001. un 2002. gadā.

5.1.2.10. Meža nozare

Ģeogrāfiskais stāvoklis, mežu daudzums un to kvalitāte nosaka Latvijas piederību valstīm, kurās meža nozare ieņem nozīmīgu lomu valsts tautsaimniecībā un tās produkcija kalpo ne tikai vietējā patēriņa apmierināšanai, bet ieņem ievērojamu vietu ārējā tirdzniecībā.

2003. gada sākumā kopējās mežu platības aizņēma 2,87 milj. ha jeb 44,5 procentus no visas valsts teritorijas. Uz 2002. gada 1. janvāri Latvijas mežaudžu krāja bija 544 miljoni kubikmetru un ikgadējais kopējais krājas pieaugums– 16,3 miljoni kubikmetru.

Zemes reformas laikā īpašuma tiesību veida sadalījums attiecībā uz meža platībām 2002. gada 1. janvārī bija šāds: valstij piederošie meži– 50,4 % kopējās platības, privātie– 43,1 %, pašvaldību uzņēmumu un citi meži aizņem 6,5 procentus Latvijas mežu kopējās platības.

Mežizstrādi un koksnes apstrādi valstī veic privāti uzņēmumi– vairāk nekā 300 mežizstrādes firmas un vairāk nekā 2000 kokrūpniecības uzņēmumu, no kuriem apmēram 1400 ir zāģētavas. Meža nozarē ir nodarbināti apmēram 6% no kopējā nodarbināto Latvijas iedzīvotāju skaita.

Meža nozare darbojas kā stabilizējošs faktors lauku teritoriju ekonomiskai, ekoloģiskai un sociālai attīstībai. Mežs un meža produkti sniedz būtisku atbalstu daudziem lauksaimniekiem viņu ekonomiskajā darbībā, kā arī veicina lauku infrastruktūras attīstību.

Mežsaimniecības un kokrūpniecības uzņēmumi nodrošina darba vietas gan pilsētu, gan lauku teritoriju iedzīvotājiem.

Meža nozares tiešais ieguldījums Latvijas iekšzemes kopproduktā saskaņā ar ekspertu vērtējumu ir 10– 14 procenti. Aptuveni 85 procentus no visas saražotās produkcijas eksportē.

2001. gadā eksportēto koksnes produktu kopējā vērtība bija 503 milj. LVL, kas veidoja 40% no Latvijas eksporta kopējās vērtības. 87 procentus no šīs produkcijas Latvija eksportēja uz ES valstīm.

Eksporta apjomā vislielāko īpatsvaru pēc savas vērtības deva zāģmateriāli– 45%, savukārt apaļkoki (galvenokārt papīrmalka)– 13%, mēbeles– 11%, saplāksnis– 9%, kurināmā koksne– 3% un cita produkcija– 19%. No 1993. gada zāģmateriālu eksporta apjomi ir palielinājušies gandrīz desmit reizes, 2001. gadā sasniedzot 2,85 miljonus m³.

Meža atjaunošana nodrošina mežaudžu nepārtrauktu un efektīvu atražošanu. Pēdējo gadu laikā meža atjaunošanas kopējie apjomi pieaug, lai gan pieaugums joprojām nav pietiekams.

Meža atjaunošanas apjomu pieaugums izskaidrojams ar to, ka pieaug arī galvenajā cirtē izcirsto platību īpatsvars. Obligāti atjaunojamās platības 2001. gadā bija 3947,3 ha valsts mežos un 20889,4 ha pārējos mežos, bet 2002. gadā– 3990,8 ha valsts mežos un 29768,8 ha pārējos mežos. Mežs tiek atjaunots gan mākslīgi, gan dabiski. 2001. gadā valsts mežos 63% atjaunoto platību atjaunotas mākslīgi, 37% dabiski, bet pārējos mežos 39% – mākslīgi un 61% – dabiski. Meža mākslīgā atjaunošanai nepieciešamas lielākas izmaksas, bet šādā veidā atjaunošanu var veikt ar vēlamāko un saimnieciski vērtīgāko koku sugu. Meža mākslīgās atjaunošanas izdevumi par hektāru veido 220 līdz 250 latus.

Mežs tiek izmantots ne tikai koksnes ieguvei, bet arī nekoksnes vērtību ieguvei. Meža nekoksnes vērtības ir savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un ārstniecības augi, ko saskaņā ar Meža likumu personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā nav noteicis ierobežojumus saskaņā ar likumu. Bez tam meža platības tiek izmantotas rekreācijai, medībām, savvaļas dzīvnieku audzēšanai iežogotās platībās. Populārākās vietas Latvijā, kuras iedzīvotāji un tūristi izmanto atpūtai, pastaigām, kā arī izglītošanas nolūkā, ir nacionālie parki un dabas parki. Diezgan populārs atpūtas veids ir medības. Latvijā ir ap 1000 mednieku kolektīvu. Savvaļas dzīvnieku audzēšanai iežogojumos ir izsniegtas 20 atļaujas, bet reāli darbojas 15 savvaļas dzīvnieku audzētāji.

Lauksaimniekiem, kuri ir arī privāto mežu apsaimniekotāji, šādu aktivitāšu attīstība saimniecībā ir perspektīvs papildu ienākumu avots, īpaši veidojot savstarpējo sadarbību ar citiem mežu apsaimniekotājiem– lauksaimniekiem un tūrisma uzņēmumiem.

5.1.2.11. Cita ekonomiskā darbība

Kopumā uzņēmējdarbības aktivitāte laukos ir zema, par to liecina aktīvo uzņēmumu skaits un tajos nodarbināto iedzīvotāju skaits. Gandrīz pusei no Latvijas pagastiem, aktīvo uzņēmumu (neskaitot zemnieku un piemājas saimniecības) skaits nepārsniedz piecus. Latvijā ir arī 12 pagasti, kuros nav neviena aktīvā uzņēmuma. Šajos pagastos cilvēki ir nodarbināti vienīgi savās zemnieku vai piemājas saimniecībās, iestādēs un organizācijās (piem., pagastu padomēs, skolās, veselības aprūpes iestādēs). Uzņēmējdarbība galvenokārt attīstās tādos virzienos kā tirdzniecība, transporta pakalpojumi, agroserviss, pārstrāde un kokapstrāde. Dažviet attīstās pakalpojumu sniedzēju uzņēmumi, taču būtisks to attīstības kavēklis ir lauku iedzīvotāju zemā pirktspēja. Lielākie investori un jaunu darba vietu radītāji ir pārtikas un kokapstrādes uzņēmumi, kas arī ir nozīmīgākie un ekonomiski spēcīgākie laukos.

Galvenās problēmas patstāvīgas uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos ir:

- nedrošība, pieredzes un prasmju trūkums biznesa uzsākšanai, kā arī nepietiekošas zināšanas par produkcijas realizācijas tirgiem, līdz ar to ir lielas grūtības izstrādāt uzņēmējdarbības plānus un attīstības perspektīvas;

- nepietiekošs uzkrātais kapitāls, ierobežotās iespējas kredītu saņemšanai, sākuma kapitāla trūkums uzņēmējdarbības uzsākšanai;

- neattīstīta saimnieciskā infrastruktūra ārpus Rīgas reģiona.

5.1.3. Infrastruktūra

Pēdējos gados laukos ir samazinājies gan izglītības iestāžu, bibliotēku, kultūras namu, veselības iestāžu, gan citu sabiedrisko pakalpojumu iestāžu, piemēram, pasta nodaļu skaits. Katra pašvaldība ir atbildīga par primāro pakalpojumu sniegšanu, t.sk. infrastruktūras uzturēšanu un uzlabošanu savā teritorijā. Šīs funkcijas tiek finansētas no lauku pašvaldību budžeta, kura ieņēmumu apjoms ir atkarīgs no ekonomiskās aktivitātes un iedzīvotāju nodarbinātības līmeņa teritorijā (LR pašvaldību budžeti). Vairāk nekā 80% lauku pašvaldības līdzekļus saņem no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, kas nozīmē, ka lielākā daļa lauku pašvaldību ar saviem līdzekļiem nespēj pilnībā veikt likumā noteiktās funkcijas. Agrāk izveidotā ekonomiskā un sociālā infrastruktūra ir pakāpeniski nolietojusies, tās uzturēšana lauku teritorijās ir salīdzinoši dārga sakarā ar disperso apdzīvotību un mazaktīvu ekonomisko vidi. Bez tam, ievērojot lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences, gan sociālās, gan ekonomiskās infrastruktūras uzturēšana turpmāk tikai sadārdzināsies. Tas savukārt nozīmē, ka nākotnē tiks ierobežota tūrisma attīstība un ar šo nozari saistītu un nesaistītu uzņēmumu attīstība šajā teritorijā.

5.1.4. Lauku vides kvalitāte un bioloģiskā daudzveidība

5.1.4.1. Sugas

Latvijā kopumā ir reģistrētas 18047 dzīvnieku, 5396 augu un apmēram 4000 sēņu sugas (skat. 18.tabulu). Visās organismu grupās nozīmīgu daļu no kopējā sugu skaita veido sugas, kuru dzīvesvieta ir saistīta ar laukiem.

18.tabula. Reto un apdraudēto savvaļas sugu skaits Latvijā

Sugu grupa	Sugu skaits	Apdraudētās, jutīgās un retās savvaļas sugas
		Skaits	% no sugu kopskaita
Zīdītāji	64	15	23
Putni	320	67	21
Rāpuļi	7	2	29
Abinieki	13	5	38
Saldūdens zivis	66	7	11
Bezmugurkaulnieki	17540	135	0,8
Vaskulārie augi (ziedaugi un filices)	1678	284	17
Sūnas	498	127	25
Sēnes	apm. 4000	38	apm. 0,7
Ķērpji	492	32	6

Avots: VARAM, Sugu un Biotopu projekts (1998.-2000.)

No pasaulē apdraudētajām sugām Latvijā ir sastopamas sešas zīdītāju sugas, piecas putnu sugas un divas zivju sugas (IUCN Red Data List, 1996).

Latvijas faunai pieder 62 zīdītāju sugas. Lielais vairums Latvijas zīdītāju (63%) apdzīvo meža biotopus, aptuveni 24% sugu saistītas galvenokārt ar kultūrainavu– parkiem u.c., vai arī ar atklātām ūdenstilpēm. Ar atklātu ainavu biotopiem saistītas tikai piecas sugas (piem., svītrainās klaidoņpeles Apodemus agrarius, pelēkie zaķi Lepus europaeus), bet tipiskas sinantropas ir trīs sugas– mājas peles Mus musculus, pelēkās un melnās žurkas (Rattus norvegicus un Rattus rattus).

Daudzas zīdītāju sugas pārmaiņus izmanto dažādus biotopus– vienā barojas, citu izmanto par slēptuvi, piemēram, stirnas Capreolus capreolus un staltbrieži Cervus elaphus galvenokārt uzturas mežā, bet baroties dodas uz atklātiem biotopiem– pļavām, ganībām, laukiem vai izcirtumiem.

Latvijas putnu fauna ir samērā bagāta, pateicoties teritorijas ģeogrāfiskajam stāvoklim un ligzdošanai, atpūtai un barības ieguvei noderīgo biotopu daudzveidībai. Baltijas jūru un tās piekrasti daudzie Eirāzijas attālo ziemeļu novadu putni izmanto par tradicionālo sezonālo migrācijas trasi, pa kuru tie dodas uz saviem ziemošanas apgabaliem Rietumeiropā, Āfrikā un Vidējos Austrumos, bet pavasarī– uz ligzdošanas vietām ziemeļu novadu tundrā un taigā.
Pie īstajiem ceļotājiem (vismaz 140 sugas) pieder baltie stārķi Ciconia ciconia, lauku cīruļi Alauda arvensis, visas ķauķu (Sylviinae) sugas u.c. Tipiski caurceļotāji (55-60 sugas) Latvijā neligzdo vispār vai ligzdo nelielā skaitā (mazie gulbji Cygnus columbianus, sējas zosis Anser fabalis). Pie ziemotājiem, kas ierodas pavadīt tikai ziemu, pieder ap 15 sugu, piem., bikšainie klijāni Buteo lagopus, zīdastes Bombicilla garrulus. Diezgan daudz ir “maldu viesu” sugu, kas Latvijā parasti nav sastopamas. Latvijā ligzdo 223 putnu sugas, starp tām arī daudzas citur pasaulē ļoti reti sastopamas sugas, piem., jūras ērgļi Haliaeetus albicilla, čūskērgļi Circaetus gallicus, melnie stārķi Ciconia nigra.

No Latvijā sastopamajām putnu sugām 152 ir minētas Putnu direktīvā 79/409/EEK, un gandrīz visas sugas (99%)– 1979. gada Bernes konvencijas “Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu “ pielikumos.

Vēsā klimata dēļ abinieku un rāpuļu sugu skaits nav liels. Gandrīz puse no to sugām ir ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

5.1.4.2. Lauksaimniecības zemju ekosistēmu daudzveidība

Pēdējās desmitgadēs ekstensīvi izmantotajām lauksaimniecības zemēm plašās teritorijās ar dabiski atšķirīgajiem reljefa un hidroloģiskajiem apstākļiem ir svarīga loma bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā. Latvijas lauksaimniecības ainavas raksturīga sastāvdaļa ir vairāku Eiropā aizsargātu sugu populācijas. Piemēram, baltā stārķa (Ciconia ciconia) populāciju Latvijā veido vairāk nekā 10 000 pāru. Mazā ērgļa (Aquila pomarina), kas ligzdo mežmalās lauku tuvumā un barojas lauksaimnieciskā ainavā, Latvijas populācija ir apmēram 2 400 pāru liela un veido 13% no visas Eiropas populācijas. 1999. gadā Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes bija 26 000 līdz 30 000 griežu (Crex crex) pāru ligzdošanas vieta. Tomēr pēdējo desmitgažu laikā vērojama arī pretēja tendence: lauka piekūna (Falco tinnunculus) un liju (Circus cyaneus) skaits ir ievērojami samazinājies.

Lai gan pašreizējais lauksaimnieciskās intensitātes samazinājums visumā labvēlīgi iespaido bioloģisko daudzveidību, ir novērojamas arī negatīvas tendences. Lielas aramzemes un pļavu platības aizaug ar nezālēm un krūmiem.

Visstraujāk samazinās to pļavu augu sugu izplatība, kurām nepieciešama pastāvīga noganīšana. Strauji samazinās mitrajām un slapjajām pļavām un ganībām raksturīgo sugu izplatība, jo pļavas, kurās tās aug, nav piemērotas pļaušanai ar tehniku, kā arī nav nepieciešamības tās izmantot par ganībām. Savukārt sausās pļavas līdztekus aizaugšanai apdraud arī iespējamā apmežošana, jo to ražība ir zema un tajās jau sen vairs negana. Pašlaik pļavu un ganību (zālāju) platības aizņem aptuveni 570tūkst.ha, kas ir 23% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb 8,8% no kopējās valsts teritorijas. Pēc Latvijas Dabas fonda 2000.‑2002. gadā veiktās inventarizācijas rezultātiem dabiskie zālāji aizņem tikai 0,4% (aptuveni 25,6tūkst.ha) no visas valsts teritorijas. Aptuveni 18,6tūkst.ha ir uzskatāmi par bioloģiski vērtīgajām pļavām (pļavu atrašanās vietas skatīt 3. pielikuma 41.tabulā Bioloģiski vērtīgie zālāji).

Pļavās ir sastopamas aptuveni 40% aizsargājamo augu sugu. Piekrastes pļavas ir tādu reto putnu sugu ļoti svarīgi biotopi kā parastais šņibītis (Calidris alpina), pļavas tilbīte (Tringa totanus), melnā puskuitala (Limosa limosa) un gugatnis (Philomachus pugnax). Vissvarīgākie pļavu kompleksi atrodas ap Papes un Liepājas ezeru, Kalnciemā, Daugavgrīvā, Lubānas zemienē, Daugavas, Ventas, Gaujas un citu upju ielejās un Randu pļavās.

Lai gan tradicionālās lauksaimniecības metodes ganībās un pļavās sekmē sugu daudzveidības saglabāšanos, intensīvi izmantotās platībās to apdraud minerālmēslojuma izmantošana, kā arī tradicionālās saimniekošanas metožu pārtraukšana. Tas veicina pļavu aizaugšanu ar krūmiem.

Nozīmīgākās pļavām klātās platības attēlotas 4.kartē.

4.karte. Nozīmīgākās pļavas Latvijā

Avots: SAPARD

5.1.4.3. Upes un ezeri

Latvijā ir 140 ezeri (lielāki par 1 km²) un 12400 upes ar kopējo garumu 38000km. 777 upes ir garākas par 10km. Lielākā, jo īpaši ūdensputnu sugu, daudzveidība ir sastopama seklajās piekrastes lagūnās, piemēram, Papes, Liepājas, Engures, Kaņiera un Babītes ezeros. Engures ezers un tā apkārtne ir viena ar sugām visbagātākajām Latvijas teritorijām. Tur aug 800 ziedaugu un paparžaugu sugu, no kurām 40 ir aizsargājamas. Vismaz 30 retās putnu sugas, kuras ir apdraudētas citur Eiropā, ligzdo Engures ezera tuvumā. Lubānas ezers un zemiene tiek uzskatīta par vienu no vissvarīgākajiem iekšzemes mitrāju kompleksiem Baltijas valstīs, kurā, īpaši migrācijas laikā, koncentrējas liels skaits putnu.

Saskaņā ar CORINE Biotopu datu bāzes informāciju 22,6% ezeru teritoriju ir iekļauti aizsargājamās teritorijās. Ezeru bioloģisko daudzveidību būtiski ietekmē eitrofikācijas process.

Latvija ir starp tām Baltijas jūras reģiona valstīm, kur ir saglabātas lašu nārstošanas vietas upēs. Salacas upe ir lielākā dabiskā lašu nārstošanas vieta Austrumbaltijā. Latvijas upēs dzīvo apmēram 26000 bebru un gandrīz 5000 ūdru. Upju vēžu populāciju atjaunošanās liecina par ūdens kvalitātes uzlabošanos mazajās upēs. Saskaņā ar CORINE Biotopu datu bāzes informāciju 20,3% upju teritoriju ir noteikts aizsardzības režīms. Piesārņotie notekūdeņi un lauksaimniecības noteces var apdraudēt upju ekosistēmu bioloģisko daudzveidību. No 1998. līdz 2000. gadam veiktie ūdens bioloģiskās kvalitātes pētījumi liecina, ka 66% visu upju ir zems piesārņojuma līmenis un aptuveni 21% ir tīras vai gandrīz tīras. Tomēr aptuveni 90% visu ezeru ir pakļauti antropogēnajai eitrofikācijai. Slāpekļa un fosfora ietekme tika novērota gan iekšējos ūdeņos, gan jūrā.

90-ajos gados būtiski samazinājās notekūdeņu, lauksaimniecības zemju noteču radītais piesārņojums ar nitrātiem un fosfātiem un punktveida piesārņojums no minerālmēslu un pesticīdu glabātuvēm. Tomēr, līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos un intensīvāku lauksaimniecības metožu attīstību, kopējais pesticīdu un minerālmēslu lietošanas apjoms pakāpeniski pieaug ( skat. 5. attēls).

5. attēls. Augu aizsardzības līdzekļu lietošana

Visintensīvākā pesticīdu un minerālmēslu lietošana ir vērojama Latvijas centrālajās daļās. Visintensīvākā augkopība tiek veikta attiecībā labības un cukurbiešu audzēšanu. Detalizētāku karti skatīt 16. kartē “Minerālmēslojuma lietošana uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm”. Lauksaimniecības noteces visvairāk ir ietekmējušas Lielupes baseinu, kas arī ir bijis galvenais iemesls īpaši jutīgās teritorijas statusa piešķiršanai šai teritorijai.

5.1.4.4. Gruntsūdeņi

Latvijas gruntsūdeņu fona nitrātu koncentrācija ir daudz mazāka nekā maksimālais dzeramajā ūdenī pieļaujamais apjoms sakarā ar zemo antropogēno slodzi (salīdzinājumā ar ES valstīm Latvijā ir ekstensīva lauksaimnieciskā darbība un zems iedzīvotāju blīvums). Novērotais mainīgais nitrātu līmenis ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, galvenokārt, pārraugāmā ūdens nesējslāņa norobežotības pakāpes. Tādējādi nitrātu problēma tiek aprakstīta atsevišķi attiecībā uz norobežotu ūdens nesējslāni, daļēji norobežotu ūdens nesējslāni un nenorobežotu ūdens nesējslāni.

Nitrāti nepiesārņo norobežotu devona ūdens nesējslāni, kas parasti tiek izmantots centrālajai ūdens apgādei Latvijā. Nitrātu koncentrācija norobežotajos ūdens nesējslāņos parasti ir mazāka par zemāko konstatācijas robežu, t.i. 0,005 mg N/l. Norobežotos nesējslāņos nav nitrātu galvenokārt šādu divu iemeslu dēļ:

- Glaciolakustrīna un glikogēno māla nogulumu aizsargājošās īpašības.

- Ātra nitrātu reducēšana amonjakā sakarā ar dziļo gruntsūdeņu zemo red-ox (0– 100 mV).

Turklāt 92% pārbaudīto aku kvartāra un pirmskvartāra daļēji norobežotajos ūdens nesējslāņos nitrātu koncentrācija ir zemāka nekā 0,005 mg N/l. Maksimālās daļēji norobežotajos ūdens nesējslāņos konstatētās nitrātu koncentrācijas ir 0,3– 0,8 mg N/l, t.i. tās ir vismaz 14 reizes zemākas par Maksimāli pieļaujamo līmeni dzeramajā ūdenī.

Augšminētā zemā nitrātu koncentrācija norobežotajos un daļēji norobežotajos ūdens nesējslāņos nenozīmē, ka šie ūdens nesējslāņi ir pilnīgi brīvi no piesārņojuma. Paaugstinātā amonjaka koncentrāciju atsevišķās vietās var rasties no primāras formas nitrātiem, kas rodas gruntsūdeņos reducēta slāpekļa formā.

Difūzā piesārņojuma izraisīts nitrātu vidējās koncentrācijas pieaugums līdz 1,0– 1,5 mg N/l ir konstatēts seklos gruntsūdeņos intensīvi kultivētās aramzemēs un ganībās. Maksimālais pieļaujamais apjoms dzeramajam ūdenim (11 mg N/l) tiek pārsniegts dažās ilgtermiņā pārmēslotās nelielās vietās, kurās viegli ģeoloģiskā griezuma augšpusē ir caurlaidīgas rupjās smiltis, kā arī pie punktveida piesārņojuma avotiem, piemēram, mēslojuma atkritumu krātuvēm, agrākajām agroķīmiskajām noliktavām u.tml.

Vispārīgi nitrātu problēmai Latvijas gruntsūdeņos ir lokāls raksturs un tikai nenorobežotajos ūdens nesējslāņos iespējama ievērojama nitrātu koncentrācija. Tomēr lauksaimniecības radītais sekundārais amonjaks var nākotnē apdraudēt centralizēto ūdens apgādi.

5.1.4.5. Gaisa kvalitāte

Sakarā ar ekonomisko lejupslīdi 90-to gadu sākumā siltumnīcefekta gāzu emisijas ievērojami samazinājās. Kopējais emisiju apjoms 2000. gadā bija aptuveni 34,4% no 1990. gada apjomiem. Paredzams, ka turpmākajos 20 gados emisiju līmenis nesasniegs 1990. gadā vērojamo līmeni, tādējādi Latvijā tiks ievērotas Kioto protokola prasības. Tomēr Latvija saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem piedalās projektos, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādējādi sekmējot gaisa kvalitātes uzlabošanas globālo mērķu sasniegšanu.

5.1.4.6. Augsnes degradācija

Patreiz Latvijas augsnes ir uzskatāmas par nepiesārņotām. Galvenās problēmas saistībā ar augsnes kvalitāti rada nepārdomāta saimnieciskā darbība lauksaimniecībā un rūpniecībā, kā arī dabiski procesi,piemēram, augsnes auglības mazināšanās un skābināšanās. Zemes degradācijas blakusiedarbība ir virszemes ūdeņu ekosistēmu degradācija, lauku ainavas pasliktināšanās un bioloģiskās daudzveidības mazināšanās. Augsnes piesārņojums ietekmē pārtikas kvalitāti un cilvēku veselību. (Latvijas Lauksaimniecības Universitātes ziņojums).

Ūdens erozijas skartās augsnes platība sastāda 380 000 jeb 24,3 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā (VARAM, 1995). Eroziju izraisa vējš un ūdens un to veicina atsevišķas topogrāfijas un zemes lietošanas formas, kurās ūdens erozija visspēcīgāk ietekmē lauksaimniecības zemi. Pamestās zemes galvenokārt atrodas teritorijās ar nelīdzenu un paugurainu topogrāfiju un mazāk auglīgām augsnēm, kurās apstākļi lauksaimniecībai nav labvēlīgi. Tādējādi var pieņemt, ka augsnes erozijas ietekme Latvijā patreiz ir būtiski samazinājusies.

Vēja erozijas apdraudētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ir 230 000 ha jeb 14,7 % no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (VARAM, 1995). Vēja erozija Latvijā var rasties vieglās lauksaimniecības augsnēs galvenokārt agros pavasara un rudens periodos, ja augsne ir sausa. Aizsargjoslu izveidošana piekrastes kāpu aizsardzībai tika uzsākta 19. gadsimtā. Aizsargjoslas 1980.-1990. gadā tika ietvertas Baltijas jūras piekrastes reģionu zemes reklamācijas projektos. Detalizētu abu erozijas veidu sadalījumu skatīt 5. kartē.

5. karte. Vēja un augsnes erozijas skartā lauksaimniecībā izmantojamā zeme

5.2. nacionālā lauku attīstības politika

5.2.1. Stratēģijas pārklātās jomas

Nepārtraukts lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku attīstības politikas vadības pilnveidošanas process, ietverot strukturālās izmaiņas institucionālajā mehānismā, atbalsta politikas plānošanas principos un kvalitātē, rada labvēlīgāku vidi pakāpeniskas un mērķtiecīgas sektoru un arī teritorijas attīstības nodrošināšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 27. marta sēdes protokola Nr. 13 34.paragrāfa 3. punktu Zemkopības ministrijai ir uzdots turpmāk paralēli lauksaimniecības sektora attīstības politikas jautājumu risināšanai koordinēt Latvijas lauku attīstības programmas īstenošanu, kas aptver plašāku jautājumu loku. Līdz ar to ministrija ir uzņēmusies līdzšinējās nacionālās programmas aktualizāciju, pasākumu koordināciju un programmas īstenošanas uzraudzību.

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets ir akceptējis 2002. gada 23. aprīlī ar protokolu Nr. 17. 26. rindkopu Lauku problēmu risināšanas un lauku attīstības koncepciju, kas paredz darbu uzsākšanu pie jauna stratēģiska dokumenta izstrādes lauku attīstības politikas vadīšanai. Tajā būtu ievērotas jaunās tendences lauku un visas valsts stratēģiskajā attīstībā, iestāšanās ES, kā arī būtu nodrošināts tas, ka lauku attīstības atbalsta politika ir stratēģiski plānota un īstenota ar rīcībspējīgu, koordinētu un finansētu darbības programmu palīdzību. Koncepcijā ir noteikti pamatuzdevumi jeb stratēģiskie mērķi nacionālās lauku attīstības politikas īstenošanai, un tie izvirzīti kā jaunās aktualizējamās Lauku attīstības programmas ilgtermiņa stratēģiskie mērķi:

- sekmēt dinamisku lauku ekonomikas attīstību, tādējādi nodrošinot lauku iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu;

- uzturēt lauku apdzīvotību un nodrošināt lauku teritorijā pilsētas līmenim līdzvērtīgus dažādus sociālās infrastruktūras pakalpojumus;

- nodrošināt lauku resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu, uzturot un saglabājot sakoptu un bioloģiski daudzveidīgu lauku vidi un ainavu nākamajām paaudzēm.

Tā kā Latvija pašlaik apgūst un ievieš jaunas metodes attīstības un finansu programmēšanas nodrošināšanai, izmantojot ES pieredzi, pašreiz notiek detalizēta situācijas apzināšana un dažādu datu bāzu veidošana, kas palīdzētu plānot atbalsta piešķiršanas nepieciešamības izvērtēšanu, pielāgot objektīvākus atbalsta instrumentus attīstības procesa veicināšanai, gūstot rezultātus, pēc kuriem vērtēt nacionālās atbalsta politikas efektivitāti. Jaunā lauku attīstības stratēģijā apgūtā informācija un esošie tiesību akti būs par pamatu atbalsta plānošanai un dažādu pieejamo finansējumu mērķtiecīgai vadīšanai un efektīvai izmantošanai, lai sasniegtu definētos stratēģiskos mērķus. Tiek noteikti šādi galvenie faktori stratēģijas īstenošanā:

- reģionālā pieeja attīstības sekmēšanai;

- ilgspējīga ekonomiskā attīstība;

- cilvēkresursu attīstība, sociālās izslēgtības mazināšana;

- bioloģiski daudzveidīgas lauku vides veidošana;

- teritorijas apdzīvotības un pieejamības saglabāšana.

Mērķa “Sekmēt lauku ekonomikas dinamisku attīstību, tādējādi nodrošinot lauku iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu” sasniegšanai tiek īstenoti un/vai īstenošanai plānoti pasākumi, lai:

lauksaimniecības un tās produktu pārstrādes sektorā (saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu un ZM darbības stratēģijā 2003.-2005. gadam noteikto rīcību):

- ražotu un realizētu ārējā un iekšējā tirgus prasībām atbilstošu un konkurētspējīgu produkciju, kurā īpaša nozīme būtu specifisku (nišas) vietējo produktu attīstībai un noietam;

- uzturētu pieejamos lauksaimniecības zemju resursus ražošanai atbilstošā kvalitātē, saglabātu Latvijas laukiem raksturīgo lauksaimniecisko un bioloģiski daudzveidīgo ainavu; saglabātu, uzlabotu un popularizētu vietējo mājlopu un mājputnu šķirņu ģenētisko daudzveidību;

- nodrošinātu tajā nodarbināto iedzīvotāju ienākumu līmeņa un labklājības pieaugumu;

meža nozarē (saskaņā ar Meža likumu un ZM darbības stratēģijā 2003.-2005. gadam noteikto rīcību):

- apsaimniekojot mežus un palielinot tajos esošo resursu vērtību, uzturētu un vairotu bioloģisko daudzveidību un nodrošinātu iedzīvotājiem drošu tās pieejamību rekreatīviem nolūkiem;

- attīstot bezatlikuma tehnoloģijas un nodrošinot sadarbību ar citām nozarēm, ražotu un realizētu vietējā un ārējā tirgū konkurētspējīgu produkciju, kurā īpaša nozīme būtu augstas pievienotās vērtības produkcijai;

- stabilizētu savu ekonomisko un sociālo ietekmi uz lauku ekonomiku un vidi, lauku iedzīvotāju nodarbinātību un labklājības pieaugumu;

augsnes aizsardzībā (saskaņā ar likumu “Par vides aizsardzību” un likuma “Par lauksaimniecību un lauku attīstību” projektu):

- ieviestu nacionālo politiku attiecībā uz vides aizsardzību, dabas aizsardzību, dabas resursu aizsardzību un racionālu izmantošanu, reģionālās attīstības plānošanu, apbūvi un augsnes apakšslāņa izmantošanu.

- paredzētu īpašnieka/lietotāja/turētāja pienākumu nepieļaut, ka cilvēku darbības rezultātā tiek degradēta vai bojāta augsne.

zivsaimniecībā (saskaņā ar Zvejniecības likumu un ZM darbības stratēģijā 2003.-2005. gadam noteikto rīcību):

- apsaimniekojot un palielinot zivju resursus un akvakultūras dažādību iekšzemes ūdenstilpēs, uzturētu un vairotu bioloģisko daudzveidību un nodrošinātu tās pieejamību rekreatīviem nolūkiem (makšķerēšanas un lauku tūrisma attīstībai), kā arī palielinātu savu ekonomisko ietekmi uz lauku ekonomiku un lauku iedzīvotāju ienākumu pieaugumu;

- realizētu ārējā un iekšējā tirgus prasībām atbilstošu un konkurētspējīgu zivju un akvakultūras produkciju, kurā īpaša vieta būtu specifiskas (nišas) produkcijas noietam;

- ievērotu vides aizsardzības prasības, mazinot ar zivju un akvakultūras audzēšanu, produktu apstrādes procesu saistīto negatīvo ietekmi uz lauku vidi;

ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību nesaistītās ekonomiskās aktivitātēs (saskaņā ar Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālo programmu, Nacionālo nodarbinātības plānu, ZM darbības stratēģijā 2003.-2005. gadam noteikto rīcību u.c.) :

- lietderīgi izmantotu visus lauku vidē pieejamos resursus, tādējādi sekmējot nodarbinātības un lauku iedzīvotāju labklājības pieaugumu;

- uzturētu un attīstītu lauku vidi kā atraktīvas dzīves, darba un rekreācijas vietu jebkuram;

- nodrošinātu lauku ekonomikas elastību pret pārmaiņām ārējā un iekšējā tirgū un stabili uzturētu lauku iedzīvotāju labklājības līmeni;

tūrismā (saskaņā ar Lauku tūrisma attīstības programmu):

- nodrošinātu sakoptu Latvijas lauku vidē esošā kultūras un vēstures mantojuma un ainavisko kvalitāšu pieejamību jebkuram;

- nodrošinātu kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu saimniecisko infrastruktūru iedzīvotāju mobilitātes, komunikāciju un saimnieciskās darbības vajadzībām (saskaņā ar Valsts investīciju programmu);

- uzlabotu, vairotu un dažādotu lauku iedzīvotāju darba prasmes (saskaņā ar Nacionālo nodarbinātības plānu, Labklājības nozares investīciju stratēģiju 2003.-2007. gadam un Studentu kreditēšanas pamatnostādnēm);

- radītu un atbalstītu ekonomiskās sadarbības grupas/ organizācijas, kas sekmē un atbalsta lauku ekonomisko attīstību, iesaista sociāli izslēgto iedzīvotāju grupas uzņēmējdarbībā, tādējādi mazinot nabadzību (saskaņā ar LR Komerclikumu, Kooperatīvo sabiedrību likumu, Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu, Labklājības nozares investīciju stratēģiju 2003.-2007. gadam).

Mērķa “Uzturēt lauku apdzīvotību un nodrošināt lauku teritorijā pilsētas līmenim līdzvērtīgu pieejamību dažādiem sociālās infrastruktūras pakalpojumiem” sasniegšanai pasākumi tiek īstenoti un/vai īstenošanai plānoti pasākumi, lai :

- racionalizētu un attīstītu sociālās infrastruktūras (izglītības un mācību sistēmas, veselības un sociālās nodrošināšanas sistēmas, kultūras u.c.) pakalpojumus un sakoptu un uzturētu vēsturiskās un kultūras vērtības/ mantojumu (saskaņā ar Valsts investīciju programmu);

- radītu un atbalstītu vietējo iniciatīvu saimnieciskās un sociālās dzīves aktivizēšanai teritorijā, sekmētu iedzīvotāju sadarbību sociālo un saimniecisko aktivitāšu veikšanai teritorijā un mazinātu dažādu sociālo grupu izslēgtību lauku ciematos/ kopienās;

- veidotu un atbalstītu dažādas sociālo jautājumu grupas/ organizācijas sociālās palīdzības jautājumu risināšanā un ekonomisko aktivitāšu iniciēšanai lauku teritorijā (saskaņā ar Labklājības nozares investīciju stratēģiju 2003.-2007. gadam);

- uzlabotu un racionalizētu vietējo administratīvo, reģionālo pārvalžu darbību, nodrošinot informācijas apriti ,un mazinātu informatīva rakstura izslēgtību perifērijā (saskaņā ar LR Reģionālās attīstības likumu un Administratīvi teritoriālās reformas likumu).

Mērķa “Nodrošināt lauku resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu, uzturot un saglabājot sakoptu un bioloģiski daudzveidīgu lauku vidi un ainavu nākamajām paaudzēm” sasniegšanai ir pieņemti normatīvie akti un stratēģiskie dokumenti- LR likumi¹⁸, MKnoteikumi¹⁹ un īstenota Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma (1999). Latvija ir pievienojusies dažādām starptautiskajām konvencijām²⁰, un notiek nacionālo tiesību aktu saskaņošana ar ES direktīvām vides jomā ²¹, lai:

- visa veida saimnieciskajā darbībā tiktu nodrošināta videi draudzīga un vides aizsardzības prasībām atbilstoša saimniekošana, kura atstāj minimālu negatīvo ietekmi uz lauku vides ekoloģiju (dabu, gaisu, klimatu, augsni, ūdeni) un uztur sakoptu Latvijas laukiem raksturīgo ainavu;

- saglabātu, aizsargātu un popularizētu gan nacionāli, gan starptautiski atzītās daudzveidīgās savvaļas populācijas, sugas un biotopus;

- aizsargātu un uzturētu gan nacionāli, gan starptautiski atzītās vēsturiskās, kultūras un ainaviskās (rezervāti, dabas parki, piekraste u.c.) vērtības;

- aizsargātu, pavairotu un popularizētu vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības vaislas dzīvniekus un kultūraugus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas.

Latvijas lauku attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanai pašlaik tiek izmantoti gan nacionālā budžeta līdzekļi un ārvalstu atbalsts jeb līdzfinansējums dažādām programmām un mērķa investīcijām, gan privātais kapitāls, kura piesaiste notiek ar dažādu atbalsta programmu palīdzību vai izmaiņām normatīvajos aktos vai procedūrās.

5.2.2. Finansiālais atbalsts

5.2.2.1. Atbalsts lauksaimniecības attīstībai

Valsts subsīdiju programmas. Lauksaimniecības konkurētspējas attīstībai valsts sniedz atbalstu subsīdiju veidā. Saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 16. pantu subsīdijas nedrīkst būt mazākas par 2,5 procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem (skat. 6.attēlu). Subsīdiju mērķis, tāpat kā visas lauksaimniecības politikas mērķis, ir izveidot lauksaimniecību par nozari, kas spētu integrēties vienotajā Eiropas koptirgū un ražotu pasaules tirgus prasībām atbilstošu preču produkciju, konkurējot ar citu valstu ražojumiem kvalitātes un ražošanas izmaksu jomā. Šā mērķa sasniegšanai noteikti galvenie valsts atbalsta darbības virzieni:

- ražošanas tehnoloģiskā modernizācija;

- kvalitātes vadīšana visā ražošanas un pārdošanas procesā;

- produkcijas tirgus veicināšana un attīstība.

6.attēls. Kopējais subsīdiju apjoms 1994.-2001. gadā (milj. LVL)

Avots: LAD un ZM

Daudzas subsīdiju programmas saglabājas nemainīgas, ir atsākta arī iepriekšējos gados atcelto programmu īstenošana. Ir šādas atbalsta programmas: Atbalsts kaļķošanai un meliorācijai, Atbalsts augkopībai, Atbalsts lopkopībai, Kredītu garantiju fonds, Atbalsts tehniskajai modernizācijai, Atbalsts piena produkcijas konkurētspējas paaugstināšanai, Atbalsts zivsaimniecībai un citas.

2000. gada 21. martā tika nodibināta Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padome (statuss noteikts Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā), kurā ir pārstāvētas visu lauksaimniecības nozaru nevalstiskās organizācijas un apvienības. Padomei ir konsultatīvs statuss, un tās pamatuzdevums ir nodrošināt apspriedes un informācijas apmaiņu starp lauksaimnieku organizācijām, Zemkopības ministriju, citām valstiskām, nevalstiskām organizācijām un ārvalstu partneriem. 2001.gada 26.februārī nodibināta sabiedriskā organizācija Mārketinga padome. Mārketinga padome apvieno organizācijas, kas ieinteresētas Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu mārketinga stratēģijas izstrādē un realizācijā. Mārketinga padome apvieno Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāju sabiedriskās organizācijas, lai sekmētu no vietējām izejvielām ražotu preču pārdošanu vietējā un ārvalstu tirgū. Mārketinga padomes galvenais uzdevums ir koordinēt un apvienot Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu mārketingā ieinteresēto organizāciju darbu, izstrādājot pārdošanu veicinošu Latvijas pārtikas preču zīmi un organizējot pasākumus tās labākai atpazīšanai pircēju vidū. Kvalitātes produkta preču zīme “Kvalitatīvs Latvijas produkts” tiek veidota ar mērķi– paaugstināt Latvijas lauksaimniecības un pārstrādāto produktu konkurētspēju iekšējā tirgū, veicinot vietējās izcelsmes lauksaimniecības produkcijas atpazīstamību un noieta īpatsvara palielināšanos.

Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma. Straujāku lauksaimniecības uzņēmumu attīstību nodrošinās MK akceptētā lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma, kuras galvenie uzdevumi ir radīt lauku saimniecībām pieņemamu ilgtermiņa finansējuma piedāvājumu, paātrināt investīciju piesaisti optimāla lieluma saimniecību veidošanai un sekmēt lauku saimniecību konkurētspējas paaugstināšanu. Programmas realizācijā ir iesaistīta Latvijas Hipotēku un zemes banka. Programmas mērķis ir sniegt Latvijas zemniekiem iespēju saņemt lētākus kredītresursus. Kreditēšanu īpaši veicināja subsīdiju programmu un SAPARD īstenošana lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un tehnoloģiskajai modernizācijai, kas radīja pieprasījumu pēc kredītiem no lauksaimnieku puses.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programma. Programmas mērķis ir iedarbināt mehānismus efektīva lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus funkcionēšanai, atbalstīt konkurētspējīgu, ES standartiem atbilstošu ražošanas platību attīstību un zemju konsolidāciju, veicināt efektīvu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu. Programmas realizācijā ir iesaistīta Latvijas Hipotēku un zemes banka, kura nodrošina ilgtermiņa (15-25 gadi) kredītu piešķiršanu lauksaimniecības zemes iegādei.

5.2.2.2. Atbalsts lauku ekonomikas dažādošanai

Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma (NUAP). Programmas vispārējais mērķis ir ekonomiskās attīstības veicināšana laukos, atbalstot nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, uzlabojot infrastruktūru, pilnveidojot lauku ainavu atbilstoši uzņēmējdarbības vajadzībām un ievērojot vides aizsardzības prasības. Programmas realizācijā ir iesaistīta Latvijas Hipotēku un zemes banka kredītu un grantu piešķiršanai, Lauku attīstības fonds garantiju piešķiršanai uzņēmējiem, ja nav pietiekamu kredītgarantiju. Iesaistīti arī reģionālo attīstības aģentūru speciālisti vietējās iniciatīvas veidošanai, cilvēku apmācībām un uzņēmēju piesaistīšanai.

5.2.2.3. Kredītu garantijas lauku uzņēmējiem

Ir izveidota valsts a/s “Lauku attīstības fonds” (turpmāk– LAF), kas piešķir garantijas uzņēmējiem– kredītņēmējiem, ja nav pietiekama kredītnodrošinājuma.

Kopš 1997.gada, kad LAF sāka garantēt kredītus, piešķirtas 466 kredītu garantijas kopsummā par 4,83milj.LVL. Uz šo garantiju pamata lauku uzņēmēji saņēmuši kredītus kopsummā par 16,10milj.LVL. Sākot ar 2002.gadu, LAF garantē arī SAPARD programmas un Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmas ietvaros ņemtos kredītus.

5.2.2.4. Latvijas speciālā pirmsiestāšanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD)

ES lauksaimniecības Komisārs F. Fišlers 2001.gada 6.decembrī apstiprināja lēmumu (2001/885/EK) par palīdzības līdzekļu pārvaldīšanas nodošanu Latvijas Republikai. Lēmums tika publicēts ES oficiālajā žurnālā 2001.gada 12.decembrī (L327/45), un tas nozīmē, ka Lauku atbalsta dienesta (LAD) akreditāciju ir atzinusi arī Komisija.

Kopējais sabiedriskais līdzfinansējums 2000.-2006. gada periodā ir 203milj.EUR, no kuriem ES finansējums ir 152milj.EUR.

Atbalsta programma 1. “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos”:

- Apakšprogramma 1.1. “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”;

- Apakšprogramma 1.2. “Lauksaimniecības zemju apmežošana”;

- Apakšprogramma 1.3. “Zemes ierīcība”;

Atbalsta programma 2. “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga pilnveidošana”:

- Apakšprogramma 2.1. “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un mārketinga pilnveidošana”;

Atbalsta programma 3. “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus”:

- Apakšprogramma 3.1. “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus”;

Atbalsta programma 4. “Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana”:

- Apakšprogramma 4.1. “Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana”;

Atbalsta programma 5. “Vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes”:

- Apakšprogramma 5.1. “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”;

- Apakšprogramma 5.2. “Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana”;

- Apakšprogramma 5.3. “Lauksaimniecības noteces samazināšana”;

- Pavadošais pasākums 1. “Apmācības”;

- Pavadošais pasākums 2. “Tehniskā palīdzība”.

5.2.2.5. MVU kreditēšanas programma

2000. gada sākumā tika uzsākta Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas programma, kuras mērķi ir mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana, veicinot jaunu darba vietu rašanos, un uzņēmējdarbības uzsācēju un nepietiekama nodrošinājuma projektu finansēšana.

Programmas īstenošanā tika iesaistīta Latvijas Hipotēku un zemes banka (LHZB), lai uzņēmumiem izsniegtu kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem.

5.2.2.6. Lauku partnerības programma

2000.gada septembrī Latvijā tika uzsākts Lielbritānijas Starptautiskās attīstības ministrijas finansēts projekts Baltijā, dēvēts par Lauku partnerības programmu. Projekta realizācijas laiks ir 3 gadi, un tā kopējais finansējums ir 1,9milj. sterliņu mārciņu (aptuveni 1,71milj.LVL), un tas aptver Latviju, Lietuvu un Igauniju. Projekta mērķi ir šādi:

- mazināt nabadzību un sociālo izslēgtību visatpalikušākajās Baltijas valstu teritorijās, sekmējot lauku un reģionālo attīstību;

- sekmēt sociāli un ekonomiski izslēgto grupu iekļaušanu vietējās sabiedrības attīstības aktivitātēs, īpaši izmantojot partnerības un līdzdalības metodes un kapacitātes paaugstināšanu vietējās pašvaldībās.

Projekts aptver tikai visnabadzīgāko Latvijas lauku teritorijas daļu Latgalē. Projekta realizācijas gaitā ir paredzēts neliels atbalsta fonds rajona partnerībām kopienu projektu īstenošanai. Finansiālie līdzekļi ir ierobežoti un tiek piešķirti kopienu sabiedriskās dzīves aktivizēšanai tikai nedaudzās lauku pašvaldībās. Projekta īstenotāji paredz, ka pēc projekta realizācijas pašvaldības spēs labāk analizēt vietējās vajadzības, plānot un realizēt risinājumus ar sadarbības partneru palīdzību, tiks izstrādāti uz vietējo pašvaldību balstīti attīstības projekti un ieviesti, kopīgi sadarbojoties vietējām iniciatīvas grupām, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībai un privātajam sektoram, kā arī tiks paaugstinātas zināšanas par ES Strukturālajiem fondiem un to izmantošanu.

5.2.3. Īpaša rīcība lauku attīstības politikas pilnveidošanai

5.2.3.1. Mazāk labvēlīgo apvidu statusa piešķiršana nolūkā kompensēt dabiski pastāvošos trūkumus

Lauksaimnieciskās ražošanas procesu un līdz ar to ražošanas efektivitāti un saimniecību ienākumus ietekmē Latvijas apstākļiem raksturīgie agroklimatiskie faktori: īsa augšanas un kultūraugu novākšanas sezona; liels nokrišņu daudzums sēšanas un ražas novākšanas periodā, kas mijas ar lielu sausumu kultūraugu veģetācijas periodā; vēlās pavasara un agrās rudens salnas; kā arī augšņu atkarība no meliorācijas sistēmu darbības; salīdzinājumā ar Eiropas valstīm salīdzinoši zemā augsnes auglība, kas pazemina kultūraugu ražību; augsnes pārmērīgais skābums, vēja, ūdens un agrotehniskā augsnes erozija; vēlās pavasara un agrās rudens salnas, kas lauksaimniekiem, īpaši augkopības produkcijas ražošanā, rada augstas ražošanas izmaksas zemes apsaimniekošanā, jo nepieciešams uzlabot augsnes kvalitāti, uzturēt meliorācijas sistēmas un polderu sūkņu stacijas; salīdzinoši īsā laika periodā nodrošināt kultūraugu sēšanu, stādīšanu, novākšanu; nodrošināt graudaugu žāvēšanu un apjomīgu noliktavu celtniecību dažādu speciālu ķimikāliju u.tml. uzglabāšanai.

Ražošanas izmaksas lopkopībā paaugstina lopu turēšana kūtīs rudens, ziemas un pavasara periodā. Līdz ar to ir nepieciešama dārgāku ražošanas ēku un lopu mītņu, noliktavu, mēslu krātuvju celtniecība un uzturēšana, atbilstoša tehnika un tās izmantošanas izmaksu segšana; lopbarības sagatavošana un uzglabāšana noliktavās un krātuvēs.

Latvijas laukiem raksturīgā retā apdzīvotība un pieaugošā lauku cilvēku emigrēšana uz pilsētām ietekmē to, ka pieaug ekonomiski mazapdzīvotu, īpaši “ekonomiski tukšu”, teritoriju īpatsvars, kurās sociālās un ekonomiskās infrastruktūras uzturēšana kļūst arvien dārgāka.

Sakarā ar zemajiem ienākumiem vai pat zaudējumiem lauksaimniecībā, kas saistīti ar agroklimatiskiem apstākļiem, ir nepietiekami finansu līdzekļi investīcijām ražošanas produktivitātes un efektivitātes uzlabošanai un nelauksaimnieciskās darbības attīstīšanai. Tas ir iemesls komerciāla rakstura lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanai un naturālās saimniekošanas turpināšanai.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, īpaši tādu, kuri var nodrošināt komerciāli spējīgu uzņēmumu attīstību un vadīšanu, emigrācija uz valsts centrālo daļu ierobežo ekonomiskās attīstības potenciālu.

Retā apdzīvotība un naturālā saimniekošana ierobežo komerciālā tipa lauksaimnieku saražotās produkcijas un nelauksaimniecisko pakalpojumu pārdošanas iespējas lokālā tirgū, kas kalpo par lauksaimnieku ienākumu papildināšanas avotu.

Komerciālu lauku saimniecību skaita un apsaimniekotās platības samazināšanās rezultātā pazeminās zemes apsaimniekošanas kvalitāte, pieaug pamesto un ar krūmiem aizaugušo LIZ platības, degradējas kopējā lauku ainava, un tās uzturēšana kļūst arvien atkarīgāka no vēl esošo lauku saimniecību darbības.

Sakarā ar augstajām izmaksām pakāpeniski notiek atsevišķu sociālo pakalpojumu veidu centralizācija pilsētās.

Nacionālajā lauku attīstības politikā problēmas līdz šim tika risinātas, izmantojot:

- nacionālo subsīdiju diferencēšanu pēc LIZ kadastrālās vērtības atšķirībām dažādos reģionos, tādējādi veicinot zemes apsaimniekošanu un lauksaimniecisko darbību teritorijās ar dažādiem agroklimatiskajiem apstākļiem;

- īpaši atbalstāmu teritoriju noteikšanu, pastiprinātu ekonomiskās attīstības veicināšanu un īpaša finansiālā atbalsta (kredītu, grantu, u.c.) piešķiršanu šajās teritorijās esošiem uzņēmējiem, t.sk. lauksaimniekiem caur finansiālā atbalsta programmām– NUAP, MVU (skatīt iepriekšējā nodaļā).

Regulas Nr.1257/1999 13.-21.pantā tiek paredzēta speciāla atbalsta sistēma dalībvalstu mazāk attīstītāko lauku teritoriju atbalstīšanai. Saskaņā ar 17.-21. pantu par mazāk labvēlīgiem apvidiem (turpmāk MLA) teritorijām var tikt uzskatītas:

a) kalnu rajoni (18. pants);

b) lauksaimnieciskai ražošanai mazāk labvēlīgie rajoni (19. pants), kuros:

- dabas apstākļu dēļ ir zema ražība, un līdz ar to lauksaimniecības nozares ekonomiskās darbības rezultāti šajā teritorijā ir zemāki par vidējiem rādītājiem lauksaimniecības nozarē kopumā;

- zeme ir ar sarežģītu augsnes apstrādi, zemu ražību un ierobežotu potenciālu, ko var paaugstināt, ieguldot lielus līdzekļus, vai to galvenokārt izmantojot ekstensīvai lopkopībai;

- ir mazs vai sarūkošs iedzīvotāju skaits, kura uzturēšana galvenokārt ir atkarīga no lauksaimnieciskās darbības, bet, skaitam samazinoties paātrinātā tempā, tiek apdraudēta reģiona dzīvotspēja un apdzīvotība.

c) rajoni, kuros ir īpaši kavēkļi (20. pants).

Atbilstoši Regulas Nr.1257/1999 19. pantam 74,4% no visas valsts teritorijas jeb 48,05tūkst. km², kas ietver lauksaimniecībā izmantojamo zemi, mežus, iekšzemes ūdeņus, purvus, apbūves vietas u.tml. ir definēti kā mazāk labvēlīgi apvidi Latvijā. Šī teritorijā atrodas 72,7% jeb 1,81 miljoni ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ietver aramzemi, pļavas, ganības, ilggadīgos stādījumus. Saskaņā ar 19. pantu un ES vadlīnijām MLA teritoriju identificēšanai tika izmantoti četri pamatrādītāji, lai noteiktu katras vietējās pašvaldības atbilstību MLA (skat. 19. tabulu). Lai noteiktu Latvijas MLA tika izmantoti rādītāji, kas nodrošina 19. pantā definēto kritēriju izpildi– lauksaimniecības zemes kvalitāte un ražīgums, lauku iedzīvotāju ienākumu līmenis un to atkarība no lauksaimnieciskās darbības, apdzīvotība.

Augsnes kvalitāte un ražība Latvijā tiek mērīta ballēs. Izmantotā robežvertība, nosakot MLA, ir 38 balles. Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, tas tiek uzskatīts par minimālo auglības līmeni attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas izmantojama, lai nodrošinātu komerciāli dzīvotspējīgu lauksaimniecību (Boruks A., 1996). Sīkāku informāciju attiecībā uz pašvaldību līmeņiem skatīt 1. pielikuma kartē.

Lauku iedzīvotāju ienākumu noteikšanai pašvaldību līmenī labākais pieejamais avots ir iekasētais ienākumu nodoklis attiecībā uz vienu iedzīvotāju. Citi rādītāji, kā piemēram, ienākumi uz personu vai IKP uz personu, ir pieejami vienīgi rajonu līmenī. Ņemot vērā būtiskās atšķirības ienākumu ziņā lielpilsētās un lauku pašvaldībās, gandrīz visa lauku teritorija atrodas zem 77,5 LVL uz iedzīvotāju robežas. Sīkāku informāciju attiecībā uz pašvaldību līmeņiem skatīt 1. pielikuma kartē.

Iedzīvotāju blīvuma ziņā Latvija ir viena no mazāk apdzīvotākajām valstīm Eiropā. Ņemot vērā lielo iedzīvotāju koncentrāciju Rīgas tuvumā, lielākā daļa lauku teritorijas atrodas zem 18,1 iedzīvotāju uz kv. km robežas. Sīkāku informāciju attiecībā uz pašvaldību līmeņiem skatīt 1. pielikuma kartē.

Tāpat noteiktie MLA ir būtiski atkarīgi no lauksaimnieciskās ražošanas, tā kā gandrīz 28,9% iedzīvotāju ir iesaistīti lauksaimnieciskajā ražošanā. Sīkāku informāciju attiecībā uz pašvaldību līmeņiem skatīt 1. pielikuma kartē.

Ņemot vērā nesenos notikumus ES saistībā ar mazāk labvēlīgo apvidu statusa piešķiršanu, Latvijas iestādes pārvērtēs šādu apvidu statusa piešķiršanu nākamajam programmēšanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam. Lauksaimniecībā iesaistītā sabiedrība tiks pilnībā informēta par plānotajām izmaiņām mazāk labvēlīgo apvidu statusa piešķiršanā.

19. tabula. Latvijas MLA noteikšanā izmantotie rādītāji

Rādītājs	Vadlīnijās MLA noteikšanai noteiktie rādītāji	Vidēji Latvijā	Latvijā izpildāmie kritēriji	Vidēji MLA Latvijā	Vidēji Latvijas teritorijā (bez MLA)
1. kritērijs– zemes ražīgums
Augsnes kvalitātes indekss (ballēs)	Fiziskie rādītāji par vienību		=<38 balles	35,1 balles	45,5 balles
2. kritērijs– ekonomiskie rādītāji
Ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju teritorijā	=<80 % no vidējā rādītāja valstī	96,9LVL/iedz.	=<77,5LVL/iedz.	56,9 LVL/iedz.	117,6 LVL/iedz.
3. kritērijs– iedzīvotāji
Iedzīvotāju blīvums	=<50 % % no vidējā rādītāja valstī	36,1 iedz./km2	=<18,1 iedz./km2	16,5 iedz./km2 (10,6 bez pilsētām	93,2 iedz./km2
Lauksaimnieciskajā ražošanā iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars	=>15 %	14 %	=>15 %	26,9 %	5,6 %

Atkarībā no zemes auglības Latvijas MLA tiek grupēti:

– MLA 1.kategorijas teritorijas, t.sk., 253252 ha LIZ;

– MLA 2.kategorijas teritorijas, t.sk., 812 304 ha LIZ;

– MLA 3.kategorijas teritorijas, t.sk., 743 847 ha LIZ.

MLA pirmā kategorija ir noteikta, homogenizējot tādus mazāk labvēlīgus apvidus, kuros augsnes auglība ir virs 38 auglības ballēm. Vidējā augsnes auglība ir 39,7 balles.

Otrā kategorija ietver pagastus, kuros augsnes auglība ir no 35 līdz 39 ballēm (ieskaitot 8 pagastus ar augstāku augsnes auglību, kuri ir izvietoti izklaidus un kuru apkārtnē ir citi pagasti ar šādu intervālu). Vidējā augsnes auglība šajā kategorijā ir 37,1 balles.

Trešā kategorija ietver pagastus ar zemāko augsnes auglību ar augsnes auglību, kas ir zemāka par 31,4 auglības ballēm.

Teritoriju izvietojums ir apskatāms 6.kartē, un teritoriju saraksts vietējo pašvaldību līmenī ir apskatāms 15.pielikumā.

6.karte. Mazāk labvēlīgie apvidi Latvijā

5.2.3.2. Apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzībā– potenciālās Natura2000 teritorijas– bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai lauku vidē

Pašreiz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (t.sk. LIZ, meži, ūdeņi, infrastruktūrai un citiem mērķiem aizņemtās platības), kuras līdz šim ir aizsargājuši nacionālie tiesību akti, aptver 11,4% valsts teritorijas. Daudzām esošajām aizsargājamajām teritorijām ir izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāni, kuros nosaka administratīvos, dabas aizsardzības un citus pasākumus, kā arī teritorijas iedalījumu funkcionālajās zonās un šo zonu izmantošanu un apsaimniekošanu, saskaņojot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, nodrošinot teritorijas vērtības saglabāšanu un tās izveidošanas mērķu sasniegšanu. Aizsargājamo teritoriju izvietojumu skatīt 7.kartē.

7.karte. Aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā.

Aizsargājamās dabas teritorijās atrodas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kurās ir paredzēti daži īpaši lauksaimnieciskās darbības aprobežojumi, tādi kā minerālmēslu un ķimikāliju lietošanas aizliegums, zemes transformācija citiem nolūkiem u.c. Kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes šajās teritorijās 2000. gadā bija aptuveni 87,7tūkstha, kas ir aptuveni 3,5% no kopējās LIZ valstī. Šajās teritorijās ir sastopami ES nozīmes biotopi un sugas, kuru uzturēšanā un saglabāšanā liela nozīme ir ekstensīvai lauksaimnieciskai darbībai. Šo vērtību uzturēšana ir apdraudēta, ja netiek turpināta lauksaimnieciskā darbība, bet izmaiņas lauksaimnieciskajā darbībā savukārt var apdraudēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Šīs teritorijas ir nozīmīgas atpūtas industrijas un tūrisma attīstībai, jo ik gadus pieaug pieprasījums pēc lauku tūrisma pakalpojumiem tajās teritorijās, kurās kā mērķa objekts tiek izmantotas vēsturiskās ainavas vērtības.

2002. gadā Ministru kabinets apstiprināja kritērijus²² Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanai Latvijā. Ir izveidots Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) saraksts iesniegšanai Komisijā apstiprināšanai. Visas potenciālās Natura 2000 vietas tiek apstiprinātas arī par Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un iekļautas atbilstošajos MK noteikumos “Par dabas parkiem”, “Par dabas liegumiem” u.c. Komisija potenciālo Natura 2000 sarakstu izvērtēs boreālā reģiona kontekstā (t.i. ņemot vērā arī Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas atbilstošās teritorijas) līdz 2006. gadam, kas nozīmē, ka atzīto Natura 2000 vietu tīkls Latvijā būs izveidots tikai tad.

Pašreiz pēc veiktās vietu inventarizācijas datiem apmēram 70% no nacionālajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir iekļautas potenciālo Natura 2000 vietu sarakstā, lai nodrošinātu ES nozīmes biotopu un sugu aizsardzību. Paredzams, ka līdz 2006. gadam, kad Natura 2000 tīkls būs izveidots, šo platību īpatsvars var palielināties līdz 10%.

Jebkurai paredzētajai darbībai, kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, ņemot vērā teritorijas aizsardzības mērķus un izvērtējot arī paredzēto darbību kopīgo ietekmi. Ja paredzētā darbība negatīvi ietekmē attiecīgo Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), to atļauj veikt tikai tādos gadījumos, kad šī darbība ir vienīgais risinājums nozīmīgu sabiedrības sociālo vai ekonomisko interešu apmierināšanai un tā ietver kompensējošu pasākumu nodrošināšanu Eiropas nozīmes dabas aizsargājamo teritoriju (Natura 2000) tīklam.

Saskaņā ar Regulas Nr.1257/1999 16.pantu par teritorijām, kurās ir īpaši aprobežojumi saimnieciskajai darbībai lauku vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nolūkā, Latvijā tiek klasificētas visas teritorijas, kurās lauksaimniecisko darbību ierobežo esošie nacionālie tiesību akti par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas kārtību un kuras ir potenciālās Natura 2000 statusa ieguvējas.

ES Putnu un Dzīvotņu direktīvu prasību saskaņošanas darbs Latvijā, tai skaitā, iespējamo Natura 2000 teritoriju saraksta izstrāde, tika veikta šādu projektu ietvaros–”Sugu un biotopu inventarizācija, aizsardzības plānu izstrāde un dabas aizsardzības struktūru attīstība Latvijā saistībā ar ES Putnu un Dzīvotņu direktīvu saskaņošanu” (1998.-2000.) (kurā tika izstrādāti kritēriji un metodoloģija teritoriju izvēlei) un “Latvijas īpaši aizsargājamo teritoriju sistēmas saskaņošana ar EMERALD un Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu” (2000-2003). Šo projektu gaitā potenciālajās Natura 2000 teritorijās tika veikta inventarizācija un sagatavots iespējamo Natura 2000 teritoriju saraksts.

Inventarizācijas gaitā apkopotie dati tiks ievadīti atbilstoši ES formātam izveidotā Natura 2000 datubāzē, kas tiks pilnveidota un ietvers visas līdz 2003. gada beigām piedāvātās Natura 2000 teritorijas. Datubāze ietvers informāciju par dzīvotnēm un sugām, to izplatību un prioritātēm, identificētajām ietekmēm/draudiem, teritoriju platību u.tml. Par iepriekšminēto atbildīgā iestāde ir Latvijas Vides aģentūra.

Tā kā Dzīvotņu un Putnu direktīvas paredz pienākumu nodrošināt Natura 2000 teritoriju aizsardzību, Latvija ir nolēmusi noteikt jaunas Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) (iespējamās Natura 2000 teritorijas) un pievienot tās esošajām ĪADT. Priekšlikumi attiecībā uz jauno potenciālo ĪADT kategorijām tika balstīti uz attiecīgajās teritorijās konstatētajām sugām un dzīvotnēm. Tad attiecīgi tika definēts vispiemērotākais statuss, kurš nodrošinās sugu un dzīvotņu aizsardzību.

Natura 2000 tīkla izveidošanu un uzturēšanu regulē šādi Latvijas Republikas normatīvie akti:

– Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993., ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 20.12.2002.);

– Ministru Kabineta noteikumi Nr. 199 “Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā” (28.05.2002.);

– Vides ministra rīkojums Nr. 80 “Par Dabas aizsardzības pārvaldes nolikumu” (06.05.2002.);

– Vides ministra rīkojums Nr. 108 “Par Natura 2000 teritoriju izveidošanu” (04.04.2003.).

Atbilstoši Latvijas nacionālajiem tiesību aktiem ĪADT ir jānosaka pirms pievienošanās. ĪADT saraksts ir iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā 2004. gada 1. aprīlī. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” potenciālo Natura 2000 teritoriju sarakstu apstiprinās Vides ministrs un to nosūtīs Komisijai pirms pievienošanās dienas. Datubāze tiks nosūtīta Komisijai pirms pievienošanās. Šo teritoriju karti skatīt 8. kartē. Pilnu šo teritoriju sarakstu skatīt 16. pielikumā.

8. karte. Piedāvātās NATURA 2000 teritorijas Latvijā

sarkanas– esošās aizsargājamās teritorijas

zaļas– jaunās aizsargājamās teritorijas

Šī plāna ietvaros veicamie pasākumi ir izstrādāti tādējādi, lai tiktu nodrošināts, ka Latvijas piedāvātās Natura 2000 teritorijas nekādā ziņā nepasliktinās vai netiek izpostītas šī plāna ietvaros veicamo pasākumu rezultātā.

5.2.3.3. Īpaši jutīgās teritorijas statusa piešķiršana ūdens un augsnes aizsardzībai no piesārņojuma ar nitrātiem

Lauksaimniecības noteču monitoringa pētījumi liecina, ka difūzā piesārņojuma noplūde no augsnēm ar intensīvo lauksaimniecību (aramzemes īpatsvars 80-90%) parasti ir apmēram divas reizes lielāka (1998. gadā 14,7 kg/ha N_kop. un 0,27 kg/ha P_kop.), nekā no ekstensīvi apsaimniekotajām lauksaimniecības platībām ar aramzemes īpatsvaru 4-10% (1998. gadā 8,6 kg/ha N_kop. un 0,14 kg/ha P_kop.). Upju baseinu noteces sadalījuma dēļ Rīgas līcī nonāk vairāk nekā 70% kopējās difūzā piesārņojuma slodzes.

Saskaņā ar Padomes direktīvu Nr. 91/676/EEK ir izdoti Latvijas Republikas Ministru Kabineta (LR MK) 2001. gada 18. decembra noteikumi Nr. 531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”. Noteikumi nosaka īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, un to robežas (turpmāk– īpaši jutīgā teritorija), kā arī šo teritoriju noteikšanas kritērijus un apsaimniekošanas kārtību.

Īpaši jutīgo teritoriju robežas ir Dobeles, Bauskas, Jelgavas un Rīgas rajona administratīvās teritorijas robežas, izņemot Rīgas un Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas robežu (skatīt 10.karti). Šajos rajonos ir visauglīgākās un augkopības produkcijas ražošanā visintensīvāk izmantotās lauksaimniecības zemes (aptuveni 364tūkst.ha jeb 15% no valsts kopējās LIZ), kurās aramzemes īpatsvars LIZ sastāvā vidēji ir 87%. Šo teritoriju aramzemēs pastāv arī tāda problēma kā vēja erozija un lauku ainavas vienveidība jeb lieli vienveidīgi lauku masīvi, ko radusies 70-to– 80-to gadu periodā veiktās meliorācijas ietekmē. Šajās teritorijās saimnieko aptuveni 24tūkst.ha lauku saimniecību, kas ir aptuveni 14% no visām saimniecībām valstī.

9.karte. Īpaši jutīgās teritorijas Latvijā

Īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtība tiek noteikta Zemkopības ministrijas izstrādātā rīcības programmā, kas paredz īpašus Labas lauksaimniecības prakses nosacījumus vai tās ievērošanu lauksaimnieciskajā darbībā. Ministru kabinets 2004. gada 16. martā ir apstiprinājis Rīcības programmu un pieņēmis nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 531. Tie ir spēkā no 2004. gada 27. marta. Rīcības programmā nosaka atsevišķus obligātus pasākumus attiecībā uz:

- laikposmu, kad ir aizliegta noteikta veida mēslošanas līdzekļu iestrādāšana augsnē;

- kūtsmēslu krātuvju tilpumu;

- ierobežojumiem mēslojuma iestrādāšanai augsnē, ievērojot labu lauksaimniecības praksi un ņemot vērā attiecīgo īpaši jutīgo teritoriju īpašības.

Labas lauksaimniecības prakses/Rīcības programmas noteikumi ietver pasākumus, aizliegumus un ierobežojumus, kas ir obligāti lauksaimniekiem īpaši jutīgajās teritorijās, bet brīvprātīgi ievērojami lauksaimniekiem citās teritorijās. Īpaši jutīgo teritoriju statusa pārvērtēšana un piešķiršana notiek reizi četros gados.

5.3. SVID kopsavilkums

Balstoties uz Latvijas laukos un lauksaimniecības sektorā pastāvošo situāciju un attīstības tendenču izvērtējumu pēdējos gados, var secināt, ka pastāv šādas attīstību ierobežojošas problēmas (skatīt prioritārā secībā):

- kritiski zems iedzīvotāju blīvums lauku teritorijā, kas turpina samazināties, apdraud lauku apdzīvotību un izsauc sociālās un ekonomiskās infrastruktūras sadārdzināšanos;

- zema produktivitāte, efektivitāte un ienākumi lauksaimniecības ražošanā sakarā ar agroklimatisko apstākļu radītām papildus izmaksām, sadrumstaloto ražošanu un novecojušo tehniku un tehnoloģiju;

- pārāk zemi ienākumi, lai veiktu investīcijas un paaugstinātu labklājību lauku teritorijā;

- nepietiekoša pieredze un zināšanas lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā uzņēmējdarbības attīstībā un biznesa vadībā;

- lielākajā daļā lauku saimniecību ražošanā nav ievērotas vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas normas, kas ierobežo lauksaimnieku konkurētspēju vai arī izsauc lauksaimnieciskās ražošanas pārtraukšanu;

- augsts bezdarbs un ierobežotas nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimnieciskās darbības, tādēļ lauku iedzīvotāju ienākumu gūšana un Latvijas lauku ainavas uzturēšana ir ļoti saistīta ar lauksaimniecības ražošanu;

- ES un vietējās nozīmes biotopu, lauku ainavas un LIZ degradācija, populāciju samazināšanās LIZ neizmantošanas rezultātā.

20. tabula. SVID analīze

Jomas	Pamatindikatori situācijas raksturošanai	Galvenās problēmas	Iespēja/Drauds	Prioritārie risinājumi
Vide
Stiprās puses			Iespējas
Tīra un daudzveidīga vide un kvalitatīva ainava	Reģistrētas 18047 dzīvnieku, 5396 augu un 4000 sēņu sugas Sastopamas 152 putnu sugas, kas minētas Putnu direktīvā 79/409/EEK Sešas teritorijas ar platību 48518ha reģistrētas starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā saskaņā ar Ramsāres konvenciju, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts iekļauts starptautiskajā biosfēras rezervātu tīklā 3,5% no LIZ atrodas aizsargājamās dabas teritorijās (vismaz 70 % no šīm teritorijām ir iekļautas potenciālo Natura 2000 teritoriju sarakstā); 0,4% no LIZ ir dabiskie zālāji, bet 18,6tūkst.ha ir atzīti kā bioloģiski vērtīgie.		ES atbalsta saņemšanas nosacījumu un ārējā tirgus diktēto prasību ievērošana lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā un pārstrādē nodrošinās labāku vides aizsardzību	Nepieciešams vairāk veicināt tos zemniekus, kuri ražo bioloģiskās lauksaimniecības produkciju un kuru saimniecībā tiek apsaimnieko platības ar videi draudzīgām metodēm Nepieciešams ieviest un paplašināt vidi saudzējošu metožu ieviešanu lauksaimnieciskajā darbībā vides aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības nolūkiem Nepieciešams nodrošināt ekstensīvu LIZ apsaimniekošanu zemju kvalitātes uzturēšanas, ainavas uzlabošanas un tūrisma attīstības nolūkā Nepieciešams kompensēt par lauksaimnieciskās darbības veikšanu teritorijās, kurās lauksaimniecisko darbību apgrūtina dabiski pastāvoši trūkumi vai vides ierobežojumi. Nepieciešams atbalstīt ekstensīvu lauksaimniecisko darbību teritorijās, kurās lauksaimniecībai ir izšķiroša nozīme ainavas saglabāšanā Nepieciešams veicināt lauksaimniecības metodes, kas samazina intensīvo lauksaimniecības metožu izraisīto piesārņojumu
Pieaugoša interese starp lauksaimniekiem bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā	2003. gada sākumā sertificētas 352 bioloģiskās saimniecības ar 16 934 ha jeb 0,7% no kopējās LIZ 2000. gadā bija sertificētas 78 saimniecības ar 0,2% no kopējās LIZ
Vājās puses			Draudi
Ainavas un biotopu degradācija sakarā ar zemes apsaimniekošanas pārtraukšanu lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanas vai ražošanas apjomu samazināšanas dēļ		ES un vietējās nozīmes biotopu, lauku ainavas un LIZ degradācija, populāciju samazināšanās LIZ neizmantošanas dēļ	Pieeja jauniem ārējiem tirgiem var būt par iemeslu intensīvas ražošanas metožu ieviešanai noteiktās teritorijās, un tas var ietekmēt vides problēmu rašanos
Pieaudzis neizmantotās un ar krūmiem un nezālēm aizaugušās LIZ platības īpatsvars, kurās pakāpeniski izzūd bioloģiski vērtīgie biotopi	2002. g. LIZ pārraudzības dati liecina, ka lauksaimniec. ražošanā netiek izmantoti 524 tūkst ha jeb 21,2% LIZ, krūmiem aizaugusi– 2,1%, nezālēm aizaugusi– 7,6% LIZ
Ekonomiskā attīstība
Stiprās puses			Iespējas:
Tīrā un pievilcīgā lauku vide ar skaisto ainavu un biotopu un savvaļas populāciju dažādību kalpo lauku tūrisma attīstībai Latvijā	Lauku tūrisma uzņēmumos naktsmītņu pieaugums pēdējos 3 gados 40%, gultas vietu skaits– 100 % Uz 1.1.2003. ap 700 darba vietu “Lauku ceļotāja” uzņēmumos		Latvijā ražoto produktu realizācijas iespēju paplašināšanās saistībā ar pieeju ES tirgum, Ārvalstu tūristu vidū pieaugošs pieprasījums pēc dažādām atpūtas iespējām ekoloģiski tīrā, sakoptā un pieejamā lauku vidē Modernu tehnoloģiju attīstība un pieejamība lauku vides iedzīvotājiem ES atbalsts nodrošinās pieeju investīcijām lauksaimniecības un lauku vides attīstībai un līdz ar to lauku iedzīvotāju labklājības pieaugumam;	Nepieciešams veicināt tūrisma uzņēmumu attīstību un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanos, īpaši ārvalstu tūristu piesaistīšanai Nepieciešamas sniegt atbalstu ražotājiem vides aizsardzības jomu sakārtošanai uzņēmumos Nepieciešams veicināt mežu īpašniekus atjaunot izcirstās mežu platības un veicināt zemju īpašniekus apmežot neizmantoto LIZ
Tīra un kvalitatīva vide, kas nodrošina ekoloģiski tīras produkcijas ražošanu	Smago metālu sastāvs augsnē ir dabīgā fona līmenī 2/3 mazo upju vērtējamas kā vāji piesārņotas, 1/5– kā tīras līdz vāji piesārņotas Dzeramā ūdens kvalitāte ūdens ņemšanas avotos, izņemot dzelzs saturu, atbilst ES standartiem
Labvēlīgi apstākļi meža nozarei, daudzveidīgi un atjaunojami meža resursi	Kopējā mežu platība ir 2,87 milj. ha, koksnes krājas pieaugums gadā ir 16,5 milj. m3. Ikgadējie mežizstrādes apjomi ir pieaudzis līdz 11 milj. m3. Meža nozare sastāda 40% no kopējā preču eksporta. Mežsaimniecībā un kokmateriālu sagatavošanā nodarbināti 23tūkst. cilv. (2001.)
Vājās puses			Draudi:
Klimatiskie apstākļi, aukstas ziemas, augsts nokrišņu/ mitruma daudzums, vēlas pavasara salnas un agras rudens salnas ierobežo un investīcijās un ražošanas izmaksās sadārdzina lauksaimniecības attīstību;	94% no LIZ ir nepieciešama nosusināšana; Augšanas perioda ilgums 170-200 dienas	Zema produktivitāte, efektivitāte un ienākumi lauksaimniecības ražošanā sakarā ar agroklimatisko apstākļu radītām papildus izmaksām, sadrumstaloto ražošanu un novecojušo tehniku Lielākajā daļā lauku saimniecību ražošanā nav ievērotas vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas un darba drošības normas Augsts bezdarba līmenis un ierobežotas nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimnieciskās darbības Nepietiekoša pieredze un zināšanas lauksaimnieciskās un nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībā un biznesa vadībā	Neprognozējamas sekas un maz ietekmējama reforma ES kopējā lauksaimniecības politikā, līdz ar to nav skaidri formulējama Latvijas lauku ekonomiskā attīstība nākotnē un novēršamas iespējamās negatīvās sekas; Sakarā ar ierobežotām iespējām kredītresursu piesaistīšanā, liels skaits pārstrādes uzņēmumu neatbildīs ES higiēnas prasībām, šie uzņēmumi, iespējams, būs spiesti pārtraukt darbību, kas palielinās bezdarba līmeni un samazinās vietējiem lauksaimniekiem stabilas saražotās produkcijas noieta iespējas un ienākumus.	Nepieciešams kompensēt par agroklimatisko apstākļu izraisītajiem dabiski pastāvošajiem trūkumiem. Nepieciešams sniegt atbalstu lauku saimniecību struktūru uzlabošanai un papildus ienākumu avotu veidošanai. Nepieciešams sniegt atbalstu lauku saimniecībām dzīvnieku labturības, higiēnas, darba drošības, vides aizsardzības normu un produkcijas kvalitātes uzlabošanai Nepieciešams sniegt atbalstu ekonomisko aktivitāšu attīstīšanai ārpus lauksaimniecības Nepieciešamas veicināt lauku iedzīvotājus dažādu zināšanu apgūšanā un biznesa uzsākšanā Nepieciešams atbalstīt daļēji naturālās saimniecības nolūkā, lai sekmētu to ekonomisko dzīvotspēju lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko produktu ražošanā
Salīdzinoši zema augsnes auglība, augsts augsnes skābums, augsnes erozija, augsts īpatsvars no kopējās LIZ platības ir atkarīgs no meliorācijas sistēmu darbības;	40 % no LIZ pHkcl ir zemāks par 5,5 19% tīrumu ir pakļauti erozijai vidējā graudaugu ražība valstī svārstās ap 1,5–2,2 cnt/ha (ES- 4,7 cnt/ha),
Augkopības produkcijas ražošanai visauglīgākās augsnes Latvijā atrodas pret nitrātiem īpaši jutīgās teritorijās, kur lauksaimnieciskajā darbībā ir jāveic īpaši pasākumi vides aizsardzībai, teritorijās pastāv augsnes vēja erozijas problēma, un tās lauku ainavu veido lieli vienveidīgi lauku masīvi;	7% no kopējā LIZ Latvijā ir auglīgas augsnes un tās atrodas nitrātu zonā, vidējās graudaugu ražības ir no 2,5- 4 cnt/ha. Nitrātu zonas pagastu vidējais aramzemes īpatsvars LIZ ir 80-97%
Nepietiekošās zināšanas par mežsaimniecību kavē privāto mežu īpašnieku racionāli izmantot meža resursus	Valstij pieder 51,1% mežu īpašuma, no pārējiem mežu īpašumiem–45% atrodas privāto meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju pārziņā un 3,9% apsaimnieko pašvaldības. No kopējās izkoptās jaunaudžu platības 89% kopšanas ir veikta valsts mežos, un tikai 11%–pārējos mežos, kas ir tikai 6% no nepieciešamības. Meža īpašnieku konsultāciju skaits 2002. gadā bija 54697 jeb par 10% vairāk nekā 2001. gadā.
Finansiālo resursu trūkums (investīcijām)	2001.gadā nefinansu investīcijas lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā bija 21milj.latu jeb 11,3% no šis nozares kopējās pievienotās vērtības.
Sadrumstalota ražošana, sīksaimniecību lielā nozīme lauksaimniecības produkcijas ražošanā, liels saimniecību skaits, kuras neražo produkciju pārdošanai;	59,8% saimniecību neražo lauksaimniecības produkciju pārdošanai, un tikai 6,5% saimniecību pārdod vairāk nekā 75% saražotās lauks.prod. Viena ekonomiski aktīva saimniecība apsaimnieko vidēji 13ha LIZ 94,2% no visām saimniecībām ar slaucamajām govīm tur 1-5 govis, tas ir 61,7% no kopējā govju skaita
Zema ražošanas efektivitāte, novecojusi tehnoloģija, tehnika un higiēnas, darba drošības un labturības prasībām neatbilstošas ražošanas ēkas;	86,6% no visām lopu un putnu kūtīm ir kopējās kūtis Tikai 19,1-20,9% no visām kūtīm ir celtas pēc 1980. gada, 3,1-3,3%– pēc 1995. gada Specializēto kūtu īpatsvars, kas rekonstruētas pēc 1995. gada, ir no 1,4% (putnu kūtis) līdz 3,7% (aitu kūtis). 48% saimniecību ūdensapgāde ir no akām, kas nav apgādātas ar sūkņiem. 58,9% saimniecību nav kanalizācijas. 93% saimniecību izmanto 220V elektrības tīklu
Vāji attīstīta lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pārstrādes un pārtikas ražošanas un realizācijas ķēde un sadarbība starp iesaistītajiem, finansiālo līdzekļu trūkums sadarbības uzsākšanai starp lauksaimniekiem	Subsīdijas piešķirtas 32 kooperatīvām sabiedrībām. Vidējais biedru skaits 112 Vidējais sabiedrības neto apgrozījums- 200tūkst. Ls
Vājas un vienveidīgas darba prasmes un iemaņas, īpaši noieta tirgus meklēšanā, mārketingā, lēni pieaug prasmes un pieredze konkurētspējīga uzņēmuma vadībā;	5920 jeb 4,2% saimniecību vadītāju ar augstāko, 24181 jeb 17,2%– ar profesionālo lauksaimniecisko un 98582 jeb 70%– tikai ar praktisko pieredzi
Maz ekonomisko alternatīvu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībai, ideju un pieredzes trūkums ar nelauksaimniecisko darbību saistītu aktivitāšu attīstībai laukos;
Sociālā attīstība un infrastruktūra
Stiprās puses			Iespējas
Pieaugoša lauku iedzīvotāju vēlme apgūt dažādas papildus prasmes un zināšanas gan lauksaimniecībā, gan nelauksaimnieciskajā uzņēmējdarbībā	2002. gadā LLKC Tālākizglītības nodaļas kursos 585 dienu apjomā kopējais klausītāju skaits bija 4974 cilvēki.		ES atbalsts nodrošinās pieeju investīcijām lauksaimniecības un lauku vides attīstībai un līdz ar to lauku iedzīvotāju labklājības pieaugumam	Nepieciešams paaugstināt konsultāciju dienestu kapacitāti un pakalpojumu kvalitāti Nepieciešams ieviest atbalsta mehānismu ar dažādiem atbalsta instrumentiem, kas veicinātu lauku apdzīvotības uzturēšanu un nodrošinātu labklājības līmeņa pieaugumu, kā arī veicinātu attīstīt dažādu ekonomisko aktivitāšu attīstību
Reģionāli decentralizēta konsultāciju pakalpojumu un izglītības sistēma lauksaimniecības zināšanu apgūšanai un uzlabošanai;	37 profesionālās izglītības iestādes, kurās 2002. gadā 13286 izglītojamie apgūst 80 profesijas; “Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs” 26 reģionālie konsultāciju biroji pieaugušo izglītībai un konsultācijām
Pakāpeniski paplašinās konsultatīvais tīkls, un pieaug tā kapacitāte iedzīvotāju ekonomisko zināšanu paaugstināšanai, uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstīšanai, informēšanas nodrošināšanai;	2002. gadā LLKC lauksaimniecības konsultantu sertifikātus saņēmuši 63 augkopji, 43 lopkopji, 53 ekonomisti, 131 grāmatvedis.
Vājās puses			Draudi
Iedzīvotāju novecošana– jaunu un ekonomiski aktīvu iedzīvotāju migrācija no laukiem	Pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars lauku teritorijā ir 22,4%	Kritiski zems iedzīvotāju blīvums lauku teritorijā, kas turpina samazināties Iedzīvotāju ienākumu gūšana un Latvijas lauku ainavas uzturēšanas ir ļoti saistīta ar lauksaimniecības ražošanu Zemi ienākumi un labklājība lauku teritorijā	Lauku iedzīvotāju zināšanu un prasmju trūkuma dēļ gan nacionālais, gan ES līdzfinansētais atbalsts var netikt pilnībā apgūts vai arī izmantots neefektīvi;	Nepieciešams sekmēt jaunus lauksaimniekus pārņemt lauku saimniecības, vienlaicīgi nodrošinot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas saimniecības atdevējiem
Lauku iedzīvotāju ienākumi un labklājība ir zemāka kā pilsētnieku, kas rada krasas atšķirības labklājības līmeņos un cilvēku noslāņošanos	Lauku mājsaimniecību ienākumi ir tikai 75,3% no valstī vidējā mājsaimniecību ienākuma līmeņa Lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju bruto ieņēmumi ir 77,3% no vidējā ieņēmumu līmeņa valstī
Augsts bezdarbs, maz iespēju atrast darbu nelauksaimnieciskajā sektorā, tādēļ lielas daļas lauku iedzīvotāju ienākumu/iztikas gūšana atkarīga no naturālās saimniekošanas	Reģistrētā bezdarba līmenis 2002. g. 1. jūn. republikas nozīmes pilsētās bija no 4,8% līdz 13,8%, bet rajonos– no 5,8% līdz 27,7% Lauksaimniecības produkcijas ražošanā (t.sk. pašu vajadzībām) ir iesaistīti 265tūkst. iedzīvotāji Pilnas slodzes nodarbinātie lauksaimniecībā un medniecībā ir 120tūkst.
Liels mazapdzīvotu teritoriju īpatsvars un pieaugošā cilvēku migrācija uz pilsētām	Iedzīvotāju blīvums vidēji pagastos ir 11,7iedz./km2
Vāji attīstīta IT laukos, neapmierinoša sakaru pakalpojumu kvalitāte	47,7% lauku saimniecību nav telefonu sakaru un tikai 2,4% saimniecību ir datori un 0,5%– internets.
Ekonomiskās un sociālās infrastruktūras kvalitātes nodrošinājums ir salīdzinoši sliktā kvalitātē

5.4. Iepriekšējā programmēšanas perioda rezultāti un ietekme

Latvijai kā ES kandidātvalstij līdz šim ir bijusi iespēja izmantot ES pirmsstrukturālos fondus lauku un lauksaimniecības attīstības veicināšanai SAPARD programmas ietvaros. (skat. 5.2.2.nodaļu) Tā kā SAPARD programma tika apstiprināta 2000. gada beigās un maksājumu aģentūra– Lauku atbalsta dienests (arī nacionālo atbalsta shēmu apsaimniekotājs)– tika akreditēta tikai 2001. gada beigās, finansiālā atbalsta pieejamība projektu realizēšanai ir tikai divus gadus. Nepārtraukti vērtējot un analizējot programmas īstenošanas procesu, Zemkopības ministrija saskaņā ar izveidoto programmas Uzraudzības komiteju (UK) ir veikusi dažādus programmas uzlabojumus un precizējumus šajā periodā. Tas ievērojami ir paaugstinājis ES atbalsta izmantošanas efektivitāti un devis lielākus ieguldījumus lauku, īpaši lauksaimniecības attīstībā. Pakāpeniski iegūtā pieredze ļāva novērst nepilnības programmas nosacījumos un racionalizēt atbalsta administrēšanas, kontroles un uzraudzības procedūras, kā arī paplašināt atbalsta saņēmēju loku, savukārt atbalsta saņēmējiem pieauga izpratne par ES līdzfinansētā atbalsta saņemšanas nosacījumiem, īpaši par sagatavojamās dokumentācijas kvalitāti, projektu īstenošanas precizitāti. SAPARD programma ir devusi lielu ieguldījumu sabiedrības informētībā par ES līdzfinansēšanas principiem un prasībām. Diemžēl ir vērojamas arī nepilnības programmas realizācijas gaitā, bet to novēršana nav atkarīga no izmaiņām SAPARD programmas nosacījumos. Būtiskākā problēma, kas ierobežo programmas izmantošanas iespējas, ir lauku uzņēmēju nepietiekošais finansiālo līdzekļu apjoms kapitālieguldījumos salīdzinoši lielu projektu realizēšanai SAPARD ietvaros, tādiem kā Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu lauksaimniecības ražošanas ēku rekonstrukcija vai mēslu krātuvju būvniecība u.tml. Neskatoties uz to, ka bankas ir labvēlīgas attiecībā uz SAPARD projektu kreditēšanu, pārsvarā tie ir kredīti tehnikas modernizēšanai vai saimniecības ekonomikas aktivitāšu dažādošanas projektiem. Pamatojums tam ir finansējuma ziņā nelieli un mazāk riskanti kredīti un sakarā ar atbalsta maksājuma līdz 50% no attaisnotajiem izdevumiem kredītu atmaksa ir ļoti ātra un droša. Lai daļēji risinātu problēmu un veicinātu uzņēmējus realizēt kapitālieguldījumos lielākus investīciju projektus, ar Zemkopības ministrijas atbalstu ir izveidots kredītu garantēšanas mehānisms tiem lauksaimniekiem, kuriem kredītgarantijas ir nepietiekošas. Taču arī tas ir nepietiekoši, jo bankas nelabprāt izvēlas izsniegt ilgtermiņa kredītus lieliem projektiem lauksaimniecības nozarē, kur ieņēmumi ir salīdzinoši zemi.

SAPARD programmas ietvaros Latvija ir ieguvusi ievērojamu pieredzi attiecībā uz pasākumiem, kuri pēcpievienošanās periodā tiks finansēti no ELVGF Vadības daļas. Šiem pasākumiem ir izveidots Latvijas situācijai atbilstošs īstenošanas mehānisms. Daudzas rekomendācijas, kas minētas Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsta programmas SAPARD Vidēja termiņa novērtējumā, ir ņemtas vērā, izstrādājot saskaņā ar Vienoto programmdokumentu ieviešamos pasākumus. Daži no svarīgākajiem ir:

- birokrātijas samazināšana, kas atvieglotu iesniegšanas kārtību kā arī ļautu mazākiem uzņēmumiem iegūt finansējumu;

- lielāka uzmanība pievēršama lauku attīstībai nevis tikai lauksaimniecībai, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu pasākumu izvēli.

Liels SAPARD programmas trūkums bija nespēja ieviest nevienu no agrovides pasākumiem. Ņemot vērā šo mērķu administrēšanas sarežģītību, SAPARD nav pietiekamā mērā kalpojis par administrēšanas mācību līdzekli Latvijā. Tomēr, atsevišķi sagatavošanās darbi ir veikti, sagatavojot bioloģiski vērtīgo zālāju kartes, kas tiek izmantotas arī līdzīgu pasākumu administrēšanā saskaņā ar šo plānu. Tādējādi šie pasākumi ir nedaudz guvuši labumu no veiktajiem pētījumiem SAPARD vidēja termiņa novērtējuma ietvaros. Tomēr viens no secinājumiem ir ieteikums palielināt kompensāciju līmeņus, jo tas varētu izraisīt nelielu SAPARD ietvaros atbalstīto lauksaimnieku interesi.

Turklāt trīs saskaņā ar šo plānu ieviešamie pasākumi ir jauni un tiek plānoti tikai jaunajās dalībvalstīs. Tādējādi atbilstošas pieredzes attiecībā uz šiem pasākumiem nav pat Eiropas līmenī. Tādēļ, lai Latvija kā jaunā ES dalībvalsts īstenotu arī šīs daļas finansētos pasākumus, Latvijā ir jāizveido jauni pasākumu īstenošanas mehānismi vai esošās nacionālās atbalsta shēmas jāpiemēro ES nosacījumiem. Tabulā ir redzami visi iespējamie ELVGF un Komisijas papildus piedāvātie līdzfinansētie lauku attīstības pasākumi, līdz šim eksistējoša un izmantojama pieredze katra ELVGF pasākuma īstenošanai.

ELVGF līdzfinansētie un Komisijas papildus piedāvātie lauku attīstības pasākumi	Latvijas pieredze ES līdzfinansēto pasākumu īstenošanā
Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos	Pilnveidot jau īstenoto SAPARD pasākumu 1.1. “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”
Atbalsts jaunajiem zemniekiem	Nav, ir jāizveido
Apmācības un konsultācijas	Precizēt un papildināt SAPARD pavadošo pasākumu 1. “Apmācības”, kā arī var izmantot nacionālās atbalsta shēmas “Izglītība, Zinātne un informācijas izplatīšana” īstenošanas mehānismu
Priekšlaicīgā pensionēšanās	Nav, ir jāizveido
Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā	Nav, taču veidojot var izmantot nacionālās atbalsta shēmas ”Atbalsts Augkopības attīstībai: tiešie maksājumi par sējumu platībām” īstenošanas mehānismu
Standartu sasniegšana	Nav, ir jāizveido no jauna
Agrovide: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība	Pilnveidojot un vienkāršojot, izmantot nacionālās atbalsta shēmas ”Atbalsts Bioloģiskai lauksaimniecībai” īstenošanas mehānismu
Agrovide: Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos	Precizēt un papildināt SAPARD pasākumu 5.2. “Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana”
Agrovide: Buferjoslu ierīkošana	Precizēt un papildināt SAPARD pasākumu 5.3. “Lauksaimniecības noteces samazināšana”
Agrovide: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana	Pilnveidojot, izmantot nacionālās atbalsta shēmas ”Atbalsts Lopkopības attīstībai” īstenošanas mehānismu
Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana	Pilnveidot jau īstenoto SAPARD pasākumu 2.1. “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un marketinga pilnveidošana”;
Mežsaimniecības attīstība	Pilnveidot jau īstenoto SAPARD pasākumu 1.2. “Lauksaimniecības zemju apmežošana”;
Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana	Precizēt un papildināt SAPARD pasākumu 3.1. “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus”
Vietējo rīcību attīstība (LEADER+ veida pasākums)	Pilnveidot un paplašināt atbilstoši pasākuma mērķiem nacionālās atbalsta programmas “Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma” ieviesto īstenošanas principu
Atbalsts ražotāju grupām	Pilnveidot un paplašināt atbilstoši pasākuma mērķiem nacionālās atbalsta shēmas “Lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un ražotāju grupu atbalsts” īstenošanas mehānismu
Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai	Nav, ir jāizveido
Tehniskā palīdzība	Precizēt un papildināt SAPARD pavadošo pasākumu “Tehniskā palīdzība”
Vienotais platības maksājums	Pilnveidojot var izmantot nacionālās atbalsta shēmas “Atbalsts Augkopības attīstībai: tiešie maksājumi par sējumu platībām” īstenošanas mehānismu

6. Stratēģijas apraksts, tās mērķi, lauku attīstības prioritātes un ģeogrāfiskais pārklājums Latvijas lauku attīstības plāna īstenošanā

6.1. ES un nacionālā politika

Regula Nr.1257/1999 paredz, ka ir nepieciešams norādīt, kā un kādā apjomā ES līdzfinansētie lauku attīstības pasākumi sekmē kopējo Latvijas lauku attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanu. Ievērojot Regulas Nr.1257/1999 43.panta prasību, tiek noteikta attīstības stratēģija, prioritātes, mērķi un pasākumi Plānam, kura īstenošanas mērķis ir, piesaistot ES finansiālo palīdzību, daļēji atbalstīt Latvijas lauku attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanu (skat. 5.nodaļu).

Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) veido noteikumu un procedūru kopums, kas regulē lauksaimniecības produktu ražošanu, tirdzniecību un pārstrādi ES, un uzmanība aizvien vairāk pieaug lauku attīstībai. Saskaņā ar Eiropas Kopienas līguma 33. pantu KLP mērķi ir:

- paaugstināt lauksaimniecības produktivitāti, nodrošinot tehnisko progresu, racionālu lauksaimniecības produkcijas attīstību un optimālu ražošanas faktoru, īpaši darbaspēka, izlietojumu;

- nodrošināt atbilstošu dzīves standartu lauku iedzīvotājiem, palielinot ienākumu līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem;

- stabilizēt tirgu;

- nodrošināt produkcijas pieejamību;

- nodrošināt patērētājiem produkciju par saprātīgām cenām.

Komisijas Vadlīniju 2000.-2006. gada programmēšanas periodam 3. daļā “Pilsētu un lauku attīstība un to ieguldījums līdzsvarotā teritoriju attīstībā” definē šādas prioritātes:

- spēcīgāku lauksaimniecības sektoru;

- lauku teritoriju konkurētspējas uzlabošana;

- vides un Eiropas kultūras mantojuma uzturēšana.

Nacionālā politika nosaka Lauku attīstības programmā definētos ilgtermiņa stratēģiskos mērķus (skat. 5.2.1nodaļu), un Plāna īstenošanas stratēģija ir veidota saskaņā ar Nacionālajā attīstības plānā noteiktiem valsts attīstības ilgtermiņa mērķiem:

- ES vidējā IKP uz iedzīvotāju līmeņa sasniegšana;

- vienmērīga valsts teritorijas attīstība;

- Latvijas tautsaimniecības pārveidošana par zināšanu ekonomiku.

Balstoties uz Latvijas lauku attīstības politikā noteiktajiem ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem (skat. 5.2.1.nodaļu) un 5.3. nodaļā noteiktām lauku teritorijā pastāvošajām attīstības problēmām un iespējām, galveno problēmu risināšanai un attīstības iespēju izmantošanai 2004.-2006. gadu periodā tiek noteiktas 6 stratēģiski nozīmīgās finansiālā atbalsta plānošanas jomas, kas ir pamats gan nacionālo, gan ES līdzfinansēto lauku attīstības pasākumu izvēlei, Plāna prioritāšu un mērķu, sasniedzamo rezultātu un finansējuma apjoma noteikšanai. Tās ir:

- lauku ekonomikas dažādošana;

- lauku saimniecību struktūru uzlabošana;

- dzīvnieku labturības, higiēnas un produkcijas kvalitātes uzlabošana;

- produktu kvalitātes uzlabošana un noieta paplašināšanās;

- bioloģiskās daudzveidības uzturēšana un lauku ainavas uzlabošana un vides aizsardzība un lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšana;

- lauku apdzīvotības saglabāšana, tā ir horizontālā joma.

Par finansiālā atbalsta plānošanas jomām uzskatāmas lauku ekonomikas dažādošana, lauku saimniecību struktūras uzlabošana un bioloģiski daudzveidīgas vides saglabāšana un lauku ainavas uzlabošana, kas kopā ar pārējām spēj nodrošināt horizontālās jomas– lauku apdzīvotības– saglabāšanos (skat. 21.tabulu).

2004.- 2006.periodā nacionālā budžeta finansēto pasākumu īstenošanas mehānismi ir noteikti nacionālā atbalsta programmās. ES līdzfinansēto lauku attīstības pasākumu īstenošanas mehānismi ir noteikti divos stratēģiski nozīmīgos dokumentos– Plānā un Vienotajā programmdokumentā.

Vienotais programmdokuments (VPD) ir programmēšanas dokuments ES struktūrfondu finansējuma saņemšanai 2004.-2006. gadā, un tajā ietverta Latvijas valdības stratēģija un prioritātes, kam novirzāmi struktūrfondu līdzekļi. Latvija saņems finansējumu no visiem 4 ES struktūrfondiem- Eiropas Reģionālās attīstības fonda; Eiropas Sociālā fonda; Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda; Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta.

Saskaņā ar struktūrfondu Vademecum un Programmēšanas vadlīniju 2000.– 2006. gadam prasībām Programmdokumentā ir izvirzīti šādi vidēja termiņa mērķi:

- nodarbinātības un konkurētspējas veicināšana;

- cilvēkresursu attīstīšana;

- infrastruktūras attīstīšana.

Laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam Latvijai būs pieejami 554,2 milj. EUR struktūrfondu līdzekļi. Ministru kabineta apstiprinātās prioritātes finansiālā atbalsta izmantošanai ir :

1. prioritāte. Līdzsvarotas attīstības veicināšana;

2. prioritāte. Uzņēmējdarbības un ino­vāciju veicināšana;

3. prioritāte. Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana;

4. prioritāte. Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana;

5. prioritāte. Tehniskā palīdzība.

Katra no prioritātēm ietver dažādus atbalsta pasākumus, kuru īstenošana tiešā un netiešā veidā ietekmēs lauku teritorijas attīstību. Pasākumu īstenošanā ir paredzēta cieša savstarpējā institucionāla koordinācija, kas nodrošina finansiālā atbalsta papildinātības un koncentrācijas principa ievērošanu.

6.2. Stratēģija, prioritātes un mērķi Latvijas Lauku attīstības plāna īstenošanā

6.2.1. Latvijas Lauku attīstības plāna prioritātes, mērķi un īstenošanas principi

Plāna prioritāšu definēšanā ir ievēroti šādi faktori:

– Nacionālā politikā definētie stratēģiskie mērķi, Latvijas lauku sabiedrībā apzinātās un nacionālajā attīstības politikā noteiktās lauku un lauksaimniecības attīstības prioritātes/mērķi;

– lauku pašreizējās situācijas analīze, SVID analīze, lauku un lauksaimniecības attīstības politikā īstenoto pasākumu efektivitātes vērtējums, problēmas un lauku attīstības iespējas (skat. 5.3.nodaļu) un finansiālā atbalsta plānošanas jomas 2004.-2006. periodā;

– Latvijas Vienotajā programmdokumentā 2004-2006 noteiktie mērķi un prioritātes, īpaši 4.prioritāte “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana”, un tajās iekļautie attīstības pasākumi, kuru īstenošanai ir iespējams 2004.-2006. gada periodā piesaistīt ES līdzfinansējumu;

– ES lauku attīstības un lauksaimniecības atbalsta politikas mērķi un īstenošanas principi, kā arī iespējamās izmaiņas tajos;

– piešķirtais ES un Latvijas kopējais finansējuma apjoms pasākumu īstenošanai saskaņā ar Padomes Regulu Nr.1257/1999 un Komisijas Regulu Nr.817/2004, Latvijas un ES sarunu procesā panāktā vienošanās par pasākumu īstenošanas galvenajiem principiem;

– veiktie aprēķini, lai prognozētu tiešo maksājumu, tirgus cenu atbalsta un lauku attīstības pasākumu iespējamo ietekmi uz lauksaimniecības sektoru un lauku attīstību kopumā;

– SAPARD programmas īstenošanas laikā uzņemtās saistības par atbalsta maksāšanu;

– lauku attīstībai daļēji jābalstās uz nelauksaimniecisko darbību un pakalpojumiem tā, lai novērstu ekonomiskās un sociālās lejupslīdes un iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenci laukos;

– jāatbalsta pasākumi, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm;

– konsultāciju rezultāti darbā ar dažādiem sociālajiem partneriem.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, valdība izvirza šādas prioritātes Plāna īstenošanā:

1. prioritāte– efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība.

Prioritātes darbības mērķis ir atbalstīt projektus, kuri, ilgstoši izmantojot visus lauku teritorijā pieejamos resursus, sekmēs efektīvas un elastīgas saimnieciskās darbības attīstību visā lauku teritorijā un nodrošinās lauku iedzīvotāju ekonomiskās labklājības pieaugumu.

2.prioritāte – bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana.

Prioritātes darbības mērķis ir atbalstīt pasākumus ilgtspējīgas lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai, tādejādi uzturot bioloģiski daudzveidīgas vides un sakoptas ainavas kvalitāti, veicinot lauku apdzīvotības saglabāšanos.

Plāna izstrādē un tā īstenošanā tiek ievēroti šādi principi:

- īstenošanas atbilstība starptautiskām un nacionāli izvirzītajām normām, īpaši ES vides politikā;

- Plāna īstenošanai paredzētā finansējuma ierobežotība, kas nosaka to, ka:

– pasākumu īstenošanas rezultātiem ir jāsekmē Latvijas lauku politikā izvirzīto mērķu sasniegšana;

– īstenojamos pasākumus nav iespējams finansēt no citiem avotiem vai īstenot citādi;

– šī plāna ietvaros līdzfinansētajiem pasākumiem ir jādod papildu stimuls lauku attīstības pasākumiem, kas tiek finansēti saskaņā ar Vienotajā programmdokumentā un nacionālajā politikā noteiktiem atbalsta pasākumiem 2004.-2006. gadam;

– pasākumu īstenošanas lietderība tiek ekonomiski izvērtēta;

– pasākumu īstenošana dos ieguldījumu vairāk nekā viena stratēģiskā mērķa un programmdokumenta “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.– 2006.gadam” (turpmāk– LAP) prioritātes sasniegšanai;

- īstenošanā tiek ņemti vērā citi ES izmantotie instrumenti;

- pasākumi tiek koncentrēti vietējo jautājumu risināšanai.

21.tabula. Stratēģiskās atbalsta plānošanas jomas saistībā ar SVID analīzē konstatētām galvenajām problēmām un attīstības iespējām lauku teritorijā.

Atbalsta piešķiršanas stratēģiskās jomas	Lauku saimniecību struktūru uzlabošana	Produktu kvalitātes uzlabošana un noieta paplašināšanās	Lauku ekonomikas dažādošana	Dzīvnieku labturības, higiēnas un produkcijas kvalitātes uzlabošana un vides aizsardzība	Lauku apdzīvotības saglabāšana	Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana un lauku ainavas uzlabošana, vides aizsardzība un lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšana	Atbalsta ietekme uz problēmas risināšanu
Galveno problēmu risināšana
Zemi ienākumi, lai veiktu investīcijas un paaugstinātu labklājību lauku teritorijā	2	2	2	2	2	2	12
Zema produktivitāte, efektivitāte un ienākumi lauksaimniecības ražošanā sakarā ar agroklimatisko apstākļu radītām papildus izmaksām, sadrumstaloto ražošanu, novecojušo tehniku un tehnoloģiju	2	1	2	2	2		9
Lielākajā daļā lauku saimniecību ražošanā nav ievērotas vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas un darba drošības normas, kas ierobežo lauksaimnieku konkurētspēju vai arī nodrošina lauksaimnieciskās ražošanas pārtraukšanu	2	2		2	2	2	10
Augsts bezdarbs un ierobežotas nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimnieciskās darbības, tādēļ lauku iedzīvotāju ienākumu gūšana un Latvijas lauku ainavas uzturēšana ir ļoti saistīta ar lauksaimniecisko ražošanu	2		2		2	2	8
ES un vietējās nozīmes biotopu, lauku ainavas un LIZ degradācija, populāciju samazināšanās LIZ neizmantošanas rezultātā	1		2		2	2	7
Nepietiekoša pieredze un zināšanas lauksaimnieciskās un nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībā un biznesa vadībā	1	1	1	1	2	1	7
Kritiski zems iedzīvotāju blīvums lauku teritorijā, kas turpina samazināties, apdraud lauku apdzīvotību un ietekmē sociālās un ekonomiskās infrastruktūras sadārdzināšanos	1		2		2		5
Stipro pušu un iespēju izmantošanai
Pieaugoša interese starp lauksaimniekiem bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā	2	2	2	2	2	2	10
Tīra un kvalitatīva vide, kas nodrošina ekoloģiski tīras produkcijas ražošanu	2	2	2	2	2	2	10
Pieaugoša lauku iedzīvotāju vēlme apgūt dažādas papildus prasmes un zināšanas gan lauksaimniecībā, gan nelauksaimnieciskajā uzņēmējdarbībā	2	2	2	2	2	2	10
Tīrā un pievilcīgā lauku vide ar skaisto ainavu, biotopu un savvaļas populāciju dažādību kalpo lauku tūrisma attīstībai Latvijā	1		2	1	2	2	8
Reģionāli decentralizēta konsultāciju pakalpojumu un izglītības sistēma iedzīvotāju ekonomisko zināšanu paaugstināšanai uzņēmējdarbībā un konsultāciju pieejamībā	2	1	1	1	2		7
Labvēlīgi apstākļi meža nozarei, daudzveidīgi un atjaunojami meža resursi			2		2	2	6
Stratēģiski nozīmīgās atbalsta piešķiršanas jomas	20	13	22	15	26	19	115
Lauku attīstības plāna prioritātes	1.prioritāte– Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība
				2.prioritāte– Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana
Vienotā Programmdokumenta prioritāte	4.prioritāte– Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana

Balstoties uz kopsakarībām starp galvenajām problēmām/iespējām un 2004.-2006. periodā noteiktām finansiālā atbalsta plānošanas jomām, Plāna īstenošanas mērķi 2004.-2006. gada periodam ir:

- uzturēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgās teritorijās, tādējādi saglabājot apdzīvotību un lauku vides kvalitātes (t.sk. ainavas, biotopu un populāciju dažādību);

- paaugstināt lauku saimniecību konkurētspēju un sekmēt to ienākumu palielināšanos;

- palielināt nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimnieciskās ražošanas;

- uzlabot lauksaimniecības produktu ražošanas procesa kvalitāti un atbilstību standartiem;

- veicināt videi draudzīgu saimniecisko darbību, nodrošinot Latvijai raksturīgo ainavu un vidē dzīvojošās savvaļas populāciju saglabāšanu;

- uzlabot lauksaimniecības produktu pirmapstrādes kvalitāti un produktu mārketingu.

Katrs no mērķiem iekļaujas kādā vai abās Plāna prioritātēs, kas nodrošina arī Vienotā Programmdokumenta 4.prioritātes– Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana- īstenošanu (turpmāk skat. 22.tabulu).

6.2.2. Pasākumi un to īstenošanas mērķi

Balstoties uz Plāna prioritātēm, mērķiem un atbalsta plānošanas jomām un veiktās sabiedrības aptaujas rezultātiem, valdība kopā ar sadarbības partneriem īstenošanai izvēlējās ELVGF līdzfinansētos lauku attīstības pasākumus, kuriem var būt vislielākā nozīme un ietekme lauku problēmu risināšanā un attīstības sekmēšanā.

Prioritātes ietver gan Regulā Nr.1257/1999 (1.-9.nodaļa) noteiktos un papildus ES piedāvātos, gan cita līmeņa lauku attīstības pasākumus, kuri īstenojami Latvijas lauku teritorijā ar Lauku attīstības plānā, Vienotās programmdokumentā (Programmu papildinājumā) un nacionālajā politikā noteiktajiem pasākumu īstenošanas mehānismiem.

Plāna 5.pielikumā 44.tabulā ir parādīta Lauku attīstības plānā un Vienotā Programmdokumentā definēto lauku attīstības mērķu hierarhija un savstarpējā saistība.

6.2.2.1. 1.prioritāte– “Efektīvas, elastīgas un resursus ilgstoši izmantojošas lauku ekonomikas attīstība”

Prioritātes darbības mērķis ir atbalstīt projektus, kuri, ilgtspējīgi izmantojot visus lauku teritorijā pieejamos resursus, sekmēs efektīvas un elastīgas saimnieciskās darbības attīstību visā lauku teritorijā un nodrošinās lauku iedzīvotāju ekonomiskās labklājības pieaugumu.

6.2.2.1.1. Pasākumi Lauku attīstības plāna ietvaros (ELVGF, Garantijas daļas līdzfinansējums)

Standartu sasniegšana (Regula Nr. 1257/1999, kurā izdarīti grozījumi ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr.1783/2003 par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (turpmāk– Regula Nr. 1783/2003), 21a. pants)

Pasākuma mērķis ir veicināt ES standartu sasniegšanu vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas un darba drošības jomās lauku saimniecībās.

Priekšlaicīgā pensionēšanās (Regula Nr.1257/1999, 10. pants)

Pasākuma mērķis ir veicināt lauku saimniecību pārņemšanu un attīstību, nomainot un uzlabojot tās menedžmentu, kā arī iesaistot jaunus un/vai ekonomiski aktīvus cilvēkus;

Atbalsts ražotāju grupām

Pasākuma mērķis ir veicināt ražotāju grupu veidošanos, to efektīvu darbību centralizētas pirmapstrādes un mārketinga procesa nodrošināšanā (t.sk. jaunu noieta tirgu apgūšanā) un saražotās produkcijas nodrošināšana pietiekošā apjomā tirgū pēc vienota kvalitātes standarta.

Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai (Komisijas 2004. gada 28. februāra Regula (EK) Nr. 141/2004, ar ko paredz noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 piemērošanai attiecībā uz lauku attīstības pārejas posma pasākumiem, kuri piemērojami Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā, 2. pants)

Pasākuma mērķis ir veicināt daļēji naturālās saimniecības restrukturizēt darbību un attīstīt komerciāli dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu saimniecisko darbību ;

6.2.2.1.2. Pasākumi Vienotā programmdokumenta ietvaros (ELVGF, Vadības daļas līdzfinansējums)

Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos (Regula Nr.1257/1999, 4.pants).

Pasākuma mērķis ir uzlabot lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti un sekmēt komerciālu un konkurētspējīgu saimniecību attīstību, lai pieaugtu saimniecību ienākumu līmenis un lauksaimnieku ekonomiskā un sociālā labklājība.

Atbalsts jaunajiem zemniekiem (Regula Nr.1257/1999, 8.pants).

Pasākuma mērķis ir veicināt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē.

Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana (Regula Nr.1257/1999, 25.pants).

Pasākuma mērķis ir sekmēt lauksaimniecības produktu pārstrādes produkcijas konkurētspējas palielināšanu iekšējā un ārējā tirgū un nodrošināt produkcijas noieta iespēju attīstību un paplašināšanu.

Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana (Regula Nr.1257/1999, 33.pants).

Ar zemes uzlabošanu saistītās aktivitātes ir paredzētas, lai mazinātu dabisko un klimatisko apstākļu negatīvo ietekmi uz lauku saimniecībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecībā izmantojamās zemes ražīgumu un auglību un lai nodrošinātu apstākļus konkurētspējīgu preču ražošanai.

Ar lauksaimniecisko darbību un lauksaimniecībai tuvu darbību dažādošanu saistītās aktivitātes, kā ar amatniecības un lauku tūrisma attīstību saistītās aktivitātes ir paredzētas, lai veicinātu ilgtspējīgas nodarbinātības iespējas lauku teritorijās, uzlabojot patreizējās, radot jaunas un daudzveidīgas nodarbinātības iespējas.

Ar lauku ainavas saglabāšanu saistītās aktivitātes ir paredzētas, lai veicinātu tradicionālās atklātās lauku ainavas saglabāšanu un novēstu Latvijai raksturīgo ekosistēmu degradāciju.

Ar saimniecību konsultēšanu un paplašināšanu saistītās darbības ir paredzētas, lai paaugstinātu lauksaimnieku un mežu īpašnieku spēju izmantot augstas kvalitātes konsultāciju pakalpojumus, kas paaugstina saimniecību konkurētspēju.

Mežsaimniecības attīstība (Regula Nr. 1257/1999, 30.pants).

Pasākuma mērķis ir sekmēt ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstību, meža resursu kvalitātes uzlabošanu, mežsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanu, vides aizsardzības uzlabošanu un meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Vietējo rīcību attīstība (“LEADER+” veida pasākums).

Pasākuma mērķis ir atbalstīt lauku kopienas pārmaiņu procesā un veicināt to iespējami vispusīgu sadarbību.

Apmācības (Regula Nr.1257/1999, 9.pants).

Pasākuma mērķis ir paaugstināt lauku iedzīvotāju zināšanu un prasmju līmeni, veikt pārkvalifikāciju, tādējādi sekmējot nodarbošanās mobilitāti, nodrošināt ES mūžizglītības memoranda vadlīniju izpildi.

6.2.2.1.3. Pasākumi nacionālās politikas un citu politiku ietvaros:

Vienotie platības maksājumi lauksaimniecībā.

Valsts atbalsts, ko pieļauj ES valsts atbalsta nosacījumi lauksaimniecībā.

Tiesību aktos noteiktie atvieglojumi lauku un lauksaimniecības attīstībai (piemēram, degvielas akcīzes nodokļa kompensācija, kredītpolitika u.c.).

6.2.2.2. 2.prioritāte– “Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana”

Prioritātes darbības mērķis ir atbalstīt pasākumus ilgtspējīgas lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai, tādējādi uzturot bioloģiski daudzveidīgas vides un sakoptas ainavas kvalitāti un stimulējot lauku apdzīvotības saglabāšanos.

Sasniedzamos mērķus pasākuma līmenī skatīt LAP pasākumiem šī dokumenta 7.pielikumā, VPD pasākumiem- VPD Programmu papildinājumā.

6.2.2.2.1. Pasākumi Lauku attīstības plāna ietvaros (ELVGF, Garantijas daļas līdzfinansējums)

Agrovide (Regula Nr.1257/1999, 22.pants).

Pasākuma mērķi:

- ieviest un veicināt lauksaimniecības metodes, kas saglabā un pilnveido bioloģisko daudzveidību un mazina vides piesārņojumu;

- veicināt augstas kvalitātes produktu ražošanu, pārstrādi un realizāciju;

- saglabāt, aizsargāt, pavairot un popularizēt vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu kultūraugus un lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas.

Pasākums ietver četrus apakšpasākumus:

- bioloģiskās lauksaimniecības attīstība;

- bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos;

- buferjoslu ierīkošana;

- lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana.

Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā (Regula Nr.1257/1999, 16. un 19.nodaļa).

Pasākuma mērķi:

- sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību, kurā tiek izmantotas videi draudzīgas metodes;

- nodrošināt ienākumu paaugstināšanos saimniecībās, kuras atrodas mazāk labvēlīgos apvidos.

6.2.2.2.2. Pasākumi nacionālās politikas un citu politiku ietvaros:

Tiesību aktos noteiktie atvieglojumi/ierobežojumi bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšanai.

6.2.3. Integrētās pieejas ievērošana

Integrētas pieejas ievērošanu plāna izstrādē un īstenošanā nosaka sekojošais: Plāna stratēģijas izstrādē tika ievēroti nacionālās un ES īstenotās lauku attīstības politikas mērķi, kā arī īstenotā lauksaimniecības un meža nozares attīstības politika.

Gan LAP, gan VPD ietvaros ir izvēlēti tie pasākumi, kuru īstenošanas būtība visvairāk atbilst atbalsta plānošanas jomām un kuru īstenošana nodrošinās sinerģisku efektu uz galveno lauku problēmu risināšanu un lauku attīstības procesa sekmēšanu (skat. 21.tabulu).

No iepriekš minētā izriet (skat. 22.tabulu), ka visbūtiskākā nozīme ir šādu pasākumu īstenošanā: Plāna ietvaros– Agrovide; Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā un Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai. Savukārt Vienotā Programmdokumenta ietvaros– Apmācības (horizontāls pasākums), Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos, Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana un Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana.

Katrs no pasākumiem ietekmē noteiktu Plāna mērķa sasniegšanu. 23.tabulā ir redzams visu lauku attīstības pasākumu savstarpējā saistība un papildinājums plāna mērķu īstenošanā, kā arī sasniedzamais rezultāts Plāna pasākumu īstenošanas ietekmē.

24.tabulā ir redzams atbalsta saņēmēja iespējas saņemt atbalstu no dažādiem VPD pasākumiem, ja atbalsta saņēmējs izpilda pasākuma nosacījumus.

Visu lauku attīstības pasākumu īstenošana paredz, ka atbalsta pretendenti var pretendēt un saņemt atbalstu saskaņā ar katra pasākuma nosacījumiem, papildus minētajam atbalstam var saņemt vienotos platības maksājumus un pretendēt uz nacionālā atbalsta pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem.

22.tabula. Saistība un ietekme starp valsts noteiktām atbalsta piešķiršanas jomām un ES līdzfinansēto lauku attīstības pasākumu mērķi un īstenošanas mehānisma principiem

Vienotā Programmdokumenta prioritāte	4.prioritāte– Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana
Lauku attīstības plāna prioritātes	1.Prioritāte– Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība
				2.Prioritāte– Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana
Atbalsta plānošanas jomas Regulas Nr. 1257/1999 un papildu piedāvātie lauku attīstības pasākumi Latvijas lauku attīstības atbalstam	lauku saimniecību struktūru uzlabošana	produktu kvalitātes uzlabošana un noieta paplašināšanās	lauku ekonomikas dažādošana	dzīvnieku labturības, higiēnas un produkcijas kvalitātes uzlabošana un vides aizsardzība	lauku apdzīvotības saglabāšana	bioloģiskās daudzveidības uzturēšana, lauku ainavas uzlabošana un lauksaimnieciskās noteces samazināšana	Pasākuma būtības atbilstība atbalsta jomām
Lauku attīstības plāna pasākumi
Agrovide	2	2	2	2	2	2	12
Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā	2		2	2	2	2	10
Standartu sasniegšana	2	2		2	2	2	10
Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai	2		2	2	2		8
Atbalsts ražotāju grupām	2	1	2		2		7
Priekšlaicīgā pensionēšanās	2		1		2		5
Vienotā Programmdokumenta pasākumi
Apmācības	2	2	2	2	2	2	12
Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos	2	2		2	2	1	9
Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana	1		2		2		7
Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana	1	2	1	2	1		7
Atbalsts jaunajiem zemniekiem	2	1	1		2		6
Mežsaimniecības attīstība			2		2	1	5
Vietējo rīcību attīstība (“LEADER+” veida pasākums)			2		2		4
Pasākumos visvairāk ietekmētās atbalsta jomas	23	15	21	14	28	15	116

23.tabula. ELVGF līdzfinansēto pasākumu saistība un ietekme Plāna mērķu sasniegšanā

Prioritāte		Atbalsta plānošanas jomas	LAP mērķi	ELVGF pasākumi	Sasniedzamie rezultāti LAP pasākumu īstenošanā
1.prioritāte– Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība		Lauku saimniecību struktūru uzlabošana	Paaugstināt lauku saimniecību konkurētspēju un sekmēt to ienākumu pieaugumu	Standartu sasniegšana Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā Priekšlaicīgā pensionēšanās Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos Atbalsts jaunajiem zemniekiem	Konkurētspējīgu lauksaimniecības uzņēmumu pieaugums par 30%. Ražošanas produktivitāte un efektivitāte ir pieaugusi uz 1 ha LIZ / dzīvnieku vienību. Ienākumi no lauksaimnieciskās darbības uz 1 ha LIZ ir pieauguši par 20%. Uzlabojusies lauku saimniecības vadītāju demogrāfiskā struktūra. Pieaudzis lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulka vidējais lielums.
		Produktu kvalitātes uzlabošana un noieta paplašināšanās	Uzlabot lauksaimniecības produktu pirmapstrādes kvalitāti un produktu mārketingu	Agrovide: bioloģiskās lauksaimniecības attīstība Atbalsts ražotāju grupām Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana	Ražotāju grupu realizētās produkcijas kopējais apjoms ir pieaudzis. Ražotāju grupu vidējais apgrozījums ir pieaudzis 25%. Sadarbībai apvienojušās ražotāju grupās komerciālo lauku saimniecību skaita pieaugums par 50%. Ražotāju grupu realizētās produkcijas apjomi ir pieauguši. Bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas realizācijas pieaugums iekšējā tirgū.
		Lauku ekonomikas dažādošana	Palielināt nodarbinātības iespējas ārpus lauksaimnieciskās ražošanas	Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana Vietējo rīcību attīstība (“LEADER+” veida pasākums)	Bezdarba samazinājums par 10%. Izveidotas jaunas un saglabātas darba vietas. Lauku iedzīvotāju mājsaimniecības ienākumi uz 1 ģimenes locekli ir palielinājušies par 30%.
	2.prioritāte– Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana	Dzīvnieku labturības, higiēnas un produkcijas kvalitātes uzlabošanai un vides aizsardzība	Uzlabot lauksaimniecības produktu ražošanas procesa kvalitāti un atbilstību standartiem	Standartu sasniegšana Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos	ES standartiem atbilstošu lauksaimniecības uzņēmumu pieaugums. Ir pieaudzis ES standartiem atbilstošos apstākļos saražotas lauksaimniecības produkcijas apjoms uz 1 ha LIZ. Pieaudzis dzīvnieku skaits, kas tiek turēti ES standartiem atbilstošās fermās.
		Lauku apdzīvotības saglabāšana	Uzturēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgās teritorijās, tādejādi saglabājot apdzīvotību un lauku vides kvalitātes (t.sk. ainavas, biotopu un populāciju dažādību.	Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā Agrovide: bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos Atbalsts jaunajiem zemniekiem Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos	Lauku saimniecību ienākumu līmeņa starpības samazināšanās par 30% starp MLA un ne MLA teritorijas saimniecībām. Lauku iedzīvotāju migrācijas samazinājums par 5 %. Pirms pensijas vecuma iedzīvotāju skaita pieaugums lauku teritorijā.
		Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana un lauku ainavas uzlabošana	Veicināt videi draudzīgu saimniecisko darbību, nodrošinot Latvijai raksturīgo ainavu un vidē dzīvojošās savvaļas populācijas saglabāšanu	Agrovide; Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā Mežsaimniecības attīstība.	65% no kopējā valsts LIZ platības tiek apsaimniekoti ar labas saimniekošanas prakses nosacījumiem. 2,5% no kopējās aramzemes valstī tiek apsaimniekotas ar videi draudzīgām metodēm. Tiek veikta Savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu aizsargāšanas nolūkam un vides aizsardzības prasībām atbilstoša saimnieciska darbība 13% no īpaši jutīgās teritorijas atrodošās LIZ platībās. Ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm ir apsaimniekoti vismaz 2,3% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā. Uzturētas un aizsargātas sugām bagātākās zālāju ekosistēmas 3,5% Latvijā esošajās pļavās un ganībās

24.tabula. Lauku attīstības plāna un Vienotā Programmdokumenta 4. prioritātes pasākumu savstarpējā saistība un papildinošā ietekme

	Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos	Atbalsts jaunajiem zemniekiem	Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana	Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana	Vietējo rīcību attīstība (LEADER+)	Mežsaimniecības attīstība	Apmācības
Agrovide: bioloģiskās lauksaimniecības attīstība	X	X	X		X		X
Agrovide: bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos				X			X
Agrovide: buferjoslu ierīkošana	X						X
Agrovide: lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana							X
Mazāk labvēlīgie apvidi	X	X		X	X
Apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzībā– Natura 2000				X	X	X	X
Priekšlaicīgā pensionēšanās				X	X		X
Atbalsts ražotāju grupām	X	X	X	X			X
Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai	X	X		X		X	X
Standartu sasniegšana	X	X	X	X			X

6.2.4. Dzimumu vienlīdzības principa ievērošana stratēģijas īstenošanā

Plāna pasākumu īstenošanas mehānismu izstrādē un tālākīstenošanā ir noteikts, ka abiem dzimumiem ir vienlīdzīgas iespējas pretendēt un saņemt atbalstu visos Plāna pasākumos, ja viņi spēj izpildīt katrā pasākumā noteiktos nosacījumus un atbilst atbalsta saņēmēja kritērijam.

Plāna pasākumos “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai” un “Priekšlaicīgā pensionēšanās”, kuru mērķi ir saimnieciskās darbības turpmāka attīstība, darba vietu saglabāšana un radīšana, netiek atbalstīti projekti, kuru īstenošanas rezultātā tiek veicināta dzimumu nevienlīdzība. Šo pasākumu pārraudzība tiks veikta arī, pamatojoties uz dzimumiem. Citiem pasākumiem nav nepieciešams veikt pārraudzību, pamatojoties uz dzimumiem, jo maksājumi tiek veikti, pamatojoties uz platību vai pasākuma “Standartu sasniegšana” gadījumā– pasākums ir paredzēts saimniecībām, kurām ir grūtības saistībā ar jaunieviesto standartu ievērošanu. Informācijas kampaņu attiecībā uz visiem šī Plāna pasākumiem mērķis būs nodrošināt informācijas pieejamību abiem dzimumiem.

6.2.5. Stratēģijas saskaņotība ar starptautiskajām, ES un nacionālajām prasībām un normatīvajiem aktiem

Plāna pasākumu īstenošanas mehānismu izstrādē ir ievēroti dažādi starptautiskie, ES un nacionālie normatīvie akti, kas nozīmē, ka pasākumu īstenošana būs saskaņā ar tiem. Normatīvo aktu saraksts sadalījumā pa LAP pasākumiem ir paredzēts 9.nodaļā.

Tā kā pieaug vides jautājumu nozīme kopējā ES politikā, Padomes Regula Nr.1257/1999 un Komisijas Regula Nr.817/2004 nosaka prasības atbalsta saņemšanai lauku attīstības pasākumos.

Padomes Regulas Nr.1257/1999 5. pants izvirza prasību, ka visiem lauksaimniekiem, kuri saņem atbalstu investīcijām lauksaimniecības uzņēmumu attīstībai, ir jānodrošina investīciju ieguldīšana saimniecībā, lauksaimnieciskajā ražošanā būs saskaņoti ar noteiktiem minimāliem standartiem attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību. Ātrāku šo prasību ievērošanu nodrošina ES papildu atbalsts lauku uzņēmumiem ES standartu sasniegšanā vides aizsardzības, dzīvnieku labturības, higiēnas un darba drošības jomās.

Padomes Regulas Nr.1257/1999 14.pants izvirza prasību lauksaimniekiem, kuri saņem atbalstu no pasākuma “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā”, ir jāievēro labās saimniekošanas praksē obligāti ievērojamās prasības par vides aizsardzību, higiēnu un dzīvnieku labturību, kā arī tās prasības, kuras ir izvirzītas saskaņā ar ES tiesību aktos noteiktajām prasībām par vides aizsardzību.

Padomes Regulas Nr.1257/1999 23.pants izvirza prasību, ka visi lauksaimnieki, kuri saņem atbalstu no pasākuma “Agrovide”, ievēro Labas saimniekošanas prakses prasības visā saimniecībā un ievēro pasākuma, kurā tas piedalās, īpašos noteikumus, kas vienmēr atbilst Labai saimniekošanas praksei (skat. 2.pielikumu).

Galvenās starptautiskās, ES un nacionālās prasības un normatīvie akti, kas regulē atbalsta saņemšanu

Starptautiskās konvencijas

Latvija ir pievienojusies:

- Bernes konvencijai (1979) “Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” (LR likums “Par 1979. gada Bernes Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” (17.12.1996);

- Bonnas konvencijai (1979) “Par migrējošo savvaļas dzīvnieku aizsardzību” (LR Likums “Par 1979. gada Bonnas Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību” (25.03.1999);

- Riodežaneiro konvencijai (1992) “Par bioloģisko daudzveidību” (LR likums “Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību” (08.09.1995.), MK rīkojums “Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro konvencijas par bioloģisko daudzveidību izpildi” (Nr. 60/10.02.1999)).

ES un nacionālie tiesību akti

Svarīgākie no tiem ES tiesību aktu vidū ir direktīva “Par savvaļas putnu aizsardzību” Nr.79/409/EEK (1979); direktīva “Par dabisko dzīvotņu un par savvaļas faunas un floras aizsardzību” Nr.92/43/EEK (1992); Regula Nr.1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu; Padomes direktīva Nr.91/676 EEK “Par ūdens aizsardzību pret lauksaimniecības izraisītu nitrātu piesārņojumu”. Vispārējā atkritumu direktīva (Direktīva Nr.75/442/EEK par atkritumiem).

Ūdens direktīvas: Direktīva Nr.76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē, Direktīva Nr.80/68/EEK par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu.

Notekūdeņu dūņu direktīva: Direktīva Nr.86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas.

PINK direktīva: Direktīva Nr.96/61/EEK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli.

Direktīva Nr.91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un tematisko stratēģiju attiecībā uz pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.

Lai gan ES nav vienotas mežu politikas, Ministru konferences par mežu aizsardzību Eiropā (MKMAE) veicina ilgtspējīgu mežsaimniecību Eiropā. MKMAE sadarbojas ar Eiropas valstīm augstākajā politiskajā līmenī. Latvija piedalās MKMAE darbā un piedalās ekspertu līmeņa sanāksmēs, kas notiek laikposmā starp konferencēm. Šis pasākums ir izstrādāts saskaņā ar augstāk izklāstītajām politikām.

Vides aizsardzības tiesību akti

Nacionālās “Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programmas” stratēģiskie mērķi ir:

a) saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību;

b) saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību;

c) saglabāt savvaļas sugu, kā arī kultūraugu un mājdzīvnieku šķirņu ģenētisko daudzveidību;

d) veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos;

e) nodrošināt dzīvās dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu.

1993. gadā pieņemts likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Tas nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas, izveidošanas un aizsardzības kārtību, kā arī citu ar tām saistītu jautājumu risināšanu. Likumā reglamentētas zemes īpašuma un lietošanas tiesības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. 2003. gada 22.jūlijā un 8. augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ir pamatā visa veida darbības plānošanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Detalizētāki noteikumi un konkrētajiem apstākļiem un vajadzībām atbilstoši realizējamie pasākumi tiek paredzēti aizsargājamo dabas teritoriju individuālajos dabas aizsardzības plānos, kuru izstrādes metodiku un saskaņošanas kārtību ar visām ieinteresētajām pusēm nosaka 1997. gadā izdotais VARAM rīkojums ”Par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādāšanas kārtību”.

2000. gadā ir pieņemts likums “Par sugu un biotopu aizsardzību” un atbilstoši Ministru kabineta noteikumi Nr. 396– “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” un Nr. 421– “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”.

“Aizsargjoslu” likums ir pieņemts 1997. gadā. Tajā ir noteiktas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas, kā arī ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas kārtība, statuss un vispārējie aizsardzības noteikumi. Šis likums ir svarīgs migrējošo sugu biotopu saglabāšanā, to migrācijas ceļu nepārtrauktības nodrošināšanā, kā arī ūdens kvalitātes uzturēšanā. Minerālmēslu, pesticīdu, naftas produktu un citu ķīmisko vielu lietošana aizsargjoslās ir ierobežota. Nekādā gadījumā nav pieļaujama minēto vielu lietošana 10 m zonā gar ūdeņiem. Aizsargjoslās ir noteikti ierobežojumi mežsaimniecībai un būvniecībai (skatīt 2.pielikumu).

Atbilstoši likumam par piesārņojumu 2001. gada 18. decembrī ir pieņemti MK noteikumi Nr/531. ”Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem”. Šie noteikumi satur prasības kādas jāievēro, lai samazinātu lauksaimnieciskās darbības izraisīto piesārņojumu ar nitrātiem. Tie nosaka īpaši jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī šo teritoriju noteikšanas kritērijus un apsaimniekošanas kārtību. Šajās teritorijās zemes īpašniekiem un lietotājiem, veicot lauksaimnieciskas darbības, ir jāievēro Labas saimniekošanas prakses nosacījumi (skatīt 2. pielikumu).

2002. gada 20.un23. augustā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 365 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli” , kuri nosaka arī kārtību kādā ir atļauts iestrādāt notekūdeņu dūņas augsnē.

2000. gada decembrī Latvijas Saeima ir pieņēmusi jaunu Atkritumu apsaimniekošanas likumu (spēkā no 2001. gada 1. marta), ar kuru Latvijas tiesību aktos tiek ieviestas Padomes direktīvu Nr.75/442/EEK par atkritumiem un Nr.91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem pamatprasības. Pamatojoties uz jauno likumu, Vides ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets 2002. gada augustā ir apstiprinājis Atkritumu apsaimniekošanas plānu 2003.-2012. gadiem. Tā izstrādē ir ievērotas direktīvu prasības, ņemot vērā visas jau esošas stratēģijas un programmas attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Ir uzlabota atļauju sistēma un galvenie uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanas sistēmā paredz atļauju izsniegšanu atkritumu savākšanai, uzglabāšanai un pārkraušanai. No 2003. gada 1. janvāra Latvijas atkritumu statistikas sistēma atbilst ES prasībām.

Latvijā spēkā esošie tiesību akti attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtēšanu, piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli un rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu un riska samazināšanu ir saskaņā ar attiecīgajām ES direktīvām– Padomes direktīvu Nr.85/337/EEK par sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un Padomes direktīvu Nr.97/11/EK, kura groza direktīvu Nr.85/337/EEK par sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, Padomes direktīvu Nr.96/61/EEK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, Padomes direktīvu Nr. 96/82/EK par tādu smagu negadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas.

Padomes direktīvas Nr.91/414/EEK noteikumi attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju, laišanu tirgū, izmantošanu un kontroli ir pilnībā ieviesti Latvijā ar Augu aizsardzības likumu un diviem Ministru kabineta noteikumiem: “Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas kārtība” un noteikumi Nr. 315 “Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi”. Dabas un cilvēku veselības aizsardzības sistēma Latvijā augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas praksē ir ieviesta saskaņā ar Kopienas prasībām. Augu aizsardzības likums regulē fizisku un juridisku personu darbību augu aizsardzības jomā, lai novērstu bīstamu organismu ievešanu, izplatīšanos un vairošanos valsts teritorijā, kā arī nodrošinātu, ka augu aizsardzības pasākumiem un augu aizsardzības līdzekļiem nav negatīvas ietekmes uz cilvēku veselību, dzīvniekiem un vidi, novērstu pesticīdu atlieku uzkrāšanos produktos, augsnē un ūdenī virs pieļaujamā līmeņa.

Latvijas Republikas tiesību aktos netiek regulēta augsnes aizsardzības politika. Tiesību aktos tiek paredzēta vides pārraudzība, t.sk., augsnes apsaimniekošana un kontrole. Latvijas likumi un noteikumi paredz vispārējas atsauces uz augsnes aizsardzību, bet tajā nav pienācīgi noteikta nacionālā iestāde, kas būtu atbildīga par racionālas un ilgtermiņa augsnes izmantošanas un ilgtermiņa augsnes aizsardzības politikas īstenošanu.

Dzīvnieku labturība

Vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai nosaka 2001. gada 9. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 435 Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības, kuru ievērošanu izvirza 1999. gada 9. decembrī Saeimā pieņemtais “Dzīvnieku aizsardzības likums”. Likums nosaka personas tiesības un pienākumus dzīvnieku aizsardzības jomā. Ministru kabinets nosaka lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas un izmantošanas kārtību un nosaka labturības prasības katras lauksaimniecības dzīvnieku sugas turēšanai un izmantošanai, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības kārtību, prasības kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai, kā arī lauksaimniecības dzīvnieka turētāja tiesības un pienākumus. Likums nosaka, ka lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests. Dzīvnieku pārvadāšanu reglamentē 2000. gada 5. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.309 “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi”.

Higiēnas prasības

1998. gada 19. februārī pieņemtais “Pārtikas aprites uzraudzības likums” un 2001. gada 26. aprīlī pieņemtais “Veterinārmedicīnas likums” nosaka higiēnas prasības pārtikas apritē, reglamentē maksimāli pieļaujamo piesārņojuma daudzumu, marķējumu u.c. prasības, lai nodrošinātu cilvēku veselībai un dzīvībai nekaitīgas pārtikas apriti.

“Veterinārmedicīnas likums” ietver prasības par dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, ietverot prasības dzīvnieku izcelsmes slimību izplatības novēršanai.

Labas saimniekošanas prakses nosacījumi

Labas saimniekošanas prakses nosacījumus skatīt 2.pielikumā.

6.3. Citu pasākumu apraksts un efektivitāte

6.3.1. Lauku attīstības pasākumu ietekme uz nacionālo lauku attīstības politikas mērķu sasniegšanu

Nodaļas sākumā un 5.pielikuma 44. un 45.tabulā ir parādīta savstarpējā saskaņotība un papildinātība Vienotā programmdokumenta prioritātēm un pasākumiem, un nacionālās lauku attīstības politikas mērķiem Latvijā, kā arī novērtēta katra LAP un VPD pasākuma ietekme uz lauku attīstības politikā definētajām lauku attīstības vajadzībām.

6.3.2. ZM rīcības stratēģijas ietekme uz lauku attīstības pasākumu īstenošanu

Zemkopības ministrija, kas ir atbildīga par lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un kopējās lauku attīstības politikas īstenošanu, ir izstrādājusi darbības stratēģiju 2003.-2005. gadam, kurā tā ir noteikusi darbības virzienus, prioritāri veicamos pasākumus, lai pilnveidotu un īstenotu katras nozares attīstības politiku.

Par primāriem darbības virzieniem budžeta programmu plānošanai, īstenošanai un efektivitātes uzraudzības uzsākšanai 2003.-2005. gada periodā tiek noteikti šādi virzieni:

- droša, nekaitīga un kvalitatīva pārtika; tā ietvaros paredzēts veikt pasākumus, kas nodrošina efektīvu visu pārtikas aprites posmu uzraudzību;

- lauku ekonomiskās izaugsmes veicināšana; tā ietvaros paredzēts veikt pasākumus, kas:

– veicina konkurētspējas un ienākumu paaugstināšanos lauksaimniecības, pārtikas apstrādes, zivsaimniecības, mežsaimniecības un lauku attīstības sektoros;

– efektīvi un kvalitatīvi nodrošina profesionālās, augstākās, mūžizglītības iespējas laukos;

– veicina lauku uzņēmējdarbības attīstību, paaugstina lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, paātrina lauksaimnieku sagatavošanos ES strukturālo fondu apgūšanai un integrācijai ES, nodrošina konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas rajonos;

- Latvijas dabas resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana, tā ietvaros paredzēts veikt pasākumus, kas vērsti uz:

– tādu Latvijas mežu apsaimniekošanu, kas apmierina sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības;

– zivju resursu racionālu un ilgtspējīgu pārzināšanu un izmantošanu;

– zemes potenciāla saglabāšanu, racionālu izmantošanu, auglības un ekonomiskās vērtības palielināšanu, kā arī produkcijas pašizmaksas samazināšanu un konkurētspējas palielināšanu lauku saimniecībās;

– kultūraugu un mājdzīvnieku aprites uzraudzību un resursu saglabāšanu un aizsardzību.

Politikas plānošanas, uzraudzības un atbalsta pasākumi paredzēti politikas un tiesību aktu izstrādes, uzraudzības un atbalsta pasākumu jomās, kuras ir Zemkopības ministrijas kompetencē.

ZM pasākuma ietekme uz katru Plāna atbalsta pasākumu ir norādīta 6. pielikuma 46.tabulā.

6.4. Specifisko pasākumu ģeogrāfiskais pārklājums

Regulas Nr.1257/1999 5. nodaļas pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” tiek īstenots tikai identificētajās MLA teritorijās un teritorijās, kurām ir potenciālo Natura2000 teritoriju statuss.

MLA teritorijas

Atbalsta maksājums par ha tiek teritoriāli diferencēts, un tā apjoms uz ha tiek noteikts saskaņā ar agroklimatisko apstākļu un sociāli ekonomisko problēmu kritiskumu teritorijā. MLA statuss ir piešķirts vietējās pašvaldības līmenī, un atbalstu šī pasākuma ietvaros saņem lauku saimniecības, kuru platības atrodas šajās pašvaldībās. MLA teritoriju saraksts ir 15.pielikumā. Teritoriju sarakstā iekļautas vietējās pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas ir pārvaldītas pēc stāvokļa uz 2003. gada beigām. Tā kā Latvijā notiek administratīvi teritoriālā reforma ar mērķi apvienot vietējās pašvaldības, samazināt šo teritoriju skaitu, sarakstā iekļauto teritoriju nosaukumu skaits var tikt mainīts. Taču netiks mainīta apvienoto teritoriju aizņemtā ģeogrāfiskā platība, kurai ir piešķirts MLA statuss, izņemot gadījumu, ja administratīvās reformas ceļā apvienosies pašvaldības, un kādai no tām būs MLA teritorijas statuss. Par MLA statusa piešķiršanu visai platībai vai atsavināšanu tiks katrā gadījumā lemts atsevišķi, novērtējot esošo situāciju jaunizveidotajā pašvaldībā. Analogi tiks risināts jautājums par statusa izmaiņām, apvienojoties pašvaldībām ar atšķirīgām MLA kategorijas teritorijām. Sarakstā esošo pašvaldību skaits var arī tikt mainīts un pārskatīts sakarā ar lauksaimnieciskās ražošanas kāpinājumu noteiktajos MLA, kas tiek pastāvīgi uzraudzītas. Jebkādas izmaiņas MLA sarakstā tiks izskaidrotas LAP ieviešanas ikgadējā ziņojumā.

Natura 2000 teritorijas

Latvijā noteiktās potenciālās Natura2000 teritorijas savu oficiālo Natura2000 statusu iegūs pēc Natura2000 teritoriju saraksta apstiprināšanas Komisijā. Paredzams, ka šī saraksta izvērtēšana var ilgt līdz 2006. gadam. Šī pasākuma ietvaros atbalsts tiek piešķirts tiem atbalsta saņēmējiem, kuru apsaimniekotās platības atrodas teritorijās, kuras uz 2004.gadu ir iekļautas sarakstā iesniegšanai Komisijai. Ja laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam šajā sarakstā tiek iekļautas jaunas platības, tad attiecīgās platības apsaimniekotāji var pieteikties uz atbalstu atbilstoši pasākuma nosacījumiem. Visas šajā Plāna īstenošanas laikā uzņemtās abpusējās saistības tiek turpinātas nākošajā programmēšanas periodā. Ja Komisijas izvērtēšanas rezultātā, kāda no sarakstā iekļautajām teritorijām neiegūst Natura2000 statusu, uzņemtās saistības tiek turpinātas, taču pēc to izbeigšanās tās netiek atjaunotas.

Šo teritoriju platības var aizņemt visu vai daļu no vietējās pašvaldības platības.

MLA un potenciālo Natura2000 teritorijas ģeogrāfiski var pārklāties, kas nozīmē, ka vietēja līmeņa pašvaldības teritorijā, kurai ir MLA statuss, var atrasties viena vai vairākas platības, kuras ir iekļautas potenciālo Natura2000 teritoriju sarakstā. Varbūt arī tā, ka visai pašvaldības teritorijai ir piešķirts šāds statuss.

Pasākuma Agrovide apakšpasākumi “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” un “Buferjoslu ierīkošana” tiek īstenoti mērķa teritorijās:

Apakšpasākums “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”

Latvijas Dabas fonda inventarizētās un līdz 2004. gada sākumam konstatētās dabiski vērtīgo zālāju platības, kā arī dabiskās pļavas potenciālajās Natura 2000 teritorijās, kurām nav bioloģiski vērtīgā zālāja statuss. Ja, inventarizācijai līdz 2006. gada beigām turpinoties vai papildinot Natura 2000 teritoriju sarakstu, papildus tiek apzinātas jaunas platības, tad tās tiek iekļautas mērķa teritorijā un attiecīgo zālāju apsaimniekotāji var pieteikties uz atbalsta saņemšanu šī apakšpasākuma ietvaros.

Apakšpasākums “Buferjoslu ierīkošana”

Ar tiesību aktiem noteiktās īpaši jutīgās teritorijas Latvijā, kurās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir jāievēro īpaši nosacījumi (Labas saimniekošanas prakse) attiecībā uz augsnes un ūdens aizsardzību no piesārņošanas ar nitrātiem.

6.5. Pasākumu uzsākšanas un īstenošanas laiks

Visi pasākumi tiek īstenoti programmas periodā no 2004.gada līdz 2006. gada beigām, šajā periodā uzņemtās saistības atbilstoši katra pasākuma nosacījumiem paliek spēkā uz noteikto laiku, kas var būt no 5 gadiem līdz 15 gadiem. Finansiālais atbalsts par saistību ievērošanu tiek turpināts nākamās programmas periodā.

Tā kā Latvijai tas ir pirmais programmas periods, un papildus tiek ieviesti jauni ES atbalsta pasākumi, dažu Plāna pasākumu uzsākšanas laiks šajā programmas periodā 2004.-2006. tiek noteikts atšķirīgs, tādējādi līdzsvarojot administratīvā darba apjomu atbalsta saņēmēju dokumentācijas izskatīšanā un novērtēšanā, un dodot laiku atbalsta pretendentiem kvalitatīvi sagatavot iesniedzamos dokumentus pretendēšanai uz katru no izvēlētajiem pasākumiem. Neskatoties uz veiktajiem pasākumiem sabiedrības informēšanā, būtiski iemesli šādas pieejas ievērošanai ir lauku iedzīvotājiem pieejamā atbalsta maksimālas izmantošanas nodrošināšana un potenciālā atbalsta pretendenta reālās izpratnes nodrošināšana par sekām nākotnē, kas saistītas ar katra plāna pasākuma nosacījumu izpildi un saistībām (Skatīt 25.tabulā pasākumu savstarpējās sakarības, atbalsta likmes un apjomus, pasākumu finansēšanas avotus un pasākumu uzsākšanas laiku).

25.tabula. Atbalsta likmes, pasākumu savstarpējā saistība un finansēšanas avots, ieviešanas laiks

Pasākums	Mērķa teritorija	Atbalsta veids	Atbalsta likmes	Atbalsta likmes pieaugums saistīts ar pasākumu:	Likmes pieaugums	Īstenošana izslēdz atbalsta saņemšanu pasākumā, (- nozīmē– par attiecīgi apsaimniekoto ha)	Plānotais uzsākšanas datums
1.PRIORITĀTE: Efektīvas, elastīgas un resursus ilgtspējīgi izmantojošas lauku ekonomikas attīstība
Pasākums: Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos	Lauku teritorija	Attaisnoto izdevumu daļas segšana	50 %	MLA	+ 10 %	Priekšlaicīgā pensionēšanās	01.01.2004.
				Atbalsts jaunajiem zemniekiem MLA ter.	+5%
Pasākums: Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana	Visa valsts teritorija	Attaisnoto izdevumu daļas segšana	50 %	-		Priekšlaicīgā pensionēšanās	01.01.2004.
Pasākums: Apmācības	Visa valsts teritorija	Attaisnoto izdevumu daļas segšana	50	Horizontāls pasākums		-	01.01.2004.
Pasākumus: Atbalsts ražotāju grupām	Visa valsts teritorija	Ikgadējs atbalsta maksājums	5 % no neto apgrozījuma			Priekšlaicīgā pensionēšanās. Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai	01.05.2004.
Pasākums: Mežsaimniecības attīstība	Lauku teritorija	Attaisnoto izdevumu daļas segšana	50 %				01.01.2004.
Pasākums: Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana	Lauku teritorija	Attaisnoto izdevumu daļas segšana	50 %				01.01.2004.
Pasākums: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai	Lauku teritorija	Ikgadējs atbalsta maksājums	100 %			Priekšlaicīgā pensionēšanās	01.05.2004.
Pasākums: Vietējo rīcību attīstība (“LEADER+”)	Noteiktos reģionos	Vienreizējs atbalsta maksājums	100 %			-	01.04.2004.
Pasākums: Atbalsts jaunajiem zemniekiem	Lauku teritorija	Vienreizējs atbalsta maksājums	100 %	Investīcijas l.s.uzņēmumos	+5 %		01.04.2004.
Pasākums: Priekšlaicīgā pensionēšanās	Lauku teritorija	Ikmēneša pensija				Visi, izņemot “Lauku ekonomiskas dažādošana”	01.01.2005.
Pasākums: Atbilstība standartiem	Lauku teritorijā	Ikgadējā attaisnoto izdevumu segšana	100%			Priekšlaicīgā pensionēšanās	01.04.2004.
2.PRIORITĀTE: Bioloģiski daudzveidīgas lauku vides saglabāšana
Pasākums: Agrovide	Lauku teritorija	Ikgadējs atbalsta maksājums	100 %			Priekšlaicīgā pensionēšanās	01.01.2004.
a) Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība						Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos
b) Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos	Bioloģiski vērtīgie zālāji					Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība
c) Buferjoslu ierīkošana	Īpaši jutīgās teritorijas
d) Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana
Pasākums: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā	Lauku teritorijas noteiktie reģioni	Ikgadējs atbalsta maksājums	100%	Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos		Priekšlaicīgā pensionēšanās	01.01.2004
Aktivitāte: Lauku ainavas saglabāšana	Lauku teritorija	Attaisnoto izdevumu daļas segšana	100 %				01.01.2004.
Pasākums: Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs	Lauku teritorija	Vienreizējs atbalsta maksājums	100 %				01.01.2004.

7. Pasākumu īstenošanas ietekme uz ekonomiku, vidi, sociālo sfēru

Plāna darbības mērķi un sasniedzamie rezultāti, kā arī Plāna īstenošanas uzraudzības un efektivitātes vērtēšanas indikatori ir noteikti gan LAP mērķu līmenī (skat. 22.tabulu), gan katra pasākuma līmenī. Pasākumu uzraudzības indikatori ir ievietoti 7.pielikumā, bet katra pasākuma īstenošanā sasniedzamie rezultāti sadalījumā pa gadiem– pasākuma aprakstos.

Dažu pasākumu īstenošanas ietekmes indikatorus ir grūti vērtēt skaitliski, jo pasākumu īstenošana dod gan tiešu, gan netiešu ieguldījumu sociālās un ekonomiskās attīstības sekmēšanā. Īpaši grūti ir novērtēt Agrovides pasākuma īstenošanas ietekmi uz savvaļas populācijas vairošanu, kā arī novērtēt pārējo pasākumu radīto ietekmi ainavas uzturēšanā. Tāpat salīdzinoši grūti ir nošķirt plāna ietvaros īstenoto pasākumu ietekmi un efektivitāti no citu pasākumu ietekmes un efektivitātes Latvijas lauku attīstības sekmēšanā.

Tā kā Latvijai 2004.– 2006. gada programmas periods ir pirmais un daudzi no īstenojamiem Plāna pasākumiem līdz šim nacionālajā lauku attīstības politikā nav īstenoti, ir grūti noteikt pasākumu; īstenošanas ietekmi uz sociālo, ekonomisko un ekoloģisko jomu, īpaši lauku saimniecību līmenī. Neskatoties uz plānā indikatīvi noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem un mērķiem, pasākumu un prioritātes līmenī plāna īstenošanas efektivitātes vērtēšanai, ir paredzēts, ka pirmā programmas perioda īstenošanā ieviestā uzraudzības sistēma, t.sk. apkopotā informācija par atbalsta saņēmējiem, kļūs par informācijas bāzi nākošajiem programmas periodos nosakāmajiem sasniedzamajiem mērķiem.

7.1. Kopējais finansējuma apjoms Latvijas lauku attīstībai

Plāna īstenošanas laikā no 2004. līdz 2006. gadam ELVGF Garantijas daļas un valsts budžeta līdzfinansēto pasākumu kopējais ieguldījums lauku attīstībā būs 410 125 001 EUR. (skat. 8.nodaļu), no kuriem 36 569 825 EUR ir novirzīti vienotiem platības maksājumiem. Šī plāna kopējais finansējuma apjoms ietver arī SAPARD īstenošanas laikā uzņemto saistību izpildi pret atbalsta saņēmējiem pasākumā “Lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošana”, kas tiek paredzēts 2006. gadam 13 216 625 EUR apmērā.

ELVGF Vadības daļas finansēto pasākumu sabiedriskais līdzfinansējums no 2004.-2006. gadam ir 137 956 335 EUR, bet, piesaistot privāto kapitālu 93 683 993 EUR, kopējais ieguldījums būs 231 640 328 EUR.

Lauku teritorijas attīstības sekmēšanai kopējais apgūstamā finansējuma apjoms, ieskaitot privāti finansējumu, ir 642 187 676 EUR.

Latvijas lauku attīstības plāna īstenošanai piešķirtā ES un nacionālā finansējuma sadalījums balstās uz:

- katra pasākuma tiešo vai sinerģisko ietekmi lauku problēmu risināšanā un attīstības stimulēšanā (SVID analīze) un Plāna mērķu sasniegšanu, kā arī tā īstenošanas saskaņotību ar valsts noteiktajām atbalsta piešķiršanas jomām (skat. 22.tabulu). Vislielākā atbilstība valsts noteiktajām atbalsta piešķiršanas jomām ir Plāna pasākumiem: “Agrovide” (12 punkti no maks. 12) , “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” (10 punkti no maksimāli iespējamiem 12); “Standartu sasniegšana” (10 punkti no maksimāli iespējamiem 12);

- katra pasākuma īstenošanas maksimālo lietderību tieši Latvijas situācijā (pamatojumu skatīt 14.nodaļā);

- administratīvo kapacitāti katra pasākuma īstenošanā (pamatojumu skatīt 14.nodaļā);

- lauku teritorijas uzņēmēju absorbatīvo kapacitāti izmantot atbalsta saņemšanas iespējas katrā no pasākumiem (pamatojumu skatīt 14.nodaļā).

27.tabulā ir redzams ikgadējais finansējuma sadalījums starp pasākumiem, tā apjoma izmaiņas pasākumu īstenošanas periodā no 2004. līdz 2006. gadam.

7.2. Plāna pasākumu īstenošanas sagaidāmā ietekme

Latvija Eiropas kontekstā ir vērtējama kā salīdzinoši periferiāla un kritiski mazapdzīvota (lauku teritorijā– 11,7iedz./km2), taču ģeopolitiski nozīmīga un attīstībai perspektīva. Iekļaujoties ES vienotajā telpā un kļūstot par vienu no ES periferiāliem reģioniem, lauku teritorijas sociāli ekonomisko attīstību virzīs specifiskāko un tikai Latvijas laukiem raksturīgo atšķirību identifikācija, politiskā un finansiālo uzsvaru liekot uz specifisko apstākļu izmantošanu lauku attīstības ietekmēšanai.

Latvijas iestāšanās ES un iekļaušanās vienotajā tirgū izvirza nepieciešamību paātrināt Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības sektorā strādājošu uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu, tādējādi kļūstot par līdzvērtīgiem konkurentiem patērētāju vajadzību apmierināšanai gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Lai sasniegtu Latvijā ražotas produkcijas konkurētspējas līmeni tirgū, valdība ir nolēmusi īstenot lauku attīstības pasākumus: “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” (VPD 4. prioritāte) un “Standartu sasniegšana” un “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”, lai veicinātu aktīvākos lauksaimniecības produkcijas ražotājus investēt ražošanas attīstīšanā. Atbalstam trijos gados ir jānodrošina konkurētspējīgu saimniecību skaita pieaugums vismaz par 30% un iespējas nodrošināt augstāku ražošanas efektivitāti, stabilu produkcijas kvalitāti un ienākumu pieaugumu. Tā kā SAPARD programmas īstenošanas pieredze liecina, ka sakarā ar agroklimatisko apstākļu radītajiem zemajiem ienākumiem vai pat zaudējumiem lauksaimniecībā Latvijas zemniekiem ir ļoti ierobežotas iespējas iegūt “atspērienam” kredītus savu saimniecību konkurētspējas paaugstināšanai, tad pasākumam “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” (kopā ar vienoto platības maksājumu) ir jānodrošina stabilus vidēja termiņa ienākumus investīciju piesaistīšanā, īpaši tādās kapitālieguldījumu jomās kā agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu ēku celtniecība, rekonstrukcija vai vides aizsardzības infrastruktūras sakārtošana atkritumu krātuvju izbūvē. Visu pasākumu īstenošana (t.sk. pasākuma “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana”) dotu sinerģisku efektu uz ekonomiski aktīvo un potenciālo uzņēmēju darbības turpināšanu lauku teritorijā, darba vietu saglabāšanu un radīšanu citiem lauku iedzīvotājiem, kas nozīmē nodarbinātības un ienākumu līmeņa pieaugumu lauku iedzīvotājiem. Papildus lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas, pirmapstrādes un realizācijas procesa racionalizēšanai ar mērķi samazināt izmaksas, paaugstināt un stabilizēt lauku saimniecību ikgadējos ienākumus, tiek īstenots atbalsta pasākums “Atbalsts ražotāju grupām”. Ir nepieciešams, lai esošās un jaunizveidotās ražotāju grupas aktīvi darbotos visos lauku reģionos un katrā no tiem būtu ražotāju grupas, kas pārstāvētu katru sektoru un iesaistītu vismaz 10% no komerciālajām lauku saimniecībām. Sadarbības attīstība ne tikai nodrošinās tiešu ietekmi uz ekonomiskās efektivitātes pieaugumu un stabilitāti saimniecību ienākumos, bet radīs iespēju lauksaimniekiem apmainīties ar pieredzi un informāciju. Īpaši veicināma būtu sadarbības attīstība starp daļēji naturālām saimniecībām, kā arī to iekļaušanās kādā no esošajām ražotāju grupām, lai tādējādi nodrošinātu savai produkcijai stabilu noietu un ienākumus.

Lauksaimnieku demogrāfiskajā struktūrā ir raksturīgs augsts pensionāru īpatsvars kopējā lauksaimnieku skaitā (38%). Neskatoties uz pieejamām izglītošanās iespējām, lielākā daļa no šiem lauksaimniekiem ir samērā neelastīgi jaunu ražošanas tehnoloģiju apgūšanā, saimnieciskās darbības dažādošanā ar mērķi gūt lielākus ienākumus, kā arī nepietiekami aktīvi, lai sekotu tirgus tendencēm un meklētu jaunus produkcijas noieta tirgus. Pasākums “Atbalsts jaunajiem zemniekiem” (VPD 4. prioritāte) radīs papildu iespēju gados jauniem, izglītotiem un perspektīviem cilvēkiem saņemt atbalstu jaunas vai no priekšlaicīgi pensionējušā saimnieka pārņemtas (“Priekšlaicīgā pensionēšanās”) lauku saimniecības attīstīšanā. Priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas ir vismaz 10% lauku saimniecību īpašnieku, kuru vecums atbilst ES nosacījumiem par pensijas saņemšanu un iespējams, to varētu izmantot īpašnieki, kuriem ir lielas saimniecības un augsts potenciāls, taču īpašnieks nevēlas turpināt lauksaimniecisko darbību.

Lauku saimniecību ienākumu paaugstināšanu ietekmē ne tikai ražošanas procesa modernizācija vai pārorientēšanās uz alternatīvās lauksaimniecības nozarēm, bet arī ar lauksaimniecību nesaistīto pakalpojumu attīstība saimniecībās. Īpaši nozīmīgs tas ir daļēji naturālās saimniecībās, kurus skaits pašreiz ir ap 34tūkst. Aktivitāšu dažādošanas atbalstīšana nodrošinās saimniecības elastību pret izmaiņām lauksaimniecības produkcijas tirgū un noturēs stabilu ienākumu līmeni. Lai sekmētu šo procesu, tiek īstenoti pasākumi “Lauku ekonomikas dažādošana” (VPD 4. prioritāte) un “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”. Piešķirot atbalstu nelielu projektu īstenošanai, pasākumam dotu iespēju komerciāli attīstīt savu saimniekošanu un paaugstināt ienākumus vismaz 30% no esošajām daļēji naturālo saimniecībām. Arī šeit pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” (kopā ar vienoto platības maksājumu) var nodrošināt stabilus vidēja termiņa ienākumus investīciju piesaistīšanā papildus ienākumu veidošanai un attīstīšanai.

Lai gan valstī eksistē dažādi kursi, tie dažkārt ir nepietiekoši un nepielāgoti lauku ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzību apmierināšanai. Tādēļ pasākums “Apmācības” (VPD 4. prioritāte) ir nepieciešams, lai esošie un potenciālie lauku uzņēmēji spētu izmantot šī Plāna ietvaros pieejamo atbalstu (īpaši pasākumus vides kvalitāšu uzturēšanā un vairošanā), un Plāna īstenošana dotu maksimālu ieguldījumu. Lauku iedzīvotājiem tiek dota iespēja dažādu kursu apgūšanai, kuros tie var apgūt uzņēmēju iemaņas, saimniecības attīstības plānošanu, biznesa plānu izstrādāšanas prasmi, mārketinga jautājumu apgūšanu un citas inovatīvas lietas, kas saistītas ar “Agrovides” pasākumiem u.c., sagatavot dokumentus pretendēšanai uz atbalstu, atskaišu sagatavošanu, kā arī precīzāk izprast ES un nacionālos tiesību aktus.

Sakarā ar zemajiem ienākumiem lauksaimniecībā un ierobežotām iespējām uzsākt citu uzņēmējdarbību, pašreizējais Latvijas lauku apdzīvotības līmenis samazinās ik gadus, jo ekonomiski aktīvie iedzīvotāji pārceļas uz pilsētām, kur ir lielākas nodarbinātības iespējas, kā arī labāka vide uzņēmējdarbības uzsākšanai. Šīs tendences nesamazināšana apdraud lauku ekonomisko dzīvotspēju, ainavisko kvalitāti un ierobežo bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas iespējas.

Atbalsta maksājumi no pasākumiem “Agrovide” un “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” būtu stimuls lauku saimniecībām ne tikai ievērot vides aizsardzības prasības un uzturēt sakoptas bioloģiski daudzveidīgas vides kvalitātes, bet arī radītu priekšnoteikumus to izmantošanai nelauksaimniecisko aktivitāšu attīstībā, īpaši pakalpojumu sektorā. Vērojot pašreizējās tendences centrālajā valsts daļā– 50 km rādiusā ap Rīgu, īpaši pilsētu iedzīvotāju attieksmes maiņā, var prognozēt, ka atraktīva lauku vide, kurā būs kvalitatīva infrastruktūra ikdienas mobilitātes iespēju un ilgtspējīgas ekonomiskās darbības nodrošināšanai, noteikti sekmēs pakāpenisku iedzīvotāju “atgriešanos” šajā vidē uz dzīvi vai sezonu, kā arī padarīs to estētiski pievilcīgu gan valsts iedzīvotājiem, gan ārzemju tūristiem rekreatīvā nolūkā.

Pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” jo īpaši veicinās lauku ainavas un dzīvotņu saglabāšanu. Jo īpaši, tas ir svarīgi teritorijās ar lielu pamesto zemju īpatsvaru. Tā kā MLA maksājumi ir balstīti uz platībām un nav saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas intensitāti vai ražošanas apjomu, pasākums neveicina lauksaimniecības intensitātes mazāk labvēlīgajos apvidos.

Lauki nodrošina savvaļas populāciju eksistencei piemērotu vidi, kas kopā ar cilvēka saimniecisko darbību veido un raksturo lauku ainavu. Ainavas kvalitātes un savvaļas bioloģiskās daudzveidības pastāvēšana ir līdzšinējās saimnieciskās darbības sekas, un tā ir jūtīga pret dažādu aktivitāšu iedarbību un attīstību. Taču neskatoties uz to, daudzas no lauku vides kvalitātēm un dažādībām ir lauku ekonomisko iespēju avoti, un, pareizi izmantojot, tie spēj ietekmēt lauku ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, piemēram, tūrisms un citi atpūtas industrijas pakalpojumi, kur intereses objekts ir daba ar tajā esošajām vērtībām.

Latvijā pieņemtie normatīvie akti starp­tautiski un nacionāli atzītu vietu (ieskaitot nacionālo parku, rezervātu, dabas pieminekļu u.tml.), vērtīgāko ainavu un vēsturiskā mantojuma un īpatnību aizsargāšanai (likumu un normatīvo aktu saraksts 4.pielikumā) rada zaudējumus tām lauku saimniecībām, kuru LIZ platības atrodas šajās teritorijās, jo lauksaimnieki ir spiesti nodarboties ar ekstensīvu lauksaimniecisko darbību, kas nav tik ienesīga taču aizsargā un uztur vērtīgos biotopus un sugas. Tādēļ daudzi no tiem pārtrauc tādu zemes apsaimniekošanu un attīsta citu saimniecisko darbību ienākumu gūšanai. Pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” radīs tiesības saņemt atbalstu zemes apsaimniekošanai potenciālajās Natura 2000 teritorijās, savukārt pasākumi “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana” un “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai” radīs iespēju platību apsaimniekotājiem izmantot apkārtējo vidi saimnieciskās darbības diversificēšanai (atpūtas tūrisms), ar mērķi gūt papildus ienākumus.

Latvijā, līdzīgi kā ES valstīs, eksistē dažādas savvaļas dzīvnieku sugas un dažādi biotopi, kuru vairošanai un uzturēšanai ir nepieciešams pareizā kvalitātē apsaimniekot lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Vides tīrības uzturēšanai lauksaimnieciskajā ražošanā tiek ieviesta labas saimniekošanas prakse un attiecināta uz visu Latvijas teritoriju, taču pastāv īpaši nozīmīgas divu veidu problēmteritorijas, kurās ir nepieciešams veikt īpašus papildu pasākumus, kas būtu apmaksāti. Pirmkārt, bioloģiski vērtīgās dabiskās pļavas, kuras aizņem aptuveni 0,4% no valsts teritorijas un kurās ir nepieciešams veikt ekstensīvās lauksaimniecības pasākumus īpaši vērtīgo un ES atzīto augu sugu saglabāšanai. (pasākuma “Agrovide” apakšpasākums “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” 9.1.2.nodaļa) Otrkārt, reģioni, kuros salīdzinoši augstās zemes auglības dēļ aramzeme tiek intensīvi izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā un kuros ir nepieciešams veikt pasākumus savvaļas sugu populāciju uzturvietu, barošanās vietu saglabāšanai (Pasākuma “Agrovide” apakšpasākums “Buferjoslu ierīkošana”).

Abu pasākumu īstenošana pirmajos gados nodrošinās to, ka lauksaimnieki apzinās nepieciešamību un uzsāk pielietot īpašus vidi saudzējušos pasākumus saimniecības platībā un tiek attīstīts un pilnveidots agrovides kompensācijas mehānisms un pieredzes bāze perspektīvajiem pasākumiem.

Sakarā ar salīdzinoši augsto vides kvalitāti, ārējā tirgus iespējām, Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā Latvijā šī nozare ir definēta kā viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm nišas produktu ražošanai. Lielais platību un saimniecību skaita pieaugums pēdējos gados apliecina to, ka liela daļa saimniecību savu nākotni saskata šajā jomā. Ik gadus pieaug bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas noiets vietējā un ārējā tirgū, ko stimulē patērētāju prasība pēc ekoloģiski tīras produkcijas. Lauksaimnieki saskata vairākas eksporta paplašināšanas iespējas un tādēļ sāk apvienoties un domāt par produktu pārstrādi. Lai plašākam lauksaimnieku lokam, īpaši daļēji naturālo saimniecību vadītājiem, palielinātu interesi nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību un mazinātu izmaksu slodzi pārejas periodā, pasākuma “Agrovide” ietvaros kompensāciju veidā tiek sniegts atbalsts saimniecībām, kuras jau nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, tās produktu pārstrādi un realizāciju, un saimniecībām, kuras atrodas pārejas periodā sakarā ar bioloģiskās lauksaimniecības metožu ieviešanu saimniecībā. Savukārt, lai aktīvi attīstītu produkcijas pārstrādi, apgūtu jaunu un dalītos esošajā pieredzē, apzinātu un attīstītu noieta tirgu, bioloģiskās produkcijas ražotājiem papildus radīta lielāka iespēja saņemt atbalstu pasākumu “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” (VPD 4. prioritāte), “Atbalsts ražotāju grupām” un “Apmācības” (VPD 4. prioritāte) ietvaros.

8. Finansējuma sadalījuma tabulas

Programmas īstenošanas laikā no 2004. līdz 2006. gadam kopējais sabiedriskais finansējums Lauku attīstības plāna ietvaros ieviešamajiem pasākumiem būs 410 125 001 EUR. ELVGF Garantijas daļas ieguldījums būs 328 100 000 EUR.

26.tabula. Plāna kopējais finansējums 2004.-2006., EUR

Gads	Kopā	Sabiedriskais finansējums						Privātais finansējums
		Kopā		ES finansējums		Valsts finansējums
	EUR	EUR	%	EUR	%	EUR	%	EUR
1	2=3+9	3=5+7	4=3/2	5	6=5/3	7	8=7/3	9
2004	123 375 001	123 375 001	100	98 700 000	80	24 675 001	20	0
2005	137 500 000	137 500 000	100	110 000 000	80	27 500 000	20	0
2006	149 250 000	149 250 000	100	119 400 000	80	29 850 000	20	0
Kopā	410 125 001	410 125 001	100	328 100 000	80	82 025 001	20	0

27.tabula. Kopējā finansējuma sadalījums pa pasākumiem 2004.-2006., EUR

	2004		2005		2006		Kopā		ES elements % no kopējā
	Sabiedriskais ieguldījums kopā	ES ieguldījums	Sabiedriskais ieguldījums kopā	ES ieguldījums	Sabiedriskais ieguldījums kopā	ES ieguldījums	Sabiedriskais ieguldījums kopā	ES ieguldījums
1. prioritāte	29 967 788	23 974 230	34 526 250	27 621 000	44 685 450	35 748 360	109 179 488	87 343 590	80%
Pasākums: Priekšlaicīgā pensionēšanās	0	0	2 750 000	2 200 000	5 522 250	4 417 800	8 272 250	6 617 800	80%
Pasākums: Atbalsts ražotāju grupām	863 625	690 900	962 500	770 000	1 044 750	835 800	2 870 875	2 296 700	80%
Pasākums: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai	6 045 375	4 836 300	10 037 500	8 030 000	14 895 150	11 916 120	30 978 025	24 782 420	80%
Pasākums: Standartu sasniegšana	23 058 788	18 447 030	20 776 250	16 621 000	23 223 300	18 578 640	67 058 338	53 646 670	80%
2. prioritāte	74 136 038	59 308 830	80 336 667	64 269 334	92 767 008	74 213 606	247 239 713	197 791 770	80%
Pasākums: Agrovide	7 155 750	5 724 600	8 250 000	6 600 000	9 850 500	7 880 400	25 256 250	20 205 000	80%
Pasākums: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā	66 980 288	53 584 230	72 086 667	57 669 334	82 916 508	66 333 206	221 983 463	177 586 770	80%
Pasākums: Tehniskā palīdzība	987 000	789 600	825 000	660 000	895 500	716 400	2 707 500	2 166 000	80%
No iepriekšējā programmēšanas perioda pārejošās saistības	0	0	8 813 750	7 051 000	4 402 875	3 522 300	13 216 625	10 573 300	80%
Vienotajiem platības maksājumiem novirzītais finansējums (EUR)	18 284 175	14 627 340	12 998 333	10 398 666	6 499 167	5 199 334	37 781 675	30 225 340	80%
Kopā	123 375 001	98 700 000	137 500 000	110 000 000	149 250 000	119 400 000	410 125 001	328 100 000	80%

9. Lauku attīstības plāna pasākumu apraksts

9.1. Pasākums: Agrovide

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Padomes Regulas Nr.1257/1999 VI sadaļa (22.– 24.pants), Komisijas Regulas Nr.817/2004 6.nodaļa (13.– 21.pants).

Pamatojums

Pamatojoties uz konvenciju “Par bioloģisko daudzveidību”, katra valsts ir atbildīga par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu savā teritorijā, t.sk. ģenētiskās daudzveidības līmeni. Latvijas teritorija ES valstu vidū izceļas ar īpašu vides ekoloģisko kvalitāti un lielu savvaļas sugu un dabisko biotopu daudzveidību, tādēļ ir politiski atzīts, ka viena no Latvijas lauku attīstības perspektīvām ir cieši saistīta ar šīs vides kvalitātes saglabāšanu un izkopšanu, un tā ir atkarīga no lauku ekonomiskās apdzīvotības, kas nodrošina šo kvalitāšu pieejamību jebkuram sabiedrības loceklim.

Lauki nodrošina savvaļas sugu eksistencei piemērotu vidi, kas kopā ar cilvēka saimniecisko darbību veido un raksturo lauku ainavu. Ainavas kvalitātes un savvaļas bioloģiskās daudzveidības pastāvēšana ir līdzšinējās saimnieciskās darbības sekas, un tā ir jūtīga pret dažādu aktivitāšu iedarbību un attīstību. Taču, neskatoties uz to, daudzas no lauku vides kvalitātēm un dažādībām ir lauku ekonomisko iespēju avoti, kuri, pareizi izmantojot, spēj ietekmēt lauku ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, piemēram, tūrisms un citi atpūtas industrijas pakalpojumi, kur intereses objekts ir daba ar tajā esošajām vērtībām.

Sakarā ar salīdzinoši augsto vides kvalitāti, ārējā tirgus iespējām, Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā, Latvijā šī nozare ir definēta kā viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm nišas produktu ražošanai, nodarbinātības veicināšanai laukos un lauksaimnieku ienākumu paaugstināšanai. Saimniecības izvēle pārorientēties uz bioloģisko lauksaimniecību ir atkarīga no bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas noieta tirgus attīstības iespējām, patērētāju prasībām pēc ekoloģiski tīras produkcijas un iespējas ciest mazākus zaudējumus divu gadu periodā, kad saimniecība pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību.

Pasākuma mērķi:

- ieviest un veicināt lauksaimniecības metodes, kas saglabā un pilnveido bioloģisko daudzveidību un mazina vides piesārņojumu;

- veicināt augstas kvalitātes produktu ražošanu, pārstrādi un realizāciju;

- saglabāt, aizsargāt, pavairot un popularizēt vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu kultūraugus un lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas;

- veicināt erozijas samazināšanu, palielinot veģetācijas noklāto platību proporciju lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;

- veicināt augu barības vielu saglabāšanos augsnēs.

Pasākums ietver piecus apakšpasākumus:

- Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība;

- Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos;

- Buferjoslu ierīkošana;

- Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana;

- Erozijas ierobežošana.

Apakšpasākumu “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” var apvienot ar apakš­pasākumu “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” vienā un tajā pašā platībā. Saimniecību līmenī iespējama apvienošana ar apakšpasākumu “Buferjoslu ierīkošana” jomās, kuras neaptver apakšpasākums “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.

Apakšpasākumu “Buferjoslu ierīkošana” var apvienot ar apakšpasākumu “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” vienā un tajā pašā platībā.

Apakšpasākumu “Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana” var apvienot ar jebkuru citu apakšpasākumu pasākuma “Agrovide” ietvaros.

Apvienojot apakšpasākumus, kopējais maksājums nedrīkst pārsniegt Padomes regulas Nr.1257/1999 pielikumā paredzētos ierobežojumus.

9.1.1. Apakšpasākums: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr.1257/1999 VI sadaļas 22.panta a) punkts.

Pamatojums

1998.gadā bija sertificētas tikai 39 bioloģiskās saimniecības ar 1426 ha platību. Uz 2003.gada sākumu sertificēto saimniecību skaits jau sasniedzis 352 (to izvietojumu Latvijā skatīt 1.pielikuma 16.kartē). Tikai pēdējā gada laikā sertificētā platība pieaugusi no 0,2% līdz 0,7% no kopējām lauksaimniecības zemju platībām. Bioloģisko produktu ražošana galvenokārt notiek tādās lauksaimniecības nozarēs kā graudkopība un dārzeņkopība, piena lopkopība un biškopība. Tā kā nav attīstīta bioloģisko produktu pārstrāde, tad pārsvarā tiek realizēti nepārstrādāti produkti: galvenokārt dārzeņi, griķi, medus un biškopības produkti. Ražošanas attīstībai būtu nepieciešams veicināt klasteru reģionu izveidi, kuru darbība aptvertu visā valsts teritorijā esošās bioloģiskās saimniecības. Saimniecību– produktu ražotāju apvienošanās grupās produktu savākšanai, pirmapstrādei un pārstrādei, iepakošanai un realizācijai, produktu tirgus izpētei un reklamēšanai, kā arī sadarbības līgumu slēgšanai ar lielajiem pārstrādes uzņēmumiem par noteiktu produktu pārstrādi un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un realizāciju, īpaši ārējā tirgū. Iekšējā tirgus un eksporta potenciāls un paplašināšana ir saistāma ar bioloģisko dārzeņu un augļu ražošanu, t.sk. pārstrādi un realizāciju, kā arī citu lokālu produktu attīstību un realizāciju ES tirgū. Bioloģiskā ražošana ir saistīta ar noteiktiem ierobežojumiem minerālmēslu un pesticīdu lietošanā. Līdz ar to bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražība ir mazāka nekā intensīvas ražošanas saimniecībās. Augsnes auglība un bioloģiskā aktivitāte tiek uzturēta ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un atbilstošu augu seku, nezāļu un kaitēkļu ierobežošanai izmanto agrotehniskos pasākumus. Visas bioloģiskās produkcijas ražošanas stadijas pakļautas inspekcijai līdz pat tirdzniecībai, un visi, kas ražo, pārstrādā, tirgo vai importē produkciju ar norādi par bioloģiskās lauksaimniecības metodes lietošanu, ir inspekcijas sistēmas subjekti. Tas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu sadārdzina. Lai nodrošinātu bioloģisko zemnieku konkurētspēju un kompensētu neiegūtos ienākumus, nepieciešams atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Apakšpasākuma mērķi

- Palielināt bioloģiskās lauksaimniecības apsaimniekotās platības vismaz par 50% (2006.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu);

- Veicināt bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu un realizāciju, lai palielinātu realizētās produkcijas apjomu par 60% (2006.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu).

Atbalstāmās aktivitātes

- Atbalstīt saimniecības, kuras ražo bioloģiskās lauksaimniecības produktus.

- Atbalstīt saimniecības, kuras pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu.

Mērķa teritorija

Pasākuma mērķa teritorija ir visa Plāna mērķa teritorija.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona:

- kura ir saņēmusi saskaņā ar Padomes 1991.gada 24.jūnija Regulas (EEK) Nr.2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisko ražošanu un attiecīgām norādēm uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (turpmāk– Padomes regula Nr.2092/91) noteikumiem Latvijā akreditētas institūcijas izdotu bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikātu. Detalizētāku informāciju skatīt 5.1.2.7.nodaļā.

- vai kura ir pārejas periodā uz bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu.

Atbalsta saņēmēja saistības

Atbalstu pretendents var saņemt, ja:

- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

- saimniecība atbilst Padomes regulā Nr.2092/91 paredzētajiem nosacījumiem (ko apliecina valsts akreditēta kontroles institūcija Latvijā– korporācija (profesionāla biedrība) “Vides kvalitāte”, valsts SIA “sertifikācijas un testēšanas centrs”);

- pretendents uzņemas agrovides saistības attiecīgajā platībā piecus gadus, tai skaitā, pirmajā maksājuma apstiprināšanas gadā;

- pretendents bioloģiski apsaimnieko vismaz 1 ha LIZ platību, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0,3 ha.

Saimniecībām, kas ir pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību, jābūt izsniegtam pārejas periodu apliecinošam dokumentam– izziņai vai sertifikātam.

Saimniecībām, kuras lauksaimniecībā jau pielieto bioloģiskās lauksaimniecības metodes, jābūt izsniegtam bioloģiskās lauksaimniecības metodes pielietošanu apliecinošam sertifikātam.

Atbalsta apjoms

Maksājums tiek veikts šādi:

Saimniecības statuss	Maksājums EUR/ha
1. pārejas gads	139
2. pārejas gads	139
Saimniecībai ir izsniegts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts	82

Detalizētu maksājuma aprēķinu skatīt 13.pielikumā.

Atbalsta saņēmējs var saņemt maksājumu attiecībā uz vienu un to pašu platību par katru pārejas perioda gadu tikai vienu reizi.

Maksājuma apjoma aprēķins ir balstīts uz neiegūtās peļņas un papildus izmaksu daļu saistībā ar lauksaimniecības metožu ievērošanu ārpus Labas saimniekošanas prakses ietvariem.

Ierobežojumi

Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumā “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”.

Ieviešanas laiks

Apakšpasākums tiek ieviests no 2004.gada.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3.– 12.4.nodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības paliek spēkā vismaz 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad atbalstam tiek apstiprināts maksājums par bioloģiskās produkcijas ražošanai izmantoto LIZ vai pārejas periodā apsaimniekoto LIZ.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem. Bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotāju grupas var saņemt atbalstu pasākuma “Atbalsts ražotāju grupām” ietvaros. Atbalsts no šī apakšpasākuma nepārklājas ar atbalstu citu šī Plāna pasākumu ietvaros par to pašu platību.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti	2004.	2005.	2006.
Pārejas periodā esošo platību apsaimniekojošo saimniecību skaits (1. gads)	450	300	150
Pārejas periodam sertificētā platība ha (1. gads )	19 800	13 200	6 600
Pārejas periodā esošo platību apsaimniekojošo saimniecību skaits (2. gads)	200	450	300
Pārejas periodam sertificētā platība ha (2. gads)	9500	19 800	13 200
Atbalstīto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaits	350	550	1000
Atbalstīto sertificēto bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību platība ha	16900	26400	46 200
Atbalstīto saimniecību skaits kopā	1000	1300	1450
Platības kopā, ha	46 200	59 400	66 000
Bioloģiskai lauksaimniecībai sertificēto platību ikgadējais pieaugums, %		28,6	11
Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaita ikgadējais pieaugums, %		30	11
Bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību skaita pieaugums līdz 2007.g., %			45
Sertificēto platību pieaugums līdz 2007.g., %			42,8

Ietekme uz vidi

Šī Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

- bioloģiskās lauksaimniecības ietekme uz lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanos;

- bioloģiskās daudzveidības palielināšanās lauksaimniecības zemēs.

9.1.2. Apakšpasākums:Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr.1257/1999 VI sadaļas 22.panta c) punkts.

Pamatojums

Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs zālāji ir sugām bagātākās ekosistēmas. Tradicionālās lauksaimniecības metodes vairāku gadsimtu laikā sekmēja augu un dzīvnieku sugu pielāgošanos regulārai pļaušanai un ganīšanai. Zālāju nozīmi raksturo fakts, ka trešdaļa Latvijas ziedaugu floras sugu sastopamas zālājos. 1940.gadā Latvijā dabisko zālāju platības aizņēma aptuveni 23% no valsts teritorijas. Vairākkārt mainoties politiskajai sistēmai, mainījās arī zemes izmantošanas struktūra. Daudzi dabiskie zālāji aizauga vai tika pārvērsti aramzemē, kā arī intensīvi apsaimniekotās kultivētās ganībās un sētos zālājos. Līdz ar to samazinājās daudzu augu sugu izplatība. Latvijas īpaši aizsargājamo augu sarakstā vienu trešdaļu veido augu sugas, kuru izplatība saistīta ar zālājiem. Pašlaik zālāju platības (pļavas un ganības) aizņem aptuveni 569tūkst. ha, kas ir 23% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb 8,8% no kopējās valsts teritorijas. Pēc Latvijas Dabas fonda 2000.‑2002.gadā veiktās inventarizācijas rezultātiem dabiskie zālāji (ganības un pļavas) aizņem tikai 0,4% (aptuveni 25,6tūkst.ha) no visas valsts teritorijas, bet tikai aptuveni 18,6tūkst. ha ir uzskatāmi par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. (zālāju atrašanās vietas un platības skatīt 3.pielikuma 41.tabulā).

Latvijā ir vērojama divu veidu dabīgo zālāju degradācija. Pirmkārt intensīvi apsaimniekotās platībās degradējas un izzūd savvaļas augu sugu daudzveidība. Savukārt vides saglabāšanai nepiemērotas mehāniskas darbības ietekmē samazinās slēptuvju, ligzdošanas un barošanās vietas putniem un citiem faunas pārstāvjiem.

Otrs degradācijas process ir bioloģiski vērtīgo zālāju aizaugšana. Sakarā ar lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanu vai sašaurināšanos mazāk produktīvās zālāju platības netiek apsaimniekotas, un tās aizaug ar krūmiem.

Apakšpasākuma mērķis

Uzturēt un aizsargāt sugām bagātākās zālāju ekosistēmas, veicinot videi draudzīgu metožu lietošanu lauksaimnieciskajā darbībā un vides aizsardzības (saskaņā ar nacionālajiem un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem) prasībām atbilstošu ekstensīvu saimniecisko darbību dabisko zālāju platībās.

Atbalstāmās aktivitātes

Zālāju uzturēšana videi draudzīgā veidā, īstenojot šādas aktivitātes:

- ekstensīva ganīšana;

- zālāju vēlā pļaušana.

Mērķa teritorijas

Apakšpasākums attiecas uz Latvijas Dabas Fonda noteiktajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem (t.sk. upju palienēs) (skat. 3.pielikuma 41.tabulu Bioloģiski vērtīgie zālāji).

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kas veic lauksaimniecisko darbību.

Atbalsta saņēmēja saistības

Pretendents var saņemt atbalstu, ja:

- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

- atbalstam pieteikto saimniecības apsaimniekoto bioloģiski vērtīgo zālāju platība ir vismaz 1 ha, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0.3 ha;

- pretendents apņemas platībā, par kuru tiek uzņemtas saistības, saimniekot atbilstoši pasākuma noteikumiem piecus gadus, sākot no pirmā maksājuma apstiprināšanas gada;

- ekstensīvās ganīšanas gadījumā– jāgana no 0,65 līdz 0,74 dzīvnieku vienībām uz saimniecībā noganīto bioloģiski vērtīgo zālāju ha²³ (dzīvnieku sadalījumu atbilstoši dzīvnieku vienībām skat. 18.pielikumā);

- vēlās pļaušanas gadījumā– pļaušana jāveic pēc 10.jūlija līdz 10.septembrim, un nopļautā zāle ir jānovāc²⁴ vai jāaizved prom no lauka.

Atbalsta apjoms

Maksājums tiek veikts šādi:

Veicamās aktivitātes:	EUR/ha gadā
Ekstensīva ganīšana zālāju platībās	138
Vēlā pļaušana	138

Atbalsta maksājumu apjoma aprēķins (skat. 13.pielikumā) ir balstīts uz negūto ienākumu daļu, papildu izmaksu aprēķinu 1 ha LIZ zālāju platībā un 20% ieinteresētības likmi.

Ierobežojumi

Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumos “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”, “Buferjoslu ierīkošana” un “Erozijas ierobežošana”.

Ieviešanas laiks

Apakšpasākums tiek ieviests sākot ar 2004.gadu ar noteikumu, ka ir izstrādātas bioloģiski vērtīgo zālāju digitalizēta formāta kartes.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3– 12.4.nodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros LAP 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības par atbalstam pieteikto platību paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad tiek atbalstam apstiprināts maksājums par ienākumu zaudējumu kompensācijas piešķiršanu un attiecīgās aktivitātes veikšanu.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES un valsts budžeta līdzfinansētiem lauku attīstības pasākumiem un apakšpasākumiem (ievērojot augšminēto ierobežojumu) saskaņā ar to nosacījumiem. Šis pasākums ir saistīts ar Vienotā programmdokumenta pasākumu “Lauku ainavas saglabāšana”.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti	2004.	2005.	2006.
Saimniecību skaits, kurās bioloģiski vērtīgos zālājus apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem	1400	2800	4000
Bioloģiski vērtīgo zālāju platība, kas apsaimniekota saskaņā ar nosacījumiem, ha	12000	14000	21000
Apsaimniekotās platības īpatsvars kopējā bioloģiski vērtīgo zālāju platībā, %	47	55	82

Ietekme uz vidi

Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

- ainavas saglabāšana, nepieļaujot pļavu aizaugšanu ar krūmiem;

- putnu ligzdošanai nepieciešamo biotopu saglabāšana;

- nodrošināti apstākļi tādu aizsargāto augu sugu audzēšanai, kas ir atkarīgas no ekstensīvās ganīšanas un pļaušanas;

- lielāka bioloģiskā daudzveidība.

9.1.3. Apakšpasākums: Buferjoslu ierīkošana

Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr.1257/1999 VI sadaļas 22panta.a) punkts.

Pamatojums

1997.gadā pieņemtais “Aizsargjoslu likums” nosaka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu vispārējos aizsardzības noteikumus, ar mērķi saglabāt migrējošo sugu biotopus, migrācijas ceļu nepārtrauktības nodrošināšanu, kā arī ūdens kvalitātes uzturēšanu. Veģetācijas buferjoslas spēj aizturēt augsnes erozijas produktu lieko daļu, pasargājot ūdens avotus no piesārņojuma ar augu barības vielām un nogulsnēm. Īpaši svarīgi tas ir teritorijās ar lielu aramzemes īpatsvaru.

Saskaņā ar Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvu Nr.91/676/EEK par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (turpmāk– Padomes direktīva Nr.91/676/EEK) 2001.gada 18.decembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.531 “Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”. Šie noteikumi nosaka īpaši jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā ūdens un augsnes piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī šo teritoriju noteikšanas kritērijus un apsaimniekošanas kārtību. Īpaši jutīgās teritorijās zemes īpašniekiem un lietotājiem, veicot lauksaimnieciskas darbības, ir jāievēro Labas saimniekošanas prakses nosacījumi (skat. 2.pielikumu). Latvijā par jutīgām vides teritorijām ir noteikts Dobeles rajons, Bauskas rajons, Jelgavas rajons un Rīgas rajons. Lielā daļā no šīs teritorijas ir visauglīgākās un augkopības produkcijas ražošanā visintensīvāk izmantotās lauksaimniecības zemes, kurās aramzemes īpatsvars LIZ sastāvā sasniedz pat 90%. Īpaši jutīgo teritoriju karti skatīt 5.2.3.3.nodaļā.

Pie tam sakarā ar intensīvu zemes izmantošanas nepieciešamību šajos rajonos 70. un 80.gados meliorācijas rezultātā ir izveidoti lieli vienlaidus lauku masīvi, iznīcinot daudzu sugu dzīves un barošanās vietas. Intensīvi apsaimniekotās teritorijās praktiski izzuduši bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai svarīgi ainavas elementi– atsevišķi koki un krūmi vai to grupas, dīķi. Vietām aramzeme tiek izmantota tieši līdz autoceļam, jo autoceļu aizsargjoslu nosacījumi liek zemes īpašniekiem zemi apsaimniekot, aizliedzot stādīt kokaugus. Lai palielinātu bioloģisko daudzveidību, to uzturoši elementi jāsaglabā arī šajās intensīvi apsaimniekotās platībās, izveidojot un apsaimniekojot tīrumu buferjoslas.

Atbalsts netiek piešķirts par Ministru kabineta 2001.gada 18.decemba noteikumos Nr.531 “Par ūdens un augsnes no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”, kas izdoti pamatojoties uz Padomes direktīvu Nr.91.676/EEK un saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”, obligāto prasību izpildi, jo šis apakšpasākums papildina Padomes direktīvā Nr.91/676/EEK paredzētos mērķus. Aizsargjoslu likuma nosacījumi ierobežo augu ķīmisko aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu izmantošanu, taču neaizliedz lauksaimniecisko darbību. Šis apakšpasākums ievieš aktivitātes, kas ir papildus Aizsargjoslu likumā noteiktajām, proti, prasība aizsargjoslā izveidot zālāju nodrošina augstāku vides aizsardzību.

Apakšpasākuma mērķi:

- veicināt videi draudzīgu metožu ievērošanu un vides aizsardzības prasībām atbilstošu saimniecisko darbību jutīgās vides teritorijas platībās, kur pastāv īpaši augsts risks augsnes un ūdens piesārņojumam;

- palielināt platības savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu saglabāšanai un aizsargāšanai vietās ar augstu aramzemes izmantošanas intensitāti.

Atbalstāmās aktivitātes

Zālāju izveidošana un saglabāšana kā:

- virszemes ūdensobjektu buferjoslas;

- tīrumu buferjoslas.

Mērķa teritorija

Apakšpasākums aptver Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Rīgas rajonos Plāna mērķa teritorijā esošās (saskaņā ar Padomes direktīvu Nr.91/676/EEK noteiktās) jutīgās vides teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.531 ”Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kuras apsaimniekotā platība atrodas šī apakšpasākuma mērķa teritorijā.

Atbalsta saņēmēja saistības

Pretendents var saņemt atbalstu, ja:

- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

- nākamajos 5 gados tiek nodrošināta buferjoslas platības apsaimniekošana;

- buferjoslā ir izveidots daudzgadīgs zālājs;

- buferjoslas garums ir vismaz 100 m.

Virszemes ūdensobjektu buferjoslām, ja:

- lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir izveidota virszemes ūdensobjektu buferjosla laukiem, kas ir ne mazāki par 0,3 ha;

- virszemes ūdensobjektu buferjoslu platums gar ūdenstecēm, kas ietilpst Valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, un ūdenstilpēm, ir 10 m no krasta līnijas, bet stāvam pamatkrastam– no tā augšējās malas; buferjoslu platums gar grāvjiem, kas ietilpst Koplietošanas un Viena īpašuma meliorācijas sistēmā, ir
4 m no grāvja malas;

- apņemas veikt pļaušanu vismaz vienu reizi gadā ne ātrāk kā 10.jūlijā un ne vēlāk kā līdz 10.septembrim, nopļautā zāle tiek novākta;

Tīrumu buferjoslām, ja:

- lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir izveidota tīrumu buferjosla laukiem, kas ir ne mazāki par 0,3 ha;

- apkārt laukam tiek izveidota 4 m tīrumu buferjosla;

- apņemas veikt pļaušanu vismaz vienu reizi gadā ne ātrāk kā 10.jūlijā un ne vēlāk kā līdz 10.septembrim, nopļautā zāle tiek novākta;

- buferjoslas izveidojamas laukos, kuru optimālais lielums ir vismaz 20 ha.

Atbalsta maksājumu veids un apjoms

Atbalsta saņēmēji var saņemt ikgadēju atbalsta maksājumu zaudējumu segšanai par neiegūtiem ienākumiem sakarā ar buferjoslu izveidošanu.

Atbalstāmās aktivitātes	EUR/metrs gadā
Tīrumu buferjoslu izveidošana un uzturēšana	0,180
Veģetācijas buferjoslu izveidošana un uzturēšana gar ūdenstecēm, kas ietilpst Valsts nozīmes meliorācijas sistēmā, un ūdenstilpēm, kur buferjoslas platums ir 10 m	0,256
Veģetācijas buferjoslu izveidošana un uzturēšana gar grāvjiem, kas ietilpst Koplietošanas un Viena īpašuma meliorācijas sistēmā, kur buferjoslas platums ir 4 m no grāvja malas	0,102

Atbalsta maksājumu apjoma aprēķins (skat. 13.pielikumā) ir balstīts uz negūto ienākumu daļu, papildu izmaksu aprēķinu 1 ha zālāju platībā un 20 % ieinteresētības likmi. Kompensācija neietver izdevumus, kas rodas saistībā ar Padomes direktīvā Nr.91/676/EEK paredzēto pienākumu izpildi.

Ierobežojumi

Par konkrēto joslas platību var saņemt atbalsta maksājumu tikai vienā no aktivitātēm. Iespējamas pārklāšanās gadījumā maksājums tiek veikts atbilstoši veģetācijas buferjoslām noteiktajai kalkulācijai. Par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumos “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”, “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” un “Erozijas ierobežošana”.

Ieviešanas laiks

Apakšpasākuma ieviešana tiek uzsākta ar 2004.gadu. Grāvju gadījumā buferjoslas tiek ierīkotas sākot ar 2005.gadu.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3– 12.4.nodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības par atbalstam pieteikto platību paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad tiek atbalstam apstiprināts maksājums par ienākumu zaudējumu kompensācijas piešķiršanu un attiecīgās aktivitātes veikšanu.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem. Šis apakšpasākums nepārklājas ar Padomes 2003.gada 29.septembra Regulas (EK) Nr.1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr.2019/93, (EK) Nr.1452/2001, (EK) Nr.1453/2001, (EK) Nr.1454/2001, (EK) Nr.1868/94, (EK) Nr.1251/1999, (EK) Nr.1254/1999, (EK) Nr.1673/2000, (EEK) Nr.2358/71 un (EK) Nr.2529/2001 (turpmāk– Padomes regula Nr.1782/2003), nosacījumiem.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti	2004.	2005.	2006.
Saimniecību skaits, kurās platību apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem	70	100	200
Apsaimniekotās platības īpatsvars kopējā jutīgo vides teritoriju aramzemes platībā, %	5	10	15

Ietekme uz vidi

Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

- lauksaimniecības noteces samazināšana;

- zaļo koridoru ietekme uz bioloģiskās daudzveidības palielināšanos.

9.1.4. Apakšpasākums: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana

Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr.1257/1999 VI sadaļas 22.panta a) punkts.

Pamatojums

Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskās mainības saglabāšanas pienākumu Latvija ir uzņēmusies, akceptējot 1995.gadā Riodežaneiro parakstīto konvenciju par bioloģisko daudzveidību. Saskaņā ar Komisijas regulas Nr.817/2004 14.pantu un regulas 1.pielikumu šķirne tiek uzskatīta par apdraudētu, ja tajā ir ne vairāk kā 7500 liellopi, 10000 aitas un kazas, 15000 cūkas. Latvijā pašreiz šādā statusā ir govju šķirne Latvija zilā un cūku šķirne Latvijas baltā. Šķirņu raksturojums un priekšrocības ir 9.pielikumā. Kritiskā stāvoklī ir arī Latvijas braucamo zirgu šķirnes, jo pašreiz Latvijā lielāks pieprasījums ir pēc sporta zirgiem. Latvijā ir svarīgi uzlabot esošo ganāmpulka produktivitāti un ieviest jaunas modernas šķirnes, bet vienlīdz svarīgi ir arī saglabāt vietējos lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskos resursus ar to raksturīgākajām iezīmēm. Ir izstrādāta un tiek īstenota lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas programma, kura ir par pamatu noteiktu pasākumu veikšanai vietējo nozīmīgo lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu saglabāšanai un īpaši skaita ziņā apdraudēto šķirņu dzīvnieku pavairošanai.

Apakšpasākuma mērķis

Saglabāt, aizsargāt un pavairot vietējās cilmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas.

Mērķa teritorija

Šis apakšpasākums tiek ieviests visā Latvijas teritorijā.

Atbalsta saņēmēji

Fiziska vai juridiska persona– ganāmpulka īpašnieks, kas veic lauksaimniecisko ražošanu.

Atbalsta saņēmēja saistības

Pretendents var saņemt atbalstu, ja:

- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);

- attiecīgā šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija ir izsniegusi atzinumu par dzīvnieka atbilstību lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas kritērijiem saskaņā ar lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu ciltsdarba programmu; saskaņā ar ES tiesību aktiem visi dzīvnieki tiek identificēti un ietverti centrālajā datubāzē. Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija kārto ganāmpulka reģistru, kurā jāreģistrē dzīvnieki;

- pieteicējs turpmākos 5 gadus pēc līguma noslēgšanas brīža par atbalsta saņemšanu apņemas subsidējamo dzīvnieku nepārdot vai nedāvināt, vai nelikvidēt, izņemot īpašus apstākļus (izbeidzies dzīvnieka produktīvais vecums, slimības, nelaimes gadījumi, kuros dzīvnieks daļēji cietis un nav ārstējams u.c.).

Atbalsta maksājumu veids un apjoms

Atbalsta saņēmēji var saņemt ikgadēju atbalsta maksājumu par attiecīgās šķirnes dzīvnieka audzēšanu. Atbalsta maksājums par attiecīgo dzīvnieku gadā ir šāds:

Dzīvnieks	Maksājuma apmērs EUR/ dzīvnieks gadā
Latvijas brūnās govju šķirnes dzīvnieks	131
Latvijas zilās govju šķirnes dzīvnieks	199
Latvijas baltās cūku šķirnes dzīvnieks	148
Latvijas tumšgalves aitu šķirnes dzīvnieks	75
Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa dzīvnieks	198
Latvijas vietējās kazu šķirnes dzīvnieks	77

Atbalsta maksājumu apjoma aprēķinu skatīt 13.pielikumā. Apakšpasākumu apvienošanas gadījumā kopējais maksājums nedrīkst pārsniegt Padomes regulas Nr.1257/1999 pielikumā paredzētos ierobežojumus.

Ieviešanas laiks

Apakšpasākuma ieviešana tiek uzsākta 2004.gadā.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3– 12.4.nodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad tiek atbalstam apstiprināts maksājums par attiecīgo dzīvnieku.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti	2004.	2005.	2006.
Latvijas brūnās govju šķirnes dzīvnieki	5000	5200	5500
Latvijas zilās govju šķirnes dzīvnieki	250	300	350
Latvijas baltās cūku šķirnes dzīvnieki	400	450	500
Latvijas tumšgalves aitu šķirnes dzīvnieki	400	450	500
Latvijas zirgu šķirnes dzīvnieki	500	550	600
Latvijas vietējās kazu šķirnes dzīvnieki	0	0	4400

Ietekme uz vidi

Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

- vietējo šķirņu saglabāšana;

- ģenētisko resursu izzušanas riska novēršana.

9.1.5. Apakšpasākums: Erozijas ierobežošana

Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr.1257/1999 VI sadaļas 22.panta a) punkts.

Pamatojums

Juridiskā bāze:

– likums “Par piesārņojumu” (18.panta otrās daļas 2.punkts un trešās daļas 1.punkts);

–Ministru Kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi Nr.531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”.

Augsne ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem, kas nodrošina lauksaimniecības produkcijas ražošanu, un kā ekosistēmas komponents ietekmē biomasas producēšanu. Tā kalpo kā filtrs, kas aizsargā pazemes ūdeņus, ūdensteces un ūdenstilpes no ķīmiskā un bioloģiskā piesārņojuma. Augsne ir teritorijas bioloģiskās daudzveidības noteicēja un saglabātāja. Augšņu degradācija ir galvenā lauksaimniecības radītā vides problēma. Latvijā pastāv divi erozijas veidi: ūdens erozija un vēja erozija. Pēdējo desmit gadu laikā lauksaimniecības intensitāte Latvijā ir krietni samazinājusies, taču sākoties ES strukturālajai palīdzībai tā pakāpeniski sāk pieaugt. Nepareiza agrotehnika, reljefa īpatnības, augu maiņas neievērošana un zaļo platību trūkums veicina eroziju lauksaimniecības zemēs. Lielu, vienlaidus lauku izveidošana, it īpaši Zemgales līdzenumā, Piejūras zemienē, Vidzemes augstienē ir veicinājušas augsnēs vēja un ūdens eroziju, kā arī augu barības vielu samazināšanos. Augsnes organiskā viela ir ne tikai augu barības vielu avots, bet tai ir liela ietekme uz augsnes fizikālajiem rādītājiem un adsorbcijas spēju. Vidējais organiskās vielas saturs augsnēs ir 1,83 %. Pēdējo gadu novērojumu periodā minerālaugšņu organiskās vielas saturs ir samazinājies 25 % platību. Vēja erozijas ietekmē notiek augsnes daļiņu pārnešana vēja iedarbības rezultātā. Tādejādi vējš nones augsnes virsējo auglīgo slāni vai arī auglīgais slānis tiek aprakts. Pārnestās augsnes daļiņas veicina ūdens piesārņojumu ar augu barības elementiem. Ūdens erozijas rezultātā tiek bojāta augsnes virskārta, kā arī dziļākie slāņi, augsnes minerālvielas pārvietotas virszemes ūdeņos. Ūdens kvalitāti sevišķi nelabvēlīgi ietekmē biogēno elementu (slāpekļa, fosfora u.c.) iekļūšana tajā.

Informācija par vēja un ūdens erozijas pakļautajām teritorijām skat. 5.1.4.6.nodaļā “Augsnes degradācija”.

Apakšpasākuma mērķi

- veicināt erozijas samazināšanu, palielinot veģetācijas noklāto platību proporciju lauksaimniecībā izmantojamās zemēs;

- veicināt augsnēs augu barības vielu saglabāšanos.

Atbalstāmās aktivitātes

Ziemāju un daudzgadīgo kultūraugu īpatsvara augsekā palielināšana.

Mērķa teritorija

Apakšpasākums aptver visu Latvijas teritoriju.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kuras apsaimniekotā platība atrodas šī apakšpasākuma mērķa teritorijā.

Atbalsta saņēmēja saistības

Pretendents var saņemt atbalstu, ja:

- visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse;

- atbalstam pieteiktā saimniecības apsaimniekotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 1 ha, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0,3 ha;

- pretendents uzņemas saistības, par pirmajā saistību gada iesniegumā visu atbalstam deklarēto platību. Pretendents apņemas nesamazināt atbalstam deklarēto platību turpmākajos saistību gados, kā arī deklarēt šajās platībās atbalsttiesīgās kultūras;

- pretendents apņemas platībā, par kuru pirmajā pieteikšanas gadā tiek uzņemtas saistības, saimniekot atbilstoši pasākuma noteikumiem piecus gadus, sākot ar pirmā pieteikšanās gada 15.novembri. Jaunas saistības jāuzņemas gadījumā, ja pretendents palielina atbalstam deklarēto platību vairāk nekā par 20 % vai 2 ha, salīdzinot ar pirmo gadu;

- ziemas periodā no 15.novembra līdz nākamā gada 1.martam vismaz 70 % no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes jābūt aizņemtām ar zaļajām platībām, tai skaitā aramzemē sētie ilggadīgie zālāji, zālāji sēklu iegūšanai, ziemāju graudaugi (ziemas kvieši, ziemas mieži, tritikāle, rudzi), ziemas rapsis, neiestrādātas kultūraugu pēcpļaujas atliekas– rugāji, zaļmēslojuma augu zelmenis (piemēram, ziemas ripsis, ziemas rapsis).

Atbalsta maksājumu veids un apjoms

Atbalsta saņēmēji var saņemt ikgadēju atbalsta maksājumu zaudējumu segšanai lauksaimniecībā izmantojamā zemē par ražošanas struktūras maiņu un neiegūtiem ienākumiem.

Atbalsta apjoms par 1 ha zaļo platību (izņemot pastāvīgās pļavas un ganības)	EUR/ha
Nitrātu vides jutīgajās teritorijās	23
Pārējā Latvijas teritorijā	40

Nitrātu vides jutīgajās teritorijās zaļajām platībām saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumu Nr.531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” 12.³6.apakšpunktu jānoklāj vismaz 30 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tāpēc atbalsta maksājuma apjoms nitrātu vides jutīgajās teritorijās ir proporcionāli samazināts.

Atbalsta maksājumu apjoma aprēķins (skat. 13.pielikumā) ir balstīts uz neiegūto ienākumu daļu, papildu izmaksu aprēķinu 1 ha augsekas lauka un 20 % ieinteresētības likmi. Maksājums tiek veikts nākamajā gadā pēc iesniegšanas.

Ierobežojumi

Lai izvairītos no pārklāšanās, par attiecīgo platību atbalsta saņēmējs nevar pretendēt uz atbalstu pasākuma “Agrovide” apakšpasākumā “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” un “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”, “Buferjoslu ierīkošana”.

Ieviešanas laiks

Apakšpasākuma ieviešana tiek uzsākta ar 2006.gadu.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī apakšpasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3– 12.4.nodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības par atbalstam pieteikto platību paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad tiek atbalstam apstiprināts maksājums par ienākumu zaudējumu kompensācijas piešķiršanu un attiecīgās aktivitātes veikšanu.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem. Šis apakšpasākums nepārklājas ar Padomes 2003.gada 29.septembra Regulas (EK) Nr.1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr.2019/93, (EK) Nr.1452/2001, (EK) Nr.1453/2001, (EK) Nr.1454/2001, (EK) Nr.1868/94, (EK) Nr.1251/1999, (EK) Nr.1254/1999, (EK) Nr.1673/2000, (EEK) Nr.2358/71 un (EK) Nr.2529/2001 (turpmāk– Padomes regula Nr.1782/2003), nosacījumiem.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti	2006.
Saimniecību skaits, kurās platību apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem	5000
“Zaļo platību” kopējā, ha	110000

Ietekme uz vidi

Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:

- augsnes resursu saglabāšana erozijai pakļautajās teritorijās;

- bioloģiskās daudzveidības palielināšanās;

- augsnes bioloģiskās aktivitātes palielināšana

9.2. Pasākums: Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr.1257/1999 V sadaļa (13.– 21.pants), Komisijas regulas Nr.817/2004 5.nodaļa (11.pants).

Pamatojums

Latvijā mazāk labvēlīgie apvidi ir noteikti saskaņā ar Padomes regulas Nr.1257/1999 19.pantā definētiem kritērijiem par Latvijas mazāk labvēlīgiem apvidiem ir noteikti 74,4 % no valsts kopējās platības, kurā atrodas 1,81 milj. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ietver aramzemi, pļavas, ganības, ilggadīgos stādījumus (skat. 5.nodaļu). Mazāk labvēlīgo apvidu lieluma noteikšanā kopumā ir ņemti vērā Latvijas agroklimatiskie apstākļi, īpaši augsnes auglība, skābums un mitrums, paugurainais reljefs un īsais veģetācijas periods, ietekmē augstas izmaksas augkopības kultūru audzēšanā un salīdzinoši zemu produktivitāti. Savukārt Latvijā raksturīgie klimatiskie apstākļi un nepieciešamība lopus turēt kūtīs rudens, ziemas un pavasara periodā sadārdzina ražošanas izmaksas lopkopībā, jo īpaša nepieciešamība ir pēc izmaksās dārgāku ražošanas ēku un lopu mītņu, noliktavu, mēslu krātuvju celtniecības un uzturēšanas, kā arī pēc speciālās tehnikas. Īsais veģetācijas periods ierobežo laikā un sadārdzina izmaksās lopbarības sagatavošanu un uzglabāšanu noliktavās un krātuvēs periodam, kad lopi tiek turēti kūtīs.

Sakarā ar zemajiem ienākumiem vai pat zaudējumiem lauksaimniecībā, kurus ietekmē agroklimatiskie apstākļi, pašu finansu līdzekļi investīcijām ražošanas produktivitātes un efektivitātes uzlabošanai vai nelauksaimnieciskās darbības uzsākšanai ir nepietiekami jeb neeksistē, bet iespējas izmantot banku kredītus ir ierobežotas. Tas ir iemesls komerciāla rakstura lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanai un naturālās saimniekošanas turpināšanai vai teritoriju depopulācijai– ekonomiski aktīvo iedzīvotāju aizbraukšanai uz valsts centrālo daļu vai rajonu centriem. Līdz ar to sadārdzinās sociālās un ekonomiskās infrastruktūras uzturēšanu atlikušo lauku iedzīvotāju, īpaši komersantu vajadzībām, pieaug neapsaimniekotās LIZ platības, degradējas kopējā lauku ainava. Šo tendenču attīstība novedīs pie tā, ka ne tikai tūrisma, bet arī citu nelauksaimniecisko aktivitāšu attīstības iespējas samazināsies.

Pasākuma īstenošanas uzdevums ir sniegt papildus atbalstu lauku saimniecību ienākumiem, lai nodrošinātu pietiekamu līmeni investīciju veikšanai saimniecību attīstībai.

Atkarībā no augsnes auglības Latvijas MLA tiek grupētas šādi:

– 1. kategorijas MLA, kurās atrodas 253 252 ha LIZ;

– 2. kategorijas MLA, kurās atrodas 812 304 ha LIZ;

– 3. kategorijas MLA, kurās atrodas 743 847 ha LIZ.

Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1257/1999 16.pantu par teritorijām, kurās ir īpaši aprobežojumi saimnieciskajai darbībai lauku vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nolūkam, Latvijā tiek klasificētas visas teritorijas, kurās lauksaimniecisko darbību ierobežo nacionālie tiesību akti par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un atrodas Natura 2000 vietu sarakstā iesniegšanai Komisijā un ir potenciālās Natura 2000 statusa ieguvējas.

Saskaņā ar 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas datiem 42 % saimniecību pieder 1– 5 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet 1/3 no tām pieder 1– 2 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tā kā mazās saimniecības laukos ieņem nozīmīgu lomu ilgstošā attīstībā, ir noteikts, ka atbalsta saņēmējs ik gadu veic lauksaimniecisko darbību vismaz uz 1 ha lauksaimniecības zemes.

Pasākuma mērķi

– sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību, kurā tiek izmantotas videi draudzīgas metodes;

– palielināt ienākumus saimniecībās, kuras atrodas mazāk labvēlīgos apvidos.

Mērķa teritorija

Pasākuma mērķa teritorija ir Plāna šādas lauku teritoriju grupas:

– 1.mērķa grupa– mazāk labvēlīgi apvidi atbilstoši Padomes regulas Nr.1257/1999 19. pantam (teritoriju sarakstu skatīt 15.pielikumā);

– 2.mērķa grupa– saskaņā ar Padomes regulas Nr.1257/1999 16.pantu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kuras ir iekļautas potenciālo Natura 2000 vietu sarakstā iesniegšanai Komisijā izvērtēšanai. Piedāvāto teritoriju sarakstu skatīt 16.pielikumā.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskajai darbībai ir noteikti ierobežojumi, var tikt iekļautas kādā no 1.mērķa grupas teritorijām.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kas veic lauksaimniecisko darbību.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu, ja:

– atbalsta saņēmējs ik gadu veic lauksaimniecisko darbību LIZ vismaz 1 ha platībā, kuru veido lauki, kas ir ne mazāki par 0.3 ha;

– zeme tiek uzturēta labā lauksaimniecības stāvoklī²⁵.

Turklāt atbalsta saņēmējiem, kas pretendē uz atbalstu mazāk labvēlīgajiem apvidiem, jāatbilst šādām prasībām:

– visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat 2.pielikumu);

– 1.mērķa grupas atbalsta pretendents turpmākos 5 gadus no kompensācijas maksājuma veikšanas apņemas veikt lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgajos apvidos.

Šī noteikuma izpildei pastāvīgās pļavās un ganībās, aramzemē sētos ilggadīgos zālājos, kuru platība pārsniedz 30 ha, jānodrošina minimālais lopu blīvums, kas ir vismaz 0,2 dzīvnieku vienības uz 1 ha vidēji saimniecībā, saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem uz kārtējā gada 1.jūliju.

Lopu blīvuma nosacījums netiek piemērots patstāvīgo pļavu un ganību, aramzemē sēto ilggadīgo zālāju platībām, kuras izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai lopbarības ražošanai. Platību izmantošanu lopbarības ražošanai pretendents apliecina ar savu parakstu un par nepatiesu ziņu sniegšanu atbalsts pasākuma “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” ietvaros netiek piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulas Nr.817/2004 72.panta 2.punkta nosacījumiem.

Dzīvnieki, ganāmpulki un novietnes ir reģistrētas un dzīvnieki apzīmēti saskaņā ar normatīviem aktiem par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu. Dzīvnieku vienības nosaka saskaņā ar plāna 18.pielikumu. Ja šis nosacījums netiek ievērots, tad atbalsts netiek izmaksāts par platību, kurā netiek nodrošināts lopu blīvums vai netiek izmantotas biškopībā nektāra vākšanai. Pretendents nav tiesīgs saņemt atbalstu saskaņā ar Komisijas Regulas Nr.817/2004 72.panta 2.punktu par nepatiesu ziņu sniegšanu un gadījumos, ja 2005.gadā deklarēto pastāvīgo pļavu un ganību platības tiek pārveidotas par papuvi (kultūras kods– 610), atmatu (kultūras kods– 620), nektāraugu platībām (kultūras kods– 930) un pārējām kultūrām uz aramzemes (kultūras kods– 989).

Lopu blīvuma nosacījumi attiecas uz pretendentu iesniegumiem, kas iesniegti 2006.gadā un turpmākajos gados;

- tiek ievērotas Padomes 1996.gada 29.aprīļa Direktīva Nr.96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu un Padomes 1996. gada 29.aprīļa Direktīva Nr.96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK.

Atbalsta maksājumu veids un apjoms

Šī pasākuma ietvaros maksājumi var tikt piešķirti aramzemei, ilggadīgajiem zālājiem, ilggadīgajiem labības sējumiem un sakņu dārziem saskaņā ar Komisijas noteikto (EUROSTAT) statistikas mērķiem.

Maksājumi ir šādi:

Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1257/1999 19.pantu noteiktās teritorijas EUR/ha
MLA kategorija
MLA 1.kategorija	33
MLA 2.kategorija	46
MLA 3.kategorija	64
Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1257/1999 16.pantu noteiktās teritorijas EUR/ha
Nepārklājas ar citiem MLA	38
Pārklājas ar MLA 1.kategoriju	33
Pārklājas ar MLA 2.kategoriju	30
Pārklājas ar MLA 3.kategoriju	26

Detalizētu aprēķinu skatīt 12. pielikumā.

Ierobežojumi

Atbalsta maksājumus var saņemt par platībām, par kurām ir tiesības saņemt vienoto platības maksājumu.

Ieviešanas laiks

Pasākuma ieviešana tiek uzsākta 2004.gadā. Apakšpasākuma “Apvidi ar vides ierobežojumiem” ieviešana tiek uzsākta pēc potenciālo Natura 2000 teritoriju apstiprināšanas un teritoriju robežu digitalizētā formāta karšu izveides.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3-12.4.nodaļā.

Ja atbalstam ik gadus pieteiktās platības kopējais aprēķinātais atbalsta maksājumu apjoms pārsniedz šī pasākuma ietvaros paredzētā ikgadējā finansējuma apjomu, tad atbalsta maksājuma apjoms par ha katrā no mērķa grupām (t.sk. kategorijām) attiecīgajā gadā var tikt proporcionāli samazināts (līdz pat 50 % par ha).

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.-2006.gada īstenošanas periodā.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējs var saņemt vienoto platības maksājumu, atbalstu no citiem ES līdzfinansētiem, valsts budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem.

Papildus priekšrocības šī apakšpasākuma atbalsta saņēmējiem tiek dotas VPD 4.prioritātes lauku attīstības pasākumā “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos”.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti	2004	2005	2006
Atbalstīto saimniecību skaits
MLA 1.kategorijas teritorijā	14 589	14 589	14 589
MLA 2.kategorijas teritorijā	45 552	45 552	45 552
MLA 3.kategorijas teritorijā	47 414	47 414	47 414
Platība, par kuru tiek saņemts atbalsts, ha
MLA 1.kategorijas teritorijā	225 000	235000	240000
MLA 2.kategorijas teritorijā	560 000	644 000	708400
MLA 3.kategorijas teritorijā	460 000	529 000	581900
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās- Natura 2000 teritorijas	0	15000	17000
Atbalstāmo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000 teritorijas) platības īpatsvars, %		17	19
Ienākuma līmeņa starpības samazināšanās starp MLA teritorijas saimniecībām un vidējo līmeni valstī, %	20	25	30

9.3. Pasākums: Priekšlaicīgā pensionēšanās

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr.1257/1999 IV sadaļa (10.– 12.pants), Komisijas regulas Nr.817/2004 4.nodaļa (7.– 10.pants).

Pamatojums

Lauksaimnieku demogrāfiskajai struktūrai ir raksturīgs augsts gados vecs cilvēku īpatsvars kopējā lauksaimnieku skaitā. Pēc 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskiem rezultātiem vecumā no 50 līdz 54 gadiem ir 9,8% lauku saimniecību īpašnieki, 10,7% ir vecumā no 55 līdz 59, bet 37,8% ir vecāki par 60gadiem. Neskatoties uz pieejamajām apmācību iespējām un finansiālo atbalstu saimniecību attīstībai, lielākā daļa gados vecu lauksaimnieku neizrāda interesi par jaunu ražošanas tehnoloģiju apgūšanu, par saimnieciskās darbības dažādošanu, nav pietiekami aktīvi, lai sekotu tirgus tendencēm un meklētu jaunus produkcijas noieta tirgus. Tāpēc laukos esošie ražošanas resursi netiek pilnībā izmantoti, pasīva saimniekošana negatīvi ietekmē arī teritorijas kopējo ekonomisko un sociālo attīstību. Lauku attīstības veicināšanai ir svarīgi divi atbalsta pasākumi.

Pasākums “Priekšlaicīgā pensionēšanās” rada iespēju gados veciem saimniecību īpašniekiem, kuri nevēlas vai dažādu iemeslu dēļ nespēj turpināt un attīstīt saimniecisko darbību, atdot, pārdot, dāvināt savu saimniecību vai tās daļu citam, saņemot priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstu un paturot zināmus resursus pārtikas ražošanai savam un ģimenes pašpatēriņam. Priekšlaicīgās pensionēšanas atbalsta grupā ieskaitāmi arī tie algotie darbinieki, kas nodarbojās un ienākumus saņēma no darba saimniecībā, kuras īpašnieks pārtrauc komerciālo darbību.

Savukārt pasākums “Atbalsts jaunajiem zemniekiem” (VPD 4.prioritātes lauku attīstības pasākums) rada iespēju gados jauniem, izglītotiem un perspektīviem zemniekiem, kuri vēlas izveidot jaunas, paplašināt esošās vai pārņemt jau ražojošas lauku saimniecības no gados vecākiem saimniecību īpašniekiem, saņemt atbalstu saskaņā ar pasākuma nosacījumiem un atbalsta apjomu.

Pasākuma mērķis

Veicināt lauku saimniecību pārņemšanu un attīstību, nomainot un uzlabojot tās menedžmentu un iesaistot jaunus un/vai ekonomiski aktīvus cilvēkus.

Mērķa teritorija

Šis pasākums attiecas uz Plāna mērķa teritoriju.

Atbalsta saņēmēji

Tiek noteikts, ka šī pasākuma ietvaros priekšlaicīgās pensionēšanās atbalstu var saņemt:

1) fiziska persona– saimniecības atdevējs;

2) fiziska persona– strādnieks saimniecības atdevēja saimniecībā.

Šis pasākums netiek attiecināts uz kādu noteiktu nozari.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Saimniecības atdevējam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

– viņš/viņa ir vismaz 55 gadus vecs un nav vēl sasniedzis valsts vecuma pensijai atbilstošo vecumu saimniecības atdošanas brīdī;

– vidējie ieņēmumi no saimnieciskās darbības 4 iepriekšējo noslēgto gadu periodā nav mazāki par Latvijas lauku saimniecību uzskaites datu tīkla (turpmāk– SUDAT) ekonomiskā lieluma mērvienību, kas ir ne mazāks par divām Eiropas Lieluma vienībām, tas ir 2 400 EUR, un saimnieciskās darbības ieņēmumu lielākā daļa ir gūta no lauksaimnieciskās darbības;

– par savu saimniecisko darbību pēdējos 4 gados ir atskaitījies Valsts ieņēmumu dienestam (VID), par atskaites brīdi ņemot iesnieguma iesniegšanas laiku;

– pilnībā pārtrauc komerciālo lauksaimniecisko darbību;

– viņš/viņa drīkst turpināt nekomerciālu lauksaimniecisko darbību un izmantot ēkas;

– ir nodarbojies ar lauksaimniecisko darbību 10 gadus pirms saimniecības atdošanas;

– lauksaimnieks, kas nomā saimniecību, drīkst atbrīvot zemi īpašniekam ar noteikumu, ka nomas laiks tiek pārtraukts un ir izpildītas Padomes regulas Nr.1257/1999 11.panta 2.punktā saimniecības pārņēmējam noteiktās prasības.

Saimniecības pārņēmējs– cita fiziska vai juridiska persona, kura nopērk vai saņem dāvinājumā saimniecības atdevēja saimniecību vai visu vai daļu no zemes:

– pārņem saimniecības atdevēja saimniecību vai zemi savā īpašumā;

– izstrādā komercdarbības plānu, kurā ir paredzēta nodotās saimniecības ekonomiskā dzīvotspēja nākamo trīs gadu laikā pēc iesnieguma apstiprināšanas;

– saimniecības pārņēmējam ir atbilstoša izglītība un profesionālās iemaņas, kas iegūtas formālas lauksaimnieciskās izglītības veidā vai ar apliecību, kas apliecina profesionālo kvalifikāciju lauksaimniecībā saskaņā ar Zemkopības ministrijas apstiprinātu programmu;

– saimniecības pārņēmējs ir tiesīgs turpināt attīstīt lauksaimniecisko darbību saimniecībā jau pastāvošā nozarē, kā arī to mainīt, vai arī uzsākt nelauksaimniecisko darbību, kas ir savienojama ar lauku vides kvalitātes uzlabošanu vai aizsardzību, ja ar lauksaimniecisko darbību nevar sasniegt ekonomisko dzīvotspēju;

– apņemas veikt saimniecisko darbību atdotajā saimniecībā vismaz 5 gadus.

Ekonomiskās dzīvotspējas kritērijs ir saimniecības pozitīvas naudas plūsmas nodrošināšana un pārņemtās saimniecības (saimniecības daļas) neto apgrozījuma (saimnieciskās darbības ieņēmumu) pieaugums trīs gadu laikā pēc iesnieguma apstiprināšanas vismaz par 10 %, ja iepriekšējā noslēgtā gada neto apgrozījums (ieņēmumi no saimnieciskās darbības) ir līdz 10000 latiem, 7 %, ja no 10000 līdz 50000 latiem, un 5 %– virs 50000 latiem.

Atdotās saimniecības strādnieks var pretendēt uz priekšlaicīgās pensijas saņemšanu, ja:

– pilnībā pārtrauc lauksaimniecisko darbību; ir ne mazāk kā 55 gadu vecs, tomēr vēl nav sasniedzis valsts vecuma pensijai atbilstošo vecumu;

– pēdējos piecus gadus vismaz pusi no sava darbalaika nostrādājis par zemnieku saimniecības palīgu vai strādnieku;

– saimniecības atdevēja saimniecībā ir nostrādājis ne mazāk kā divu gadu pilnu darba laiku četru gadu periodā pirms saimniecības atdevēja priekšlaicīgās pensionēšanās;

– ir sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieks.

Atbalsta veids un apjoms

Atbalsta saņēmējs– saimniecības atdevējs– var saņemt ikmēneša pensiju 15 gadus no lēmuma– apstiprinājuma brīža, bet ne ilgāk kā līdz 75gadu vecuma sasniegšanai.

Gada pensijas apmērs tiek aprēķināts pēc formulas:

Ja I >=0, tad P = I + (Is– I) / Es, bet ne mazāks par Is, kur

– P– aprēķinātais gada pensijas apmērs, kas tiek koriģēts latos;

– I– atbalsta saņēmēja saimniecības 4 iepriekšējo noslēgto gadu perioda gada vidējā peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu atskaitījumiem (latos);

– Is– SUDAT saimniecību vidējie neto ienākumi iepriekšējo trīs gadu periodā, neieskaitot gadu pirms pieteikšanās;

– Es– SUDAT saimniecību vidējais ekonomiskais lielums aizpagājušajā gadā (ELV).

Ja I < 0, tad P=Is+0,6-I, bet ne mazāks par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu gadā.

Ja P ir lielāks par 15 000 EUR, tad pensijas apmērs ir 15 000EUR gadā.

Gadījumā, ja saimniecības atdevējs, priekšlaicīgās pensijas saņēmējs, pēc apstiprināšanas atbalstam sāk saņemt valsts vecuma pensiju, tad priekšlaicīgās pensijas apmērs tiek samazināts par valsts vecuma pensijas apmēru.

Atbalsta saņēmējs– saimniecības strādnieks– var saņemt ikmēneša pensiju no lēmuma apstiprinājuma brīža līdz valsts vecuma pensijas vecuma sasniegšanas brīdim, bet ne ilgāk kā 10 gadus.

Saimniecības strādnieka gada pensija tiek noteikta latos, ievērojot limitu 3 500 EUR gadā un kopējo limitu– līdz 35 000 EUR.

Ierobežojumi

Nekomerciālajai lauksaimnieciskajai darbībai, kuru saimniecības atdevējs turpina veikt saskaņā ar Padomes regulas Nr.1257/1999 11.panta 1.punkta pēdējo daļu, nevar piešķirt atbalstu saskaņā ar Kopējo lauksaimniecības politiku.

Ieviešanas laiks

Pasākuma ieviešana tiek uzsākta 2005.gadā. Pasākumu paredzēts uzsākt 2005.gadā, jo atbilstoši novērtējumam tas ir agrākais laiks, kad zemnieki kā potenciālie atbalsta saņēmēji varētu izdarīt šādu atbildīgu lēmumu, pamatojoties uz iestāšanās ES iegūto pieredzi.

Administrēšana

Atbalsta pretendents kopā ar saimniecības pārņēmēju piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3– 12.4.nodaļā.

Pretendents var pieteikties uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.– 2006.gada īstenošanas periodā, un noslēgtās saistības paliek spēkā uz norādīto laiku, bet piešķirtās pensijas apmērs no 2007.gada 1.janvāra var tikt pārskatīts atbilstoši jaunajam programmas periodam.

Saistība ar citiem pasākumiem

Šis pasākums ir saistīts ar VPD paredzēto pasākumu “Atbalsts jaunajiem zemniekiem”. Saimniecības pārņēmējs var saņemt atbalstu pasākuma “Atbalsts jaunajiem zemniekiem” ietvaros saskaņā ar Padomes regulas Nr.1257/1999 8.pantā paredzētajiem noteikumiem.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti	2004.	2005.	2006.
Piešķirto pensiju skaits saimniecību atdevējiem		500	1000
– t.sk. atbalsta saņēmējām sievietēm		250	500
Pensionēto saimniecību darbinieku skaits		150	300
– t.sk. atbalsta saņēmējas sievietes		75	150
Saimniecību platība, par kuras pārņemšanu noslēgti jauni līgumi		14000	28000

9.4. Pasākums: Atbalsts ražotāju grupām

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Regulas Nr. 1257/1999, kurā izdarīti grozījumi ar Pievienošanās līguma 2. pielikuma 6. sadaļu “Lauksaimniecība”, 33.d pants.

Pamatojums

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību jeb ES izpratnē ražotāju grupu darbības mērķi ir iespējas tās biedriem uz sadarbības principiem realizēt savā saimniecībā saražoto produkciju, atbalstīt savus biedrus efektīva ražošanas procesa nodrošināšanā, produkcijas realizācijas sagatavošanā (pirmapstrāde, fasēšana, pārstrāde u.c.) un realizācijas procesā, tādējādi samazinot izmaksas gan preces ražošanas procesā, gan tās nogādāšanā līdz patērētājam. Savukārt ražotāju grupu biedriem ir nepieciešams nodrošināt produkcijas piegādi tirgus prasībām atbilstošā kvalitātē un apjomos.

Aktivizējoties ekonomiski stiprāku komersantu grupām, nacionālie tiesību akti tiek pilnveidoti, lai nodrošinātu plašākas sadarbības iespējas un finansiālā atbalsta pieejamību jau aktīvajām grupām. Neskatoties uz pieaugošo komersantu interesi par sadarbību savas produkcijas noieta iespēju vairošanā un realizācijas izdevumu samazināšanā, par bremzējošu faktoru tiek uzskatītas administratīvās izmaksas, kas nepieciešamas sākotnējās sadarbības uzsākšanai un aktīvas un mērķtiecīgas vadības darba nodrošināšanai turpmākos gados. 2002. gadā veiktajā apsekošanā tika konstatēts, ka Latvijā reāli darbojas 574²⁶ kooperatīvās sabiedrības, kuru profils ir lauksaimniecība.

Pēdējie grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā paredz jaunu kooperatīvās sabiedrības veidu– lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet pati nenodarbojas ar lauksaimniecisko produktu ražošanu.

Lai atzītu sabiedrību, tā tiek vērtēta pēc iepriekšējā gada saimnieciskās darbības rādītājiem saskaņā ar šādiem kritērijiem:

1. Sabiedrības biedri ar tās starpniecību realizē tikai savā saimniecībā saražoto lauksaimniecības produkciju;

2. Minimālais apgrozījums starp sabiedrību un sabiedrības biedriem ir 5000 lati;

3. Minimālais apgrozījums starp sabiedrību un sabiedrības biedriem nav mazāks par 75 % no sabiedrības kopējā apgrozījuma;

4. Pārpalikuma sadale sabiedrības biedriem tiek veikta proporcionāli sabiedrības biedriem sniegto pakalpojumu apjomam;

5. Vismaz 25% no pārpalikuma līdzekļiem tiek ieguldīti sabiedrības attīstībā.

2002. gadā nacionālo atbalstu sadarbības veicināšanai laukos saņēma 32 kooperatīvās sabiedrības, kuru 2001. gada vidējais neto apgrozījums bija aptuveni 200 tūkst. latu, bet maksimālais ‑ tuvu miljonam. Vidējais biedru skaits– 112, kas svārstījās robežās no 10 līdz 195.²⁷ Pārņemot un piemērojot Latvijas nosacījumiem pasau­les pieredzi, 2002. gada beigās tika izstrādāti jauni noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, kas nosaka ražotāju grupu atzīšanas kritērijus, atzīšanas kārtību un darbības kontroli. To ieviešanas mērķis ir nacionālā līmenī pilnveidot finansiālā atbalsta mehānismu šādu sabiedrību darbības atbalstīšanai, tādējādi papildus stimulējot Latvijas komersantu/ražotāju sadarbību, atvieglojot juridiskos nosacījumus komersantu ekonomiskās sadarbības īstenošanā un administratīvā darba veikšanā.

Pasākuma mērķis

Veicināt ražotāju grupu veidošanos un to efektīvu darbību centralizētas pirmapstrādes un mārketinga procesa nodrošināšanai (t.sk. jaunu noieta tirgu apgūšanā), saražotās produkcijas nodrošināšanai pietiekošā apjomā tirgū pēc vienota kvalitātes standarta.

Mērķa teritorija

Pasākums attiecas uz visu Latvijas teritoriju.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt juridiskas personas, kuras ir atzītas kā ražotāju grupas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem. Saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem tās ir kooperatīvās sabiedrības. Kooperatīvās sabiedrības sniedz pakalpojumus attiecīgās kooperatīvās sabiedrības biedriem un kuru ir atzinusi atzīšanas komisija saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.328 “Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atzīšanas kārtība” un attiecīgu Zemkopības ministrijas rīkojumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem kooperatīvo sabiedrību atzīšana tiek veikta ik gadu. Atzīšana tiek veikta attiecībā uz kooperatīvajām sabiedrībām, kas ražo Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikumā norādītās preces, izņemot augļu un dārzeņu sektorā.

Atbalstāmā aktivitāte

Ražotāju grupām tiek piešķirts atbalsts to darbības nodrošināšanai un vadībai. Atbalsts tiek noteikts pēc vienotas likmes atkarībā no ražotāju grupas biedru ikgadējā pārdotās produkcijas apjoma.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Atbalstu piešķir, lai veicinātu tādu ražotāju grupu izveidi un administratīvo darbību, kuru mērķi ir:

– ražotāju, kas ir attiecīgo grupu locekļi, ražošanas un produkcijas pielāgošana tirgus prasībām;

– preču kopīga laišana tirgū, tostarp sagatavošanas pārdošanai, pārdošanas centralizācija un piegāde vairumpircējiem;

– vienotu noteikumu izstrāde attiecībā uz ražošanas informāciju, īpašu uzmanību pievēršot ražas novākšanai un pieejamībai.

Atbalsta veids un apjoms

Atbalstu ražotāju grupām aprēķina kā noteiktu procentu no ražotāju grupas biedru ikgadējās pārdotās produkcijas vērtības (skatīt zemāk esošo tabulu). Ja ikgadējā pārdotās ražotāju grupas biedru produkcijas vērtība ir mazāka par 1000000 EUR, ikgadējais atbalsta apjoms tiek aprēķināts regresējošā secībā sākot no 5% (skatīt zemāk esošajā tabulā 1. aili). Ja ikgadējā pārdotās ražotāju grupas biedru produkcijas vērtība ir lielāka par 1000000 EUR, tad par to daļu, kas pārsniedz 1000000 EUR tiek piemērota ikgadēji regresējoša likme sākot no 2,5%. (skatīt zemāk esošajā tabulā 2. aili). Kopējais atbalsta apjoms vienai ražotāju grupai nedrīkst pārsniegt maksimālo noteikto apjomu 1. gadā 100000 EUR, bet 5. gadā– 50000 EUR.

Ražotāju grupu atbalsta aprēķināšana

Gads	Ikgadējais neto apgrozījums < EUR 1000000	Ikgadējais neto apgrozījums > EUR 1000000	Maksimālais atbalsta apjoms EUR
	1.	2.	3.
1. gads	5%	2,5%	100000
2. gads	5%	2,5%	100000
3. gads	4%	2,0%	80000
4. gads	3%	1,5%	60000
5. gads	2%	1,5%	50000

Atbalstu izmaksā vienu reizi gadā pēc kārtējam gadam iesniedzamo dokumentu saņemšanas un apstiprināšanas.

Ierobežojumi

Atbalstu var saņemt ražotāju grupa pirmos piecus gadus kopš atzīšanas (par pirmo atzīšanas gadu ir uzskatāms 2004.gads vai turpmākie gadi, izvērtējot iepriekšējā gada saimnieciskās darbības rezultātus).

Atbalsts šī pasākuma ietvaros tiek piešķirts kooperatīvajām sabiedrībām, kuras veic darbību Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 1. pielikumā uzskaitīto preču ražošanas nozarē, izņemot augļu un dārzeņu nozarēs. Tie sektori, it īpaši augļu un dārzeņu sektors, kuros paredzēts atbalsts ražotāju grupām no kopējā tirgus organizācijas, atbalstu šī pasākuma ietvaros nesaņem.

Ieviešanas laiks

Pasākums tiek uzsākts 2004.gadā.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3–12.4.nodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.–2006.gada īstenošanas periodā. Atbalstu var saņemt 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad atbalsts tiek apstiprināts.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmēji var pretendēt uz citiem Plāna un VPD finansētiem un nacionālā budžeta finansētiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar tajos noteiktiem nosacījumiem.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti	2004	2005	2006
Atbalstīto ražotāju grupu skaits	35	50	65
Jaunu atzītu ražotāju grupu skaits	35	15	15
Ražotāju grupu vidējais gada apgrozījuma pieaugums, %		10	10

9.5. Pasākums: Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Regulas Nr. 1257/1999, kurā izdarīti grozījumi ar Pievienošanās līguma 2. pielikuma 6. sadaļu “Lauksaimniecība”, 33b pants.

Pamatojums

2001.gadā veiktās lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti liecina, ka Latvijā ir 180tūkst. saimniecību un lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā nodarbināti 271,2tūkst. jeb 45 % no visiem lauku iedzīvotājiem. 59,8 % no kopējā saimniecību skaita 2001.gadā produkciju ražoja pašu patēriņam, nepārdodot neko. Katra trešā saimniecība ir tāda, kas pārdod mazāk nekā pusi no saražotās produkcijas apjoma. Tikai 11,8% no kopējā skaita ir saimniecības, kas vairāk nekā pusi produkcijas ražo pārdošanai.
Ļoti lēni pieaug ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītu aktivitāšu attīstība lauku saimniecībās, jo lauku ekonomikā dominējošai lauksaimniecībai ir salīdzinoši ierobežotas alternatīvas, kā arī lauku iedzīvotājiem trūkst finanšu kapitāla, ideju un zināšanu komercdarbībā, lai attīstītu jau esošās un apzinātu visas iespējamās nozares.

Nacionālajā atbalsta politikā ir īstenotas finansiālās atbalsta programmas, kuras piedāvā iespējas uzsākt, dažādot vai attīstīt esošo komercdarbību. Lauku iedzīvotājiem tiek piedāvāti kredīti uz atvieglotiem noteikumiem un atbalsta maksājumi pēc projektu īstenošanas. Ierobežoto finanšu dēļ valsts atbalstu nav iespējams piešķirt visiem pretendentiem, kas potenciālajiem projektu īstenotājiem ir nozīmīgs atvieglojums komercdarbības uzsākšanas laikā, īpaši bankas aizdevuma procentu daļēja segšana, finanses īstermiņa saimniecisko vajadzību apmierināšanai, finanses dažādu juridisko lietu kārtošanai u.tml.

Atbalsta saņemšanas iespējas šajā pasākumā ļaus kāpināt to saimniecību jaudu, kuras līdz šim saņēmušas nelielu atbalstu no kredītiestādēm un investīciju pasākumiem “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” un “Lauku ekonomikas dažādošana”.

Pasākuma mērķis

Pasākuma mērķis ir veicināt daļēji naturālās saimniecības, pārstrukturizēt darbību un attīstīt komerciālu un konkurētspējīgu saimniecisko darbību.

Mērķa teritorija

Pasākums attiecas uz Plāna mērķa teritoriju.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kura:

– veic saimniecisko darbību un atskaitās Valsts ieņēmumu dienestā (VID);

– saimnieciskās darbības apgrozījums, neskaitot subsīdijas, kas izmaksātas kā valsts vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, par pēdējo noslēgto gadu ir vismaz 1 000EUR un nepārsniedz
10 000EUR;

– ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas veido vismaz 50% no kopējā saimnieciskās darbības apgrozījuma.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Lai saņemtu atbalstu, zemniekam jāiesniedz LAD saimniecības attīstības plāns, kurā:

– (a) tiek apliecināta saimniecības ekonomiskā dzīvotspēja nākotnē;

– (b) ir norādītas ziņas par nepieciešamajiem ieguldījumiem;

– (c) ir aprakstīti darbības posmi un mērķi.

Pēc trim gadiem tiek pārskatīta atbilstība augstāk minētajam saimniecības attīstības plānam. Ja plānā paredzētie mērķi trīs gadu pārskata termiņā netiek sasniegti, turpmāk atbalsts netiek piešķirts, tomēr saņemtais atbalsts nav jāatmaksā.

Atbalstu var saņemt, ja LAD ir apstiprinājis saimniecības attīstības plānu (attīstības plāna saturu skatīt 10.pielikumā) pieciem gadiem, kurā paredzēts saimnieciskās darbības neto apgrozījuma pieaugums vismaz par 30% pirmo trīs gadu laikā.

Saimniecība uzskatāma par ekonomiski dzīvotspējīgu, ja tai ir pozitīva naudas plūsma pirmo piecu gadu periodā, sākot ar trešo gadu pēc pieteikšanās.

Atbalsta apjoms

Atbalsts tiek piešķirts ik gadu pēc vienotas likmes 1 000 EUR apmērā laikposmā līdz 5 gadiem.

Ierobežojumi

Pretendents nevar pieteikties uz atbalstu pasākumā “Priekšlaicīgā pensionēšanās”.

Ieviešanas laiks

Pasākums tiek uzsākts 2004.gadā.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros, iesniedzot nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumā) LAD. Atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijas skatīt 12.3–12.4.nodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna 2004.–2006.gada īstenošanas periodā, bet abpusējās saistības paliek spēkā 5 gadus, skaitot no pirmā gada, kad atbalsts tiek apstiprināts.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējam ir tiesības papildus saņemt vienoto platības maksājumu, pretendēt uz nacionālā atbalsta pasākumiem un atbalstu no citiem lauku attīstības atbalsta pasākumiem saskaņā ar to nosacījumiem.

Gaidāmie rezultāti

Rezultāti	2004.	2005.	2006.
Tiek piešķirts atbalsts ik gadus saimnieciskās darbības attīstīšanai	6000	4000	5000
– t.sk. atbalsta saņēmējas sievietes	3000	2000	2500
Atbalstīto komersantu skaits	6000	10000	15000
– t.sk. atbalsta saņēmējas sievietes	3000	5000	7500
Saimnieciskās darbības ieņēmumu pieaugums komersantiem, %			30
Radītas un saglabātas pilnas slodzes darba vietas, ik gadus	100	200	300
Radītas un saglabātas pilnas slodzes darba vietas	100	300	600

9.6.PASĀKUMS: STANDARTU SASNIEGŠANA

Šī pasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr.1257/1999, kurā izdarīti grozījumi ar Padomes 2003.gada 29.septembra Regulu (EK) Nr.1783/2003, ar ko groza Padomes regulu Nr.1257/1999 (turpmāk– Padomes regula Nr.1783/2003), un Padomes 2004.gada 22.marta Regulu (EK) Nr.567/2004, ar ko groza Padomes regulu Nr.1257/1999 (turpmāk– Padomes regula Nr.567/2004), Va sadaļa (21.pants a punkts).

Pamatojums

Latvijai ieviešot KLP, daudzos sektoros jāsasniedz ES noteiktie vides aizsardzības, dzīvnieku labturības un higiēnas standarti.

Vislielākās izmaksas, kas attiecas uz vides aizsardzības politikas ieviešanu lauksaimniecībā, saistāmas ar prasību izpildi, kas noteiktas Padomes direktīvā Nr.91/676/EEK, un Padomes 1996.gada 24.septembra Direktīvā Nr.96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (turpmāk– Padomes direktīva Nr.96/61/EK). Investīcijas mēslojuma uzglabāšanas un lietošanas prasību izpildei, kā arī labāko tehnoloģiju ieviešanai Latvijas apstākļos ir kapitālietilpīgas un dārgas. Nelielam skaitam komersantu, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, ir izveidotas ES standartiem atbilstošas mēslu krātuves, taču lielākajā daļā saimniecību tās ir būtiski jārekonstruē vai jāizveido no jauna. Līdzīgs stāvoklis ir ar organiskā mēslojuma iestrādes tehniku. 2000.gadā veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 92 % apsekoto saimniecību nebija atbilstošu kūtsmēslu savākšanas un uzglabāšanas iekārtu.

Juridiskā bāze:

– Padomes 1996.gada 24.septembra Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (1. un 3.pants, 1.pielikums),

– Likums “Par piesārņojumu” (11.panta 1.punkta 3.apakšpunkts, 24².pants),

– Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” (19.pants),

o 2003.gada jūlija Eiropas Komisijas nozaru labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas cūku un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksiem.

Padomes direktīva 96/61/EK nosaka pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu vai– gadījumos, kad novēršana nav iespējama– samazinātu emisijas gaisā, ūdenī un augsnē. Direktīvas 3.pants paredz, ka dalībvalstis veic pasākumus piesārņojuma samazināšanai. Direktīvas darbības lauks, kā norādīts 1.pielikumā, ietver saimniecības intensīvai putnu vai cūku audzēšanai ar vairāk nekā 40 000 vietām mājputniem, 2000 vietām gaļas cūkām (virs 30 kg) vai 750 vietām sivēnmātēm.

Pamatojoties uz Padomes direktīvu 96/61/EK ir pieņemts likums “Par piesārņojumu”. Saskaņā ar 11.panta 1.punkta 3.apakšpunktu, veicot piesārņojošu darbību, operators ievēro emisijas samazināšanas, novēršanas vai kontroles kārtību noteiktās saimnieciskās darbības jomās vai attiecībā uz noteikta veida iekārtām vai vielām. Šīs prasības attiecas uz saimniecībām, kam nepieciešama atļauja A kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai.

Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 19.pants atsaucas uz 2003.gada jūlija Eiropas Komisijas nozaru labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijām cūku un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksiem.

Saskaņā ar “Rīcības programmu īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” (spēkā no 2004.gada 18.marta), mēslošanas plāni jāizstrādā visās saimniecībās, kurās sējplatības ir 10 ha un lielākas, bet augļu un dārzeņu saimniecībās– 3 ha un lielākas platības, kur augsnes agroķīmiskā izpēte jāveic reize piecos gados. Pašreiz augsnes agroķīmiskā izpēte īpaši jutīgajās teritorijās ir veikta tikai 10,4% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Lai Latvijas tiesību aktos ieviestu ES prasības, Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas pieņemts 1999.gada 29.decembrī, iekļauta norma, kurā Ministru kabinetam deleģēts izdot noteikumus par dzīvnieku labturības prasībām.

Saskaņā ar Komisijas 1989.gada 26.maija Direktīvas Nr.89/362/EEK par vispārējiem higiēnas nosacījumiem piena ražošanas saimniecībās (turpmāk– Komisijas direktīva Nr.89/362/EEK) pielikuma I nodaļas 7.punktu cūkas un mājputnus nedrīkst turēt kūtī vai telpās, kur slauc govis. Atbilstoši Padomes 1992.gada 16.jūnija Direktīvai Nr.92/46/EEK par veterinārsanitārām prasībām attiecībā uz svaiga piena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū (turpmāk– Padomes direktīva Nr.92/46/EEK) neapstrādātam pienam jāatbilst šādiem standartiem:

1) dzīvotspējīgu mikroorganismu skaita novērtējums 30⁰ C temperatūrā (uz 1 ml) ≤ 100 000 (vidējais ģeometriskais, aptverot divu mēnešu periodu, kura laikā ņemti vismaz divi paraugi mēnesī);

2) somatisko šūnu skaita kontroles rezultāts (1 ml) ≤ 400 000 (vidējais ģeometriskais, aptverot triju mēnešu periodu, kura laikā ņemts vismaz viens paraugs mēnesī).

Pārtikas un veterinārā dienesta apkopotā informācija par veikto uzraudzību un kontroli attiecībā uz atbilstību dzīvnieku labturības un higiēnas prasībām liecina, ka novietnes, telpas (telpas dzīvnieku turēšanai, piena ieguves telpa, piena pirmapstrādes un uzglabāšanas telpa, telpa/atsevišķa vieta barības uzglabāšanai un telpa/atsevišķa vieta slimu, ievainotu dzīvnieku izvietošanai) neatbilda prasībām 21 % apsekoto zemnieku saimniecību; dzīvnieku turēšanas un kopšanas apstākļi neatbilda 7,3 % apsekoto zemnieku saimniecību; piena ieguves, pirmapstrādes un uzglabāšanas higiēna (tesmeņa pārbaude mastīta noteikšanai un sagatavotība slaukšanai, dzīvnieku slaukšana, piena atdzesēšana, uzglabāšana un temperatūras režīma ievērošana, piena trauki, inventārs un slaukšanas iekārta, piena realizācija, nekvalitatīva piena izmantošana, personāla higiēna un sanitārā grāmatiņa) neatbilda 18 % apsekoto zemnieku saimniecību.

Saskaņā ar grozījumiem vistu labturības noteikumos, kas stājās spēkā ar 2004.gada 1.maiju, palielināti sprostu izmēri, un tie ir šādi:

1)katrai dējējvistai nepieciešama sprosta platība, kas nav mazāka par 550 cm², un to nosaka, mērot sprosta horizontālo virsmu, kuru dējējvistas brīvi izmanto bez ierobežojumiem;

2) sprostam jābūt vismaz 40 cm augstam 65 % no sprosta platības un ne mazāk par 35 cm augstam pārējā sprosta daļā.

Pamatojoties uz Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīvu Nr.98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (turpmāk– Padomes direktīva Nr.98/58/EK) un saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu 2003.gada 9.septembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.511 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”. Šie noteikumi paredz, ka, ja lauksaimniecības dzīvnieku novietnes ir aprīkotas ar mākslīgās ventilācijas iekārtu, tām jābūt aprīkotām ar trauksmes ierīci, kas bojājuma laikā brīdina par ventilācijas traucējumiem, kā arī ir jābūt nodrošinātai rezerves ventilācijai. Tādas pašas prasības uzstāda arī Padomes 1991.gada 19.novembra Direktīva 91/629/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (turpmāk– Padomes direktīva Nr.91/629/EEK), un attiecīgi Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumi Nr.491 “Teļu labturības prasības”.

Tāpat iepriekšminētās Padomes direktīvas 98/58/EK un 91/629/EEK, kā arī Padomes 1991.gada 19.novembra Direktīva 91/630/EEK, ar ko nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai, paredz, ka lauksaimniecības dzīvniekiem ir jānodrošina dzirdināšana ar svaigu dzeramo ūdeni, barošanas un dzirdināšanas vietām ir jābūt tā iekārtotām, lai nepieļautu barības un ūdens piesārņojumu.

Padomes direktīva 91/629/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai, un attiecīgie Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumi Nr.491 “Teļu labturības prasības” paredz noteiktiem parametriem atbilstošu sprostu ierīkošanu jaunlopiem.

Padomes direktīva 91/630/EEK, ar ko nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai, un attiecīgiem Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumi Nr.152 “Cūku labturības prasības” paredz noteiktiem parametriem atbilstošu cūku aizgaldu ierīkošanu vai atjaunošanu.

Saskaņā ar Padomes regulu Nr.567/2004, nosakot atbalsta apjomu gadā, var ņemt vērā izdevumus saistībā ar ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai izpildītu standartu, ko Kopiena noteikusi līdz pievienošanās dienai un kas no šīs dienas vai vēlāka datuma lauksaimniekiem ir saistošs. Šo iespēju var izmantot tikai pirmajos trijos atbalsta gados, un atbalsta maksimālais apmērs gadā ir 25000 EUR par saimniecību. Šajā ieguldījumu periodā nav spēkā paredzētais samazinājums.

Pasākuma mērķis

ES standartu sasniegšana vides aizsardzības, cilvēku, dzīvnieku un augu aizsardzības un dzīvnieku labturības jomās lauku saimniecībās.

Mērķa teritorija

Pasākuma mērķa teritorija ir Plāna mērķa teritorija.

Atbalsta saņēmēji

Atbalstu var saņemt fiziskas un juridiskas personas, lai nodrošinātu ES standartu ieviešanu saimniecībās.

Atbalstāmās aktivitātes

Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu par standartu ievērošanu vides aizsardzības, cilvēku, dzīvnieku un augu aizsardzības un dzīvnieku labturības jomā par šādām aktivitātēm:

- kūtsmēslu krātuvju būvniecība;

- higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā);

- govju kūtīm paredzēto standartu ievērošana, lai nodrošinātu piena higiēnu (cūku pārvietošana);

- sprostu pārbūve, lai nodrošinātu dējējvistu labturību;

- mākslīgās ventilācijas sistēmas aprīkošana ar trauksmes ierīci un nodrošināšana ar rezerves ventilāciju;

- ūdens apgādes sistēmas ierīkošana vai atjaunošana dzīvnieku novietnēs;

- atbilstošu sprostu ierīkošana jaunlopiem;

- atnešanās boksu ierīkošana sivēnmātēm un aizgaldu ierīkošana atšķirtiem sivēniem.

Detalizētu šo standartu sarakstu skatīt 17.pielikumā. Atbalstāmās aktivitātes nedrīkst summēties ar atbalsta pasākumiem, kas minēti Padomes regulas Nr.1257/1999 1.nodaļā, jo veiktie ieguldījumi, lai nodrošinātu minēto standartu ievērošanu, var saņemt atbalstu tikai šī pasākuma ietvaros un nav tiesīgi saņemt atbalstu Padomes regulas Nr.1257/1999 1.nodaļas ietvaros. Pārējie ieguldījumi var saņemt atbalstu Padomes regulas Nr.1257/1999 1.nodaļas ietvaros, ievērojot attiecīgos nosacījumus. Pārtikas un veterinārais dienests ir nacionāli atzīta kompetenta iestāde un izsniedz nepieciešamos dokumentus par higiēnas standartiem piena ražošanā, kūts standartiem, dējējvistu labturību, mākslīgās ventilācijas sistēmas aprīkošanu ar trauksmes ierīci un nodrošināšanu ar rezerves ventilāciju, ūdens apgādes sistēmu ierīkošanu, sprostu ierīkošanu jaunlopiem, cūku aizgaldu ierīkošanu. Reģionālā vides pārvalde ir nacionāli atzīta kompetenta valsts iestāde un izsniedz dokumentus attiecībā uz kūtsmēslu krātuvēm.

Atbalsta saņemšanas nosacījumi

Atbalstu par saistībām var saņemt, ja ir saņemts nacionāli atzītas kompetentas iestādes atzinums par ražošanas neatbilstību ES standartiem.

Lai saņemtu atbalstu, atbalsta pretendentam jāpierāda, ka viņa saimniecība ir ekonomiski dzīvotspējīga vai kļūs tāda atbalsta perioda beigās. Ekonomiskās dzīvotspējas kritērijs ir pozitīva naudas plūsma saimniecībā.

Lai saņemtu atbalstu kūtsmēslu krātuvju būvniecībai, saimniecībai jāatrodas vides īpaši jutīgajā teritorijā vai tai jābūt saimniecībai, kura saņēmusi atļauju A kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai.

Pretendents iesniedz attiecīgā standarta ieviešanas plānu, kurā tiek apliecināts, ka standarts tiks sasniegts, un kuru ir apstiprinājusi attiecīgajā jomā nacionāli atzīta kompetenta iestāde.

Atbalsta saņēmējam atbilstība attiecīgajiem standartiem jānodrošina ieguldījumu perioda beigās, ko apliecina nacionāli atzīta kompetenta iestāde.

Pretendents slēdz ar LAD līgumu, kurā paredzēts nodrošināt atbilstību attiecīgajiem standartiem saskaņā ar standartu ieviešanas plānu.

Atbalsta maksājumu veids un apjoms

Pretendenti var saņemt atbalstu tādu ieguldījumu izmaksu segšanai, kas saistītas ar standartu ievērošanu.

Kompensācija par veiktajiem ieguldījumiem nepārsniedz 25000 EUR vienai saimniecībai gadā. Maksimālais atbalsts vienai saimniecībai ir 75000 EUR trijos gados.

Ja atbalsta apmērs tiek rēķināts atkarībā no dzīvnieku vienībām, attiecīgā lauksaimniecības dzīvnieku skaita noteikšana vienā dzīvnieku vienībā notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem.

Kūtsmēslu krātuvju būvniecība

Šī aktivitāte paredz ieguldījumus kūtsmēslu krātuvju būvniecībā vides īpaši jutīgajās teritorijās, lai ievērotu Padomes direktīvas Nr.91/676/EEK nosacījumus. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem iepriekšminētās direktīvas nosacījumi ir jāievieš saimniecībās, kurās ir piecas un vairāk dzīvnieku vienības.

Pamatojoties uz Padomes direktīvu 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli un likumu “Par piesārņojumu”, atbalsts paredzēts kūtsmēslu krātuvju būvniecībai visā Latvijas teritorijā tām saimniecībām, kuras saņēmušas atļauju A kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai.

Atbalsta maksājuma lielumu par ieguldījumiem nosaka atbilstoši kūtsmēslu krātuvju tilpumam:

Kūtsmēslu krātuves veids	Kompensācijas apjoms (EUR/m3)
Cieto kūtsmēslu krātuve līdz 300 m3	64
Cieto kūtsmēslu krātuve virs 301 m3 un vairāk	53
Šķidro kūtsmēslu krātuve līdz 1500 m3	53
Šķidro kūtsmēslu krātuve 1501 m3 un vairāk	47

Kūtsmēslu izvākšanas sistēmas funkcija ir mēslu izvadīšana no fermas uz kūtsmēslu krātuvi, izmantojot transportierus un/vai sūkņus, un/vai caurules.

Kūtsmēslu izvākšanas sistēmu sakārtošanai atbalsta maksājuma lielumu nosaka atkarībā no dzīvnieku vienību skaita saimniecībā:

Saimniecības lielums	Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)
	Piesieti	Nepiesieti	Izvadīšanai no fermas
Saimniecības, kurās ir līdz 20 dzīvnieku vienībām	285	213	142
Saimniecības, kurās ir 21– 50 dzīvnieku vienības	171	114	114
Saimniecības, kurās ir 51– 100 dzīvnieku vienības	100	128	71
Saimniecības, kurās ir 101 un vairāk dzīvnieku vienības	85	128	71

Higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā)

Šī aktivitāte paredz atbalstu piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojuma iegādei, kā arī piena mājas renovāciju, rekonstrukciju vai būvniecību, lai nodrošinātu Padomes direktīvas Nr.92/46/EEK nosacījumu ievērošanu termiski neapstrādātam pienam tajās saimniecībās, kurās šīs direktīvas nosacījumi nav ieviesti. Atbalsta maksājuma apmēru par ieguldījumiem aprīkojuma iegādei nosaka atbilstoši slaucamo govju (kazu) skaitam saimniecībā:

Piena dzesēšanas aprīkojuma iegāde

Nr. p.k.	Saimniecības lielums	Kompensācijas apmērs (EUR/dzīvnieks)
		tvertne, maisītājs, elektroiekārtas 70 %	aukstumiekārta 30 %	KOPĀ
1.	Saimniecības, kurās ir līdz 10 govīm	165	71	236
2.	Saimniecības, kurās ir 11 – 25 govis	127	66	220
3.	Saimniecības, kurās ir 26 – 50 govis	154	59	197
4.	Saimniecības, kurās ir vairāk par 50 govīm	138	54	181

Piena slaukšanas aprīkojuma iegāde

Nr. p.k.	Saimniecības lielums	Kompensācijas apmērs (EUR/dzīvnieks)
		vakuuma sistēma 70 %, 30 %*	slaukšanas aparāti 30 %, 20 %	piena iekārta 0 %, 30 %	mazgāšanas sistēmas 0 %, 20 %	KOPĀ
1.	Saimniecības, kurās ir līdz 10 govīm	138	59	-	-	197
2.	Saimniecības, kurās ir 11 – 25 govis	167	71	-	-	238
3.	Saimniecības, kurās ir 26 – 50 govis	69	46	69	46	230
4.	Saimniecības, kurās ir vairāk par 50 govīm	64	43	64	42	213

- Ja ir 25 govis un mazāk, aprēķini paredz, ka slaukšana notiek vakuuma vadā vai ir pārvietojamais slaukšanas aparāts, un slaukšanas iekārtu sastāvdaļu izmaksu procentuālais sadalījums ir 70 % vakuuma sistēmai (vakuuma sūknis, vakuuma regulators, maģistrālais vakuuma vads un novietnes vakuuma vads ar stiprinājuma kronšteiniem un vakuuma krāniem) un 30% slaukšanas aparātiem.

Ja ir vairāk par 25 govīm, aprēķini paredz, ka slaukšana notiek piena vadā vai slaukšanas zālēs, un slaukšanas iekārtu sastāvdaļu izmaksu procentuālais sadalījums ir šāds:

1)30 % vakuuma iekārtai (vakuuma sūknis, vakuuma regulators, maģistrālais vakuuma vads un novietnes vakuuma vads ar stiprinājuma kronšteiniem un vakuuma krāniem);

2)30 % piena iekārtai (piena resīvers, sūknis, piena vadi, kronšteini un krāni);

3)20 % mazgāšanas sistēmai (mazgāšanas automāti, ligzdas un vadi);

4)20 % slaukšanas aparātiem.

Piena dzesēšanas aprīkojuma iegāde kazām

Saimniecības lielums	Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)
	tvertne, maisītājs, elektroiekārtas 70 %	aukstumiekārta 30 %	KOPĀ
Saimniecības, kurās ir līdz 2 dzīvnieku vienībām	664	285	949
Saimniecības, kurās ir 2,1– 5,0 dzīvnieku vienības	379	162	541
Saimniecības, kurās ir 5,1– 10,0 dzīvnieku vienības	239	102	341
Saimniecības, kurās ir vairāk par 10,0 dzīvnieku vienībām	153	65	218

Piena slaukšanas aprīkojuma iegāde kazām

Saimniecības lielums	Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)
	vakuuma sistēma 70 %, 30 %28	slaukšanas aparāti 30 %, 20 %	piena iekārta 0 %, 30 %	mazgāšanas sistēmas 0 %, 20 %	KOPĀ
Saimniecības, kurās ir līdz 2 dzīvnieku vienībām	431	185			616
Saimniecības, kurās ir 2,1– 5,0 dzīvnieku vienības	284	122			406
Saimniecības, kurās ir 5,1– 10,0 dzīvnieku vienības	114	76	114	76	380
Saimniecības, kurās ir vairāk par 10,0 dzīvnieku vienībām	128	86	128	85	427

Piena mājas renovācija, rekonstrukcija vai būvniecība

	Kompensācijas apjoms (EUR/ m2)
Renovācija	168
Rekonstrukcija vai citas telpas pārbūve par piena māju	252
Būvniecība	424

Optimālā piena mājas platība, m²

	Piena telpas platība	Slaukšanas zāles platība
Saimniecības, kurās ir līdz 10 govīm	8,0– 10,0
Saimniecības, kurās ir 11-25 govis	12,0– 15,0	0
Saimniecības, kurās ir 26-50 govis	18,0– 23,0	40
Saimniecības, kurās ir vairāk par 50 govīm	27,0– 34,0	65 un vairāk

Optimālā piena mājas platība kazkopības saimniecībām, m²

	Piena telpas platība	Slaukšanas zāles platība
Saimniecības, kurās ir līdz 100 kazām	10,0	12
Saimniecības, kurās 100 kazas un vairāk	15	18

Standartu ievērošana kūtīs ar mērķi nodrošināt piena slaukšanas higiēnu (cūku nošķiršana)

Šī aktivitāte paredzēta saimniecībām, kurās govis un cūkas tiek turētas vienā telpā. Tas ir pretrunā ar Komisijas direktīvu Nr.89/362/EEK. Šīs aktivitātes ietvaros lauksaimniekam ir šādas izvēles iespējas:

1) jaunas mītnes izbūve cūkām;

2) jaunas mītnes izbūve cūkām un iepriekšējās cūku mītnes pārbūve par govju mītni;

3) cūku mītnes pārbūve par govju mītni.

Kompensācija par jaunas mītnes izveidi cūkām un cūku vecās mītnes pārbūvi par govju mītni ir šāda (kompensācijas apmērs atkarīgs no cūku skaita):

Nr.p.k.	Dzīvnieks un darbība	Kompensācijas apmērs (EUR/dzīvnieks)
1.	Nobarojamās cūkas mītnes pārbūve par govs mītni	161
2.	Sivēnmātes mītnes pārbūve par govs mītni	745
3.	Kuiļa mītnes pārbūve par govs mītni	1491
4.	Mītnes būvniecība nobarojamai cūkai	176
5.	Mītnes būvniecība sivēnmātei	812
6.	Mītnes būvniecība kuilim	1623

Sprostu pārbūve, lai nodrošinātu dējējvistu labturību

Šī aktivitāte paredzēta, lai nodrošinātu Padomes 1999.gada 19.jūlija Direktīvā Nr.99/74/EK par dējējvistu labturības prasībām noteikto nosacījumu ievērošanu. Kompensācijas apmēru par veiktajiem ieguldījumiem nosaka, pamatojoties uz sprostu pārbūves izmaksām atbilstoši dējējvistu skaitam:

Sprosta pārbūve	Kompensācijas apmērs (EUR/dzīvnieks)
	9,00

Mākslīgās ventilācijas sistēmas aprīkošana ar trauksmes ierīci un nodrošināšana ar rezerves ventilāciju

Šī aktivitāte paredz atbalstu tām saimniecībām, kurās dzīvnieku– liellopu, aitu, kazu un nobarojamo cūku, atšķirto sivēnu un sivēnmāšu ar sivēniem– novietnes ir aprīkotas ar mākslīgās ventilācijas sistēmu, tās aprīkošanai ar trauksmes ierīci un rezerves ventilācijas nodrošināšanai, lai pamatsistēmas avārijas gadījumā garantētu pietiekamu gaisa apmaiņu un saglabātu dzīvnieku veselību un labsajūtu.

Saimniecības lielums	Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)
Līdz 5 dzīvnieku vienībām	85
No 5,1 līdz 12 dzīvnieku vienībām	71
Vairāk par 12,1 dzīvnieku vienībām	165

Ūdens apgādes sistēmas ierīkošana vai atjaunošana dzīvnieku novietnēs

Šī aktivitāte paredz atbalstu ūdens apgādes sistēmas ierīkošanai vai atjaunošanai liellopiem, aitām, kazām un cūkām.

Kompensācijas apjoms artēziskā urbuma veikšanai– 5691 EUR, spices iedzīšanai– 1778 EUR, grodu akas ierīkošanai– 1423 EUR.

a) Ūdens apgādes nodrošināšana liellopiem (spiedsūknis, maģistrālais ūdensvads, sekundārais ūdensvads, dzirdinātava)

Saimniecības lielums	Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)
Līdz 20 dzīvnieku vienībām	77
No 21 līdz 50 dzīvnieku vienībām	57
No 51 līdz 100 dzīvnieku vienībām	64
Vairāk par 100 dzīvnieku vienībām	48

b) Ūdens apgādes nodrošināšana aitām un kazām (spiedsūknis, maģistrālais ūdensvads, sekundārais ūdensvads, dzirdinātava)

Saimniecības lielums	Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)
Līdz 2,0 dzīvnieku vienībām	768
No 2,1 līdz 5,0 dzīvnieku vienībām	492
No 5,1 līdz 10,0 dzīvnieku vienībām	303
Vairāk par 10,0 dzīvnieku vienībām	279

c) Ūdens apgādes nodrošināšana cūkām (spiedsūknis, maģistrālais ūdensvads, sekundārais ūdensvads, dzirdinātava)

Saimniecības lielums	Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)
	sivēnmātēm	atšķirtiem sivēniem	nobarojamām cūkām
Līdz 5 dzīvnieku vienībām	236	407	269
No 5,1 līdz 15 dzīvnieku vienībām	149	408	159
No 15,1 līdz 30 dzīvnieku vienībām	100	369	120
Vairāk par 30 dzīvnieku vienībām	85	376	115

Ja saimniecībā ir dažādu sugu dzīvnieki, tad kompensācijas apjomu katrai sugai rēķina proporcionāli attiecīgās sugas dzīvnieku vienību īpatsvaram kopējā saimniecības lielumā.

Atbilstošu sprostu ierīkošana jaunlopiem

Šī aktivitāte paredz noteiktiem parametriem atbilstošu sprostu ierīkošanu jaunlopiem– teļiem, kas nav vecāki par sešiem mēnešiem.

Saimniecības lielums	Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)
Līdz 20 dzīvnieku vienībām	92
No 21 līdz 50 dzīvnieku vienībām	92
No 51 līdz 100 dzīvnieku vienībām	100
Vairāk par 100 dzīvnieku vienībām	100

Atnešanās boksu ierīkošana sivēnmātēm un aizgaldu ierīkošana atšķirtiem sivēniem

Šī aktivitāte paredz cūku atnešanās boksu ierīkošanu, kā arī aizgaldu ierīkošanu atšķirtiem sivēniem.

a) Atnešanās boksu ierīkošana sivēnmātēm ar sivēniem

Saimniecības lielums	Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)
Līdz 5 dzīvnieku vienībām	178
No 5,1 līdz 12 dzīvnieku vienībām	157
No 12,1 līdz 25 dzīvnieku vienībām	142
Vairāk par 25 dzīvnieku vienībām	85

b) Aizgaldu ierīkošana atšķirtiem sivēniem

Saimniecības lielums	Kompensācijas apjoms (EUR/dzīvnieku vienība)
Līdz 7 dzīvnieku vienībām	1138
No 7,1 līdz 35 dzīvnieku vienībām	640
No 35,1 līdz 70 dzīvnieku vienībām	427
Vairāk par 70 dzīvnieku vienībām	250

Kompensācijas izmaksas kārtība

Ja kompensācija attiecas uz dzīvniekiem, maksājumu veic par dzīvniekiem, kas saskaņā ar valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” datiem atbalsta saņēmējam pieder iesnieguma iesniegšanas brīdī, tas ir, attiecīgā mēneša pirmajā datumā. Kompensācijas apmērs ir atkarīgs no dzīvnieku skaita.

Kompensācija kā starpposma maksājums pēc atbalsta pretendenta iesnieguma iesniegšanas ir izmaksājama 40 % apmērā no kopējās atbalsta summas. Nākamā kompensācija 40 % apmērā no kopējās atbalsta summas izmaksājama pēc tam, kad atbalsta saņēmējs LAD ir sniedzis pārskatu par starpposma maksājuma izlietojumu. Atlikušie 20 % izmaksājami pēc tam, kad saņemta kompetentās iestādes izziņa par atbilstību attiecīgajam standartam.

Ja kopējais kompensācijas apmērs par veiktajiem ieguldījumiem nepārsniedz 25000 EUR, attiecīgais standarts jāsa­sniedz gada laikā.

Ja kopējais kompensācijas apmērs par veiktajiem ieguldījumiem ir no 25000– 50000 EUR, attiecīgais standarts jāsasniedz divu gadu laikā.

Ja kopējais kompensācijas apmērs par veiktajiem ieguldījumiem pārsniedz 50000 EUR, attiecīgais standarts jāsasniedz triju gadu laikā.

Ja veiktie ieguldījumi attiecas uz būvniecību, rekonstrukciju vai renovāciju, tad attiecīgais standarts jāsasniedz divu gadu laikā. Ja kompensācijas apmērs par veiktajiem ieguldījumiem pārsniedz 50000 EUR, attiecīgais standarts jāsasniedz triju gadu laikā.

Detalizētu aprēķinu skatīt 14.pielikumā.

Ierobežojumi

Šī pasākuma ietvaros finansētie ieguldījumi nesaņem nekādu citu papildu finansējumu no valsts vai ES.

Ieviešanas laiks

Pasākumu sāk ieviest 2005.gadā.

Administrēšana

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros, iesniedzot LAD nepieciešamos dokumentus (skat. 10.pielikumu). Informāciju par atbalsta maksājumu administrēšanu, kontroli un sankcijām skatīt 12.3. un 12.4.apakšnodaļā.

Atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu šī pasākuma ietvaros Plāna īstenošanas periodā 2004.– 2006.gadā.

Saistība ar citiem pasākumiem

Atbalsta saņēmējam ir tiesības papildus saņemt vienoto platības maksājumu, pretendēt uz nacionālā atbalsta pasākumiem un atbalstu no citiem lauku attīstības atbalsta pasākumiem, izņemot to, ka šī pasākuma saistību izpildes laikā nevar pretendēt uz pasākuma “Priekšlaicīgā pensionēšanās” atbalstu. Pasākums ir cieši saistīts ar VPD 4.prioritātes pasākumiem “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” un “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana”.