Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas Ministru kabinets (kopš 2006.gada 7.novembra). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.11.2006., Nr. 180 (3548) https://vestnesis.lv/ta/id/147595

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

09.11.2006., Nr. 180 (3548)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabinets (kopš 2006.gada 7.novembra)

KALVITIS.JPG (9553 bytes)
Ministru prezidents
Aigars Kalvītis
03.JPG (5266 bytes)
Aizsardzības ministrs
Atis Slakteris
04.JPG (4311 bytes)
Ārlietu ministrs
Artis Pabriks
05.JPG (5410 bytes)
Bērnu un ģimenes lietu ministrs
Ainars Baštiks
06.JPG (5671 bytes)
Ekonomikas ministrs
Jurijs Strods
07.JPG (6001 bytes)
Finanšu ministrs
Oskars Spurdziņš
08.JPG (5284 bytes)
Iekšlietu ministrs
Ivars Godmanis
09.JPG (8245 bytes)
Izglītības un zinātnes ministre
Baiba Rivža
10.JPG (4326 bytes)
Kultūras ministre
Helēna Demakova
11.JPG (5968 bytes)
Labklājības ministre
Dagnija Staķe
12.JPG (4863 bytes)
Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs
Aigars Štokenbergs
13.JPG (5306 bytes)
Satiksmes ministrs
Ainārs Šlesers
14.JPG (4631 bytes)
Tieslietu ministrs
Gaidis Bērziņš
15.JPG (5442 bytes)
Veselības ministrs
Gundars Bērziņš
16.JPG (6094 bytes)
Vides ministrs
Raimonds Vējonis
17.JPG (5596 bytes)
Zemkopības ministrs
Mārtiņš Roze

18.JPG (3587 bytes)
Īpašu uzdevumu ministre
elektroniskās pārvaldes
lietās Ina Gudele

19.JPG (3848 bytes)
Īpašu uzdevumu ministrs
sabiedrības integrācijas lietās
Oskars Kastēns

20.JPG (4902 bytes)
Īpašu uzdevumu ministrs
Eiropas Savienības
līdzekļu apguvē
Normunds Broks

Foto: Boriss Koļesņikovs, Māris Kaparkalējs, “LV”; A.F.I.

 

Ministru prezidents

AIGARS KALVĪTIS

Dzimis 1966.gada 27.jūnijā Rīgā; precējies, ģimenē trīs dēli.

Izglītība: 1984.–1992.g. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē ieguvis bakalaura grādu lauksaimniecības ekonomikā un 1992.–1995.g. turpat – maģistra grādu.

Darba pieredze: 1990.–1991.g. strādājis par traktoristu un slaucēju Zviedrijā saimniecībā “Alamnas Bruk AB”; 1992.–1994.g. bijis SIA “Agro biznesa centrs” direktors; 1994.g. – a/s “Zemgales piens” valdes priekšsēdētājs; 1994.–1998.g. – Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs; no 1998.g. novembra līdz 1999.g. jūlijam – 7.Saeimas deputāts, Budžeta un finansu un Audita komiteju loceklis; no 1999.g. jūlija līdz 2000.g. maijam – LR zemkopības ministrs; no 2000.g. 5.maija līdz 2002.g. 7.novembrim – LR ekonomikas ministrs; no 2002.g. novembra līdz 2004.g. decembrim – 8.Saeimas deputāts, Tautas partijas valdes loceklis un Saeimas frakcijas vadītājs; kopš 2004.g. 2.decebmra ir LR Ministru prezidents.

Politiskā piederība: Tautas partija.

 

Aizsardzības ministrs

ATIS SLAKTERIS

Dzimis 1956.gada 21.novembrī Bauskas rajona Codes pagastā; precējies, ģimenē divi bērni.

Izglītība: 1980.g. absolvējis Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultāti.

Darba pieredze: 1980.–1989.g. bijis mehāniķis un galvenais inženieris Bauskas rajona kopsaimniecībā “Code”; 1989.–1990.g. – valsts uzņēmuma “Bauskas lauktehnika” pārvaldnieka pirmais vietnieks; 1990.–1994.g. – Bauskas rajona Lauksaimniecības departamenta galvenais inženieris; 1994.–1996.g. – Bauskas rajona Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājs; 1996.–1997.g. – Zemkopības ministrijas kooperācijas valsts ministrs; 1997.–1998.g. – Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra padomes priekšsēdētājs; kopš 1997.g. ir zemnieku saimniecības “Mālnieki” īpašnieks; 1998.–2002.g. – 7.Saeimas deputāts; 2000.g. – Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs; 2000.–2002.g. – LR zemkopības ministrs; 2002.g. – Tautas partijas priekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs; 2004.g. martā–decembrī – LR aizsardzības ministrs; kopš 2004.g. ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs.

Politiskā piederība: Tautas partija.

 

Ārlietu ministrs

Artis Pabriks

Dzimis 1966.gada 22.martā Jūrmalā.

Izglītība: 1992.g. absolvējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti; 1996.g. Orhūsas (Aarhus) universitātē Dānijā ieguvis doktora grādu politikā.

Darba pieredze: 1988.–1990.g. – zinātniskais asistents Zinātņu akadēmijas Mūsdienu vēstures nodaļā; 1994.g. – ārštata lektors Orhūsas universitātē Dānijā; 1996.–1997.g. – Vidzemes Augstskolas pirmais rektors, docents, bet kopš 1997.g. ir šīs augstskolas asociētais profesors; 2001.–2003.g. bijis politikas analītiķis Latvijas cilvēktiesību un etnisko studiju centrā; kopš 2002.g. ir Latvijas pārstāvja vietnieks ECRI (Councile of Europe) Strasbūrā, kā arī žurnāla “Baltic Review” redkolēģijas loceklis; 2003.–2004.g. – politikas analītiķis konsultants Politiskās izglītības fondā; 2004.g. ievēlēts par 8.Saeimas deputātu, Ārlietu komisijas priekšsēdētāju un Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru, bet kopš 2004.gada 21.jūlija ieņem LR ārlietu ministra posteni.

Politiskā piederība: Tautas partija.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs

AinArs Baštiks

Dzimis 1958.gada 26.oktobrī Liepājā; precējies, ģimenē pieci bērni.

Izglītība: 1980.–1983.g. Latvijas Baptistu draudžu brālībā neklātienē apguvis teoloģijas kursus; 1982.–1988.g. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē ieguvis vēstures bakalaura grādu, bet 1997.–1999.g. – vēstures maģistra grādu.

Darba pieredze: 1981.–1983.g. strādājis par galdnieku firmā “Restaurators”; 1984.–1985.g. bijis mākslinieks fabrikā “Aurora”; 1985.–1989.g. – Latvijas Vēstures muzeja jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, kopš 1987.g. ir Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs; no 2002.g. novembra līdz 2004.g. maijam bijis īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās, bet kopš 2004.g. maija – bērnu un ģimenes lietu ministrs.

Politiskā piederība: Latvijas Pirmā partija.

 

Ekonomikas ministrs

Jurijs Strods

Dzimis 1961.gada 31.oktobrī.

Izglītība: 1979.–1984.g. Latvijas Valsts universitātē studējis matemātiku.

Darba pieredze: 1980.–1982.g. strādājis par operatoru Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centrā; 1984.g. bijis uzņēmuma “Latribprom” inženieris matemātiķis; 1984.–1992.g. – asistents, zinātniskais līdzstrādnieks un laborants Latvijas Lauksaimniecības universitātē; 1992.–1994.g. – a/s “Mītava” datornodaļas speciālists; 1994.–1997.g. – laikraksta “Zemgales Avīze” atbildīgais sekretārs; 1997.–2001.g. – Jelgavas domes izpilddirektors; 2000.–2003.g. – BO VSIA “Vides investīciju fonds” valdes loceklis; kopš 2001.gada ir Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks un kopš 2004.g. – Jelgavas un Bauskas pašvaldību aģentūras “Zemgales EKO” padomes priekšsēdētājs.

Politiskā piederība: “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Finanšu ministrs

Oskars Spurdziņš

Dzimis 1963.gada 22.augustā Aizputē; precējies, ģimenē divi bērni.

Izglītība: 1986.g. absolvējis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti.

Darba pieredze: 1986.g.–1990.g. bijis galvenā grāmatveža vietnieks Valmieras mēbeļu kombinātā; 1990.g.–1994.g. – Valmieras pilsētas padomes un deputātu padomes un valdes priekšsēdētājs; 1994.g. –Latvijas Pašvaldību savienības konsultants finanšu jautājumos; 1994.–1996.g. – finanšu ministra padomnieks, 1996.g. – valsts ieņēmumu valsts ministres padomnieks; 1996.g. – īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās padomnieks un 1996.–1997.g. – Pašvaldību lietu pārvaldes direktora padomnieks; 1997.–1999.g. – Latvijas Vides investīciju fonda pašvaldību projektu vadītājs; 1999.–2000.g. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs; 1999.–2002.g. – 7.Saeimas deputāts; 2000.–2002.g. – Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs; 2002.– 2004.g. – “Hipotēku bankas finanšu konsultāciju centra” projektu vadītājs; kopš 2004.gada 9.marta ir LR finanšu ministrs.

Politiskā piederība: Tautas partija.

 

Iekšlietu ministrs

Ivars Godmanis

Dzimis 1951.gada 27.novembrī Rīgā; precējies, ģimenē trīs bērni.

Izglītība: 1974.g. absolvējis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti cietvielu fizikas specialitātē; 1992.g. iegūts fizikas doktora grāds.

Darba pieredze: 1974.–1988.g. bijis Latvijas Valsts universitātes Cietvielu fizikas institūta jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks; 1987.–1988.g. – Latvijas Universitātes Informātikas un tehnisko mācību līdzekļu katedras vecākais pasniedzējs; 1988.–1990.g. – Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja vietnieks; 1990.–1993.g. – LR Ministru Padomes priekšsēdētājs; 1994.–1995.g. – a/s “Software House Rīga” viceprezidents; 1995.g. – Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents; 1995.–1997.g. – a/s “Latvijas krājbanka” prezidents; 1997.–1998.g. – VAS “Latvijas kuģniecība” valdes loceklis; 1998.–2002.g. – 7.Saeimas deputāts; 1998.–1999.g. – LR finanšu ministrs; 2002.–2004.g. – a/s “Saliena Real” valdes loceklis; 2003.g. – a/s “Radio SWH” programmas vadītājs; 2004.g. – partijas “Latvijas ceļš” priekšsēdētājs.

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu 2.pakāpes ordenis; 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.

Politiskā piederība: “Latvijas ceļš”.

 

Izglītības un zinātnes ministre

BAIBA RIVŽA

Dzimusi 1949.gada 1.decembrī Ventspilī.

Izglītība: 1973.g. beigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Ekonomikas fakultāti; 1977.g. LLA ieguvusi ekonomikas doktora grādu, 1990.g – habilitētā ekonomikas doktora grādu.

Darba pieredze: 1991.g. ievēlēta par Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas katedras profesori; kopš 1991.g. ir Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas ārzemju locekle; 1992.–1996.g. bija LLU Ekonomikas fakultātes dekāne; kopš 1996.g. ir Latvijas augstskolu profesoru asociācijas padomes locekle; 1996.–2006.g. bija Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja; kopš 1998.g. ir Eiropas Padomes Augstākās izglītības un zinātnes komisijas locekle, kopš 1999.g. – Latvijas Zinātnes padomes locekle, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe; kopš 2002.g. – Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas locekle; kopš 2003.g. – Georgofili akadēmijas (Itālija) ārzemju locekle; kopš 2006.g. – Zviedrijas Karalistes Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas ārzemju locekle; kopš 2006.gada 8.aprīļa – LRizglītības un zinātnes ministre.

Apbalvojumi: 1998.g. saņēmusi Aleksandra Ņikonova prēmiju; 2000.g. iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci.

Politiskā piederība: Latvijas Zemnieku savienība.

 

Kultūras ministre

Helēna Demakova

Dzimusi 1959.gada 3.septembrī Rīgā; šķīrusies, ir dēls.

Izglītība: 1978.–1981.g. Latvijas Mākslas akadēmijā apguvusi sagatavošanas kursus; 1985.g. beigusi trīsgadīgus franču valodas kursus; studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātē; 1992.–1993.g. ieguvusi Eiropas diplomu kultūras politikā un kultūras menedžmentā.

Darba pieredze: 1977.–1986.g.strādājusi par apkopēju Ārzemju mākslas muzejā; 1986.–1988.g. bijusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kultūras un mākslas zinātniskās informācijas daļas vecākā redaktore; 1988.–1990.g. – kultūras ministra padomniece mākslas jautājumos; 1990.–1992.g. – kultūras vēstures pasniedzēja Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē; 1995.–1996.g. – mākslas galerijas “M6” mākslinieciskā vadītāja; 1996.–1997.g. – Ministru prezidenta padomniece kultūras jautājumos; 1998.–2002.g. – 7.Saeimas deputāte; 1998.–2004.g. – sabiedriskā fonda “Jaunā akadēmija” izpilddirektore; 1999.g. – Ministru prezidenta padomniece humanitārajos jautājumos; 2004.g. – Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes lektore; kopš 2004.gada 9.marta ir kultūras ministre.

Politiskā piederība: Tautas partija.

 

Labklājības ministre

Dagnija Staķe

Dzimusi 1951.gada 3.septembrī Aizkraukles rajona Vietalvas pagastā; precējusies, ģimenē četri bērni.

Izglītība: 1966.–1970.g. mācījusies Rīgas Pedagoģijas skolas Mūzikas nodaļā par pamatskolas dziedāšanas pasniedzēju; 1977.–1981.g. studējusi Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas pedagoģijas fakultātē par mūzikas pasniedzēju vidusskolā; 1997.–1999.g. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Publiskās pārvaldes katedrā ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā.

Darba pieredze: 1970.–1977.g. bijusi dziedāšanas skolotāja Mārupes vidusskolā; 1981.–1984.g. – mūzikas metodikas un diriģēšanas pasniedzēja Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā; 1984.–1994.g. – Rīgas Pedagoģiskās skolas mūzikas metodikas pasniedzēja un pedagoģiskās prakses vadītāja; 1994.–2002.g. – Tumes pagasta padomes priekšsēdētāja; 1997.–2002.g. – Tukuma rajona padomes priekšsēdētāja; kopš 2002.gada 21.novembra ir LR labklājības ministre.

Politiskā piederība: Latvijas Zemnieku savienība.

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

AIGARS ŠTOKENBERGS

Dzimis 1963.gada 29.augustā Rīgā; precējies, ģimenē divi bērni.

Izglītība: 1981.–1986.g. studējis un ar izcilību beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti; 1997.–1999.g. Latvijas Banku koledžā ieguvis diplomu uzņēmējdarbības pārvaldē; 1997.–2001.g. – ekonomista izglītību Latvijas Banku augstskolā.

Darba pieredze: 1985.–1988.g. bijis vecākais izmeklētājs Rīgas rajona prokuratūrā; 1988.–1990.g. – agrofirmas “Tērvete” priekšsēdētāja palīgs; 1990.–1993.g. – Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesis; 1993.g. – Valsts Zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieks; 1993.–2001.g. vadījis Pasaules bankas lauksaimniecības un lauku attīstības projektus Latvijā; kopš 1996.g. ir nekustamo īpašumu īpašnieks un attīstītājs; 2002.–2004.g. bija zvērināts advokāts advokātu birojā “Briģis, Čapkevics un partneri”; 2004.–2006.g. – Ministru prezidenta Aigara Kalvīša padomnieks ekonomikas jautājumos; kopš 2006.gada 8.aprīļa bija LR ekonomikas ministrs.

Politiskā piederība: Tautas partija.

 

Satiksmes ministrs

Ainārs Šlesers

Dzimis 1970.gada 22.janvārī Rīgā; precējies, ģimenē trīs bērni.

Izglītība: 1986.–1989.g. mācījies Rīgas industriālajā tehnikumā; 1990.– 1991.g. – Norvēģijas Kristīgajā tautas augstskolā; 1999.–2002.g. –Latvijas Kristīgajā akadēmijā (nepabeigtas studijas).

Darba pieredze: 1992.–1996.g. bijis Latvijas–Norvēģijas kopuzņēmuma “Latvijas Informācijas un tirdzniecības centrs” (Norvēģija) prezidents; 1993.–1996.g. – SIA “Skandi” prezidents; 1994.–1998.g. – SIA “Varner Baltija” ģenerāldirektors; 1996.–1997.g. – SIA “Rimi Baltija” ģenerāldirektors; 1996.–1998.g. – SIA “Varner Hakon Invest” ģenerāldirektors; 1995.– 1998.g. – a/s “Universālveikals “Centrs”” valdes priekšsēdētājs un prezidents; 1998.g. un 1999.–2002.g. – 7.Saeimas deputāts; no 1998.g. novembra līdz 1999.g. aprīlim bija LR ekonomikas ministrs; no 2002.g. novembra līdz 2004.g. janvārim – Ministru prezidenta biedrs, Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes priekšsēdētājs; 2004.g. februārī–martā – 8.Saeimas deputāts; 2004.g. martā–decembrī – Ministru prezidenta biedrs un LR satiksmes ministrs; no 2004.g. decembra līdz 2006.g. martam – LR satiksmes ministrs; 2006.g. martā–novembrī – 8.Saeimas deputāts, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

Politiskā piederība: Latvijas Pirmā partija.

 

Tieslietu ministrs

Gaidis Bērziņš

Dzimis 1970.gada 20.oktobrī Rīgā; precējies, ģimenē divi bērni.

Izglītība: 1992.–1997.g. studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, 1997.–1999.g. turpat ieguvis maģistra grādu, 2001.g. – doktora grādu.

Darba pieredze: 1994.–2003.g. bijis juridiskā biroja “Lex Studio” vadītājs; kopš 1997.g. ir pasniedzējs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesību katedrā; 1997.–1999.g. bijis Privatizācijas aģentūras padomes loceklis; 1998.–2001.g. – likvidējamās a/s “Latvijas Kapitālbanka” administratora palīgs; 1999.–2002.g. – SIA “Lattelekom” valsts pilnvarnieks; 2000.–2001.g. – Rīgas Fondu biržas padomes loceklis; 2001.–2003.g. – a/s “Trasta komercbankas” padomes loceklis; 2002.–2006.g. – Maksātnespējas administrācijas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs; 2003.–2004.g. – Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra padomes loceklis; 2004.g. – zvērināts advokāts; 2005.–2006.g. – a/s “Rīgas Starptautiskā autoosta” padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Politiskā piederība: “Tēvzemei un Brīvībai” /LNNK.

 

Veselības ministrs

Gundars Bērziņš

Dzimis 1959.gada 26.septembrī Jēkabpils rajonā; precējies, ģimenē ir divas meitas.

Izglītība: 1983.g. beidzis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultāti.

Darba pieredze: 1983.–1989.g. strādājis Autotransporta zinātniskās pētniecības institūtā; 1986.–1989.g. –Satiksmes ministrijā; kopš 1989.g. ir Jēkabpils rajona Variešu pagasta zemnieku saimniecības “Delles” īpašnieks; 1993.–1994.g. bija Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs; 1993.–1995.g. – 5.Saeimas deputāts; 1994.g. – “Latvijas Unibankas” padomes loceklis; 1995.–1997.g. – Ministru prezidenta A.Šķēles padomnieks; 1997.–1998.g. – firmas “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” konsultants; 1998.–2000. – 7.Saeimas deputāts un Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs; 2000.–2002.g. – LR finanšu ministrs; 2002.–2004.g. – 8.Saeimas deputāts; 2004.g. martā ievēlēts par Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju; kopš 2004.gada 2.decembra ir LR veselības ministrs.

Politiskā piederība: Tautas partija.

 

Vides ministrs

Raimonds Vējonis

Dzimis 1966.gada 15.jūnijā Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā; precējies, ģimenē divi dēli.

Izglītība: 1989.g. absolvējis Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti; zināšanas papildinājis Tamperē (Somija) un Tallinā (Igaunija); 1995.g. Latvijas Universitātē ieguvis bioloģijas zinātņu maģistra grādu.

Darba pieredze: 1987.–1989.g. bijis bioloģijas skolotājs Madonas 1.vidusskolā; 1989.–1996.g. – Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks; 1997.–1998.g. un 2000.–2002.g. – Skultes ostas valdes loceklis; 1990.–1993.g. – Madonas pilsētas domes deputāts; 1996.–2002.g. – Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors; 1997.–2002.g. – valsts pārstāvis SIA “Getliņi Eko”; 1998.–2002.g. – ES asociēto valstu vides likumdošanas ieviešanas un kontroles struktūrvienības nacionālais koordinators; 2002.–2003. – LR vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bet kopš 2003.gada 16.janvāra – LR vides ministrs.

Politiskā piederība: Latvijas Zaļā partija.

 

Zemkopības ministrs

Mārtiņš Roze

Dzimis 1964.gada 28.septembrī Rīgā; precējies, ģimenē divi dēli.

Izglītība: 1987.g. absolvējis Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, specialitāte – biologs, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējs; 1992.g. mācījies aspirantūrā Latvijas Zemkopības zinātniskās pētniecības institūtā un bijušajā Vissavienības Augu selekcijas un ģenētikas institūtā (Ukrainā, Odesā); 2002.g. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē.

Darba pieredze: 1987.–1994.g. bijis Valsts Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijas Graudu tehnoloģiskās laboratorijas vadītājs; 1994.–1997.g. – Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks un Augkopības un sēklkopības nodaļas vadītājs; 1997.g. – ZM Stratēģijas un kopsavilkuma nodaļas vadītājs; 1997.–1999.g. – ZM Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktors; 2000.–2001.g. – ZM Lauksaimniecības politikas un ES integrācijas departamenta direktors; 2001.–2002.g. – ZM Integrācijas ES un ārējo sakaru departamenta direktors; kopš 2002.gada 7.novembra ir LR zemkopības ministrs.

Politiskā piederība: Latvijas Zemnieku savienība.

 

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās

INA GUDELE

Dzimusi 1964.gada 12.jūnijā; precējusies, ģimenē divi dēli.

Izglītība: 1983.–1988.g. Rīgas Politehniskā institūta Inženierceltniecības fakultātē ieguvusi ūdensapgādes un kanalizācijas inženiera diplomu.

Darba pieredze: 1988.–1990.g. bijusi Dobeles Arhitektu biroja inženiertīklu projektētāja; 1991.–1995.g. – SIA “Lattelekom” Dobeles Telekomunikāciju centra telekomunikāciju tīklu projektētāja; 1995.–1996.g. – SIA “Lattelekom” Zemgales zonas Mārketinga daļas tirgus izpētes sektora vadītāja; 1996.–1997.g. – SIA “Lattelekom” mārketinga attiecību projektu vadītāja; 1997.–2000.g. – SIA “Lattelekom” Apollo interneta pakalpojumu vadītāja; 2000.–2003.g. – SIA “IG komunikācijas” direktore un Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore; 2003.–2005.g. – Valsts kancelejas Informācijas sabiedrības biroja vadītāja; kopš 2005.gada 1.janvāra – Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja, bet kopš 2006.gada 8.aprīļa – LR īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās.

Politiskā piederība: bezpartejiska.

 

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās

Normunds Broks

Dzimis 1960.gada 16.janvārī; precējies, ģimenē trīs bērni.

Izglītība: 1978.g.–1983.g. studējis Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē; 2001.g. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvis maģistra grādu sabiedrības vadībā.

Darba pieredze: 1983.–1987.g. bijis ģeogrāfijas un astronomijas skolotājs Madonas 1.vidusskolā; 1987.–1990.g. – Madonas rajona Bērzaunes pamatskolas direktors; 1994.–1999.g. – Madonas rajona Valsts valodas atestācijas komisijas priekšsēdētājs; 1997.–1999.g. – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas uzņēmējdarbības ekonomikas docētājs; 1990.–1999.g. – Madonas rajona padomes Skolu valdes priekšsēdētājs; 1999.–2002.g. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktora vietnieks; 2002.–2003.g. – Finanšu ministrijas Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas departamenta direktora vietnieks; 2003.–2004.g. strādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Reģionālās politikas departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļā; 2004.–2006.g. – SIA “Pilsētnieks” Madonas biroja vadītājs un projektu vadītājs.

Sabiedriskā darbība: 1991.–1994.g. bijis Madonas rajona Tautas deputātu padomes deputāts un 1994.–2001.g. – Madonas pilsētas domes deputāts; 1997.–2001.g. – Madonas pilsētas domes Izglītības, kultūras, sporta un ārējo sakaru komitejas priekšsēdētājs; 2006.g. – Madonas novada fonda padomes priekšsēdētājs.

Politiskā piederība: “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

 

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās

Oskars Kastēns

Dzimis 1971.gada 19.jūlijā; precējies.

Izglītība: 1989.–1992.g. studējis Liepājas Pedagoģiskajā institūtā; 1992.–1995.g. Latvijas Universitātē ieguvis latviešu valodas un literatūras bakalaura grādu.

Darba pieredze: 1994.–1996.g. bijis korektors laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”; 1996.–1997.g. – šī laikraksta Ārzemju ziņu departamenta vadītājs; 1997.g. – nedēļas laikraksta “Fokuss” galvenais redaktors un ziņu redaktors; 1998.–2001.g. strādājis Latvijas Televīzijā par Rietumeiropas korespondentu Briselē; 2001.–2002.g. bijis Latvijas Televīzijas raidījuma “TV Erudīts” vadītājs; 2001.–2002.g. – sabiedrisko attiecību aģentūras “Consensus” izpilddirektors; 2002.–2004.g. – 8.Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, 2004.–2006.g. – šīs komisijas priekšsēdētājs; 2002.–2006.g. – 8.Saeimas deputāts.

Politiskā piederība: Latvijas Pirmā partija.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!