Nacionālais attīstības plāns lai ir kā ceļš uz strauju valsts ekonomisko attīstību

Strauja Latvijas ekonomiskā attīstība un pēc iespējas ātrāka Eiropas attīstīto valstu dzīves līmeņa sasniegšana – tas ir mērķis, kuru uzstādījusi sev Latvijas politiskā vadība, tas ir mērķis, kura realizāciju gribētu piedzīvot ikviens Latvijas iedzīvotājs. Kā solis ceļā uz šo mērķi ir Nacionālais attīstības plāns (NAP) – viens no galvenajiem stratēģiskās plānošanas dokumentiem, kas iezīmēs Latvijas attīstību tuvāko gadu laikā.

Diskusija par NAP aktualizējās pagājušajā nedēļā, kad Ministru kabinets pieņēma zināšanai NAP stratēģisko memorandu, kas būs pamats izvērsta NAP sagatavošanai. Ministri apņēmās iesniegt savus priekšlikumus memoranda grozījumiem, un koriģētais dokuments varētu tikt izskatīts valdībā janvāra beigās un pēc tam nosūtīts Eiropas Komisijai (EK). Darbs pie šī dokumenta sākās jau pirms diviem gadiem, kad EK lūdza visām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm izstrādāt stratēģisku plānošanas dokumentu, kas būtu par pamatu līgumam starp EK un nākamajām dalībvalstīm par ES finansu līdzekļu piešķiršanu. Pašreizējais NAP stratēģiskais memorands ir jau otrais šī dokumenta pārstrādātais variants. (Par NAP izstrādes gaitu sīkāk lasiet intervijā ar R. Zīli – red. )

Šo divu gadu laikā jau vairākkārt runāts par NAP kā stratēģiskās plānošanas pamatdokumenta nozīmi Latvijas nākotnes attīstībā, tādēļ svarīgi būtu uzzināt, kas tad ir šis Nacionālais attīstības plāns un kādas darbības tas iesaka, lai pēc iespējas drīzāk panāktu strauju Latvijas ekonomisko uzplaukumu.

NAP uzbūve un mērķi

NAP kā viena no valsts stratēģiskās plānošanas pamatdokumentiem primārais uzdevums ir sniegt Latvijas attīstības pašreizējā stāvokļa raksturojumu un ierosināt pārmaiņas, kas tuvākajos gados sekmētu valsts un tās iedzīvotāju labklājību. NAP tiek izstrādāts uz sešiem gadiem, un tajā noteiktas prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi, kas veicami, lai plānveidīgi veicinātu valsts sociālekonomisko attīstību. Plānošanas periods — seši gadi — tiek veidots saskaņā ar ES plānošanas periodu, kas ir līdz 2006. gadam ieskaitot. NAP kā vidēja termiņa dokuments tiek saskaņots ar Latvijas ilgtermiņa ekonomikas stratēģiju.

NAP tiek veidots, balstoties uz līdz šim valsts pārvaldē sagatavotajiem sektoru un reģionu attīstības stratēģiskajiem dokumentiem. Līdz šim Latvijā izstrādāti turpat 200 dažādi plānošanas dokumenti. Līdzšinējie dokumenti bija ar mērķi sekmēt kādas nozares vai reģiona attīstību, to nesaskaņojot ar citām līdzīgām stratēģijām un attīstības plāniem. NAP mērķis ir veidot šīs stratēģijas apkopojošu dokumentu, kas noteiktu visas valsts kopējo attīstību.

Nākotnē, izstrādājot dažādas nozaru un reģionālās stratēģijas, tās būtu jāsaskaņo ar NAP kā plānošanas pamatdokumentu.

NAP nākotnē kalpos diviem pamatmērķiem. Balstoties uz to, tiks veikta publisko investīciju sadale valstī, kā arī NAP būs par pamatu ES pirmsiestāšanās finansu līdzekļu iegūšanai no programmām "Phare", "Ispa" un "Sapard".

NAP stratēģiskā memoranda veidotāji savā darbā izvirzījuši piecus mērķus:

• Veicināt Latvijas ilgtspējīgu attīstību, paaugstinot katra iedzīvotāja labklājību un sociālo drošību.

• Veicināt reģionālo attīstību, samazinot un novēršot nevēlamās reģionālās atšķirības un attīstot labvēlīgas atšķirības.

• Veicināt izglītota un kulturāla cilvēka izaugsmi un konkurētspēju.

• Sekmēt integrāciju Eiropas Savienībā.

• Attīstīt demokrātiju un pilnveidot publiskās pārvaldes sistēmu.

NAP stratēģiskais memorands sniedz arī Latvijas sociālekonomiskās attīstības analīzi, makroekonomisko analīzi, esošās situācijas un problēmu analīzi, Latvijas reģionālā iedalījuma raksturojumu, kā arī statistikas pielikumu. Kā galvenos Latvijas attīstības traucēkļus jeb problēmas NAP veidotāji iezīmējuši kvalificētu speciālistu trūkumu, valsts un pašvaldību publiskās pārvaldes zemo darbības efektivitāti, finansu resursu trūkumu un to neracionālu izmantošanu, infrastruktūras zemo kvalitāti un tās nevienmērīgu attīstību dažādos valsts reģionos, kas izskaidrojama ar nevienmērīgo resursu, iespēju un cilvēkresursu sadalījumu. Vēl blakus dažādu globalizācijas un ārējo faktoru negatīvai ietekmei kā iespējamais drauds Latvijas sekmīgai attīstībai tiek minētas ilgstošās reformas.

Nepārtraukto reformu un sabiedriskās sistēmas pārmaiņās iedzīvotāji, iespējams, nespēs pietiekami ātri pielāgoties jaunajai sistēmai, kas savukārt var atstāt negatīvu ietekmi uz kopējo valsts sociālekonomisko attīstību.

NAP

izvirzītās prioritātes

Lai novērstu problēmas, kas traucē sekmīgai Latvijas attīstībai, NAP izvirza vairākus prioritāros virzienus, kas būtu jārealizē tuvāko sešu gadu laikā. NAP stratēģiskā memoranda projektā teikts: "Latvijas attīstības pamatā ir jābūt sabiedrības spējai radīt jaunas zināšanas un tās izmantot tautsaimniecības attīstībai un vispārējā dzīves līmeņa celšanai." Lai šo mērķi sasniegtu, tiek izvirzītas astoņas galvenās valsts attīstības prioritātes:

• Ekonomikas dažādošana un orientācija uz augstas pievienotas vērtības produktu.

• Labvēlīgas vides izveidošana uzņēmējdarbības attīstībai un finansu resursu piesaistei.

•Darbaspēka kvalifikācijas pielāgošana tirgus prasībām.

• Ekonomikas infrastruktūras attīstība.

• Publiskās pārvaldes efektivitātes paaugstināšana.

• Sabiedrības integrācija.

• Sociālās infrastruktūras attīstība.

• Reģionu līdzsvarota un ilgtspējīga attīstība.

Lai sekmīgi sasniegtu šos prioritāros mērķus, dokumentā norādīti arī galvenie katra mērķa veicinošie un kavējošie faktori, rīcības virzieni un uzdevumi, kas veicami, lai šos mērķus varētu sasniegt. Balstoties uz NAP stratēģisko memorandu, kas varētu tikt apstiprināts valdībā janvāra beigās, tuvākajā pusgada laikā tiks sagatavots izvērsts Nacionālais attīstības plāns, kurš ietvers arī finansiāli pamatotu pasākumu plānu. Turpmākajā NAP izstrādes gaitā iecerēts būtiski papildināt valsts attīstības reģionālo aspektu, izceļot to salīdzinošās priekšrocības, kas ietekmētu turpmāku valsts reģionu attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeni visā Latvijas teritorijā.

"LV" informācija