Kopš janvāra sākuma uz sešiem mēnešiem Zviedrija ir noteicošā valsts Eiropā, tā pilda Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumus. Šis ir pirmais Zviedrijas prezidentūras termiņš kopš 1995. gada, kad tā pievienojās Savienībai. Jau pašlaik redzams, ka zviedri ir ļoti rūpīgi gatavojušies šim notikumam un spēs sekmīgi pildīt tiem uzticēto pienākumu. Informācija par Zviedrijas plāniem savas prezidentūras laikā ir ļoti plaša. Jau pagājušā gada beigās internetā bija pieejama Zviedrijas prezidentūras mājas lapa (www.eu2001.se), kurā ikviens interesents zviedru, angļu, franču un daļēji arī vācu valodā var iepazīties ar detalizētu informāciju par Zviedrijas izvirzītajiem darbības mērķiem un plānotajām norisēm nākamo sešu mēnešu laikā.

Zviedrija savu prezidentūru visai veiksmīgi veido arī kā sešus mēnešus ilgu valsts prezentāciju Eiropas un pārējās pasaules politiķiem un žurnālistiem. Par to liecina fakts, ka aptuveni 80 plānotās dažāda līmeņa oficiālās vizītes risināsies 44 dažādās Zviedrijas vietās, aptverot valsts teritoriju no pašiem ziemeļiem līdz dienvidiem. Galvenie divi lielākie pasākumi — ES dalībvalstu vadītāju tikšanās būs no 23. līdz 24. martam Stokholmā un no 15. līdz 16. jūnijam Gēteborgā.

Ārpolitiskie kontakti

Zviedrijas valdība ar premjeru Jēranu Pērsonu priekšgalā — viņš pildīs arī ES Ministru Padomes prezidenta pienākumus — ne tikai noteiks ES kalendāru un darba kārtībā apspriežamos jautājumus, bet arī pārstāvēs ES starptautiskajā arēnā un uzturēs kontaktus ar kandidātvalstīm un citiem ES sadarbības partneriem. Šis būs ļoti nozīmīgs laiks Zviedrijas ārlietu ministrei Annai Lindai, kas iemantojusi Zviedrijas sabiedrībā lielu popularitāti, tā tai jāmēģina saglabāt arī prezidentūras laikā, kad viņa ieņem ES ārlietu ministres statusu. Par ārpolitikas lielo svaru liecina jau daudzās ārvalstu pārstāvju vizītes Zviedrijā. Viesu vidū bija arī Izraēlas ārlietu ministrs, kas bija ieradies Zviedrijā, lai apspriestu Tuvo Austrumu miera procesa aktualitātes.

Bet šodien Zviedrijā vizītē ierodas NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons. Viņam paredzētas tikšanās ar ārlietu ministri A. Lindu un aizsardzības ministru Bjornu fon Sīdovu, tiks diskutēti jautājumi par ES ātrās reaģēšanas spēku izveidi un NATO lomu ES drošības jautājumu risināšanā. Šai vizītei īpašu nozīmi piešķir fakts, ka Zviedrija patlaban ir noteicošā valsts arī par ES drošības jautājumiem, kas tiek risināti visai ciešā saistībā ar NATO, kaut pati nav NATO dalībvalsts. Pret Zviedrijas dalību starptautiskajās drošības aliansēs ir arī lielākā daļa valsts iedzīvotāju, tādēļ šis būs smags laiks aizsardzības ministram, kam vajadzēs atrast veiksmīgu līdzsvaru starp Zviedrijas valstiskajām un visas ES kopējām interesēm aizsardzībā.

Paplašināšanās, vides aizsardzība un nodarbinātības politika

Pārņemot ES vadības grožus no dienvidnieciski karstās un ambiciozās Francijas, Zviedrija šajā pusgadā apņēmusies ieturēt daudz mierīgāku un noteiktāku politisko ceļu Eiropas pārvaldīšanā. Pēc līdz šim ES vēsturē garākās valstu vadītāju tikšanās Nicā jautājums par institucionālajām reformām, kas nepieciešamas, lai ES drīzumā spētu uzņemt jaunās dalībvalstis, var tikt uzskatīts par gandrīz atrisinātu. Tādēļ šis pusgads pavisam noteikti varētu būt daudz mierīgāks — vairāk intensīva darba, nevis lielu pārmaiņu laiks.

Galveno uzsvaru savas prezidentūras laikā Zviedrija gatavojas koncentrēt uz trim prioritātēm jeb trim "e" (angļu valodā): paplašināšanās (enlargement) , vides aizsardzība (environment) un nodarbinātības politika (employment) . Bet bez tā, lai sekmīgi sagatavotos jaunu dalībvalstu uzņemšanai, panāktu pilnu nodarbinātību visā Eiropā un aizkavētu apkārtējās vides piesārņošanu, Zviedrijas premjers Jērans Pērsons, decembra vidū izklāstot prezidentūras mērķus Zviedrijas parlamenta deputātiem, minēja arī to, ka būtu nepieciešams: "Veidot zināmu kontroli pār arvien pieaugošo globālo finansu kapitālu, uzlabot demogrāfisko situāciju Eiropā un stiprināt cīņu pret ksenofobiju, starptautisko noziedzību un cilvēku tirdzniecību."

Tomēr galvenais uzsvars prezidentūras laikā tiks likts uz trim stingri izvirzītām galvenajām tēmām.

Vispirms

— paplašināšanās

Tas ir galvenais jautājums, kuru Zviedrija ietvērusi savas prezidentūras dienaskārtībā. Jau pirms savas prezidentūras Zviedrijas oficiālie pārstāvji vairākkārt pauduši milzīgu atbalstu kvalitatīvai un pēc iespējas straujākai ES paplašināšanai. Tagad ir pienācis laiks, kad Zviedrija šo savu apņemšanos cīnīties par konsolidētu, miermīlīgu, brīvu, demokrātisku un pārtikušu Eiropu var pierādīt darbos. Savas prezidentūras laikā Zviedrija ir apņēmusies sarunas ar visām kandidātvalstīm ievest jaunā kvalitatīvā fāzē. Zviedrijas prezidentūras programmā norādīts, ka prezidentūras mērķis šajā pusgadā ir slēgt pēc iespējas lielāku skaitu sarunu sadaļu ar visām kandidātvalstīm. Tas nozīmē, ka ar tām valstīm, kuras tikušas vistālāk sarunās, tiks uzsāktas sarunas par smagākajiem jautājumiem, bet tām, kas sarunas uzsāka 2000. gadā, to skaitā arī Latvija, atvērt pēc iespējas lielāku skaitu sarunu sadaļu. Tādējādi visai pamatoti varam cerēt, ka tiks realizēts Latvijas Ārlietu ministrijas izvirzītais mērķis — Zviedrijas prezidentūras laikā atvērt visas atlikušās sarunu sadaļas.

Latvijai ir labvēlīgs arī Zviedrijas ģeogrāfiskais tuvums un labās attiecības abu valstu starpā, jo premjers J.Pērsons galveno uzsvaru licis tieši uz Baltijas jūras reģionu, kas nākotnē varētu kļūt par visstraujāk attīstošo reģionu Eiropā.

Par paplašināšanos Zviedrija savas prezidentūras programmā norādījusi, ka, lai šis process sekmīgi attīstītos, kandidātvalstīm aktīvi jāstrādā iesākto reformu īstenošanā, bet savukārt dalībvalstīs jāpanāk plašāks sabiedrības atbalsts. Šajā jautājumā galveno atbildību Zviedrija liek uz Eiropas Komisiju.

Otrkārt

— nodarbinātības politika

Bezdarba samazināšana visā ES ir otrs Zviedrijas stratēģiskais mērķis šī gada pirmajos sešos mēnešos. Kā norāda J.Pērsons, Zviedrijas sabiedrībā politiķu runas par nacionālā bezdarba samazināšanu uz pusi līdz 4% līmenim un cīņa pret bezdarbu Eiropā tika uztvertas ar skepsi. Tomēr Zviedrija ir sasniegusi savu nacionālo mērķi, un bezdarba līmenis turpina kristies, tādēļ Zviedrija ir apņēmusies savas prezidentūras laiku veltīt cīņai pret bezdarbu arī pārējā ES. Savos panākumos cīņā pret bezdarbu J.Pērsons uzsver sociāldemokrātijas lielo lomu.

Eiropā vēl aizvien ir pāri par 15 miljoniem cilvēku, kam nav darba. Bezdarbs ir milzīga ekonomisko resursu un cilvēku zināšanu izšķērdēšana, kas veicina antidemokrātisku kustību stiprināšanos, norāda Zviedrijas premjers.

Lai sekmīgi cīnītos pret bezdarbu, zviedruprāt, nepieciešamas ekonomiskās reformas un labi attīstīta sociālā nodrošinājuma politika. Šiem mērķiem nepieciešams veicināt investīcijas izglītībā, pētniecībā un jaunajās tehnoloģijās. Lielu lomu bezdarba risināšanā zviedri piešķir dzimumvienlīdzības jautājumam, kas Zviedrijā ir īpaši aktuāls. Šis jautājums īpaši aktuāls ir arī demogrāfisko problēmu risināšanā, jo, kā zināms, Eiropā demogrāfiskais pieaugums ir viens no zemākajiem pasaulē.

Treškārt

— vides aizsardzība

Trešā prioritāte, ko Zviedrija izvirzījusi savas prezidentūras periodā, ir vides aizsardzība. Šajā sfērā, tāpat kā nodarbinātībā, Zviedrija ir viena no Eiropas paraugvalstīm. Tādējādi var secināt, ka Zviedrija šo sešu mēnešu laikā centīsies pārnest uz visu ES to, ko pati vislabāk prot. Neraugoties uz to, ka vides aizsardzības un neaizskaramības normas ES tā jau ir vienas no augstākajām pasaulē, Zviedrijas premjers norāda, ka ES sadarbība vides problēmu risināšanā ir ievērojami jāpastiprina. "Draudi mūsu apkārtējai videi nevar tikt novērsti bez aktīvas starptautiskās sadarbības," uzsver J. Pērsons.

Zviedrija savas prezidentūras laikā, ES Padomes Gēteborgas tikšanās laikā cer pieņemt ES kopējo politiku ilgtermiņa ilgtspējīgai attīstībai. Zviedrija vēlas panākt jaunāko tehnoloģijas sasniegumu ieviešanu rūpniecībā un vides aizsardzībā, kas Eiropas vidi padarītu daudz tīrāku un patīkamāku eiropiešiem nākotnē.

Lai arī ar zināmu ziemeļniecisku mieru, Zviedrija skaidri zina, ko tā vēlas dot Eiropas Savienībai.

Lappuses redaktors — "LV" Eiropas lietu redaktors Artis Nīgals