Ministru kabineta noteikumi Nr.909
Rīgā 2006.gada 6.novembrī (prot. Nr.57 1.§)
Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā
Izdoti saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 17.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās:
1.1. avāriju likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā (turpmāk - avārijas darbi) un glābšanas darbos;
1.2. ugunsdzēsības darbos;
1.3. ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā (turpmāk - neatliekamo pasākumu veikšana ārkārtējā situācijā).
2. Nacionālos bruņotos spēkus iesaista avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamo pasākumu veikšanā ārkārtējā situācijā - palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai -, ja civilās aizsardzības sistēmas rīcībā esošie resursi ir nepietiekami apdraudējuma situācijas pārvarēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai un Nacionālo bruņoto spēku resursu piesaiste ievērojami paātrina ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidācijas pasākumu izpildi, mazina iespējamos zaudējumus vai paātrina cilvēku glābšanu, vai ja Nacionālo bruņoto spēku rīcībā ir speciāls ekipējums šo darbību veikšanai.
3. Piedaloties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamo pasākumu veikšanā ārkārtējā situācijā, Nacionālos bruņotos spēkus iesaista šādu darbu izpildē:
3.1. ugunsgrēka dzēšana;
3.2. pirmās palīdzības sniegšana cietušajiem iedzīvotājiem, viņu evakuācija, arī medicīniskā transportēšana ar gaisa kuģiem;
3.3. materiālo vērtību evakuācija un apsardze;
3.4. vides aizsardzības pasākumu veikšana;
3.5. palīdzības sniegšana civilajām institūcijām, ja notikusi masveida saslimšana ar infekcijas slimībām un nepieciešama karantīnas pasākumu nodrošināšana;
3.6. materiāli tehniskās palīdzības (piemēram, transports, tehnika, ierīces, gaisa kuģi, kuģi) sniegšana (iespēju robežās);
3.7. palīdzības sniegšana medicīnisko rezervju izmantošanas nodrošināšanā;
3.8. citas darbības saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu.
4. Avārijas (izņemot aviācijas nelaimes gadījumus un jūras avārijas), ugunsdzēsības un glābšanas (izņemot aviācijas nelaimes gadījumus un jūras glābšanas darbus) darbos, kā arī neatliekamo pasākumu veikšanā ārkārtējā situācijā Nacionālos bruņotos spēkus iesaista:
4.1. ja Nacionālie bruņotie spēki nepilda uzdevumus, kas saistīti ar bruņotu konfliktu vai tā novēršanas pasākumiem;
4.2. ja nav izsludināts izņēmuma stāvoklis.
II. Kārtība, kādā Nacionālos bruņotos spēkus iesaista ugunsdzēsības darbos
5. Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšanu ugunsdzēsības darbos sauszemes teritorijā pieprasa:
5.1. visā valsts teritorijā vai tās reģionā - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarotā persona, bet meža ugunsgrēka gadījumā - arī Valsts meža dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarotā persona;
5.2. republikas pilsētas vai rajona administratīvajā teritorijā - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs, bet meža ugunsgrēka gadījumā - arī virsmežzinis vai viņa pilnvarotā persona. Par pieprasījumu tiek informēts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas (turpmāk - Operatīvās pārvaldīšanas nodaļa) operatīvais dežurants.
6. Ja izsludināta paaugstinātas ugunsbīstamības situācija, aizsardzības ministrs, pamatojoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vai Valsts meža dienesta ģenerāldirektora pieprasījumu par nepieciešamo gatavību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sniegt atbalstu ugunsdzēsības darbos, izdod pavēli Nacionālo bruņoto spēku komandierim. Pavēlē nosaka veicamos uzdevumus un, ja nepieciešams, deleģē atbildīgo personu šo jautājumu koordinācijai.
7. Pieprasījumu iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus ugunsdzēsības darbos iesniedz un izpildi kontrolē šādā kārtībā:
7.1. Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas operatīvais dežurants vai Valsts meža dienesta ģenerāldirektors (vai viņa pilnvarotā persona) iesniedz pieprasījumu Nacionālo bruņoto spēku Apvienoto operāciju centram (turpmāk - Apvienoto operāciju centrs), norādot ugunsgrēka vietu un tā raksturu, vēlamo Nacionālo bruņoto spēku personāla skaitu, pildāmos uzdevumus un uzdevumu izpildei nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu daudzumu;
7.2. Apvienoto operāciju centrs:
7.2.1. ziņo par saņemto pieprasījumu aizsardzības ministram vai Nacionālo bruņoto spēku komandierim (vai viņa pilnvarotajai personai);
7.2.2. informē Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas operatīvo dežurantu vai Valsts meža dienesta ģenerāldirektoru (vai viņa pilnvaroto personu) par aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās personas) pieņemto lēmumu;
7.2.3. paziņo aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās personas) pavēli Nacionālo bruņoto spēku veida (vai uzdevuma izpildē iesaistītās vienības) operatīvajam dežurantam, kurš organizē pavēles izpildi;
7.2.4. kontrolē aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās personas) pavēles izpildi;
7.2.5. ziņo aizsardzības ministram vai Nacionālo bruņoto spēku komandierim (vai viņa pilnvarotajai personai) par darbu veikšanas rezultātiem un atgriešanos pastāvīgajā dislokācijas vietā.
8. Ja nepieciešams reaģēt nekavējoties:
8.1. lēmumu par iesaisti ugunsdzēsības darbos pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāja (vai viņa pilnvarotās personas) vai virsmežziņa (vai viņa pilnvarotās personas) pieprasījuma ir tiesīgs pieņemt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dislocētās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris (ne ilgāk kā uz 24 stundām), ja ugunsdzēsības darbos iesaistāmo skaits nepārsniedz 50;
8.2. Nacionālo bruņoto spēku komandieris (vai viņa pilnvarotā persona) 24 stundu laikā izdod rīcību apstiprinošu pavēli par Nacionālo bruņoto spēku vienības iesaisti ugunsdzēsības darbos, ja ugunsdzēsības darbos iesaistāmo skaits nepārsniedz 50.
9. Lēmumu par iesaisti ugunsdzēsības darbos pieņem aizsardzības ministrs, ja iesaistāmo skaits pārsniedz 50.
10. Par pieņemto lēmumu iesaistīties ugunsdzēsības darbos administratīvajā teritorijā dislocētās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris nekavējoties informē:
10.1. Apvienoto operāciju centru, kas par to ziņo Nacionālo bruņoto spēku komandierim vai aizsardzības ministram;
10.2. attiecīgo teritoriālo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību, bet meža ugunsgrēka gadījumā - virsmežzini.
11. Ugunsdzēsības darbos iesaistītās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris:
11.1. ziņo ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājam par ierašanos un gatavību iesaistīties ugunsdzēsības darbos, kā arī par darbu pabeigšanu un notikuma vietas atstāšanu;
11.2. tiek iekļauts un strādā ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu operatīvā štāba sastāvā;
11.3. darbojas ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja vadībā;
11.4. organizē drošības pasākumus, vada padotā personāla darbu un ir atbildīgs par dotā uzdevuma izpildi;
11.5. ziņo Apvienoto operāciju centram par darbu rezultātiem un atgriešanos pastāvīgajā dislokācijas vietā.
12. Apvienotā operāciju centra operatīvais dežurants informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Operatīvās vadības dienestu par Nacionālo bruņoto spēku iesaisti ugunsdzēsības darbos pierobežas joslā.
III. Kārtība, kādā Nacionālos bruņotos spēkus iesaista avārijas un glābšanas darbos
13. Nacionālo bruņoto spēku vienības iesaistīšanu avārijas un glābšanas darbos sauszemes teritorijā pieprasa:
13.1. visā valsts teritorijā vai tās reģionā - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarotā persona;
13.2. republikas pilsētas vai rajona administratīvajā teritorijā - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs. Par pieprasījumu informē Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas operatīvo dežurantu.
14. Pieprasījumu iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus avārijas un glābšanas darbos iesniedz un izpildi kontrolē šādā kārtībā:
14.1. Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas operatīvais dežurants iesniedz pieprasījumu Apvienoto operāciju centram, norādot avārijas vietu un tās raksturu, vēlamo Nacionālo bruņoto spēku personāla skaitu, pildāmos uzdevumus un uzdevumu izpildei nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu daudzumu;
14.2. Apvienoto operāciju centrs:
14.2.1. ziņo par saņemto pieprasījumu aizsardzības ministram vai Nacionālo bruņoto spēku komandierim (vai viņa pilnvarotajai personai);
14.2.2. informē Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas operatīvo dežurantu par aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās personas) lēmumu;
14.2.3. paziņo aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās personas) pavēli Nacionālo bruņoto spēku veida (vai uzdevuma izpildē iesaistītās vienības) operatīvajam dežurantam, kurš organizē pavēles izpildi;
14.2.4. kontrolē aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās personas) pavēles izpildi, ziņo aizsardzības ministram vai Nacionālo bruņoto spēku komandierim (vai viņa pilnvarotajai personai) par darbu veikšanas rezultātiem un atgriešanos pastāvīgajā dislokācijas vietā.
15. Ja nepieciešams reaģēt nekavējoties:
15.1. lēmumu par iesaisti avārijas un glābšanas darbos pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāja (vai viņa pilnvarotās personas) pieprasījuma ir tiesīgs pieņemt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dislocētās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris (ne ilgāk kā uz 24 stundām), ja avārijas un glābšanas darbos iesaistāmo skaits nepārsniedz 50;
15.2. Nacionālo bruņoto spēku komandieris (vai viņa pilnvarotā persona) 24 stundu laikā izdod rīcību apstiprinošu pavēli par Nacionālo bruņoto spēku vienības iesaisti avārijas un glābšanas darbos, ja avārijas un glābšanas darbos iesaistāmo skaits nepārsniedz 50.
16. Lēmumu par iesaisti avārijas un glābšanas darbos pieņem aizsardzības ministrs, ja iesaistāmo skaits pārsniedz 50.
17. Par pieņemto lēmumu iesaistīties avārijas un glābšanas darbos attiecīgajā administratīvajā teritorijā dislocētās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris nekavējoties informē:
17.1. Apvienoto operāciju centru, kas par to ziņo Nacionālo bruņoto spēku komandierim vai aizsardzības ministram;
17.2. attiecīgo teritoriālo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību, kas par to ziņo Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas operatīvajam dežurantam.
18. Avārijas un glābšanas darbos iesaistītās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris:
18.1. ziņo avārijas un glābšanas darbu vadītājam par ierašanos un gatavību iesaistīties avārijas un glābšanas darbos, kā arī par darbu pabeigšanu un notikuma vietas atstāšanu;
18.2. tiek iekļauts un strādā avārijas un glābšanas darbu operatīvā štāba sastāvā;
18.3. darbojas avārijas un glābšanas darbu vadītāja vadībā;
18.4. organizē drošības pasākumus, vada padotā personāla darbu un ir atbildīgs par dotā uzdevuma izpildi;
18.5. ziņo Apvienoto operāciju centram par darbu rezultātiem un atgriešanos pastāvīgajā dislokācijas vietā.
19. Apvienotā operāciju centra operatīvais dežurants informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Operatīvās vadības dienestu par Nacionālo bruņoto spēku iesaisti avārijas un glābšanas darbos pierobežas joslā.
20. Pieprasīt Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēkus (turpmāk - Gaisa spēki) veikt gaisa medicīnisko transportēšanu ir tiesīgs Katastrofu medicīnas centra direktors (vai viņa pilnvarotā persona), par to informējot Gaisa spēku operatīvo dežurantu. Gaisa spēku operatīvais dežurants par saņemto pieprasījumu ziņo Gaisa spēku komandierim (vai viņa pilnvarotajai personai), kā arī ziņo Katastrofu medicīnas centram par Gaisa spēku komandiera (vai viņa pilnvarotās personas) lēmumu un gaisa kuģa un tā apkalpes gatavību veikt gaisa medicīnisko transportēšanu, pēc tam informē Apvienoto operāciju centra dežurantu par saņemto pieprasījumu un Gaisa spēku komandiera lēmumu. Katastrofu medicīnas centra speciālisti, atrodoties gaisa kuģī, ievēro drošības noteikumus.
21. Ja Ministru kabinets izsludina valsts enerģētisko krīzi, tiek paredzēti darbi, kurus Nacionālie bruņotie spēki veic valsts enerģētiskās krīzes seku likvidācijai. Nacionālo bruņoto spēku komandieris (vai viņa pilnvarotā persona) uzdotās darbības veic sadarbībā ar Enerģētikas krīzes centra vadītāju.
IV. Kārtība, kādā Nacionālos bruņotos spēkus iesaista neatliekamo pasākumu veikšanā ārkārtējā situācijā
22. Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšanu neatliekamo pasākumu veikšanā ārkārtējā situācijā - palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai pieprasa:
22.1. Ministru kabinets (pēc Krīzes vadības padomes priekšlikuma) - ja ārkārtējā situācija izsludināta visā valsts teritorijā vai nozīmīgā tās daļā;
22.2. republikas pilsētu vai rajonu ārkārtējo situāciju operatīvā komisija - ja ārkārtējā situācija izsludināta republikas pilsētas vai rajona administratīvajā teritorijā;
22.3. valsts operatīvā medicīniskā komisija vai pilsētas (rajona) operatīvā medicīniskā komisija - ja izsludināta ārkārtējā medicīniskā situācija.
23. Aizsardzības ministrs izdod pavēli par Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšanu neatliekamo pasākumu veikšanā ārkārtējā situācijā. Pavēlē ietver informāciju par:
23.1. ārkārtējās situācijas raksturu, ziņas par valsts pārvaldes iestādēm un dienestiem, kas piedalās ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanā;
23.2. uzdevumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem palīdzības sniegšanai civilās aizsardzības sistēmai neatliekamo pasākumu veikšanā ārkārtējā situācijā;
23.3. kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku darbība koordinējama ar neatliekamo pasākumu veikšanā ārkārtējā situācijā iesaistītajām valsts iestādēm un dienestiem.
24. Neatliekamo pasākumu veikšanā ārkārtējā situācijā iesaistītās Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris:
24.1. ziņo amatpersonai, kura vada neatliekamo pasākumu veikšanu ārkārtējā situācijā, un Apvienoto operāciju centram par ierašanos un gatavību iesaistīties seku likvidēšanas darbos, kā arī par darbu pabeigšanu un notikuma vietas atstāšanu;
24.2. darbojas tās amatpersonas vadībā, kura vada neatliekamo pasākumu veikšanu ārkārtējā situācijā;
24.3. organizē drošības pasākumus, vada padotā personāla darbu un ir atbildīgs par dotā uzdevuma izpildi;
24.4. ziņo Apvienoto operāciju centram par darbu rezultātiem un atgriešanos pastāvīgajā dislokācijas vietā.
V. Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti avārijas izraisīto seku likvidēšanas un ugunsdzēsības darbos ārvalstīs
25. Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšana avārijas un ugunsdzēsības darbos ārvalstīs notiek saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem par atbalsta sniegšanu civilās aizsardzības jautājumos.
26. Apvienotā operāciju centra operatīvais dežurants informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Operatīvās vadības dienestu par Nacionālo bruņoto spēku iesaisti ugunsdzēsības un glābšanas darbos ārvalstīs (Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu reģionos, kas robežojas ar Latvijas teritoriju).
VI. Nacionālo bruņoto spēku personāla sagatavošana un nodrošinājums ar materiāltehniskajiem līdzekļiem un speciālo aprīkojumu dalībai avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamo pasākumu veikšanā ārkārtējā situācijā
27. Avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamo pasākumu veikšanā ārkārtējā situācijā var iesaistīt attiecīgi sagatavotu Nacionālo bruņoto spēku personālu, kas nodrošināts ar uzdevuma izpildei nepieciešamo speciālo aprīkojumu.
28. Nacionālo bruņoto spēku personāla speciālās mācības avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas jomā, kā arī neatliekamo pasākumu veikšanā ārkārtējā situācijā nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts meža dienests un Katastrofu medicīnas centrs, iesaistot mācībās citu ministriju padotībā esošās institūcijas.
29. Par to Nacionālo bruņoto spēku vienību nodrošinājumu ar uzdevumu izpildei nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem un speciālo aprīkojumu, kuras plānots iesaistīt avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamo pasākumu veikšanā ārkārtējā situācijā, un minēto darbu veikšanai nepieciešamo materiālu rezervju izveidi ir atbildīgs Nacionālo bruņoto spēku komandieris.
VII. Noslēguma jautājums
30. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumus Nr.206 "Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 48.nr.).
Ministru prezidents A.Kalvītis
Aizsardzības ministrs A.Slakteris
