Par dienesta automašīnām valsts iestādēs

1999.gada 23.novembrī Ministru prezidents Andris Šķēle bija iesniedzis Valsts civildienesta pārvaldei (VCP) iesniegumu ar lūgumu līdz 17.decembrim pārbaudīt četru valsts civiliestāžu — Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Naturalizācijas pārvaldes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes — darbības likumību, iegādājoties dienesta automašīnas, un iespēju saukt amatpersonas pie disciplinārās atbildības un valstij nodarīta zaudējuma atlīdzināšanas.

VCP veiktajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka nav pamata ierosināt disciplinārlietas pret minēto iestāžu amatpersonām.

Tieslietu un Ārlietu ministrijas darbības likumību automašīnu iegādē ir izvērtējusi Valsts kontrole (VK). Saskaņā ar VK atzinumu "Par dienesta transporta izmantošanu LR ministriju centrālajos aparātos un citās valsts pārvaldes institūcijās" un Kolēģijas 1999. gada 20. aprīļa lēmumu automašīnu iegāde abās minētajās ministrijās 1997. un 1998.gadā ir atbilstoša likuma "Par budžetu un finansu vadību" un likuma "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" normām un Ministru kabineta 1998. gada 16. jūnija sēdes protokola Nr.31 38.§ lēmumam. Līdz ar to nav juridiska pamata uzskatīt automašīnu iegādi Tieslietu un Ārlietu ministrijā par nelikumīgu un nelietderīgu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Naturalizācijas pārvaldes darbības likumību nav izvērtējusi Valsts kontrole. Ņemot vērā, ka minētās iestādes iegādājušās automašīnas iestādes, nevis konkrētas amatpersonas vajadzībām, finansu līdzekļu izlietošanas lietderība ir jāvērtē saskaņā ar likumu, nevis ar MK protokola lēmuma normām.

Izmeklēšanā konstatēta abu iestāžu iegādāto automašīnu vērtības pašreizēja atbilstība MK protokola lēmumā norādītās automašīnas kopējai vērtībai. Tādējādi nav lietderības pamatojuma disciplinārlietu ierosināšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un Naturalizācijas pārvaldē.

Vienlaikus izmeklēšanā konstatēta nepieciešamība izstrādāt atklātu, caurskatāmu un pamatotu valsts finansu līdzekļu izlietošanas kārtību.

Izanalizējot Ministru prezidenta un Valsts kontroles sniegtos materiālus par valsts pārvaldes iestāžu amatpersonu rīcību automašīnu iegādē, VCP konstatēja, ka ir nepieciešams noteikt atklātu, caurskatāmu un pamatotu valsts finansu līdzekļu izlietošanas kārtību.

Šī iemesla dēļ VCP ir ieteikusi izveidot darba grupu, kuras uzdevums būtu izstrādāt stingrus, atklātus un caurskatāmus dienesta automašīnu iegādes un īres lietderības izvērtēšanas kritērijus, pēc kuriem valsts pārvaldes iestādēm būtu jāpamato iegādāto automašīnu lietderība un kuru ievērošanai uzmanību pievērstu Valsts kontrole, veicot kārtējās revīzijas valsts pārvaldes iestādēs.

Uz šādu kritēriju nepieciešamību norāda vairāki apstākļi. Ministru kabineta 1998. gada 16. jūnija sēdes protokola Nr.31 38.§ lēmumus, ievērojot tā juridisko rangu salīdzinājumā ar likuma "Par budžetu un finansu vadību" un likuma "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", ne vienmēr var kalpot kā juridiskais lietderības izvērtējuma līdzeklis amatpersonu darbības izvērtēšanai automašīnu iegādē, jo iespējami gadījumi, kad MK protokola lēmums nonāk pretrunā ar minēto likumu normām.

Minētie likumi nosaka amatpersonu pienākumu izvērtēt valsts finansu līdzekļu izlietošanas lietderību, gan iegādājoties, gan īrējot automašīnas, savukārt minētais MK protokola lēmums nosaka finansu izlietošanas līdzekļu izlietošanas limitu tikai automašīnu iegādē, bet nenosaka to īrē.

Saskaņā ar Valsts kontroles 1999. gada 8. aprīļa atzinumu Nr. 5.1–2–47 "Par dienesta transporta izmantošanu LR ministriju centrālajos aparātos un citās valsts pārvaldes institūcijās" valsts pārvaldes iestādēs dienesta vajadzībām vairāk nekā 30% gadījumu tiek izmantotas īrētas automašīnas. Turklāt minētajā atzinumā ir norādīts, ka īrēto automašīnu izmaksas uz vienu vienību ir augstākas par iegādāto automašīnu izmaksām.

Tādējādi, paliekot spēkā tikai minētā MK sēdes protokola lēmumam un minētajām likuma normām, nākotnē nebūs viegli konstatēt pēc vienotiem kritērijiem automašīnas iegādes vai īres nelietderību un valsts finansu līdzekļu izšķērdēšanu.

Pēc stingru, caurskatāmu un atklātu dienesta automašīnu iegādes un īres lietderības izvērtēšanas kritēriju izstrādes varētu tikt veikta atkārtota valsts pārvaldes iestāžu darbības likumības pārbaude automašīnu iegādē un īrē.

Valsts civildienesta pārvalde