Ministru kabineta noteikumi Nr.914

Rīgā 2006.gada 6.novembrī (prot. Nr.57 15.§)

Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta otro daļu un 17.panta pirmo daļu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.panta piekto daļu un 49.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka kārtību, kādā no psihoaktīvām vielām – alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām – atkarīgie bērni un pilngadīgas personas par valsts budžeta līdzekļiem saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (turpmāk – pakalpojumi), lai panāktu šo personu atteikšanos no psihoaktīvo vielu lietošanas, tādējādi uzlabojot viņu fizisko un garīgo veselību un veicinot atgriešanos pilnvērtīgā dzīvē.

2.Pakalpojumu sniedzējs ir sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēta persona (turpmāk – sociālās rehabilitācijas institūcija), kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu ir ieguvusi tiesības sniegt pakalpojumus un nodrošina pakalpojumu sniegšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām.

3.Bērni pakalpojumus saņem pēc pilna motivācijas un ārstēšanās kursa pabeigšanas narkoloģiskajā ārstniecības iestādē vai pēc narkologa noteiktā ārstēšanās kursa pabeigšanas. Bērni pakalpojumus var saņemt atkārtoti, kā arī pabeigt uzsāktā pakalpojumu kursa saņemšanu pēc 18gadu vecuma sasniegšanas, ja līdz tā pilnīgai pabeigšanai atlikuši ne vairāk kā seši mēneši.

4.Pilngadīgas personas pakalpojumus saņem pēc pilna ārstēšanās kursa saņemšanas. Pilngadīga persona pakalpojumus var saņemt atkārtoti, bet ne biežāk kā reizi divos gados.

II. Kārtība, kādā bērni saņem pakalpojumus

5.Lai bērns varētu saņemt pakalpojumus, bērna likumiskais pārstāvis (vecāki, aizbildnis, bāriņtiesa vai ārpusģimenes aprūpes iestādes vadītājs) iesniedz pašvaldības sociālajā dienestā atbilstoši bērna dzīvesvietai šādus dokumentus:

5.1.rakstisku iesniegumu par nepieciešamību saņemt pakalpojumu;

5.2.narkologa atzinumu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, kurā norādīta diagnoze, vēlamais sociālās rehabilitācijas ilgums un norāde, ka bērnam nav šo noteikumu 2.pielikumā minēto kontrindikāciju;

5.3.izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par bērna vispārējo veselības stāvokli (veidlapa Nr.027/u).

6.Pēc bērna likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas pašvaldības sociālais dienests:

6.1.triju darbdienu laikā novērtē bērna sociālo vidi un kontaktus un sastāda novērtējuma aktu;

6.2.triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 5.punktā minēto dokumentu saņemšanas (ja dokumenti atbilst noteiktajām prasībām) pieņem lēmumu par dokumentu un bērna sociālās vides un kontaktu novērtējuma akta nosūtīšanu Sociālo pakalpojumu pārvaldei;

6.3.kamēr bērns atrodas sociālās rehabilitācijas institūcijā, veic sociālo darbu ar personām, kas dzīvo kopā ar bērnu vienā mājsaimniecībā, kā arī citām personām, kas ietekmē bērna sociālo uzvedību;

6.4.ja nepieciešams, pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas veic sociālo darbu ar bērnu un personām, kas dzīvo kopā ar bērnu vienā mājsaimniecībā, kā arī citām personām, kas ietekmē bērna sociālo uzvedību;

6.5.sadarbojas ar sociālās rehabilitācijas institūcijām, nodrošinot informā­cijas apmaiņu un veicinot bērna integrāciju sabiedrībā;

6.6.ja nepieciešams, nodrošina bērnu un viņa likumisko pārstāvi ar transportu, lai viņi nokļūtu sociālās rehabilitācijas institūcijā.

7.Sociālo pakalpojumu pārvalde vienas darbdienas laikā:

7.1.izvērtē saņemtos dokumentus;

7.2.pieņem lēmumu par pakalpojumu sniegšanu un pakalpojumu sniedzēju, bērna uzņemšanu rindā pakalpojumu saņemšanai vai atteikumu piešķirt pakalpojumus (ja nav ievērotas šo noteikumu prasības) un par to informē bērna likumisko pārstāvi un attiecīgo pašvaldības sociālo dienestu;

7.3.ja ir pieņemts lēmums sniegt bērnam pakalpojumus:

7.3.1.izsniedz bērna likumiskajam pārstāvim norīkojumu bērnam uz sociālās rehabilitācijas institūciju;

7.3.2.nosūta šo noteikumu 5.punktā minētos dokumentus un bērna sociālās vides un kontaktu novērtējuma aktu pakalpojumu sniedzējam.

8.Pakalpojumu sniedzējs:

8.1.iepazīstina bērnu un viņa likumisko pārstāvi ar sociālās rehabilitācijas institūcijas iekšējās kārtības noteikumiem;

8.2.noslēdz ar bērna likumisko pārstāvi vai bērnu, ja viņš ir vecāks par 15gadiem, līgumu par pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, pušu tiesībām un pienākumiem, paredzot, ka persona apņemas pārtraukt psihoaktīvo vielu lietošanu, bet pakalpojumu sniedzējs nodrošina informācijas aizsardzību, multidisciplināru un diferencētu pieeju atkarībā no personas vecuma un vajadzībām, kā arī pozitīvi orientētu rehabilitāciju;

8.3.pārtrauc sniegt pakalpojumus, ja veselības stāvokļa izmaiņu dēļ bērnam nepieciešama ārstēšana ārstniecības iestādē. Pakalpojumu sniegšanu atsāk, kad bērnam vairs nav nepieciešama ārstēšana ārstniecības iestādē;

8.4.pēc pakalpojumu kursa pabeigšanas un gadījumā, ja pakalpojuma sniegšana ir pārtraukta, bērna likumiskajam pārstāvim izsniedz izziņu par sociālās rehabilitācijas kursa pabeigšanu vai pārtraukšanu, kā arī informē par to pašvaldības sociālo dienestu un narkologu, kurš izsniedzis šo noteikumu 5.2.apakšpunktā minēto atzinumu.

III. Kārtība, kādā pilngadīgas personas saņem pakalpojumus

9.Lai pilngadīga persona varētu saņemt pakalpojumus, tā iesniedz pašvaldības sociālajā dienestā atbilstoši dzīvesvietai šādus dokumentus:

9.1.rakstisku iesniegumu par nepieciešamību saņemt pakalpojumu;

9.2.narkologa atzinumu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, kurā norādīta diagnoze, informācija par pabeigtu ārstēšanas kursu, vēlamais sociālās rehabilitācijas ilgums un norāde, ka personai nav šo noteikumu 2.pielikumā minēto kontrindikāciju;

9.3.izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par personas vispārējo veselības stāvokli (veidlapa Nr.027/u).

10.Pašvaldības sociālais dienests pēc šo noteikumu 9.punktā minēto dokumentu saņemšanas:

10.1.triju darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas (ja dokumenti atbilst noteiktajām prasībām) pieņem lēmumu par to nosūtīšanu Sociālo pakalpojumu pārvaldei;

10.2.kamēr pilngadīgā persona atrodas sociālās rehabilitācijas institūcijā, veic sociālo darbu ar viņas ģimeni, personām, kuras dzīvo ar viņu vienā mājsaimniecībā, kā arī citām personām, kas ietekmē attiecīgās personas sociālo uzvedību;

10.3.ja nepieciešams, pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas veic sociālo darbu ar personu, kas saņēma pakalpojumu, tās ģimeni un personām, kuras dzīvo kopā ar šo personu vienā mājsaimniecībā, kā arī citām personām, kuras ietekmē šīs personas sociālo uzvedību;

10.4.sadarbojas ar sociālās rehabilitācijas institūcijām, nodrošinot informācijas apmaiņu un veicinot personas integrāciju sabiedrībā.

11.Sociālo pakalpojumu pārvalde piecu darbdienu laikā:

11.1.izvērtē saņemtos dokumentus;

11.2.pieņem lēmumu par pakalpojumu sniegšanu un pakalpojumu sniedzēju, personas uzņemšanu rindā pakalpojumu saņemšanai vai atteikumu piešķirt pakalpojumus (ja nav ievērotas šo noteikumu prasības) un par to informē personu un attiecīgo pašvaldības sociālo dienestu;

11.3.ja ir pieņemts lēmums sniegt pakalpojumus:

11.3.1.izsniedz personai norīkojumu uz sociālās rehabilitācijas institū­ciju;

11.3.2.nosūta šo noteikumu 9.punktā minētos dokumentus pakalpojumu sniedzējam.

12.Pakalpojumu sniedzējs:

12.1.iepazīstina personu ar sociālās rehabilitācijas institūcijas iekšējās kārtības noteikumiem;

12.2.noslēdz ar personu līgumu par pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, pušu tiesībām un pienākumiem, paredzot, ka persona apņemas pārtraukt psihoaktīvo vielu lietošanu, bet pakalpojumu sniedzējs nodrošina informācijas aizsardzību, multidisciplināru un diferencētu pieeju atkarībā no personas vecuma un vajadzībām, kā arī pozitīvi orientētu rehabilitāciju;

12.3.pārtrauc personai sniegt pakalpojumus šādos gadījumos:

12.3.1.persona zaudējusi motivāciju pakalpojumu saņemšanai, un viņa to apliecina rakstiskā iesniegumā pakalpojumu sniedzējam;

12.3.2.personai veselības stāvokļa izmaiņu dēļ nepieciešama ārstēšana ārstniecības iestādē. Pakalpojumu sniegšanu atsāk, kad personai vairs nav nepieciešama ārstēšana ārstniecības iestādē;

12.3.3.persona neievēro vai rupji pārkāpj sociālās rehabilitācijas institūcijas iekšējās kārtības noteikumus un līguma nosacījumus;

12.4.pēc pakalpojumu kursa pabeigšanas un gadījumā, ja pakalpojumu sniegšana ir pārtraukta, izsniedz personai izziņu par sociālās rehabilitācijas kursa pabeigšanu vai pārtraukšanu, kā arī informē par to personas dzīvesvietas sociālo dienestu un narkologu, kurš izsniedzis šo noteikumu 9.2.apakšpunktā minēto atzinumu.

IV. Noslēguma jautājumi

13.Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumus Nr.246 “Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgie bērni saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 72.nr.; 2004, 131.nr.).

14.Normas attiecībā uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošinā­šanu pilngadīgām personām stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Labklājības ministre D.Staķe

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 10.novembri.

1.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.914

Narkologa atzinums par sociālās rehabilitācijas nepieciešamību no psihoaktīvām vielām atkarīgajai personai

Labklājības ministre D.Staķe

2.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.914

Kontrindikācijas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai

1.Alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu atkarību izraisošo vielu intoksikācija vai abstinences sindroms.

2.Psihotiski traucējumi.

3.Adaptācijas traucējumi ar suicidālām domām un uzvedību.

4.Personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājumu vai disfunkcijas dēļ.

5.Personības traucējumi ar dekompensāciju.

6.Vidēji smaga un smaga garīga atpalicība.

7.Somatiskas saslimšanas, kam nepieciešama intensīva speciāla izmeklēšana un ārstēšana (var tikt uzņemti remisijas stāvoklī).

8.Izteikti kustību un koordinācijas traucējumi.

9.Sabiedriskā bīstamība.

Labklājības ministre D.Staķe