Ministru kabineta rīkojums Nr.869

Rīgā 2006.gada 6.novembrī (prot. Nr.55 28.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošo valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka”

1.Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis:

1.1.Svenska Handelsbanken AB (publ) 2006.gada 12.jūnijā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 12.jūnijā ar Nr.3.12);

1.2.Andreja Švedova 2006.gada 14.jūnijā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 14.jūnijā ar Nr.3.13);

1.3.Armanda Zuša 2006.gada 31.augustā iesniegtos privatizācijas ierosinājumus (reģistrēti Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.22 un 3.29).

2.Svenska Handelsbanken AB (publ) ierosina privatizēt valstij piederošos 100% valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” akciju.

3.Andrejs Švedovs ierosina privatizēt valstij piederošos 100% valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” akciju.

4.Armands Zutis ierosina privatizēt valstij piederošos 100% valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” akciju.

5.Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

5.1.valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (juridiskā adrese – Doma laukums 4, Rīga, LV-1977) ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1993.gada 3.jūnijā ar Nr.000313243 un ierakstīta komercreģistrā 2004.gada 14.jūlijā ar vienotās reģistrācijas Nr.40003132437;

5.2.valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitāls ir 48513143 lati, vienas akcijas nominālvērtība – 1 lats. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” vienīgais akcionārs ir valsts, un valstij piederošo kapitāla daļu turētājs ir Finanšu ministrija;

5.3.saskaņā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” statūtu 5.punktu valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” darbības galvenais mērķis ir atbalstīt Latvijas ekonomisko attīstību atbilstoši tās komercdarbības veidiem un no savas darbības gūt tās attīstībai nepieciešamo peļņu.

6.Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”:

6.1.saskaņā ar 1994.gada 16.februārī starp Pasaules banku un Latvijas Republiku noslēgto aizdevuma līgumu un šim līgumam pakārtoto aizdevuma līgumu īsteno Lauksaimniecības attīstības projektu, sniedzot atbalstu Latvijas lauksaimniekiem zemnieku saimniecību attīstībai, kā arī agrārās un meža industrijas attīstībai;

6.2.saskaņā ar 1998.gada 9.septembrī starp Pasaules banku un Latvijas Republiku noslēgto aizdevuma līgumu un šim līgumam pakārtoto aizdevuma līgumu īsteno Lauku attīstības projektu, sniedzot atbalstu Latvijas lauku uzņēmējiem, tai skaitā uzņēmējdarbības uzsācējiem;

6.3.atbilstoši Eiropas Komisijas daudzgadējai programmai uzņēmēju atbalstam un saskaņā ar 2003.gada 16.decembrī starp valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” un Eiropas Investīciju fondu noslēgto garantiju līgumu sniedz atbalstu Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem;

6.4.saskaņā ar Ministru kabinetā 2000.gada 13.jūnijā apstiprināto Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas (MAKP) 1.posmu (prot. Nr.2720.§) sniedz valsts atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem mājokļu būvniecībā un renovācijā, kā arī finansē tos;

6.5.saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta noteikumu Nr.608 “Kārtība, kādā ģimenēm ar bērniem sniedz galvojumu aizdevumam dzīvojamās telpas (mājokļa) iegādei vai būvniecībai” 2.punktu, Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta noteikumu Nr.609 “Kārtība, kādā sniedz palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, izsniedzot attiecīgu galvojumu” 2.punktu un Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta noteikumu Nr.610 “Kārtība, kādā dzīvokļu īpašniekiem sniedz galvojumu aizdevumam daudzdzīvokļu mājas renovācijai vai rekonstrukcijai” 2.punktu izsniedz un administrē galvojumus atbilstoši Ministru kabinetā 2005.gada 16.augustā apstiprinātajai aktualizētajai Mājokļu attīstības kreditēšanas programmai (2.posms);

6.6.saskaņā ar 1998.gada 15.jūnijā starp Eiropas Kopienu Komisiju, Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Latvijas Attīstības aģentūra” PHARE programmas ietvaros noslēgto finanšu līgumu Nr.97-0787.00 “Darbības kontrakts, lai ieviestu Energoefektivitātes fondu Latvijā 1995.gada Finanšu memoranda ietvaros (Operational Contract for the Implementation of the Financing Memoranda 1995 Energy Efficiency Fund, Latvia)” un 1998.gada 25.novembrī starp bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Latvijas Attīstības aģentūra” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” noslēgto līgumu finansē energoefektivitāti paaugstinošus projektus;

6.7.saskaņā ar 2003.gada 17.martā starp Vācijas Federatīvās Republikas Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības federālo ministriju un Latvijas Republikas Vides ministriju noslēgto starpministriju līgumu par vides aizsardzības izmēģinājumu projektu “Mājokļu sanācijas iniciatīva enerģijas taupīšanai” un 2003.gada 17.martā starp Vācijas Attīstības banku (Kreditanstalt für Wiederaufbau) un valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” noslēgto atbalsta ietvarlīgumu par Vācijas–Latvijas vides aizsardzības izmēģinājumu projektu “Mājokļa sanācijas iniciatīva enerģijas taupīšanai” finansē vides aizsardzības projektus un veic to uzraudzību;

6.8.saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 6.aprīļa rīkojumu Nr.210 “Par Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu” sniedz aizdevumus ilgtermiņa investīcijām lauksaimniecības ražošanas ēkās, būvēs un infrastruktūrā atbilstoši Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmai (LIIKP);

6.9.saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 31.jūlija rīkojumu Nr.478 “Par precizēto Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu” sniedz aizdevumus lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamās zemes iegādei atbilstoši Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmai (LIZIKP);

6.10.saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.575 “Par Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu” sniedz aizdevumus, konsultācijas, garantijas un grantus jaunu pamatlīdzekļu iegādei mazām un vidējām lauku komercsabiedrībām atbilstoši Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmai (NUAP);

6.11.saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 15.novembra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.618.§) “Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju attīstības kreditēšanas projekta koncepcija”, Ministru kabineta 2002.gada 7.novembra rīkojumu Nr.649 “Par Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas programmu (otro posmu)” un Ministru kabineta 2004.gada 26.maija rīkojumu Nr.344 “Par mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmu 2004.–2006.gadam” sniedz valsts atbalstu mazām un vidējām komercsabiedrībām, finansējot (aizdevumu veidā) komercsabiedrību attīstības projektus;

6.12.saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) vadības komitejas 2005.gada 19.augusta protokollēmumu Nr. P-ERAF-2005/8 īsteno ERAF līdzfinansēto projektu “Komercdarbības uzsācēju kreditēšanas sistēmas attīstība”;

6.13.saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) vadības komitejas 2006.gada 22.februāra protokollēmumu Nr. P-ESF-2206/2 īsteno ESF līdzfinansēto projektu “Apmācības, konsultācijas un finansiālais atbalsts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai”;

6.14.saskaņā ar likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” 1.panta 2.punktu atver privatizācijas sertifikātu kontus, kuros tiek fiksēti sertifikātu īpašniekiem piederošie sertifikāti un ar tiem veiktās operācijas;

6.15.saskaņā ar likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” 4.panta piekto daļu uzrauga, lai katrai personai, kurai ir sertifikāti par Latvijā nodzīvoto laiku un sertifikāti politiski represētai personai, būtu tikai viens privatizācijas sertifikātu konts, kā arī kontrolē piešķirto, apgrozībā esošo un dzēsto sertifikātu daudzumu;

6.16.saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 19.panta 5.punktu un 23.pantu veic ar privatizāciju saistītās norēķinu un kredīta operācijas, kā arī slēdz zemes izpirkšanas līgumus ar zemes īpašniekiem par zemes izpirkšanu;

6.17.saskaņā ar likuma “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 10.pantu un likuma “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” 9. un 10.pantu uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” personā nostiprina zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz zemi un šo zemi arī pārdod;

6.18.saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 45.panta trešo daļu, 73.³ panta devīto daļu un 73.⁴panta sesto daļu veic ar valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju saistītās norēķinu operācijas;

6.19.saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” 3.panta pirmās daļas 2.punktu un atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļus var izlietot ilgtermiņa kredītresursu veidošanai, hipotekārās kreditēšanas attīstībai un mērķkreditēšanai valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.

7.Saskaņā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” attīstības koncepciju 2006.–2013.gadam valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pilda pilna spektra attīstības bankas funkcijas un tai ir uzdots papildināt komercbanku sniegtos pakalpojumus saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 1.novembra rīkojumu Nr.841 “Par koncepciju “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas hipotēku un zemes banka” attīstību 2007.–2013.gadam””.

8.Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizā­cijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komerc­darbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu jānorāda, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts ir nepieciešams.

9.Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka publiska persona komercdarbību var veikt, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā.

10.Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” kā komercsabiedrība ir valsts pārvaldes instruments, ar kuru ir iespējams nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu kvalitatīvu valsts atbalstu finanšu pakalpojumu sniegšanā un finanšu pieejamības nodrošināšanā, tādēļ valsts pārvaldes kontroles zaudēšana pār šo komercsabiedrību nav atbilstoša sabiedrības interesēm un nav pieļaujama.

11.Ņemot vērā minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešo un ceturto daļu, 40.panta pirmo daļu un 88.panta pirmās daļas 1.punktu, lai īstenotu sabiedrības intereses finanšu pakalpojumu jomā, atbalstītu Latvijas ekonomisko attīstību atbilstoši sabiedrības interesēm un nodrošinātu atbilstošu valsts ietekmi kvalitatīvu finanšu pakalpojumu jomā, Ministru kabinets nolemj noraidīt Svenska Handels­banken AB (publ), A.Švedova un A.Zuša privatizācijas ierosinājumus un atteikt nodot privatizācijai valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.

12. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) viena mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš