Lai gūtu Eiropas finansiālo palīdzību

Roberts Zīle, īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Jau vairāk nekā divus gadus jūs esat īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām. Kas šajā laikā sasniegts?

— Kā galveno panākumu var uzskatīt to, ka valstī nostiprinājusies sapratne — mums ir jāveido augstākas gatavības institucionālā struktūra darbam ar Eiropas Savienības (ES) strukturālajiem fondiem, kuru finansiālais apjoms ar katru gadu kļūs arvien lielāks. Līdz 2000. gadam Latvija strādāja tikai ar vienu, visiem jau labi zināmu, ES finansiālās palīdzības programmu — "Phare". Sākot ar pagājušo gadu, mēs strādājam jau ar trim ES finansu programmām: "Phare", "Ispa" (vides un transporta sektora projekti) un "Sapard" (projekti lauku attīstībai un strukturālajām reformām lauksaimniecībā). Šo programmu kopējais finansu apjoms ir jau aptuveni 100 miljoni eiro, un nākotnē šī summa vēl pieaugs. Bet brīdī, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti, mēs rēķināmies, ka finansu apjoms, ko Latvija saņems no ES, varētu sasniegt četrus procentus no valsts iekšzemes kopprodukta. Tie ir iespaidīgi finansu līdzekļi, kuru apgūšanai un koordinēšanai nepieciešams veidot efektīvas, funkcionāli nodalītas institucionālās struktūras, kas spētu koordinēt ES līdzekļu saņemšanu un izlietošanu saskaņā ar valsts plānoto attīstības stratēģiju. Šis jautājums līdz šim bija atstāts novārtā, un solis uz priekšu risinājuma virzienā vērtējams kā ievērojams sasniegums.

Redzēsim, kā mums veiksies šogad — vai līdz aprīlim sagatavojamie likumprojekti gūs atbalstu valdībā un parlamentā, un vai mēs spēsim izveidot pavisam jaunu plānošanas un reģionālās politikas ministriju. Tā būtu galvenā institūcija, kas strādātu ar ES finansu līdzekļiem un attīstītu valsts stratēģisko plānošanu.

— Tātad tuvākajos gados Latvijai no trijām ES programmām plānots saņemt aptuveni 100 miljonus eiro gadā. Bet jau 2000. gadā "Ispa" programmas ietvaros Latvijai plānoto 35 līdz 55 miljonu eiro vietā tika apstiprināti septiņi vides un transporta sektora projekti par summu, kas pārsniedz 80 miljonus eiro. Vai tā ir tikai vienreizēja veiksme? Varbūt tas norāda, ka Latvija arī šogad un turpmāk varētu saņemt lielāku naudas apjomu nekā iecerēts?

— Mēs vienmēr esam teikuši, ka Latvija ik gadu varētu iegūt apmēram 100 miljonu eiro. Ir visai skaidri zināms, ka ar "Sapard" programmu Latvija saņems apmēram 22 miljonus eiro. Tāpat ir zināms, ka "Phare" nacionālā programma būs aptuveni 30 miljoni eiro. Bet, runājot par "Ispa" programmu, bija zināms, ka Latvija varētu saņemt no 3,5 līdz 5,5 procentiem no kopējā "Ispa" fonda, kas ir aptuveni viens miljards eiro. Tātad kopā ap 100 miljonu eiro.

"Ispa" programmā atšķirībā no "Phare" un "Sapard" nav tik stingri fiksēts "finansu rāmis" katrai kandidātvalstij, bet norisinās zināma projektu konkurence. "Ispa" projekti nav gada programma — katrs projekts tiek apstiprināts individuāli.

2000. gadā "Ispa" programmā tika apstiprināti septiņi Latvijas projekti par aptuveni 80 miljoniem eiro. Lai gan tas nekur nav noteikts, es tomēr neesmu pārliecināts, ka mēs spēsim tikpat veiksmīgi startēt arī nākamgad. Tas ir nevis tāpēc, ka mūsu Satiksmes ministrija vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nespētu sagatavot pietiekami labus projektus "Ispa" programmai, bet gan tādēļ, ka, manuprāt, iestāsies zināmas politiskas proporcijas uzturēšana ES. Iespējams, ka vēl nākamgad Latvijai "Ispa" programmā varētu veikties visai labi, bet tālākajā procesā ES centīsies uzturēt līdzsvaru starp visām kandidātvalstīm. Protams, mums ir jācenšas veidot kvalitatīvus projektus un arī turpmāk iegūt pēc iespējas lielāku ES finansējumu Latvijas projektiem.

— Darbs ar Eiropas Savienības finansiālās palīdzības programmām "Ispa" un "Sapard" sākās tikai pērn, un nav noslēpums, ka šis process attīstās visai lēnām. Decembra sākumā, parakstot saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju par Nacionālā fonda līdzekļu izmantošanu ES pirmsiestāšanās programmas "Ispa" vides un transporta sektora projektu finansēšanai, jūs minējāt, ka šo projektu realizācija varētu sākties šī gada sākumā. Kā norit darbs pie šiem projektiem, un aptuveni kad varētu sākties "Sapard" 2000. gada projektu realizācija?

— Pašlaik norit "Ispa" projektu pēdējo dokumentu saskaņošana, un tuvākajā laikā tiks sākta projektu realizācija. Ar "Sapard" projektiem situācija ir nedaudz sarežģītāka. Tā kā šeit tiek skarts nodokļu likums, kur nepieciešams noteikt zināmas atlaides, juristi uzskatīja, ka ir nepieciešams Saeimas ratificēts pamatdokuments par "Sapard" programmu, lai šie projekti varētu strādāt atbilstoši paredzētajam. Jumta līgums par šo programmu ir apstiprināts Ministru kabinetā un nodots ratifikācijai Saeimā, un arī 2000. gada līgums par "Sapard" programmu ir gatavs. Protams, es nevaru atbildēt Zemkopības ministrijas un Saeimas vietā, cik ātri šie dokumenti tiks ratificēti. Tāpat es nespēju atbildēt, cik ātri Lauku atbalsta dienests būs gatavs sākt "Sapard" projektu klasifikāciju. Tomēr, neraugoties uz šīm manis iezīmētajām grūtībām, es ceru, ka arī "Sapard" 2000. gada projektu realizācija varētu sākties jau šī gada pirmajā pusē.

— Pagājušajā nedēļā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti noteikumi, kuri nosaka kārtību, kādā tiek sagatavoti, apstiprināti, īstenoti un uzraudzīti no "Ispa" programmas līdzekļiem finansētie projekti. Šajos noteikumos aprakstīti dažādi sarežģīti mehānismi, minēti tādi termini kā nacionālais "Ispa" koordinators, nacionālā atbildīgā amatpersona, nozares atbildīgā amatpersona, "Ispa" uzraudzības komiteja u.c. Vai šāds garš un visai sarežģīts ceļš no projektu sagatavošanas līdz īstenošanai ļaus Latvijai izvairīties no visai bēdīgās "G–24" kredītu pieredzes atkārtošanās?

— Situācija ar ES finansētajiem projektiem ir pilnīgi atšķirīga no "G–24" pieredzes. Noteikumi par "Ispa" projektiem ir tapuši Finansu ministrijas ilgstoša darba rezultātā, sadarbojoties arī ar Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām. Bet tam visam par pamatu ir ilgstoša sadarbība ar Eiropas Komisiju (EK), un šajā dokumentā ir ietverti EK sniegtie norādījumi un ieteikumi, ko tā vēlētos redzēt nacionālajā likumdošanā par "Ispa" projektiem. Šīs procedūras patiešām ir ļoti nopietnas un sarežģītas, un daudzas no tām vēl būs jāievieš nākotnē. Bet tas liek domāt, ka neatkārtosies tādi gadījumi, kā tas bija ar bēdīgi slavenajiem "G–24" kredītiem. Cik man zināms, toreiz nebija nekādas procedūras. Bija kaut kādas komitejas, kas visai subjektīvi izlēma, kam dot un kam nedot, tas arī noveda pie visai bēdīga rezultāta. Es uzskatu, ka ar ES finansētajiem projektiem šādas situācijas nav iespējamas.

— Bet vai šāda tik sarežģīta procedūra neatraidīs potenciālos projektu iesniedzējus?

— Esmu pārliecināts, ka konkurence uz šiem samērā lielajiem investīciju projektiem būs pietiekama gan no Latvijas uzņēmumiem, gan no dažādiem konsorcijiem ar ES firmām, un ne Satiksmes ministrijai, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nebūs jāmokās, lai atrastu šo projektu realizētājus.

Par sarežģītību šajās procedūrās nevarētu sūdzēties, jo šajos projektos lielākā daļa naudas nāk no EK. Un šī ir ES valstu nodokļu maksātāju nauda, tādēļ ir pilnīgi pamatotas prasības no EK puses, lai šie noteikumi tiktu ievēroti pietiekami stingri.

— Kāda ir konkurence dažādu nozaru projektu starpā? Ik gadu Latvijai ES programmu ietvaros tiek noteikts konkrēts finansējums. Vai negadās, ka projektu ir vairāk nekā piešķirtā finansējuma? Pēc kādiem principiem nosaka, kuru projektu finansēsim šogad, kuru nākamgad, bet kuru nefinansēsim vispār?

— Situācija katram finansu instrumentam ir atšķirīga. "Ispa" programmai, kas ir liela mēroga investīciju projekti vides un satiksmes sektorā, projektus gatavo tikai divas ministrijas — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Satiksmes ministrija. Mēs cenšamies, lai šis finansējums tiktu sadalīts aptuveni līdzīgi starp abām ministrijām. Bet mērķis nav panākt, lai dalījums būtu precīzi puse uz pusi. Proporcijas ir apmēram līdzīgas, un šeit nevarētu rasties problēmas.

"Phare" programmā situācija ir atšķirīga, jo šī programma paredzēta daudz plašākam nozaru spektram. "Phare" programma sastāv no trim lielām daļām. Pirmā ir institūciju stiprināšanas projekti, kuros parasti darbojas eksperti no ES, kas dodas uz konkrēto institūciju un nodarbojas ar apmācību, kā Latvijai labāk pārņemt ES pieredzi tajā vai citā jomā. Otra daļa ir investīciju projekti, lai sagatavotos dalībai ES, piemēram, lielākais projekts gadu no gada ir Latvijas austrumu modernizēšana. Trešā daļa ir ekonomisko un sociālo apstākļu izlīdzināšana reģionos jeb kohēzija, kas nozīmē darbavietu un cilvēkresursu attīstību.

Prioritātes "Phare" projektiem parasti tiek iesniegtas ļoti daudz, kas savukārt izriet no Latvijas pievienošanās programmas ES. Tad mēs kopīgi ar Ārlietu ministriju, Eiropas integrācijas biroju un Finansu ministriju izlemjam, kuras būs galvenās prioritātes "Phare" programmai, un tās iesniedzam valdībai. Bet par nelaimi seko vēl nākamā atlases stadija, proti, ja arī prioritāte ir izvirzīta, tas nenozīmē, ka konkrētā ministrija sagatavos pietiekami veiksmīgu projektu. Un tāpat iespējams, ka EK ar dažādiem formāliem vai neformāliem līdzekļiem liks mums manīt, ka tomēr šo prioritāti vai konkrēto projektu viņi nevēlēsies finansēt.

Tātad šajā procesā ir saskatāmi trīs posmi, kas ne vienmēr seko vienādā secībā. Tas nereti rada sarežģītas situācijas ministrijām, jo projekts, kas vienā brīdī tiek vērtēts kā veiksmīgs un tiek atbalstīts, pēc brīža tomēr izrādās neveiksmīgs un to nepieciešams aizstāt ar citu. Viena no dramatiskākajām situācijām ir veidojusies ar kohēzijas projektiem reģioniem, kur EK savu nostāju ir mainījusi vairākkārt.

— Pagājušajā otrdienā valdība vienojās, ka 9 miljoni eiro, kas paredzēti ekonomisko un sociālo apstākļu izlīdzināšanai "Phare" 2001. gada programmā atšķirībā no pagājušā gada pieredzes, kad tie tika novirzīti diviem īpaši atbalstāmajiem reģioniem — Latgalei un Zemgalei, šogad tiks piešķirti ar uzņēmējdarbību saistītas infrastruktūras atbalstam un cilvēkresursu attīstībai. Un tie būs pieejami visiem reģioniem. Lūdzu komentējiet šādu politikas maiņu!

— Varu teikt ar pilnu atbildību, ka Eiropas Komisijas pozīcija šajā jautājumā pēdējo divu gadu laikā ir visai krasi mainījusies. Vēl 1999. gada beigās un 2000. gada sākumā, kad sākām programmēt šos kohēzijas projektus, uz Latviju brauca pārstāvji no EK paplašināšanās ģenerāldirektorāta, braukāja pa reģioniem un solīja lielu naudu. Noritēja sadarbība vēstuļu veidā starp EK un reģionālajām struktūrām Latvijā. Tas viesa cerību reģioniem, ka notiks kāda tieša reģionu sadarbība ar Briseli. Bet, nākot pie varas jaunajai Komisijai, pozīcija krasi mainījās. Tika visai precīzi pateikts, ka Baltijas valstis un Slovēnija piederēs pie tām valstīm, ar kurām EK pirmsiestāšanās posmā reģionālajā jomā strādās kā ar vienu reģionu.

Kā es jau vairākkārt esmu teicis, tas nenozīmēs, ka visi šie līdzekļi tiks investēti kaut kur šeit, Brīvības ielā, Smilšu ielā vai Doma laukumā. Tie tiks investēti tur, kur tie var dot vislielāko efektu, nodrošinot ar darbavietām. Protams, svarīga būs arī pieteikto projektu kvalitāte.

— Vai tas, ka Latvija tiek uztverta kā viens reģions un netiek dalīta sīkāk piecos vai vairāk reģionos, nebūs šķērslis Latvijas vājāko reģionu attīstībai?

— Es domāju, ka ne. Valsts pati var izlemt, kādu reģionālo struktūru veidot un kādas struktūras tiek veidotas, lai apgūtu šos ES finansu līdzekļus. Mums nekādā ziņā nav padomā mainīt sistēmu, par kuru valdība vienojās pagājušā gada aprīlī, izveidojot piecus plānošanas reģionus. Šāda sistēma zināmā mērā liek arī pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmējiem koncentrēt savas idejas un savus resursus vienā reģionālā aģentūrā un vienā padomē. Šogad budžetā katrai šai aģentūrai paredzēts 50 000 latu kapacitātes celšanai, un aģentūras samērā brīvi var izvēlēties, kā šos līdzekļus izmantot. Piemēram, Latgales attīstības aģentūras pārstāvji man pastāstīja, ka viņi neplāno šo naudu izmantot algu palielināšanai vai datoru iegādei, bet iecerējuši to ieguldīt jaunu un kvalitatīvāku projektu sagatavošanai. Nezinu, kā rīkosies pārējās aģentūras, bet mēs šeit, Rīgā, ceram, ka spēsim sekmīgi sadarboties ar šīm aģentūrām ES finansu līdzekļu apgūšanā.

— Tātad "Phare" līdzekļi ekonomisko un sociālo apstākļu izlīdzināšanai atšķirībā no pagājušā gada būs pieejami brīvā konkurencē visiem reģioniem. Vai tomēr nevarētu notikt tā, ka jau pašreiz labākie iesniegs labākus projektus, bet tie, kas ir vājāki, tā arī paliks vājākie? Vai šī konkurence tiks regulēta?

— Konkurence katrā ziņā ir laba lieta. To var mēģināt regulēt kādā līmenī, nevis iegrožot. Tuvākajos gados mēs strādāsim ļoti īpatnējā situācijā, proti, 2000. gada "Phare" programmā līdzekļi tiks piešķirti tikai diviem īpaši atbalstāmiem reģioniem — Zemgalei un Latgalei. Šī programma ir jau parakstīta, un neviens šos līdzekļus reģioniem nevarēs atņemt. Savukārt 2001. gada "Phare" programmā, kas tiks ieviesta trīs gadus, sākot no nākamā gada, šie līdzekļi būs pieejami brīvā konkurencē visiem reģioniem, tātad arī Latgalei un Zemgalei.

Teorētiski domājot, Latgalei un Zemgalei būs ievērojamas priekšrocības, jo šiem reģioniem būs jau gadu ilga pieredze darbā ar "Phare" līdzekļiem. Līdz ar to šie vājāk attīstītie reģioni brīvā projektu konkurencē varētu būt labāki. Un šāda situācija, manuprāt, nemaz nebūtu slikta, jo tādējādi šie reģioni arī šogad un nākamgad varētu saņemt lielāku daļu no "Phare" finansējuma.

Katrā ziņā gan mēs, gan EK gribam panākt divus mērķus. Pirmkārt, lai veidotos jaunas darbavietas, līdz ar to, lai palielinātos ekonomiskā aktivitāte un reģioni kļūtu konkurētspējīgāki. Otrkārt, mēs gribam panākt, lai katrs no šiem reģioniem iemācītos strādāt ar ES finansēm, kas tiem ļoti noderēs pēc iestāšanās ES.

— Runājot par prioritātēm, kas nosaka ES finansiālo līdzekļu sadali dažādām tautsaimniecības nozarēm, jau ilgāku laiku risinās valstiski stratēģiska dokumenta — Nacionālā attīstības plāna (NAP) — izstrāde. Tā stratēģisko memorandu pagājušajā nedēļā Ministru kabineta sēdē ministri pieņēma zināšanai un apņēmās līdz janvāra beigām iesniegt savus priekšlikumus. Kādēļ šī stratēģiskā dokumenta izstrāde rit tik lēni? Ar ko NAP atšķirsies no citiem valstī izstrādātajiem stratēģiskajiem dokumentiem? Kāda šim dokumentam nozīme ES finansu līdzekļu apgūšanā?

— NAP kā valstiski stratēģiskam dokumentam ir divi galvenie mērķi. Pirmkārt, pragmatiskais mērķis — balstoties uz šādiem plāniem, visas ES dalībvalstis un vēlāk arī kandidātvalstis noslēgs kopienas atbalsta ietvaru (Community support framework) , kas ir EK līgums ar konkrēto dalībvalsti par to, cik naudas un kādiem mērķiem tiks līdzfinansēts no EK. Otrkārt, esam secinājuši, ka Latvijā ir ap 180 dažādas vidēja un ilga termiņa sektorpolitikas, plāni un ekonomiskās attīstības prognozes, kas radītas atsevišķās ministrijās. Tādēļ bija nepieciešams radīt kādu lielāku, visaptverošu valsts attīstības stratēģiju.

Darbs pie NAP sākās jau pirms diviem gadiem, bet pēc pirmā šī dokumenta uzmetuma, kura izstrādi vadīja Finansu ministrija 1999. gadā, EK diezgan stingri norādīja, ka tas ir sektorpolitiku salikums jeb vēlmju saraksts, kas nav valsts attīstības plāns. Pārņemot šī dokumenta izstrādes vadību pagājušā gada maijā, izveidojām NAP izstrādes vienību. Tajā bija visu ministriju un reģionu pārstāvji, kuri ar savām iestrādēm nāca kopējā darbā. Šīs vienības pārraudzībai tika izveidota NAP vadības grupa, tā sastāvēja no ministriju valsts sekretāriem vai valsts sekretāru vietniekiem, kas ik pa laikam sanāca, lai novērotu šo procesu.

Ņemot vērā to, ka NAP ir paredzēts kā valsts investīciju programmas galvenais sadalītājs, kam jāietver arī finansu tabulas par līdzekļu sadalījumu, katra ministrija šajā plānā grib redzēt pēc iespējas plašāku savu vēlmju atspoguļojumu. Tas cilvēkiem, kuri strādāja šajā vienībā, uzliek milzīgu slodzi. Tādēļ, lai nesagrautu NAP izstrādes vienības un citu šī plāna izstrādē iesaistīto institūciju un personu ieguldīto darbu, nolēmām pagaidām aprobežoties ar stratēģisko memorandu, uz kura pamata, tam pievienojot politiskos priekšlikumus ministru līmenī, varētu izstrādāt arī NAP pilno variantu.

Pagājušā gadā beigās sagatavotais NAP stratēģiskais memorands tika iesniegts Ministru kabinetam apspriešanai politiskā līmenī. Bet, ņemot vērā šī dokumenta visai lielo apjomu, daudzi ministri pagājušās nedēļas valdības sēdē atzina, ka nav paspējuši ar to iepazīties. Tika panākta vienošanās, ka divu nedēļu laikā ministri iepazīsies ar NAP stratēģisko memorandu un iesniegs savus priekšlikumus. Tādējādi šis dokuments varētu tikt apspriests valdībā janvāra beigās.

Vērtējot NAP, es to redzu kā dokumentu, kas pieņemts, valsts pārvaldē sadarbojoties ar biznesa un akadēmiskām aprindām, ar politisku apstiprinājumu. Bet pavisam noteikti tam ir jābūt pietiekami izdiskutētam un sabiedrības vairākuma atbalstītam.

Veidojot šādu vidēja termiņa plānu, saglabājas laika problēma, proti, plāns tiek veidots uz sešiem gadiem (pieskaņojoties ES plānošanas periodam), bet valdībai mandāts ir maksimums līdz 2002. gada beigām. Pavisam nepatīkama būtu situācija, ka valstī krasi mainās politiskā situācija, nāk jauna valdība un jauna Saeima, un viņi paziņo, ka šīs iepriekš apstiprinātās prioritātes vairs nav aktuālas. Es nespēju iedomāties, kā EK strādās ar tādu valsti.

— NAP stratēģiskajā memorandā minēts, ka pusgada laikā, ieguldot papildu darbu, memorandam jāpārtop par reālu attīstības plānu. Vai būs iespējams paveikt šo darbu tik īsā termiņā?

— Šo darbu bija iecerēts paveikt līdz šī gada 1. jūnijam, bet, ņemot vērā, ka memoranda apspriešana nerit tik ātri, kā iecerēts, šis termiņš varētu tikt atlikts par mēnesi. Kā galveno problēmu šajā darbā es redzu kādas horizontālas struktūras — Reģionālās attīstības un struktūrpolitikas ministrijas izveidošanu, kas varētu strādāt ar nacionālā plāna izpildes koordinēšanu un pārējo stratēģiju sakārtošanu. Pašlaik vienīgā horizontālā struktūra valdībā ir Ministru kabinets, kā arī zināmā mērā Finansu ministrija attiecībā uz finansēm. Tomēr būtu nepieciešams izveidot kādu atsevišķu institūciju, kurā darbotos kvalificēti eksperti, kas spētu sekmīgi koordinēt valsts stratēģisko plānošanu. Katrā ziņā mums ir jādara viss, lai stratēģiskais memorands pēc iespējas drīz pārtaptu par reālu attīstības plānu.

— Cik zināms, šādus attīstības plānus veido arī visas pārējās ES kandidātvalstis. Vai jums ir zināms, kā tām veicas?

— Jā, EK šādus attīstības plānus lūdza veidot visām kandidātvalstīm. Visas kandidātvalstis iesniedza savu attīstības plānu pirmos variantus 1999. gadā vai 2000. gada sākumā, un visas saņēma apmēram vienādu kritiku — neviens plāns netika novērtēts kā tāds, uz kura pamata, ja konkrētā valsts būtu dalībvalsts, EK būtu gatava noslēgt finansiāla atbalsta līgumu.

Cik man zināms, kandidātvalstis šajā situācijā rīkojas dažādi. Piemēram, Lietuva centās pēc iespējas drīz plānu pārstrādāt un jau pagājušajā gadā to iesniedza atkārtoti, bet saņēma līdzīgu kritiku kā pirmajā reizē. Turpretim Igaunija nav mēģinājusi pārstrādāt pirmo variantu, uzskatot, ka tas šajā situācijā nav svarīgākais.

— Jūs minējāt, ka Nacionālajam attīstības plānam vajadzētu būt izdiskutētam sabiedrībā. NAP stratēģiskajā memorandā minēts, ka sagatavošanas procesā memorands tika izsūtīts NAP vienības sadarbības partneriem. Kā norisinājās šī sadarbība?

— Strādājot pie NAP pirmā varianta, vēl 1999. gadā mēs organizējām vairākus seminārus, kuros aicinājām uz diskusiju dažādu sabiedrisko organizāciju, asociāciju, savienību, augstskolu, akadēmisku un profesionālu organizāciju pārstāvjus. Katrs izteica kādu kritiku, izskanēja priekšlikumi, bet galu galā nekas konstruktīvs tā arī netika uzrakstīts. Šo semināru atdeve bija ļoti neliela. Tādēļ pagājušajā gadā, strādājot jau pie NAP otrā varianta, nolēmām rīkoties citādi. NAP projektu izsūtījām aptuveni 120 dažādām valstiskām un nevalstiskām organizācijām ar lūgumu priekšlikumus iesniegt rakstiski. Tāpat NAP elektroniskā formā bija pieejams arī internetā, un ikviens interesents varēja izteikt savus priekšlikumus. Tādējādi atdeve šiem priekšlikumiem bija ievērojami lielāka. Tomēr jāatzīst, ka atsaucība bija mazāka nekā cerēts — atsaucās aptuveni 50 no visiem aicinātajiem. Diemžēl visai maza aktivitāte bija no akadēmiskajām aprindām, kas tik aktīvi iesaistījās diskusijās NAP pirmā varianta izstrādes laikā.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors